Sabiedrības dibināšana

Satura rādītājs

 

Ievads  2

1. Darbi, kas veicami pirms sabiedrības dibināšanas  3

2. SIA dibināšanas kārtība  10

3. Grāmatvedības organizēšanas uzsākšana jaundibinātā SIA   14

4. Secinājumi 20

Pielikumi
Ievads

Latviešiem lielāko savas pastāvēšanas laiku iespēja dibināt savu sabiedrību ir bijusi liegta. Tas nenozīmē, ka uzņēmējdarbība kā tāda nav pastāvējusi. Katrs bija tiesīgs audzēt, ražot un veidot savu preci, to pārdot un gūt peļņu. Taču šādas darba attiecības netika noteiktas un aizsargātas, jo likumīgā kārtā cilvēki varēja strādāt tikai valstij piederošās sabiedrībās. Tikai Latvijas brīvvalsts gados – no 1918. līdz 1940. gadam, kā arī no 1990. gada līdz šodienai, cilvēkiem ir tiesības veikt savu privāto uzņēmējdarbību. Tas nozīmē milzīgu brīvību, spēju izpaust sevi, realizēt labas idejas, ekonomiski domāt, saņemt atalgojumu atbilstoši ieguldītajam darbam un strādāt nevis strādāšanas, bet rezultāta pēc. Taču jebkuras tiesības uzliek arī savus pienākumus. Šajā gadījumā tie ir: ievērot pastāvošo likumdošanu.

Šī kursa darba mērķis ir apskatīt vienas no izplatītākajām uzņēmējdarbības formām – sabiedrības ar ierobežotu atbildību – dibināšanas kārtību gan no likumdošanas, grāmatvedības, gan arī no citu viedokļu puses.

1. Darbi, kas veicami pirms sabiedrības dibināšanas

Katra sabiedrība tiek dibināta ar savu noteiktu mērķi. Bezpeļņas organizācijām tas varētu būt saistīts ar kultūru, reliģisko vai kādu citu pārliecību, pat ar vēlēšanos gūt peļņu, taču šajā gadījumā peļņa tiks tērēta  tikai vienam nolūkam - tālākai organizācijas attīstībai. Pārējo sabiedrību galvenais mērķis ir tikai un vienīgi peļņas gūšana. Taču lai to veiktu, sākumā ir jāveic ieguldījumi. Tie ir: zināšanas, prasmes un iemaņas, kapitāls, resursi un darbs. Šie ieguldījumu elementi ir jāmāk sakārtot, saplānot un sakombinēt tā, lai gūtu vēlamo rezultātu. To parasti veic ar biznesa plāna palīdzību. Tā izveide nav obligāta prasība, taču ļoti ieteicama gan. Rakstiskā veidā noformēti tirgus, līdzīgu preču vai pakalpojumu un konkurentu izpētes rezultāti, kā arī ražošanas un stratēģiskais plāns, iespējamās problēmas un risks, kā arī finansu aprēķini bieži vien liek mainīt vai pat atsacīties no sākotnējās idejas. Tāpēc, lai nenāktos to visu piedzīvot un zaudēt savus ieguldījumus, šāda plāna izveide ir nepieciešama vēl pirms oficiālas sabiedrības reģistrēšanas. Ieteicams izveidot vairākus biznesa plānus – pesimistisku, optimistisku vai vēl kādu , pie tam darīt to sistemātiski, ne tikai sabiedrības dibināšanas gadījumā, jo uzņēmuma sekmīga un ilgstoša attīstība nav iespējama bez plānošanas.

Svarīgs jautājums, kas arī atrisināms pirms dibināšanas, ir uzņēmējdarbības formas izvēle. Uzņēmumu reģistra interneta mājas lapā tiek uzskaitītas 18 uzņēmējdarbības formas, kas salīdzinoši ar citās valstīs pieejamo formu skaitu  ir ļoti daudz. Kā zināms, drīzumā iespējama likuma “Par uzņēmējdarbību” maiņa pret Komerclikumu. Tas paredz daudz būtisku izmaiņu, tai skaitā uzņēmējdarbību formu samazināšanu līdz piecām. Jāpiebilst, ka vairumā gadījumu mēs uzņēmējdarbības formu drīkstam izvēlēties brīvi, taču atsevišķos gadījumos, piemēram, ja tiek dibināta apdrošināšanas sabiedrība, tai noteikti jābūt akciju sabiedrībai

1. attēls Uzņēmējdarbības formas pēc spēkā esošajiem likumiem

2. attēls Uzņēmējdarbības formas pēc Komerclikuma

Katru no pašreiz pieejamajām uzņēmējdarbības formām var īsumā raksturot šādi:

1.     Individuālais uzņēmums – tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu uzņēmējdarbību saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbību”. Uzņēmējs par sava uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu īpašumu. Pamatā jautājumus regulē likums ”Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”.

2.     Zvejnieka saimniecība – specifisks uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību, izmantojot šim nolūkam iedalītos zivju resursu limitus. Zvejnieks var apsaimniekot arī zemi. . Pamatā jautājumus regulē likums ”Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”.

3.     Zemnieka saimniecība – specifisks individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot speciāli šim mērķim galveno ražošanas līdzekli – zemi. Pamatā jautājumus regulē likums ”Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”.

4.     Valsts uzņēmums – ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību. Valsts uzņēmumi pieder Latvijas Republikai, tiem ir juridiskas personas statuss. Pamatā jautājumus regulē “Latvijas Republikas likums par Valsts uzņēmumu”.

5.     Pašvaldības uzņēmums – patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai nodoto pašvaldības īpašuma norobežoto daļu veic uzņēmējdarbību attiecīgās teritorijas ekonomiskās un sociālās attīstības interesēs. Šādi uzņēmumi pieder pašvaldībām. Pamatā jautājumus regulē likums “Par pašvaldības uzņēmumu”.

6.     Sabiedriskās organizācijas uzņēmums – tiesību subjekts ar vai bez juridiskās personas tiesībām, kas ar sabiedriskās organizācijas nodalīto mantu uz statūtu pamata veic uzņēmējdarbību. Uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) var dibināt tikai tādas sabiedriskās organizācijas, kas ir reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā. Sabiedriskās organizācijas par savu uzņēmumu saistībām atbild ar visu savu īpašumu, ja tās savu uzņēmumu nav dibinājušas kā statūtsabiedrību ar ierobežotu atbildību. Sabiedrisko organizāciju uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) dibina un to statūtus apstiprina attiecīgo sabiedrisko organizāciju statūtos noteiktā institūcija vai amatpersona. Nav atsevišķa likuma šai formai.

7.     Reliģiskās organizācijas uzņēmums - tiesību subjekts ar vai bez juridiskās personas tiesībām, kas ar reliģiskās organizācijas nodalīto mantu uz statūtu pamata veic uzņēmējdarbību. Uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) var dibināt tikai tādas reliģiskās organizācijas, kas ir reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā. reliģiskās organizācijas par savu uzņēmumu saistībām atbild ar visu savu īpašumu, ja tās savu uzņēmumu nav dibinājušas kā statūtsabiedrību ar ierobežotu atbildību. Reliģisko  organizāciju uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) dibina un to statūtus apstiprina attiecīgo reliģisko organizāciju statūtos noteiktā institūcija vai amatpersona. Nav atsevišķa likuma šai formai.

8.      Līgumsabiedrība ar pilnu atbildību – ir uzņēmējsabiedrība  bez juridiskas personas tiesībām, kas izveidota uz tās dibinātāju noslēgta līguma pamata. Dalībnieki par sabiedrības saistībām atbild solidāri ar visu savu īpašumu proporcionāli sabiedrībā ieguldītajai daļai. Pamatā jautājumus regulē likums “Par līgumsabiedrībām”.

9.     Komandītsabiedrība  - līgumsabiedrība, kas apvieno dalībniekus, no kuriem viens vai vairāki ir komplementārie dalībnieki  - atbild par sabiedrības saistībām solidāri ar visu savu īpašumu proporcionāli ieguldītajai daļai, kamēr pārējie – komandīti – atbild par sabiedrības saistībām tikai savu iemaksu apmērā. Pamatā jautājumus regulē likums “Par līgumsabiedrībām”.

10.            SIA – statūtsabiedrība, ar juridiskas personas tiesībām, kura savu statūtu fondu veido no to dalībnieku ieguldītā īpašuma, un šī sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu to īpašumā esošo mantu, bet to dalībnieki par sabiedrības saistībām atbild tikai ar tai nošķirto mantu. Pamatā jautājumus regulē likums “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”.

11.            A/S – statūtsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtības kopsummas. A/S statūtu fondu veido, izlaižot (emitējot) par samaksu attiecīgu skaitu akciju vai obligāciju par to nominālo vērtību. A/S par savām saistībām atbild ar visu tās īpašumā esošo mantu. Pamatā jautājumus regulē likums “Par akciju sabiedrībām”.

12.             Sabiedrība ar papildu atbildību – statūtsabiedrība, ar juridiskas personas tiesībām, kura savu statūtu fondu veido no to dalībnieku (fizisku vai juridisku personu) ieguldītā īpašuma, un šī sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu to īpašumā esošo mantu, bet, ja ar to nepietiek, atbildību proporcionāli ieguldītajam īpašumam uzņemas sabiedrības dalībnieki. Nav atsevišķa likuma par šo uzņēmējdarbības formu.

13.            Paju sabiedrība – statūtsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku apvienotais (ieguldītais) īpašums (paju iemaksas). Plaši sastopama tieši lauksaimniecībā. Paju sabiedrība tiek izveidota, lai apmierinātu dalībnieku vajadzības pēc noteiktām precēm vai pakalpojumiem un veikt uzņēmējdarbību. Paju sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu savu īpašumu, bet katrs paju īpašnieks par savas sabiedrības saistībām atbild tikai savas pajas apmērā. Pamatjautājumus regulē likums “Par paju sabiedrībām”.

14.            Kooperatīvā (kopdarbības) sabiedrība – brīvprātīga fizisko un juridisko personu sabiedrība, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru ekoknkmiskās un sociālās vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos. Būtiska atšķirība no citām formām – šeit peļņas gūšana caur dividendēm nav galvenais to dibināšanas un darbības mērķis – te akcenti tiek likti uz dalībnieku dažādu interešu apmierināšanu. Piemēram, var veidoties piensaimnieku sabiedrības, patērētāju sabiedrības, informācijas ieguves un tirgus izpētes sabiedrības. Pamatjautājumus regulē likums “Par kooperatīvajām sabiedrībām”.

15.            Kooperatīvo sabiedrību savienība – brīvprātīga kooperatīvo sabiedrību nodibināta apvienība, kuras mērķis ir sekmēt šo sabiedrību statūtos noteikto uzdevumu izpildi.

16.            Ģimenes uzņēmums – tiesību subjekts, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai, lai veiktu uzņēmējdarbību. Šādā uzņēmumā ieguldītā manta pieder uzņēmēja ģimenes locekļiem. Uz ģimenes uzņēmumu attiecas visi šā likuma noteikumi par individuālo uzņēmumu.

17.             Ārvalstu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgā pārstāvniecība – tiesību subjekts, ar vai bez juridiskas personas tiesībām, kas ar ārvalstu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nodalīto mantu veic uzņēmējdarbību. Pamatā jautājumus regulē likums “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”.

Plašāk izplatīto uzņēmējdarbības formu būtiskākās atšķirības un kopējās iezīmes redzamas 1. pielikumā.

Uzņēmumam pēc tā dibināšanas nav obligāti uzreiz jāveic saimnieciskā darbība, taču obligāta prasība sākot jau no pirmās uzņēmuma pastāvēšanas dienas ir kārtīgas grāmatvedības vešana. Tāpēc jau pirms dibināšanas nepieciešams algot grāmatvedi, kas uzsāks darbu uzreiz pēc reģistrēšanās Uzņēmumu Reģistrā.

2. SIA dibināšanas kārtība

Lai reģistrētu SIA, LR Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz sekojoši dokumenti:

Dokuments	Piezīmes
Pieteikums	Rekvizīti: Datums. Vieta. Visu dibinātāju paraksti. Saturs: norādīts pieteikuma veidlapā, kuru var saņemts Uzņēmumu reģistrā
Dibināšanas sapulces protokols (2. piel.)	Rekvizīti: Datums. Vieta. Visu dibinātāju paraksti. Saturs: norādīts likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 17. pantā
Dibināšanas līgums (3. piel.)	Rekvizīti: Datums. Vieta. Visu dibinātāju paraksti. Juridiskās personas pārstāvja paraksts tiek apliecināts ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) zīmogu. Saturs: norādīts likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 10. pantā
Ziņojums par mantiskajiem ieguldījumiem (4. piel.)	Rekvizīti: Datums. Vieta. Visu dibinātāju paraksti.  Saturs: norādīts likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 12. pantā
Dibinātāju kapitāla daļu saraksts (5. piel.)	Rekvizīti: Datums. Vieta. Visu dibinātāju paraksti.  Saturs: norādīts likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 11. pantā
Bankas iestādes dokuments par pamatkapitāla iemaksu	Nepieciešams, ja pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāts naudā
Statūti (6. piel.)	Rekvizīti: Datums. Vieta. Visu dibinātāju paraksti.  Saturs: norādīts likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 13. pantā
Juridisko adresi apliecinošs dokuments	Par juridisko adresi var izmantot kāda no dibinātājiem pieraksta vietu, šādā gadījumā papildus dokumenti nav nepieciešami; ja juridiskā adrese ir citur, jāiesniedz ēku vai telpu īpašnieka vai pārstāvja izsniegta izziņa
Ar paraksta tiesībām apveltīto personu parakstu paraugs	Paraksta paraugs jāapliecina pie zvērināta notāra vai pagasttiesā, ja tāda attiecīgajā teritorijā ir izveidota
Dibinātāju pasu gaismas kopijas	Jāiesniedz tikai tās lapas, kur ir fotogrāfija un pieraksta vieta. Dibinātāju pasu gaismas kopijas nav jāapliecina
Dokuments, kas apliecina tiesības konkrētai personai  iesniegt pieteikumu un saņemt dokumentus	Pilnvarojums var būt noformēts dibināšanas sapulces protokolā vai speciālā pilnvarā. Pilnvarotajai personai pie dokumentu iesniegšanas un saņemšanas jāuzrāda pase. Dokumentu saņemšanas gadījumā jāparakstās par to saņemšanu. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad dokumenti tiek nosūtīti pa pastu.
Kvīts par valsts nodevas samaksu	Ja SIA pamatkapitāls ir mazāks par Ls 5000, tad jāmaksā valsts nodeva Ls 100, bet ja tas ir Ls 5000 un lielāks, tad jāmaksā valsts nodeva Ls 250 apmērā. Valsts nodeva maksājama, ievērojot šādus rekvizītus: Valsts Kase, Nr. 900000 50138, Latvijas Banka, kods 310101170, konts 000361101, subkonts 10601909132
Kvīts par publikāciju “Latvijas Vēstnesī”	Maksu par publikāciju nosaka pats laikraksts. Pašreiz tas ir Ls 17,70. šī nauda ir jāpārskaita uz Valsts uzņēmuma “Latvijas Vēstnesis” kontu: LUB Rīdzenes nodaļa, kods 310101900, konta Nr. 02-100609196
Kompetentas institūcijas izsniegta atļauja piedalīties sabiedrībā	Šis dokuments nepieciešams tikai SIA ar valsts vai pašvaldības kapitālu
Deklarācija	Nepieciešama tikai gadījumā, ja veido bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību, un to paraksta visi dibinātāji. Deklarācijā jānorāda tas, ka netiks gūta peļņa, t. i., ienākumi, kas pārsniegs izdevumus, tiks ieskaitīti rezerves fondā.

Ja dokuments ir uz vairākām lapām, tam jābūt cauršūtam un apliecinātam.

Dokumenti reģistrācijai jāiesniedz 14 dienu laikā no statūtu parakstīšanas brīža, pretējā gadījumā var tikt sastādīts protokols par administratīvo pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166³. pantu.

Valsts notāram jāpārbauda, vai reģistrācijai iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un vai tie noformēti atbilstoši prasībām.

Dokumentus var iesniegt personīgi, ar pilnvaroto personu starpniecību vai sūtīt pa pastu. Rīgā dokumentus pieņem Pērses ielā 2, 103. kabinetā  UR noteiktajā darba laikā. Dokumentus valsts notāri izskata 15 dienu laikā. Iespējams reģistrēties arī ātrāk   - 3 dienu laikā, taču tad jāsamaksā valsts nodeva divkāršā apmērā.

Lai saņemtu atpakaļ izskatītos dokumentus, pilnvarotajai personai jāņem līdzi pie dokumentu iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā izsniegtā izziņa un personu apliecinošs dokuments. Iesniedzējs pie pozitīva novērtējuma saņem arī reģistrācijas apliecību (7. piel.).

Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību saņem LR Valsts ieņēmumu dienestā pēc reģistrēšanās UR. Katram uzņēmumam tiek piešķirts savs kods (8. piel.).

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas, darbības un likvidācijas kārtību galvenokārt nosaka 1991. gada 23. janvāra likums “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, kas publicēts 1991. gada 14. marta Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības ziņotājā Nr. 9 ar grozījumiem. Pēdējie grozījumi likumā izdarīti 1997. gada 21. maijā.

Atsevišķus jautājumus reglamentē:

ü 1990.gada 20.novembra likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru",

ü 1990.gada 26.septembra likums "Par uzņēmējdarbību",

ü 1996.gada 19.jûlija likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"

ü Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumi Nr.74 "Par uzņēmējdarbības reģistrācijas valsts nodevu.", un citi normatīvie akti.

3. Grāmatvedības organizēšanas uzsākšana jaundibinātā SIA

Grāmatvedības darbu regulē likumi, Ministru kabineta noteikumi, Valsts ieņēmumu dienesta un citu institūciju izdotie norādījumi, rīkojumi, vēstules, ieteikumi u.c.

Vispārējās grāmatvedības nostādnes atspoguļotas likumā “Par grāmatvedību”, MK 1995. gada 7. novembra noteikumos Nr.339 “Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, gada pārskatu veidošanu reglamentē likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, FM vēstule Nr. 02-5/29 “Norādījumi par uzņēmuma gada pārskatiem”, likums “Par zvērinātiem revidentiem” u.c., inventarizācijas un pamatlīdzekļu un to amortizācijas uzskaiti nosaka FM norādījums Nr.832 “Norādījumi par inventarizācijām”, Nr.357 “Norādījumi par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti”.

Kopumā grāmatvedību reglamentējošo dokumentu klāsts ir ļoti plašs. Uzņēmumam, uzsākot vai paplašinot savu darbību, ir jāiepazīstas ar noteiktā operāciju veida reglamentējošiem dokumentiem. To nosaukumi un saturs ne vienmēr ir jāzina no galvas. Svarīgi ir zināt, kur tos meklēt. Ir iespēja iegādāties grāmatas, kur apkopoti dažāda veida normatīvie akti vai abonēt speciālus izdevumus, kur abonents tiek informēts par katru likuma izmaiņu, kā arī bez maksas iegūt nepieciešamo informāciju savā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē vai arī meklēt internetā.

Likumdošana mūsu darbu stipri regulē, taču piešķir arī zināmas brīvības, piemēram, grāmatvedības formas izvēlē. Galvenais, lai forma nodrošinātu lietišķu, skaidru, saprotamu, savlaicīgu, nozīmīgu, patiesu un salīdzināmu informāciju.

Galvenās pazīmes, pēc kurām grāmatvedības formas atšķiras, ir:

ü ar uzskaites reģistru veidu (grāmatas, kartītes, vaļējas lapas, datorprogramma);

ü ar ierakstu secību hronoloģiskajos un sistemātiskajos reģistros;

ü ar savstarpējo sakarību starp hronoloģiskajiem un sistemātiskajiem reģistriem;

ü ar ierakstu sakarību un ierakstu pārbaudes kārtību starp sintētiskajiem un analītiskajiem reģistriem;

ü ar ierakstu izpildes veidu.

Laika gaitā formas ir radušās, mainījušās un izzudušas, taču mūsdienās savu nozīmi joprojām nav zaudējušas:

ü jaunā itāliešu forma;

ü amerikāņu jeb žurnāla –virsgrāmatas forma;

ü daudzžurnālu formas – memoriālo orderu un žurnālu –orderu formas.

Jāpiebilst, ka arī katras datorprogrammas pamatā ir kāda grāmatvedības forma.

Jaunā itāliešu forma paredz informācijas uzskaiti sekojošā veidā:

1.     Ieraksts žurnālā hronoloģiskā secībā.

2.     Ieraksts galvenajā grāmatā sintētiskajos kontos un analītisko kontu grāmatās.

3.     Perioda beigās jātaisa sintētisko un analītisko kontu apgrozījuma pārskats, kam ir jāsakrīt.

4.     Ieraksts bilancē.

Kā redzams, katra operācija tiek atspoguļota vairākas reizes, kas neļauj veikt darba dalīšanu. Tas arī ir šīs formas galvenais trūkums. Piemērota – vidēja lieluma uzņēmumiem.

Amerikāņu jeb žurnāla-virsgrāmatas forma ir paredzēta maziem uzņēmumiem, un ieraksti tajā izdarāmi sekojoši:

1.     Ieraksts žurnālā-virsgrāmatā, kas apvieno hronoloģisko un sistemātisko reģistru funkcijas.

2.     Ieraksts analītisko kontu grāmatā.

5.     Perioda beigās jātaisa sintētisko un analītisko kontu apgrozījuma pārskats, kam ir jāsakrīt.

6.     Ieraksts bilancē.

Memoriālorderis pēc savas būtības ir kopsavilkums, kur tiek grupētas visu viena vai dažu ekonomiskā nozīmē tuvu kontu vienas puses – debeta vai kredīta apgrozījums. Memoriālorderu formā operācijas izpilda šādā secībā:

1.     Visu mēnesi dokumenti tiek reģistrēti memoriālorderos un analītisko kontu kartītēs.

2.     Perioda beigās ieraksti sintētisko kontu reģistrā (galvenajā grāmatā) un  memoriālorderu reģistrā, kas pilda savācējžurnāla funkcijas. Saskaitot visu memoriālorderu kopsummas, ieguva mēneša apgrozījuma kopējo summu.

3.     Perioda, parasti – mēneša, beigās jātaisa sintētisko un analītisko kontu apgrozījuma pārskats, kam ir jāsakrīt. Memoriālorderu reģistra (savācējžurnāla) kopsummai jāsakrīt ar sintētisko kontu apgrozījumu kopsummu.

4.     Ieraksts bilancē.

Žurnālu ordera forma ir maz piemērota automatizācijai un mehanizācijai. Žurnālorderi tika veidoti pēc kredīta principa – katra konta kredīta apgrozījumi obligāti jāgrupē vienā noteiktā žurnālorderī. Ieraksti izdarāmi šādā secībā:

1.     Ieraksti analītiskās uzskaites reģistros.

2.     Ieraksti žurnālorderī.

3.     Ieraksti virsgrāmatā, kam jāsakrīt ar analītisko kontu apgrozījuma pārskatu.

4.     Saldo bilance.

Tātad, zinot dažādās formas, to īpašības un sava uzņēmuma īpatnības, ir jāpiemēro visizdevīgākā, ērtākā un atbilstošākā. Grāmatvedis, protams, var to mainīt pēc saviem ieskatiem.

Kopumā viss turpmākais grāmatvedības darbs būtu jāorganizē pēc vienas metodes, t. i., viena metode krājumu uzskaitei, viena – dokumentu apgrozībai, viena – kontu plāna lietošanā. Lai revidents, vadītājs, pats grāmatvedis vai jebkura cita persona varētu orientēties grāmatvedības procesā uzņēmumā, ir jāveido vadītāja apstiprināts dokuments – grāmatvedības apraksts. Tā formu var brīvi izvēlēties, taču ir noteikti pamatjautājumi, kas būtu jāietver tajā:

1.     Uzņēmuma apraksts – uzņēmuma tiesiskā forma, galvenie darbības veidi un uzņēmuma struktūra, struktūrvienību un noliktavu atrašanās vietas, apmēri un darbības veidi, ko katrā struktūrvienībā veic; uzņēmuma vadības struktūra u.c.

2.     Dokumentu apgrozības plāns – galveno uzskaitē lietojamo dokumentu apgrozības plāns, norādot, kam jāsastāda attiecīgais dokuments, kādos termiņos vai kurā brīdī tas jāsastāda, kam tas jāapstiprina un kuros termiņos tie nododami uzņēmuma grāmatvedībā. Parasti tas tiek sastādīts tabulas veidā.

1. tabula Dokumentu apgrozības plāns

Dokumenta nosaukums	Dokumenta sastādītājs	Dokumenta apstiprinātājs	Persona, kas dokumentu nodod grāmatvedībā	Termiņš, līdz kuram dokuments nododams grāmatvedībā	Dokumenta pieņēmējs un pārbaudītājs

3.     Grāmatvedības darbinieku pienākumu sadale un dokumentu apstrādes grafiks – grāmatvedības darbinieku štata saraksts, katra darbinieka izpildāmo darbu apraksts, norādot datumus, kad attiecīgajiem dokumentiem ir jābūt iegrāmatotiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros pārbaudītiem.

4.     Uzņēmumā lietojamais kontu plāns un grāmatvedības forma – bez sintētiskajiem kontiem plānā ir jāparedz arī subkonti un sistēma analītisko kontu iekārtošanai; līdz ar kontu plānu šajā iedaļā jāparāda arī lietojamo grāmatvedības reģistru un apgrozījuma pārskatu formas un jāapraksta to kopsakarība, jāparāda, kādā veidā tiek reģistrēta visa uzskaites informācija un kādi ir galvenie paņēmieni ierakstu pareizības pārbaudei  - iekšējai kontrolei.

5.     ESM programmas apraksts – šī iedaļa nepieciešama, ja grāmatvedībā tiek lietota grāmatvedības programma. Obligāti jānorāda programmas nosaukums, īsi aprakstot kārtību, kādā ievada informāciju un kādu izvadinformāciju tā dod.

6.     Uzskaites datu uzglabāšanas sistēma – grāmatvedības arhīva raksturojums, norādot dokumentu un reģistru glabāšanas termiņus, informācijas uzglabāšanas veidu. Ja informācija glabājas ESM, tad jāparedz diskešu izgatavošana vairākos eksemplāros, kā arī nodrošinājumi pret informācijas zudumu ar likumu noteiktajā glabāšanas laikā.

Šāds grāmatvedības apraksts varētu nebūt vienīgi mazos uzņēmumos, kur nav grāmatvedības kā uzņēmuma struktūrvienības, taču saīsināts un vienkāršots variants būtu noderīgs pašam uzņēmumam un tā darbības pārbaudītājiem.

4. Secinājumi

Kļūstot par uzņēmēju vai dibinot uzņēmējsabiedrību, mums tiek pavērtas plašas iespējas un uzlikti daudzi pienākumi.

Katra uzņēmēja interesēs ir gūt peļņu, tāpēc svarīgi savu darbību plānot. To var izdarīt, izstrādājot biznesa plānu vēl pirms darbības sākšanas, kā arī darīt to sistemātiski visu laiku. Svarīgi ir izvēlēties sev vispiemērotāko uzņēmējdarbības tiesisko formu. Lai to izdarītu, ir jāizpēta visi iespējamie varianti, to iezīmes, priekšrocības un trūkumi. Visizplatītākā tiesiskā forma Latvijā ir  sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tās reģistrācija nav sarežģīta, un pastāv uzskats, ka tā ir piemērota iesācējiem. Viens no iemesliem ir tas, ka uzņēmējs riskē tikai ar sabiedrībā ieguldīto mantu.

Lai nenonāktu pretrunā ar likumu, tas ir jāievēro jau no pirmās SIA pastāvēšanas dienas. Tas nozīmē – veikt kārtīgu un patiesu grāmatvedību. Ir jāzina likumi, kas regulē konkrēto uzņēmējdarbības veidu un grāmatvedības normatīvie akti.

Grāmatvedību ir iespējams veikt dažādi, t. i., lietojot kādu no grāmatvedības formām. Tā jāizvēlas atbilstoši uzņēmuma lielumam un darbības specifikai. Tāpat ir jāizstrādā grāmatvedības apraksts, kas ir kārtīgas grāmatvedības pamatdokuments.

Kopumā uzņēmējdarbības dibināšana nav sarežģīts process, īstās grūtības sākas tikai pēc tam. Taču arī tās ir pārvaramas, strādājot precīzi, radoši un galvenais – ievērojot likumdošanu.