VENTSPILS AUGSTSKOLA
Ekonomikas nodaļa
KURSA DARBS
Uzņēmējdarbībā
Uzņēmuma dibināšana
1. kursa students
Ivars Gludausis
1997020020
Zinātniskais vadītājs Dr.oec.asoc.prof.A.Klauss
Ventspils 1998
S A T U R S
Lpp
Ievads……………………………………………………………………. 3
1.
Uzņēmuma dibināšanas apsvērumi ..………………………………....3
Uzņēmuma dibināšana: risks un
iespējas………………………….3
Pašpārbaude.……………………………………………………….5
Bankrota
iespēja.…………………………………………………...5
Uzņēmuma vides
analīze.………………………………………..…7
Finansēšana.………………………………………………………13
Uzņēmējdarbības
formas…………………….……………………14
2.
Uzņēmuma dibināšanas process…………………..………………….16
Secinājumi
………………………………………………………………18
Izmantotās
literatūras un avotu saraksts…………………………………19
Ievads.
Gatavība , būt patstāvīgam un
uzņemties atbildību ir manāmi pieaugusi. To pierāda arī lielais jauno uzņēmēju
un, diemžēl, arī maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Taču neskatoties uz to, ka
pērn jaundibināmo uzņēmumu skaits ir sarucis, pērn reģistrēti tikai 8773
uzņēmumi, vēl aizvien ir daudzi cilvēki, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un
kuri to dibina. Tieši tāpēc, ka šis jaundibināmo uzņēmumu skaits vēl joprojām ir tik liels, autors
uzskata par nepieciešamu dot jums zināmu priekšstatu par to, kas būtu jāņem
vērā dibinot jaunu uzņēmumu.
Šajā kursa darbā, autors ir
apskatījis vairākus apsvērumus, kurus ir nepieciešams ņemt vērā, ja jūs
vēlaties dibināt jaunu uzņēmumu. Diemžēl, ierobežoto lappušu dēļ autors nevar
dot plašāku ieskatu tieši par uzņēmuma dibināšanas procesu un vairākiem juridiskiem
priekšnoteikumiem, kuri ir nepieciešami jaunu uzņēmumu dibinot.
Tā vien šķiet, ka runa visu
laiku iet par uzņēmumu. Kas tad īsti ir uzņēmums? “Uzņēmums ir juridiska
persona, ko izveido uzņēmējs uzņēmējdarbības veikšanai, nošķirot tai sava
īpašuma daļu; tehniska, sociāla, ekonomiska, ar apkārtējo vidi saistīta
vienība, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus apmierinot sabiedrības
vajadzības; saimnieciska vienība, kas patstāvīgi lemj, darbojas un riskē ar
savu mantu.”(10 )”Juridiskā persona
ir organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas
un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus un var būt prasītāja vai
atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.” (6,26) “Uzņēmējdarbība - ilgstoša vai
sistemātiska saimnieciska darbība (jebkura darbība, ko veic dažādas personas
par atlīdzību) - nolūkā gūt peļņu.”(10) Nav peļņas, nav uzņēmējdarbības.
1.
Uzņēmuma dibināšanas apsvērumi.
Uzņēmuma
dibināšana: risks un iespējas.
Pēc uzņēmuma definīcijas, mēs
ļoti labi saprotam, ka uzņēmums nav vis vienkārša, bet gan ļoti sarežģīta
vienība. Bet kas tad ir par iemeslu tam, kas liek cilvēkiem dibināt jaunu
uzņēmumu? Kāpēc cilvēki vēlas nokļūt aci pret aci ar šo ļoti sarežģīto vienību?
Bieži vien tā ir ideja, kurai ir kāds noteikts mērķis vai nolūks. Parastais
mērķis cilvēku dzīvē ir iegūt pēc iespējas vairāk naudu, jo katrs zina, kas
maksā - tas pasūta mūziku, un autors domā, ka lasītāju starpā nebūtu neviena tāda
cilvēka, kas atteiktos no “kādas čupiņas naudas”. Uzņēmums ir ideāla vieta, kur
var dabūt šo naudu, vai precīzāk būtu
teikts, gūt peļņu. Kā tad īsti rodas idejas? Idejas var rasties un arī rodas
dažādi:
1. “Idejas rodas
spontāni, kad indivīds nonācis labvēlīgos apstākļos.
2. Idejas rodas tikai
vienreizējos apstākļos, kuriem netiekot izmantotiem, idejas pazūd uz visiem
laikiem.
3. Idejas rodas
pakāpeniski. Konkrētos apstākļos kāda persona rod ideju, vēl ne visai konkrētu,
lai tūlīt varētu sākt uzņēmējdarbību.”(9,83)
Parasti ideja tiek labi
pārdomāta un izanalizēta un tikai tad, kad ir apsvērti visi plusi un mīnusi,
tās autors sāk domāt par idejas īstenošanu. Šīs pārdomas un analīze, kuru jūs
veicat, vajadzētu pārliecināt netikai jūs pašus, bet arī jūsu kreditorus un
biznesa partnerus. Kā tad īsti var izanalizēt idejas? No sākuma vajadzētu sīki
un konkrēti izklāstīt savu ideju jūsu biznesa partneriem, un tikai tad, kad
visi ir piekrituši tam, ka tā ir ideāla ideja, ka tas ir kaut kas vienreizējs,
tad jūs varat “ķerties klāt” pie tirgus
novērtēšanas. Pievērsiet uzmanību arī tam, kādas būs izredzes jūsu uzņēmumam
nākotnē. Par vienu no pēdējiem posmiem idejas analīzes procesā var kļūt sava
produkta, pakalpojuma vai servisa nostādīšana pretstatā konkurencei, kas var
jums palīdzēt novērtēt jūsu izredzes. Parasti šāda ideju analīze noved pie
plānotā iznākuma.
Nav grūti izprast, ka pie tik
liela problēmu klāsta, uzņēmējam ir ļoti svarīgas viņa paša zināšanas un arī
profesionāļa padoms, jo tikai maza kļūda vai arī neprecizitāte uzņēmuma
dibināšanā var novest pie neatgriezeniska procesa jau uzņēmuma pastāvēšanas
laikā, kas noved pie uzņēmuma maksātnespējas. Bieži vien laicīgs padoms var
novērst vai vismaz mazināt šo kļūdu. Taču neskatoties uz lielo riska pakāpi,
cilvēki vēlas būt patstāvīgi un tas ir arī pats par sevi saprotams, jo alga
divās darbavietās nu nekādi nav salīdzināma ar naudu, ko saņem uzņēmuma
īpašnieks. Beidzot tu vari būt pats sev priekšnieks, arī par atlaišanu vairs
nav jābaidās. Tiesa gan, ka uzņēmuma īpašniekam papildus nāk liela riska pakāpe
un neziņa vai viss izdosies. Arī augstskolu absolventi ne visai bieži paši
dibina savu uzņēmumu, Vācijā tikai 10%
no augstskolu absolventiem dibina savu uzņēmumu un arī tad tikai pēc 10 gadu
darba pieredzes, tomēr cilvēki riskē un iemesls ir viens - gūt peļņu.
Pašpārbaude.
Uzņēmuma panākumus vispirms
jau paredz uzņēmēja personīgās īpašības, kuras uzņēmējam vajadzētu paškritiski
novērtēt un pārbaudīt. Cilvēks kurš lēmumus atstāj labprāt cita ziņā un kurš
baidās no riska un atbildības, taču labprāt izpilda pavēles - dari tā un šitā,
vajadzētu vēlreiz visu labi apdomāt. Tipiskie uzņēmēja vārdi skan, ”dinamisks,
aktīvs, pašpārliecināts, noslēgts, labprāt riskē, kontaktējas ar citiem,
u.t.t”(4) Pašpārbaudē jums bieži vien var palīdzēt tests, kuru ir ļoti, ļoti
daudz un atrodami visdažādākajās literatūrās.
Bankrota
iespēja.
“Uzņēmumi ne tikai dibinās, bet arī
likvidējas: Latvijā līdz 1998. gadam ir likvidēti 13814 uzņēmumi jeb 11% no
reģistrēto uzņēmumu kopskaita. Tuvāko mēnešu laikā paredzēts likvidēt vēl
apmēram 10 000 statūtkapitālu līdz 2000 Ls nepalielinājušo sabiedrību ar
ierobežotu atbildību, taču šis process kavējas, jo nav saņemti nodokļu
administrācijas atzinumi par likvidējamām
sabiedrībām ar ierobežotu atbildību - vai tās nav parādā valstij Pagaidām visvairāk tiek likvidēti
1992. gadā reģistrētie uzņēmumi, lielākā likvidācija bija 1997. gadā, it īpaši
decembrī kad tika likvidēti 7823 uzņēmumi, no tiem seši 1997. gadā dibinātie
uzņēmumi.”(7)
Kas tad kalpo par iemeslu tam, ka
tik daudz uzņēmumi bankrotē? Ņemot vērā Vācijas pieredzi nākas secināt, ka 68%
no uzņēmumiem, kuri bankrotē, ir problēmas ar kapitāla atdeves aprēķinu, īpaši
īslaicīgās saistības atmaksas spējas bieži vien tiek pārvērtētas, kas noved pie
tā, ka uzņēmums vairs nevar atmaksāt visas savas saistības. Kā nākošo minēsim
to, ka jaunie uzņēmēji pērkot kādu uzņēmumu, bieži vien pārvērtē uzņēmuma
vērtību. Pēc autora pieredzes ir gadījies, kad autors uzņēmuma vērtību ir
pārvērtējis 20 reizes (par 2000%), tāpēc autors iesaka netaupīt naudu un likt
jūsu potenciālo uzņēmumu novērtēt ekspertam. Arī informācijas deficīts spēlē
lielu lomu. Detalizētas tirgus zināšanas, informācija par atrašanās vietu un
ziņas par konkurentiem reti kad ir pieejamas topošajiem uzņēmuma īpašniekiem,
tāpēc silti būtu ieteicams jaunajiem uzņēmējiem padoms, kuru var iegūt pie
speciālista vai arī uzņēmējdarbības atbalsta centrā (diemžēl gan par maksu).
Labs padoms varētu novērst informācijas
trūkumu un palīdzētu izbēgt no maksātnespējas procesa. Bieži pietrūkst arī
profesionālās izglītības un plānošanas prasmes, kura arī ir svarīgs faktors.
Vācijā 30% uzņēmumu bankrotē, jo trūkst plānošanas un ne jau bez iemesla. Gadās
arī ģimenes problēmas, jo ne katrā ģimenē tiek akceptēta 12 stundu darbadiena,
kas zināmi ierobežo ģimenes dzīvi. Liela loma ir arī uzņēmuma izmaksu
novērtēšanai, kur uzņēmējs ļoti ātri var kļūdīties, kas noved bieži vien pie
tā, ka uzņēmums vairs nevar segt fiksētās izmaksas (piemēram, nomas maksa),
kreditori sāk pieprasīt atpakaļ kredītus, kas noved pie uzņēmuma īpašuma
pārdošanas, un uzņēmuma bankrots ir ieprogrammēts. Lai tāda situācija nerastos
arī jums, uzņēmumu vajadzētu nodrošināt ar pietiekošu paškapitālu, lai
īslaicīgās saistības varētu segt no paša kapitāla.
Vēl dažu iemeslu uzskaitījums, kas
var novest pie bankrota:
¨
pircēju izturēšanās maiņa;
¨
paaugstinājušās ir procentu likmes;
¨
eksports atgriežas atpakaļ;
¨
iegādes cenu pieaugums;
Tādus un arī citus iemeslus
uzņēmējam būtu jānovērš un ar tiem arī jārēķinās, lai iespēja, kad uzņēmums var
bankrotēt būtu tik maza cik iespējams.
Uzņēmuma vides analīze.
“Jebkura ražošanas sfēra
funkcionē noteiktā vidē – neveiksmes, videi pielāgojoties, var kļūt par
uzņēmējdarbības neveiksmēm.”(9,12) Uzņēmējam ir jāpārzina uzņēmējdarbības vide,
jo pretējā gadījumā uzņēmējs dzīvo kā pa miglu. Kas tad īsti ir uzņēmējdarbības
vide? Uzņēmējdarbības vide ir “objektīva realitāte; no cilvēka gribas
neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisko, demogrāfisko un
citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu,
objektu, procesu un spēku kopums, kas pastāv reālā īstenībā neatkarīgi no
cilvēku gribas.”(10) Izšķir uzņēmējdarbības mikro un makro vidi. Viens no
svarīgākiem uzdevumiem jaunam uzņēmējam ir tirgus analīze. Esošajiem uzņēmumiem
ir zināmas priekšrocības, jo viņi pārzina tirgu un laika gaitā ir atraduši savu
optimālo sortimentu un viņi ir gatavi padarīt iesācēju dzīvi grūtāku.
“Sortiments – dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu viendabīgu izstrādājumu
kopums; preču (izstrādājumu) dažādība. Produkcijas sortiments ir saimniecības
nozares vai uzņēmuma ražotās produkcijas
atsevišķu veidu vai nosaukumu kopums. Tas raksturo produkciju pēc tās
kvalitātes, lieluma un citām pazīmēm. Konkrētu izstrādājumu grupa sortimentu
regulē atbilstoši standarti un tehniskie noteikumi. Preču sortiments ir
viendabīgas dažāda veida, lieluma un šķirnes preces tirdzniecības uzņēmumā.”
(10)Tā kā cīņa par vietu tirgū ir smaga, sarežģīta un dažreiz pat bīstama, tad
klientam vajadzētu skaidri redzēt atšķirību starp jūsu un konkurences produktu,
piemēram, preces iesaiņojums, cena, kvalitāte u.t.t . Tāpēc ir ieteicams
izpētīt tirgu, kā arī sekot līdzi konkurences darbībai tirgū. “Izdarot pircēju
analīzi, jāpievērš uzmanība klientu vēlmēm attiecībā uz uzņēmuma piedāvāto
preci vai pakalpojumiem. Tikai pēc tam var sākt plānot un ražot konkrētu
produkciju un tās daudzumu.”(9,97) Tirgus varbūt tikai tad līdz galam izpētīts,
kad mēs zinām pircēju izturēšanos. Vispārēju informāciju, kā arī konkrētus
skaitļus mēs varam uzzināt no statistikas komitejas, uzņēmuma reģistra vai arī
internetā lursoft datu bāzē (http://www.lursoft.lv/).
Kāpēc mums ir izdevīgi izmantot šīs datu bāzes? “Tiklīdz sadarbība kļūst
plašāka un jāpiesaista jauni partneri, labāk ieskatīties datu bāzē.
Jānoskaidro, vai uzņēmums tik tiešām ir reģistrēts, vai nav bankrotējis, un ja
tas ir likvidēts, uzņēmējus var interesēt personas, kurām bija paraksta
tiesības, īpašnieki un valdes locekļi, jo var būt tā, ka uzņēmums paņēmis
kredītu un pēc tam pazudis vai bankrotējis un likvidēts, bet īpašnieki un
amatpersonas parādās atkal jaunās uzņēmējsabiedrībās.” (7) Konkurenci vajadzētu
izanalizēt pēc sekojošiem norādījumiem:
Ø konkurences lielums, skaits;
Ø noieta ceļi;
Ø attiecības ar jūsu klientiem;
Ø kādas ir konkurentu attiecības savā
starpā (var izrādieties, ka visi jūsu konkurenti ir sadarbības partneri);
Ø attiecības ar jūsu piegādātājiem;
Ø cenas un sortimenta politika;
Ø tagadējā tirgus daļa.
Jāņem vērā, ka konkurences
uzvedība tirgū var strauji mainīties sakarā ar jūsu parādīšanos tirgū, var
mainīties cenas, sortiments un var būt citas konkurences aktivitātes, lai
saglabātu savu tirgus daļu.
Tagad mēs labi izprotam, cik
liela nozīme ir tirgus analīzei. Šinī grūtajā darbā mums ļoti labi var palīdzēt
mārketings jeb tirgvedība un autors jums iesaka nekādā gadījumā netaupīt naudu
uz tirgvedības rēķina. Kas tad īsti ir tirgvedība (mārketings)? “Tirgvedība-
·
uzņēmēja domāšanas, lemšanas un darbības ievirze, kas
orientēta uz patērētāju maksātspējīgā preču un pakalpojuma pieprasījuma
apmierināšanu un kas balstās uz
vispusīgu un sistemātisku tirgus procesu izpēti;
·
uzņēmējdarbības rezultātu izpēte, prognozēšana un
plānošana;
·
uzņēmuma vadīšanas koncepcija – sistēmā apkopoti uzskati
par uzņēmējdarbības mikro- un makrovides novērošanu un apjēgšanu (uzvedības
aspekts), tirgus plānveida pētīšanu (informācijas aspekts); aktīvu tirgus
ietekmēšanu, mērķtiecīgu un saskaņoti izmantojot dažādus līdzekļus un
instrumentus (organizētas darbības aspekts), apzināti sakārtojot tirgus
ietekmēšanas pasākumus (segmentēšanas aspekts), lietpratīgi vadot tirgvedību un
pārkārtojot uzņēmuma vadīšanu atbilstoši tirgvedības atziņām un prasībām
(vadīšanas aspekts);
·
cilvēku darbības veids, kura mērķis ir apmierināt vēlmes
un vajadzības maiņas ceļā.” (10)
Tirgvedības koncepcijas
atziņas:
Þ atrodi vajadzības un
apmierini tās;
Þ izgatavo to, ko var
pārdot, nevis centies pārdot to, ko var izgatavot;
Þ mīli pircēju un nevis
preci u.c.
Ko tieši dod tirgvedība
jaunam uzņēmējam? Ar tirgvedības palīdzību jau- nais uzņēmējs cenšas iegūt
dažādas priekšrocības sūrā cīņā ar konkurentiem, kas, protams, var novest pie jūsu klienta skaita palielināšanās, bet
līdz ar to jūs atņemsiet daļu klientu saviem konkurentiem, kuri noteikti nevēlēsies
to un tāpēc centīsies jums likt visādus šķēršļus. Kādas tad ir tirgvedības
aktivitātes?
Vispirms tā jau ir produkta
politika:
-
“produkta- un sortimenta politika;
-
kādas ir konkurentu produkta priekšrocības?
-
kādus papildus produktus iekļauj savā sortimentā
konkurence (sortimenta vai sistēmas priekšrocības)?
-
kādi sortimenta apjomi ir jūsu konkurentiem?
-
kāda ir jūsu konkurentu produkta/pakalpojuma reputācija?
-
vai šie produkti/pakalpojumi ir salīdzināmi?” (11,23)
Kā nākošo minēsim noieta
politiku. Ar to mēs saprotam noieta (realizācijas) ceļa izvēli, izšķir tiešo un
netiešo. Vispār noieta ceļš ir preču virzība no ražotāja līdz pircējam
(patērētājam). Tiešais ceļš ir tad, ja ražotājs savu saražoto preci pārdod
uzreiz kādam uzņēmumam vai pircējam. Netiešais – kad preces ceļā ir kāds
starpnieks kā arī vairum- un
mazumtirdzniecības uzņēmumi. “Starpnieks (mākleris) – persona, kura
profesionāli uzņemas citu personu labā starpniecības līgumu slēgšanu par preču
vai vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu,
kuģu nomu vai citiem darījumiem un komercattiecībām.”(10)
Pie noieta politikas minēsim
vēl pārdošanas tehniku (atlaides) kā arī piegādātāju izvēli.
Komunikāciju politika.
“Komunikācija ir informācijas divpusēja apmaiņa, kura nodrošina savstarpēju
saprašanos.” (8,99) Šīs politikas instruments ir reklāma, kas padara
potenciālos un jau esošos klientus aktīvākus. Komunikācijas politika palīdz
apmierināt un dažreiz arī rada cilvēka vēlmes, paskaidrojot cilvēkam, kad bez
tā viņš nevar nemaz dzīvot.
Nākošais svarīgais posms ir
pareiza uzņēmuma atrašanās vietas izvēle. Kad ir izpētīts tirgus, konkurence,
piegādātāji un klienti mēs droši varam “ķerties klāt” pie uzņēmuma atrašanās
vietas analīzes un beigās arī pie izvēles.
Atrašanās vietas izvēle ir
izvēle ar ilgu iedarbības laiku vēlākā periodā. Katrai atrašanās vietai būs
savi izdevumi ( īre, transporta pakalpojumi, u.c.), tāpēc uzņēmējam ir jābūt
spējīgam izvēlēties starp daudzām alternatīvā optimālāko.
“Alternatīva – (lat. alter – viens
no diviem) – nepieciešamība izvēlēties starp divām vai vairākām iespējām, kas
viena otru izslēdz.” (10)
“Jebkuru lēmumu pieņemot,
jārespektē uzņēmuma attīstības
perspektīva, transporta iespējas, komunikācijas u.c., lai lēmums kurš agrāk ir
bijis veiksmīgs, nepārvērstos tā pretstatā.”(9,88) Kā tad īsti lai izlemj, kur atradīsies
jūsu nākošais uzņēmums? Šī problēma ir viegli atrisināma tad, ja jūs pārņemat
jau esošu uzņēmumu vai jūs izvēle saistās ar to, ka jūsu topošais uzņēmums
atradīsies tuvu jūsu dzīvesvietai, bet, ja jūs vēlaties uzsākt uzņēmējdarbību,
piemēram, pavisam citā novadā, tad šī problēma kļūst daudz nopietnāka. Ko
darīt? Latvijas literatūrā tiek minēti šādi
izvēles ietekmējoši faktori:
·
“izejvielu iegādes vietas tuvums;
·
darbaspēka orientācija;
·
zemes iepirkšanas vai nomāšanas iespējas;
·
transporta sistēma un transporta izmaksas;
·
preču noiets, pircēji;
·
infrastruktūra, komunikācijas;
·
citu radniecīgu uzņēmumu atrašanās apkārtne,
konkurence.”(9,89)
Tagad par katru no šiem
faktoriem nedaudz tuvāk. Izejvielu iegādes vietas tuvums – daži uzņēmēji ir jau
izrēķinājuši, ka izejvielu iegāde, uzglabāšana iesaiņošana veido gandrīz pusi
no preču izmaksas, tāpēc, ja jūs dibināsiet uzņēmumu izejvielu un materiālu
tuvumā jūsu izmaksas samazināsies. Darbaspēka orientācija – jums ir jāzina kāds
ir attiecīgās atrašanās vietas darbaspēks. Ja jums vajag daudz cilvēkus, bet
izglītības līmenim nav būtiska loma, tad jūs noteikti dibināsiet uzņēmumu, kur
ir lēts darbaspēks, taču, ja jums vajag jau profesionāļus, lietpratējus, tad
jūs jau skatīsieties, vai šajā vietā jūs varēsiet sakomplektēt tik daudz
augstas klases speciālistus. Zemes iepirkšanas vai nomāšanas iespējas – jūs
noteikti paskatīsieties, vai ir izdevīgāk pirkt vai nomāt zemi, jo, ja jūs zemi
nomājat jums nav jāmaksā īpašuma nodoklis.
Transporta sistēma un
transporta izmaksas – ir ļoti svarīgi zināt, vai jūsu uzņēmums atradīsies
satiksmes mezglu centrā un kādi transporta līdzekļi jums būs pieejami. Teiksim,
jūsu uzņēmums atrodas labā vietā viss ir labi, bet, lai preci nogādātu līdz
pircējam, jūs izmantojat tikai savas smagās automašīnas, jo alternatīva
varianta nav. Viss it kā ir labi, taču vienu dienu automašīna saplīst un, ja
jūs ražojat teiksim maizi, tad jūsu saražotā produkcija vairs nav lietojama. Preču
noiets, pircēji – pieņemsim, ka jūs esat nolēmis celt piena pārstrādes rūpnīcu
Rēzeknē, darbaspēks ir, jo tur atrodas skola, kas sagatavo piena pārstrādes
speciālistus, vieta arī ir laba, jo
pienu mums piegādās no apkārtnes, tātad izejvielu izmaksas nav lielas,
transporta pakalpojumi mūs apmierina, jo daudz alternatīvu, taču pienu mēs esam
nolēmuši eksportēt uz Lietuvu (Klaipēdu). Izmaksas būs ļoti lielas un mēs
sāksim domāt, vai nav labāk uzņēmumu novietot Kurzemē un tuvāk Lietuvas
robežai. Infrastruktūra, komunikācijas – svarīgs uzņēmumam ir ūdens, elektrība, gāze arī
kanalizācija. Ja apkārtnē tādas nav, tad ir jārēķinās ar papildus izdevumiem.
Citu radniecīgu uzņēmumu atrašanās apkārtnē, konkurence – parasti mēs
nenovērtējam konkurenci, jo domājam ka esam labāki, gudrāki, taču aizmirstam,
ka konkurenti šajā jomā jau darbojas un pārzina tirgu, pircēju vajadzības.
Tāpēc konkurentu atrašanās jūsu iecerētajā rajonā nav vēlama.
Vācijas literatūrā var atrast
pat mehānismu, kā izšķirties starp vairākām atrašanās vietām. Viņi iesaka
sastādīt tabulu un blakus pierakstīt pēc 100 punktu sistēmas, cik ir svarīgs
jūsu izvēlētais kritērijs. Tad iedot attiecīgi katras atrašanās vietas kritērijam
novērtējumu pēc 5 punktu sistēmas (1-slikti, 5- ideāli). Lai tas būtu nedaudz
skaidrāk, izskatīsim vienu piemēru. Piemēram, mums ir divas izvēles. Pirmā
atrašanās vieta un otrā. Jūs dodat vērtējumu katram jūsu izvēlētajam kritērijam
pēc 100 punktu sistēmas. Piemēram, izejvielu iegādes vietas tuvums jums ir
svarīgs, teiksim, kādi 80 punkti, darbaspēka orientācija mazāk, jo jums
nevajadzēs kvalificētu darbaspēku ,teiksim, 40 punkti, zemes iepirkšanas vai
nomāšanas iespējas - 20 punkti, transporta sistēma un transporta izmaksas – 75
punkti, preču noiets, pircēji – 90 punkti, infrastruktūra, komunikācijas – 45
punkti, citu radniecīgu uzņēmumu atrašanās apkārtne, konkurence – 65 punkti.
tabula 1.
Atrašanās vietas izvēle
|
Faktori
|
100 punktu novērtējums
|
1 atrašanās vieta
|
2 atrašanās vieta
|
|
|
Izejvielu iegāde
|
80
|
3
|
4
|
|
|
Darbaspēks
|
40
|
5
|
2
|
|
|
Zemes pirkšana
|
20
|
1
|
5
|
|
|
Transports
|
75
|
4
|
5
|
|
|
Preču noiets
|
90
|
4
|
3
|
|
|
Infrastruktūra
|
45
|
3
|
2
|
|
|
Kopsumma:
|
|
1255
|
1235
|
|
Tātad izvēle ir pirmā
atrašanās vieta.
Jaunam uzņēmējam ir svarīgi ņemt vērā visus
šos aspektus un “samest viņus visu vienā katlā un izvārīt zupu”, bet nevis no
kaut kā pa bišķiņam un beigās nekā.
Finansēšana.
“Finansēšana –
uzņēmuma apgādāšana ar naudas līdzekļiem (kapitālu), izmantojot pašu avotus
(pašfinansēšana) un piesaistot svešu kapitālu (kredīts, vērtspapīru emisijas
u.c.)” (10). Kas tad īsti ir kapitāls? “Kapitāls – (lat. capitalis galvenais)
mantisko (ražošanas preces no autora) un nemantisko (izgudrojumi, licences,
vērtspapīri u.c.- no autora) lietu kopums, kuram var noteikt cenu un kuru
izmanto uzņēmējdarbībā.” (10) Izšķir paša kapitālu un aizņemto kapitālu. “Paša kapitāls –
līdzekļi kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzas nodod
uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums
(peļņa). Pašu kapitāla svarīgākās sastāvdaļas ir akciju vai daļu kapitāls,
pamatkapitāls, akciju emisiju uzcenojums, rezerves un nesadalītā peļņa.
Aizņemtais kapitāls – uzņēmuma saimniecisko līdzekļu (aktīvu) finansēšanas
avots, kas veidojas, piesaistot citu fizisko un juridisko personu (piem.,
banku) naudas līdzekļus aizņēmumu un dažādu parādsaistību veidā”.(10) Parasti jaunam uzņēmuma dibinātājam par bāzi
kalpo viņa paša kapitāls, vismaz uzņēmuma sākuma stadijā, jo vairāk paša
kapitāls sākumā, jo lielākas būs uzņēmumam priekšrocības uzņēmējdarbību
uzsākot. Dažiem dibinot uzņēmumu ir jau noteikts pat minimālais kapitāls,
piemēram, tādai uzņēmējdarbības formai kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību
tas ir 2000 lati. Paša kapitālam ir diezgan liela loma arī tad, kad jūs
vēlēsieties iegūt kredītu, jo jaunu uzņēmēju, kurš iepriekš vēl nav nodarbojies
ar uzņēmējdarbību, var vērtēt tikai pēc tā, cik lielā mērā viņa uzņēmums ir
nodrošināts ar paša kapitālu, pēc kura
tad attiecīgi bankas izlems piešķirt kredītu vai nē. “Kredīts – naudas
vai preču aizdevums, kas atmaksājams ar noteiktu procentu.” (1,415) Taču pašu
kapitāls nekādā ziņā nenozīmē tikai naudu, pie tā var pieskaitīt arī
automašīnas, mājas u.c. Parasti uzņēmējs zina, cik viņam vajadzēs kapitālu, lai
uzsāktu uzņēmējdarbību un tāpēc daļu viņš iegulda pats, bet visu jau sagādāt
nevar un nākas iet uz kādu kredītiestādi, parasti banku, lai aizņemtos
nepietiekošo summu. Ar kredītu ņemšanu nevajadzētu pārāk steigties, jo ir
vairākas iespējas, kur dabūt naudu un banku starpā varētu būt zināma
konkurence, tāpēc pirms ņemat kredītu apskatieties vairākas alternatīvas.
Kredītu summai nevajadzētu pārsniegt paša kapitālu, jo tad iznāk tā, ka
uzņēmums vairs nepieder jums, bet cilvēkiem vai bankai, kura jums aizdeva
naudu.
Uzņēmējdarbības
formas.
Kad uzņēmējs ir izlēmis
uzsākt uzņēmējdarbību, tad viņam ir jāizlemj, kāda tipa uzņēmums būs viņam vispiemērotākais,
tātad jāizvēlas ir uzņēmējdarbības forma. Šī izvēle var būt visdažādākā un ir
atkarīga no vairākiem faktoriem: uzņēmējdarbības veida, resursiem, kuri
uzņēmuma rīcībā, arī no īpašnieku skaita, atbildības lieluma u.c. Tāpēc ir
būtiski iepazīties ar katru
uzņēmējdarbības formu nedaudz sīkāk. Izšķir viena īpašnieka uzņēmumus un
uzņēmējsabiedrības. Viena īpašnieka uzņēmumus ir individuālais uzņēmums,
zemnieku saimniecība, valsts uzņēmums, pašvaldības uzņēmums, sabiedriskas
organizācijas uzņēmums, reliģiskas organizācijas uzņēmums. Uzņēmējsabiedrības
ir līgumsabiedrības, kuras vēl sīkāk iedalās līgumsabiedrībā ar pilnu atbildību
un komandītsabiedrībā, statūtsabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību,
akciju sabiedrība (A/S), sabiedrība ar papildus atbildību un paju sabiedrība.
“1998. gada 1. janvārī LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 127 919 uzņēmumi.
No tiem lielākā daļa ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību - 43%, katrs
trešais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir zemnieku saimniecība - 30% un pēdējā
gada laikā strauji pieaugušo individuālo uzņēmumu skaits - 20% no Latvijā
reģistrētajiem uzņēmumiem. Pavisam neliels skaits no Latvijā reģistrētajām
uzņēmējsabiedrībām ir akciju sabiedrības - tikai 1 %.” (7) Kā var redzēt, tad populārākā uzņēmējdarbības
forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Kāpēc tas tā? Kāpēc tik daudzi
uzņēmuma īpašnieki izvēlas tieši šo formu? Ļoti vienkārši, jo sabiedrība ar
ierobežotu atbildību ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pats nosaukums, pēc
autora domām, jau dod atbildi. “Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā iespējams ieguldīt mantiskās
vērtības, piemēram, pārtikas preces, pat grauzēju indi, nemaz nerunājot par
veciem televizoriem un rakstāmgaldiem, ar ko attiecīgā sabiedrība ar ierobežotu
atbildību atbild gan sabiedrības , gan valsts, gan jebkuru kreditoru priekšā,
bet īpašniekiem nav jāatbild ar savu personīgo īpašumu.”(7) Tātad uzņēmuma īpašnieki
atbild sabiedrības priekšā tikai ar to daļu, kuru viņi ir atdevuši, nošķīruši
uzņēmuma īpašumā (kā tika minēts televizors, rakstāmgalds u.c..), pie tam,
sabiedrību ar ierobežotu atbildību var dibināt arī viena persona, vienīgais šķērslis
ir tas, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla minimālam lielumam
ir jābūt 2000 Ls, taču kā mēs redzam, tur var ieguldīt pilnībā visu. Kāpēc ir
pieaudzis individuālo uzņēmumu skaits? “M.Gulbis uzsvēra, ka līdz ar
sabiedrības ar ierobežotu atbildību popularitātes samazināšanos, arvien vairāk
tiek reģistrēti individuālie uzņēmumi. Tas esot saistīts ar to, ka daudzi
uzskata: sabiedrības ar ierobežotu atbildību minimālais pamatkapitāls 2000 Ls
ir pārāk liels. Toties normatīvie akti nosaka, ka individuālā uzņēmuma
īpašnieks atbild ar visu savu mantu un tādēļ individuālajam uzņēmumam nav
nepieciešams noteikts statūtkapitāls. Taču ir bijuši gadījumi, kad viens un tas
pats cilvēks reģistrē vairākus individuālos uzņēmumus, turklāt daudzi
individuālo uzņēmumu dibinātāji uztvēruši, ka vēl līdz galam nesakārtotajā
vidē, kāda ir Latvijā, atbildēt ar visu savu mantu nozīmē neatbildēt ne ar ko,
jo bieži parādos iestigušajiem individuālo uzņēmumu īpašniekiem pašiem nekas
nepieder. Tāpēc nepieciešams izstrādāt normatīvos aktus, kas noteiktu, kādu
atbildības pakāpi drīkst uzņemties individuālais uzņēmums.” (7) Diemžēl
ierobežotības dēļ autors sīkāk neapskata citas uzņēmējdarbības formas, bet, ja jūs vēlaties uzzināt vēl ko sīkāk, tad
ieteicamā literatūra ir (9,49-71)
2.
Uzņēmuma dibināšanas process.
Ja jūs vēlaties dibināt
uzņēmumu, jums ir jādodas uz uzņēmumu reģistru.
“Uzņēmumu reģistrs ir vieta,
kur apkopoti dokumenti par juridisko personu dibināšanu, to statūtkapitālu,
uzņēmējdarbības veidu, īpašniekiem un viņu maiņu, personām ar paraksta tiesībām
un citi dati. Latvijas Uzņēmumu reģistrā kopumā ir piereģistrēti vairāk nekā
simts tūkstoši uzņēmumu un par katru no tiem ir fiksēti aptuveni divi simti
dažādu parametru. Tā ir viena no svarīgākajām datu bāzēm, kurā ir apkopota
informācija par esošajiem un potenciālajiem nodokļu maksātājiem, tas ir viens
no valsts finansu sistēmas pamatblokiem. Klasiskais Uzņēmuma reģistra modelis
ir tāds " plaši plaukti ar noteiktā secībā sakārtotām mapītēm”.”(7)”V.
Serdāns: Uzņēmumu reģistrēšana ir valsts funkcija. Ja es gribu piereģistrēt
uzņēmumu, es griežos pie valsts, uzticu valstij noteiktu informāciju.”(7) Tātad
lai piereģistrēt uzņēmumu, jums ir jāgriežas pie valsts. Bet kas tad īsti ir
uzņēmuma dibināšana? Uzņēmumu dibināšanas process beidzas ar uzņēmuma
piereģistrēšanu. “Uzņēmumu reģistrēšanu veic Uzņēmumu reģistrs. Uzņēmuma
reģistrā jāreģistrē visi uzņēmumi, kā arī filiāles un pārstāvniecības, kas veic
uzņēmējdarbību Latvijas teritorijā. Ar reģistrācijas brīdi uzņēmums iegūst
juridiskas personas statusu, tiesībspēju un rīcībspēju un darījumspēju.
Uzņēmums uzskatāms par reģistrētu
ar to reģistrācijas dienu.
Uzņēmuma reģistram dibināšanas dokumenti jāizskata 30 dienu laikā no to
iesniegšanas dienas. Ja Uzņēmumu reģistrs atsakās reģistrēt uzņēmumu, tad tam
ir jādod motivēts atteikums. Reģistrācijas atteikumu ieinteresētajai personai
ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Nereģistrētu uzņēmumu darbība ir aizliegta. Uzņēmuma
reģistrs – valsts institūcija Latvijā ,kas reģistrē uzņēmumus. Reģistra darbību
un reģistrēšanas kārtību nosaka likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru”. Katrai personai atļauts ieskatīties reģistrā un reģistram
iesniegtajos dokumentos. Uzņēmumu reģistram ir jāpublicē reģistrā izdarītie
ieraksti par uzņēmumiem. Dibinātājs – persona, kas nodala savu īpašuma daļu un
nodod to uzņēmuma valdījumā, lietošanā vai īpašumā uzņēmējdarbības veikšanai un
kas paraksta uzņēmuma dibināšanas dokumentus. [:] Par uzņēmuma dibinātāju
nedrīkst būt augstākā varas un pārvaldes institūcijas” (10). “Ar uzņēmuma
piereģistrēšanu nekas nebeidzas, bet tikai sākas. Ieejot apritē, uzņēmums
regulāri nonāk saskarsmē ar visdažādākajām valsts iestādēm, kuras reizi pa
reizei grib šo to precizēt vai pārbaudīt. Katru dienu tikai valsts iestādes
vien pieprasa informāciju par trīs līdz četriem tūkstošiem uzņēmumu.” (7)
Uzņēmuma dibināšanai ir arī
vairāki tiesiskie priekšnosacījumi un svarīgākie no tiem ir :
·
“sākuma kapitāls;
·
uzņēmēja profesionālā sagatavotība;
·
darba pieredze mārketingā un vadīšanā;
·
valsts atbalsts (nodokļu politika, infrastruktūra)”(9,99)
“Uzņēmumu var dibināt saskaņā
ar:
·
īpašnieku lēmumu;
·
darba kolektīva lēmumu;
·
pēc cita uzņēmuma piespiedu sadalīšanas saskaņā ar
antimonopola likumdošanu;
·
pēc atdalīšanas no esošā uzņēmuma sastāva (vienas vai
vairāku struktūrvienību atdalīšana);
·
izveidojot jaunu uzņēmumu uz esošās apvienības
struktūrvienības bāzes.” (9,100)
“Uzņēmuma dibināšanai un
reģistrēšanai Uzņēmuma reģistrā ir jāiesniedz:
¨ iesniegums;
¨ dibinātāju lēmums par
uzņēmuma dibināšanu;
¨ uzņēmuma statūti;
¨ citi dokumenti, ko
noteicis Latvijas Republikas Ministru kabinets.
Uzņēmums darbojas uz statūtu
pamata.
Uzņēmuma statūti ir noteikumu
kopums, kurš regulē uzņēmuma organizāciju un darbību.”(9,100)
Secinājumi.
Katram, kurš vēlas dibināt
jaunu uzņēmumu vajadzētu iesākt ar vārdiem, es zinu, ka es nekā nezinu. Ja
cilvēki to saprot, tad nākošais solis ir palīdzības meklēšana pie
profesionāļiem, kuri zina daudz vairāk nekā potenciālie uzņēmuma īpašnieki un
dos nepieciešamo padomu sākuma posmā. Kā mēs zinām, katra uzņēmuma dibināšana
sākas ar ideju, tāpēc savu ideju, kura var rasties visdažādākos apstākļos, ir
nepieciešams ļoti labi izanalizēt. Lielu vērību vajadzētu pievērst tam, lai sevi
paškritiski novērtētu un izanalizētu,
vai jūs tiešām esiet gatavi un atbilstat tam, lai kļūt par uzņēmuma
īpašnieku.
Tirgus analīzei un
tirgvedībai ir liela nozīme konkurences novērtēšanā un klientu vajadzību
izzināšanā. Sevis pārvērtēšana pretstatā konkurencei var būt bīstama, jo
konkurence jau darbojas šinī jomā, un zina klientus, tā vēlmes, bet jaunie
uzņēmēji vēl nezina. Pareiza uzņēmējdarbības formu izvēle ir būtiska, jo
katra uzņēmējdarbības forma paredz savu
atbildības pakāpi. Lielu loma ir paškapitāla lielumam uzņēmumā, kurš
nepatikšanu gadījumā (uzņēmums nespēj atmaksāt saistības) varētu izglābt
uzņēmumu no maksātnespējas, tāpēc būtu vēlams, lai paškapitāla īpatsvars būtu
lielāks nekā saistības, jo pretējā gadījumā uzņēmums nepieder vairs tā īpašniekiem.
Uzņēmums ir noteikti jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, jo nereģistrētu uzņēmumu
darbība Latvijā ir aizliegta. Liela vērība būtu jāpievērš atrašanās vietas
izvēlei, jo pareiza atrašanās vietas izvēle var palīdzēt pat divkāršot uzņēmuma
peļņu, kā tas jau ir noticis ar vienu uzņēmumu. Arī izvēloties uzņēmuma
nosaukumu nevajadzētu pārāk steigties, kaut arī ierobežotības dēļ darbā netiek
par to īpaši rakstīts, taču jāatceras, ka Latvijā ir aizliegti divi vienādi
uzņēmuma nosaukumi, tāpēc ir jāpārliecinās, vai tāds nosaukums, kādu jūs esat
iedomājies, jau neeksistē. Izanalizēt vidi kurā atradīsies uzņēmums, ir
nepieciešams, jo, ja tā nebūs, tad uzņēmumam nāksies dzīvot neziņā, un tas var
beigties traģiski.
Izmantotā
literatūra.
1.
Ašmanis M. un citi. Svešvārdu
vārdnīca. R., 1996. – 799lpp.
2.
Hebig M. Existenzgründungsberatung Bielefeld, 1994.-370 S.
5.
Granta K., Pampe E. Vācu latviešu vārdnīca. R., 1996. – 746 lpp.
6.
Klauss.A Vērtspapīru darījumi. Skaidrojošā vārdnīca. R., 1996. –
116 lpp.
7.
Lursoft datu bāze.
8.
Praude V. Beļčikovs J. Mened˛ments.
R, Vaidelote, 1997. - 416 lpp.
9.
Rurāne.M Uzņēmējdarbības pamati. R., 1997. –183 lpp.
10.Uzņēmējdarbības lekciju materiāli.
11.Wolfgang S. Wegweiser zur
Unternehmensgründung –Existenz- gründung- Berg, 1996.-272 S.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru