Vai kultūras attīstība nodrošina laimi?

 

Vai kultūras attīstība nodrošina laimi?

Autors: Dairis Kuciks

I P. III

Decembris 1999

Ja uz šo jautājumu vajadzētu atbildēt apstiprinoši vai noliedzoši es atbildētu “jā”. Bet šajā jautājumā ir ietverta  tāda doma ka, lai atbildētu nepieciešams izvērtēt kas ir “kultūra” un “laime”.

Vārds kultūra nācis no latīņu valodas, kur cultura vispirms nozīmēja augsnes apstrādi. Vēlāk šo vārdu šo vārdu sāka attiecināt uz intelektu un garīgo kopumu. Pateikt universālu kultūras definīciju ir grūti. Viena no precīzākajām ir sekojoša:

“Kultūra ir vēsturiski un sociāli nosacīta, dažādos cilvēka darbības veidos iemiesota cilvēka attieksme pret dabu, sabiedrību, pasaules uzbūvi, pašam pret sevi un sabiedrību. Attieksme, kas rosina cilvēku darboties, reglamentē un regulē cilvēka darbību visās viņa eksistences jomās un nodrošina sabiedrībai adaptācijas iespējas mainīgajā pasaulē.”

Kultūra ir kā garīgo un materiālo vērtību kopums. Tātad loģiski secinot izriet ka: vai materiālo un garīgo vērtību kopuma, kuras cilvēce radījusi līdz šodienai, attīstība nodrošina mums laimes, prieka un apmierinātības izjūtas.

Kultūras attīstība notiek, ja kultūra izmainās, un noteiktā reģionā kur notikusi kultūras izmaiņa cilvēku vairākumu tas ir iepriecinājis un viņiem no tā nav kļuvis sliktāk ne mantiskajā ne garīgajā ziņā. Tāpēc ne katra kultūras izmaiņa ir kultūras attīstība.

Lai varētu apstiprināt uzdoto jautājumu nepieciešams apskatīt kā notikusi kultūras attīstība vēsturiski un kā tā ietekmējusi cilvēkus. Ja kultūras izmaiņa viņu dzīvē ir bijusi pozitīva pārmaiņa un tā viņus iepriecināja tad nav iemesla, lai tā nebūtu mūsdienās. Kas gan cits ja ne cilvēki veido kultūru un maina vai attīsta.

Senajā Romā bija gladiatoru cīņas Cilvēkus šai jauninājums iepriecināja. Laika gaitā šī tradīcija mainījās ringā gāja lauvas viena pret otru vai pat cilvēks pret to. Viņiem tas bija, kā mums tagad bokss vai kas tamlīdzīgs. Spānijā vēršu cīņas vēl jo projām ir aktuālas. Cilvēki rīko svinības, kad pa pilsētas ielām ļauj skriet  vēršiem. Viņus tas iepriecina un ļauj izjust īpašas sajūtas. Ir cilvēki kas to neatbalsta, bet viņu nav tik daudz lai varētu šo kultūras elementu mainīt vai atcelt.

Kultūra parādās tādā jomā kā uzņēmējdarbība. Latvijā brīva uzņēmējdarbība ir no 90-to gadu sākuma. Uzņēmējdarbības kultūra ir tā lieta kas Latvijā attīstās un mainās strauji. Ir svarīgi kā darbinieki jūtas uzņēmumā un vai viņi ar prieku nāk uz strādāt. Kultūras attīstība uzņēmumos rada darbiniekos prieku par savu darbu. Tad darbinieki strādās efektīvāk un tas vairos peļņu. No kultūras attīstības uzņēmumā iegūst arī īpašnieks.

90-tie gadi Latvijā bija arī valsts pārvaldes un iekārtas maiņas gadi. Valsts pārvaldi arī var uzskatīt par kultūru. Komunisma nomainīšana pret demokrātisku valdīšanu ir ļoti strauja kultūras maiņa, bet takā lielākā daļa cilvēku atbalstīja šo izmaiņu tad var teikt ka ir notikusi kultūras attīstība. Tas nebija pakāpenisks process, bet gandrīz vienā mirklī. Cilvēki pēc šī notikuma jutās laimīgi un izjuta kopības un laimes sajūtas. Tagad kad cilvēki ir pieraduši pie demokrātijas, viņi vairs nav pacilāti un ar īpašu noskaņojumu.

Ar šiem piemēriem es pierādu savu viedokli, kultūras attīstība nodrošina laimi.