WINDOWS REĢISTRI

SATURS

1. Windows reģistri

1.1. Kāpēc windows reģistri

1.2. Windows reģistru uzbūve

2. “Standarta programmas darbam ar windows reģistriem

3. “Palīgprogrammas” darbam ar windows reģistriem

4. Informācijas avoti par windows reģistriem

“Reģistri – centrālā db, kas ir daļa no OS WINDOWS 9x/NT/2000. Tā glabā informāciju par datora stāvokli, konfigurāciju, tā lietotājiem, programmām un operētājsistēmu (turpmāk OS) kopumā.”

Sākumā reģistri tika veidoti tā, lai pie tiem varētu piekļūt tikai OS un citas programmas. Kāpēc tas tā tika darīts? Atbilde kļūst skaidra kaut vai pēc viena uzskatāma piemēra – nomainot mainīgajā HideSharePwds “tikai” 1 ar 0 windows reģistros pēc adreses:

HKEY_LOCAL_MACHINE\Software\Microsoft\Windows\CurrentVersion\Policies\Network   

visas Windows Sharing paroles kļūs neaizsargātas un tās varēs nolasīt jebkurš lietotājs, kas piesēdīsies pie Jūsu datora. Šis ir tikai viens piemērs, bet, kā darba autors uzskata, pietiekami spēcīgs, lai jeb kurš datoradministrators vai personālā datora īpašnieks sāktu aizdomāties par windows reģistru aizsardzību un sīkāku izpēti tieši tā pat kā to izlēma izdarīt autors. Ieraugot šo piemēru daudziem noteikti sāk niezēt pirksti un acīs parādās tāds viltīgs spīdums, bet kā pretargumentu autors grib parādīt vēl vienu piemēru, kas nodemonstrēs windows reģistru potenciālu un iespējas paaugstināt, vāji aizsargātās OS Windows 9x, drošību. Tai pašā adresē:

HKEY_LOCAL_MACHINE\Software\Microsoft\Windows\CurrentVersion\Policies\Network

 ierakstot mainīgo DisablePwdCaching ar vērtību 1 OS vairs nesaglabās cash atmiņā paroles, kuras tiek ievadītas datorā – šī OS Windows 9x īpatnība tiek uzskatīta par ļoti lielu mīnusu OS drošībā. Autors pēc savas pieredzes var piebilst, ka tas 100% atbilst patiesībai, jo pateicoties šij  OS īpatnībai, kādā lielā, mūsdienīgā uzņēmumā, kurš izmanto e-pasta un interneta pakalpojumus, lai piekļūtu pie jebkura darbinieka personiskajam e-pastam bija nepieciešams zināt tikai viņa lietotāja vārdu. Par šāda veida mīnusiem OS Windows 9x drošībā autors varētu uzrakstīt ne tikai bakalaura darbu, bet domājams, ka arī maģistra darbu. Ar pareizu windows reģistru konfigurāciju no lielākās daļas šo mīnusu var atbrīvoties.

Lasītājam noteikti var rasties jautājums – ja jau  windows reģistri ir tik lielisks rīks, tad kāpēc par tiem tik maz runā? Autors varētu izteikt tikai līdzjūtību sistēmu administratoriem, ja par windows reģistriem tiktu runāts, teiksim, iesācēju kursos paralēli tādām programmām, kā Microsoft Word. Jo kā rāda autora pieredze, tad iesācēj pat ar tādu programmām kā Microsoft Word palīdzību ir spējīgs izstrādāt visneiedomajākās lietas – atliek tikai minēt, kas notiktu, kad “iesācējs” sāktu, teiksim, atkārtot kursos dzirdēto par windows reģistriem…

Jeb kuru jaunu un vēl nezināmu tēmu, lai labāk to izprastu, pēc autora domām, ir jāsāk pētīt no pašiem pamatiem – poti sākot ar tās veidošanās vēsturi. Tādēļ nākamo nodaļu autors ir veltījis “vēsturei”.

KĀPĒC WINDOWS REĢISTRI ?

Sākotnēji programmētāji veidoja, atsevišķi priekš katras programmas savus konfigurācijas failus, kuri parasti bija binārajā formātā. Taču šāds paņēmiens bija ļoti neērts, jo, lai kaut ko izmainītu programmā tā katru reizi bija jāpārraksta, vai arī bija jāuzraksta katrai programmai savas īpašas uzstādīšanas programmas ar kuru palīdzību varēja mainīt programmas iestādījumus, kas radīja lieku piepūli un prasīja daudz laika.

Nākamais etaps bija – INI failu ieviešana. INI faili bija parastā ASCII teksta failu formātā (turpmāk TXT), tādēļ to rediģēšana un programmu konfigurācijas maiņa kļuva ļoti vienkārša. INI failu izmantošana ļoti ātri kļuva populāra un tika plaši pielietota. Tika pat izveidotas vairākas API funkcijas darbam ar INI failiem.

Tomēr arī INI failiem bija vairāki trūkumi:

1)      INI failiem bija jāatrodas vainu tai pašā direktorijā, kur programma vai sistēmas direktorijā pēc norādītā ceļa. Tas radīja neērtības, jo programmām bija jāatrodas konkrētās direktorijās. Piemēram, OS Windows 3.1/3.11 programmu atrašanās direktorijas norādīja autoexec.bat failos, kas lietotājam bieži  radīja liekas galvassāpes, jo:

a)      ja lietotājs uzinstalēja programmu citā direktorijā, nevis pēc noklusēšanas norādītājā, autoexec.bat fails lietotājam bija jāizmaina pašam.

b)      norādāmā ceļa garums arī bija ierobežots – 256 simboli, kas arī varēja radīt problēma, ja datoru lietoja vairāki lietotāji.

2)      OS nevienmēr izdevās veiksmīgi atrast šos INI failus, jo lietotājs tos varēja iekopēt jebkurā vietā uz cieto disku.

3)      INI failu izmēri arī bija ierobežoti – to izmēri nedrīkstēja pārsniegt  64 KB. Šī iemesla bieži radās problēmas OS Windows 3.1/3.11, jo šīs operētājsistēmas iestādījumi galvenokārt glabājās divos failos – WIN.INI un SYSTEM.INI. ja, dators tika izmantots daudzveidīgiem nolūkiem, šo abu failu izmēri ļoti ātri sasniedza kritisko izmēru un datoradministratoriem bija jāpēta šie faili, jāizvērtē kuras programmas ir nepieciešamas, bet kuras varētu izdzēst, lai INI faili nepārsniegtu šos 64 KB.

4)      Lielos INI failos programmas nepieciešamo informāciju atrada salīdzinoši lēni, jo meklēšana notika no faila sākuma uz leju.

5)      INI faili bija grūti aizsargājami tīklā.

6)      Datiem, kuri glabājās INI failos nebija tipa, tādēļ programmētājiem tie bija jāpārveido, kas radīja papildus neērtības programmu uzrakstīšanā un bieži bija par iemeslu kļūdām programmās.

Izmantojot Windows reģistrus lielākā daļa no augstāk uzskaitītajām problēmām atkrīt, jo:

1)      Windows reģistri ir centrālā datubāze – tas izslēz problēmu ar INI failu atrašanās vietas maiņu;

2)      nav ierobežojuma uz apjomu, kas ir liels INI failu trūkums;

3)      tā kā Windows reģistri ir indeksēta datubāze, tad informācijas meklēšana notiek daudz ātrāk nekā INI failos;

4)      Windows reģistru datiem ir noteikti datu tipi (skat. nākošo nodaļu).

Lai gan Windows reģistru izmantošana novērsa lielāko daļu problēmu, kas bija saistīti ar INI failu izmantošanu, no tiem, programmu izstrādātāji, tomēr neatteicās. Par iemeslu varētu būt – programmētāju nevēlēšanās mainīt savu programmēšanas stilu, daudzām kompānijām savu produktu pārstrāde būtu izmaksājusi pārāk dārgi, kā arī pie mazu programmu izstrādes citreiz tomēr ir ērtāk izmantot INI failus. Šo un citu iemeslu dēļ INI failus tomēr turpina plaši izmantot, piemēram, visiem labi pazīstamā bēdīgi slavenā OS Windows 9x bez failiņiem WIN.INI un SYSTEM.INI nevar korekti strādāt, pretēji OS izstrādātāju, MICROSOFT, apgalvojumiem, ka šie un citi INI faili, galveno kārt ir atstati, lai OS varētu korekti strādāt ar vecajām 16 bit programmām. Bet kā rāda darba autora personiskā pieredze, šie apgalvojumi nav gluži patiesi…. Piemēram, ja SYSTEM.INI failā sākumā – [boot] sektorā, izdzēš rindiņā shell=Explorer.exe, tad pēc mašīnas pārstartēšanās OS pie ielādes paziņos, ka sistēma ir “totāli” nograuta un ir nepieciešama pilnīga sistēmas pārinstalācija…

Neskatoties uz, tomēr, INI failu lielo nozīmi OS darbībā, Windows reģistri sevī slēpj daudz vairāk iespēju OS Windows 9x administrēšanā un datora darbības uzlabošanā, tāpēc nākamā nodaļā autors sīkāk aprakstīs Windows reģistru uzbūvi.

WINDOWS REĢISTRU UZBŪVE.

Windows reģistru hierarhijas struktūra sastāv no pamat kopnēm. Pamat kopne (KEY) ir reģistru struktūras mezgls, kurš sastāv no apakškopnēm (SUBKEY) un parametru-vērtību pāriem (Value entries). Pamat kopne var saturēt vairākas apakšklases un vairākus parametru-vērtību pārus. Apakškopnes ir pamat kopnes metas kopnes. Parametru-vērtību pāri ir reģistru komponente, kas glabā datus. Saīsināti parametru-vērtību pārus varētu vienkārši saukt par vērtībām, bet tas pilnībā neraksturo šo reģistru komponenti. Parametru-vērtību pāri sastāv no trīs daļām: parametra vārda, parametra vērtības un datu tipa. Parametru-vērtību pāru izmērs nevar pārsniegt 1 MB. Vērtības no 0 līdz 0x7fffff ir rezervētas sistēmas konfigurācijai, bet no 0x800000 līdz 0xffffff ir rezervētas pielikumiem.

Parametru-vērtību pāriem var būt vairāki datu tipi, bet praksē pārsvarā tiek izmantoti trīs no tiem:

·      REG-DWORD – dati ir sniegti 4 baitu vai 2 vārdu apmērā. Šīs vērtības nevar būt negatīvas un tas ir vienīgais veids kā reģistros glabāt skaitļus.

·      REG-BINARY – datu tips ir paredzēts, lai datus glabātu binārajā formā.

·      REG_SZ –    rindas datu tips pārsvarā gadījumos tiek izmantots, lai reģistros ierakstītu pielikumu nosaukumus vai ceļus līdz kādam failam. Ērts priekš lasīšanas.

Citi pieļaujamie datu tipi ir:

·         REG_DWORD_BIG_ENDIAN;

·         REG_EXPAND_SZ;

·         REG_MULTI_SZ;

·         REG_LINK;

·         REG_NONE;

·         REG_RESOURCE_LIST.

Bet šos datu tipus izmanto reti un to pielietošana ir ļoti specifiska, tāpēc šinī darbā tie netiks apskatīti.

Kopnes HKEY tās ir paša augšējā līmeņa kopnes. Reģistros ir divas pamat kopnes: HKEY_LOCAL_MACHINE un HKEY_USERS un četras papildus kopnes izveidotas no pamat kopnēm:

·         HKEY_CLASSES_ROOT
HKEY_LOCAL_MACHINE\SOFTWARE\Classes apkaškopne - paredzēta priekš atpakaļejošas savietojamības ar informācijas reģistrāciju iekš Windows 3.1. To izmanto kā norādi uz HKEY_LOCAL_MACHINE\ SOFTWARE\Classes

·         HKEY_CURRENT_USER
HKEY_USERS\, kur - tekošais lietotājs, apakškopne. Šī apakškopne tiek aizpildīta ēc tam, kad OS tiek reģistrēts kāds lietotājs.

·         HKEY_CURRENT_CONFIG
OS Windows 95/98 HKEY_LOCAL_MACHINE\Config\, kur ir tekošās aparāt nodrošinājuma izmaiņas (Hardware profiles), kuras tiek iekļautas standart konfigurācijā. Šī Apakškopnes OS Windows 95/98 var saturēt vairākas, piemēram, pārnēsājamajiem datoriem (NoutBook) ir divi Hardware konfigurācijas režīmi – autonomajā režīmā un pastāvīgās barošanas režīmā.         

·         HKEY_DYN_DATA
Dinamiskā apakškopne, kura tiek izveidota no jauna pie katras mašīnas ielādes. Visa šinī apakšklasē glabājošās informācija atrodas operatīvajā mašīnā.

Windows reģistri apvieno sevī *.ini failus speciālos bināros failos. Windows 95/98 reģistri sastāv no diviem apslēptiem failiem user.dat un system.dat, kuri atrodas c:\Windows direktorijā. User.dat failā glabājas visa informācija, kura glabājas HKEY_USERS, bet sustem.dat glabājas informācija no HKEY_LOCAL_MACHINE. Windows NT reģistru faili glabājas “stropos” (hives), kuri atrodas c:\system32\config direktorijā. Strops ir binārais reģistru fails, kur satur reģistru Apakškopnes HKEY. Stropiem nav failu paplašinājumu, tikai nosaukums zemāk ir uzskaitīti Windows NT stropi:

Nosaukums	Piesaistītā apakškopne
system software security sam default userdiff	HKEY_LOCAL_MACHINE\SYSTEM HKEY_LOCAL_MACHINE\SOFTWARE HKEY_LOCAL_MACHINE\SECURITY HKEY_LOCAL_MACHINE\SAM HKEY_USERS\.DEFAULT HKEY_USERS\

“Standart” programmas darbam ar
Windows reģistriem.

OS Windows 95/98/NT/2000 ir pievienota speciāla programma – “Registry Editor”, ar kuras palīdzību lietotāji var ērti rediģēt bināros reģistru fails. Attēlā zemāk ir parādīts Windows Registry Editora logs.

Kā redzams attēlā Registry Editor ir maksimāli pielīdzināts Windows Explorer, kas padara darbu ar reģistriem šajā programmā daudz ērtāku. Logs ir sadalīts divās daļās – kreisajā pusē ir parādītas apakškopnes, bet labajā pusē āktīvās apakškopnes parametru-vērtību pāri. Ar šīs programmas palīdzību var atrast un paskatīties jebkuras apakškopnes saturu, izveidot jaunas apakškopnes, izdzēst liekās (HKEY kopnes izdzēst nevar), pievienot jaunus parametru-vērtību pārsu, izmainīt vai izdzēst esošos. Ar šīs programmas palīdzību var pat rediģēd reģistrus uz kādas attālinātas mašīnās (Registry\Connect Network Registry…), bet lai to izdarītu ir jāizpildās dažiem nosacījumiem:

1)      Jūsu datoram ir jābūt savienotam tīklā ar datoru, kura reģistrus Jūs gribat rediģēt;

2)      Jums ir jābūt administratora tiesībām uz attālinātā datora.

Neskatoties uz to, ka OS pati pie katras datora ieslēgšanas izveido reģistru rezerves kopijas, dažreiz ir nepieciešamas izveidot reģistru kopijas, vai atjaunot kādus reģistru datus. Tas ir viegli izdarāms ar Registry Editor palīdzību (Registry\Import Registry File… un Registry\Export Registry File…). Reģistru kopijas tiek saglabātas scenāriju failos, kuri pēc savas struktūras ir līdzīgi teksta failiem ar paplašinājumu *.reg. Šos failus zinošs lietotājs var arī izveidot pats ar jebkuru teksta redaktoru un pēc tam parametru rindā uzrakstot rindu :

                        regedit /s .reg

Izmantojot atslēgu /s scenārija fails tiks pievienots Windows NT reģistriem bez brīdinājuma logu parādīšanas, tas bieži ir ļoti izdevīgi, lai automatizētu dažādus procesus. Informāciju par citām atslēgām, kuras var izmantot komandu rindā kopā ar regedit var paskatīties uzrakstot komandu rindā:

                           regedit /?

Zemāk ir parādīts neliela scenārija faila piemērs:

REGEDIT4

[HKEY_LOCAL_MACHINE\SOFTWARE\Demo Software]

@=”Testing”

“DemoName”=“Regtest”

“DemoCount”=dword:45

“DemoData”=hex:00, 01, 45

Ir izveidotas ļoti daudz palīgprogrammas ar kuru palīdzību var izanalizēt un korekti izlabot sabojājušos reģistru ierakstus (skat. nākošo nodaļu). Protams, arī pēc noklusēšanas OS Windows arī ir tāda programma – scanreg.exe. Ar šīs programmas palīdzību pie katras mašīnas ielādes tiek veikta automātiskā reģistru rezerves kopiju izveide, pēc noklusēšanas direktorijā C:\windows\sysbckup tiek izveidoti pieci rezerves kopiju faili ar nosaukumu rbxxx.cab, kur xxx – rezerves kopijas kārtas numurs (001, 002 u.t.t.). Šajos arhīvos, pēc noklusēšanas, tiek saglabāti četri faili: System.dat, User.dat, sustem.ini un win.ini. Informācija par to, cik rezerves kopijas ir jāveido, kurā direktorijā, kādi faili ir jāiekļauj arhīvā, atrodas failā scanreg.ini. Zemāk tabulā ir parādīti dotā faila parametri un tā iespējamās vērtības:

Pamat parametri	Izpildāmā darbība	Parametra vērtības
Backup=	Vai katru dienu pie datora ielādes izpildīt rezerves kopiju veidošanu	1: Enabled (izslēkt – pēc noklusēšanas); 0: Disabled (atslēkt);
Optimize=	Izdzēš no reģistru failiem system.dat un user.dat visu lieku pie katras datora ielādes	1: Enabled (izslēkt – pēc noklusēšanas); 0: Disabled (atslēkt);
MaxBackupCopies=	Tiek norādīts rezerves kopiju failu skaits	5 – iestādītā vērība pēc noklusēšanas; 99 – maksimālais kopiju skaits;
BackupDirectory=	Tiek norādīts kādā direktorijā glabāsies rezerves kopiju faili	Pēc noklusēšanas ir iestādīta direktorija c:\windows\sysbckup
Files=	Kādus failus vēl pievienot pie rezerves kopiju arhīvu failiem	Faili jānorāda ar pilnu ceļu un tos jāatdala ar komatu vienu no otra( piemēram, c:\autoexec.bat, c:\config.sys)

Ar abu šo programmu var pietiekami nodrošināt korektu datora darbu ar windows reģistriem, tomēr ir vēl ļoti daudz iespēju, darbību, kuras var realizēt ar  windows reģistriem. Apslēptās iespējas darbam ar reģistriem atklājas un kļūst pieejamas tikai tad, ja palīgā tiek ņemta programēšana, jeb precīzāk API funkcijas un salīdzinoši neliels programmas teksts C++ vai Visual Basic. Zemāk ir pārskaitīt datu tipi, ar kuriem lietotājs nevar strādāt ar Registry Editor palīdzību, bet ar API funkcijām var:

·         REG_DWORD_BIG_ENDIAN;

·         REG_EXPAND_SZ;

·         REG_LINK;

·         REG_MULTI_SZ;

·         REG_NONE;

·         REG_RESOURCE_LIST.

Kā arī ar Registry Editor palīdzību nevar iestādīt parametru SECURITY, izveidot pagaidu apakškopas, ielādēt vai izlādēt stropus. Lai veiktu augstāk uzskaitītās darbības Jums ir jāizmanto API funkcijas. Diemžēl API funkciju izmantošana ir pārāk plašs temats, lai to varētu aplūkot šī kursa darba ietvaros.

Nākošajā nodaļā autors piedāvās nelielu apskatu par dažām citām pēc viņa domām noderīgām palīgprogrammām darbā ar windows reģistriiem, kurās ir arī veiksmīgi nodemonstrēta API funkciju izmantošana darbā ar reģistriem.

“Palīgprogrammas” darbā ar

windows reģistriem.

Palīgprogrammas darbam ar windows reģistriem var nosacīti sadalīt vairākās grupās pēc to pielietojuma:

1.      Registry monitoring software – ar šo programmu palīdzību var iegūt informāciju vēlākai izanalizēšanai par izmaiņām windows reģistros noteiktā laika posmā. Šīs programmas strādā divos režīmos:

a)      On-line monitoring – programma aktivizējas, pie noteiktām, piemēram, bīstamām darbībām. Strādā līdzīgi anti vīrusu programmām;

b)      Programma strādā pasīvā režīmā fiksējot izmaiņas reģistros un ierakstot tās speciālos *.log failos.

Šādas programmas, piemēram, ir:

Advanced Registry Tracer  – ar šīs programmas palīdzību kā apgalvo tās veidotāji var uztaisīt reģistru “momentuzņēmumu” un pēc kāda laika to salīdzināt ar tekošo reģistru stāvokli, iegūstot informāciju par visām izmaiņām reģistros. Kā arī jebkuru no atšķirībām var atcelt un atjaunot saglabāto informāciju. Esot ļoti ērta un  izdevīga pie vīrusu noteikšanas un dažādu sistēmas problēmu labošanas.

Pēc kursa darba autora domām programma tik tiešām ir noderīga un ērti lietojama, patīkams, vienkāršs interfeiss. Detalizētu informāciju par šo programmu var atrast Internetā pēc adreses: http://www.elcomsoft.com/art.html.

Regmon for Windows NT/9x – Šī programma nosākuma var lietotāju no sevis atbaidīt ar informācijas daudzumu un no pirmā acu uzmetiena nesaprotamības, ko tā piedāvā, bet smalkāk izpētot šīs programmas iespējas un pareizi iestādot filtrus, atbrīvojoties no nevajadzīgās informācijas izvadīšanas uz ekrāna šī programma izrādās lielisks palīgrīks On-line­ reģistru novērošanai. Kursa darba autors uzskata, ka šo programmu savā kolekcijā vajadzētu iegādāties jeb kuram lietotājam, kurš datoru izmanto netikai spēlēm un dokumentu rakstīšanai (zemāk ir redzams programmas momentuzņēmums). Pašu programmu un izsmeļošāku informāciju par šo produktu var iegūt Internetā pēc adreses: http://www.sysinternals.com.

2.      Registry Search and Managing software – dotā tipa programmas ir līdzīgas Registry Editor. Ar šo programmu palīdzību var ērti un ātri orientēties reģistros, atrast vajadzīgās vērtības un nomainīt tās. Autors ir strādājis ar sekojošām šāda tipa programmām:

Registry Crawler – ar šo programmu var ērti meklēt informāciju reģistros, kā arī izveidot “grāmatzīmju” sarakstu, lai vēlāk varētu uzreiz pāriet Registry Editor uz konkrēto vietu. Programmā ir jau izveidotas pāris “grāmatzīmes” uz vietām, kuras tiek pārbaudītas un mainītas reģistros visbiežāk, piemēram: Startup Application, Windows Settings, Control Panel u.c. Programmu var iegādāties Internetā pēc adreses: http://www.4developers.com/regc/.

Registry Search + Replace – šī programma pēc autora domām ir uztaisīta pārāk sarežģīti, bet tas ir autra subjektīvs viedoklis, ar šīs programmas palīdzību var automatizēt datu meklēšanu un aizstāšanu reģistros, programma ir paredzēta vairāk darbam ar Windows NT nevis Windows 95/98. Meklēšanas kritēriji ir uzdoti ļoti sīki un prasa pietiekami lielu orientāciju reģistru struktūrā, lai varētu efektīvi lietot šo programmu. Izsmeļošu informāciju kā arī pašu programmu var atrast Internetā pēc adreses: http://www.iserv.net/~sjhswdev.

Registry Tune – pēc autora domām labākā šāda tipa programma ar kurām autoram ir nācies strādāt. Ļoti patīkams interfeiss, viegli saprotams. Programma ir paredzēta Windows 95 un Windows NT iestādījumu apskatīšanai un koriģēšanai. Ļoti liela maināmo iestādījumu izvēlē, kurus izmantojot Registry Editor būtu ļoti grūti atrast. Labākā īpašība, kas piemīt šij programmai ir tas, ka tās izstrādātāji netikai piedāvā nomainīt konkrētos iestādījumus, bet parāda pilnu ceļu līdz tam, kā arī piedāvā nelielu aprakstu. Pēc kursa darba autora domām dotajai programmai ir jābūt jebkuram, kurš pēta reģistrus, kā arī jebkurā mācību iestādē, kur pasniedz datorzinātnes. Detalizētu informāciju par programmu var iegūt Internetā pēc adreses: http://kslsoft.virtualave.net.

3. Registry Cleaners – pie šīs kategorijas pieder diagnostikas programmas, kuras parasti ir ļoti apjomīgas un prasa salīdzinoši lielus datora resursus, bet vismaz vienai šāda tipa programmai ir jābūt jebkurā datorā. Šinī kategorijā autors grib aprakstīt tikai vienu programmu, kura ir maza pēc apjoma, bet strādā nepārspīlējot perfekti:

System Mechanic – programmai ir patīkams interesants interfeiss ar ļoti daudz dažādām iespējām (Registry scan, startup manager, Trach cleaner, Remove invalid uninstall information u.c.) Šī programma ir neaizstājams palīgs jebkurā ofisā, mācību iestādē u.c. Ar laiku datoros uzkrājas daudz nevajadzīgas un liekas informācijas, kuras parasti paliek, ja datoru intensīvi lieto un it īpaši vairāki lietotāji. Un kā zinām nevienam administratoram nekad nav laika nodarboties, piemēram ar to, ka sekretārei ir jāgaida 5 minūtes, kamēr viņas dators vispār ielādējās, bet autors apgalvo, ka šī programma ideāli tiks galā ar jebkuru nolaistu datoru. Iegādāties šo programmu var Internetā pēc adreses: http://www.iolo.com.

4. System setting management software – pēc savas būtības šī tipa programmas ir tādas pāšas, kā Registry Search and Managing software, tikai šī tipa programmas parasti piedāvā lielāku izvēli konfigurāciju maiņā, tai skaitā arī apslēptās OS Windows konfigurācijas maiņas. Principā visas šāda tipa programmas ir vienādas vienīgais ar ko tās viena no otras atšķiras ir interfeiss, plus, mīnus kāda opcija un tas, ka citas no tām tiek izplatītas bezmaksas, bet citi par tām prasa vēl naudu. Pie šādām programmām pieder:

PC Accelerator 4000 (http://smartalec2000.hypermart.net),

Customizer 2000 (http://www.geocities.com/SiliconValley/Hills/6452/index.html), Tweak Reg 1.1.2 (http://www.slash.org/) – pēc autora domām labākā šāda tipa programma.

Autors sākumā bija sajūsmā par šīm programmām, bet ilgāk strādājot autors saprata, ka šādu programmu lietošana ir stāvēšana uz vietas un paredzēta sliņķiem, kam neinteresē kas,  kāpēc un kā ir iegūts. Bet ja tas tā arī būtu, tad šis kursa darbs zaudētu savu jēgu, jo kāpēc apskatīt reģistrus, ja var vienkārši ielikt ķeksīti kaut kādā programma un viss strādās. Protams, daudzi šādam viedoklim nepiekritīs, bet te ir jāatceras, ka autora mērķis ir kļūt par datoru speciālistu nevis lietotāju…

Informācijas avoti par

Windows reģistriem.

1.      Weiying Chen, Wayne Berry. “WINDOWS NT REGISTRY GUIDE” – Addison-Wesley Developers Press, 1999;

2.      Керк Смирс. Журнал “Мир ПК“, #02/2000;

3.      Magazine “WINDOWS  2000”, #02/1999;

4.      http://winfaq.com.ru/

5.      http://www.citforum.ru/

6.      http://www.rusdoc.ru/

7.      http://www.regedit.com/