7.lekcija
ergon – (cilvēka) darbs un spēks,
nomos – likums vai noteikumi
terminu “ergonomika” kā jaunvārdu 1950. gadā sāk lietot
Bioloģijas, fizikas un psiholoģijas zinātnieku grupa izskaidrojot savus sasniegumus un attiecinot tos uz operatoru darbu, arī uz darba iekārtām un uzdevumiem.
Ergonomikas pamats
cilvēka anatomija, fizioloģija, psiholoģija.
Pēta cilvēka attiecības ar darbu.
Ergonomikas uzdevums - darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka psihiskajām un fiziskajām iespējām,
Ergonomiku iedala
• noslodzes ergonomika (fiziskās slodzes, darba pozas un tml.);
• kognitīvā ergonomika (stress darbā, izdegšanas sindroms u.c.);
• organizācijas ergonomika (darba organizācija, atpūtas pauzes un tml.).
Noslodzes ergonomika
• Smaguma celšana un pārvietošana
• Darbs piespiedu pozā
• Lokāls muskuļu sasprindzinājums
• Ilgstošas, vienveidīgas kustības
• Redzes sasprindzinājums
Faktorus pastiprina vibrācija, nelabvēlīgi mikroklimatiskie apstākļi, nepietiekošs apgaismojums, u.c.
Kognitīvā ergonomika
v izdegšana darbā;
v slikti saprotams darbs;
v vienveidīgs darbs;
v bezjēdzīgs, saraustīts darbs;
v nepilnīga prasmes izmantošana;
v pārāk liela vai maza slodze (kvantitatīvi);
v pārāk lieka vai maza slodze (kvalitatīvi);
v atbildība par citiem cilvēkiem;
v ilgstoša saskarsme ar citiem cilvēkiem;
v nesaskaņas mājās-darba attiecībās;
v u.c.
Organizācijas ergonomika
v darba organizācija;
v atpūtas pauzes;
v slikti iekšējie sakari;
v problēmu risināšanas grūtības organizācijā;
v slikta organizācijas attīstība;
v nedrošība par palikšanu darbā;
v nepietiekoša darba samaksa;
v u.c.
DARBA NOSLODZES GALVENIE RISKI VAR BŪT ŠĀDI:
! Dinamiska darba slodze: darbs ar smagumiem, lielu smagumu celšana, atkārtota smagumu celšana, ķermeņa pagriešanās, krāvu grūsana, vilkšana
! Statiska darba slodze: atrašanās sēdus stāvoklī ilgu laiku
! Monotons darbs;
! Redzes noslodze;
! Balsts aparāta noslodze.
! Pamatfaktori: intensīva fiziskā piepūle
! Vide:vibrācija
SMAGUMA CELŠANA
Dinamisko aktivitāti raksturo veikto kustību skaits maiņā un pieliktā spēka lielums
Statisko slodzi raksturo pieliktā spēka lielums un laiks, kurš patērēts, lai noturētu šo spēku.
Lielāku bīstamību cilvēka veselībai nodara statiskais muskuļu darbs.
PIRMS SMAGUMU CELŠANAS IR JĀIZPLĀNO RĪCĪBA:
! Pārbaudīt, vai objektam nav asu malu, vai nav netīrs
! Vadoties pēc tā formas, noteikt svaru un apjomu, satveršanas vietu vai vietas
! Novākt visus objektus, kas atrodas smaguma pārvietošanas ceļā
! Precīzi noskaidrot, kur jānovieto smagums
SMAGUMA CELŠANAS LIKUMI:
! Janovieto kājas tādā stāvoklī, lai atbalsta pamats ļautu saglabat līdzsvaru. Sākotnēji – plecu platumā.
! Jāsaliec ceļi
! Objekts jānovieto pēc iespējas tuvāk ķermeņa centram
! Smagums ir jāceļ pakāpeniski, mierīgi un bez ravieniem
! Nedrīkst pagriezt ķermeni, kamēr smagums tiek celts; pagriezienu labāk ir veikt ar kāju palīdzību
Darba pozas
Darba pozas attiecas uz kakla, plecu, muguras, gūžas un kāju stāvokli darba laikā
Kustības attiecas uz visām ķermeņa daļām, kuras nepieciešamas darba izpildei.
Norādes novērtēšanas procedūrā
! Novērtē darba pozas un ķermeņa daļu kustības atsevišķi kaklam – pleciem, rokām (elkoņiem, plaukstām, pirkstiem), mugurai un gūžām – kājām, atzīmējot nepiemērotākās un grūtākās
! Jāievēro, ka laiks, kurā darbs tiek veikts nepiemērotās pozās, rada nogurumu, muskuļu pārslodzi un stresu
MUGURAS SĀPES VAR RASTIES
! ja ir pārlieku liela slodze uz normālu mugurkaulu;
! normāla slodze uz patoloģisku mugurkaulu;
! normāla slodze uz normālu mugurkaulu, ja tas nav sagatavots slodzei
MUSKUĻU NOGURUMS
Nogurumu varam definēt kā indivīda fizisko spēju samazināšanos pēc noteiktā laika posmā veikta darba.
nodarbinātā darbības ritma kritums,
noguruma sajūtas parādīšanās,
neveiklu un nedrošu kustību veikšana,
nespēka un neapmierinātības sajūta,
samazinās arī kvantitatīvā un kvalitatīvā darba produktivitāte.
Lai panāktu darba metožu un līdzekļu uzlabojumu, katrai muskulu aktivitātei jāpiemēro
! Darbību ritms
! Smagums un tā pārvietošana (MK noteikumi Nr. 344)
! Kustību virziens
Lai panāktu darba metožu un līdzekļu uzlabojumu, katrai muskulu aktivitātei jāpiemēro
! Darbarīki (iekārtas ar lieliem rokturiem, lai samazinātu piepūli)
! Kustības un pozas (darba kustībām un pozām piemērots plānojums)
! Uzdevuma plānojums (uzdevumi lielām muskuļu grupām, iespēja izmantot dažādus muskuļus, mehanizācija, automatizācija)
Atkārtotas kustības un to izraisītā patoloģija – roku traumas
! Plecu vai plaukstas pamata ilgstoša atrašanās piespiedu stāvoklī
! Pārmerīgs roku spēka pielietojums
! Atkārtoti darba cikli, kuros mazajām muskuļu grupām un cīpslām jāveic ātras kustības
! Nepietiekams atpūtas laiks
MUSKUĻU UN SKELETA SISTĒMAS (MSS) BOJĀJUMUS VAR IZRAISĪT
! atkārtotas un ilgstošas aktivitātes;
! kustības, kurās jāpielieto spēks;
! ilgstoša statiska slodze;
! karstais vai aukstais mikroklimats,
! vibrācija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru