Eiropas vēsturē iezīmējušās zināmas tendences – iedzīvotāji pakāpeniski
migrē uz piekrastes reģioniem, kuri bieži vien sniedz labvēlīgākus apstākļus
ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Mūsdienās apmēram 16 % Eiropas Savienības
iedzīvotāju ir apmetušies piekrastes zonās, un tas rada nepieciešamību pētīt
notiekošos krastu dinamiskos procesus, izdarīt secinājumus par to iespējamo
attīstību ilgtermiņā un novērtēt antropogēno ietekmi uz šiem procesiem (http://www.eurosion.org/project/eurosion_en.pdf).
Cilvēku ietekme ietver arvien pieaugošo inženiertehnisko apbūvi,
piekrastes izmantošanu rekreācijā, piekrastes nogulumu izmantošanu būvniecībā,
mitrāju drenāžu, dambju celtniecību u.t.t. Šī vide nodrošina svarīgu sociālo,
ekoloģisko un ekonomisko funkciju izpildi. Viena no būtiskākajām darbībām tajā
ir cilvēku un to īpašuma aizsardzība pret vērtu postošo darbību, kā arī krasta
eroziju.
Jūras krastu erozijas cēloņi
Parasti kā galveno faktoru krasta sistēmas attīstībā dažādos laika
intervālos uzskata vērtu atkārtojamību, to ilgumu, atsevišķu fāzu ilgumu, viļņu
parametrus katrā vētras fāzē un, galvenokārt, viļņu augstumu un to pienākšanas
leņķi krastā. Par galvenajiem krasta erozijas cēloņiem tiek minēti vairāki
faktori: lielas vētras, samazinās lielo upju ienesto smilšaino un oļaino sanešu
daudzums, cilvēku iejaukšanās, jūras ūdenslīmeņa celšanās un zemes garozas
vertikālās kustības (Eberhards, 2003).
Tiek uzskatīts, ja ilggadīgā atklāta Pasaules okeāna piekrastes attīstībā
galvenais faktors ir vētru atkārtojamība ar 1 gada intervālu. Stāvkrastu
erozija, tajā skaitā katastrofāla, notiek epizodiski, sezonāli, parasti mitrās,
vētrainās ziemās. Pieaugot vēju izraisītai viļņu enerģijai, pieaug arī
abrāzijas ātrums. No otras puses, pastiprinoties viļņošanās režīmam, pieaug ne
vien krasta erozija, bet reizē arī palielinās kustībā esošo sanešu apjomi,
sarūk pludmaļu izmēri u.t.t.
Viens no
būtiskākajiem faktoriem, kas ilglaicīgā periodā (50 – 100 gadi) ietekmē krasta
procesus, ir vertikālās zemes garozas kustības un Pasaules okeāna vidējā
ūdenslīmeņa celšanās. Ceļoties relatīvajam ūdenslīmenim krasta zonā, krasti
tiek erodēti un atkāpjas, jo ātrāk līmenis ceļas, jo pieaug noskalošanās
ātrums. Savukārt globālā klimata pasiltināšanās sekmē dominējošo vēju izraisīto
vētru kinētiskās enerģijas un krastu erozijas efekta pieaugumu krasta joslā un
bīstami pieaugošos postījumus.
Globālā jūras līmeņa celšanās efekta ietekme uz krasta līniju ir telpiski
neviendabīga, jo to ietekmē lokālas vertikālās zemes garozas kustības,
atšķirīga krastu veidojošo iežu erodējamība, mainīgs jūras viļņošanās klimats
un garkrasta sanešu plūsmas. Tādu krastu erozija, kurus veido saistīgi
nogulumieži ar vidējo ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 – 2 m gadā, ir nepārtraukts,
ilgstošs process. Pamatkrasta atkāpšanās ātrumu primāri nosaka tas, cik strauji
jūras seklūdens zonā notiek viļņošanās izraisītā vertikālā erozija. Citu
faktoru vidū, kas ietekmē pamatkrasta eroziju, ir seklūdens joslas ģeoloģiskā uzbūve
un ūdenslīmeņa svārstības (Eberhards, 2003).
Eberhatrds (2003) arī norāda, ka ilgstošu vētru gadījumos, kad garkrasta
sanešu transports notiek tikai vienā virzienā (bez vēja virziena maiņas), gar
jūras krastu izveidojas noskalošanās un akumulācijas apgabalu mija. Šīs
viļņveidīgi sekojošās virsūdens formas pārvietojas gar krastu vienlaicīgi ar
sanešu materiālu seklūdens joslā, secīgi nomainot viena otru.
Pēdējās desmitgadēs pati nozīmīgākā globālā tendence Pasaules okeāna
krasta zonas attīstībā ir gandrīz vispārēja rakstura jūras krastu erozija un kā
sekas – sauszemes platību zudumi un krasta līnijas atkāpšanās iekšzemes virzienā
(Eberhards, 2003).
Holdernesas krasta vispārējs apraksts
un ģeoloģiskā uzbūve
Viena no jaunākajām
dabiskajām piekrastes līnijām Anglijā ir Holdernesas krasts, kas stiepjas 61 km
garumā Jorkšīras austrumu daļā (1. att.). To veido zemi glaciālas izcelsmes
stāvkrasti, kuru augstums ir no 3 – 35 m. Stāvkrasts sastāv no irdeniem,
glacigēniem iežiem, kas 20. gs. laikā ir atkāpies par 200 m.
1. attēls. Holdernesas krasta atrašanās vieta un jūras dziļums (Sistermans and
Nieuwenhuis, 2007)
Apmēram pirms viena miljona gadu Jorkšīras krasta līnija, ko veidoja
krīta klintis, atradās apmēram 32 km uz rietumiem no tās pašreizējās atrašanās
vietas. Pleistocēnā (pirms 18000 g.) uz šīm klintīm izveidojās morēnmāla
nogulumu slānis (72 % - māls un aleirīts, 27 % - smiltis, 1 % laukakmeņi un
oļi), kas radīja jaunu krasta līniju un izmainīja tās morfoloģiju (Sistermans
and Nieuwenhuis, 2007).
Krīta vecuma nogulumi šeit pārsvarā ieguļ tik dziļi, ka tie nepiedalās
ainavas veidošanā. Glaciālie nogulumi, kas veido zemieni, ietver ne tikai
morēnmālu, bet arī glaciolimniskos veidojumus (http://en.wikipedia.org/wiki/Holderness).
Morfoloģija
Krasta līnija Holdernesā veido gludu s-veida formu no Bridlingtonas
ziemeļos līdz Spurna ragam (Spurn Point) dienvidos.
Krasta erozija, ko veic viļņu darbība, izraisa piekrastes pazemināšanos,
veidojot stāvkrastu. Kopumā dabiskās pludmales Holdernesā gandrīz vienmēr ir
šauras un nespēj apturēt viļņu erodējošo iedarbību. Dinamiskie smilšu sēkļi,
kas pārvietojas garkrastu plūsmas ietekmē, iezīmē vietas, kur notiek
visstraujākā erozija.
Teritorijas ziemeļu daļa
Holdernesas krasta ziemeļu daļā, Flemboroheda ragā (2. att.), redzamas
stāvas un augstas krīta klintis, kurās viļņu darbības rezultātā ir izveidojušās
alas, arkas, noslīdeņi u.t.t. Erozijas process ir samērā lēns un krasta
atkāpšanās ir salīdzinoši nenozīmīga.
2. attēls. Flemboroheda rags (http://www.geograph.org.uk/photo/248335)
Teritorijas centrālā daļa
Apskatāmās teritorijas vidējā daļa (3. att.) sastāv no vāji konsolidētiem
glaciālajiem nogulumiem. Šie veidojumi viegli pakļaujas viļņu darbībai un tiek
ieskaloti jūrā pēc nogruvumiem u.c. procesiem. Pludmales veido smilts un oļu
materiāls, kas radies erozijas procesos.
3. attēls. Krasts
pie Īsingtonas (http://www.hull.ac.uk/coastalobs/easington/erosionandflooding/)
Teritorijas
dienvidu daļa: Spurna pussala
Drošs pierādījums uz dienvidiem
vērstām garkrastu sanešu plūsmām ir Spurna pussalas dienvidu daļā esošā nērija
(zemes strēle).
4. attēls. Spurna rags (http://www.bbc.co.uk/england/sevenwonders/yorkshire/spurn/)
Unikālais Spurna rags veidojies 16. gs. beigās. Šī 5,5 km garā un 50 –
270 m platā (http://www.bbc.co.uk/england/sevenwonders/yorkshire/spurn/) strēle
paceļas tikai dažus metrus virs jūras līmeņa un iestiepjas Humbera līcī ar ātrumu
10 cm gadā.
To veido smiltis un materiāls,
kas šeit transportēts no Holdernesas krasta erodētās vidusdaļas. Pastāv divas
hipotēzes par šīs nērijas veidošanos – sagraušana/atjaunošanās un
pārskalošanās. Neviena no tām pagaidām nav pierādīta.
Krasta dinamiskie procesi un to
ietekmējošie faktori
Dominējošais vēja un viļņu virziens ir ZA, kas izraisa no ziemeļiem uz
dienvidiem orientētu garkrasta straumi. Viļņu augstums normālas vētras laikā
var sasniegt 4 m. Paisums Holdernesas krastos ir ļoti augsts un sasniedz 7 m
atzīmi. Zemes vertikālo kustību dēļ prognozēts, ka Holdernesas krasts tuvāko 40
gadu laikā iegrims par 9 cm, kas ir viens no eroziju pastiprinošiem faktoriem.
Ietekmi uz krasta dinamiku atstāj arī Pasaules okeāna līmeņa celšanās (Sistermans and Nieuwenhuis, 2007).
Erozija
Viļņu darbība Holderenesā tiecas izlīdzināt piekrasti. Viļņi veido uz
dienvidiem vērstu garkrasta sanešu plūsmu. Klinšainajā teritorijas ziemeļu daļā
erozijas iespējamība ir ierobežota, tādēļ transportētā materiāla daudzums ir
salīdzinoši mazs. Uz dienvidiem, mainoties krasta ģeoloģiskajai uzbūvei,
erozijas iespējamība pieaug. Kopumā Holdernesas piekraste atkāpjas ar ātrumu 2
m gadā, tomēr šis lielums būtiski mainās gan laikā, gan telpā.
Erozija visizteiktāk izpaužas vētru un paisuma laikā. Vislielākais krasta
atkāpšanās ātrums fiksēts 1967. gadā Barmstonā, kad krasts vētras laikā atkāpās
par 6 m. Krasta atkāpšanās notiek pakāpenisku noslīdeņu veidā.
Erozijas spēku un iespējamību nosaka arī piekrastes un zemūdens profila
stāvums. Holdernsesas ziemeļu daļā tas ir lēzens un smilšu sēkļu izvietojums
pavājina viļņu spēku krasta zonā. Uz dienvidiem profils kļūst stāvāks, un viļņu
darbība – spēcīgāka.
Nogulumu transports
Katru gadu stāvkrastu un jūras gultnes erozijas dēļ apmēram 3 mil.
kubikmetru sedimentācijas materiāla tiek ieskalots jūrā. Tas tiek transportēts
dienvidu virzienā un piedalās Spurna raga veidošanā, kā arī izmaina Humberta
līča apveidu.
Riska zonas
Krasta erozijas dēļ kopš 5. gadsimta ir zaudētas apmēram 30 apdzīvotas
vietas Holdernesas krastā. Mūsdienās pastiprinātā krasta erozija apdraud tādas
pilsētas kā Mapletonu un Īsingtonu, kā arī vairākus mazākus ciemus. Erozijas
dēļ rodas lauksaimniecības zemju zudumi, kā arī tiek bojāta piekrastes
infrastruktūra. Tomēr kopumā erozijas radītais risks Holdernesas krastā ir
raksturots kā zems, lai gan pastāv atsevišķi ļoti apdraudēti apgabali (Sistermans and Nieuwenhuis, 2007).
5. attēls. Krasta erozijas postījumi
(http://www.stacey.peak-media.co.uk/holderness/Holderness/800-03270048.jpg)
Aizsardzības pasākumi
Jau kopš 19. gs. Holdernesā tiek veikti krasta aizsardzības pasākumi (6.
un 7. att.). Tos izteiktāk veic pilsētās un vietās, kur ir nepieciešams
pasargāt infrastruktūras elementus. Lai aizsargātu krastus, tiek izmantotas
dažādas metodes, kuru pielietojums atkarīgs no piekrastes procesu monitoringa
un tā analīzes datiem, kā arī inženierģeoloģisko pētījumu rezultātiem.
6. attēls. Krasta aizsardzības pasākumi Hornsījā (Sistermans and Nieuwenhuis, 2007).
Holdernesas krastus pret eroziju aizsargā, izmantojot betonētas, kastam
paralēlas balstsienas, viļņu atstarojošās sienas, būnas, viļņlaužus, akmeņu
krāvumus. Kopumā speciāla aizsardzība ir izveidota apmēram 11 km krasta zonas
(no 61 km).
7. attēls. Krasta aizsardzības pasākumi Briglingtonā (Sistermans and Nieuwenhuis, 2007).
Izmantotā literatūra
Eberhards, G., 2003. Latvijas Jūras krasti: Monogrāfija/ O.
Āboltiņa zinātniskā redakcijā. Rīga, Latvijas Universitāte, 296 lpp.
Sistermans, P., Nieuwenhuis, O., 2007. EUROSION Case Study: Holderness Coast (United Kingdom). Sk.
26.09.2010. Pieejams http://copranet.projects.eucc-d.de/plugins/projectsdb/project.php?show=401&listid=2879&up=L3BsdWdpbnMvcHJvamVjdHNkYi9pbmRleC5waHA/c2VhcmNoPWhvbGRlcm5lc3MmZGlhbG9nX2lkZW50aWZpZXI9Rm9ybVNlYXJjaFByb2plY3RzJmRpYWxvZ19zZWxlY3RlZHN1YnBhZ2U9MCZzZWxlY3RlZF9Gb3JtU2VhcmNoUHJvamVjdHM9MCZpc3NlYXJjaD0xJnA9MSZjPTE=
http://www.eurosion.org/project/eurosion_en.pdf
http://en.wikipedia.org/wiki/Holderness
http://www.geograph.org.uk/photo/248335
http://www.hull.ac.uk/coastalobs/easington/erosionandflooding
http://www.bbc.co.uk/england/sevenwonders/yorkshire/spurn
http://www.stacey.peak-media.co.uk/holderness/Holderness/800-03270048.jpg
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru