La Končitas raksturojums
La Končita atrodas Kalifornijas piekrastes dienvidu daļā starp Venturas
un Santa Barbaras pilsētām (1. att.). Tā tika dibināta 1924. gadā un mūsdienās
aizņem 11 ha lielu teritoriju. La Končitā dzīvo 330 iedzīvotāju, un tajā ir 150
ēkas (http://en.wikipedia.org/wiki/La_Conchita,_California).
La Končita ir izvietota 250 m šaurā piekrastes joslā, kas stiepjas starp
Klusā okeāna krasta līniju rietumos un 180 m.v.j.l. augstu stāvkrastu
austrumos. Stāvkrasta nogāzes krituma leņķis ir apmēram 35º, un aiz tā austrumu
virzienā turpinās nedaudz pieaugošs reljefs. Šo teritorijas daļu aizņem avokado
un citrusaugu dārzi.
1.attēls. La Končitas
atrašanās vieta (Jibson, 2005)
Stāvkrasta
ģeoloģiskā uzbūve
Stāvkrasts pie La Končitas, kurā attīstās noslīdeņi (2. att.), sastāv no
vāji konsolidētiem Monterrejas un Piko formāciju marīnajiem nogulumiem. Abu
formāciju nogulumi ir vāji cementēti un tiek saistīti ar ekstensīvo zemes
nogruvumu izplatību reģionā. Šīs slāņkopas nošķir Red Mountain lūzums, kas stiepjas pāri nogāzes virsmai (Jibson, 2005).
Stāvkrasta augšējā daļa sastāv no marīnajiem nogulumiem – nekonsolidēta
aleirīta, smilts un grants. Zem tiem paguļ Monterrejas formācijas nogulumi –
miocēna silicītiežu slānekļi, aleirolīts, smilšakmens, māls, plāni kaļķakmens
starpslāņi. Stāvkrasta apakšējo daļu veido Piko formācijas ieži – marīnie agrā
pleistocēna līdz pliocēna masīvi mālaini aleirītiski nogulumi, smilšakmens,
konglomerāti ar oļiem. Red Mountain
lūzuma dēļ veidojies uzbīdījums, kā rezultātā vecākie Monterrejas formācijas
nogulumi atrodas augstāk nekā jaunākie Piko formācijas ieži
(http://www.sabo-int.org/case/la__conchita_mudslide.pdf).
2. attēls. La Končitas
apkārtnes topogrāfiskā karte. Noslīdeņi: 1995. g. – ar zilu, 2005. g. – ar dzeltenu
(Jibson, 2005)
Noslīdeņu vēsture La Končitas stāvkrastā
La Končitas stāvkrastā kopumā ir veidojušies diezgan daudz noslīdeņu. 3.
attēlā parādīti lāzerskenēšanas ar LIDAR (light
detection and ranging) rezultāti, kas attēloti, izmantojot infrasarkanā
starojuma spektru. Redzami vairāki atšķirīga lieluma, tipa un vecuma noslīdeņi.
3. attēls. La Končita
2002. gadā (Jibson,
2005)
3. attēla centrālajā daļā redzamā ieliektā krauja (noslīdeņa cirks) ir
kāda senāka noslīdeņa paliekas. 1995. gada noslīdenis redzams attēla labajā
pusē.
4. attēls. LIDAR
rezultāti. La Končitas stāvkrasts pēc 2005. gada noslīdeņa. Ar zilo 1995.
g., ar dzelteno – 2005. g. Ar bultām norādīti citi noslīdeņi. Sarkanā līnija
iezīmē senā noslīdeņa cirka augšējo daļu (Jibson, 2005)
Pa dziļo kanjonu 4. attēla kreisajā pusē 1995. un 2005. gadā tika
pārvietots liels daudzums drupu materiāla.
Līdzīga seno noslīdeņu un mazāku, nesenu noslīdeņu kombinācija vērojama
nogāzēs uz dienvidrietumiem no 1995. un 2005. g. noslīdeņiem. Turklāt nogāzē
esošās aizas pastiprina drupu materiāla plūsmu šajās teritorijās.
Senākās vēsturiskās liecības par noslīdeņiem La Končitā datētas ar 1865.
gadu. Vēstures avotos tie raksturoti kā regulāra parādība. Piemēram, 1889. gadā
noslīdenis bloķēja vilcienu līniju, kas stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti.
1909. gadā cits noslīdenis apraka arī vilcienu. Kopš tā laika nogāžu procesi ir
ietekmējuši vietējo infrastruktūru, bojājot ceļus, ēkas, apstrādātos laukus
u.c. (Jibson, 2005).
1995. gada La Končitas noslīdenis
1995. gada 4. marta pēcpusdienā La Končitas stāvkrastā aktivizējās
ievērojams noslīdenis. Dažu minūšu laikā tika pārvietoti desmitiem metru
nogāzes. Tas iznīcināja vai nopietni bojāja 9 mājas. 10. martā sekoja drupu
materiāla plūsma no kanjona ziemeļrietumos, kas nodarīja papildus zaudējumus.
Lielākā daļa no 1995. gada nogruvuma masas nāca no senāka noslīdeņa
dienvidaustrumu daļas. 1995. gada noslīdenis bija 120 m plats un 330 m garš, aptverot
apmēram 4 ha. Tā dziļums tika novērtēts kā apmēram 30 m, bet tilpums – 1,3 milj.
m3.
Sākotnējā kustība noslīdeņa augšējā daļā tika fiksēta jau 1994. gada
vasarā, kad tika ziņots par plaisām stāvkrasta virsmā. Deformācijas turpinājās
līdz ar lietus sezonas sākšanos, un 1994. gada decembrī pa vairākām atvērtām
plaisām virszemes ūdeņi jau varēja ieplūst pazemē. Vairāki mazāki noslīdeņi
attīstījās laika posmā līdz lielajam noslīdenim 1995. gadā. 1995. gada
noslīdeņa cēlonis bija neparasti nokrišņiem bagātais gads (5. att.). Nokrišņu
daudzums Ohaijā (20 km uz ZA no La Končitas) 1994./1995. gada sezonā teju divas
reizes pārsniedza vidējo.
Lielākā daļa nokrišņu izkrita janvārī – 623 mm (vidēji tas ir tikai 108
mm). 1995. gada februāris bija salīdzinoši sauss, bet 2. un 3. martā notikusī
vētra, kuras laikā izkrita 21 mm nokrišņu, bija pietiekami stipra, lai
aktivizētu noslīdeni.
1995. gada noslīdeņa ietekmes zona (slīdvirsma) atradās relatīvi dziļi un
sākumā tas pārvietojās saistīta noslīdeņa – grunts masīva plūsmas - veidā. Šāda
veida grunts masīva pārvietošanās varēja notikt paaugstinātā gruntsūdens līmeņa,
kā arī pastiprinātas infiltrācijas dēļ. Pētnieki kā galveno faktoru noslīdeņa
izraisīšanā min neparasti lietaino janvāri.
Tomēr pēc aculiecinieku stāstītā, nogruvuma materiāls vismaz daļēji ir
bijis relatīvi sauss, un nogruvuma sānu daļas atdalījušās un kritušas pēc
atbalsta zaudēšanas (Jibson, 2005).
2005. gada La Končitas noslīdenis
2005. gada 10. janvārī noslīdenis La Končitā aktivizējās apmēram 12:30.
Noslīdeņa ķermenis gandrīz neiekļāva jaunu materiāls no stāvkrasta iepriekš neskartajām
daļām. Tas pārsvarā sastāvēja no 1995. gada noslīdeņa dienvidaustrumu daļas,
kas tika remobilizēta. Jaunā noslīdeņa tilpums bija 200000 m3. Tas
bija apmēram 350 m garš un 80 – 100 m plats. Noslīdenis iznīcināja 13 mājas un
nopietni sabojāja 23. Tika ziņots par 10 bojā gājušajiem.
10. janvāra rītā no kanjoniem, kas atrodas ZR no La Končitas, sākās drupu
materiāla plūsma, kas sasniedza automaģistrāli. Šī notikuma dēļ La Končitā
atradās dažādu dienestu darbinieki un žurnālisti, kas novēroja un arī nofilmēja
pēc tam sekojošo iespaidīgo noslīdeni. Videomateriālā redzams, ka viss noslīdeņa
materiāls mobilizējās vienlaicīgi un gandrīz uzreiz pārtapa strauji plūstošā
drupu materiāla plūsmā. Pēc pētnieku aplēsēm aptuvenais plūsmas ātrums varēja
būt 10 m/s. Noslīdeņa daļā, kura skāra apdzīvoto vietu, nogāzes slīpums bija
mazāks, līdz ar to plūsmas ātrums samazinājās apmēram divas reizes.
2005. gada noslīdenis aktivizējās pēc 15 dienu lietavām (6. att.). Šajā
periodā nokrišņu daudzums daudzos Dienvidkalifornijas apgabalos sasniedza
rekordaugstus rādītājus. Lai gan lietusgāzes nebija ārkārtīgi spēcīgas, tās
ilga apmēram 2 nedēļas, kuru rezultātā izveidojās noslīdenis.
6. attēls. 2004./2005.
gada lietus sezonas nokrišņu sadalījums Venturā (Jibson, 2005)
Vietas apskate uzreiz pēc nogruvuma liecināja, ka liela daļa materiāla ir
diezgan sausa. Arī videomateriālā redzams, ka gaisā paceļas putekļi. Tādējādi
var secināt, ka noslīdenis aktivizējās uz ūdens piesātināta slāņa samērā lielā
dziļumā. Plūstošais slānis praktiski viengabalaini pārvietojās pa piesātināto
slāni, par ko liecina neskartā veģetācija slāņa augšējā daļā. Iespējams, ka
lielākā daļa nokrišņu nevarēja infiltrēties 1995. gada noslīdeņa veidojumos,
bet gan aiztecēja pa nogāzi lejup. Šī iemesla dēļ pētnieki secināja, ka
gruntsūdens līmeņa celšanos ietekmēja virszemes ūdeņu infiltrācija augstākos
slāņos, respektīvi, virs 1995. gada noslīdeņa.
7. attēls. La Končita
2004. gadā. Ar zilo 1995. g., ar dzelteno – 2005. g (Jibson, 2005)
7. attēlā redzams, ka 2005. gada noslīdeņa vietā bijusi izteiktāka
veģetācija nekā apkārtējā nogāzes daļā. Tas norāda uz pastiprinātu ūdens
drenāžu gan virszemē, gan slāņa iekšienē.
2005. gada noslīdenis nostūma vairākas mājas no to pamatiem un sabīdīja
tās kopā. Arī aizsargsiena (8. att.), ko uzbūvēja pēc 1995. gada noslīdeņa,
tika deformēta.
8. attēls. Aizsargsiena
La Končitā pēc 2005. gada noslīdeņa (Jibson, 2005)
Tas norāda, ka noslīdenis bija īpaši spēcīgs un bīstams, jo tas plūda pa
piesātināto slāni un augšdaļā nesa līdzi sausāku materiālu, kas darbojās
līdzīgi kā sava veida „mūra dragājamā ierīce”.
1995. un 2005. gada noslīdeņu salīdzinājums
1995. un 2005. gada noslīdeņu mehānismi ir diezgan atšķirīgi. 1995. gada
noslīdenis bija samērā dziļš, saistīta grunts masīva pārvietojums, kas
deformējās plastiski un kustējās salīdzinoši lēni. 2005. gada noslīdenis bija
seklāks un daudz ātrāks, lai gan ietvēra to pašus nogulumus, ko 1995. g.
Papildus plūsmas no senāku noslīdeņu kraujām nav neparasta parādība, tomēr šo
mehānismu pilnībā nevar attiecināt uz 2005. gada noslīdeni. Šajā gadījumā
notika liela apmēra 1995. gada noslīdeņa materiāla atkārtota mobilizācija. Kā
un kāpēc tas pats grunts materiāls pakļāvās šādiem procesiem 10 gadu laikā, nav
pilnībā izzināts, tāpēc nepieciešami papildus pētījumi.
Atšķirīgs ir arī laiks, kad notikuši grunts masīva noslīdeņi. 1995. gada
noslīdenis aktivizējās tikai mēnesi pēc nokrišņiem bagātā janvāra. Šāda laika
nobīde raksturīga dziļiem noslīdeņiem, ko parasti izraisa lietus ūdens
infiltrācija salīdzinoši lielā dziļumā. 2005. gada noslīdenis savukārt
aktivizējās uzreiz pēc 2 nedēļu ilga lietus perioda. Tas raksturīgs seklākiem,
ātri plūstošiem noslīdeņiem (Jibson, 2005).
Nākotnes riski La Končitā
1. Vēsturiskas
liecības un ģeoloģiskie pētījumi parāda, ka dažādi nogāžu procesi La Končitas
apkārtnē regulāri notikuši vairākus tūkstošus gadu (pēc USGS ģeologu domām
vismaz 6000 gadus), tāpēc nav iemesla domāt, ka tie varētu apstāties.
2. Pat bez īpaši
lielas nokrišņu intensitātes var aktivizēties atlikusī 1995. gada noslīdeņa
daļa. Tas visticamāk notiktu lēna, dziļi bāzēta noslīdeņa veidā līdzīgi kā
1995. gadā.
3. Ja tuvāko
gadu laikā izkritīs palielināts nokrišņu daudzums, tad var attīstīties vairāki
nogāžu procesu scenāriji: a) jauni dziļie noslīdeņi; b) 1995. g. (vai 2005. g.)
noslīdeņa daļu atkārtota mobilizācija ātru grunts masīva plūsmu veidā.; c)
noslīdeņu veidošanās no agrāko noslīdeņu kraujām; d) noslīdeņu veidošanās
pieguļošajās stāvkrasta daļās; e) nogulumu plūsmas aizās.
4. Pašlaik
trūkst zināšanu, lai precīzi paredzētu noslīdeņu rašanās iespējamību un to
gaidāmās īpašības.
5. Noslīdeņus
šajā reģionā var izraisīt arī zemestrīces.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru