20. GS Kultūras vērtības

Katram cilvēkam, neapšaubāmi, 20. gadsimts ieies atmiņā ar kaut ko savu – kādam ar kaut ko ļoti personisku, citam ar globālākām lietām, industrializāciju, modernizāciju, utt., taču būs ļoti liela cilvēku grupa, kurai šis laikmets saistīsies ar mūziku, un jo īpaši rokenrolu. Tā ir bijusi veselas paaudzes mūzika un es pat ņemšos apgalvot, ka tieši rokenrols ir bijis visas pārējās mūsdienu mūzikas pamatā. Lai arī mūsdienās šis mūzikas stils ir zaudējis savu nozīmi kultūras dzīvē, savā jēgā un ietekmē pārveidojoties par citu mūziku ar citiem skanējumiem, vārds rokenrols joprojām ir viens no visbiežāk pieminētajiem  profesionālās mūzikas apritē. Atbildēt, kas bija tam pamatā arī ir mans plāns.

Līdz 50. gadu sākumam pasaules mūzikas apritē nebija jaušamas nekādas aktivitātes, kas varētu satricināt zemi vairāk kā jebkura zemestrīce. Taču patiesība bija neizbēgama – pēc vairāku tam laikam populāru  rokenrola grupu iegūtās atzinības, savu mūzikas karjeru nolēma pieteikt rokenrola karalis, varētu pat teikt, visas 70 - 80. gadu  elektroniski akustiskās mūzikas tēvs un 90. gadu sintētiskās mūzikas vectēvs, Elviss Preslijs. Viņš izdarīja pilnīgu apvērsumu visā mūzikas un arī kultūras dzīvē. Viņš bija redzams un dzirdams visur – koncertos, televīzijā, radio, viņa ieraksti bija katrā sevis cienoša klausītāja mājās, viņa ģērbšanās stilu kopēja visi, kas sevi uzskatīja par moderniem, viņa plakāti rotāja gandrīz visu jaunu meiteņu sienas, no kurām tikai retai Preslijs nebija sapņu princis un visa ideālā iemiesojums. 

Elviss Preslijs savas slavas zenītā.

              Elviss Preslijs radīja tik lielu satricinājumu pasaules mūzikas dzīvē, ka tas nostrādāja kā impulss daudziem cilvēkiem veidot savas grupas, spēlēt rokenrolu un censties arī izsisties slavas virsotnē. Bija vairākas grupas ar atzīstamiem panākumiem, bet nebija nevienas superzvaigznes, kas kaut cik varētu spēt konkurēt ar rokenrola karali.

Tas notika ļoti strauji un negaidīti. Anglijas mūzikas top tabulās parādījās nevienam nezināma grupa The Beatles, kuras dziesma ļoti ātri ieņēma visas iespējamās pirmās vietas Lielbritānijas čārtos. Tādu satricinājumu un ietekmi uz pasaules dzīvi pasaule vēl nebija piedzīvojusi un nav vairs redzējusi līdz šim.

 

Tādu satricinājumu pasaule vēl nebija piedzīvojusi

 

Tas jau līdzinājās apsēstībai. Nebija tādas meitenes, kas nesapņoja par satikšanos un apprecēšanos ar šiem jaunajiem puišiem, nebija tāda puiša, kas nezināja šo grupas dalībnieku un dziesmu vārdus, visa dzīve ritēja Bītlu radītās mūzikas ritmos. Apsviedīgi cilvēki iemācījās ne tikai cienīt šos puišus, bet arī kā komercpreci pārdot visos iespējamajos veidos – krekliņi ar The Beatles uzrakstu, fotoalbumi, plakāti un daudz kas cits. Bītli bija tā laika protestanti, novatori, jo spēlēja mūziku, kurai nebija precedenta, lai arī joprojām sauca to par rokenrolu. Tas arī atspoguļojās tā laika kultūrā, jo cilvēki sāka atļauties darīt to, ko iepriekš (vismaz publiski) tie nebija darījuši. Jo īpaši tas attiecās uz jaunietēm, kas pirmoreiz atļāvās iebilst savām mātēm, kas publiski sāka izrādīt savu dažreiz līdz ārprātam dziļo mīlestību pret Bītliem. Tas arī bija iemesls vecāko paaudžu ne visai lielai cieņai pret šo grupu un tās solistiem. Šeit arī ieskicējās pirmās vīriešu - sieviešu vienlīdzības pazīmes, lai arī līdz pilnīgai tās īstenošanai vēl bija jāiet garš ceļš.

                Ja  jau Bītlu uzvedība un viņu rakstītās dziesmas kādai cilvēku grupai šķita ļoti negatīvas, izlaidības un piedauzības pilnas, tad būtu interesanti uzzināt, ko šie paši cilvēki teica par personību, kas uzplauka 60. gadu sākumā un radīja pasaulē jaunu dzīves uztveri, sapratni par rokenrola būtību un jaunu dzīves stilu daudziem jo daudziem miljoniem cilvēku. Tas ir neviens cits kā grupas The Doors līderis Džims Morisons. Viņš reāli izmainīja sapratni par vārda rokenrols nozīmi, īstenojot dzīvē 60. gados radušos teicienu: “Sex, Drugs and Rock’n’roll”, kas tulkojumā nozīmē – sekss, narkotikas un rokenrols. Un nebūt viņš nebija rokenrola mūzikas fans, vienkārši šeit vārds rokenrols pauda dzīves stilu – nepiesaistību, garīgo brīvību un neatkarību no noteiktiem likumiem, bohēmu, varbūt pat vieglprātību un anarhiju .Tā kļuva vairāk par nojēgu un iekšēju “fīlingu” . Ja kāds cilvēks savas dzīves laikā arī ir varējis dzīvē īstenot šo stilu, tad tas bija tieši viņš.

        

  Viss viņa mūžs bija viens vienīgs Sex

  Drugs and Rock’n’roll

Sākumā Džims cilvēkos radīja neizpratni, satraukumu un pat bailes, bet vēlāk ļaudis pierada pie viņa dzīves stila un sāka tam sekot. Tas bija kaut kas aizliegts, kaut kas neizbaudīts – rīcības un prāta brīvība no visiem šķēršļiem. Tā bija iespēja visai pasaulei izkliegt savu sāpi, paust savu neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu, sajusties spējīgam iespaidot pasauli. Protams, tam klāt nāca iespēja brīvi iegādāties narkotikas, kas šo spēku radīja vēl lielāku un pasauli rožaināku. Vēsturē no šī brīža jēdziens rokenrols un narkotikas sāk iet soli solī. Narkotikas kļūst par stila neatņemamu sastāvdaļu, tās nonāk daudz lielāku masu rokās, kļūst populāras, tās kļūst par šīs sabiedrības dievu un velnu, centrālo objektu, ap kuru viss griežas un galveno veidu, kā saglabāt prāta vieglumu. Un tam visam pa vidu atradās šī kultūras laika posma elks un mentālais vadonis Džims Morisons, kas arī beidza savu dzīvi atbilstošā garā – nomira vannā no narkotiku pārdozēšanas. Un ar to rokenrola vēsture, kādu to pazīstam mēs, tikai tagad sākās.

                Morisona balsī klausoties paiet vēl 10 gadi un 70. gadu sākumā pie mūzikas apvāršņa parādās jauna grupa, kas visspilgtāk iezīmē jauna laikmeta sākumu pasaulē. Šai grupai ir visai dīvains nosaukums - Led Zeppelin. Šī grupa visai pasaulei skaidri un gaiši parāda, ka pasaulē zeļ puķu bērnu laiks, kas izpaužas kā vispārēja agresijas un vardarbības nosodīšana, mīlestība pret svešinieku kā savu tuvāko un pilnīga harmonija ar dabu un sevi. Taču paralēli tam kā šīs harmonijas veicinātājs darbojas narkotikas, kas kļūst aizvien spēcīgākas un no kurām atkarība iestājas daudz ātrāk, un alkoholisms. Jāatdzīst, ka šīs vielas bija gan šī laika posma radītājas, gan arī tā pilnīgas iznīcinātājas. Jēdziens: “Sex, Drugs and Rock’n’roll” joprojām ir cieņā un tas pilnīgi saplūst ar tā laika rokmūziku.

        Led Zeppelin ar savu mūziku bija visīstākie puķu bērnu laikmeta iesācēji

Puķu bērnu visiecienītākā pulcēšanās vieta bija Vudstokas mūzikas festivāls, kurā tad arī spēlēja grupa Led Zeppelin un vēl arī citas tā laika zvaigznes. Led Zeppelin bija arī vēl kāda cita nozīmīga misija – tiem vajadzēja būt par celmlaužiem jaunajā rokmūzikā. Viņi tiek uzskatīti par visu rokmūzikas grupu skolotājiem un ideju iedvesmotājiem.

Ir 70. gadu beigas, cilvēki ir sapratuši, ka hipiju laikmets nav varējis tos ievest paradīzē uz zemes, tāpēc cilvēku sirdīs rodas tukšums. Daudzi, vairs nesaskatot rokmūzikā nekādu uzlabojumu iespēju un garīguma piepildījumu, sāk interesēties par jauno mūziku, kas nav tik dzelžaina un skaļa – par elektrisko mūziku. Taču daudzos vēl ir cerība iegūt ko jaunu un viņu vēlmes tiek apmierinātas. Lai uzsvērtu savu pretmetu popmūzikai, rokgrupas kļūst acīmredzami skarbākas, tās sāk paust agresīvākas idejas un izkliegt savas domas. Varētu likties, ka šeit rokmūzikai ir jāpienāk gals, taču nē, pasaule šādu pavērsienu  tikai gaidīja. Tā katru dienu saskārās ar ļaunumu, perversijām, noziedzību un nabadzību, tādejādi šāda mūzika tikai papildināja viņas jūtas un skaļāk kā jelkad izbrēca savu sāpi. Šai laikā kā zibens no skaidrām debesīm cilvēkiem parādījās grupa ar jau nosaukumā ieliktu skarbumu un dzelžu važu skaņu – Metallica .

  
  Lai arī Metallica mūzika ir ļoti skarba, paši     tās dalībnieki saka, ka nekad nav mudinājuši citus uz vardarbību.

Viņi nošokēja pasauli līdz pat pirkstu galiem, tai pašā laikā uzminot un iedarbojoties uz tās slēptākajām vēlmēm. Cilvēkiem bija vajadzīgs līderis, kas viņiem palīdzētu atbrīvoties no sakrājušās stresa un agresijas un šo vietu pilnīgi veiksmīgi aizpildīja Metallica. Tik veiksmīgi, ka viņi ir populāri vēl joprojām visā plašajā pasaulē. Cilvēki gāja un joprojām iet uz šīs grupas koncertiem ar vienu vadošo domu – izlādēties, atbrīvoties no emocijām, kas tos diendienā tirda, taču taisnības labad ir jāsaka, ka daudzi, jo īpaši ar vāju nervu sistēmu un nestabilu vērtību skalu, šajos koncertos, tieši pretēji, uzlādējās un visus ‘Fuck’ un ‘Kill’ uztvēra pārāk personiski, tādejādi cenzdamies savu aizvainojumu izgāzt uz citiem, it kā vainīgajiem. Dēļ šīs agresijas un ļaunuma, ko šāda veida smagās rokgrupas it kā sēja cilvēkos, tās bija ļoti bieži nosodītas un citās valstīs pat aizliegtas.

                Paralēli Metallica radās arī citas grupas, kurām bija sava uztvere un savi uzskati par dzīvi, savas problēmas un savas intereses. Daudzi interpretēja pasaules notikumus pēc saviem subjektīviem ieskatiem un saprašanas. Tā radās  daudzas dažādas stila rokgrupas – gan sātanisti, gan kristieši, gan optimisti, gan pesimisti, utt. Tās savas labākās dienas sagaidīja jaunā kultūras laikmetā - 80. gados. Ar to arī astoņdesmitie bija slaveni, ka pirmoreiz tā pa īstam sākās diferencēšanās un interešu sadalīšanās mūzikā. Jo nekad jau iepriekš nebija tādas daudzveidības, kādas bija 80. gados. Šajā daudzveidībā bija (un joprojām ir) daudz ievērības cienīgu grupu, taču viena izcēlās ar ko īpašu.

 Spēcīgs, pat spiedzīgs vokāls un atraktīvais skatuves tēls padarīja šo grupu par vizuāli ļoti interesantu

AC/DC. Maiņstrāva/ līdzstrāva. Spēcīga grupa, kas tiešām elektrizē. Var redzēt, ka puišos dzīvo rokenrols, jeb kā vecāka gadagājuma cilvēki teiktu: “Tiem taču vējš galvā un šņabis vēderā.” Rokenrols vēl nebija miris, to pauda viņu skarbās ģitāru skaņas un protests. Protests pat brīžiem nezinot pret ko, ‘fuck’, ‘shit’, ‘piss’ un citi tiem līdzīgi vārdi uz katra stūra un jo vairāk, jo labāk. Pateikt, ka mūsu prezidents ir maita, lūdzu! Taču tas tika darīts ar domu, jo rupjāk, jo labāk. Šī kultūra zaudēja jēgu pati sevī, to aprija spēji ataususī brīvība. Varēja just, ka rokenrola nojēga sāk pāriet citā formā un pieņemt citus apveidus, tā lēnām pārveidojās un sāka izrādīt sintētisma un universālisma iezīmes . Gaisā virmoja spēcīgu pārmaiņu iezīmes, kas vienlaicīgi atbaidīja un šķita pievilcīgas.

Ir pienākušas 90. gadu beigas. Muzikālajā kultūrā ir novērotas milzīgas pārmaiņas, taču tās nav galējas. Viss iet uz to, ka savu apogeju tās sasniegs pašās šī gadsimta un gadu tūkstoša beigās un nākamā gadsimta sākumā. Uz kurieni tad mēs virzāmies? Kādas ir galvenās tendences? Manuprāt uz to var atbildēt pēdējā laika skandalozākais un arī spilgtākais mūzikas pārstāvis, gadsimta beigu UNISEX  tēla un idejas paudējs Merlins Mensons.

    Atbaidoša tēla veidošana ir viens no Mensona pamatmērķiem. 

  Izpratne par rokenrola būtību ir stipri mainījusies, tā vairs nav tik jaušama kā agrāk, tā ir drīzāk izjūta, jaunā meklējumi un tā apstiprināšana par esošo, robežu nonivelēšana, galējību ievērošana. Mensons skaidri pauž, ka drīz vairs nebūs atšķirību starp dzimumiem, nebūs vīriešu – sieviešu attiecību, nebūs pieņemto uzskatu par dzīves un ētikas normām, nebūs nekā – tikai dziļa universāla masa. Tas, ko viņš dara ir augstākā mērā protests (ja neskaita komerciju) pret pastāvošo iekārtu, cilvēci ar tās degradētajām smadzenēm un nevajadzīgiem aizspriedumiem. Reiz, atbildot uz žurnālista jautājumu, vai Mensons ir tik slims, ka ēd bērnus, atbildēja, ka slims ir tas cilvēks, kas kaut ko tādu varēja vispār iedomāties. Tas skaidri norāda uz mūsu garīgo kroplību un samaitātību. Taču tai pat laikā Mensons ir tikai cilvēces vēlmju auglis, tas dara to, ko tā vēlas.

 

  Mensons ir tikai mūsu  vēlmju auglis.

  Kas mūs sagaida 21. gadsimtā?

 

Ja šī ir tikai daļēja kultūras mutācija, kas iegūs visu savu krāšņumu tikai nākamajā simtgadē, tad kāda tā būs vēlāk?