LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Ekonomikas un vadības fakultāte grāmatvedības institūts

KURSA DARBS SAIMNIECISKAJĀS TIESĪBĀS

AKCIJU SABIEDRĪBA

Neklātienes nodaļas

“Grāmatvedība,analīze

un audits” II kursa

G₂ grupas studente

Jana Kolmakova

st.apl.nr. EkGr 980204

Zinātniskais vadītājs

lektors A.Iesalnieks

RĪGA 1999

SATURS

Ievads

1. Dibināšana 3 lpp.

2. Sabiedrības pamatkapitāls, rezerves un akcijas 7 lpp.

3. Organizatoriskā struktūra 9 lpp.

4. Gada pārskats un peļņas sadale 13 lpp.

5. Darbības uzraudzība un revīzija 14 lpp.

6. Likvidācija un atzīšana par neesošu 15 lpp.

7. Tiesiskās attiecības 16 lpp.

Secinājumi

Izmantotā literatūra

Pielikumi

IEVADS

Akciju sabiedrības (sabiedrība) statūtu fondu veido, izlaižot par samaksu attiecīgu skaitu akciju vai obligāciju par to nominālo vērtību. Akciju sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu tās īpašumā esošo mantu. Akciju un citu vērtspapīru emisijas kārtību, akciju sabiedrību pārvaldīšanu, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar akciju sabiedrību darbību, nosaka Latvijas Republikas likums par akciju sabiedrībām.

Akciju sabiedrība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.

Fiziskām un juridiskām personām ir vienādas tiesības dibināt sabiedrību, vadoties pēc likumā noteiktās kārtības. Visi sabiedrības biedri savā darbībā ir līdztiesīgi.

Akciju sabiedrību var nodibināt uz tās dibinātāju pieņemto statūtu vai noslēgto līgumu pamata, nosakot dalībnieku tiesības un pienākumus.

Sabiedrība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Sabiedrība drīkst nodarbināt algotu darbaspēku jebkurā daudzumā un bez citu institūciju starpniecības Latvijas Republikas darba likumdošanā notektajā kārtībā.

Akciju sabiedrība var izveidot filiāles. Filiāles jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, iesniedzot filiāles nolikumu, ko apstiprinājusi akciju sabiedrības valde. Latvijā sabiedrības filiālēm nav juridiskās personas statusa. Filiāles vadītājs rīkojas uz akciju sabiedrības pilnvaras pamata.

Sabiedrības pienākums ir veikt grāmatvedības uzskaiti Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un sniegt tajos noteikto informāciju, kas nepieciešama valsts institūcijām nodokļu aprēķināšanai un statistikai. Pārbaudes un revīzijas ir pieļaujamas tikai likumā paredzētajos gadījumos.

DIBINĀŠANA

Akciju sabiedrību var dibināt:

· pārveidojot jau esošo uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību akciju sabiedrībā;

· nodibināt akciju sabiedrību kā jaunu statūtsabiedrību.

Par akciju sabiedrības dibinātājiem va būt:

· pilngadīgi Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu;

· valsts;

· pašvaldība.

Sabiedrības dibinātāji nevar būt augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par tim.

Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti. Šie abi dokumenti ir jāizstrādā saskaņā ar likumu par akciju sabiedrību. Dibinot akciju sabiedrību ir jāievēro šāda kārtība:

· izstrādā un paraksta akciju sabiedrības dibināšanas līgumu, norādot tajā sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas;

· organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

· izstrādā un paraksta sabiedrības statūtus;

· samaksā sabiedrības reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

· iesniedz pieteikumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

Personas, kas dibina sabiedrību savā starpā noslēdz dibināšanas līgumu, kas ir spēkā līdz brīdim, kad akciju sabiedrību reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Līgumā ir jānorāda šādi dati:

· dibinātāju – fizisko personu vārds un uzvārds, adrese, personas kods, pilsonība;

· dibinātāju – juridisko personu nosaukums, to juridiskās adreses un norēķinu konts, dibinātāju pilnvaroto pārstāvju vārds un uzvārds, amats, adrese, personas kods;

· akciju sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese. Veidojot akciju sabiedrības nosaukumu jābūt vārdiem “akciju sabiedrība” vai saīsinājums “a/s”. Nosaukumā var būt arī norādījums uz sabiedrības darbības

priekšmetu. Akciju sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās

vietas adrese.

· akciju sabiedrības statuss, darbības mērķis un virzieni;

· akciju sabiedrības dibinātāju pilnvarotie pārstāvji un viņu pienākumu sadale;

· akciju sabiedrības statūtu izstrādāšanas un parakstīšanas kārtība un termiņi;

· dibināšanas pamatkapitāla lielums, akciju veidi un kategorijas, to nominālvērtība, dibināšanas pamatkapitāla samaksas kārtība un termiņi;

· summa, kādu katrs dibinātājs iemaksājis dibināšanas pamatkapitālā;

· akciju sabiedrības pārvaldes un kontroles institūciju locekļu vārds un uzvārds, pilsonība;

· akciju sabiedrības darbības termiņš;

· dibinātāju atbildība;

· dibināšanas izdevumu pieļaujamais apjoms un to segšanas kārtība;

· citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem.

Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji un viņu parakstiem jābūt apliecinātiem.

Akciju sabiedrības statūtos jānorāda:

· sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

· akciju sabiedrības statuss, darbības mērķis un virzieni;

· dibinātāju – fizisko personu vārds un uzvārds un dibinātāju – juridisko personu nosaukums;

· darbības termiņš;

· akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla lielums, akciju veidi, skaits;

· akciju atsavināšanas kārtība;

· pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas kārtība;

· reģistrētā pamatkapitāla lielums;

· akciju sabiedrības pārvaldes un kontroles institūciju locekļu, to kandidātu, zvērinātu revidentu skaits, viņu un likvidatoru ievēlēšanas kārtība, tiesības un pienākumi;

· akcionāru pilnsapulču sasaukšanas un jautājumu izlemšanas kārtība, pilnsapulču kompetence;

· pārskata gada sākums, kā arī gada pārskatu sastādīšanas, pārbaudīšanas un pieņemšanas kārtība;

· gada pārskatu un citu akciju sabiedrības dokumentu publicēšanas kārtība;

· peļņas sadales noteikumi, dividenžu noteikšanas un izmaksas kārtība;

· rezerves;

· akciju sabiedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

· pārējie noteikumi, kādi nepieciešami atbilstoši akciju sabiedrības darbības raksturam.

Statūti jāparaksta visiem dibinātājiem un jānorāda statūtu parakstīšanas datums. Dibinātāju parakstiem jābūt apliecinātiem. Ja ir jebkādas izmaiņas akciju sabiedrības statūtos ietvertajā informācijā, sabiedrības statūtos jāizdara attiecīgi grozījumi, kuri jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Ja akciju sabiedrība izveido filiāles tad filiāle darbojas un nolikuma pamata (Pielikumā Nr.1). Filiāles nolikumā jāuzrāda:

· filiāles nosaukums un adrese;

· filiāles statuss, tiesības un pienākumi;

· filiāles darbības mērķis un virzieni;

· filiāles saimnieciskā un finansu darbība;

· filiāles pārvalde;

· rezerves;

· filiāles reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

· pārējie noteikumi, kādi nepieciešami atbilstoši filiāles darbības raksturam.

Parakstot nolikumu vadās pēc akciju sabiedrības statūtiem. Statūtos tiek norādīts, kura persona ir tiesīga parakstīt filiāles nolikumu. Parakstiem jābūt apliecinātiem. Ja ir jebkādas izmaiņas filiāles nolikumā ietvertajā informācijā, akciju sabiedrības statūtos jāizdara attiecīgi grozījumi, kuri ir jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Akciju sabiedrības dibināšanas līgumā norādīto dibināšanas pamatkapitālu dibinātāji samaksā tikai naudā. Ja 6 mēnešu laikā netiek nomaksāta dibināšanas pamatkapitāla samaksa, tad:

· jāpārtrauc akciju sabiedrības dibināšana;

· mēneša laikā jāizdara grozījumi sabiedrības dibināšanas līgumā, samazinot dibināšanas pamatkapitāla lielumu.

Akciju sabiedrības dibinātāju pilnvarotie pārstāvji organizē naudas iemaksāšanu bankā un saņem no bankas izziņu, kas apliecina, kāda summa ir iemaksāta dibināšanas pamatkapitālā. Šī izziņa tiek nodota Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Iemaksātās naudass summas glabājas

bankas kontā līdz brīdim, kad sabiedrības valde pēc sabiedrības reģistrācijas tās ieskaita sabiedrības norēķinu kontā. Ja akciju sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāju pilnvarotie pārstāvji atprasa šīs summas un atdod tās dibinātājiem.

30 dienu laikā pēc statūtu parakstīšanas sabiedrības valdei jāiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram sabiedrības reģistrācijas pieteikums. Akciju sabiedrībām, kurām nepieciešama speciālā atļauja (licence) pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc statūtu parakstīšanas. Reģistrācijas pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

· akciju sabiedrības dibināšanas līgumu;

· akciju sabiedrības statūtus;

· reģistrējamās akciju sabiedrības juridisko adresi apstiprinošo dokumentu;

· bankas izziņu par dibināšanas pamatkapitāla samaksu;

· dokumentus, kas apliecina, ka ir samaksāta reģistrācijas nodeva un maksa par reģistrācijas publikāciju;

· licenci, ja tā ir paredzēta statūtos;

· citus Latvijas Republikas likumos noteiktos dokumentus.

Visiem LR Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu norakstiem un izrakstiem no šiem dokumentiem, kā arī dibinātāju parakstiem jābūt apliecinātiem. Juridisko personu pilnvaroto pārstāvju parakstus apliecina ar juridiskās personas zīmogu. Paziņojumu par sabiedrības reģistrāciju publicē LR Uzņēmumu reģistrs.

Sabiedrības pamatkapitāls, rezerves un akcijas

Akciju sabiedrībai ir dibināšanas pamatkapitāls, reģistrētais pamatkapitāls, izsludinātais pamatkapitāls, parakstītais pamatkapitāls un apmaksātais pamatkapitāls. Sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla lielumu nosaka sabiedrības dibināšanas līgumā. Minimālais dibināšanas pamatkapitāls dzīvības apdrošināšanas a/s – 1000000 Ls, pārējām apdrošināšanas a/s – 500000 Ls, biržu a/s – 100000 Ls, lombarda a/s – 10000 Ls, pārējām a/s – 5000 Ls. Reģistrētā pamatkapitāla lielumu nosaka a/s statūtos. Minimālais reģistrētais pamatkapitāla dzīvības apdrošināšanas a/s – 2000000 Ls, pārējām apdrošināšanas a/s – 1000000 Ls, biržu a/s – 250000 Ls, lombarda a/s – 50000 Ls, pārējām a/s – 25000 Ls. Akciju

sabiedrības statūtos noteiktais reģistrētais pamatkapitāls sabiedrībai jāizveido 5 gadu laikā no sabiedrības reģistrācijas brīža.

Sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka tā veido noteiktas rezerves, paredzot to lielumu, izveidošanas un izlietošanas kārtību. Rezerves nevar izmantot dividenžu izmaksai.

Akcija ir vērtspapīrs, kas apstiprina akcionāra līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt akciju sabiedrības peļņas daļu – dividendi. Akciju sabiedrība izlaiž parastās, priekšrocību un personāla akcijas.

Parastā akcija ir akcija, kas dod tiesības piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu.

Priekšrocību akcija ir akcija, kas dod tās īpašniekiem statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.

Personāla akcija ir akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki.

Akcijas nav dalāmas. Ja vienai akcijai ir vairāki īpašnieki, akcionāru reģistrā ir jāatzīmē, kurš no akcionāriem ir šīs akcijas īpašnieku pārstāvis.

Akciju sabiedrības valde organizē vārda akciju un to īpašnieku uzskaiti akcionāru reģistrā. Sabiedrība var slēgt līgumus ar specializētiem uzņēmumiem par sabiedrības akciju uzskaiti un paziņojumu izsūtīšanu akcionāriem.

Publisko emisiju uzrādītāja akcijas tiek izlaistas dematerializētā formā ievērojot likumu “Par vērtspapīriem” un noteikumus, kurus izdod Vērtspapīru tirgus komisija. Publisko emisiju vārda akcijas un slēgto emisiju akcijas var izlaist papīra formā. Akcijas papīra formā izgatavo LR valdības noteiktajā kārtībā. Akciju izlaide atļauta tikai pēc akciju sabiedrības reģistrēšanas LR Uzņēmumu reģistrā.

Akciju nominālvērtību nosaka katras atsevišķās akciju sabiedrības statūti. Sabiedrība nedrīkst izlaist akcijas, kuru nominālvērtība būtu zemāka par statūtos noteikto nominālvērtību. Visām vienas kategorijas akcijām ir viena un tā pati nominālvērtība.

organizatoriskā struktūra

Akciju sabiedrību pārvalda akcionāru pilnsapulce, padome un valde. Ja akciju sabiedrībā ir 50 vai mazāk akcionāru, sabiedrība var neveidot padomi.

Akcionāru pilnsapulce ir augstākā akciju sabiedrības pārvaldes institūcija. Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno pilnsapulcē. Ir kārtējās un ārkārtas akcionāru pilnsapulces. Akcionāru pilnsapulces sasauc akciju sabiedrības valdes atrašanās vietā.

Kārtējo akcionāru pilnsapulci sasauc akciju sabiedrības valde ik gadu ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc pārskata gada beigām. Šajā pinsapulcē pārbauda un apstiprina sabiedrības darbības gada pārskatu, kārtējā gada budžetu un darbības plānu, atbrīvo valdi no atbildības, kā arī ievēlē padomes un valdes locekļus, zvērinātus revidentus vai revīzijas komisijas locekļus. Ja sabiedrības valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru pilnsapulci sabiedrības statūtos paredzētajā termiņā, kārtējo akcionāru pilsapulci var sasaukt:

· akciju sabiedrības padome;

· zvērināti revidenti vai revīzijas komisija;

· LR Uzņēmumu reģistra valsts notārs;

· likvidatori.

LR Uzņēmumu reģistra valsts notārs sasauc un atklāj akcionāru pilnsapulci pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi akciju sabiedrības valde, padome un zvērināti revidenti vai revīzijas komisija.

Ārkārtas akcionāru pilnsapulci sasauc akciju sabiedrības valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa sabiedrības padome, revīzijas komisija vai akcionāri. Ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšanas iniciātoriem pieprasījumā jānorāda sapulces sasaukšanas iemesli un darba kārtība. Pieprasījums par sapulces sasaukšanu jāiesniedz akciju sabiedrības valdei un padomei un jāinformē par to zvērināti revidenti vai revīzijas komisija. Akciju sabiedrības valdei ārkārtas akcionāru sapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Akcionāru pilnsapulcei ir tiesības:

· izskatīt sabiedrības padomes un valdes ziņojumus, apstiprināt akciju sabiedrības gada pārskatu;

· atbrīvot no atbildības valdes locekļus vai ierosināt saukt viņus pie atbildības par aizvadīto darbības gadu;

· sadalīt aizvadītā darbības gada peļņu;

· apstiprināt akciju sabiedrības kārtējā gada budžetu un darbības plānu;

· atcelt no amata un ievēlēt amatā padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļus, padomes un valdes locekļus kandidātus, zvērinātus revidentus un likvidatorus, lempt par prasību vai sūdzību celšanu pret viņiem vai par prasību vai sūdzību izbeigšanu;

· apstiprināt un grozīt padomei, valdei, direktoriem rīkotājiem, revīzijas komisijai un likvidatoriem paredzētās instrukcijas, ievērojot likumu;

· izlemt jautājumus par akciju sabiedrības statūtu grozīšanu;

· izlemt jautājumus par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

· lemt par sabiedrības pārveidošanu publiskajā akciju sabiedrībā, kā arī par a/s likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, tās turpināšanu vai par apvienošanos ar citām sabiedrībām;

· izlemt jautājumus par a/s vērtspapīru emisiju un konversiju;

· noteikt valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļu atalgojumu;

· izveidot pastāvīgās vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai.

Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kas ir vienīgi akcionāru pilnsapulces kompetencē.

Akcionāru pilnsapulce var apspriest un pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kas norādīti publikācijā vai paziņojumā par pilnsapulces sasaukšanu. Ja tiek sasaukta atkārtota akcionāru pilnsapulce, tad izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kas bija iekļauti sākotnējās pilnsapulces sludinājumā. Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru pilnsapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ir jādod viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem. Valde var atteikties dot šādu informāciju tikai tad, ja ar to tiktu izpausts komercnoslēpums.

Akcionāri var piedalīties akcionāru pilnsapulcē gan personiski, gan ar savu pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību. Pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā, un tā pievienojam pilnsapulces protokolam. Sabiedrības padomes, valdes revīzijas komisijas locekļi un likvidātori, kā arī sabiedrības zvērināti revidenti nevar būt cita akcionāra pārstāvji vai pilnvarnieki.

Minimālais akciju sabiedrības padomes locekļu skaits ir trīs, bet maksimālais divdesmit viens. Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī padomes locekļu kandidātus, vienlaikus nosakot to skaitu. Par akciju

sabiedrības padomes locekli nevar būt ne valdes, ne revīzijas komisijas loceklis, ne arī akciju sabiedrības zvērināts revidents. Viena persona vienlaikus nevar būt par padomes locekli vairāk nekā sešās akciju sabiedrībās. Akciju sabiedrības padomes locekli vai locekļa kandidātu ievēlē amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem. Sabiedrības padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai. Ja kāds padomes loceklis atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā akcionāru pilnsapulces noteiktajā kārtībā stājas padomes locekļa kandidāts. Akciju sabiedrības padomes locekļus var jebkurā laikā atcelt no amata uz akcionāru pilnsapulces lēmuma pamata. Par pārmaiņām akciju sabiedrības padomes locekļu sastāvā jāpaziņo LR Uzņēmumu reģistram, un tās ir spēkā ar reģistrācijas brīdi.

Akciju sabiedrības padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vienu vai vairākus viņa vietniekus. Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja ilgstošas prombūtnes gadījumā vai priekšsēdētāja uzdevumā.

Akciju sabiedrības padomes uzdevumi ir:

· pastāvīgi kontrolēt a/s valdes darbību un raudzīties, lai a/s lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, akciju sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem;

· pārbaudīt valdes iesniegto izdevumu budžetu un līdz ar savu atsauksmi iesniegt to akcionāru pilnsapulcei apstiprināšanai;

· pārbaudīt akciju sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas sadalīšanu;

· pārstāvēt akciju sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību;

· iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru pilnsapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apstiprināšanai pilnsapulcē, un dot atzinumu par tiem.

Akciju sabiedrības padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par akciju sabiedrības stāvokli. Padome var pārbaudīt akciju sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus, preces, izejvielas, nepabeigtos ražojumus, gatavo produkciju un citu mantu.

Sabiedrības padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē. Sabiedrība savos statūtos var noteikt, ka valdei svarīgu jautājumu izlemšanā vajadzīga padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāma:

· līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

· uzņēmumu pirkšana, pārdošana vai to darbības apturēšana;

· nekustāmo īpašumu pirkšana, pārdošana;

· filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

· kapitālieguldījumu palielināšana, aizņēmuma līguma noslēgšana virs akcionāru pilnsapulces noteiktās summas;

· kredītu izsniegšana, ja tie nav saistīti ar akciju sabiedrības kārtējo darbību;

· jaunu nozaru un darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

· kredītu piešķiršana sabiedrības darbiniekiem.

Padome var uzdot valdei sasaukt akcionāru pilnsapulci, ja to prasa akciju sabiedrības intereses. Padome iesniedz akcionāru pilnsapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

Padome sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc vajadzības. Katram padomes loceklim, kā arī valdei ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.

Akciju sabiedrības darbību vada akciju sabiedrības valde. Valde pārzina un vada visas akciju sabiedrības lietas. Tā atbild par visu sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību. Valde pārstāv akciju sabiedrību un pārvalda a/s mantu un rīkojas ar tās kapitāliem atbilstoši likumu un statūtu noteikumiem un akcionāru pilnsapulču lēmumiem.

Akcionāru pilnsapulce ievēlē akciju sabiedrības valdi 3 līdz 12 locekļu sastāvā. Par valdes locekļiem var ievēlēt gan akciju sabiedrības akcionārus, gan citas personas. Valdes loceklis vai locekļa kandidāts paliek amatā nepārvēlēts ne ilgāk par trim gadiem. Valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, ja akciju sabiedrības statūti nenoteic citādi, ievēlē valdes locekļi no sava vidus. Par visām pārmaiņām valdes sastāvā, kā arī par pārmaiņām valdes locekļu un direktoru rīkotāju paraksta tiesībās jāpaziņo LR Uzņēmumu reģistram, un tie ir spēkā ar šo pārmaiņu reģistrācijas brīdi. Valdes locekļi saņem atalgojumu akcionāru pilnsapulces noteiktā kārtībā.

Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka sabiedrības operatīvai vadīšanai akcionāru pilnsapulce vai valde var ievēlēt vienu vai vairākus direktorus rīkotājus. Ja direktoru rīkotāju ievēlē akcionāru pilnsapulce vai valde, tā nosaka viņa tiesības un pienākumus, atalgojumu un atbildību, attiecības ar akciju sabiedrības valdi un citus noteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut darba līgumā ar direktoru rīkotāju. Ja direktoru rīkotāju ievēl valde, tā atbild par direktora rīcību.

Akciju sabiedrības padomei ir tiesības jebkurā laikā atstādināt jebkuru valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja viņš izdarījis rupjus pārkāpumus vai arī neatbilst ieņemamajam amatam vai izpildāmajam darbam. Līdz ar to padomei jāieceļ valdes locekļa vietas izpildītājs. Lēmumu par valdes locekļa atcelšanu no amata vai atjaunošanu amatā pieņem kārtējā vai ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Valdes loceklis var prasīt no akciju sabiedrības atlīdzību par zaudējumu, kas viņam nodarīts sakarā ar atstādināšanu vai atcelšanu, ja tā bijusi nepamatota. Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

GADA PĀRSKATS UN PEĻŅAS SADALE

Akciju sabiedrība organizē grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”. Akciju sabiedrības pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Sabiedrībai par katru pārskata gadu ir jāsastāda gada pārskats, kas kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pielikuma un ziņojuma. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par akciju sabiedrības līdzekļiem, saistībām, tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Akciju sabiedrības ilgtermiņa ieguldījumu novērtēšana no jauna ir pieļaujama tikai tad, ja pārmaiņas šajos ieguldījumos ir konstatējusi akcionāru pilnsapulce. Akcionāru pilnsapulces akcepts nav nepieciešams, ja:

· jānoraksta ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums;

· mainās to vērtspapīru vērtība, kuri kotējas biržā vai kādā citā oficiāli atzītā vērtspapīru tirgū;

· mainās ārzemju valūtā nevērtēto ilgtermiņa ieguldījumu vērtība atkarībā no valūtas kursa.

Pēc akciju sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulce lemj par sabiedrības tīrās peļņas izlietošanu. Akcionāru pilnsapulce nosaka summas, kas ieskaitāmas akciju sabiedrības kapitālos un rezervēs, atvēlamas sociālajai sfērai, labklājības vai citiem mērķiem, kā arī nosaka akcionāriem izmaksājamo dividenžu lielumu. Dividendes aprēķināmas tikai par pilnībā samaksātajām akcijām. Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet akciju sabiedrības īpašumā. Akcionāru nevar piespiest kaut vai uz laiku atstāt dividendes sabiedrības rīcībā.

DARBĪBAS UZRAUDZĪBA UN REVĪZIJA

Akciju sabiedrības darbību kontrolē revīzijas komisija vai revidents, zvērināti revidenti, pastāvīgās vai pagaidu komisijas, kas izveidotas atsevišķu jautājumu risināšanai. Gada pārskats pirms apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē jānodod vienam vai vairākiem zvērinātiem revidentiem pārbaudīšanai. Kaut arī ir ievēlēti zvērināti revidenti, akcionāru pilnsapulce var no akcionāru vidus ievēlēt revīzijas komisiju vai revidentu. Akciju sabiedrības revīzijas komisiju vai revidentu ievēlē akcionāru pilnsapulce vismaz trīs cilvēku sastāvā. Revīzijas komisijas locekļus vai revidentu ievēlē uz trim gadiem. Revīzijas komisijas locekļi nedrīkst vienlaikus būt akciju sabiedrības valdes un padomes locekļi, nedz arī ieņemt kādus citus amatus, kuros ieceļ akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības valde. Bijušos valdes vai padomes locekļus trīs gadu laikā pēc izstāšanās no valdes vai padomes nedrīkst ievēlēt revīzijas komisijā.

Revidenti pārbauda, vai akciju sabiedrības gada pārskats ir pareizi sastādīts, vai tas atbilst likumiem, sabiedrības statūtiem un reģistriem, kā arī konstatē, vai bilance skaidri un pareizi atspoguļo akciju sabiedrības stāvokli. Revidentiem visi savi pienākumi jāpilda apzinīgi un objektīvi, neizpaužot revidējamās akciju sabiedrības komerciālos un tehniskos noslēpumus. Revidentiem ir tiesības pieprasīt no akciju sabiedrības valdes visas vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus. Valdei jāļauj revidentiem iepazīties ar grāmatvedības uzskaites reģistriem, ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, pārbaudīt sabiedrības kasi un vērtspapīrus, preces, izejvielas, gatavo produkciju un citu mantu.

Zvērinātus revidentus ievēlē ik gadu kārtējā akcionāru pilnsapulce. Zvērināti revidenti pārbauda kārtējā gada darbību un darbojas līdz nākamajai kārtējai akcionāru pilnsapulcei. Par zvērinātu revidentu var

būt lietpratējs, kas ieguvis zvērinātu revidentu tiesības saskaņā ar LR likumu “Par zvērinātiem revidentiem”. Par zvērinātu revidentu var ievēlēt tikai tādas personas, kurām ar revidējamo akciju sabiedrību nav nekādu saimniecisku sakaru un kuras nestrādā šajā akciju sabiedrībā.

likvidācija un atzīšana par neesošu

Akciju sabiedrība izbeidz darbību vienlaikus ar tās likvidāciju sekojošos gadījumos:

· akciju sabiedrības statūtos paredzētajos gadījumos;

· ar akcionāru pilnsapulces lēmumu;

· ja gada laikā pēc akciju sabiedrības reģistrācijas tā nav uzsākusi uzņēmējdarbību;

· saskaņā ar likumu par uzņēmumu un uzņēmējdarbību maksātnespēju;

· ar tiesības nolēmumu;

· ja akciju sabiedrības izbeigšana notiek citu iemeslu dēļ.

Bankrota gadījumā jautājumi tiek risināti saskaņā ar likumu par uzņēmuma un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju. Akciju sabiedrības likvidāciju īsteno valde. Akcionāru pilnsapulce var ievēlēt citus likvidatorus. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu valdes locekļu un locekļu kandidātu pilnvaras izbeidzas. Pēc akciju sabiedrības padomes vai to akcionāru motivēta pieprasījuma LR Uzņēmumu reģistrs var iecelt likvidatorus pēc saviem ieskatiem. Akcionāriem, kuri pieprasījuši likvidatoru iecelšanu, jāpierāda, ka viņi vismaz trīs mēnešus ir likvidējamās sabiedrības akcionāri.

Likvidātori izsludina, LR Finansu inspekcijas noteiktajā laikrakstā, ka tiek uzsākta akciju sabiedrības likvidācija. Sabiedrības kreditoriem par likvidācijas uzsākšanu paziņo ar pavēsti. Kreditoru prasības un citas pretenzijas pret likvidējamo sabiedrību jāpiesaka trīs mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā. Pēc minētā termiņa izbeigšanas savas pretenzijas nepieteikušies kreditori neva pieprasīt. Parādi, kas fiksēti akciju sabiedrības reģistros, likvidatoriem, sastādot aprēķinu, jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai kreditori pretenzijas ir pieteikuši vai ne. Likvidatori pieteic LR Uzņēmumu reģistram lēmumu par akciju sabiedrības

likvidāciju. Summas, kas pienākas kreditoriem, kuru pretenzijas apstrīdētas vai nav pieteiktas, bet ir konstatējamas akciju sabiedrības grāmatās, deponējamas attiecīgajā bankas iestādē par labu šiem kreditoriem. Nevienam

akcionāram nevar izmaksāt viņa akcijām atbilstošo akciju sabiedrības pamatkapitāla daļu, kamēr nav apmierinātas kreditoru prasības. Likvidatori pabeidz visas akciju sabiedrības kārtējās lietas, akcionāru pilnsapulces noteiktajā veidā un kārtībā pārdod sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas pienākas sabiedrībai, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu starp akcionāriem. Likvidācijas laikā akciju sabiedrībai paliek juridiskās personas tiesības, bet tās nosaukumam jāpievieno vārds “likvidējamā”. Likvidatoriem, ne retāk kā reizi gadā, jāiesniedz akcionāru pilnsapulcei gada pārskats par savu darbību, bet, kad likvidācija pabeigta arī pārskats par visu likvidācijas laiku. Akciju sabiedrības arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidatori, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju. Akciju sabiedrības bijušajiem akcionāriem un kreditoriem ir tiesības iepazīties ar tās grāmatām un dokumentiem, kā arī saņemt attiecīgus norakstus, izrakstus un izziņas.

Bankrota gadījumā akciju sabiedrības darbība uzskatāma par izbeigtu ar brīdi, kad stājas spēkā tiesas nolēmums par bankrota procedūras pabeigšanu.

Katram akcionāram, akciju sabiedrības padomei, valdei, revīzijas komisijai vai revidentam, kā arī Uzņēmumu reģistram un prokuratūrai ir tiesības celt tiesā prasību atzīt akciju sabiedrību par neesošu, ja:

· akciju sabiedrības statūti ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

· tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojas akciju sabiedrības dibināšana, ir apstrīdamas atbilstoši likumu prasībām.

Ja tiesa pieņem nolēmumu par akciju sabiedrības atzīšanu par neesošu, Uzņēmumu reģistrs uzsāk akciju sabiedrības likvidācijas procesu.

TIESISKĀS ATTIECĪBAS

Akciju sabiedrības dibinātāji no dibināšanas līguma noslēgšanas brīža līdz sabiedrības reģistrācijai LR Uzņēmumu reģistrā ar visu savu mantu atbild par sabiedrības saistībām un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem. Pēc sabiedrības reģistrēšanas akcionāri ir atbildīgi tikai savu ieguldījumu ietvaros. Katrs akciju sabiedrības dibinātājs LR likumos

noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrībai, atseviškiem akcionāriem un sabiedrības kreditoriem, ja:

· viņa apzinātas vai nolaidīgas rīcības dēļ akciju sabiedrības statūtos, dibināšanas līgumā un citos dokumentos uzrādītas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas;

· viņš kā citādi rīkojies pretēji likuma vai akciju sabiedrības statūtu noteikumiem vai arī apzināti vai nolaidības dēļ nav cēlis iebildumus pret pārējo dibinātāju nelikumīgu rīcību;

· viņš zinājis, ka akcijas pirmais īpašnieks ir faktiski maksātnespējīgs, tomēr pieļāvis, ka viņš iegūst akcijas, un ja tādējādi pirmais akciju īpašnieks nesamaksā sabiedrībai summas, kas tai pienākas par akcijām.

Ja konstatēts, ka akciju sabiedrības dibināšanas izdevumi ir neattaisnojami lieli, šādu izdevumu pārsniegums pār dibināšanas līgumā paredzētajiem izdevumiem ir solidāri jāsedz dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem. Akciju sabiedrības dibinātājs vai valdes loceklis, kas sakarā ar sabiedrības nodibināšanu vai tās pamatkapitāla palielināšanu ir ieguvis sev vai piešķīris trešajai personai atlīdzību vai sevišķas priekšrocības, kuras neatbilst sniegto pakalpojumu apmēriem, ja viņam bijis zināms vai sava amata dēļ vajadzēja zināt, ka tādēļ sabiedrībai varētu rasties zaudējumi, ir atbildīgs par šiem zaudējumiem. Dibinātāji tiek atbrīvoti no zaudējumu kompensēšanas, ja viņi nevarēja zināt faktus, kuru rezultātā akciju sabiedrībai radušies zaudējumi.

Akciju sabiedrības padomes un valdes locekļiem jāpilda savi pienākumi saskanā ar likumu prasībām un akciju sabiedrības statūtu noteikumiem. Ja padomes un valdes locekļi vai direktori rīkotāji rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savu pilnvaru ietvarus vai neievēro likumu un statūtu noteikumus vai akcionāru pilnsapulču lēmumus un instrukcijas vai arī darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, par sabiedrības, tās akcionāriem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu. Akciju sabiedrības padomes un valdes locekļi, kas, pārbaudot sabiedrības dibināšanas darbību, nav rīkojušies godprātīgi, ir solidāri atbildīgi sabiedrībai, tās akcionāriem un kreditoriem par nodarītajiem zaudējumiem, ja šos zaudējumus nevar piedzīt tieši no dibinātājiem.

Akcionāri atbild par akciju sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu akciju sabiedrības pamatkapitālā, kā arī ar citu savu mantu parakstīto akciju nesamaksātās daļas apjomā, bet neatbild ar pārējo savu mantu.

Revidenti, kuriem uzticēta akciju sabiedrības darbības uzraudzība vai revīzija, ir solidāri atbildīgi gan sabiedrībai, gan atsevišķiem akcionāriem un kreditoriem par zaudējumiem, kas radušies, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzliktos pienākumus.

Akciju sabiedrības likvidatori, kas apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem saskaņā ar likumu prasībām, statūtu noteikumiem vai akcionāru pilnsapulču lēmumiem uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi likvidējamajai sabiedrībai, atsevišķiem akcionāriem un kreditoriem par zaudējumiem, kurus viņi nodarījuši.

Akciju sabiedrība ceļ prasības pret dibinātājiem vai citām sabiedrības amatpersonām, ja tā nolemj akcionāru pilnsapulce. Kamēr sabiedrība nav nodibināta, ikvienam, kas samaksājis daļu no dibināmās sabiedrības akciju vērtības, ir tiesības celt prasību pret dibinātājiem. Lietas izskatīšanai akcionāru pilnsapulce ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa akcionāru mazākums, tiesa tā izraudzītās personas var iecelt par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā. Pēc akcionāru mazākuma pieprasījuma prasība jāceļ trīs mēnešu laikā no akcionāru pilnsapulces dienas. Prasībai jāpievieno attiecīgi apliecināts pilnsapulces protokola noraksts. Akcionāru mazākumam, kas pieprasījis prasības celšanu, jāsedz tiesas izdevumi, ja prasību noraida. Par zaudējumiem, kas atbildētājam rodas nepamatotas prasības dēļ, ir solidāri atbildīgi tie akcionāri, kuru rīcībā saskatāms ļauns nolūks vai rupja nolaidība. Prasības noilguma termiņš ir trīs gadi. Prasības noilguma termiņš sākas:

· prasījumiem pret akciju sabiedrības valdes un padomes locekļiem, ar dienu, kad radušās tiesības uz prasību;

· prasījumiem sakarā ar akciju sabiedrības dibināšanu, ar dienu, kad sabiedrība reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā.

Mierizlīgums vai atteikšanās no prasībām, kuras akciju sabiedrībai ir tiesības celt sakarā ar tās nodibināšanu, nav pieļaujama, ja akcionāru pilnsapulcē pret to iebilst akcionāri.

Secinājumi:

Akciju sabiedrības dibinātājiem un vadītājiem jāievēro visi LR valdības likumi, noteikumi, piemēram, par nodokļu maksāšanu, par darbiniekiem un darba devējiem, par akciju sabiedrību u.c. likumi un noteikumi. Ļoti svarīgs priekšnosacījums a/s dibināšanā ir dibinātāju profesionālā sagatavotība. Pretējā gadījumā bieži vien uzņēmējiem rodas daudz dažādas problēmas, kuras viņi nespēj atrisināt tikai šī iemesla dēļ. Jebkura sabiedrība vienmēr ir

spiesta rēķināties ar iespējamo risku un citām problēmām. Sabiedrības vadībai jau laikus jāpamana iespējamie šķēršļi un jāizstrādā stratēģija, lai to novērstu. Liela loma ir valdībai. Ja likumi tiks savā starpā saskaņoti un rakstīti saprotamā valodā, būs vieglāk strādāt sabiedrībām.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Likums “Par akciju sabiedrībām”

2. Likums “Par uzņēmējdarbību”

Bezmaksas referāti skolai

AKCIJU SABIEDRĪBA