ĀRĒJĀS INVESTĪCIJAS, TO FORMAS UN ĀRVALSTU INVESTORU AKTIVITĀTES LATVIJĀ

Biznesa  augstskolas  ,,TURĪBA"

Uzņēmējdarbības  vadības

studiju  programma

Ekonomikas  katedra

Neklātienes  nodaļa

N I 3  grupas  studentes

Egijas  Miklaševičas

Studiju  darbs 

MAKROEKONOMIKĀ

tēma

,,ĀRĒJĀS  INVESTĪCIJAS,  TO  FORMAS  UN  ĀRVALSTU  INVESTORU AKTIVITĀTES  LATVIJĀ."

                                                                    Pasniedzējs:  U. Gods

Rīgā

1999. g. februāris

SATURS

Ievads............................................................................ 3.lp.

Investīciju ekonomiskā būtība

un statistiskie dati......................................................... 4.lp.

Uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms............................. 8.lp.

Latvija - Austrumeiropā

visizdevīgākā valsts  investoriem................................. 9.lp.

Ārvalstu investoru šķēršļi darbībai Latvijā................. 10.lp.

Dibina ārvalstu investoru padomi Latvijā................... 12.lp.

Baltijas valstu investīciju programma......................... 13.lp.

Secinājumi.................................................................... 14.lp.

Izmantotā literatūra..................................................... 15.lp.

IEVADS

Investīcijas  ir  ļoti  nozīmīgs  un  ekonomiku  ietekmējošs  faktors.

Latvijas  tautsaimniecības  stāvoklis  un  tās  tālākā  attīstība  ir  cieši  saistīta  ar  investīcijām,  protams  arī  ārvalstu  investoriem  Latvija  lielā  mērā  šķiet  pievilcīga,  pateicoties  tās  labajam  ģeogrāfiskajam  stāvoklim   un  blakusesošajam  lielajam  Krievijas  tirgum. 

Mana  darba  mērķis  ir  analizēt  un  apkopot  maksimāli  pieejamo  informāciju,  kas  ļautu  izdarīt  secinājumus  par  ārvalstu  investīcijām,  to  formām,  kā  arī  ārvalstu  investoru  aktivitātēm  Latvijā  un  tā  nozīmi  Latvijas  makroekonomikas  attīstībā. 

Iespēju  robežās  iepazīstināšu  ar  pamatjēdzieniem  un  pamatjautājumiem,  kas  saistīti  ar  ārējo investīciju  processu  Latvijas  jaunajos  ekonomiskajos  apstākļos.

Darba  apjoms  sastāv  no  15  lp.

INVESTĪCIJU  EKONOMISKĀ  BŪTĪBA  UN  STATISTISKIE  DATI

Latīņu  vārds  "invest"  nozīmē  -  ieguldīt.  No  plašāka  viedokļa  investīcijas  ir  ieguldījumi,  lai  uzturētu  kapitālu  un  dabūtu  tā  pieaugumu. 

Reālā  dzīvē  par  investīcijām  uzskata  iekārtu,  mešīnu,  transporta  līdzekļu  utt.  iegādi  vai  to  izgatavošanu  savam  patēriņam,  ilgtermiņa  nemateriālos  ieguldījumus,  ieguldījumus  bankā  vai  citu  uzņēmumu  vērtspapīros  utt.

Presē  ir  daudz  mēģinājumu  noteikt  investīciju  būtību,  dažādas  piezīmes  un  rekomendācijas.  Par  šo  jautājumu  nav  vienotas  izpausmes  arī    starp  ekonomistiem. 

Par  investīcijām  uzskata  arī  naudu,  kura  saņemta  par  pārdotajām  akcijām  ārzemēs. 

Lielākā  daļa  Rietumu  ekonomistu  par  investīcijām  uzskata  ieguldījumu  summu  pamatlīdzekļos  (ieskaitot  ilgtermiņa  nemateriālos  ieguldījumus)  un  ieguldījumus  materiālu  krājumu  palielināšanai,  bet  pēc  ekonomiskā  satura  ieguldījumus  vērtspapīros  neuzskata  par  investīcijām,  paskaidrojot,  ka  tie  nepalielina  ražošanas  līdzekļu  apjomus  ekonomikas  sistēmā.

Atsevišķu  uzņēmumu  līmenī  par  investīcijām  uzskata  iekārtu  (mehānismu,  transporta  līdzekļu  u. tml.)  iegādi  un  citu  uzņēmumu  vērtspapīru  pirkšanu,  jo  šādā  veidā  iespējams  nopelnīt  vai  palielināt  naudas  kapitālu. 

Starp  valstīm  eksistē  dažādas  naudas  plūsmas.  Piemēram,  Latvijas  bankas  iegulda  naudu    akcijās  un  vērtspapīros  ārzemēs.  Šajā  gadījumā  Latvijas  uzņēmumu  (banku)  nauda  strādā  ārzemēs  un  dod  peļņu  vispirms  tur.    Bet  ir  jautājums:  vai  uzskatīt  šo  s  ieguldījumus  par  investīcijām  mūsu  valstī ? 

Latvijā  ir  sarežģita  situācija,  kura  nav  līdzīga  rietumu  valstīm  un  tiek  raksturota  kā  pamatlīdzekļu    pārdošanas    vai  nodošanas  plūsmas  lielos  apjomos  no  viena  uzņēmuma  otram  īpašuma  formas  maiņas  rezultātā. 

Tirgus  ekonomikas  formēšana  sekmē  jaunu  finansu  operāciju  izveidošanos,    kas  ietekmē  investīciju  procesus.

No  valsts  viedokļa  par  reālām  investīcijām  var  uzskatīt  tikai  Latvijas  uzņēmumu  iegādātos  jaunos  pamatlīdzekļus  vai  pamatlīdzekļus,  kuri  lietoti  ārzemēs. 

Viena  uzņēmuma  ieguldījumi  otrā  no  valsts  viedokļa  nebūs  reālas  investīcijas,  jo  šādā  veidā  otrs  uzņēmums  gūst  naudas  līdzekļus,  lai  tālāk  iegādātos  pamatlīdzekļus  vai  pirktu  citu  uzņēmumu  vērtspapīrus,  ieguldītu  šo  naudu  bankā  vai  dzēstu  savus  parādus.

Ārzemju  ieguldījumi  Latvijas  uzņēmumos vispirms  ir  naudas  kapitāla  plūsma  no  ārzemēm  un  atspoguļojas  kā  avots  nefinansu  (reālām)  vai  finansu  investīcijām  mūsu  valstī.  Piemēram,  Unibankas  akcijas  pārdod  Londonas  biržā,  un,  pēc  prezidenta  A. Bērziņa  domām  ("Kapitāls Nr.2),  tās  ir  investīcijas.  Bet  pēc  ekonomiskās  būtības  šis  apgalvojums  nav  pareizs. 

Ārvalstu  investīcijas  pēc  savas  ekonomiskās  būtības  ir  arī  piesaistītie  līdzekļi  investīcijām. 

Ievērojot  iepriekšminēto,  var  secināt,  ka  investīciju  izpratnē  iespējami  šādi  ekonomiskie  jēdzieni:

Pirmkārt: 

¨     investīcijas  kā  ieguldījumi  finansu  un  nefinansu  aktīvos;

¨     investīciju  līdzekļi.

Otrkārt:

¨     investīcijas  no  uzņēmuma  viedokļa;

¨     investīcijas  no  valsts  viedokļa.

Atkarībā  no  tā,  kādos  aktīvos  ieguldīti  līdzekļi,  investīcijas  var  irdalīt:

¨     finansu  investīcijās;

¨     nefinansu  investīcijās.

Pašlaik  rodas  daudz  jaunu  ekonomisku  kategoriju:  ārvalstu  investīcijas,  portfeļinvestīcijas  u.c.  Šo  ekonomisko  kategoriju  būtība  saistīta  ar  kapitāla  naudas  lpūsmām,  nevis  ar  reālo  naudas  ieguldījumu  kādos  aktīvos.

Šodien  daudz  runā  par  ārvalstu  investīciju  piesaistīšanu  mūsu  valstī  kā  galveno  avotu  vai  ceļu  ekonomikas  attīstībai.  Ārvalstu  investīcijas  Latvijā  ir  Latvijas  uzņēmumu  naudas  piesaistītie  līdzekļi  no  ārzemēm  vai  ārzemju  uzņēmumu  finansu  investīcijas  mūsu  valstī, jo šī  summa  atspoguļojas  ārzemju  uzņēmumu

finansu  aktīvos.  Bieži,  pieminot  ārzemju  investīcijas,  runa  nav  par  to  izmantošanu,  jo  tie  domāts,  ka  šos  līdzekļus  izlieto  pamatlīdzekļu  atjaunošanai  vai  paplašināšanai.  Ārvalstu  investīcijas  ir  vienīgi  finansu  līdzekļi - tie  var  būt  izmantoti  nosauktajam  mērķim  vai  finansu  aktīvu  palielināšanai vai  arī  neizmantoti  tuvākajā  laikā  vai  vispār.  Mēs  nevaram  noteikt,  vai  šie  līdzekļi  tiks  vai  netiks  izmantoti  finansu  aktīvos. 

Statistikā  šodien  ir informācija  par  nefinansu  investīcijām  kopā un  dažādos  griezumos,  to  skaitā - nefinansu  investīcijas  par  ārvalstu  līdzekļiem.  Pēdējais  rādītājs  atspoguļo  realizētās  (ieguldītās)  ārvalstu  investīcijas  (naudas  līdzekļi  no  ārzemēm)  Latvijas  uzņēmumu  materiālos  aktīvos.  Piemēram,  1997.gadā  ārvalstu  investīcijas  veidoja  154,2  miljonus  latu,  bet  nefinansu  investīcijas  par  ārvalstu  līdzekļiem  -  tikai  49,6 miljoni  latu.  Kur  izlietoti  104,6  (154,2  mīnus  49,6 )  miljoni  latu ?  Par  to  grūti  spriest.  Acīmredzot  vispirms  finansu  aktīvu  palielināšanai,  to  skaitā  -  ārzemju  vērtspapīru  pirkšanai,  parādu  dzēšanai  u. tml.  Piem., par  nozari - "ķīmisko  vielu,  to  izstrādājumu  un  ķīmisko  šķiedru  ražošana"  ārvalstu  investīcijas  bija  46,5  miljoni  latu,  bet  visas  nefinansu  investīcijas  par    šo  nozari  -  tikai  3,6  mijloni  latu. 

Kopumā  jāatzīmē,  ka  investīciju  apjomi  nav  pietiekami,  lai  veicinātu    ekonomikas  attīstību.  Latvijā  investīciju  apjoms  1997.  gadā  salīdzinājumā  ar  IKP  apjomu  ir  tikai  ap  19 %.

                                              (Grafiks no "Kapitāla" 98.g.aug.)

UZKRĀTO  ĀRVALSTU  INVESTĪCIJU  APJOMS

Kopējais  uzkrātais  ārvalstu  investīciju  apjoms  1998.g.  1. oktobrī  sasniedza  2333  milj.  latu  (1. jūlijā - 2399  milj. latu,  bet  gada  sākumā  -  2187  milj. latu),  liecina  Centrālās  statistikas  pārvaldes  sniegtā  informācija. 

Šīs  summas  veidojas  no  dažādu  veidu  finansu  ieguldījumiem,  ko  mūsu  tautsaimniecība  ir  saņēmusi  no  ārzemēm.  Galvenās  ārvalstu  investīciju  sastāvdaļas  ir  aizdevumi,  noguldījumi  Latvijas  kredītiesādēs,  kā  arī  ieguldījumi  uzņēmumu  pamatkapitālā. 

Ekonomiski  svarīgāko  ārvalstu  investīciju  daļu  veido  tiešās  investīcijas,  kuru  raksturīga  iezīme  ir  ieguldītāja  ilgstoša  ieinteresētība  uzņēmuma  darbā,  kā  arī  ievērojama  ietekme  uzņēmuma  vadībā. 

Uzkrātais  ārvalstu  tiešo  investīciju  apjoms  1998.g. 1. oktobrī  bija  818 milj. latu,  kas  ir  335  lati  vidēji  uz  vienu  iedzīvotāju  ( 1. jūlijā  šie  rādītāji  bijha  attiecīgi  817  milj. latu  un  334  lati, bet 1. janvārī - 750 milj. latu  un  305 latu).

1998. gada  3. cet.  laikā  ārzemnieki  tiešo  investīciju  veidā  Latvijā  ieguldījuši  31  milj. latu,  kas  ir  mazāk  nekā  2. cet. - 52 milj. latu.  (1997.g. 2. cet. tika  investēti  57  milj. latu,  bet  3. cet. - 117 milj. latu).  1998.g. 3.cet. laikā  saņemtās  ārvalstu  investīcijas  bija  3,2 %  no  iekšzemes  kopprodukta  (2. cet. - 5,3 %). 

Nozīmīgs  ārvalstu  investīciju  rādītājs  ir  arī  ārvalstu  fizisko  un  juridisko    personu  ieguldījumi  Latvijā  reģistrēto  uzņēmumu pamatkapitālā,1998.g. 1. okt. tie bija 597milj. latu,  kas  ir  par  13 milj. latu  mazāk  nekā  1. jūl.,  un  šis  samazinājums  ir  saistīts  ar  uzņēmuma  pamatlīdzekļu    pārvārtēšanu.  98.g. 1. okt. lielākie  ārzemnieku  ieguldījumi pamatkapitālā  bija  šādās  nozarēs:  transportā,  noliktavu  saimniecībā  un  sakaros - 194 milj. latu (32 % no kopējā apjoma);  finansu  starpniecībā - 142 milj. latu (24 %);  rūpniecībā - 212 milj. latu (20 %);  tirdzniecībā - 95 milj. latu (16 %).  3. cet. laikā  lielākie  ieguldījumi  bija  tirdzniecībā - 7 milj. latu, finansu starpniecībā un transportā, noliktavu  saimniecībā un sakaros - 4 milj. latu.Citās nozarēs ieguldījumi

ceturkšņa  laikā  bija  nelieli  vai  to  vispār  nebija.

Lielākais  uzkrāto  ārvalstu  investīciju  apjoms  pamatkapitālā  ir  Dānijai - 100 milj. latu  (17 % no kopējā  apjoma),Amerikas  Savienotām  Valstīm - 65 milj. latu (11 %),  Krievijai - 55 milj. latu (9 %),  Vācijai - 52 milj. latu (9 %)  un  Lielbritānijai - 45 milj. latu (8%).

Ievērojamas  investīcijas  Latvijā  ir  arī  Īrijai,  Zviedrijai,  Igaunijai,  Somijai,  Singapūrai,  Šveicei,  Nīderlandei,  Libērijai  un Norvēģijai. 3.cet. laikā lielākos ieguldījumus veikusi  Vācija.

Ārvalstu  investīcijas  Latvijā,  milj.  Ls
	1.01.98.	1.04.98.	1.07.98.	1.10.98.
Uzkrātās ārvalstu investīcijas	2187	2263	2399	2333
Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas	750	778	817	818
Uzkrātās ārvalstu investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā	552	577	610	597

LATVIJA - AUSTRUMEIROPĀ  VISIZDEVĪGĀKĀ  VALSTS  INVESTORIEM

Latvija  ir  sasniegusi  ievērojamus  rezultātus  ārvalstu  tiešo  investīciju  piesaistē - 1997. gada  ārvalstu  tiešo  investīciju  attiecība  pret  IKP  Latvijā  ERAB  vērtējumā  bija  visaugstākā - 6,7 %.  Tas  nozīmē,  ka  Latvija  starp  visām  Austrumeiropas  pērejas  ekonomikas  valstīm  ir  visatvērtākā  ārvalstu  investoriem.  Tomēr  ārvalstu  investīciju  piesaistē  starp  visām  Austrumeiropas  valstīm  valda  ļoti  spēcīga  konkurence,  tādēļ  ļoti  svarīgi  ir  nezaudēt  valsts  konkurētspēju  šajā  jomā  un  uzlabot  investīciju  klimatu.  Starptautiskās  finansu  korporācijas  (IFC)  ārvalstu  investīciju  konsultāciju  dienesta  (FIAS)  pētījums  par  administratīvajām  barjerām  investīcijām  Latvijā,  kurš  veikts  sadarbībā  ar  Latvijas  Attīstības  aģentūru,  ir  apsveicams,  jo  ļaus  idintificēt  tās  sfēras,  kuras  vēl  nepieciešams  pilnveidot. 

Straujš  investīciju  pieaugums  Latvijas  ekonomikā  ir  vitāli  nepieciešams  visu  Latvijas  tautsaimniecības  nozaru  konkurētspējas  palielināšanai  un  ātrai  attīstībai.  Tā  kā  vietējo  ieguldījumu  apjoms  ir  nepietiekams,  ir  vēlama 

ārvalstu  tiešo  investīciju ienēķšana  Latvijā.  Tās  dod  ne  tikai  kapitāla  pieaugumu,  bet  parasti  nes  līdzi  arī  jaunas  tehnoloģijas,  komw-how,  pieeju  jauniem  tirgiem.  Atšķirībā  no  finansu  investīcijām)  tiešās  investīcijas  nav  visai  mobilas,  tādēļ  ekonomisko  krīžu  situācijās  neizplūst  no  valsts  tik  viegli  kā  finansu  investīcijas. 

Pētijumi  apstiprina  viedokli  -  investīciju  klimatu  regulējošie likumi Latvijā  ir pietiekami  labvēlīgi    investoriem.  Tomēr  zemāka  līmeņa  normatīvie  akti  un  to  realizācija  dzīvē  ne  vienmēr  ir  konsekventi,  bieži  vien  iespējama  normatīvo  aktu  dažāda  pielietošana  atkarībā  no  ierēdņu  izglītības  līmeņa  un  reizēm  arī  labvēlības  pret  ieguldītāju.  Ar  šādām  problēmām  sastopas  ne  tikai  ārvalstu,  bet  arī  pašmāju  investori.  Tādēļ,  ja  Latvija  grib  konsekventi  virzīties  uz  ES,  jāatrod  politiska  griba  un  iespējas  iekārtot  un  pārveidot  attiecīgos  normatīvos  aktus  investoriem  labvēlīgākus.  Vienlaikus  Latvijas  ekonomikas  attīstības  fonds (LEAF) uzsver, ka salīdzinājumā  ar  citām  Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm Latvijas  uzņēmējdarbības  vide  ir  investīcijas  veicinoša. 

ĀRVALSTU  INVESTORU  ŠĶĒRŠĻI  DARBĪBAI  LATVIJĀ

Neskaidra  un  nekonsekventa  normatīvo  aktu  piemērošana,  uzņēmēju  aizstāvības  iespēju  trūkums  pret  valsts  iestāžu  lēmumiem,  imigrācijas  dokumentu  kārtošanas  problēmas,  dažādas  inspekcijas  un  pārbaudes,  kā  arī  nelielas  problēmas  ar  muitu  ir  svarīgākie  administratīvie  šķēršļi,    kas  kavē  ārvalstu  investīciju  ieplūšanu  Latvijā.  Daudzas  no  šīm  problēmās  rodas  nevis  objektīvu  iemeslu  dēļ,  bet  gan  Latvijas  ierēdņu  psiholoģisko  problēmu  dēļ,  tas  ir,  uzņēmēji  (ne  tikai  ārvalstu  investori,  bet  arī  vietējie  uzņēmēji)  netiek  uztverti  kā  klienti  vai  nodokļu  maksātāji,  bet  gan  kā  traucēkļi  ierēdņu  darbā.  Galvenā  administratīvā  problēma  Latvijā,  ko  atzinuši  ārvalstu  investori,  ir  likumu  un  citu  normatīvo  aktu  neskaidra  un  nekonsekventa  piemērošana.  Kaut  gan  uzņēmējdarbības  reģistrācija  Latvijā  ir  samērā 

skaidra  un  ātra,  "nekonsekventas  attieksmes  problēma  parasti  izpaužas  pēc  uzņēmuma  reģistrācijas,  kad  uzņēmumu  sāk  apmeklēt  dažādi  inspektori:  nodokļu,  sanitārie,  valodas  u.c.".  Nekonsekvence  likumu  piemērošanā  izpaužas  arī  muitas  darbībā.  Viens  no  ilgākajiem  procesiem  ārvalstu investoriem  esot  nekustamā  īpašuma  iegāde  un  būvatļaujas  saņemšana.  Investīcijas  Latvijā  kavē  ne  tikai  administratīvie,  bet  arī  citi  šķēršļi - noziedzība  un  korupcija,  vāja  transporta  infrastruktūra,  nekompetenti  ierēdņi,  sarežģīta  kredītu  saņemšana,  nepabeigtā privatizācija, problēmas ar nekustamā īpašuma iegādi.  Ārvalstu  ieguldītājiem  ir  vēl  kāda  specifiska  problēma,  kas  saistīta  ar  imigrācijas  jautājumiem - uzturēšanās  atļaujas,  darba  atļaujas  saņemšanu,  dokumentu  kārtošanu. 

Pasaules  finansu  krīzes  dēļ  kapitāls  no  attīstības  valstu  tirgiem  atgriežas  stabilo  ekonomiku  (ASV,  Rietumeiropa)  valstīs,  un  pēdējo  gadu  laikā  kapitāla  plūsma  uz  attīstības  valstīm  kopumā  ir  samazinājusies  četras  reizes. 

                                         (Grafiks no laikraksta "Diena" 99.g.febr.)

DIBINA  ĀRVALSTU  INVESTORU  PADOMI  LATVIJĀ

Š. g. 28. janvārī  tiek  dibināta  un  maijā,  visticamāk,  pirmo  reizi  sanāks  Ārvalstu  investoru  padome  Latvijā  (Foreign - Investors  Council  in  Latvia - FICIL),  kas  turpmāk  apspriedīs  investoru  problēmas  visaugstākajā  līmenī. Pārrunās  ik  mēnesi  piedalīsies  FICIL  pārstāvēto  uzņēmumu  Latvijas  filiāļu  izpilddirektori  un  valdības  pārstāvji  ministru  vai pat  ministru  prezidenta  līmenī.

Uzņēmumi,  kas  darbosies  FICIL,  arī  apņemas  izkārtot  palaikam  savas  visaugstākās  vadības  tikšanos  ar  Latvijas  valdības  pusi.  Patlaban  no  FICIL  no  privātā  sektora  darboties  pieteikušās  11  firmas (tai sk. tādas kā Coca Cola,  Ericsson,  Statoil...).  Padomi  arī  atbalsta  visas  ārvalstu  investoru  tirdzniecības  palātas  un  organizācijas. 

Par  padomes  priekšsēdētāju  no  investoru  puses  piekritis  strādāt  Stora  Enso  koncerna  prezidents  Juka  Hermele,  bet līdzpriekšsēdētājs  no  valdības  puses  būšot  ministru  prezidents  Vilis Krištopans.  Privātā  sektora  pārstāvji  FICIL  ķeršoties  pie  investīciju  kavējošu  apstākļu

pārvarēšanas,  kas  nav  saistīti  ar  valsts  un  pašvaldību  varas  radītajām  grūtībām,  tostarp  korupcija  un  noziedzība,  transporta  infrastruktūra,  izglītotu  un  pieredzējušu  vadītāju  trūkums,  grūtības  ar  kredītu  un  hipotēku  iegūšanu,  privatizācija  u.tml.

BALTIJAS  VALSTU  INVESTĪCIJU  PROGRAMMA

Šogad  noslēgsies  Baltijas  Investīciju  programmas  darbība,  kuras  uzdevums  ir  veicināt  privātā  sektora  attīstību,  atbalstot  mazos  un  vidējos  uzņēmumus  Baltijas  valstīs.  Baltijas  Investīciju  programma  tiek  īstenota  atbilstoši  Ziemeļvalstu  un  Baltijas  valstu  kopējai  deklerācijai,  un  tā  tika  uzsākta  1992. gadā.  Programma  paredz  piešķirt  Baltijas  valstīm  tehnisko  palīdzību  8,25  milj. ekiju  apmērā,  kredītus  vidējiem  un  mazajiem  privātiem  uzņēmumiem  60  milj. ekiju  apmērā,  kā  arī  līdzekļus  investīcijām  Baltijas  valstīm  investīciju  banku  pamatkapitālos  7,5  milj. ekiju  apjomā. 

Līdz  98.g. 31. okt. Baltijas  valstis  bija  saņēmušas  7,6  milj. ekiju  tehnisko  palīdzību - tā  nonākusi  pie  trim  Baltijas valstu investīciju bankām, kuras tika dibinātas 93.-94.g.  Savukārt  46  milj. ekiju  piešķirti  privātajiem  mazajiem  un  vidējiem  uzņēmumiem,  bet  5,5  milj. ekiju ieguldīti Lietuvas un Latvijas investīciju banku pamatkapitālos.

Latvijā ir investējusi 35,7milj, latu. Tā  ir starptautiska organizācija,  kura pieder piecām Ziemeļvalstīm - Dānijai, Somijai, Islandei, Norvēģijai un Zviedrijai.  Pēc  projektā  iesaistītā  Nordic Investment Bank prezidenta Jona Sigurdsona  sacītā, šī programma pagarināta netiks. "Baltijas valstis ir izaugušas no tā, ka ir nepieciešama īpaša palīdzība," viņš teica, uzsverot, ka Baltijas valstu un Nordic Investment Bank  sadarbība kredītu piešķiršanā  turpināties.

SECINĀJUMI

Šobrīd  ir  izveidojusies paradoksāla  situācija  attiecībā  uz  Latvijas  ekonomiskā  stāvokļa  vērtējumu:  no  vienas  puses,  rietumnieki  Latviju  joprojām  uzskata  par  Krievijas  krīzes  ietekmē  grimušu  un  riskantu  ekonomiku;  no  otras  puses,  atradīsies  visai  maz  pašmāju  uzņēmēju,  kuri  varētu  ar  pilnu  pārliecību  apgalvot,  ka  biznesā  valda  lejupslīde.

Runājot  par  perspektīvu,  ja  netiks  pietiekami  domāts  par  to,  lai  ekonomiskās  izaugsmes  augļus  dabūtu  visi  un  tādējādi  novērstu  radušos  nevienlīdzību,  var  tikt  apdraudēta  valsts  attīstības  stabilitāte  un  arī  reformu  gaita.  Var  notikt  bieža  valdību  maiņa  un  citas  nestabilitātes  izpausmes,  kas  neapšaubāmi var ietekmēt  gan  ārvalstu  investoru  aktivitātes,  gan  vispārējo  valsts  ekonomisko  attīstību  u.tml.

                                             

IZMANTOTĀ  LITERATŪRA

v  V. Bikse, "Makroekonomikas  pamati", Rīga, 98.g.

v  J. Saulītis, M. Šenfelde "Ievads makroekonomikā",

     Rīga, 97.g.

v  K.Avena,"Starptautiskā ekonomika",BU Turība,98.g.

v  Žurnāls  "Kapitāls",  98.g. aug.,nov.,99.g. janv.

v  Žurnāls  "Latvijas Ekonomists",  janv.

v  Laikraksts  "Dienas  Bizness",  99.g. janv., febr.

v  Laikraksts  "Diena",  99.g. janv., febr.

                                               Dartbu  iesniedza:

                                                                           E. Miklaševiča