Autors: Voldis Zlobins
S A T U R S
Ievads
1. Apdrošināšans tirgus vispārīgs raksturojums
2. Apdrošināšanas brokeru vieta un nozīme
3. Apdrošināšanas brokeru galvenās iezīmes
3. 1. Galvenās prasības pret darbu
3. 1. 1. Izvēles princips
3. 1. 2. Godīguma princips
3. 2. Galvenās priekšrocības
3. 2. 1. Izmaksu nesadārdzināšana
3. 2. 2. Vairāku apdrošināšanas sabiedrību aizvietošana
3. 2. 3. Kopsaucēja rašana
3. 3. Pozitīvo faktoru uzskaitījums
3. 4. Apdrošināšanas brokeru izplatītākie pakalpojumi
3. 5. Apdrošināšanas brokeru saikne ar citiem tirgus segmentiem
Secinājumi un priekšlikumi
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
I E V A D S
Šī darba temata aktualitāti autors bāzē uz mūsu valsts pašreizējo apdrošināšanas tirgus slēpto krīzi. Apdrošināšanas sabiedrību spožo attīstības kāpumu pēdējo divu gadu laikā nomainījis stāvoklis, kad tirgus paplašināšanas iespējas vienas valsts ietvaros ir izsmeltas. Loģisks risinājums šai situācijai būtu orientēšanās uz aizrobežu tirgiem, tomēr apdrošināšanas sabiedrību nelielais tirgus nišas īpatsvars nedod tādu iespēju. Tas loģiski noved pie apdrošināšanas kompāniju saplūšanas. Īpaši spilgti tas izpaudās iepriekšējā gada nogalē, kad trīs lielākās apdrošināšanas sabiedrības «Balta», «Latva» un «Rīgas apdrošināšanas sabiedrība» nonākušas pie kopīgas sadarbības, pasniedzot sevi kā vienotu apdrošinātāju grupu, tas pavērtu iespēju iegūt vietu apdrošināšanas tirgos arī ārpus valsts robežām. Ja tas nenotiks, tad apdrošināšanas tirgū gaidāma nīkulīga pastāvēšana esošajās pozīcijās.
Šajā dinamiskajā kāpumu un kritumu tirgū savu neapšaubāmu vietu ir atraduši arī apdrošināšanas brokeri kā neatņemama tā daļa. Jebkuras norises, kas saistītas ar apdrošināšanas tirgu kopumā, secīgi ietekmē arī brokerus kā šī tirgus lielākos starpniekus. Ja apdrošināšanas sabiedrību pieaugums sākotnēji bija ļoti progresīvs, kas izskaidrojams ar šīs tirgus daļas sākotnējo mazo konkurenci un lielas peļņas gūšanas iespējām, minimāli aizskarot konkurentu intereses, tad apdrošināšanas brokersabiedrības kā tirgus pakalpojums no tā potenciālo piedāvātāju puses ir guvis proporcionālu atsaucību.
Darba mērķis ir raksturot apdrošināšanas brokeru darbības vietu un nozīmi apdrošināšans tirgū, kā arī noteikt to tālākās attīstības perspektīvas.
Darba mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti divi uzdevumi: veikt apdrošināšanas brokeru teorētisku aprakstu attiecībā pret apdrošināšanas tirgu kopumā; konstatēt to mijiedarbību ar ārpusapdrošināšanas iestādēm.
Kursa darba pētījuma perioda sevī ietver laika posmu no 1998. gada līdz šī gada sākumam.
Tā kā apdrošināšanas literatūras sfērā ir tikai viens speciāls ekonomisks izdevums, kursa darba izveidei lielākoties tika izmantota periodika, kas nav vērtējama kā speciālā ekonomiskā literatūra.
1. Apdrošināšanas tirgus vispārīgs raksturojums.
Apdrošināšanas tirgū darbojas trīs puses: pakalpojuma pārdevēji - apdrošināšanas sabiedrības, pakalpojuma pircēji - sabiedrība kopumā, rūpnieki un tirgotāji un starpnieki - apdrošināšanas brokeri un aģenti.
Apdrošināšana neaprobežojas tikai kā uz privāto sektoru vērsts bizness. Privātās apdrošināšanas polises nebūt nav galvenā apdrošināšanas tirgus ssastāvdaļa. Vairums apdrošināšanas sabiedrību lielāko daļu laika veltī tirgotāju un rūpnieku apdrošināšanai. Gan personas apdrošināšanas polises pircēji, gan organizācijas var slēgt darījumus tiešā kontaktā ar apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi. Pircējs izlemj, kāda veida apdrošināšana tam nepieciešama un, iespējams, vēršas pie vairākām apdrošināšanas sabiedrībām, lai uzzinātu, kādas ir iemaksu summas un visbeidzot izlemj, kurā sabiedrībā apdrošināties. Tomēr indivīdam iespējams arī izmantot starpnieka pakalpojumus. Var veidot veikala tipa telpas, kur indivīdiem iespējams iegriezties un noformēt apdrošināšanu vai vismaz uzzināt apdrošināšanas cenas no starpnieka, kurš darbojas vairāku apdrošināšanas sabiedrību vārdā.
Ja apdrošināties vēlas uzņēmums, tā stāvoklis ir nedaudz atšķirīgs. Iespējams, uzņēmumā ietilpst daudzi pasaulē izkaisīti rūpnīcu kompleksi, no kuriem katrs pakļauts daudziem dažādiem riska faktoriem. Šādiem pircējiem nepieciešams eksperta viedoklis, ar kura palīdzību būtu jānovērtē esošās vajadzības, kā arī jānoskaidro, kura apdrošināšanas sabiedrība šai gadījumā ir vispiemērotākā. Vairumu komercdarījumu faktiski kārto ar dažādu starpnieku palīdzību. [1,245-247]
2. Apdrošināšanas brokeru vieta un nozīme.
No juridiskā viedokļa starpnieks ir aģents vai brokeris, persona, kuru puse, ko sauc par principālu (īpašnieku) pilnvarojusi veidot savas līgumattiecības ar kādu citu personu - apdrošināšanas pircēju.
Starpniekus iespējams sadalīt divās galvenajās kategorijās: brokeros un aģentos (pārstāvjos). Brokeris ir privātpersona vai firma, kuras tiešā nodarbošanās ir kārtot apdrošināšanas līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām. Apdrošināšanas ņēmējs no brokera bez papildu samaksas var saņemt neatkarīgu konsultāciju par dažādiem apdrošināšanas jautājumu aspektiem. Piemēram, brokeris konsultēs klientu par nepieciešamo apdrošināšanu, labāko segumu šīs apdrošināšanas veikšanai un pastāvošajiem ierobežojumiem, apdrošināšanas summas izmaksas kārtību, par pienākumiem, kādus apdrošinātajam uzņēmumam vai privātpersonai uzliek polises noteikumi, kā arī laika gaitā, ņemot vērā izmaiņas tirgū, precizēs informāciju, lai tā atspoguļotu attiecīgā brīža stāvokli.
No apdrošinātāja viedokļa vieglāk un ātrāk apspriest darījumus ir ar brokeriem, jo tad sīki ir jāpārrunā tikai sarežģītas lietas vai īpašas prasības un nav jātērē laiks un nauda standarta darījumiem. Viskomplicētākajos tirgos vairumu komerciālo līgumu slēdz reģistrēts starpnieks. Ja runa ir par lieliem darījumiem, brokeri, kas daudzos gadījumos paši ir starptautiskas sabiedrības, lielajām akciju sabiedrībām spēj nodrošināt nenovērtējamus pakalpojumus. Ir jākontrolē apdrošināšanas maksājumi, kas padara brokera nodrošinātos pakalpojumus par daudz plašākiem par apdrošināšanas līguma noslēgšanu vien. Brokerim ir iespējams kārtot arī atsevišķus atlīdzības pieprasījumus, viņš var sastādīt polišu tekstus, iepazīties ar riska apstākļiem, sniegt riska pārvaldības pakalpojumus u.t.t.
Līdz ar apdrošināšanas sabiedrību attīstību un jaunu pakalpojumu piedāvājumu Latvijā arvien sarežģītāk izvēlēties apdrošināšanas sabiedrību, kas piedāvā, pēc klienta uzskata, vislabākos apdrošināšanas nosacījumus. Ne vienmēr cilvēkam, kas vēlas apdrošināt savu dzīvību, īpašumu vai atbildību, pietiek laika un pacietības aptaujāt visas apdrošināšanas sabiedrības un atrast izdevīgākos noteikumus. Ņemot vērā, ka daudz aktīvāks ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus, arī brokeri lielākoties strādā šajā sfērā.
Šādā situācijā visizdevīgāk ir vērsties pie apdrošināšanas brokeriem, kas palīdz klientam atrast viņam visizdevīgākos apdrošināšanas noteikumus un noslēgt līgumu. Apdrošināšanas brokeri Latvijā nav pazīstami ļoti plašam cilvēku lokam, taču arvien vairāk cilvēku sāk izmantot brokeru pakalpojumus. Ļoti izdevīgi šie pakalpojumi ir arī no finansiālā viedokļa - klientam nav īpaši jāmaksā par brokeru pakalpojumiem, jo brokeri saņem atlīdzību no apdrošināšanas sabiedrībām, un šo pakalpojumu apmaksa kā administrēšanas izdevumi jau iekļauti apdrošināšanas polises cenā. [3,5]
Apdrošināšanas starpnieka rīcībā nav produktu inventāra un tas neiepērk krājumus turpmāk plānotai pārdošanai. Kontakti, kas izveidojušies, pircējam interesējoties par obligātās apdrošināšanas iegādi, starpniekam jāizmanto savas uzņēmējdarbības paplašināšanai. Lielākie riski - rūpniecības un tirdzniecības sabiedrības - tik viegli nekļūs par starpnieka klientiem. Tam vienpusēji jāmeklē darījumu iespējas un jākļūst par tāda apdrošinātāja aģentu, kas spēj piedāvāt tāda veida pakalpojumus, kas nepieciešami tā klientam.
Starpniekam ir iespējams panākt tikšanos ar uzņēmumu vadītājiem un citiem, kas atbildīgi par uzņēmuma apdrošināšanas līgumu slēgšanu, tikai tad, ja tas aktīvi pats meklē kontaktus. Pēc tam, kad starpnieks kļūst pazīstams un cienīts, to sāk ieteikt. Tam nemitīgi jācenšas uzzināt iespējami vairāk par saviem klientiem un viņu uzņēmējdarbību, ja mērķis ir attīstīt un paplašināt to apdrošināšanas darījumu apjomu, kas tiek slēgti ar viņa aģentūru. [1,249]
Vairāki ražošanas, tirdzniecības vai finansu uzņēmumi veido savas apdrošināšanas brokeru sabiedrības. Šajās sabiedrībās strādājošos starpniekus parasti sauc par iekšējiem uzņēmuma brokeriem, kas nodarbojas ar paša uzņēmuma vajadzību apdrošināšanu. [1,247]
"Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" ir noteikts, ka apdrošināšanas brokeri piedāvā vairāku apdrošinātāju pakalpojumus atšķirībā no apdrošināšanas aģentiem, kas piedāvā tikai vienas apdrošināšanas sabiedrības pakalpojumus un pārdod polises. Likumā ir paredzēts, ka VAUI licencē ne tikai apdrošināšanas brokerus kā fiziskas personas, bet arī juridiskas personas - apdrošināšanas brokeru uzņēmējsabiedrības. Brokeru sabiedrībām minimālais pamatkapitāla lielums ir trīsdesmit tūkstoši latu.
Apdrošināšanas brokeru sertificēšanu nosaka "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums", kā arī LR MK noteikumi No18 - "Apdrošināšanas brokeru sertificēšanas kārtība". [6,7]
Apdrošināšans brokeri ir speciālisti, kas labi orientējas apdrošināšanas tirgū, pārzin likumdošanu un vienmēr būt gatavi sameklēt tieši klienta vēlmēm vislabāk atbilstošo apdrošināšanas variantu. Apdrošināšanas brokeris konsultē visos ar apdrošināšanu saistītos jautājumos, arī zaudējuma gadījumos. Šī starpniecība nesadārdzina apdrošināšanu, bet profesionāla pieeja līguma slēgšanā, kā arī vairāku piedāvāto variantu izvērtēšana dod iespēju nopirkt drošāku un lētāku apdrošināšanu. [5,15]
3. Apdrošināšanas brokeru galvenās iezīmes.
3. 1. Galvenās prasības pret darbu.
Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (VAUI) Latvijā izsniedz licences apdrošināšanas brokeriem. To vidū ir kā individuāli strādājošie, tā arī firmas - apdrošināšanas brokeru sabiedrības. Lielākās no tām ir «KRG», «Trīs A Brokers», «A Turbo C 4 U», «Berlīnes - Rīgas apdrošināšanas brokers», «Hanzas garants». [3,5]
3.1.1. Izvēles princips.
Apdrošināšanas brokera darbības būtība ir šāda: kāda juridiska vai fiziska persona ir nolēmusi apdrošināt savu īpašumu, atbildību vai veselību un vēršas pie apdrošināšanas brokera. Kopīgi ar brokeru (kas strādā arī kā konsultants) tiek noskaidrotas precīzas klienta prasības - kas tieši ir jāapdrošina, uz cik ilgu laiku, pret kādiem riskiem. Tad brokers aptaujā vairākas apdrošināšanas sabiedrības, kas strādā ar konkrētu apdrošināšanas veidu, un piedāvā klientam vairākus variantus, kur un kā apdrošināties. Šis pakalpojums ir ļoti izdevīgs, ja ņem vērā, ka atšķiras apdrošinātāju piedāvātie pakalpojumi pēc prēmiju lieluma, atlīdzības izmaksas nosacījumiem, apdrošināmā riska utt. Klients, netērējot laiku, var saņemt ziņas par vairākiem piedāvājumiem un izvēlēties sev pieņemamo. [3,5]
3.1.2. Godīguma princips.
Apdrošināšanas brokeri strādā ne tikai kā starpnieki, bet arī kā konsultanti, un šajā situācijā ir ļoti svarīgs viņu godprātīgums, lai klientam tiešām tiktu piedāvāts izdevīgākais, nevis "draugu" apdrošinātāju neizdevīgais piedāvājums. Latvijā brokeru darbību no šī viedokļa pagaidām nereglamentē neviens normatīvais akts, taču viņi tomēr darbojas pēc noteikta profesionālās darbības un uzvedības kodeksa. Piemēram, «KRG» šis kodekss, kas sagatavots iekšējais lietošanai, ir balstīts uz «Lielbritānijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas» kodeksa. Arī Latvijā jau pastāv doma veidot apdrošināšanas brokeru profesionālo apvienību, un pēc tās izveides arī varētu tikt pieņemts darbības kodekss. Attīstītajās valstīs brokeru darbībai seko īpaši uzmanīgi un ir noteiktas normas, cik daudz brokeri var saviem klientiem piedāvāt vienas vai divu apdrošināšanas sabiedrību paklpojumus, jo reāli nevar būt situācija, ka viena vai divas sabiedrības piedāvā visizdevīgākos noteikumus visos apdrošināšanas veidos. Latvijā šādu ciešu uzraudzības normu nav, un brokeru godīgumu var izvērtēt tikai paši klienti. [3,5]
3. 2. Galvenās priekšrocības.
Apdrošināšanas brokers nodarbojas ar apdrošināšanas pakalpojumu izplatīšanu, palīdzot klientam izvēlēties apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas segumu, viszemāko maksu par apdrošināšanu, vispiemērotākos apdrošināšanas noteikumus. Brokers nav apdrošinātājs un neuzņemas apdrošināšanas līgumā paredzētās saistības. [2,22]
3.2.1. Izmaksu nesadārdzināšana.
Brokera starpniecība nesadārdzina apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas, jo apdrošināšanas sabiedrības savu pakalpojumu cenā parasti jau iepriekš iekļauj administrēšanas izdevumus - sabiedrības darbinieku un apdrošināšanas aģentu algas, reklāmas izdevumus u.c. Pērkot apdrošināšanu ar brokeru starpniecību, apdrošināšanas prēmija varētu pat būt mazāka, jo daļai apdrošināšanas sabiedrību brokers ir liels klients, kas nodrošina pastāvīgu ienākumu, tāpēc tam var tikt piemērotas dažādas atlaides. Lai gan atlīdzība par paveikto darbu brokers parasti saņem no apdrošināšanas sabiedrības, nevis no klienta, atšķirībā no apdrošināšanas aģenta tas darbojas tikai klienta, nevis kādas konkrētas apdrošināšanas sabiedrības interesēs. [2,22]
3.2.2. Vairāku apdrošināšanas sabiedrības aizvietošana.
Brokers var palīdzēt apdrošinājuma ņēmējam ne tikai labākā apdrošināšanas produkta izvēlē, bet arī visu ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītu jautājumu risināšanā. Uzņēmumam var būt liels līgumu skaits dažādos apdrošināšanas veidos un ap apdrošināšanu saistīti jautājumi tiek risināti nepārtraukti. Šadā situācijā daudz ērtāk un izdevīgāk kontaktēties ar vienu starpnieku - brokeri, nevis vairākām apdrošināšanas sabiedrībām.
Neskatoties uz tiešā kontakta ar apdrošinātāju zaudēšanu, klienta līgumu sagatavošana un noslēgšana neaizkavējas - savā starpā vienojas profesionāļi, turklāt brokeru sabiedrība apdrošinātājam ir liels klients, pret kuru jāizturas ar cieņu. [2,22]
3.2.3. Kopsaucēja atrašana.
Ja potenciālais apdrošinājuma ņēmējs ir izteicis vēlēšanos slēgt apdrošināšanas līgumu ar brokera starpniecību, klientam un brokeram savstarpēji konsultējoties, tiek apzināts un nosacīti izveidots klientam visizdevīgākais (vai nepieciešamais) apdrošināšanas segums. Klients var nozīmēt brokeri savu interešu pārstāvniecībai, parakstot īpašu pilnvarošanas vēstuli.
Brokers veic riska faktoru indentificēšanu un nepieciešamās informācijas sagatavošanu apdrošināšanas sabiedrībām nepieciešamajā veidā, kā arī risina sarunas ar apdrošināšanas sabiedrībām. Saņemot apdrošinātāju piedāvājumus, brokeris tos analizē un piedāvā klientam vispiemērotāko risinājumu.
Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātājam noslēdzot līgumu, brokers sagatavo un piegādā klientam visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, bet, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, palīdz risināt visus atlīdzības saņemšanai nepieciešamos jautājumus. [2,22]
3. 3. Pozitīvo faktoru uzskaitījums.
1. Brokeriem iespējams darboties vienā vai abos svarīgākajos laukos:
a) finansu pakalpojumu sniegšanā,
b) vispārējā apdrošināšanā.
2. Apdrošināšanas brokeris galvenokārt vai pilnīgi ir padarījis apdrošināšanu par savu pamatdarbības veidu;
3. Apdrošināšanas brokeris paziņo, ka specifiski un profesionāli orientējas apdrošināšanā;
4. Apdrošināšanas brokeri ir profesionāli apdrošināti;
5. Apdrošināšanas brokeris var vienlaicīgi būt gan apdrošinājuma ņēmēja, gan apdrošinātāja aģents;
6. Apdrošināšanas brokeri saņem algu vai ieņēmumus kā komisijas maksu, ko maksā apdrošinātājs. Sakarā ar profesionāļa statusu brokerim maksātās komisijas summas ir krietni augstākas nekā aģentiem.
7. Apdrošināšanas brokerim sava darbība ir jāreģistrē un pastāv noteikts zināšanu un pieredzes līmenis, kas jāsasniedz, pirms persona var uzsākt patstāvīgu brokera darbību. [1,255]
3. 4. Apdrošināšanas brokeru izplatītākie pakalpojumi.
Ņemot vērā pieprasījumu apdrošināšanas tirgū, būtiskākie apdrošināšanas brokeru specializācijas veidi ir šādos apdrošināšanas veidos:
Īpašuma apdrošināšana ir pats izplatītākais apdrošināšanas veids. Apdrošināt var gan ēkas, gan tajās atrodošos mantu. Galvenie apdrošināšanas riski - uguns, ūdens, dabas stihijas, trešo personu prettiesiska rīcība. Ēkas parasti apdrošina par to atjaunošanas vērtību, tā kā šī vērtība var būt visai ievērojama, tad ir iespējama pārapdrošināšana kādā no rietumu pārapdrošināšanas kompānijām. Atsevišķi var izdalīt veikalu un noliktavu, kā arī to aprīkojuma un preču apdrošināšanu.
Automašīnu apdrošināšanā jāizdala pašas automašīnas apdrošināšana (arī pret zādzībām), automašīnas īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un pasažieru apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem.
Nelaimes gadījumu un medicīnisko izdevumu apdrošināšanā tiek izdalīta apdrošināšana ārzemju ceļojumu laikā (daudzās valstīs obligāts priekšnosacījums vīzas saņemšanai), kā arī Latvijas teritorijā.
Kravu apdrošināšana tiek veikta pēc visā pasaulē atzītiem noteikumiem, ir iespējams apdrošināt jebkuru kravu, to transportējot gan uz austrumiem, gan uz rietumiem, pie kam sūtījuma maršutā Latvija var arī nebūt.
Var tikt piedāvāti arī tādi pakalpojumi kā, piemēram, kuģu, lidaparātu, dažāda veida civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. [5,15]
3. 5. Apdrošināšanas brokeru saikne ar citiem tirgus dalībniekiem.
1998. gada 20. jūnijā A/S «Latvijas Unibanka» (LUB) un apdrošināšanas brokeru sabiedrība «KRG» parakstīja vienošanās protokolu par jaunas apdrošināšanas brokeru sabiedrības dibināšanu, kurā LUB pieder 70 % un «KRG» 30 % kapitāla. Inciatīva sadarboties ar Unibanku nāca no «KRG» puses, sadarbības projekts piedāvāts vairākām pusēm, taču atsaukusies tikai Unibanka. Pārrunu ceļā panākta vienošanās par kapitāla daļu pārdošanu un sadarbības formu. [3,5] Šī darījuma mērķis bija piedāvāt LUB klientiem apdrošināšanas pakalpojumus augstā līmenī. Lai īstenotu šo mērķi, tiek izmantots bankas pārstāvniecību tīkls, kurš sastāda kopumā virs septiņdesmit norēķinu grupām un filiālēm. Katrā no šīm pārstāvniecībām ir apmācīts speciālists, kurš sniedz klientiem kvalitatīvus apdrošināšanas pakalpojumus. Sabiedrībā ir divas galvenās nodaļas: viena apkalpo korporatīvos klientus, bet otra piedāvā tā sauktos masu apdrošināšanas produktus. Tas ļāva Unibankas klientiem saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vienā vietā.
S E C I N Ā J U M I U N P R I E K Š L I K U M I
1. Apdrošināšanas brokeriem ir neatņemama vieta apdrošināšanas tirgū. Kā šī tirgus galvenajiem starpniekiem to ienesīgums ievērojami pārsniedz parastu apdrošināšanas aģentu ienākumus, un tie bauda lielāku uzticību klientu acīs, jo pārstāv nevis personīgas, bet gan klienta intereses. Atšķirībā no aģentiem, apdrošināšanas brokeri dod iespēju līdzvērtīgi iepazīties ar tirgus piedāvājuma iespējām, kad aģents cenšas pārliecināt vadoties no subjektīviem argumentiem. Neatkarīgi vai runa iet par pakalpojumu veidu dažādību, priekšrocībām vai izcenojumiem, brokeris vienmēr būs priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret aģentu, jo kalpo kā īsts starpnieks, turpretī aģents, kā tirgotāja pārstāvis, tātad - ieinteresēta persona.
2. Griežoties pie apdrošināšanas brokera, klientam ir jāņem vērā, ka brokeris neuzņemas apdrošināšanas sabiedrības saistības. Līdz ar to uz klienta pleciem gulstas arī personīga atbildība par izdarīto izvēli no piedāvāto produktu klāsta. Jāņem vērā nianse, ka brokeris tikai piedāvā, nevis izvēlas klienta vietā. Klientam nav jāzaudē laiks un līdzekļi informācijas iegūšanai, tomēr izvēle paliek kā viņa paša individuāls un neatkarīgas gribas akts.
3. Paplašinoties apdrošināšanas sabiedrību skaitam un tādejādi noslogojot tirgu ar asāku konkurenci to starpā arī apdrošināšanas brokeru (kā brokeru sabiedrību, tā privātpersonu) starpā konkurence kļuvusi jūtamāka. Kaut arī apdrošināšanas sabiedrību darbība aizsākusies agrāk par brokersabiedrībām, tomēr arī pēdējās savas tirgus paplašināšanās iespējas ir izsmēlušas un jauniem konkurentiem tajā vietas nav. Vienīgais klasiskais izņēmums - spēcīgas ārvalsts kompānijas ienākšana tirgū, kas ar firmas zīmes popularitātes un papildus veiksmīgas reklāmas politikas palīdzību varētu izspiest arī patreizējās sabiedrības no to tirgus segmenta. Bet tas jau būtu vērtējams kā tirgus degresija.
4. Apdrošināšanas brokeriem tiek izvirzītas vairāk un stingrākas prasības nekā aģentiem. Līdz ar to, izmantojot apdrošināšanas brokeru paklpojumus, var saņemt plašākas un vērtīgākas konsultācijas. Tātad brokeru pakalpojumi savu vērtību parāda lielākoties tajos apdrošināšanas veidos, kuros svarīgs ir katrs līguma elements atsevišķi.
5. Brokeru sabiedrības, izjūtot konkurences spiedienu, cenšas sadarboties ar bankām, tomēr mazefektīvi - «KRG» un Unibankas savstarpējā sadarbība ir apsīkusi. Iespējams uz šo brīdi bankai vairs nav nekādu juridisku attiecību ar minēto brokersabiedrību. Citi precendenti šādai sadarbībai tā arī nav pieredzēti. No tā var secināt, ka bankas, kas ir galvenie finansu tirgus starpnieki, tomēr nav ieinteresētas iekļauties apdrošināšanas biznesā, tai skaitā arī brokersabiedrību sfērā.
I Z M A N T O T Ā S L I T E R A T Ū R A S
U N A V O T U S A R A K S T S
1. Blends D.Ē. Apdrošināšana:pamatprincipi un prakse. - R.:MANCAT,1995.- 394lpp.
2. Pelše R. Profesionāls palīgs klientam: Par apdrošināšanas brokeriem // Dienas Bizness. - 1998. - 22.X - 22. lpp.
3. Melnace B. Apdrošināšanas brokeri - starpnieki un konsultanti // Diena. - 1998. - 25.VIII - 5.lpp.
4. Aģentūra LETA Dibinās apdrošināšanas brokeru sabiedrību // Diena. - 1998. - 22.VI - 7.lpp.
5. Bērziņš H. Apdrošināšans brokers - palīgs apdrošināšanas tirgū // Logs. - 1996. - I - 15.lpp.
6. Latvijas Republikas "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums" // Latvijas Vēstnesis. - 1998. - Nr. 188/189
7. Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi "Apdrošināšanas brokeru sertificēšanas kārtība" // Latvijas Vēstnesis. - 1999. - Nr. 17/18
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru