Zaļās kartes apdrošināšana

Autors: Āra Elsta

SATURS

Ievads ………………………………………………………………………….  3

1.       Zaļās kartes apdrošināšanas noteikumi …………………………………….. 5

2.       Zaļās kartes veidi ……………………………………………………………8

3.       Zaļās kartes tarifi un citi statistiskie rādītāji ……………………………….. 9

Secinājumi un izmantotā literatūra …………………………………………….10

IEVADS

Pieaugot transportlīdzekļu skaitam, kas piedalās ceļu satiksmē, pieaug ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, kuros ir vainīgie un cietušie. CSNg sekas var būt cietušās personas veselībai nodarītais kaitējums, transportlīdzekļa bojājums vai bojā eja, mantas bojājums vai iznīcināšana, dzīvnieku traumas vai bojāeja, kā arī ceļa, ceļa būvju un ēku bojājumi vai iznīcināšana. Līdz šim vienīgais ceļš, kā mēģināt zaudējumus piedzīt no vainīgā, bija iesniegt prasību tiesā. Bet arī tad, pie labvēlīga tiesas sprieduma ne vienmēr bija iespējams zaudējumus piedzīt no vainīgā.

Sākot ar 1997.gada 1.septembri pilnībā ir stājies spēkā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Tas nosaka, ka sauszemes transportlīdzekļa īpašniekam ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība pret zaudējumiem, kurus viņa transportlīdzeklis, kā paaugstinātas bīstamības objekts, var sagādāt trešās personas veselībai, transportlīdzeklim, mantai, dzīvniekam, kā arī ceļam, ēkai, būvei.

Sākot ar 1998. gada 1. jūliju Latvija ir arī kļuvusi par pilntiesīgu Zaļās kartes sistēmas dalībvalsti. Šajā gadījumā apdrošināt nozīmē noslēgt par noteiktu samaksu ar kādu no licencētām apdrošināšanas sabiedrībām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, tai skaitā arī starptautisko, kas nosaka kārtību kādā tiek kompensēti trešajām personām nodarītie faktiskie materiālie zaudējumi Latvijas Republikas teritorijā uz Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs robežās.

Pastāv garantija un drošība, ka formalitātes un zaudējumu segšanu trešajām personām uzņemsies Zaļās kartes birojs dalībvalstī sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību.

Šis ir solis integrācijā vienotā ekonomiskajā telpā, kas ietver arī apdrošināšanas standartu saskaņošanu. Pašlaik Latvijā ir spēkā  Zaļās kartes līgumi ar 26 konvencijas dalībvalstīm.

Referāta mērķis ir noskaidrot  Zaļās kartes funkcionālos aspektus un tirgus raksturojumu.

 Referāta uzdevumi:

1) noskaidrot vispārīgos Zaļās kartes apdrošināšanas noteikumus;

2) raksturot Zaļās kartes veidus;

3) pakalpojuma Zaļā karte  kvantitatīvo rādītājus (tarifi, noslēgto līgumu, saņemto prēmiju skaits) salīdzinājums.

1. Zaļās kartes apdrošināšanas noteikumi

Starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (Zaļā karte) ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma attiecībā uz transportlīdzekli, kas piedalās ceļu satiksmē vismaz vienā valstī, kurā ir spēkā obligātā apdrošināšana un kura ir starpvalstu Zaļās kartes konvencijas dalībvalsts.

Starptautiskā līguma minimālais apdrošināšanas termiņš ir 15 dienas. Starptautiskais līgums ir spēkā polisē norādītajās valstīs. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polises apstiprina Ministru kabinets.

Apdrošinātāja atbildību sakarā ar Zaļo karti nosaka starptautiskie līgumi un attiecīgās valsts likumi un citi normatīvie akti, ar kuriem apdrošinātājs pēc pieprasījuma iepazīstina apdrošinājuma ņēmēju.

Apdrošinātājiem jāslēdz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumi standartlīgums, kompleksais līgums, grupas līgums, robežapdrošināšanas līgums, kā arī starptautiskais līgums (Zaļā karte) (pēc Latvijas Republikas pievienošanās starptautiskajai transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmai) saskaņā ar  likuma par “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

Apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam. Apdrošināšanas līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, ja līgumā nav noteikts citādi. Ja tiek noteikts, ka apdrošināšanas līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī, līgumā norādāma tā parakstīšanas stunda. Ja līgums parakstīts līdz pulksten 12, līguma parakstīšanas diena, aprēķinot līguma termiņa beigas, ieskaitāma, bet, ja līgums parakstīts pulksten 12 vai vēlāk, - nav ieskaitāma.

Ar 1998.gada 1.jūliju Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Zaļās kartes sistēmas dalībvalsti, un, sākot ar 1.decembri reāli var izmantot Latvijas Zaļās kartes. Latvijā par Zaļo karšu sistēmas ieviešanu atbildīgs ir Satiksmes Birojs.

Zaļā karte ir autoīpašnieka aizsardzība ārvalstīs attiecībā uz trešajai personai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies transportlīdzekļa vadītāja izraisītajā ceļu satiksmes negadījumā. Ja transportlīdzekļa vadītājs satiksmes negadījumā ārvalstīs ar savu auto nodarījis zaudējumus citai personai, tās mantai, veselībai, apkārtējai videi, tad šos zaudējumus viņa vietā atlīdzina apdrošināšanas sabiedrība. Zaudējumi tiek atlīdzināti likumdošanas noteiktajā kārtībā un noteikto atbildības limitu ietvaros.

Atbildības limits ir maksimālā summa, ko atlīdzina apdrošināšanas sabiedrība par klienta nodarītajiem zaudējumiem. Katrā valstī, atbilstoši tās likumdošanai, atbildības limiti ir atšķirīgi, piem., dažās valstīs atbildības limits ir neierobežots.

Apdrošināšanas prēmija atbilst LR Ministru Kabineta noteiktajiem tarifiem un ir tieši atkarīga no transportlīdzekļa tipa un apdrošināšanas perioda. Latvijas Republikas transportlīdzekļu īpašniekiem ir iespēja noslēgt divu veidu Zaļās kartes apdrošināšanas līgumus.

Ja ceļu satiksmes negadījums notiek kādā no Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīm, tad par negadījumu jāpaziņo Ceļu policijai un tās valsts Zaļās kartes birojam, kurā negadījums notika. Adreses un tālruņi norādīti Zaļās kartes polises otrajā pusē.

Zaudējumus aprēķina un atlīdzina pēc tās Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts likumdošanas aktiem un noteiktajiem limitiem, kurā noticis negadījums. Jāpiemin, ka dažās valstīs šis atbildības limits netiek ierobežots. Atšķirībā no Latvijas, kur par materiālo zaudējumu atbildības limits ir tikai Ls 4000, kas bieži vien nesedz reālās izmaksas, lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu vidējais limita lielums

materiālā zaudējuma segšanai nedrīkst būt mazāks par 119 tūkst. ASV dolāru.
Ja transportlīdzekļa vadītājam ārvalstīs ceļu satiksmes negadījuma rezultātā ir radies zaudējums, par kuru atlīdzību paredz valstī pieņemtie likumdošanas akti, vadītājam ar prasību kompensēt radušos zaudējumus ir jāvēršas apdrošināšanas sabiedrībā, kas ir apdrošinājusi vainīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.
Ja tas nav iespējams, tad par apdrošināšanas gadījumu ir jāpaziņo attiecīgās valsts Zaļās kartes birojam. LR Satiksmes birojs sniedz palīdzību LR apdrošinājuma ņēmējiem tiesību un interešu aizstāvībai ārvalstīs, kas saistīti ar OCTA apdrošināšanu.

2. Zaļās kartes veidi.

Apdrošinājuma ņēmējam tiek piedāvātas divu veidu Latvijas Zaļās kartes.

n  Pirmais veids - Zaļā karte, kas ir spēkā tikai Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs, bet nav spēkā Latvijā. Minimālais apdrošināšanas periods - 15 dienas. Šīs Zaļās kartes izdevīgas tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas reti brauc uz ārvalstīm un uzturas tur neilgu laiku.

n  Otrais veids -  Zaļās kartes līgums, kas darbojas Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs un Latvijas Republikā. Minimālais apdrošināšanas periods ir 15 dienas. Zaļās kartes līgumiem, kuru darbības termiņš ir trīs mēneši un ilgāks, saskaņā ar MK noteikumiem ir paredzētas atlaides no 30% līdz 70%. Šīs Zaļās kartes būs izdevīgas tiem transportlīdzekļu īpašniekiem vai autopārvadātājiem, kuri ilgākā laika posmā paredzējuši daudzkārt šķērsot Latvijas Republikas robežu, lai izbrauktu uz ārvalstīm. Prēmija samaksai par šāda līguma slēgšanu, sākot no trīs mēnešu darbības termiņa, ir ievērojami zemāka par to divu prēmiju summu, kas transportlīdzekļa īpašniekam būtu jāmaksā, slēdzot atsevišķi Zaļās kartes un OCTA standartlīgumu. Apdrošināšanas maksājums jeb prēmija tātad ir atkarīga no Zaļās kartes darbības perioda - jo ilgāks termiņš, jo lielāka atlaide.

3. Zaļās kartes tarifi un statistiskie rādītāji.

Apdrošināšanas prēmija atbilst LR Ministru Kabineta noteiktajiem tarifiem un ir tieši atkarīga no transportlīdzekļa tipa un apdrošināšanas perioda.

Rakstot referātu autors par bāzes pamatu ņēma AAS “BALTA” pakalpjuma Zaļā karte noteiktos tarifus.

tabula 3.1.

Zaļās kartes tarifi Ls (Zaļajai kartei, kas derīga ārpus Latvijas robežām) [1]

N.P.K.	Transportlīdzekļa veids	Prēmijas Ls
		15 dienas	1 mēnesis		7 mēneši	1 gads
1	Vieglie automobīļi, kravas mašīnas (līdz 3500 kg), mikroautobusi (līdz 9 pasažieriem)	23	35	165		265
2	Motocikli, motorolleri u.t.t..	15	20	72		112
3	Smagās mašīnas virs 3500 kg), traktori, pašgājēji u.t.t.	30	40	216		346
4	Autobusi, mikroautobusi (vairāk kā 9 pasažieru vietas) u.t.t.	65	105	455		705
5	Vieglo automobīļu piekabes	11	15	32,5		45
6	Smago mašīnu un traktoru piekabes, un puspiekabes	22	25	42,5		55

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu veidi ir šādi: standartlīgums, kompleksais līgums, grupas līgums, robežapdrošināšanas līgums, starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums - Zaļā karte. Savukārt, Zaļās kartes līgumi iedalās

līgumos, kas ir spēkā Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs un līgumos, kas ir spēkā Latvijas Republikā. Pēc noslēgto līgumu un saņemto prēmiju skaita Zaļas kartes līgums ir trešais populārākais, kura īpatsvars attiecīgi  ir 1,19 %  un 5,9 % no visiem līgumiem. Sīkāku sadalījumu pa līgumu veidiem raksturo tabula 3.2.

tabula 3.2.

Noslēgto apdrošināšanas līgumu veidu sadalījums (uz 01.01.2000) [1]

Saņemtā prēmija noteikta pēc apdrošināšanas līguma izsniegšanas dienas.
Līguma veids	Noslēgti līgumi	%	Saņemtās prēmijas	%
Standartlīgumi	1 513 478	88,53	18 709 799	85,65
Grupas līgumi	197	0,01	14 902	0,07
Kompleksie līgumi	5 552	0,32	153 843	0,70
Robežapdrošināšanas līgumi	169 966	9,94	1 676 672	7,68
"Zaļās kartes" līgumi	13 972	0,82	464 270	2,13
"Zaļās kartes" līgumi, spēkā LR	6 317	0,37	823 772	3,77
Kopā	1 709 482	100,00	21 843 257	100,00

ZAĻĀS KARTES SISTĒMA APDROŠINĀŠANĀ

SECINĀJUMI

1997. gada 1. septembrī stājās spēkā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Šis likums paredz apdrošināt autovadītāju civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, ko tas radījis trešajām personām un objektiem. Viens no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumiem ir Zaļā karte. Ar 1998. gada 1. jūliju Latvija ir pilntiesīga Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts. Pašlaik Latvijā ir spēkā Zaļās kartes līgumi ar 26 konvencijas dalībvalstīm. Radušies zaudējumi ir atlīdzināmi noteiktas konvencijas valsts likumdošanas noteiktajā kārtībā un noteikto atbildības limitu ietvaros. Katrā sistēmas dalībvalstīm ir Zaļās kartes birojs.

Izšķir divu veidu Zaļās kartes, ko izdod Latvijas apdrošināšanas sabiedrības sadarbībā ar Satiksmes biroju: 1) Zaļā karte, kas ir spēkā sistēmas dalībvalstīs; 2) Zaļā karte, kas ir spēkā sistēmas dalībvalstīs, arī Latvijā.

Apdrošināšanas prēmijas atbilst LR MK noteiktajiem tarifiem un ir tieši atkarīga no transportlīdzekļa tipa un apdrošināšanas perioda.

Zaļās kartes līgums ir trešais populārākais līgums starp OTCA līgumiem analizējot noslēgto līgumu un saņemto prēmiju skaitu

Izmantotā literatūras avoti

1. AAS “BALTA” interneta mājas lapa – www.balta.lv

2. Satiksmes biroja mājas lapa – www.sb.gov.lv

3.     LR likums “Par sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu

4.     Satiksmes biroja nolikums