Apgrozāmie līdzekļi

Augstskola

SIA ““Turības” mācību centrs”

Grāmatvedības katedra

Studiju patstāvīgais darbs

FINANSU GRĀMATVEDĪBĀ

 

 

“Apgrozāmie līdzekļi”

 

 

Studiju patstāvīgā darba vadītāja

Inta Vilciņa

Rīga, 1998

Satura rādītājs

IEVADS............................................................................................................................... 3

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI............................................................................................... 4

2.1. Krājumi....................................................................................................................... 4

Konts 2110 “Izejvielas un materiāli”.............................................................................. 6

Konts 2130 “Gatavie ražojumi un preces pārdošanai”................................................. 7

Konti 2120 un 2140 - nepabeigtās ražošanas uzskaite.................................................. 8

Konts 2190 “Avansa maksājumi par precēm”................................................................. 8

2.2. Produktīvie un darba dzīvnieki............................................................................. 9

2.3. Norēķini par prasībām (ar debitoriem)............................................................... 11

Konts 2310 “Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem”.................................................... 12

Konts 2320 “Par piegādēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi”................................... 14

Konts 2330 “Meitas uzņēmuma parādi” un 2340 “Saistīto uzņēmumu parādi”......... 15

Konts 2350 “Norēķini ar citiem debitoriem”................................................................. 16

Konts 2360 “Norēķini par parakstītā sabiedrības kapitālā neiemaksātām summām” 16

Konts 2370 “Īstermiņa aizdevumi sabiedrības dalībniekiem un vadībai”.................. 17

Konts 2380 “Norēķini par prasībām pret personālu un īstermņa aizdevumiem personālam”  17

Konts 2390 “Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi (priekšnodoklis)” 18

2.4. Nākamo periodu izdevumi...................................................................................... 19

2.5. Vērtspapīri apgrozāmo līdzekļu sastāvā un īstermiņa līdzdalība kapitālos 20

2.6. Naudas līdzekļi....................................................................................................... 21

Konts 2610 “Kase”........................................................................................................... 22

Konts 2620 “Norēķinu konts bankā”............................................................................. 22

Konts 2640 “Akreditīvi, čeki un īpašu norēķina formu konti”.................................... 23

Konts 2650 “Citi konti bankās”...................................................................................... 23

Konts 2670 “Pārējie naudas līdzekļi”........................................................................... 23

Secinājumi un priekšlikumi............................................................................... 24

Izmantotās literatūras saraksts................................................................ 25

IEVADS

Savā patstāvīgajā darbā es izvēlējos aprakstīt otro grāmatvedības kontu grupu – apgrozāmie līdzekļi.

Apgrozāmos līdzekļos ietilpst visi īpašuma objekti, kas uzņēmumā iesaistīti īslaicīgi, ne ilgāk par vienu gadu, turklāt atrodas nepārtrauktā apgrozībā.  Šīs apgrozības laikā tie parasti pilnīgi maina savu ārējo veidu.  Tādējādi, var secināt, ka šī kontu grupa ir ļoti nozīmīga uzņēmuma darbībā.

Galvenais patstāvīgā darba uzdevums ir atspoguļot šajā kontu grupā ietilpstošo kontu saturu un pielietojumu uzņēmuma grāmatvedībā.

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

Apgrozāmie līdzekļi ir otra lielākā bilances aktīvo posteņu un grāmatvedības kontu iedaļa.

Apgrozāmo līdzekļu kontiem kontu plānā ir paredzēts koda otrais desmits – pirmā koda zīme ir “2”, tā ir kopīga visām apgrozāmo līdzekļu grupām.  Ar otro zīmi apzīmē ekonomiski vienveidīgas apgrozāmo līdzekļu grupas, un tās ir šādas:

Kods 2.1. – krājumi;

Kods 2.2 – produktīvie un darba dzīvnieki;

Kods 2.3. – debitoru parādi (prasības);

Kods 2.4. – nākamo periodu izdevumi;

Kods 2.5. – apgrozāmos līdzekļos ieskaitītie vērtspapīri un īstermiņa līdzdalības maksājumi;

Kods 2.6. – naudas līdzekļi.

Katrai no šīm grupām ir savs sīkāks iedalījums, kura izveidošanai izmanto koda trešo, ceturto un tālākās zīmes līdz vajadzīgajai detalizācijas pakāpei.  Tālākās koda zīmes uzņēmuma grāmatvedībā grāmatvedis var lietot pēc saviem ieskatiem sīkāku kontu grupu vai arī analītisku kontu kodu veidošanai.  Tomēr jāatceras, ka iedalījums atbilstoši kodu pirmajām divām zīmēm ir obligāts un to mainīt nedrīkst.

2.1. Krājumi

Krājumi sastāv no pirktajiem visu veidu materiāliem, kas iegādāti izlietošanai ražošanā, no pirktām precēm, kuras paredzētas pārdošanai, no pašu uzņēmumā saražotiem materiāliem un pusfabrikātiem, kas ir domāti izlietošanai ražošanā, un no gatavās produkcijas, kura paredzēta pārdošanai.  Šo grupu atšķirīgā izveidošanās un izlietošanas kārtība nosaka arī atšķirības to uzskaitē grāmatvedībā.

Krājumu uzskaitei vienotajā kontu plānā ir paredzēti šādi sintētiskie konti:

2110 “Izejvielas un materiāli”

2120 “Nepabeigtie ražojumi”

2130 “Gatavie ražojumi un preces pārdošanai”

2140 “Nepabeigtie pasūtījumi”

2190 “Avansa maksājumi par precēm” 

Krājumu uzskaitē jāņem vērā viens nosacījums: nedrīkst izdevumu kontos grāmatot nekādu pašražotu materiālu vai produkcijas patēriņu, jo to ražošanas izmaksas jau ietilpst izdevumos iegrāmatotajās izmaksās – kā pirkto materiālu patēriņā, tā personāla algās un citos naudas izdevumos.

Krājumu uzskaites galvenais uzdevums ir kontrolēt to saglabāšanu un pareizu izlietošanu.  Tāpēc jābūt informācijai:

-          par katra nosaukuma krājumu saņemšanu, izsniegšanu un izlietošanu ražošanā vai pārdošanu,

-          par to, kura darbinieka atbildīgā glabāšanā atrodas jebkura nosaukuma un jebkura daudzuma materiālu vai preču krājumi.

Tas nozīmē, ka visa krājumu un materiālu uzskaite ir jāiekārto pa nomenklatūras nosaukumiem un pa atbildīgajiem glabātājiem.  Līdz ar to veidojas atsevišķu krājumu uzskaite glabāšanas vietās un finansu grāmatvedības kontos, kas savā starpā ir cieši saistīti.  Krājumu uzskaiti glabāšanas vietās sauc par noliktavu uzskaiti, un tā ir jāiekārto uzņēmumā neatkarīgi no tā, kāds krājumu uzskaites variants ir izvēlēts grāmatvedībā.

Krājumu uzskaitē lieto divas metodes:

1.      Periodiskās inventarizācijas metode – pēc šīs metodes strādā uzņēmumi, kuri, iepērkot preces, tās ievieto veikalā pārdošanai, un krājumus – izejvielas – uzreiz izmanto ražošanā.

2.      Nepārtrauktās inventarizācijas metode – šo metodi izmanto uzņēmumi, kuri krājumus ievieto noliktavās; jebkurā brīdī ir iespējams noteikt, kādam ir jābūt krājumu atlikumam noliktavā.

Izmantojot periodiskās inventarizācijas metodi, grāmatvedībā gada laikā krājumu kontus, izņemot kontu “Avansa maksājumi par precēm”, atstāj neskartus, saglabājot tajos gada sākuma bilancē parādītos atlikumus, turklāt parasti tikai naudas izteiksmē.  Visus izdevumus materiālu un preču iegādei gada laikā grāmato izdevumu kontos 7.1. grupā “Izdevumi izejvielu, materiālu un preču iepirkðanai”.

Gada beigās veic krājumu inventarizāciju, atlikumus novērtē un starpību starp atlikumu gada sākumā un gada beigās grāmato sekojoši:

-          krājumu palielinājumu grāmato attiecīgā krājumu konta debetā, kreditējot 7.1. kontu grupā kontu 7190 “Pirkto krājumu izmaiņas”;

-          krājumu samazinājumu grāmato otrādi – debetējot kontu 7190 “Pirkto krājumu izmaiņas” un kreditējot atbilstošo krājumu kontu.

Tā kā pašražoto materiālu un gatavās produkcijas izlietojumu izdevumos grāmatot nedrīkst, gada beigās starpību starp atlikumu gada sākumā un atlikumu gada beigās grāmato sekojoši:

-          par gatavās produkcijas, pašražoto materiālu un nepabeigtās ražošanas atlikumu palielinājumu debetē attiecīgos krājumu kontus, kreditējot kontu 6.grupā īpašu kontu grupu 6.6. “Produkcijas, krājumu un nepabeigtās ražošanas vērtību izmaiņas”;

-          šo atlikumu samazinājumu grāmato otrādi – debetē kontu grupas 6.6. attiecīgos kontus un kreditē krājumu kontus 2110 – 2140.

Tādējādi pašražotās produkcijas un materiālu krājumu izmaiņas palielina vai samazina uzņēmuma ieņēmumus.

Piemērs.

Uzņēmuma veikalā gada sākumā ir preces 15000.- Ls vērtībā.  Gada laikā nopirktas preces 52000.- Ls vērtībā + PVN.  Gada beigās veicot inventarizāciju, preču atlikums veikalā ir 9000.- Ls vērtībā.

Izmantojot periodiskās inventarizācijas metodi, konta 2130 debetā gada sākumā tiek uzrādīts atlikums Ls 15000.- vērtībā.  Preču iegāde gada laikā tiek kontēta sekojoši:

Debets                                                                                     Kredīts

7120 “Preču iepirkšanas un piegādes izd.”  Ls 52000.-          2620 “Banka”      Ls 61360.-

5721 PVN                                                    Ls   9360.-         

Gada beigās konstatētās preču krājumu izmaiņas tiek grāmatotas sekojoši:

Debets                                                                                                 Kredīts

7190 “Pirkto mater.un preču krāj.un vērt.izmaiņas”  Ls 6000.-          2130          Ls 6000.-

Lietojot nepārtrauktās inventarizācijas metodi, krājumu kontos grāmato visu materiālu un preču kustību – saņemšanu un izlietošanu.

Piemērs

Uzņēmums ir iegādājies izejvielas 5000.- Ls vērtībā + PVN un preces 7000.- Ls vērtībā + PVN.

Debets                                                                                     Kredīts

2110 “Izejvielas un materiāli” Ls 5000.-                     2620 “Banka” Ls 14160.-

2130 “Gatavie ražojumi un preces”    Ls 7000,-

5721 “PVN”                                       Ls 2160.-

Pirkto materiālu izlietojumu un pārdotās preces noraksta attiecīgi uz kontiem 7110 “Izejvielu un materiālu iepirkšanas un piegādes izdevumi” un 7120 “Preču iepirkšanas un piegādes izdevumi”.  Pēc šīs metodes kontu 7190 “Pirkto materiālu un preču krājumu vērtības izmaiņas” lieto tikai gada beigās novērtējuma izmaiņu un inventarizācijā atklāto starpību atspoguļošanai.

Piemērs

Izsniegtas izejvielas 2000.- Ls vērtībā un preces 3000.- Ls vērtībā

Debets                                                                                                     Kredīts

7110 “Izejvielu un mater.iepirkšanas un piegādes izd.” Ls 2000.-          2110      Ls 2000.-

7120 “Preču iepirkšanas un piegādes izdevumi”            Ls 3000.-          2130      Ls 3000.-

Pēc šīs metodes noliktavu uzskaite ir saistīta ar finansu grāmatvedību un divkāršo ierakstu.

Pašražoto materiālu un produkcijas uzskaite obligāti jāiekārto atsevišķi no pirkto materiālu un produkcijas uzskaites.  Pašražoto materiālu un izgatavotās produkcijas ieguvi grāmato krājumu kontu debetā, kreditējot kontu 6610 “Gatavās produkcijas un pašražoto materiālu krājumu un vērtības izmaiņas.  Gada beigās konta 6610 saldo atspoguļo pašražoto krājumu palielinājumu vai samazinājumu salīdzinājumā ar krājumu atlikumu gada sākumā.

Katram no krājumu uzskaitei paredzētajiem kontiem ir savas īpatnības uzskaites iekārtošanā, tāpēc tie jāapskata katrs atsevišķi.

Konts 2110 “Izejvielas un materiāli”

Šajā kontā  uzskaitāmi visi krājumi, kuri paredzēti izlietošanai ražošanā, celtniecībā, remontā un cita veida saimnieciskajā darbībā.  Ražošanas uzņēmumos šos krājumus var iedalīt sīkāk, izmantojot koda ceturto, piekto un, ja vajadzīgs, arī tālākās zīmes.  Katrā ziņā atsevišķi no pirktajiem materiāliem un izejvielām jāuzskaita pašražotie.

Šāds sīkāks krājumu uzskaites iedalījums ir nepieciešams, lietojot nepārtrauktās inventarizācijas metodi, kad visa krājumu analītiskā uzskaite ietilpst bilances sistēmā un kontā 2110 atspoguļojas visa materiālu kustība.

Lietojot periodiskās inventarizācijas metodi, tik sīka detalizācija nav vajadzīga, jo materiālu kustības uzskaite tad notiek noliktavu uzskaitē.  Visā pārskata periodā tad kontos atlikumi paliek nemainīgi, un tikai perioda beigās uz inventarizācijas datu pamata iegrāmato krājumu palielinājumu vai samazinājumu.

Vēl bez iepriekš minētajiem izejvielu un materiālu uzskaites konta 2110 izmantošanas gadījumiem, šo kontu izmanto arī tad, ja nepieciešams iegrāmatot izejvielu un materiālu izmantošanu pētniecības un uzņēmuma attīstības pasākumos, vai arī pamatlīdzekļu izgatavošanai un celtniecībai.

Piemēram, ja pētniecības darbos ir nepieciešams izmantot uzņēmuma rīcībā esošos materiālus, tad šo gadījumu iegrāmato šādi:

Debets                                                                         Kredīts

1110 “Pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas”            2110

Bet, ja šīs izejvielas un materiālus paredzēts izmantot kādas uzņēmuma ēkas celtniecībai, tad jāveic šāds grāmatojums:

Debets                                                                         Kredīts

1240 “Pamatlīdz.izveidoš.un nepabeigt.celtniec.izm.”           2110

Konts 2130 “Gatavie ražojumi un preces pārdošanai”

Šajā kontā tiek uzskaitīti visi gatavo izstrādājumu un iepirkto preču krājumi, kuri paredzēti pārdošanai.  Bez iepriekš minētajiem šī konta izmantošanas gadījumiem, kas ir tieši saistīti ar krājumu uzskaites metodi, šo kontu izmanto arī atsevišķos gadījumos, kad nepieciešams iegrāmatot pārdoto preču vai gatavās produkcijas norakstīšanu, kā arī pirkto preču iztrūkumu un norakstīšanu bojājumu dēļ.

Piemērs

Uzņēmums iegādājies preces pārdošanai 4000.- Ls vērtībā + PVN.  Saņemot preci, konstatēts bojājums 200 Ls vērtībā.  Tad,

Debets                                                                                                 Kredīts

2130    Ls 4000.-                                                                                 2620    Ls 4720.-

5721    Ls   720.-

7440 “Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana”   Ls 200.- 2130    Ls 200.-

Konti 2120 un 2140 - nepabeigtās ražošanas uzskaite.

Ražošanas uzņēmumiem, nepārtraukti darbojoties, vienmēr būs zināms daudzums nepabeigtu ražojumu vai daļēji izpildītu pasūtījumu dažādās gatavības stadijās.  Nepabeigtajos ražojumos jeb izstrādājumos un daļēji izpildītos pasūtījumos ir ieguldīti līdzekļi – izejvielas un materiāli, darbs darba algas un sociālā nodokļa veidā, kā arī cita veida līdzekļu patēriņš.  Tā kā pārskata gada beigas nevar ietekmēt ražošanas nepārtrauktību, tad pārskata sastādīšanas jeb pārskata gada beigu brīdī vienmēr būs lielāki vai mazāki nepabeigtās ražošanas atlikumi.

Tā kā nepabeigtās ražošanas atlikumi nepārtraukti mainās, tad tos uztvert ar nepārtrauktās inventarizācijas metodi nav iespējams; šo atlikumu atspoguļošanai der vienīgi periodiskās inventarizācijas metode.  Pārskata perioda beigu brīdī šie atlikumi ir jāinventarizē, nosakot negatavo izstrādājumu apjomu un gatavības pakāpi vai nepabeigto pasūtījumu gatavības pakāpi.  Nepabeigtās ražošanas inventarizācija katrā ziņā jāveic ar attiecīgo inženiertehnisko darbinieku līdzdalību; viņi vienīgie var pareizi noteikt tās apjomu un ieguldīto līdzekļu novērtējumu naudā.

Nepabeigto ražošanu vienotajā kontu plānā atspoguļo divos kontos:

2120 “Nepabeigtie ražojumi”;

2140 “Nepabeigtie pasūtījumi”.

Gada laikā abos kontos gada sākuma summas nemaina un nekādus ierakstus neizdara.  Gada beigās aprēķina starpību starp atlikumiem gada sākumā un gada beigās un starpību attiecīgi iegrāmato korespondencē ar kontiem 6620 “Nepabeigto ražojumu krājumu un vērtības izmaiņas” un 6630 “Nepabeigto pasūtījumu atlikumu un vērtības izmaiņas”:

-          ja konstatēts nepabeigtās ražošanas izdevumu palielinājums vai nepabeigto pasūtījumu atlikuma palielinājums, tad kontu 2120 un 2140 debetu korespondē ar kontu 6620 un 6630 kredītu;

-          ja konstatēts nepabeigtās ražošanas samazinājums, tad otrādi, konta 2120 un 2140 kredītu korespondē ar kontu 6620 un 6630 debetu.

Biežāk nekā par gadu grāmatot nepabeigtās ražošanas izmaiņas nav īpašas nozīmes.

Konts 2190 “Avansa maksājumi par precēm”.

Apgādes procesā bieži vien nākas samaksāt avansu piegādātājiem vai darbu izpildītājiem par pasūtītajām precēm vai pasūtītajiem pakalpojumiem.  Tā piegādātāji cenšas nodrošināt samaksu par piegādātajām precēm vai sniedzamajiem pakalpojumiem, kā arī novērst vēlāku atteikšanos pasūtījumu pieņemt.  Gada pārskata bilancē šie norēķini par avansa maksājumiem parādāmi īpašā bilances postenī.

Avansa maksājumi tiek veikt pamatojoties uz līgumā minētajiem noteikumiem un prasībām.  Gadījumā, ja nepieciešams veikt avansa maksājumus, tad līgumā ir informācija ne tikai par kopējo darījuma apjomu, PVN summu un kopējo vērtību, bet arī norādīta avansa maksājuma summa.

Piemērs

Uzņēmums saistībā ar līgumu veic avansa maksājumu par precēm Ls 1000.- vērtībā + PVN.

Debets                                                                                                 Kredīts

2190    Ls 1000.-                                                                                 2620    Ls 1180.-

5721    Ls   180.-

7120 “Preču iepirkšanas un piegādes izdevumi”   Ls 1000.-              2190    Ls 1000.-

2.2. Produktīvie un darba dzīvnieki

Kā īpaša apgrozāmo līdzekļu daļa šie dzīvnieki parasti var būt tikai lauksaimniecības uzņēmumos, turklāt tieši lielākajos uzņēmumos.  Zemnieku saimniecībās divkāršās grāmatvedības vešana vispār nav prasīta, tāpēc arī vienotā kontu plānā paredzēto kontu lietošana nav obligāta.

Dzīvnieku uzskaitei ir paredzēti šādi konti:

2210    “Pieaugušie produktīvie lopi”;

2220  “Jaunlopi un sīkie dzīvnieki”;

2230    “Darba lopi”;

2290    “Norakstītā darba lopu vērtība (pasīvā)”.

Šāds kontu iekārtojums atbilst dzīvnieku uzskaitei pēc nepārtrauktās inventarizācijas metodes.  Tomēr dzīvnieku uzskaiti var efektīvi vest arī pēc periodiskās inventarizācijas metodes, izmantojot dzīvnieku uzskaites sarakstus.

Kaut arī bieži vien dzīvnieki, it īpaši jaunie dzīvnieki, tiek pirkti, tomēr uzskaite būtu jāved tā, it kā visi dzīvnieki būtu audzēti pašu saimniecībā.  Būtībā tas arī tā ir, jo, dzīvniekiem pieaugot, to vērtība palielinās izaudzēšanas rezultātā.

Visa kontu grupa “Produktīvie un darba dzīvnieki” ir paredzēta tikai dzīvnieku apgrozības kontrolei un uzskaitei, tāpēc šo kontu operācijām ir vajadzīga īpaša dokumentācija.

Tā kā grāmatvedībā nosacīti jāpieņem, ka visi dzīvnieki uzskatāmi par pašu uzņēmumā izaudzētiem, tad dzīvnieku uzskaites kontus var korespondēt tikai ar kontu 6640 “Produktīvo un darba dzīvnieku ganāmpulka vērtības izmaiņas”.  Šī konta debetā grāmatojamas visas operācijas par dzīvnieku skaita, masas un vērtības samazināšanos, bet kredītā – visas operācijas par skaita, masas un vērtības palielināšanos.

Savukārt, dzīvnieku pirkšanas operāciju iegrāmatošanai izmanto konta 7115 “Izdevumi dzīvnieku pirkšanai”  debetu (koda ceturto zīmi var brīvi izvēlēties) un atbilstošo naudas līdzekļu uzskaites kontu, bet pirktā dzīvnieka iegrāmatošanai – atbilstošo dzīvnieku uzskaites kontu un kontu 6640 “Produktīvo un darba dzīvnieku ganāmpulka vērtības izmaiņas”.

Līdzīgi grāmatojama arī dzīvnieku pārdošana.  Pašas pārdošanas darbības iegrāmatošanai izmanto atbilstošos naudas līdzekļu uzskaites kontus un kontu 6110 “Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas pārdošanas” un kontu 5721 “Norēķini par apgrozījuma nodokli” par aprēķināto nodokļa summu.  Savukārt, pārdotā dzīvnieka norakstīšanai izmanto kontu 6640 un atbilstošo dzīvnieku uzskaites kontu.

Piemērs

Lauksaimniecības uzņēmums iegādājies 5 slaucamas govis par summu 800.- Ls + PVN.  Šis pats uzņēmums, savukārt, ir pārdevis 10 sivēnus par summu 1000.- Ls ar PVN.

Šīs darbības tiek grāmatotas sekojoši:

Debets                                                                         Kredīts

iepirkðana

7115 “Izdevumi dzīvnieku pirkšanai”  Ls 800.-         2620 “Banka”                       Ls 944.-

5721 “PVN”                                         Ls 144.-

pirktā dzīvnieka iegrāmatošana

2210 “Pieaugušie produktīvie lopi”      Ls 800.-         6640 “Vērtības izmaiņas”     Ls 800.-

pārdošana

2610 “Kase”                                        Ls 1000.-        6110 “Ieņ.no pamatdarb.”      Ls 820.-

                                                                                    5721 “PVN”                         Ls 180.-

pārdotā dzīvnieka norakstīšana

6640 “Vērtības izmaiņas”                     Ls 820.-         2220 “Jaunlopi un sīkie dz.” Ls 820.-

Veicot dzīvnieku uzskaiti pēc periodiskās inventarizācijas metodes, atbilstoši dzīvnieku vērtības palielinājumam vai samazinājumam tiek izmantots kontu 2210, 2220 un 6640 debets vai kredīts.

Kārtojot dzīvnieku uzskaiti pēc nepārtrauktās inventarizācijas metodes, kontus 2210, 2220 un 6640 izmanto grāmatojot:

-          vecākā grupā no jaunākās grupas ieskaitītos dzīvniekus;

-          dzimušos un pirktos dzīvniekus;

-          dzīvnieku dzīvmasas pieaugumu;

-          dzīvnieku vērtības palielinājumu;

-          pārdotos dzīvniekus;

-          nokautos dzīvniekus;

-          vecākā grupā no jaunākās grupas ieskaitītos dzīvniekus;

-          nobeigušos un citādi norakstītos dzīvniekus;

-          dzīvnieku vērtības samazinājumu.

Konta 2230 “Darba lopi” uzskaitīto dzīvnieku vērtības izmaiņas tāpat korespondē ar kontu 6640 “Produktīvo un darba dzīvnieku ganāmpulka vērtības izmaiņas”, ņemot vērā vērtības izmaiņu veidu (palielinājums vai samazinājums), un inventarizācijas metodi.

Izmantojot nepārtrauktās inventarizācijas metodi, bez darba lopu vērtības palielinājuma vai samazinājuma grāmatošanas, šī konta 2230 debetu korespondē ar sekojošu kontu kredītu, grāmatojot:

-          2220 – darba lopos no jaunlopiem pārskaitītos izaudzētos dzīvniekus;

-          7110 “Izdevumi dzīvnieku pirkšanai” – īpašā analītiskā kontā, pirktos pieauguðos darba lopus.

Un kredītu ar sekojošu kontu debetu, grāmatojot;

-          7440 “Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana” – nobeigušos darba lopus – atlikuma vērtībā;

-          6640 – pārdotos un nokautos darba lopus – atlikuma vērtībā;

-          2290 – Norakstīto likvidēto darba lopu agrāk aprēķināto nolietojumu.

Savukārt, kontu 2290 “Norakstītā darba lopu vērtība” korespondē tikai ar kontiem:

-          2230 kredītu – grāmatojot norakstīto dzīvnieku likvidācijas brīdī aprēķināto nolietojumu;

-          7440 debetu – grāmatojot aprēķināto darba lopu nolietojumu.

Piemērs

Lauksaimniecības uzņēmumā darba lopu uzskaite tiek veikta pēc periodiskās inventarizācijas metodes.  Minētais uzņēmums vēlas pārdot 2 darba zirgus.  To kopējā atlikusī vērtība ir 400.- Ls, savukārt, nolietojums ir 800.- Ls, un nopirkt vienu par summu Ls 1000.- + PVN.

Debets                                                                                     Kredīts

pārdošana

2610 “Kase”                            Ls 472.-           6540 “Ieņ.no apgroz.līdz.pārd.”  Ls 400.-

                                                                        5721 “PVN”                                Ls  72.-

pārdoto lopu iegrāmatošana

6640 “Vērtības.izmaiņas”       Ls 400.-           2230 “Darba lopi”                        Ls 400.-

norakstītās vērtības iegrāmatošana

2290 “Nolietojums”                Ls 800.-           2230 “Darba lopi”                        Ls 800.-

7440 “Vērtības norakst.”        Ls 800.-           2290  “Nolietojums”                    Ls 800.-

2.3. Norēķini par prasībām (ar debitoriem)

Uzskaite norēķinos ar debitoriem un kreditoriem ir viens no vissvarīgākajiem grāmatvedības darba uzdevumiem, it īpaši svarīga ir uzskaite norēķinos ar debitoriem.

Ðinī grupā atspoguļo visus norēķinus ar debitoriem – kā juridiskām, tā fiziskām personām, un šiem norēķiniem ir viena kopēja iezīme.  Tie visi ir īstermiņa parādi – tātad nokārtojami viena gada laikā.

Šiem norēķiniem ir paredzēti šādi konti:

2310 “Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem”;

2320 “Par piegādēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi”;

2330 “Meitas uzņēmuma parādi”;

2340 “Saistīto uzņēmumu parādi”;

2350 “Norēķini ar citiem debitoriem”;

2360 “Norēķini par parakstītā sabiedrības kapitālā neiemaksātām summām”;

2370 “Īstermiņa aizdevumi sabiedrības dalībniekiem un vadībai”;

2380 “Norēķini par prasībām pret personālu un īstermiņa aizdevumi personālam”;

2390 “Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi (priekšnodokļi)”.

Konti 2330 un 2340 ir lietojami tikai koncerna mātes uzņēmumā.  Meitas uzņēmumi savos individuālajos kontu plānos var paredzēt īpašus kontus norēķiniem ar mātes uzņēmumu, ja tas radītu lielāku skaidrību debitoru uzskaitē.

Atkarībā no prasību rakstura norēķinos ar debitoriem lieto dažādus dokumentus.  Norēķinos ar pircējiem un pasūtītājiem prasības iegrāmatošanai galvenais dokuments ir rēķins.  Rēķinā obligāti ir jānorāda uzņēmuma – rēķina izrakstītāja nosaukums, adrese un to apkalpojošās bankas nosaukums un attiecīgā konta numurs, piegādātās preces daudzums , cena un summa naudā vai sniegtā pakalpojuma apmērs, izcenojums un summa naudā.  Rēķinā jānorāda arī maksātāja nosaukums un adrese.  Rēķinā obligāti atsevišķi jāparāda pievienotās vērtības nodokļa likme un summa.  Par preces izsniegšanu vai piegādi pircējam parasti izraksta pavadzīmi, bet par izpildītiem darbiem – aktu par darbu pieņemšanu vai citu dokumentu, kas apstiprina pakalpojuma saņemšanu.

Par izsniegtajiem aizdevumiem pamats iegrāmatošanai ir attiecīgais dokuments par naudas izsniegšanu aizdevuma ņēmējam – kas izdevuma orderis, saistību raksts, bankas maksājuma uzdevums vai cits dokuments, kas apstiprina naudas aizdošanu.  Par īres maksām un dažiem citiem pakalpojumiem attaisnojuma dokuments var būt īpašs aprēķins.

Prasību samaksu dokumentē ar kases ieņēmuma orderiem un attiecīgiem bankas dokumentiem, kas apstiprina samaksas saņemšanu.

Bezcerīgu un šaubīgu parādu norakstīšanu vai pārgrāmatošanu dokumentē ar grāmatvedības izziņu.

Pievienotās vērtības nodokļa iepriekšējo samaksu jeb priekšnodokli drīkst iegrāmatot tikai tad, ja uz rēķina, kases čeka vai cita maksājuma dokumenta ir norādīta nodokļa likme un aprēķinātā summa.

Konts 2310 “Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem”

Šajā kontu grupā jāuzskaita visi pircēju un pasūtītāju parādi, kas izveidojušies, pārdodot produkciju vai preces, izpildot darbus un pakalpojumus.  Debitoru parāds jāuzskata par izveidojušos brīdī, kad pircējam vai pasūtītājam nodota ar dokumentu produkcija vai prece, vai sastādīts dokuments par darba vai pakalpojuma izpildi, izņemot gadījumus, kad līgumā ir paredzēts saņemt pircēja rakstveida apstiprinājumu par preču saņemšanu.  Tad par pārdošanas brīdi uzskata apstiprinājuma saņemšanas brīdi.  Pamatdokuments pārdošanas noformēšanai parasti ir rēķins; dažos gadījumos tas ir kvīts vai akts par produkcijas pieņemšanu vai darba izpildi.

Atkarībā no uzņēmuma darbības apjoma šo kontu grupu var detalizēt sīkāk.  Ja uzņēmumam ir pārdevumi uz ārzemēm, norēķiniem ar ārzemju firmām ieteicams atvērt vienu vai vairākus subkontus, izmantojot koda ceturto zīmi.  Tāpat atsevišķus subkontus var atvērt vienveidīgām pircēju grupām, piemēram, tiem pircējiem, kuri preces ir pirkuši uz nomaksu.  Tas dos lielāku skaidrību norēķinos.

Šinī kontā nav jāuzskaita tādi norēķini par pirkumiem, kur par parāda summu pircējs ir izdevis vekseli – tādiem norēķiniem kontu plānā ir paredzēts īpašs sintētisks konts 2320 “Par piegādēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi”.

Katrā ziņā uzskaitē ir jānodrošina kontrole norēķinos ar katru debitoru un par katru darījumu.

Pircēju un pasūtītāju parādi grāmatojami, debetējot kontu 2310 un kreditējot kontus 6110 – 6430 “Ieņēmumi no uzņēmuma saimnieciskās darbības” vai citus attiecīgos 6.grupas ieņēmumu kontus.

Ja pircējs ir saņēmis kādu tirdzniecības atlaidi, tad debetē kontus 6410 – 6430 “Ieņēmumus samazinošas atlaides” un kreditē kontu 2310.

Ja pircējs par parāda summu ir izrakstījis vekseli, tad debetē kontu 2320 “Par piegādēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi” un kreditē kontu 2310.  Parāda samaksu grāmato konta 2310 kredīta  korespondencē ar attiecīgā naudas līdzekļu konta debetu.

Norēķinos ar debitoriem nākas saskarties arī ar tādiem nepatīkamiem gadījumiem, kad debitors savu parādu vai nu daļēji vai pilnā apmērā nesamaksā.  Visbiežāk tas notiek norēķinos par pirkumiem vai sniegtiem pakalpojumiem, īpaši pārdodot preces uz nomaksu.   Tāpēc debitoru parādi periodiski jāizvērtē pēc to drošuma.  Parasti to dara gada beigās, pirms gada pārskata bilances sastādīšanas. 

Debitoru parādus, kuru samaksa nav droša, nosacīti var iedalīt divos veidos:

-          šaubīgos parādos, no kuriem vismaz daļu var cerēt saņemt,

-          bezcerīgos parādos, kuru saņemšana vairs nav reāla.

Sastādot gada pārskatu, bezcerīgie debitoru parādi ir jānoraksta zaudējumos un šaubīgie debitoru parādi jāpārnes uz īpašu kontu, vienlaikus radot rezervi vai uzkrājumu šo parādu segšanai samaksas nesaņemšanas gadījumā.

Bezcerīgo debitoru parādu summas norakstāmas izdevumos.  Bet jebkurā gadījumā nesaņemts debitoru parāds ir nesaņemts ienākums, un tas nav apliekams ar nodokli.

Bezcerīgie debitoru parādi tātad būtu norakstāmi uz kontu 7440 “Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana”, atverot īpašu subkontu 7449 “Norakstītie bezcerīgie un šaubīgie debitoru parādi”.

Ja ir paredzams, ka daļu no debitoru parāda varēs piedzīt, tad šaubīgo daļu noraksta īpašā otrās kārtas kontā.  Tādu šaubīgo parādu subkontu var atvērt vienu visiem debitoriem, piešķirot tam kodu 2319  un nosaukumu “Šaubīgie parādi”, bet var arī pie katra debitoru konta atvērt šādu subkontu ar ciparu “9” koda ceturtajā zīmē.

Par šaubīgo parāda daļu, ko nevar saņemt, rada īpašu uzkrājumu nesaņemto summu dzēšanai.  To izdara, debetējot kontu 7449 “Norakstītie bezcerīgie un šaubīgie debitoru parādi” un kreditējot konta 4310 “Citi uzkrājumi” īpašu kontu, piemēram, 4319 ar nosaukumu “Uzkrājums šaubīgo parādu nesaņemto summu dzēšanai”.

Uzkrājumam šaubīgo parādu vērtības segšanai vienmēr jābūt vienādam ar šaubīgo parādu summu.

Piemērs

Debitora parāds Ls 3000.- novērtēts kā šaubīgs; iespējamā saņemamā summa ir tikai Ls 2000.-.  Sedzot parādu, faktiski saņemts Ls 1500.-.

Debets                                                                                     Kredīts

Preču pārdošana

2310 “Norēķini ar pirc.un pas.”          Ls 3000.-         6110 “Ieņ.no pamatd.”     Ls 2460.-

                                                                                    5721 “PVN”                     Ls  540.-

šaubīgo parādu norakstīšana

 2319 “Šaubīgie parādi”                      Ls 1000.-         2310 “Norēķini ar pirc.”   Ls 1000.-

uzkrājums šaubīgo parādu dzēšanai

7449 “Norakstītie šaub.parādi”           Ls 1000.-         4319 “Uzkrājums”            Ls 1000.-

saņemta samaksa

2620 “Banka”                                     Ls 1500.-         2310 “Norēķini ar pirc.”   Ls 1500.-

dzēsta uzkrājumos rezervētā daļa

4319 “Uzkrājums”                              Ls 1000.-         2319 “Šaubīgie parādi”     Ls 1000.-

noraksta nesaņemto parāda atlikumu

7449 “Norakstītie šaubīgie par.”         Ls 500.-           2310 “Norēķini ar pirc.”    Ls 500.-

Konts 2320 “Par piegādēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi”

Vekseļi ir īpaša veida parādzīmes, kuru izrakstīšanā un lietošanā jāievēro vekseļu likumā norādītie noteikumi.  Vekseļus izraksta uz īpašām veidlapām.

Ar vekseli nodrošināts parāds ir neapstrīdams, un šī parāda piedzīšana, ja tas nav vekselī norādītājā termiņā nomaksāts, nav virzāma caur tiesu.  Laikā nesamaksātu vekseli nodod notāram protestēšanai, un pēc protesta parāda summu no vekseļa devēja piedzen tiesu izpildītājs.

Kontā 2320 jāuzskaita no visiem debitoriem saņemtie vekseļi.  Šajā gadījumā konta 2320 debetu korespondē ar atbilstošā debitoru raksturojošā konta kredītu (2310, 2330, 2340, 2350, 2360). 

Grāmatojot gadījumu, ja vekselis ir izsniegts naudas aizdevuma samaksas nodrošināšanai, konta 2320 debetu korespondē ar atbilstošo naudas izsniegšanas avotu – banku vai kasi (2610, 2620).

Savukārt, saņemot vekseļu maksu konta 2320 kredītu korespondē ar attiecīgā naudas līdzekļu ieņēmuma veida raksturojošā konta (banka, kase) debetu.

Procenti par vekseļiem, arī vekseļu diskonta procenti šinī kontā nav jāuzskaita.  Saņemamos procentus pēc saņemšanas grāmato attiecīgā naudas līdzekļu konta debetā, kreditējot kontus 8120 “Pārējie ieņēmumi no procentiem” vai 8130 “Vekseļu diskonta ieņēmumi”.

No debitora saņemto vekseli ir iespējams arī nodot tālāk trešai personai kā norēķinu līdzekli, piemēram, ja no debitora saņemtais vekselis tiek nodots piegādātājam par preču vai pakalpojumu samaksu.  Šajā gadījumā konta 2320 kredītu korespondē ar konta 5310 “Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem” debetu.

Izsniegtajiem vekseļiem, tāpat kā debitoru parādiem, iespējamas situācijas, kad samaksas saņemšana ir bezcerīga.  Šajā gadījumā kontu 2320 kredītu korespondē ar speciāli bezcerīgiem parādiem izveidotā konta 7449 “Norakstītie bezcerīgo un šaubīgie parādi” debetu.

Piemērs

Uzņēmums saņēmis no pircēja vekseli  parāda nodrošināšanai Ls 4000.- vērtībā (par pārdotajām precēm).  Debitors ir sedzis vekseli par 2000.- Ls.  Uzņēmums ir iegādājies preces un norēķinājies ar debitora vekseli par summu 1000.- Ls.  Atlikušie vekseļi par vērtību Ls 1000.- ir noprotestēti un to samaksa ir bezcerīga.

Debets                                                                         Kredīts

Saņemts vekselis

2320 “Par piegādēm saņ.vekseļi”        Ls 4000.-         2310 “Norēķ.ar pirc.”          Ls 4000.-

daļēji segts vekselis

2620 “Banka”                                     Ls 2000.-         2320 “Par pieg.saņ.veks.”   Ls 2000.-

norēķins ar vekseli

5310 “Norēķ.ar piegādātājiem”          Ls 1000.-         2320 “Par pieg.saņ.veks.”   Ls 1000.-

norakstītie zaudējumi

7449 “Norakstītie parādi”                   Ls 1000.-         2320 “Par pieg.saņ.veks.”   Ls 1000.-

 

Konts 2330 “Meitas uzņēmuma parādi” un 2340 “Saistīto uzņēmumu parādi”

Šie konti ir lietojami tikai koncerna uzņēmumos.  Kontā 2330 un 2340 parāda visus meitas un saistīto uzņēmumu īstermiņa debitoru parādus neatkarīgi no tā, vai tie izveidojušies kā īstermiņa aizdevumi, vai arī kā nesamaksātas summas par pirkumiem vai saņemtiem pakalpojumiem.

Kontu 2330 un 2340 debetu korespondē ar šādu kontu kredītiem, grāmatojot sekojošus gadījumus:

-          ja meitas vai saistītajiem uzņēmumiem pārdotas preces vai sniegti pakalpojumi, izmanto kontus 6110 – 6340;

-          ja meitas vai saistītajiem uzņēmumiem īstermiņa aizdevumā izsniegti naudas līdzekļi – attiecīgo naudas līdzekļu izsniegšanas formu raksturojošos kontus 2610 – 2650;

-          ja izsniegtais parāds netiek atmaksāts gada laikā, to nepieciešams pārgrāmatot kā ilgtermiņa parādu, izmantojot kontus 1320 un 1340.

Savukārt, saņemot samaksu par šiem uzņēmumiem sniegtajiem aizdevumiem, grāmatojums ir pretējs: kredītā ir saistīto uzņēmumu raksturojošais konts (2330 vai 2340), bet debetā – izsniegto līdzekļu saņemšanas veids (kase, čeks, bankas pārskaitījums).

No šiem uzņēmumiem ir iespējams saņemt arī citus minētā parāda segšanas veidus:

-          parāda samaksai saņemtos vekseļus (konts 2320);

-          meitas vai saistīto uzņēmumu akcijas vai daļas, kā arī citus vērtspapīrus (2510, 2520, 2540);

-          saņemtos pamatlīdzekļus (1210 – 1240)

Tikpat labi var rasties situācija, kad šo parādu saņemt nav iespējams.  Tad šo summu nepieciešams norakstīt zaudējumos.  Tad šī gadījuma iegrāmatošanai izmanto konta 7449 “Norakstītie bezcerīgie un šaubīgie parādi” debetu.

Piemērs

Uzņēmums izsniedzis meitas uzņēmumam preces par summu 3000.- Ls un īstermiņa naudas aizdevumu Ls 10000.- vērtībā.   Meitas uzņēmums samaksājis parādu par precēm Ls 2000.-, par summu 1000.- Ls izsniegts vekselis.   Par aizdoto parādu mātes uzņēmums saņēmis automašīnu Ls 8000.- vērtībā.  Pārējā aizdevuma summa un vekseļa vērtība norakstāma zaudējumos.

Debets                                                                                     Kredīts

Meitas uzņēmumam izsniegtas preces un aizdevums

2330 “Meitas uzņēmumu parādi”       Ls 13000.-       6110 “Ieņ.no preču pārd.”   Ls 3000.-

                                                                                    2620 “Banka”                   Ls 10000.-

samaksāts parādu par precēm

2620 “Banka”                                     Ls 2000.-         2330 “Meitas uzņ.par.”      Ls 2000.-

izsniegts vekselis

2320 “Par pieg.saņemtie veks.”          Ls 1000.-         2330 “Meitas uzņ.”            Ls 1000.-

saņemts PL parāda segšanai

1230 “Pārējie PL”                               Ls 8000.-         2330 “Meitas uzņ.”            Ls 8000.-

norakstam pārējo aizd.summu

7449 “Bezcerīgie parādi”                    Ls 2000.-         2330 “Meitas uzņ.”            Ls 2000.-

norakstam vekseļa vērtību zaudējumos

7449 “Bezcerīgie parādi”                    Ls 1000.-         2320 “Saņemtie veks.”       Ls 1000.-

Konts 2350 “Norēķini ar citiem debitoriem”

Šinī kontā uzskaitāmi visi tie debitoru parādi, kas nav saistīti ne ar pašu uzņēmuma dalībniekiem, ne ar pašu uzņēmuma darbiniekiem.

Tā, piemēram, šinī kontā jāreģistrē procenti, kas pienākas par aizdevumiem, īstermiņa aizdevumi citiem uzņēmumiem un tamlīdzīgi juridisku un fizisku personu parādi, ja šīs personas nav uzņēmuma dalībnieki vai darbinieki un ja parāds nav izveidojies par pārdotām precēm un pakalpojumiem vai arī kā avanss par pasūtītām precēm un materiāliem.

Šī konta korespondence ir līdzīga kā konta 2330 “Meitas uzņēmumu parādi” korespondence.  Vēl jāpiemin konta 2350 kredīta korespondence ar kontu 7110 “Izejvielu un mater.iepirkšanas izd.”, 7120 “Preču iepirkšanas un pieg.izd.” un 7170 “samaksa par darbiem un pakalpoj.no ārienes” debetu gadījumā, ja par debitoriem izsniegto parādu samaksā saņemti materiāli, preces vai pakalpojumi.

Konts 2360 “Norēķini par parakstītā sabiedrības kapitālā neiemaksātām summām”

Parakstoties uz jauna laidiena akcijām, parakstītājam jāmaksā viss emisijas uzcenojums un vismaz 25% no parakstāmo akciju nominālvērtības, kā arī papildmaksa, bet pārējā daļa jāsamaksā valdes noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi samaksāta ne vēlāk kā gada laikā no tās dienas, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts akcionāru pilnsapulces lēmums par jaunu akciju izlaišanu.

Šo samaksu viņš var nokārtot, vai nu iemaksājot naudā (konti 2610 – kase, vai 2620 – banka), vai nododot sabiedrībai kādus vērtspapīrus (konti 2530, 2540), pamatlīdzekļus (konti 1120, 1130, 1210 – 1230) vai citus līdzekļus (2110 – izejvielas un materiāli, 2130 – gatavie ražojumi un preces).  Līdzīga kārtība norēķiniem par parakstītā kapitālā neiemaksātajām summām noteikta arī sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Parāda uzskaitei par neiemaksāto līdzdalības daļu lieto šo kontu, grāmatojot ar konta 3110 “Pamatkapitāls vai līdzdalības kapitāls” kredītu.

Konts 2370 “Īstermiņa aizdevumi sabiedrības dalībniekiem un vadībai”

Īpaša dalībniekiem un sabiedrības vadībai izsniegto īstermiņa aizdevumu uzskaite ir vajadzīga tādēļ, lai atsevišķi dalībnieki vai valdes locekļi nevarētu šādus aizdevumus izmantot tīri savtīgiem nolūkiem un tādējādi kaitēt citu ieguldītāju interesēm.  Izsniedzot aizdevumus, jāņem vērā likumos un sabiedrības statūtos noteiktie ierobežojumi šādu aizdevumu izsniegšanai.  Nedrīkst sabiedrības dalībniekiem un vadības darbiniekiem izsniegt aizdevumus uz vieglākiem noteikumiem, nekā tos izsniedz citiem aizdevumu ņēmējiem.

Izsniegtos aizdevumus  un atmaksātās summas korespondē ar attiecīgajiem naudas līdzekļu kustības uzskaites kontiem 2610 “kase” vai 2620 “banka”, bet izsniegtajiem aizdevumiem aprēķinātos procentus – ar konta 8120 “Pārējie ieņēmumi no procentiem” kredītu.

Piemērs

Uzņēmuma direktoram izsniegts aizdevums 1000.- Ls vērtībā uz 6 mēnešiem, nosakot kredīta procentus 5% no summas.  Pēc sešiem mēnešiem summa atgriezta.

Debets                                                                         Kredīts

aizdots

2370 “Īstermiņa aizdevumi”   Ls 1050.-         2610 “Kase”                            Ls 1000.-

                                                                        8120 “Ieņ.no procentiem”       Ls 50.-

atmaksāts

2610 “Kase”                            Ls 1050.-         2370 “Īstermiņa aizdevumi”   Ls 1050.-

Konts 2380 “Norēķini par prasībām pret personālu un īstermiņa aizdevumiem personālam”

Šinī konta uzskaitāmas visas prasības pret uzņēmuma darbiniekiem, kuras izveidojušās saimnieciskajā darbībā.  Šīm prasībām var būt dažāds raksturs, un tāpēc šis konts ir iedalāms subkontos pa aptuveni vienāda rakstura norēķiniem.

Iespējamie subkonti varētu būt:

-          norēķiniem par atsevišķu saimniecisku darbību veikšanai izsniegtām avansa summām – šajā gadījumā konta 2380 debetu korespondē ar avansa norēķinā izsniegtās naudas raksturojošo kontu – 2610 “kase” vai 2620 “banka” kredītu;

-          norēķiniem par saņemtām precēm vai pakalpojumiem – korespondē ar to kontu kredītu, kas raksturo uzņēmuma ieņēmumus no saimnieciskās darbības – 6110 – 6340;

-          norēķiniem par sociālās infrastruktūras iestāžu un pasākumu pakalpojumiem – korespondē ar šo iestāžu un pasākumu pakalpojumus raksturojošo kontu (6190 – 6980) kredītu;

-          norēķiniem par uzņēmumam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu – gadījumos, kad darbinieka vainas dēļ uzņēmumam radušies zaudējumi, korespondē ar dažādus ieņēmums raksturojošo kontu 8190 “Citi ieņēmumi” vai 8310 “Ārkārtas ieņēmumi” kredītu;

-          norēķiniem par sava uzņēmuma darbiniekiem izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem – korespondē ar kontu 2610 “kase” vai 2620 “banka” kredītu, atkarībā no aizdevuma izsniegšanas veida – no kases vai no bankas;  par īstermiņa aizdevumiem aprēķinātos procentus – ar konta 8120 “Ieņēmumi no procentiem” kredītu;

-          citas prasības pret sava uzņēmuma darbiniekiem.

Konta 2380 kredītu korespondē ar atbilstošu kontu debetu gadījumos, ja:

-          tiek atmaksāts parāds;

-          tas tiek ieturēts no darba algas;

-          parāds tiek norakstīts kā bezcerīgs;

-          tiek pieņemti pārskati par izsniegto avansa summu dažāda veida saimnieciskajiem izdevumiem.

Piemērs

Uzņēmums izsniedz darbiniekam avansu Ls 50.-.  Darbinieks saņem arī naudas aizdevumu no kases uz 3 mēnešiem 200.- Ls apmērā.  Aizdevuma procenti – 3%.  Darbinieks izmanto uzņēmuma pakalpojumus 30.- Ls vērtībā uz parāda, ar norunu, ka šī summa tiks atskaitīta no algas.  Darbiniekam tiek izsniegta naudas summa 300.- Ls uzņēmuma transporta līdzekļu apdrošināšanai.  Pēc mēneša darbinieks atmaksā 100.- Ls no aizdevuma un procentus, kā arī tiek atskaitīts no algas izmantotais pakalpojums.  Darbinieks iesniedz uzņēmuma transporta līdzekļu apdrošināšanu apliecinošus dokumentus.

Debets                                                                         Kredīts

Izsniedz avansu

2380 “Norēķini pret personālu”     Ls 50.-                  2610 “Kase”                   Ls 50.-

aizdod naudu

2380                                                Ls 200.-               2610                               Ls 200.-

aizdevuma procenti

2380                                                Ls 6.-                   8120 “Augļu procenti”   Ls 6.-

saņemtie pakalpojumi uz parāda

2380                                                Ls 30.-                 6110 “Ieņēm.no pakalp.” Ls 30.-

izsniegta nauda apdrošināšanai

2380                                                Ls 300.-               2610                                 Ls 300.-

daļēja parāda atmaksa ar procentiem

2610                                                Ls 103.-               2380                                 Ls 103.-

atskaita no algas pakalpojuma izmaksu

5610                                                Ls 30.-                 2380                                 Ls 30.-

saņemti apdrošināšanu apliecinoši dok.

7540 “Apdrošināšanas izdevumi”   Ls 300.-              2380                                 Ls 300,-

Konts 2390 “Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi (priekšnodoklis)”

Šinī kontā uzskaitāmi divu veidu norēķini par nodokļiem.  Pirmkārt, tie ir pārmaksātie nodokļi.  Šie parādi var izveidoties par uzņēmuma ienākuma nodokli, īpašuma nodokli un citiem nodokļiem, ja budžetā ir iemaksātas lielākas summas, nekā tas pienācās pēc galīgā aprēķina par gadu, vai arī uzņēmums ir saņēmis nodokļa atvieglojumu par iepriekšējo gadu.  Šo pārmaksu var ieskaitīt nākamā gada nodokļu samaksā vai arī saņemt atmaksu no budžeta.

Iepriekš samaksātais nodoklis jeb priekšnodoklis veidojas pievienotās vērtības nodoklim tajās summās, ko šī nodokļa veidā uzņēmums ir samaksājis saviem piegādātājiem par precēm, materiāliem, pakalpojumiem.  Šo iepriekš samaksāto nodokļa summu uzņēmums atskaita no tās nodokļa summas, kas ir aprēķināta par pārdotajām precēm, produkciju un pakalpojumiem, bet tikai par tiem rēķiniem, par kuriem piegādātājam ir samaksāts.  To izdara kreditējot konta 2390 attiecīgo analītisko kontu un debetējot kontu 5721 “Pievienotās vērtības nodoklis”.

Gadījumā, kad no piegādātājiem tiek saņemtas preces vai pakalpojumi, konta 2390 debetu korespondē ar attiecīgā apmaksu korespondējošā konta kredītu (2610 – 2650 – samaksājot tūlīt, 5310, 5510-5540 – samaksājot vēlāk) iegrāmatojot iepriekš samaksāto pievienotās vērtības nodokli.

Gadījumā, ja ir notikusi nodokļu pārmaksa, un šī summa tiek atskaitīta atpakaļ uzņēmumam, to iegrāmato konta 2620 “Banka” debetā un 2390 kredītā.

Piemērs

Samaksāts piegādātājam par izejvielām 1000.- Ls un priekšnodoklis 18% - 180.- Ls no bankas konta.

Debets                                                                         Kredīts

7110 “Izejvielu iepirkð.izdevumi”      Ls 1000.-         2620 “Banka”             Ls 1180.-

2390 “Priekðnodoklis”                        Ls 180.-

2.4. Nākamo periodu izdevumi

Saimnieciskajā darbībā uzņēmumam bieži vien jāveic tādi darbi un jāizdara tādi izdevumi, kuri gan ir veicami pārskata gadā, bet kuru ietekme uz saimniecisko darbību ilgs vairākus nākamos gadus vai periodus.  Tie ir nākamo periodu izdevumi.

Nākamo periodu izdevumi var būt:

-          atbilstoši līgumam iepriekš samaksāta īrs, nomas vai rentes maksa;

-          uzņēmuma teritorijas labiekārtošanas, sakārtošanas vai uzlabošanas darbi, ja tie neveido pamatlīdzekļu objektu;

-          pagaidu būvju, celtņu vai aprīkojuma izveidošanas izdevumi, ja šie objekti neveido pamatlīdzekļu objektus;

-          lielāka apmēra pamatlīdzekļu remonta izdevumi, ja starpremontu periods aptver vairākus gadus;

-          īrētu telpu iekārtošanas izdevumi tirdznieciskai vai rūpnieciskai darbībai, ja līdzīgus darbus ir paredzēts atkārtot tikai pēc vairākiem gadiem;

-          avansa maksājumi par nākamos gados regulāri saņemamiem pakalpojumiem un citi līdzīga rakstura izdevumi.

Šādu izdevumu uzskaitei ir paredzēts pirmās kārts konts 2410 “Nākamo periodu izdevumi”.

Bez tam šinī pašā kontu grupā ir paredzēts otrs konts 2420 “Akciju emisijas nocenojums”.  Šinī kontā uzskaita starpību starp izlaisto un pārdoto akciju nominālvērtību un faktisko ieņēmumu summu, ja akcijas ir nācies pārdot par cenu, kas zemāka par akciju nominālvērtību.  Turklāt šinī kontā uzskaita arī akciju emisijas izdevumus un uzņēmuma dibināšanas izdevumus, ja tos nevar segt ar akciju emisijas uzcenojumu, tas ir, ar summu, kas saņemta par izlaisto akciju pārdošanu virs akciju nominālvērtības.

Uzņēmuma dibināšanas un akciju emisijas nocenojums, kas uzskaitīts kontā 2420 ir jānoraksta saimnieciskās darbības izdevumos triju gadu laikā vienādās daļās.  Turpretī kontā 2410 uzskaitītie izdevumi ir jānoraksta vienādās daļās visu to gadu vai periodu laikā, kamēr saglabājas šo izdevumu ietekme uz saimniecisko darbību.

Grāmatojot izdevumus kontu 2410 un 2420 debetā, tos dokumentē atkarībā no izdevumu rakstura.  Izdevumus naudā dokumentē vai nu ar naudas samaksas dokumentiem, vai ar rēķiniem.  Darba samaksu un aprēķināto sociālo nodokli parasti dokumentē ar grāmatvedības izziņu, jo, aprēķinot algu un sociālo nodokli, bieži vien debetē vispirms kontu 7210 “Personāla izmaksas” un 7310 “Sociālais nodoklis”, un uz kontu 2410 šos izdevumus pārnes no kontu 7210 un 7310 kredīta.  Līdzīgi ir ar materiālu izlietojumu, kuru arī parasti nāksies dokumentēt ar grāmatvedības izziņu, ko sastāda uz materiālu izlietojuma dokumentu pamata.

Piemērs

Uzņēmums 1998.gada novembrī samaksāji īri uz priekšu par 3 mēnešiem Ls 600.-

Viena mēneša izdevumi ir 200.- Ls plus PVN.  Uz 1999.gada 1.janvāri atlikusī izdevumu summa ir 400.- Ls plus PVN.

            Debets                                                                         Kredīts

Kopējie nākamo periodu izdevumi

2410 “Nākamo periodu izdevumi”     Ls 708.-           2620 “Banka”             Ls 708.-

ikmēneša izdevumi

7550 “Saimniec.darbības izd.”            Ls 200.-           2410                            Ls 236.-

5721 “PVN”                                       Ls 36.-

uz 1999.gada 1.janvāri

7810 “Pārsk.per.izd.”                          Ls 400.-           2410                            Ls 472.-

5721 “PVN”                                       Ls  72.-

2.5. Vērtspapīri apgrozāmo līdzekļu sastāvā un īstermiņa līdzdalība kapitālos

Uzņēmums var daļu no saviem brīvajiem naudas līdzekļiem ieguldīti vērtspapīros ar nolūku iegūt papildus peļņu.

Līdzekļu ieguldīšanu vērtspapīros vai citu uzņēmumu akcijās vai daļas var izdarīt arī uz laiku – ne ilgāku par gadu.  Ar šādu ieguldījumu peļņu gūst tikai no vērtspapīru un akciju pirkšanas un pārdošanas kursu starpības.  Lai šāda darbība ar vērtspapīriem varētu notikt, ir vajadzīgs vērtspapīru tirgus, vērtspapīru biržas, kurās vērtspapīrus var brīvi pirkt un pārdot un kur veidojas šo vērtspapīru pārdošanas kurss.

Uzņēmuma īpašumā var būt arī pašu akcijas un daļas, ja tās nopirktas no pašu akcionāriem un paredzētas pārdošanai gada laikā.  Ir arī citi gadījumi, kad uzņēmums var iepirkt pats savs akcijas.

Šinī kontu grupā ir paredzēti šādi pirmās kārtas konti:

2510 “Meitas uzņēmumu akcijas un daļas”;

2520 “Saistīto uzņēmumu akcijas un daļas”;

2530 “Pašu uzņēmuma akcijas un daļas”;

2540 “Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos”.

Konti 2510 un 2520 var būt tikai koncerna mātes uzņēmumā, un šiem kontiem atbilstoši posteņi ir arī gada pārskata bilancē.

Kontiem 2510, 2520 un 2540 ir vienāda kontu korespondence.  Jāņem vērā, ka šajos kontos grāmato tikai izmaiņas attiecīgo vērtspapīru sastāvā un nevis finansiālos rezultātus no to pirkšanas vai pārdošanas.  Mērķis apgrozāmo līdzekļu sastāvā iekļauto vērtspapīru iegādei ir peļņas iegūšana no šo vērtspapīru pārdošanas pēc izdevīgāk kursa.  Tāpēc, pārdodot šos vērtspapīrus, tos noraksta attiecīgi no konta 2510 – 2540 kredīta pašizmaksā vai atbilstoši biržas kursam pārvērtētās cenās.  Ja vērtspapīri pārdoti ar peļņu, tad par šo summu debetē attiecīgo naudas līdzekļu kontu, bet par peļņu, kas veidojas no starpības starp faktiski saņemtajiem vērtspapīru pārdošanas ieņēmumiem un to iegādes pašizmaksu, debetē naudas līdzekļu kontu un kreditē kontu 6510 “Ieņēmumi no vērtspapīru kursa paaugstināšanās.  Jā vērtspapīri pārdoti ar zaudējumiem, tad operāciju grāmato ar saliktu kontējumu, debetējot naudas līdzekļu kontu par faktiski saņemto summu un kontu 8210 “Īstermiņa finansu ieguldījumu vērtības norakstīšana” – par zaudējuma summu, kreditējot attiecīgo kontu grupā 2510 – 2540  par pārdoto vērtspapīru iegādes cenu.

Kontam 2530 “Pašu uzņēmuma akcijas vai daļas” ir dažas īpatnības uzskaitē.  Latvijas likumdošanā nav atļauts uzņēmumiem pašiem turēt ilgtermiņa ieguldījumos savas akcijas vai daļas, un to turēšana īstermiņa ieguldījumos arī ir stipri ierobežota.  Ja kās no uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem grib savas akcijas vai daļas pārdot, tad vispirms tās jāpiedāvā citiem pašu uzņēmuma dalībniekiem, un tikai tad, ja tie negrib akcijas pirkt, tās var piedāvāt citiem pircējiem.  Šīs darbības regulē uzņēmuma statūti un likumi par akciju sabiedrībām un par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

Šī savu akciju pirkšana vai pārdošana ne vienmēr var notikt ar samaksu tūlīt, tāpēc izveidosies arī norēķinu attiecības ar akciju pārdevējiem un pircējiem.

2.6. Naudas līdzekļi

Uzņēmuma saimnieciskajā darbībā naudas līdzekļi ir viens no vissvarīgākajiem līdzekļu veidiem ar augstāko likviditātes pakāpi.  Tāpēc naudas līdzekļiem ir nepieciešama stingra un precīza uzskaite pa naudas glabāšanas vietām un veidiem.

Tā kā praktiski visas valstī grāmatvedībā par naudas vienību lieto nacionālo naudas vienību, tad Latvijā visai naudas līdzekļu uzskaitei pamatā ir to novērtējums latos. Bez nacionālās naudas uzņēmumiem savā saimnieciskajā darbībā nākas veikt maksājumus un arī saņemt ieņēmumus ārzemju valūtā.  Uzņēmuma īpašumā esošā ārzemju valūta ir jāuzskaita vienlaikus kā šīs ārzemju valūtas vienībā, tā arī latos, pārrēķinot pēc oficiāli noteiktā Latvijas Bankas kursa.

Grāmatvedībā kontu atvēršana notiek pa naudas līdzekļu glabāšanas veidiem, un tikai sīkākā iedalījumā iekārto atsevišķu uzskaiti pa valūtām.  Vienotajā kontu plānā naudas līdzekļu uzskaitei paredzēti pieci pirmās kārtas konti:

2610 “kase”;

2620 “Norēķinu konti bankās”;

2640 “Akreditīvi, čeki un īpašu norēķina formu konti”;

2650 “Citi konti bankās”;

2670 “Pārējie naudas līdzekļi”.

Konts 2610 “Kase”

Šis konts ir paredzēts uzņēmumam piederošās skaidrās naudas uzskaitei.

Kase veido īpašu grāmatvedības kontu, kurā atspoguļo visus skaidras naudas saņemšanas un izmaksāšanas gadījumus un līdz ar to aptver arī visu šo operāciju dokumentēšanu un dokumentu atspoguļošanu īpašos kases operāciju reģistros.

Kases operāciju dokumentēšanā drīkst lietot divus variantus: orderu variantu un bezorderu variantu.

Lietojot orderu variantu, katrai naudas saņemšanas un izmaksāšanas operācijai izraksta īpašu tipveida kases orderi.  Tie ir divu veidu – kases ieņēmumu orderis un kases izdevumu orderis.

Naudas saņemšanas un izmaksāšanas operācijas bieži vien apstiprina arī citi dokumenti – kvītis, veikala rēķini vai čeki, saraksti un citi.  Šie citi dokumenti ir jāpievieno attiecīgajam kases orderim kā pielikuma dokumenti, un jebkura kases operācija ir jānoformē ar kases orderi.

Pēc bezorderu varianta kases orderus izraksta tikai tām operācijām, kurām nav citu apstiprinājuma dokumentu, un pārējās operācijas dokumentē ar šiem apstiprinājuma dokumentiem.

Grāmatvedībā konts “Kase”, tāpat kā visi citi konti ir jāiekārto vispirms kā sintētiskais konts attiecīgajā sintētisko kontu uzskaites reģistrā – virsgrāmatā.  Tomēr jāņem vērā, ka uzņēmumā bez naudas nacionālajā valūtā – latos, var būt arī nauda ārzemju valūtā.  Naudai ārzemju valūtā jāatver atsevišķi analītiski konti par katru ārvalstu valūtu un par katru ārvalstu valūtu jāved atsevišķa kases grāmata.  Šinīs kases grāmatās uzskaiti ved attiecīgajā ārvalsts valūtā, bet analītiskajā kontā – kā ārvalsts valūtas vienībās, tā arī pārrēķinā latos pēc oficiālā Latvijas Bankas kursa.  Saņemot vai izmaksājot ārvalstu valūtu, tā jāpārrēķina pēc kursa operācijas veikšanas dienā, atspoguļojot peļņu vai zaudējumus no kursa svārstībām attiecīgi kontā 8170 “Peļņa no ārzemju valūtas pārdošanas vai pirkšanas” un 8150 “Ienākumi no valūtu kursa paaugstināšanās”.  Uz pārskata gada beigām obligāti ir jāpārrēķina latos pēc pārskata gada beigu dienas kursa, peļņu un zaudējumus no kursa svārstībām atspoguļojot attiecīgi kontā 8150 un 8250 “Zaudējumi no valūtu kursa pazemināšanās”.

Tā kā nauda ir visplašāk lietotais līdzekļu veids, tad arī kontam 2610 “Kase” ir ļoti plaša kontu korespondence.  Šis konts var korespondēt gandrīz ar visiem citiem bilances un operāciju kontiem, kā redzams arī iepriekš minētajos piemēros.

Konts 2620 “Norēķinu konts bankā”

Katrā uzņēmumā drīkst būt tikai viens norēķinu konts bankā, un pats uzņēmums izvēlas, kurā bankā šo norēķinu kontu atvērt.  Bez norēķinu konta nacionālajā valūtā vēl uzņēmumam var būt norēķinu konti ārzemju valūtās; tos atver īpaši un tiem ir jāved atsevišķa uzskaite..  Ārzemju valūtas kontos uzskaite ir jāved divos mērītājos – attiecīgās valūtas vienībās un pārrēķinātus nacionālajā valūtā – latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

Kontam 2620 “Norēķinu konts bankā” ir ļoti plaša kontu korespondence, pat plašāka nekā kontam “Kase”, un tas var korespondēt gandrīz vai ar visiem bilances un operāciju kontiem.

Ir iespējama arī abu šo kontu 2610 un 2620 savstarpējā korespondence gadījumos, skaidrā nauda tiek no bankas ielikta kasē, vai otrādi, no kases iemaksāta bankas kontā.

Šie konti ir cieši saistīti ar naudas plūsmu un tiešajiem ieņēmumiem un izdevumiem.

Konts 2640 “Akreditīvi, čeki un īpašu norēķina formu konti”

Šis konts ir paredzēts speciālu norēķina formu uzskaitei, kuru kopējā iezīme ir īpašu kontu atvēršana uz ierobežotu, īsu laiku.

Tas tiek korespondēts atverot akreditīvu kontu bankā, saņemot čekus no pircējiem vai pasūtītājiem, samaksājot piegādātājiem no īpašu norēķinu konta.

Konts 2650 “Citi konti bankās”

Šādus kontus parasti atver kādu īpašiem mērķa pasākumiem paredzētu naudas līdzekļu glabāšanai.  Pie tādiem pieskaitāmi arī budžeta konti, kā arī naudas depozītu konti bankās.  Visumā šāda veida kontus uzņēmumos lieto samērā reti.

Tā kā šie konti bieži vien ir paredzēti īpašu mērķa pasākumu izdevumu apmaksai, tad šo pasākumu izdevumu uzskaitei arī ir jāiekārto atsevišķi konti, kas paredzēti vienotajā kontu plānā, it īpaši gadījumos, kad līdzekļi piešķirti no valsts vai pašvaldību budžeta.

Šajos kontos tiek ieskaitīti arī dažādi ziedojumi un sponsorējumi.

Konts 2670 “Pārējie naudas līdzekļi”

Šis konts lietojams tā saukto “naudas līdzekļu ceļā” uzskaitei.  Tādi var izveidoties galvenokārt tirdzniecības uzņēmumos, kad mēneša pēdējās dienas vakarā naudu no kases iemaksā bankas vakara kasē vai nodod inkasatoram, bet norēķinu kontā ieskaita tikai nākamā mēneša pirmajā dienā.  Citos gadījumos līdzīgi “naudas līdzekļi ceļā” nebūtu īpašā kontā uzskaitāmi, jo par debitora parāda samaksu uzņēmums uzzina tikai tad, kad tas jau ieskaitīts norēķinu kontā bankā, nevis tajā dienā, kad citas pilsētas vai citas valsts debitors šo naudu ir samaksājis jeb nosūtījis.

Secinājumi un priekšlikumi

Iepazīstoties ar grāmatvedības kontu otrās grupas “Apgrozāmie līdzekļi” iedalījumu un izmantoðanas un pielietoðanas gadījumiem, varu secināt, ka ðī grupa patieðam ir viena no nozīmīgākajām un ikdienā visbiežāk lietojamajām kontu grupām.

Ðajā kontu grupā ir izveidoti sintētiskie konti praktiski visu, ar uzņēmuma darbības norisi saistītu darbību iegrāmatoðanai, sākot ar izejvielu un materiālu iegādi, līdz pat naudas līdzekļu kustībai, avansa maksājumiem un parādiem.

Tomēr arī ðajā kontu grupā ir konti, kas attiecas tikai uz atseviðķu veidu uzņēmumiem, piemēram, konti 2330 “Meitas uzņēmuma parādi” un 2340 “Saistīto uzņēmumu parādi”, kas pielietojami tikai koncernos.

Ðajā saistībā es gribētu minēt savu priekðlikumu par to, ka būtu pārskatāmāk, ja kontu grupā “Apgrozāmie līdzekļi” tiktu uzskaitīti tikai tie konti, kas saistīti ar tāda veida, uzņēmumiem, kas mūsu valstī ir pārsvarā, savukārt, specifiskiem uzņēmumu veidiem (kā iepriekð minētais) un tiem kas nav sevišķi izplatīti, atseviðķus, to darbību grāmatoðanai nepiecieðamos kontus izdalītu atseviðķā kontu grupā.

Piemēram, kontu grupā “Apgrozāmie līdzekļi” varētu atrasties šādas apgrozāmo līdzekļu grupas “Krājumi”, “Norēķini ar debitoriem” (tikai tie konti, kas aktuāli arī, piem., SIA), “Nākamo periodu izdevumi”, “Naudas līdzekļi”.

Izmantotās literatūras saraksts.

1.      Jānis Benze “Finansu grāmatvedība”, izdevējs – Auditorfirma “Grāmatvedis”, 1997.gads.

2.      Jānis Benze “Grāmatvedības kontu korespondence”, izd.- SIA “Grāmatvedis”, 1993.gads

3.      Studiju materiāli