Austrālijas Tirgus

Satura rādītājs.

Satura rādītājs                                                                        1.lpp.

Ievads                                                                                     2.lpp.

1.Austrālijas tirgus raksturojums:                                        3.lpp

          1.1.Vispārīgās ziņas par Austrāliju;                           3.lpp

          1.2.Īss Austrālijas vēstures raksturojums;                 3.lpp

          1.3.Ģeogrāfiskās vides analīze:                                  4.lpp

                   1.3.1.Atrašanas vieta, lielums un apjoms;       4.lpp

                   1.3.2.Austrālijas topogrāfija;                            5.lpp

                   1.3.3.Austrālijas klimats.                                   6.lpp

          1.4.Demogrāfiskās vides analīze;                               7.lpp

          1.5.Politiskās vides analīze;                                       8.lpp

          1.6.Ekonomiskās vides analīze.                                 8.-10.lpp

Secinājumi.                                                                            11.lpp

Izmantotā literatūra.                                                              12.lpp

                  

Ievads.

Kursa darbā tiek izpētīts Austrālijas tirgus. Valsts ir pilnīgi pretēja Latvijai klimata, ģeogrāfiskā stāvokļa ziņā.

Materiāli ir apkopoti un tie ir meklēti grāmatās, bibliotēkās, vēstniecībā un viss apkopots kopā. No visas pieejamās informācijas izmantoti jaunākie un svarīgākie dati.

Galvenās grūtības:

-         nepietiekama informācija par Austrāliju, jo tuvākā vēstniecība ir Kopenhāgenā;

-         novecojuši dati par valstīm;

-         nepilnīga informācija.

1.    Austrālijas tirgus raksturojums.

1.1.Vispārīgas ziņas par Austrāliju.

Platība                                                                 7,7 milj.km²

Iedzīvotāji                                                           17,6 milj.

Galvaspilsēta                                                      Kanbera

Administratīvi politiskais iedalījums               6 štati, 2 teritorijas

Oficiālā valoda                                                   angļu

Naudas vienība                                                   Austrālijas dolārs

1 dolārs = 100centu

100 austrālijas dolāru = 34,70 Ls

1.2.Īss Austrālijas vēstures raksturojums.

17.gs. 20. – 30. gados holandiešu jūrasbraucēji apbrauca lielāko daļu R Austrāliju un D Austrāliju. 1770. gadā angļu jūrasbraucējs Dž. Kuks atklāja un pasludināja A krastu visā 3000 km garumā par Lielbritānijas īpašumu. Pēc Z Amerikas koloniju zaudēšanas 1776. gadā angļi nodibināja Ausrālijā katorgas koloniju. 19.gs sākumā Austrālijā attīstījās aitkopība. 19.gs. 30.gados tika veicināta brīvā imigrācija. Radās jaunas kolonijas: Tasmānija(1825), Rietumaustrālija(1829), Dienvidaustrālija(1836), Viktorija(1851).

19.gs. 2.pusē zelta drudža laikā Austrālijā iedzīvotāju skaits pieauga dandrīz trīskārt, attīstījās ekonomika, veidojās strādnieku šķira. No 1885.gada pašpārvaldi ieguva Jaundienvidvelsa, Viktorija, Dienvidaustrālija, Tasmānija, no Jaundienvidvelsas atdalījās Kvīslenda.

Austrālija kļuva par vienu no lielākajām pasaules valstīm un drīz par koloniju valsi.

Austrālijai ar latviju nav senu vēsturisku konfliktu, kas varētu ietekmēt savstarpēju sadarbību tirdzniecības jautājumos.

1.3.Ģeogrāfiskās vides analīze.

1.3.1.Atrašanās vieta, lielums un apjoms.

Austrālija atrodas Āzijas dienvidaustrumos, starp Kluso un Indijas okeāniem un ir pasaules mazākais kontinents. Austrālijas Savienībā ietilpst Austrālijas kontinents, Tasmānijas sala un dažas mazākas kontinenta piekrastē, kā arī tā saucamās ārējās teritorijas – vairākas salas Klusajā un Indijas okeānā.

Valsts platība ir 7,7 milj. km² , iedzīvotāu skaits – 17,6 milj., apdzīvojuma blīvums – 2,3 cilvēki/ km².

Austrālijai nav sauszemes robežu, un tā ir vienīgā valsts pasaulē, kas aizņem veselu kontinentu. Attālums no Rīgas līdz Austrālijas lielākai pilsētai Sidnejai ir 15305 km.

Kad pulkstenis Rīgā ir 12.00. dienā, Austrālijas lielākajās pilsētās – Sidnejā, Melburnā, Kanberā ir 20.00. vakarā.

Lai arī, pateicoties mūsdienu gaisa un jūras transportam, valsts, kas stāv nomaļus no visas pasaules galvenajiem satiksmes ceļiem, vairs nav tik izolēta, taču Austrālija šķiet tāla un mazpazīstama valsts.

Austrālijas kontinents, ieskaitot Tasmāniju, no A-R izstiepjas 4000 km  un 3180 km no Z-D. Ziemeļos Austrālija robežojas ar Timoras un Arafuras jūrām, ZA ar Koraļļu jūru, A ar kluso okeānu, DA ar Tasmāņu jūru, D un R ar Indijas okeānu. Austrālijas kopīgā krasta līnija ir 36735 km gara. Kaimiņu teritorijās ieskaita Indonēzijas daļu un Papua Jaungvineju Ziemeļos, Jaunzēlandi Dienvidaustrumos un Indonēziju Ziemeļrietumos.

1.3.1.Tabula

Administratīvi politiskais iedalījums.

Štati	Platība (tūkst. km2)	Iedzīvotāji(milj.)	Administratīvais centrs
Dienvidaustrālija	984,0	1,34	Adelaida
Jaundienvidvelsa	801,6	5,36	Sidneja
Kvīnslenda	1727,2	2,47	Brisbena
Rietumausrālija	2525,5	1,36	Pērta
Tasmānija	67,8	0,43	Hobārta
Viktorija	227,6	4,03	Melburna
Federālās galvaspilsētas teritorija	2,4	0,24	Kanbera
Ziemeļu teritorija	1346,2	0,13	Dārvina

1.3.2.Austrālijas topogrāfija.

Austrālijas krasta līnija nav sevišķi izrobota, tā ir līdzena ar dažiem līčiem vai zemesragiem. Izceļas lielais Austrālijas līcis un Karpentārija līcis, kā arī Jorkas raga pussala. ZA krastā gar Kvīnslendas austrumu piekrasti 2010 km garumā stiepjas Lielais Barjerrifs, kas ir visgarākais koraļļu rifs pasaulē.

Austrālija ir vislīdzenākais kontinents pasaulē, kur kalni aizņem tikai 5% no teritorijas. Apmēram 5% no kontinenta ir 600m virs jūras līmeņa. Augstākā vieta ir Mt.Kosciusko Austrālijas Alpos 2228m Jaundienvidvelsas dienvidaustrumu stūrī, bet zemākā vieta ir Eiras ezers Dienvidaustrālijā – 12m zem jūras līmeņa.

Šāda veida valstīs transportēšana parasti notiek pa autoceļiem un dzelzceļu. Taču ņemot vērā to, ka 2/5 no Austrālijas teritorijas ir tuksneši, autoceļu un dzelzceļu tīkls nav sevišķi liels, un tie pārsvarā atrodas valsts DA daļā. Šādā situācijā valsts kravu transportēšanā nozīmīgākais ir jūras transports, kas apkalpo pusi no kravu pārvadājumiem, lai gan kopumā Austrālijas piekraste nav ērta kuģošanai.

Vissvarīgākā upju sistēma, vienīgā patstāvīgā, ar gadskārtēju tecēšanu, ir veidota no upēm – Murray, Darling un Murrambidgee – dienvisausrumos. Murray upes(Austrālijas lielākā) sākums ir Jaundienvidvelsā Austrālijas Alpos un tek 2600km uz rietumiem un dienvidrietumiem, ietek jūrā zem Adelaidas. Arī vairākas citas upes ir svarīgas. Austrālijā kopumā upju ir maz. Puse no upēm neietek okeānā. Ūdens upēs parādās tikai pēc retajām lietusgāzēm un ātri izsīkst. Vienīgi Austrālijas A upes ir bagātas ar ūdeni visu gadu. Lielāko Austrālijas upju sistēmu veido Mareja ar savu garāko pieteku Dārlingu. Sausajā periodā dārlinga lejtecē izsīkst. Kraso ūdens līmeņa svārstību dēļ kuģošana pa Mareju un Dārlingu ir apgrūtināta. Arī dažas citas upes ir kuģojamas tikai paisuma laikā, taču tas ir bīstami, jo var pārsteigt bēgums un tad kuģis paliek uz sēkļa ilgu laiku līdz nākošajam paisumam. Austrālijā ir daudz ezeru, taču lielākajai daļai no tiem nav noteces. Vairums ezeru piepildās ar ūdeni tikai mitrajā periodā. Tātad upes un ezeri Austrālijā praktiski nav kuģojami un tas apgrūtina transportēšanu valsts iekšienē. Tāpēc arī gaisa transports ir visai nozīmīgs šai teritorijas ziņā ļoti plašajai valstij.

1.3.3.Autrālijas klimats.

Kontinents atrodas galvenokārt tropu un subtropu joslā, tāpēc Austrālijā pārsvarā ir karsts, sauss klimats ar lielām gada un diennakts temperatūras svārstībām. Jūlija vidējā temperatūra ir 9°C Melburnā dienvidaustrumos un 25°C Darvinā ziemeļos .Janvāra vidējā temperatūra Melburnā ir 20°C un 30°C Darvinā. Vasarās temperatūra bieži sasniedz 38°C vai vairāk gandrīz katrā kontinenta apgabalā un var pārsniegt 46°C iekšējos apgabalos.

Austrālijas kontinentā nokrišņu daudzums ir nepietiekams. Tikai 1/3 no kontinenta nokrišņus saņem pietiekamā vai lielā daudzumā. Sausumi un plūdi notiek neregulāri, bet tomēr bieži, un tie aptver plašus apgabalus. Nokrišņu daudzums var ietekmēt iekšzemes kuģošanu. Gan sausuma, gan mitruma periodā iekšzemes kuģošana praktiski nav iespējam. Sausuma periodā upes un ezeri ir sausi, bet lietus periodā ūdens daudzums ir svārtīgs un nepieteikams.

1.4.Demogrāfiskās vides analīze.

Austrālija ir viena no retāk apdzīvotajām pasaules valstīm. Iedzīvotāji kontinentā ir izvietojušies nevienmērīgi. To lielākā daļa dzīvo Austrālijas A un DA. Šajos rajonos apdzīvojuma blīvums vairāk nekā 10 reižu pārsniedz kontinenta vidējo apdzīvojuma  blīvumu – 2 cilvēki uz vienu km². Ļoti reti apdzīvotas ir Austrālijas iekšējās teritorijas un ziemeļu apgabali, kur galvenokārt dzīvo Austrālijas pamatiedzīvotāji – aborigāni. Tie ir tikai apmēram 1,5% no kopējā iedzīvotāju skaita. Savukārt austrāliešu nāciju veido angļu, skotu, īru un velsiešu pēcteči, kā arī Britu salās dzimušie emigranti. Vairāk kā 99% no iedzīvotājiem runā angļu valodā. Pēc 2. Pasaules kara palielinājās itāļu(4,5%), grieķu(2,2%), vāciešu, holandiešu, spāņu, maltiešu, arī A-eiropas tautu emigrantu ieceļošana.

Pilsētās dzīvo 86% iedzīvotāju, 10 lielākajās pilsētās, kas atrodas piekrastē – 2/3 Austrālijas iedzīvotāju.

Apskatot tabulu 1.3.1. var secināt, ka Viktorijas un Jaundienvidvelsas štatos dzīvo visvairāk no visiem Austrālijas iedzīvotājiem. Jaundienvidvelsas štatā dzīvo 5,36 milj. iedzīvotāju, Viktorijas štatā – 4,03 milj. iedzīvotāju, bet vismazāk Ziemeļu teritorijā – 0,13milj. iedzīvotāju. Tātad Viktorijas un Jaundienvidvelsas šatos notiek visaktīvākā tirdzniecība, jo tur atrodas Austrālijas lielākās ostas, piem.,Sidnejā, Melburnā, Ņūkāslā. Federālās galvaspilsētas teritorijā uz 1km² dzīvo 100 iedzīvotāji, tas ir vislielākais apdzīvojuma blīvums uz 1 km² visā valstī. Kanberā dzīvo 240000 iedzīvotāju, tas ir 0,2% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Man tas šķiet interesanti tāpēc, ka Latvijas galvaspilsētā dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem, bet Austrālijā iedzīvotāji koncentrējas 2 lielākajās pilsētās – Sidnejā un Melburnā.

Iedzīvotāju pieaugums vidēji gadā ir 1,45%. Tas ir viens no rādītājiem, ka valsts ir ekonomiski attīstīta, jo šāda vaida valstīs iedzīvotāju pieaugums parasti ir neliels.

1.5.Politiskās vides analīze.

Austrālija ir konstitucionāla federatīva monarhija. Tagadējā konstitūcija spēkā kopš 1901. gada. Valsts galva ir Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ko pārstāv ģenerālgubernators, to ieceļ pēcAustrālijas valdības priekšlikuma. Faktiski ģenerālgubernatora pilnvaras realizē Austrālijas valdība – ministru kabinets. Likumdevējs orgāns ir federālais divpalātu parlaments, kurā ietilpstLielbritānijas karaliene, Pārstāvju palāta un senāts. Pārstāvju palātu ievēl uz 3 gadiem, bet Senātu ievēl uz 6 gadiem. Likumdošanā abas palātas ir līdztiesīgas, izņemot finansu likumprojektus, kurus var iesniegt tikai Pārstāvju palāta, bet senātam nav tiesību izdarīt tajos grozījumus. Izpildvara ir Lielbritānijas karalienei, ko pārtāv ģenerālgubernators, un valdībai, ko vada premjerministrs. Katram štatam ir sava konstitūcija, parlaments un valdība. Faktiski štatu pārvalda štata valdība, ko vada premjerministrs.

Austrālijas leiboristu partija ir vadošā partija un dibināta 1891.gadā. Leiboristu partija savā programmā plaši pielieto brīvā tirgus pamatprincipus, kuri atvieglo valstu savstarpējo tirdzniecību. Nav tādas informācijas par likumiem, kuri aizliegtu Austrālijā ievest pārtikas produktus, vai arī par ierobežojumiem, kuri apgrūtina produktus,vai arī par ierobežojumiem, kuriapgrūtina produktu ievešanu un tirdzniecību valstī.

1.6.Ekonomiskās vides analīze.

Patreiz ekonomikā arvien vairāk ir jūtama ievērojama novēršanās no Eiropas valstīm un orientācija uz Āzijas reģionu. Austrālijas ekonomiskā attīstība ļoti lielā mērā ir atkarīga no lauksaimniecības produktu un izejvielu eksporta. Pasaules ekonomikas krīzes pēdējos piecos gados un tai sekojošais pieprasījuma kritums pēc šādas produkcijas, jūtami ietekmēja Austrālijas eksporta ienākumus un visu ekonomiku kopumā. Pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir stabilizējusies. Austrālijas valdība cenšas atbalstīt rūpniecisko ražojumu eksportu un attīstīt transporta, ostu pakalpojumu efektivitāti. Lielas cerības tiek liktas uz aizvien pieaugošo sadarbību ar Āzijas valstīm, kuru augošais dzīves līmenis padara tās par potenciālu Austrālijas preču noieta tirgu. Eksporta apjoma pieaugumu sekmē arī Austrālijas dolāra vērtības krišanās.

No visām Baltijas valstīm Latvijai ar Austrāliju ir visintensīvākā tirdzniecība.

Tirdzniecības apjoms starp Austrāliju un Latviju ir sekojošs:

·       Eksports uz Austrāliju – 48 tūkst.Ls, galvenās preču grupas – pārtikas rūpniecības produkti, kokmateriāli un to izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, elektroiekārtas;

·       Imports no Austrālijas – 294 tūkst.Ls, galvenās preču grupas – elektroiekārtas un optiskās ierīces.

Austrālijas ekonomiskie rādītāji

Budžets: ienākumi – 124,4 mljr.dolāru , izdevumi – 123,7 mljr. dolāru.

Iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3,7%, plānotā inflācija – 4,0% un bezdarbs – 8,3%.

Ārējā tirdzniecība:

·       eksports – 42,5 mljr.dolāru, Austrālija ir 22 lielākā pasaules eksportētājvalsts, tās galvenie partneri ir japāna, ASV, Koreja, Jauzēlande, AK.Galvenās eksporta preču grupas – graudi, gaļas un piena izstrādājumi, vilna.

·       Imports – 45,6 mljr.dolāru, Austrālija ir 20 vietā pasaulē importa ziņā, tās galvenie partneri ir ASV, Japāna, Lielbritānija, Vācija, galvenās preču grupas ir iekārtas, patēriņa priekšmeti.

Autrālijā bija 6,4 milj. nodarbināto 579 tūkst. bezdarbnieku, 1/3 nodarbināto strādā tirdzniecībā, finansu un pakalpojumu sfērā, vairāk nekā 1/5 – rūpniecībā, apmēram 1/6 – lauksaimniecībā. Austrālija ir ekonomiski attīstīta valsts, par to liecina lielais strādājošo skaits tirdzniecībā un rūpniecībā. No gada laikā valstī saražotā kopprodukta 4% dod lauksaimniecība, 34% - rūpniecība un 62% - ieņemumi par sniegatjiem pakalpojumiem, kas raksturīgi visām augsti attīstītām valstīm.

Secinājumi.

Austrālijas kontinents ir pārāk tālu no Latvijas, lai būtu izdevīgi eksportēt preces. Uz Austrāliju nav izdevīgi eksportēt tāpēc, ka transportēšanas izmaksas līdz Austrālijai būtu ļoti augtas un tas sadārdzinātu produkta pārdošanas cenu, kura neatbilstu patiesajai vērtībai. Arī Austrālijas klimats ir ļoti karsts, un tas jāņem vērā eksportējot pārtikas produktus.

Secinājumi: Austrālija nav izdevīga eksporta valsts Latvijai.

Izmantotās literatūras saraksts.

1. Austrālija “Planēta” – R: galv. Enciklopēdijas red. 1988.gads 473. - 478.lpp.

2. Austarlia “Worldmark Encyclopedia of the nations” – USA: Worldmark Press Ltd. 1990.gads. 9. - 18.lpp.

3. Austrālija “Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām” – R: ”Zvaigzne ABC” 1992.gads 289. – 292.lpp.

4. Nepublicētā literatūra: “Austrālijas valsts pārskats” 1995.gads.