Autors: ROBERTS GLAUDIŅŠ
.
Darbā analizēta automāta reprezentācija
ar daļēji definētām transformācijām - automāta transformāciju kopa. Konstruēts
piemērs, kas parāda, ka attiecībā pret modelēšanu
nesalīdzināmiem automātiem transformāciju kopas var sakrist. Vēl vairāk - šis
rezultāts ir spēkā arī īpaši reducētiem automātiem.
APZĪMĒJUMU SARAKSTS.
q ~ q¢
- neatšķirami automāta stāvokļi,
V “ V¢ - neatšķirami automāti,
V¢ŲV
- automāts V¢ modelē automātu V,
V¢Ų×V - automāti V¢ un V modelē viens
otru,
ļAļ
- kopas A apjoms,
įVgń - automāta V pusgrupa,
A*
- visu iespējamo fiksēto A alfabēta vārdu
kopa,
B*
- visu iespējamo fiksēto B alfabēta vārdu kopa,
JĒDZIENI UN SVARĪGĀKIE APZĪMĒJUMI.
Šajā
nodaļā aplūkosim jēdzienus un apzīmējumus, kuri turpmāk tiks izmantoti
darbā.
Par alfabētu sauksim grafisku simbolu
(burtu) galīgu virkni, kuras locekļi ir cits no cita atšķirami. Piemēram,
grafisku zīmju virkne A, kur A={a,b,c}, atskaitot simbolus "{" un
"}" , uzskatāma par alfabētu. Par vārdiem dotajā alfabētā A sauksim
galīgas simbolu virknes, kuru locekļi ir A burti. Piemēram, alfabētā {a,b,c}
par vārdiem uzskatāmas simbolu virknes ab,c,bb,acb u.c. Tukšā vārda apzīmēšanai
izmantosim simbolu e. Lai apzīmētu visu iespējamo fiksēta alfabēta A vārdu
kopu, lietosim simbolu A*.
Divi dotā alfabēta A vārdi ir vienādi,
ja:
1) tie abi ir tukšie vārdi,
2) tos abus
veido alfabēta A burtu virknes, kurām ir
vienāds locekļu skaits un
vienādi attiecīgie locekļi.
Piemēram, ja apskatam alfabētu A,
A={a,b,c}, un tajā definētus vārdus a, bc, ab, bc, cc, tad otrais un ceturtais
vārds šajā virknē ir uzskatāmi par vienādiem.
Ja u=a1....an ir dotā alfabēta A vārds, kur “j ajĻA ,tad par
tā garumu sauksim u veidojošās burtu virknes locekļu skaitu n un apzīmēsim to
ar l(u). Piemēram, ja dots alfabēts {a,b,c} un tajā vārds u=ccaba, tad l(u)=5.
Tukšā vārda e garums, pēc definīcijas, ir 0, t.i., l(e)=0.
Terminu kopa
lietosim matemātikā vispārpieņemtajā nozīmē. Ja A- kopa, tad ½A½-šīs kopas
apjoms.
Ja A,B- kopas, tad pieraksts
AĮB nozīmē, ka A ir kopas B apakškopa.
Kopu A un B Dekarta
reizinājumu apzīmēsim ar A ´ B.
Ar simbolu := aizvietosim vārdisku apgalvojumu
" ir pēc definīcijas ".
Ar j: A®B apzīmēsim kopas A attēlojumu
kopā B.
Pieņemsim, ka j: A®B ir attēlojums. Mēs
teiksim, ka :
1) j ir
injekcija, ja no a1 ¹ a2 seko j(a1) ¹ j(a2);
2)
j ir sirjekcija,
ja “bĻB eksistē tāds aĻA, ka j(a)=b;
3) j ir bijekcija,
ja tas vienlaicīgi ir gan sirjekcija, gan
injekcija.
Ja j ir injekcija, tad ar j-1 apzīmēsim j inverso attēlojumu.
Ar j(A¢) apzīmēsim apakškopu kopā B,
kura sastāv no visiem b Ļ B, kuriem atradīsies
a Ļ A¢, ka j(A) = b,
t.i. , j(A¢) = {b , $ a Ļ A¢
j(a) = b }.
Pieņemsim, ka j:A®B ir attēlojums un
B¢- apakškopa kopā B. Ar j-1(B) apzīmēsim apakškopu kopā A, kura
sastāv no visiem tiem a Ļ A, kuriem
j(A)ĻB¢ ,t.i.,
j-1(B¢) := { a , j(a)ĻB¢ }.
Pieraksts
i= 1 n
nozīmē, ka indeksi i mainās robežās no 1 līdz n pa visiem
naturāliem skaitļiem.
Loģiskās operācijas Ś(un),
Ū(vai), Ź(seko), Ų(tad un tikai tad), “(visiem), $(eksistē) lietosim vispārpieņemtajā nozīmē.
Zīme
o tekstā atzīmē pierādījuma
sākumu, bet ¦ pierādījuma beigas.
Netukšu kopu ar tajā uzdotu asociatīvu
bināru operāciju sauc par pusgrupu. Pusgrupu sauc par
monoīdu, ja tajā ir izdalīts vienības elements. Piemēram, kopa A* ar tajā
definētu operāciju " vārdu konkatenācija " ir monoīds. Vienības
elements šajā pusgrupā ir e.
Attēlojumu j no pusgrupas A pusgrupā B
sauc par homomorfismu,
ja j(xy) = j(x)j(y)
katram x,yĻA. Šeit xy nozīmē operāciju pusgrupā A, bet j(x)j(y) operāciju
pusgrupā B. Savstarpēji viennozīmīgu
homomorfismu sauc par izomorfismu.
Definīcija. Algebrisku sistēmu V=(A,B,Q,*,˚ ) sauc
par Milī tipa automātu,ja A,B,Q ir netukšas galīgas kopas, bet *: Q´A®Q,
˚: Q´A®B - attēlojumi, bez tam
attēlojums ˚ ir sirjektīvs.
Kopu Q sauc par stāvokļu kopu, A- par ieejas
alfabētu, B- izejas alfabētu. Attēlojumu * sauc par pārejas funkciju, ˚- par izejas funkciju.
Turpmāk termina "Milī tipa automāts" vietā lietosim
īsāku terminu "automāts".
Ja būs doti vairāki automāti, piemēram,
V=(A,B,Q,*,˚) un
V¢=(A¢,B¢,Q¢,Ä,:), tad automātus V=(A,B,Q,*,˚) un V¢=(A¢,B¢,Q¢,Ä,:)
apzīmēsim arī šādi V=(A,B,Q) un
V¢=(A¢,B¢,Q¢). Šai situācijā, mēs nebūt neuzskatām, ka automāta V pārejas un
izejas funkcijas sakrīt ar automāta V¢ pārejas un izejas funkcijām , kaut arī
atklātā veidā šīs operācijas nenorādam.
Mēs uzskatām, ka no konteksta var atšķirt
automātam domātās
operācijas *
un ˚ . Ja var rasties pārpratumi,
tad lietosim arī citus apzīmējumus,
piemēram, Ä un :
automātam V' .
Automātu funkcionēšanu raksturo
attēlojumu * un ˚
paplašinājumi kopā Q´A*. Šos paplašinājumus definēsim rekursīvi.
Pieņemsim, ka qĻQ,
aĻA un uĻA*.
Definīcija. 1) q*e =q ;
2) ja u¢= ua un
q*u definēts, tad q*u¢ = ( q*u ) * a.
Definīcija. 1) q˚e = e ;
2) ja u¢= ua
un q˚u definēts, tad
q˚u¢= ( q˚u)(( q*u)˚a).
Par funkciju *,˚
definīcijas kopu turpmāk varam uzskatīt
Q´A*. Izejas funkcijas * definīcijas kopa tiks paplašināta, tātad tiks
paplašināta arī vērtību kopa, t.i., turpmāk tā būs B*. Šo funkcionēšanu
visprecīzāk raksturo sekojoša teorēma.
Teorēma. Dots automāts V=(A,B,Q,*,˚), tādā
gadījumā katram vārdu pārim (u,v) alfabētā A ir spēkā vienādība :
q*(uv)=(q*u)*v
; (1)
q˚(uv)=(q˚u)((q*u)˚v).
(2)
Šīs teorēmas pierādījums atrodams [1] grāmatā (1.6.1. teorēma ).
1. nodaļa.
AUTOMĀTA PUSGRUPA.
1§.Visur definēta pusgrupa.
Dots automāts V=(A,B,Q), kur A={a1,......,an} -ieejas alfabēts B={b1,.....,bm} -izejas alfabēts un Q ={q1,.....,qk} stāvokļu kopa.
Visur definētus kopas Q attēlojumus
sevī sauc par transformācijām. Šo transformāciju veidoto pusgrupu apzīmē ar Tr(Q).
Automāta katram burtam ai
piekārtosim transformāciju
|
gi=
,kur qj¢=qj*ai
, i =i k
un j = i k
Automātam V definēsim pusgrupu, kuras
veidotājelementi būs transformācijas gi. Šo elementu
kopu apzīmēsim ar Vg={gi
i= 1 n }.Transformācijas
kopas Vg ģenerēto pusgrupas Tr(Q) apakšpusgrupu ć Vg ń sauc par automāta
V pusgrupu. Šādi piekārtojot automātam pusgrupu netiek ņemta vērā tā izejas
funkcija.
2§. Daļēji definēta pusgrupa.
Dots automāts V=(A,B,Q), kur A={a1,...,an} -ieejas alfabēts, B={b1,...,bm} -izejas alfabēts un Q={q1,...qk} -stāvokļu kopa.
Daļēji definētus kopas Q attēlojumus
sevī sauc par daļējām transformācijām. Lai būtu īsāk, mēs tās sauksim vienkārši
par transformācijām. Šo transformāciju veidoto pusgrupu apzīmēsim ar PTr(Q).
Automāta katram burtu pārim (ai,bj) piekārtosim transformāciju
|
|
gij = , kur gsij
:=
Šādā veidā mēs panākam, ka arī izejas funkcija iespaido automāta pusgrupu.
.
Definīcija. Kopu Vg={ gij ł i=1,n; j =1,m }
sauc par automāta V
transformāciju kopu.
Definīcija. Transformāciju kopas Vg ģenerēto
pusgrupas PTr(Q) apakšpusgrupu
ć Vg ń sauc par
automāta V pusgrupu.
Daļēji definēto
transformāciju veidotās pusgrupas ir cieši saistītas ar visur definēto
transformāciju veidotajām pusgrupām. Šo saistību raksturo sekojošs apgalvojums.
Pieņemsim, ka A={a1,....,an}
un a0ŁA. A0:={a0}Ē A.
Apgalvojums. Katrai
pusgrupas PTr(A) apakšpusgrupai
S eksistē pusgrupas
Tr(A0)
izomorfa apakšpusgrupa S0.
Šī apgalvojuma pierādījums dots I.Balodes maģistra darbā.
Secinājumi:
1) Šajā paragrāfā mēs
parādījām , ka daļēji definētās transformācijas labāk raksturo automātu nekā
visur definētās transformācijas, kuras aplūkotas iepriek-
šējā paragrāfā, jo automātiem arī izejas funkcija iespaido
automāta pusgrupu;
2) Savukārt,
pēdējais apgalvojums parāda, ka, no pusgrupu teorijas viedokļa, mēs varam
aprobežoties ar visur definētām trasformācijām.
2. Nodaļa.
AUTOMĀTU NEATŠĶIRAMĪBA
Definīcija.
Automātus sauc par salīdzināmiem, ja tiem ir vienādi ieejas alfabēti.
Doti divi salīdzināmi automāti V=(A,B,Q,*,˚)
un V¢=(A¢,B¢,Q¢,Ä,:).
Definīcija. Stāvokļus q
un q¢ sauc par neatšķiramiem
stāvokļiem, ja katram
vārdam aĻA* izpildās vienādība q˚a=q¢:a.
(Ievadot vienādus vārdus, izejas vārdi arī būs vienādi.)
Definīcija.
Stāvokli q sauc par atšķiramu no stāvokļa q¢, ja eksistē tāds vārds aĻA* , ka
q˚a ¹ q¢:a. Šajā gadījumā saka,
ka stāvokļi q un q¢ atšķirami ar vārdu a vai arī, ka vārds a atšķir stāvokļus q
un q¢. Neatšķiramus automāta stāvokļus q un q¢ apzīmē šādi: q~q¢.
Apgalvojums.
Attiecība ~ ir ekvivalences tipa predikāts,t.i., izpildās sekojošas
3 īpašības: 1) refleksivitāte;
2) simetrija;
3)
transitivitāte.
Definīcija.
Automātu V sauc par reducētu automātu, ja šī automāta jebkurš
stāvokļu pāris q un q¢ ir atšķirams.
Definīcija.
Pieņemsim, ka TĮA*. Stāvokļus q un q¢ sauc par neatšķiramiem
kopā
T, ja “xĻT izpildās q˚a=q¢˚a.
Ērtības labad , lai formulētu sekojošo teorēmu, ievedīsim
apzīmējumu: An:={aĻA*ł l(a) = n}.
Ar ½Q½ apzīmēsim kopas Q apjomu.
Teorēma. Galīga
automāta V=(A,B,Q,*,˚) stāvokļi q un q¢ ir neatšķirami tad un tikai tad, ja tie ir neatšķirami kopā AŗQŗ-1.
Šīs teorēmas pierādījums dots [4] grāmatā.
No prakses viedokļa redzēsim, ka pārbaudes procedūra lieliem
kopas Q apjomiem praktiski ir grūti veicama.
Apskatīsim divus automātus V= (A,B,Q,*,˚) un V¢= (A,B,Q¢,Ä,:).
Definīcija.
Divus automātus sauc par neatšķiramiem pēc iekšējiem stāvokļiem, ja
katram viena automāta iekšējam stāvoklim atrodams neatšķirams otra automāta
iekšējais stāvoklis. Neatšķiramus automātus apzīmē šādi: V”V¢.
Apgalvojums. Automātu neatšķiramība ir ekvivalences tipa
predikāts.
Pierādījums dots grāmatā [4].
Ar K(A,B) apzīmēsim
visu to automātu V= (A,B,Q,*,˚ ) klasi, kur Q ir kādas fiksētas sanumurējamas
kopas U apakškopa. Pieņemsim, ka VĻK(A,B). Ar
Kv(A,B) apzīmēsim visu to automātu V¢ĻK(A,B) kopu, kuriem
izpildās nosacījums V”V¢ (automāti ir neatšķirami).
Klasi Kv(A,B)
raksturo sekojoša teorēma.
Teorēma.
Ja A,B- galīgas netukšas kopas un VĻK(A,B), tad klase Kv(A,B) ar
precizitāti līdz izomorfismam satur vienu vienīgu reducētu automātu.
Šīs teorēmas pierādījums dots grāmatā [4].
Definīcija. Automātus V un V¢
sauc par izomorfiem, ja eksistē tādas
bijekcijas:
j1: Q®Q¢
j2: A®A¢
j3: B®B¢ ,ka izpildās sekojoši nosacījumi:
1) j1(q*a)=j1(q)
Ä j2(a);
2) j3(q˚a)=j1(q)
: j2(a).
Apgalvojums. Izomorfiem automātiem ir izomorfas
pusgrupas.
Tālāk skatīt V. Buźas maģistra darbā.
3. nodaļa.
AUTOMĀTU MODELĒŠANA
1.§ Jēdzini un definīcijas.
Definīcija. Saka,
ka automāts V¢ modelē automātu V ar attēlojumiem j1: Q®Q¢, j2: A®A¢, j3¢:
B¢®B, ja diagramma:
Q ´ A*
¾® B*
j1” “ j2 j3¢
Q¢´(A¢)*¾®(B¢)* ir komutatīva.
Šajā situācijā mēs pieņemam, ka j2
ir paplašināts kopā A*
ar nosacījumu j2(ua)=j2(u)j2(a),
tāpat j3¢(v¢b¢)=j3¢(v¢)j3¢(b¢).
Šajā situācijā lietosim pierakstu
V¢ŠV(j1j2j3¢).
Definīcija.
Saka, ka V¢ modelē V, ja eksistē tādi
attēlojumi j1, j2, j3¢, ka
V¢ŠV(j1j2j3¢).
Šai situācijā lietosim pierakstu V¢ŠV.
Definīcija. Saka, ka
automāti V un V¢ modelē viens otru, ja VŠV¢ un V¢ŠV. Šajā situācijā lietosim
pierakstu VŠ×V¢.
Definīcija.
Saka, ka automāts V=(A,B,Q) neatšķir
ieejas burtus a1,a2ĻA, ja
“(q,u)ĻQ´A* izpildās vienādība q˚a1u=q˚a2u.
Pretējā gadījumā saka, ka automāts V atšķir ieejas burtus a1, a2.
Definīcija.
Reducētu automātu, kas atšķir visus dažādos ieejas burtus, sauc par
īpaši
reducētu automātu.
Lemma. Reducēts automāts V=(A,B,Q) nav īpaši
reducēts tad un tikai tad, ja $ (a1,a2)ĻA´A
,ka [ a1¹a2
Ś “qĻQ ( q*a1=q*a2 Ś q˚a1=q˚a2)].
Definīcija.
Teiksim, ka automāts V’= (A’, B’, Q’, ·, Ä )
modelē automāta V’= (A,
B, Q, ŗ,
* ) stāvokli q Ī Q , ja eksistē
tāds automāta V’stāvoklis q’ Ī Q’ un attēlojumi j3’: ( B’)* ® B*,
j2: A*
® ( A’ )* , ka
katram a Ī A* q ŗ a = j3’(q’ · j2( a ))
Pretējā gadījumā teiksim, ka automāts
V’ nemodelē automāta V stāvokli q.
Kā sekas no iepriekšējās definīcijas
iegūstm šādu
apgalvojumu: Ja automāts V’ nemodelē kādu automāta V
stāvokli q, tad
automāts V’
nemodelē automātu V.
2§. ........................................................
V. Bužas 1996. gada maģistra darbā
nesalīdzināmie automāti sastāv no četriem stāvokļiem, ieejas alfabēts satur
trīs un izejas alfabēts divus burtus.
Radās iespaids, ka automāti, kuriem vienādas
pusgrupas un tie satur tikai divus ieejas burtus, varētu būt attiecībā pret
modelēšanu ekvivalenti.
Apskatām divus automātus, kuriem mazāks ieejas
un izejas burtu skaits un tikai divi stāvokļi. Kā redzēsim, tad arī šajā
gadījumā automāti ir īpaši reducēti , to pusgrupas ir vienādas, bet tie viens
otru nemodelē.
( # ) Ar automāta
grafu sapratīsim automāta shematisko
zīmējumu, kurā ar aplīšiem attēloti automāta stāvokļi, ar bultiņām norādītas
pārejas, alfabēta burti a un b ar indeksiem norāda pie kādas to kombinācijām
notiek pāreja.
Piemērs Nr. 1
Apskatam automātus V un V', kuriem A ={ a1 a2 } B={b1
b2 } un Q= {q1 q2 }.
Automāts V.
Automāts V’.
a1
b2
q1 q2
a2 a2
b1 b2
a1
b1
a2
b1
q1 q2
a1 a2
b2 b2
a1
b1
Pierādīsim, ka šiem automātiem
pusgrupas ir vienādas, t. i. g> = g>.
Konstruēsim daļēji definētas
transformācijas, kas ir atbilstošās pusgrupas veidotājelementi.
Ērtības labad turpmāk vienkāršosim
pierakstu- pārbaudot pusgrupu veidotāj elementus sapratīsim, ka pārbaudam katra
stāvokļa reakciju uz visām iespējamām ieejas un izejas burtu kombinācijām.
Arī “prim” zīmes pie stāvokļu, ieejas
un izejas alfabēta burtiem un stāvokļiem
nelietosim, ja nerodas pārpratumu, ka
apskatam automātu V’.
Pusgrupas noteikšanas procesā izmantojamo
apzīmējumu skaidrojums:
automāta
stāvokļi, kuros
ievadam a1,
a1 1
2
b1 -
1
stāvokļi uz kuriem pāriet automāts
simbols " -
" nozīmē, ka
pie situācijas, kad ieejā ir a1 un izejā b1.
stāvoklī q1 automātam
vainu nav
definēti burti a1 un b1, vai arī, ja ir definēti,
tad stāvoklī uz burtu a1 automāts
neizdod b1.
Pieraksts nozīmē, ka apskatam automāta
stāvokļus q1 un q2 ar ieejas burtu a1 un izejas burtu
b1 , redzams, ka stāvoklim q1 ieejas burts a1 nav definēts- viņš uz tu nereaģē, bet
ja a1 ievada astāvoklī q2, tad
automāts pāriet uz stāvokli q1 .
( i )
Apskatāmo automātu atbilstošo pusgrupu veidotājelementi visām
iespējamām ieejas un izejas burtu kombinācijām.
Automātam V : Automātam V’:
a1 1
2 a1 1
2
b1 -
1 b1 -
1
a1 1
2 a1 1
2
b2 2
- b2 1
-
a2 1
2 a2 1
2
b1 1
- b1 2
-
a2 1
2 a2 1 2
b2 -
2 b2 -
2
Automāta
V transformāciju kopa visām dāžādām ieejas un izejas burtu
Salīdzinot transformācijas atbilstoši V un V‘ mēs
redzam, ka
Tas nozīmē, ka abiem automātiem pusgrupu
veidojošās transformācijas ir vienādas.
Tas savukārt nozīmē, ka atbilstošās
pusgrupas ir vienādas, t. i. q> = q>.
( ii
) Tagad pierādīsim, ka automāti V un
V’ir reducēti.
1) lai pierādītu, ka automāts V
ir reducēts automāts- ir jāpierāda, ka jebkuri
divi stāvokļi šajā automātā ir
atšķirami.
Tā kā automāta V stāvokļu kopas
apjoms ir divi, tad jāparāda tikai, ka
stāvoklis q1 ir atšķirams
no stāvokļa q2 .
q1a1 = b2 ¹ b1 = q2 a1
2) līdzīgi parādīsim, ka automāts V’ arī ir reducēts automāts,
q1a1 = b2 ¹ b1 = q2 a1
(iii)
Tagad pierādīsim, ka abi automāti ir īpaši reducēti .
Abiem automātiem alfabēts sastāv no diviem burtiem A={a1 a2 } A’={a1
a2 }.
Mums jāparāda, ka abi automāti
atšķir šos burtus.
1)Apskatīsim
automātu V un parādīsim, ka tas atšķir burtus
a1 un a2.
q1a1 = b2
¹ b1 = q1 a2
Tātad šis ir īpaši
reducēts automāts.
2) Apskatīsim automātu V’ un parādīsim,
ka tas atšķir burtus a1 un a2.
q1a1 = b2 ¹ b1 = q1a2
Arī šis automāts atšķir visus ieejas burtus,
kas arī ļauj konstatēt, ka V’ ir īpaši reducēts automāts.
( iv ) Tagad pierādīsim,
ka automāts V nemodelē automātu V’, t. i. V ćV’
Pieņemsim pretējo, proti, ka V ć V’, tad eksistē tādi attēlojumi j1 , j2 , j3,
ka diagramma Q’ 5 (A’)* ® (B’)*
j1Æ Æj2 j‘3
Q 5 A* ® B* ir komutatīva.
Tā kā abi alfabēti B un B’ sastāv no
diviem burtiem un attēlojumi Q 5A ·® B
un Q’ 5A’ ŗ® B’ ir sirjekcijas, tad arī attēlojums j3’ ir sirjekcija (
diagramma taču ir komutatīva).
No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem
izejas alfabētu apjomi ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma: Q’ 5 (A’)* •® ( B’)*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 1 )
Q
5 A* ŗ® B*
ir komutatīva.
Ņemsim vērā, ka j3= ( j3’)-1,
t. i. j3 ir
attēlojuma j3’ inversais attēlojums.
Tā rezultātā arī j3 ir bijekcija.
Tagad pievērsīsimies
attēlojumam j2 .
Pierādīsim, ka j2 ir
injekcija. Ja tas tā nebūtu , tad j2( a1’ ) = j2(
a2’ )
Pievēršamies komutatīvai
diagrammai ( 1 ) un automāta grafam ( # ) .
No
šejienes
j3 (b1’) = j3 (q1· a2’) = j1(q1)
° j2(a2’) = j1(q1) ° j2(a1’)
= j3(q1· a1’) = j3(b2’)
Tā ir pretruna, jo j3 ir bijekcija.
Visbeidzot analizēsim
attēlojumu j1.
Lai pierādītu, ka V nemodelē V’ mums pietiek uzrādīt vismaz
vienu stāvokli automātā V un parādīt, ka nevar atrast starp automāta V’
stāvokļiem tādu kurā ievadot kādu vārdu, tas izdotu ārā tādu pašu vārdu, kā
automāts V. Tikai jāņem vērā, ka jāapskata arī visas iespējamās ieejas burtu
atbilstību kombinācijas.
Pieņemam, ka automāts V modelē automātu V’.
Mēs
izvēlamies automāta V’ stāvokli q1’ un
piemeklējam tādu vārdu, kuru ievadot automāta V visos stāvokļos pēc kārtas
,varam parādīt, ka vienam un tam pašam ieejas burtam atbilst dažādi izejas
burti, kas norāda, ka j1 nav bijekcija. Bet iepriekš esam noskaidrojuši, ka j1 ir bijekcija. Nonākam pie pretrunas,
kura liek secināt, ka pieņēmums, ka V modelē V’ bijis kļūdains. Tātad.
1) Pieņemsim, ka j1( q1’ )
= q1
j3( b1’b2’ ) = j3( q1’·
a2’a2’ ) = j1( q1’ ) q j2(a2’a2’)
= q1 q j2(a2’a2’)
a)
j2( a2’) = a1 . Šai situācijā
j3(b1’b2’) = q1 q a1a1
= b2b1
Tātad j3( b1’ ) = b2 un b1
= j3( b2’ ).
Tagad apskatisim kaut ko citu, proti,
j3( b1’b2’b2’ ) = j3(
q1’· a2‘a2’a2’) = j1( q1
) q j2(a2‘a2’ a2’) =
= q1 q
a1‘a1’a1’= b2’b1’b2’
.
No
šejienes j3(b2’) =
b2. Pretruna, jo mēs konstatējām, ka j3( b2’ ) = b1.
Līdz ar to
j2( a2’) ¹ a1.
b)
j2(a2’) = a2 . Šai situācijā j3( b'1 b'2
) = q1 q a2 a2= b1b1 .
Pretruna, jo sanāk,
ka j3( b1 ) = b1 un j3(
b2 ) = b1 ,
Tātad j1( q1’ )
¹ q1
2) Pieņemsim, ka j1( q1’) = q2
, tad
j3( b1’b2’ ) = j3( q1’·
a2’a2’ ) = j1( q1’ ) q j2(a2’a2’)
= q2 q j2(a2’a2’)
a)
Ja j2( a2’) = a1. Šai situācijā j3( b1 b2 )
= q2 q a1a1 = b1b2
Tagad apskatīsim kaut ko citu, proti,
j3( b1’b2’b2’ ) = j3(
q1’· a2‘a2’a2’) = j1( q1’
) q j2(a2‘a2’ a2’) =
= q'1 q
a1a1a1= b1b2b1
.
No šejienes j3( b2’)
= b2 un j3( b2’ ) = b1
. Pretruna!
Līdz ar to j2( a2’) ¹ a1
.
b)
Ja j2(a2’) = a2 . Šajā
situācijā j3( b1’b2’
) = q2 q a2a2 = b2b2.
Pretruna! Jo sanāk, ka j3( b1’ ) = b2
¹ b2 = j3( b2’
)
Tātad j1( q1’ ) ¹ q2.
Esam konstatējuši, ka j1( q1 ) Ļ { q1,q2 }.
Tas tā nevar būt, jo j1
ir visur definēts attēlojums ar vērtību kopu
Q={q1,q2}.
Atliek secināt, ka pieņēmums V ć
V’ ir bijis kļūdains.
( v ) Tagad parādīsim, ka automāts V’
nemodelē automātu V, t. i., V’ćV.
Līdzīgi, kā ( iv ) pieņemsim pretējo, proti, ka V’ćV,, tad eksistē
tādi
attēlojumi j1,j2,j3,
ka
diagramma:
Q 5 A* ŗ® B*
j1Æ Æj2 j3’
Q’ 5 (A’)* •® (B’)* ir komutatīva.
Rīkojoties analogi kā ( iv ) gadījumā
secinām, ka diagramma:
Q 5 A* ŗ® B*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 2 )
Q’ 5 (A’)* •® (B’)* ir komutatīva,
attēlojums j3 ir bijekcija un j3=(j3’)-1, t.i.
j3ir attēlojuma j3’inversais
attēlojums.
Tagad pievērsīsimies attēlojumam j2. Parādīsim, ka j2 ir injekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad j2( a2 ) = j2( a1 ).
Pievēršamies komutatīvai diagrammai ( 2 ) . No šejienes
j3(
b1) = j3( q1q a2) = j1(
q1 ) · j2( a2 ) = j1( q1 )
· j2( a1 ) =
= j3( q1q
a1 ) = j3( b2 )
Pretruna! Jo j3 ir bijekcija.
Visbeidzot pievērsīsimies
attēlojumam j1.
1) Pieņemsim, ka j1(q1) = q1’
, tad
j3( b2 b1) = j3( q1q
a1a1) = j1( q1 ) · j2( a1a1
) = q1’ · j2(
a'1a'1)
a) ja j2(a1)
= a1’ j3(
b2b1 )= q1’ · a1’a1’ = b2’b2’
Pretruna, jo sanāk, ka j3( b2 ) = b2’
un j3( b1 ) = b2’
b) ja j2(a1)=a2’ j3( b2
b1 )= q1’ ·
a2’a2’ =b1’b2’,
tātad j3( b2 ) = b1’ un j3( b1
) = b2’
Apskatot citu gadījumu iegūstam-
j3( b2 b1 b2) = j3(
q1q a1a1a1 ) = j1( q1
) · j2( a1a1a1 ) =
=q1’ · j2( a2’ a2’
a2’ )= b1’b2’b2’.
Tas nozīmē, ka j3( b2 ) = b1’
un j3( b2 ) = b2’ Pretruna!
2) Pieņemsim, ka j1( q1 ) = q2’
, tad
j3( b1 b2) = j3( q1q
a2a1) = j1( q1 ) · j2( a2a1
) = q2’ · j2(
a'2 a'1)
a) ja j2(a1)
= a1’ ,tad j3( b1b2
)= q2 ‘ · a2’a1’
= b2’b1’
un sanāk, ka j3( b1 ) = b2’
un j3( b2 ) = b1’ tādā gadījumā
j3( b2’b1’b2’) = j3(
q1’· a1’a1’a1’) = j1( q1
) q j2(a1‘a1’a1’) =
= q2’
· a1‘a1’a1’=
b1’b2’b2’
un j3( b2 )
= b1’ un j3( b2 ) = b2’ Pretruna!
b) ja j2 ( a1)
= a2’ ,tad j3( b1b2
)= q2’ · a1’a2’
= b1’b1’ sanāk
ka j3( b1 )
= b1’ un j3( b2 ) = b1’ , bet tā ir pretruna, jo j3 ir bijekcija!
Esam pierādījuši, ka automāti V un
V’viens otru nemodelē!
Salīdzinot ar V. Bužas maģistra darbu mēs šai
situācijā pierādījām, ka ieejas un
izejas alfabēts var saturēt tikai divus burtus un stāvokļu kopa arī
saturēt tikai divus stāvokļus.
Lai labāk izprastu uzkonstruēto automātu
darbību, mēģināsim vērot, kā tie
“ uzvedās” pie dažāda ieejas un izejas
alfabēta burtu skaita, saglabājot par bāzi pirmo divu stāvokļu konfigurāciju un
mēģinot pielikt, ja nepieciešams, klāt stāvokļus tā, lai izpildītos mūsu
uzstdīta prasība- automātu pusgrupas būtu vienādas, bet tie viens otru
nemodelētu.
Kā vēlāk redzēsim, visos šajos
gadījumos mums izdodas uzkonstruēt automātus ar vienādām pusgrupām, kas viens
otru nemodelē. Piedevām visi automāti ir īpaši reducēti.
Piemērs Nr. 2
Apskatīsim piemēru ar automātiem V un V’ ,
kuriem A={ a1, a2
} un B ={b1, b2, b3,
b4 }
Automāts
V.
a1
b2
q1 q2 q3 q4
a2 a2 a1 a2 a1 a2
b1 b2 b3 b3 b4 b4
a1
b1
Automāts V’.
a2
b1
q1 q2 q3 q4
a1 a2 a1 a2 a1 a2
b2 b2 b3 b3 b4 b4
a1
b1
Pārbaudam vai abiem automātiem sakrīt
pusgrupas t. i. g> = g>.
Automātam V, automātam V’.
a1 1 2 3 4 a1 1 2 3 4
b1 - 1 4 4 b1 - 1 4 4
a2 1 2 3 4 a2 1 2 3 4
b1 1 - -
- b1 2 -
- -
a3 1 2 3 4 a3 1 2 3 4
b1 1 - 4 - b1 1 -
4 -
a1 1 2 3 4 a1 1 2 3 4
b2 2 - - - b2 1 -
- -
a2 1 2 3 4 a2 1 2 3 4
b2 - 2 2 4 b2 - 2
2 4
a3 1 2 3 4 a3 1 2 3 4
b2 - 2 - 4 b2 - 2 - 4
Konstatējam, ka automātiem atbilstošās pusgrupas ir vienādas.
( ii )
Apskatam vai automāti V un V’ ir
reducēti, tas ir-
vai tie atšķir visus stāvokļus.
Automāts V , automāts V’
q1 un q2 q1q a1 = b2 q1q a1
= b2
q2q a1
= b1 q2q
a1 = b1
q1 un q3 q1 q a1 = b2 q1q a1
= b2
q3 q a2
= b3 q3q
a1 = b1
q2 un q3 q2q a3 = b2 q2q a3
= b2
q3q a3
= b1 q3q
a3 = b1
q1 un q4 q1q a2 = b1 q1q a2
= b1
q4q a2
= b2 q4q
a2 = b2
q2 un q4 q2q a1a1
= b1b2
q2q a1a1 = b1b2
q4q a1a1
= b1b1 q3
q a1a1 = b1b1
q3 un q4 q3q a3 = b1 q3q a2
= b1
q4q a3
= b2 q4q
a2 = b2
Automāti ir reducēti.
( iii )
Pārbaudam vai abi automāti atšķir visus ieejas burtus,
tas ir vai tie ir īpaši
reducēti.
Automāts V, automāts V’.
a1
un a2 q3q
a1 = b1
q1q a1 = b1
q3q a2
= b2 q1q
a2 = b2
a1
un a3 q4q
a1 = b1
q4q a1 = b1
q4q a3
= b2 q4q
a3 = b2
a2
un a3 q3q a2 = b2 q3q a2
= b2
q3q a3
= b1 q3q
a3 = b1
Nosacījums izpildās- tātad abi
automāti ir īpaši reducēti.
( iv )
Apskata vai automāti V un V’ nemodelē viens otru.
1. Apskata gadījumu vai V nemodelē V’.
Lai to pierādītu pietiek pierādīt, ka automāts V nemodelē V’
stāvokli q1 .
Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka
diagramma:
Q' 5 ( A’)*
·® ( B’)*
j1Æ Æj2 j'3
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no diviem
burtiem un attēlojums Q’ 5 A’ ·®
B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir
sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
No tā seko, ka j3 ir
bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits
ir galīgs.
Tāpēc diagramma :
Q' 5 (A’)* ·® (B’)*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 1 )
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka j3 = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais
attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs
pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz
viena no sekojošām vienādībām:
1) j2(a’1) = j2(a’2) 2) j2(a’1) = j2(a’3) 3) j2(a’2) = j2(a’3)
1)
j2(a’1) ¹ j2(a’2), pretējā
gadījumā j2(a’1) = j2(a’2),
tad
j3( b’2 ) = j3( q’1·
a’1) = j1 ( q’1 ) q j2( a’1)
=
= j1 ( q’1
) q j2( a’2) = j3( q’1·
a’2 ) = j3( b’1)
2)
j2(a’1) ¹ j2(a’3),
pretējā gadījumā j2(a’1) = j2(a’3),
tad
j3( b’2 ) = j3( q’1·
a’1) = j1( q’1 ) q j2( a’1)
=
= j1 ( q’1
) q j2( a’3) = j3( q’1·
a’3 ) = j3( b’1)
3) j2(a’2) ¹ j2(a’3),
pretējā gadījumā j2(a’2) = j2(a’3),
tad
j3( b’1 b’1 ) = j3(
q’1· a’3 a’2 ) = j1 ( q’1 )
q j2( a’3) j2( a’2) =
= j1 (
q’1 ) q j2( a’2) j2( a’2)=
j3( q’1· a’2 a’2 ) = j3( b’1 b’2
)
Visos trijos gadījumos mēs iegūstam
pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir
bijekcija, tāpēc vienādība j3(
b’2) = j3( b’1), visos gadījumos ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir
injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir
injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas
nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
Apskatam
attēlojumu j1.
Ja sīkāk nav paskaidrots, tad
secinājumi izdarīti skatoties automātu diagrammas un automātu shematiskos
zīmējumus.
1) pieņem, ka j1(q1’)
= q1 , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo
atrodoties
stāvokļos q1 un q2
izejā ir tikai b1 un b2.
Apskatam gadījumu, kad: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b2 b1= j3( b’2b’1
) = j3( q’1· a’1a’2) = j1(
q’1 ) q j2(a’1a’2) =
= q’1 q j2(
a’1) j2( a2’)
No automāta grafa redzam, ka q1 q j2( a’1) = b2 - secinām, ka tas var būt tikai gadījumā, kad j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā automāts pāries uz
stāvokli q2 t.i. q1* a1
=q2 . Bet no
stāvokļa q2 , lai izejā iegūtu b1, vajag
ievadīt burtu a1, un no mūsu augstāk apskatītās
izteiksmes redzam, ka j2(a’2) = a1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
Apskatam gadījumu, kad: j3(b’2)
= b1
j3(b’1)
= b2
b2 b1= j3( b’1b’2
) = j3( q’1· a’2a’1) = j1(
q’1 ) q j2(a’2a’1) =
= q’1 q j2(
a’2) j2( a1’). ( 1 )
Secinājumus
izdaram līdzīgi, kā iepriekšējā punktā.
No iegūtās izteiksmes iegūstam, ka b2 = q’1 q j2( a’2).
Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja j2( a’2) = a1
.
Tātad
q1 * j2( a’2) =
q1 * a1 =q2 , tāpēc q2 q j2( a’1) = b1
Tas iespējams tikai situācijā, ja j2( a’1) = a1
.
Pretruna, jo sanāk- j2( a’2) = a1
= j2( a’1)
2) pieņem, ka j1(q1’)
= q2 . Secinām j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1
) = j3( q’1· a’2a’2a’1)
= q2 q j2(a’2)
j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’1) = a1
, bet j2 ir
bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas
vērtības , jo j3 ir bijekcija.
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3(
b’2b’1b’2 ) = j3( q’1·
a’1a’2a’2) = q2 q j2(a’1) j2(a’2)
j2(a’2)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a’1) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, atkal pretruna!
3) pieņem, ka j1(q1’)
= q3 . Atkal izmantojam to,
ka j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1
) = j3( q’1· a’2a’2a’1)
= q3 q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a3
, j2(a’1) = a1
, pretruna!
Apskatam otro
apakšgadījumu: j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2
) = j3( q’1· a’2a’2a’1)
= q3 q j2(a’2)
j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a3
, j2(a’1) = a1
, atkal pretruna!
Esam secinājuši, ka pieņāmumi: j1(q1’) = q1
j1(q1’) = q2
j1(q1’) = q3
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp
visiem automāta V stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V’
stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu
stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V nemodelē automātu V’.
2.
Apskata gadījumu vai V’ nemodelē V.
Lai to pierādītu rīkojamies līdzīgi, kā pirmajā punktā ( pierādot, ka
V
nemodelē V’) pietiek pierādīt, ka automāts V’ nemodelē V stāvokli q1 .
Pieņem pretējo, ka V’ modelē V , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka
diagramma:
Q 5 A* q®
B*
j1Æ Æj2 j3’
Q’ 5 ( A’)* ·® ( B’)* ir
komutatīva.
Rīkojoties analogi kā ( iv ) gadījumā
secinām, ka diagramma:
Q
5 A* q®
B*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 1 )
Q’
5 (A’)* ·® (B’)* ir
komutatīva,
attēlojums j3 ir bijekcija un j3 = (j3’)-1, t.i.
j3 ir attēlojuma j3’ inversais attēlojums.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs
pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz
viena no sekojošām vienādībām:
1) j2(a1) = j2(a2) 2) j2(a1) = j2(a3) 3) j2(a2) = j2(a3)
1) j2(a1) ¹ j2(a2),
pretējā gadījumā j2(a1) = j2(a2),
tad
j3( b2 ) = j3( q1 q a1)
= j1 ( q1 ) • j2( a1) =
= j1 ( q1
) • j2( a2) = j3( q1•
a2 ) = j3( b1)
2)
j2(a1) ¹ j2(a3),
pretējā gadījumā j2(a1) = j2(a3),
tad
j3( b2 ) = j3( q1 qa1)
= j1( q1 ) • j2( a1) =
= j1 ( q1
) • j2( a3) = j3( q1•
a3 ) = j3( b1)
3) j2(a2)
¹ j2(a3), pretējā gadījumā j2(a2) = j2(a3),
tad
j3( b2 ) = j3( q3 q a2 ) = j1 ( q3 )
•j2( a2) =
= j1 ( q3
) • j2( a3) = j3( q3• a3
) = j3( b1 )
Visos trijos gadījumos mēs iegūstam
pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir
bijekcija, tāpēc vienādība j3( b2) = j3( b1), visos gadījumos ir pretrunā ar
faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir
injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V ir reducēts automāts, tad j1 ir
injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas
nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
Apskatam attēlojumu j1.
1) pieņem, ka j1(q1)
= q’1 , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo
atrodoties
stāvokļos q1 un q2
izejā ir tikai b1 un b2.
Apskatam gadījumu, kad: j3(b1) = b’1
j3(b2) = b’2
b’2 b’1= j3(
b2 b1 ) = j3( q1q a1a2)
= j1( q1 ) j2(a1a2) = q1 j2(
a1) j2( a2)
No q1
j2( a1) = b’2 secinām, ka j2(a1) = a’1 . Tā rezultātā q1* a’1 = q2.
Sakarā ar to, ka vajag, lai q2 q j2( a’2) = b1, iegūstam j2(a’2) = a1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
Apskatam gadījumu, kad: j3(b2) = b’1
j3(b1) = b’2
b’2 b’1= j3(
b1b2 ) = j3( q1q a2 a1
) = j1( q1 ) Ÿ j2(a2 a1)
= q’1 Ÿ j2( a2) j2( a1) (1)
No šejienes b’2 = q1 q j2( a2). Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja
j2( a2) = a’1 . Tātad q’1 * j2( a’2) =
q’1 * a’1
=q’2 , tāpēc q’2 q j2( a1) = b’1
( skatīt vienādību ( 1 ) ). Tas iespējams tikai situācijā, ja j2( a1)
= a’1 .
Pretruna, jo
j2( a2) = a’1 = j2( a1)
2) pieņem, ka j1(q1)
= q’2 . Secinām j3{b2 ; b1}
= {b’1 ; b’2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b1) = b’1
j3(b2) = b’2
b’1b’2b’1= j3(
b1b2b1 ) = j3( q1· a2a2a1)
= q’2 q j2(a2)
j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a2) = a’1
, j2(a2) = a’1
, j2(a1) = a’1
, bet j2 ir
bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas
vērtības un otrādi.
Apskatam otro apakšgadījumu: j3(b1) = b’2
j3(b2) = b’1 , tad
b’1b’2b’1= j3(
b2b1b2 ) = j3( q1· a1a2a2)
= q’2 q j2(a1)
j2(a2) j2(a2) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a1) = a’1
, j2(a2) = a’1
, j2(a2) = a’1
, atkal pretruna!
3) pieņem, ka j1(q1)
= q’3 . Atkal izmantojam to,
ka j3{b2 ; b1}
= {b’1 ; b’2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b1) = b’1
j3(b2) = b’2
b’1b’2b’1= j3(
b1b2b1 ) = j3( q1· a2a2a1)
= q’3 q j2(a2) j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a2) = a’1
, j2(a2) = a’2
, j2(a1) = a’1
, pretruna!
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b 1) = b’2
j3(b 2) = b’1 , tad
b’1b’2b’1= j3(
b2b1b2 ) = j3( q1· a2a2a1)
= q’3 q j2(a2)
j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a2) = a’1
, j2(a2) = a’2
, j2(a1) = a’1
, atkal pretruna!
Esam secinājuši, ka pieņēmumi: j1(q1 ) = q’1
j1(q1) = q’2
j1(q1 ) = q’3
j1(q1 ) = q’4
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp
visiem automāta V’ stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V stāvokli
q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu stāvokli, tad nevar nomodelēt
arī visu automātu.
Tātad automāts V’ arī nemodelē automātu
V.
Secinājums: automāti V un V’viens otru
nemodelē!
Piemērs Nr. 3
Nākošajā piemērā apskatām automātus V un V’,kuriem ir
palielināts ieejas alfabēta burtu skaits.
A={ a1,
a2, a3 } un B = { b1, b2, }
a1
Automāts V.
b2
q1 q2 q3
a2a3 a2 a3 a1 a2 a3
b1b1 b2 b2 b1 b1 b2
a1
b1
a2 Automāts V’.
b1
q1 q2 q3
a1 a3 a2 a3 a1 a2 a3
b2b1 b2 b2 b1 b1b2
a1
b1
( i )
Pārbaudam vai abiem automātiem sakrīt pusgrupas t. i. g> = g>.
Automātam V, automātam V’.
a1 1 2
3 a1 1 2
3
b1 - 1 3 b1 - 1
3
a2 1 2
3 a2 1 2
3
b1 1 -
3 b1 2
- 3
a3 1 2
3 a3 1 2
3
b1 1 -
- b1 1
- -
a1 1
2 3 a1 1 2
3
b2 2 -
- b2 1
- -
a2 1 2
3 a2 1 2
3
b2 - 2 - b2 - 2
-
a3 1 2
3 a3 1 2
3
b2 - 2 3 b2 - 2
3
Konstatējam, ka automātiem atbilstošās pusgrupas ir vienādas.
( ii )
Apskatam vai automāti V un V’ ir
reducēti, tas ir
vai tie atšķir visus
stāvokļus.
Automāts V , automāts V’
q1 un q2 q1q a1 = b2 q1q a1
= b2
q2q a1
= b1 q2q
a1 = b1
q1 un q3 q1 q a1 = b2 q1q a1
= b2
q3 q a2
= b1 q3q
a1 = b1
q2 un q3 q2q a2 = b2 q2q a2
= b2
q3q a2
= b1 q3q
a2 = b1
Automāti ir
reducēti.
( iii )
Pārbaudam vai abi automāti atšķir visus ieejas burtus,
tas ir vai tie ir īpaši
reducēti.
Automāts V, automāts V’.
a1
un a2 q1q
a1 = b2
q1q a1 = b2
q1q a2
= b1 q1q a2 = b1
a1
un a3 q3q
a1 = b1
q3q a1 = b1
q3q a3
= b2 q3q
a3 = b2
a2
un a3 q3q
a2 = b1
q3q a2 = b1
q3q a3
= b2 q3q
a3 = b2
Nosacījums izpildās- tātad abi automāti ir īpaši
reducēti.
( iv )
Apskata vai automāti V un V’ nemodelē viens otru.
1. Apskata gadījumu vai V nemodelē V’.
Lai to pierādītu pietiek pierādīt, ka automāts V nemodelē V’
stāvokli q1 .
Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka
diagramma:
Q' 5 ( A’)*
·® ( B’)*
j1Æ Æj2 j'3
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no diviem
burtiem un attēlojums Q’ 5 A’ ·®
B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir
sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir
vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma :
Q' 5 (A’)* ·® (B’)*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 1 )
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka j3 = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais
attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs
pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas
tā nebūtu, tad izpildītos vismaz viena no sekojošām vienādībām:
1) j2(a’1) = j2(a’2) 2) j2(a’1) = j2(a’3) 3) j2(a’2) = j2(a’3)
1)
j2(a’1) ¹ j2(a’2),
pretējā gadījumā j2(a’1) = j2(a’2),
tad
j3( b’2 ) = j3( q’1·
a’1) = j1 ( q’1 ) q j2( a’1)
=
= j1 ( q’1
) q j2( a’2) = j3( q’1·
a’2 ) = j3( b’1)
2)
j2(a’1) ¹ j2(a’3),
pretējā gadījumā j2(a’1) = j2(a’3),
tad
j3( b’2 ) = j3( q’1·
a’1) = j1( q’1 ) q j2( a’1)
=
= j1 ( q’1
) q j2( a’3) = j3( q’1·
a’3 ) = j3( b’1)
3) j2(a’2) ¹ j2(a’3),
pretējā gadījumā j2(a’2) = j2(a’3),
tad
j3( b’1 b’1 ) = j3(
q’1· a’3 a’2 ) = j1 ( q’1 )
q j2( a’3) j2( a’2) =
= j1 (
q’1 ) q j2( a’2) j2( a’2)=
j3( q’1· a’2 a’2 ) = j3( b’1 b’2
)
Visos trijos gadījumos mēs iegūstam
pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir
bijekcija, tāpēc vienādība j3( b’2) = j3( b’1), visos gadījumos ir pretrunā ar
faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir
injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir
injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas
nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
Apskatam attēlojumu j1.
Ja sīkāk nav paskaidrots, tad
secinājumi izdarīti skatoties automātu diagrammas un automātu shematiskos
zīmējumus.
1) pieņem, ka j1(q1’)
= q1 , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo
atrodoties
stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
Apskatam gadījumu, kad: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b2 b1= j3( b’2b’1
) = j3( q’1· a’1a’2) = j1(
q’1 ) q j2(a’1a’2) =
= q’1 q j2( a’1) j2( a2’)
No automāta grafa redzam, ka q1 q j2( a’1) = b2 - secinām, ka tas var būt tikai gadījumā, kad j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā automāts pāries uz
stāvokli q2 t.i.
q1*
a1 =q2 .
Bet no stāvokļa q2 , lai izejā iegūtu b1, vajag
ievadīt burtu a1, un no mūsu augstāk apskatītās
izteiksmes redzam, ka j2(a’2) = a1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
Apskatam gadījumu, kad: j3(b’2) = b1
j3(b’1) = b2
b2 b1= j3( b’1b’2
) = j3( q’1· a’2a’1) = j1(
q’1 ) q j2(a’2a’1) =
= q’1 q j2(
a’2) j2( a1’). ( 1 )
Secinājumus izdaram līdzīgi, kā
iepriekšējā punktā.
No iegūtās izteiksmes iegūstam, ka b2 = q’1 q j2( a’2).
Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja j2( a’2) = a1
.
Tātad
q1 * j2( a’2) =
q1 * a1 =q2 , tāpēc q2 q j2( a’1) = b1
Tas iespējams tikai situācijā, ja j2( a’1) = a1
.
Pretruna, jo sanāk- j2( a’2) = a1
= j2( a’1)
2) pieņem, ka j1(q1’)
= q2 . Secinām j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1
) = j3( q’1· a’2a’2a’1)
= q2 q j2(a’2)
j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’1) = a1
, bet j2 ir
bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas
vērtības , jo j3 ir bijekcija.
Apskatam otro apakšgadījumu: j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2
) = j3( q’1· a’1a’2a’2)
= q2 q j2(a’1)
j2(a’2) j2(a’2) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’1) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, atkal pretruna!
3) pieņem, ka j1(q1’)
= q3 . Atkal izmantojam to,
ka j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1
) = j3( q’1· a’2a’2a’1)
= q3 q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a3
, j2(a’1) = a1
, pretruna!
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2
) = j3( q’1· a’2a’2a’1)
= q3 q j2(a’2)
j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a3
, j2(a’1) = a1
, atkal pretruna!
Esam secinājuši, ka pieņāmumi: j1(q1’) = q1
j1(q1’) = q2
j1(q1’) = q3
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp
visiem automāta V stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V’
stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu
stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V nemodelē automātu V’.
2. Apskata gadījumu vai V’ nemodelē V.
Lai to pierādītu rīkojamies līdzīgi, kā pirmajā punktā ( pierādot, ka
V
nemodelē V’) pietiek pierādīt, ka automāts V’ nemodelē V stāvokli q1 .
Pieņem pretējo, ka V’ modelē V , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka
diagramma:
Q 5 A* q®
B*
j1Æ Æj2 j3’
Q’ 5 ( A’)* ·® ( B’)* ir
komutatīva.
Rīkojoties analogi kā ( iv ) gadījumā
secinām, ka diagramma:
Q
5 A* q®
B*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 1 )
Q’
5 (A’)* ·® (B’)* ir
komutatīva,
attēlojums j3 ir bijekcija un j3 = (j3’)-1, t.i. j3 ir attēlojuma j3’ inversais attēlojums.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs
pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz
viena no sekojošām vienādībām:
1) j2(a1) = j2(a2) 2) j2(a1) = j2(a3) 3) j2(a2) = j2(a3)
1) j2(a1) ¹ j2(a2),
pretējā gadījumā j2(a1) = j2(a2),
tad
j3( b2 ) = j3( q1 q a1)
= j1 ( q1 ) • j2( a1) =
= j1 ( q1 ) • j2( a2)
= j3( q1• a2 )
= j3( b1)
2)
j2(a1) ¹ j2(a3),
pretējā gadījumā j2(a1) = j2(a3),
tad
j3( b2 ) = j3( q1 qa1)
= j1( q1 ) • j2( a1) =
= j1 ( q1 ) • j2( a3)
= j3( q1• a3 )
= j3( b1)
3) j2(a2)
¹ j2(a3), pretējā gadījumā j2(a2) = j2(a3),
tad
j3( b2 ) = j3( q3 q a2 ) = j1 ( q3 )
•j2( a2) =
= j1 ( q3 )
• j2( a3) = j3( q3• a3
) = j3( b1 )
Visos trijos gadījumos mēs iegūstam
pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir
bijekcija, tāpēc vienādība j3( b2) = j3( b1), visos gadījumos ir pretrunā ar
faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir
injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V ir reducēts automāts, tad j1 ir
injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas
nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
Apskatam attēlojumu j1.
1) peiņem, ka j1(q1)
= q’1 , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo
atrodoties
stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
Apskatam gadījumu, kad: j3(b1) = b’1
j3(b2) = b’2
b’2 b’1= j3(
b2 b1 ) = j3( q1q a1a2)
= j1( q1 ) j2(a1a2) =
= q1 j2(
a1) j2( a2)
No q1
j2( a1) = b’2 secinām, ka j2(a1) = a’1 . Tā rezultātā q1* a’1 =q2.
Sakarā ar to, ka vajag, lai q2 q j2( a’2) = b1, iegūstam j2(a’2) = a1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
Apskatam gadījumu, kad: j3(b2) = b’1
j3(b1) = b’2
b’2 b’1= j3(
b1b2 ) = j3( q1q a2 a1
) = j1( q1 ) Ÿ j2(a2 a1)
=
= q’1 Ÿ j2(
a2) j2( a1). ( 1 )
No šejienes b’2 = q1 q j2( a2). Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja
j2( a2) = a’1 . Tātad q’1 * j2( a’2) =
q’1 * a’1
=q’2 , tāpēc q’2 q j2( a1) = b’1
( skatīt vienādību ( 1 ) ). Tas iespējams tikai situācijā,
ja j2( a1) = a’1
.
Pretruna, jo
j2( a2) = a’1 = j2( a1)
2) peiņem, ka j1(q1)
= q’2 . Secinām j3{b2 ; b1}
= {b’1 ; b’2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b1) = b’1
j3(b2) = b’2
b’1b’2b’1= j3(
b1b2b1 ) = j3( q1· a2a2a1)
= q’2 q j2(a2)
j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a2) = a’1
, j2(a2) = a’1
, j2(a1) = a’1
, bet j2 ir
bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas
vērtības un otrādi.
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b1) = b’2
j3(b2) = b’1 , tad
b’1b’2b’1= j3(
b2b1b2 ) = j3( q1· a1a2a2)
= q’2 q j2(a1)
j2(a2) j2(a2) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a1) = a’1
, j2(a2) = a’1
, j2(a2) = a’1
, atkal pretruna!
3) peiņem, ka j1(q1)
= q’3 . Atkal izmantojam to,
ka j3{b2 ; b1}
= {b’1 ; b’2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b1) = b’1
j3(b2) = b’2
b’1b’2b’1= j3(
b1b2b1 ) = j3( q1· a2a2a1)
= q’3 q j2(a2) j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a2) = a’1
, j2(a2) = a’2
, j2(a1) = a’1
, pretruna!
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b 1) = b’2
j3(b 2) = b’1 , tad
b’1b’2b’1= j3(
b2b1b2 ) = j3( q1· a2a2a1)
= q’3 q j2(a2)
j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a2) = a’1
, j2(a2) = a’2
, j2(a1) = a’1
, atkal pretruna!
Esam secinājuši, ka pieņēmumi: j1(q1 ) = q’1
j1(q1) = q’2
j1(q1 ) = q’3
j1(q1 ) = q’4
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp
visiem automāta V’ stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V
stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu
stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V’ arī nemodelē automātu
V.
Secinājums: automāti V un V’viens otru
nemodelē!
Piemērs Nr 4
Apskatīsim piemēru ar
automātiem V un V’ ,
kuriem A={ a1, a2
a3} un B ={b1, b2, b3,
b4 }
a1 Automāts V.
b2
q1 q2 q3 q4 q5
a2 a2 a1 a2 a1 a2 a1 a2
b1 b2 b3 b3 b4 b4 b1 b2
a1
b1
a2 Automāts V’.
b1
q1 q2 q3 q4 q5
a1 a2 a1 a2 a1 a2 a1 a2
b2 b2 b3 b3 b4 b4 b1 b2
a1
b1
( i ) Pārbaudam vai abiem automātiem sakrīt pusgrupas.
Automātam V, automātam V’.
a1 1 2 3 4 5 a1 1 2 3 4 5
b1 - 1 - - 5 b1 - 1
- - 5
a1 1 2 3 4 5 a1 1 2 3
4 5
b2 2 - -
- - b2 1 -
- - -
a1 1 2 3 4 5 a1 1 2 3 4 5
b3 - - 4 - - b3 - -
4 - -
a1 1 2 3 4 5 a1 1 2 3 4 5
b4 - - - 4 - b4 - - -
4 -
a2 1 2 3 4 5 a2 1 2 3 4 5
b1 1 - - - - b1 2 -
- - -
a2 1 2 3 4 5 a2 1 2 3 4 5
b2 - 2 - - 5 b2 - 2 -
- 5
a2 1 2 3 4 5 a2 1 2 3 4 5
b3 - - 4 - - b3 - -
4 - -
a2 1 2 3 4 5 a2 1 2 3 4 5
b4 - - - 4 - b4 -
- - 4 -
Automātiem atbilstošās pusgrupas ir
vienādas.
( ii ) Apskatam vai automāti V un V’ ir reducēti tas ir- atšķir visus stāvokļus. Automāts V automāts V’q1 un q2 q1q a2 = b1 q1q a2
= b1 q2q
a2 = b2
q2q a2 = b2q1 un q3 q1 q a2 = b1 q1q a1
= b2 q3
q a2 = b3 q3q a1
= b3q1 un q4 q1 q a2 = b1 q1q a1
= b2 q4q
a2 = b4
q4q a1 = b4q1 un q5 q1q a2 = b1
q1q a1
= b2 q5q
a2 = b2 q5q a1
= b1q2 un q3 q2q a2 = b2 q2q a2 = b2 q3q a2
= b3 q3q
a2 = b3q2 un q4 q2q a2 = b2 q2q a2
= b2 q4q
a2 = b4
q4q a2 = b4q2 un q5 q2q a1a1
= b1b2
q1q a1a1= b1b2 q5q a1a1
= b1b1
q2q a1a1= b1b1q3
un q4 q3q a2
= b3 q3q
a2 = b3 q4q a2
= b4 q4q
a2 = b4q3 un q5 q3q a2 = b3 q3q a2
= b3 q5q
a2 = b2
q4q a2 = b2q4 un q5 q4q a1 = b4 q4q a1
= b4 q5q
a1 = b1
q5q a1 = b1
Konstatējam, ka automātiem atbilstošās pusgrupas ir vienādas.
( iii ) Pārbaudam vai abi
automāti atšķir visus ieejas burtus,
tas ir vai tie ir īpaši
reducēti.
Automāts V, automāts V’.
a1
un a2 q3q a1 = b1 q1q a1
= b1
q3q a2
= b2 q1q
a2 = b2
a1
un a3 q4q
a1 = b1
q4q a1 = b1
q4q a3
= b2 q4q
a3 = b2
a2
un a3 q3q
a2 = b2
q3q a2 = b2
q3q a3
= b1 q3q
a3 = b1
Nosacījums izpildās- tātad abi automāti ir īpaši
reducēti.
Apskata vai automāti V un V’
nemodelē viens otru.
( iv ) Apskata gadījumu
vai V nemodelē V’.
Lai to pierādītu pietiek pierādīt, ka automāts V nemodelē V’
stāvokli q1 .
Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka
diagramma:
Q 5 ( A’)*
·® ( B’)*
j1Æ Æj2 j3’
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no diviem
burtiem un attēlojums Q’ 5 A’ ·®
B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir
sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem, taču
alfābēti ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma :
Q 5 (A’)* ·® (B’)*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 1 )
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka j3 = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais
attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
Pievēršamies
attēlojumam j2 ,mēs pierādīsim, ka j2 arī ir
bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz
viena no sekojošām vienādībām:
1) j2(a’1) = j2(a’2) 2) j2(a’1) = j2(a’3) 3) j2(a’2) = j2(a’3)
1)
j2(a’1) ¹ j2(a’2),
pretējā gadījumā j2(a’1) = j2(a’2),
tad
j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1)
= j1 ( q’1 ) q j2( a’1) =
= j1 ( q’1
) q j2( a’2) = j3( q’1q
a’2 ) = j3( b’1)
2)
j2(a’1)¹j2(a’3), pretējā gadījumā j2(a’1) = j2(a’3),
tad
j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1)
= j1( q’1 ) q j2( a’1) =
= j1 ( q’1
) q j2( a’3) = j3( q’1q
a’3 ) = j3( b’1)
3) j2(a’2)¹j2(a’3),
pretējā gadījumā j2(a’2) = j2(a’3),
tad
j3( b’1 b’1) = j3( q’1·
a’2 a’1) = j1( q’1 ) q j2(
a’2) j2( a’1) =
= j1 ( q’1
) q j2( a’3) j2( a’1)
= j3( q’1q a’3 a’1) = j3( b’1 b’2)
Visos trijos gadījumos mēs iegūstam
pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir bijekcija, tāpēc vienādība j3( b’2) = j3(
b’1), visos gadījumos ir pretrunā ar
faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir
injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir
injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas
nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
Apskatam
attēlojumu j1.
Ja sīkāk nav paskaidrots, tad
secinājumi izdarīti skatoties automātu diagrammas.
1) peiņem, ka j1(q1’)
= q1 , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo
atrodoties
stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
Apskatam gadījumu, kad: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b2 b1= j3( b’2b’1
) = j3( q’1· a’1a’2) = j1(
q’1 ) q j2(a’1a’2) =
= q’1 q j2(
a’1) j2( a2’)
No q1
q j2( a’1) = b2 secinām, ka j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā q1* a1 =q2.
Sakarā ar to, ka vajag, lai q2 q j2( a’2) = b1, iegūstam j2(a’2) = a1.
Pretruna,
jo j2 ir bijekcija!
Apskatam gadījumu, kad: j3(b’2) = b1
j3(b’1) = b2
b2 b1= j3( b’1b’2
) = j3( q’1· a’2a’1) = j1(
q’1 ) q j2(a’2a’1) =
= q’1 q j2(
a’2) j2( a1’). ( 1 )
No šejienes b2 = q’1 q j2( a’2). Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja
j2( a’2) = a1 . Tātad q1 * j2( a’2) =
q1 * a1 =q2 , tāpēc q2 q j2( a’1) = b1
( skatīt vienādību ( 1 ) ). Tas iespējams tikai situācijā,
ja j2( a’1) = a1
.
Pretruna, jo j2( a’2)
= a1 = j2( a’1)
2) peiņem, ka j1(q1’)
= q2 . Secinām j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3(
b’1b’2b’1 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q2 q j2(a’2) j2(a’2)
j2(a’1)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’1) = a1
, bet j2 ir
bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas
vērtības un otrādi.
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b’1) = b2
j3(b’2)
= b1 , tad
b1b2b1= j3(
b’2b’1b’2 ) = j3( q’1·
a’1a’2a’2) = q2 q j2(a’1) j2(a’2)
j2(a’2)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a’1) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, atkal pretruna!
3) peiņem, ka j1(q1’)
= q3 . Atkal izmantojam to, ka
j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3(
b’1b’2b’1 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q3 q j2(a’2)
j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a2
, j2(a’1) = a1
, pretruna!
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3(
b’2b’1b’2 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q3 q j2(a’2) j2(a’2)
j2(a’1)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a2
, j2(a’1) = a1
, atkal pretruna!
4) peiņem, ka j1(q1’)
= q4 . Secinām,
ka j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3(
b’1b’2b’1 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q4 q j2(a’2)
j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākttikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a2
, j2(a’1) = a1
, pretruna!
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3(
b’2b’1b’2 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q4 q j2(a’2) j2(a’2)
j2(a’1)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a2
, j2(a’1) = a1
, atkal pretruna!
Esam secinājuši, ka pieņāmumi: j1(q1’) = q1
j1(q1’) = q2
j1(q1’) = q3
j1(q1’) = q4
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp
visiem automāta V stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V’
stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu
stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V nemodelē automātu V’.
( iiv )
Apskata gadījumu vai V nemodelē V’.
Lai to pierādītu pietiek pierādīt, ka automāts V nemodelē V’
stāvokli q1 .
Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka
diagramma:
Q 5 ( A’)*
·® ( B’)*
j1Æ Æj2 j3’
Q 5 A* q®
B* ir
komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no diviem
burtiem un attēlojums Q’ 5 A’ ·®
B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir
sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
No tā seko, ka j3 ir
bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits
ir galīgs.
Tāpēc diagramma :
Q 5 (A’)* ·® (B’)*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 1 )
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka j3 = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais
attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs
pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz
viena no sekojošām vienādībām:
1) j2(a’1) = j2(a’2) 2) j2(a’1) = j2(a’3) 3) j2(a’2) = j2(a’3)
1)
j2(a’1) ¹ j2(a’2), pretējā gadījumā j2(a’1) = j2(a’2),
tad
j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1)
= j1 ( q’1 ) q j2( a’1) =
= j1 ( q’1
) q j2( a’2) = j3( q’1q
a’2 ) = j3( b’1)
2)
j2(a’1)¹j2(a’3),
pretējā gadījumā j2(a’1) = j2(a’3),
tad
j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1)
= j1( q’1 ) q j2( a’1) =
= j1 ( q’1
) q j2( a’3) = j3( q’1q
a’3 ) = j3( b’1)
3) j2(a’2)¹j2(a’3),
pretējā gadījumā j2(a’2) = j2(a’3),
tad
j3( b’1 b’1) = j3( q’1·
a’2 a’1) = j1( q’1 ) q j2(
a’2) j2( a’1) =
= j1 ( q’1
) q j2( a’3) j2( a’1)
= j3( q’1q a’3 a’1) = j3( b’1 b’2)
Visos trijos gadījumos mēs iegūstam
pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir
bijekcija, tāpēc vienādība j3( b’2) = j3( b’1), visos gadījumos ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir
injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir
injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas
nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
Apskatam
attēlojumu j1.
Ja sīkāk nav paskaidrots, tad
secinājumi izdarīti skatoties automātu diagrammas.
1) peiņem, ka j1(q1’)
= q1 , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo
atrodoties
stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
Apskatam gadījumu, kad: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b2 b1= j3( b’2b’1
) = j3( q’1· a’1a’2) = j1(
q’1 ) q j2(a’1a’2) =
= q’1 q j2(
a’1) j2( a2’)
No q1
q j2( a’1) = b2 secinām, ka j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā q1* a1 =q2.
Sakarā ar to, ka vajag, lai q2 q j2( a’2) = b1, iegūstam j2(a’2) = a1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
Apskatam gadījumu, kad: j3(b’2) = b1
j3(b’1) = b2
b2 b1= j3( b’1b’2
) = j3( q’1· a’2a’1) = j1(
q’1 ) q j2(a’2a’1) =
= q’1 q j2(
a’2) j2( a1’). ( 1 )
No šejienes b2 = q’1 q j2( a’2). Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja
j2( a’2) = a1 . Tātad q1 * j2( a’2) =
q1 * a1 =q2
, tāpēc
q2 q j2( a’1) = b1
( skatīt vienādību ( 1 ) ). Tas iespējams tikai situācijā,
ja j2( a’1) = a1
.
Pretruna, jo
j2( a’2) = a1 = j2( a’1)
2) peiņem, ka j1(q1’)
= q2 . Secinām j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3(
b’1b’2b’1 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q2 q j2(a’2) j2(a’2)
j2(a’1)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’1) = a1
, bet j2 ir bijekcija,
tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas vērtības un
otrādi.
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3(
b’2b’1b’2 ) = j3( q’1·
a’1a’2a’2) = q2 q j2(a’1) j2(a’2)
j2(a’2)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a’1) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, atkal pretruna!
3) peiņem, ka j1(q1’)
= q3 . Atkal izmantojam to,
ka j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3(
b’1b’2b’1 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q3 q j2(a’2)
j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a2
, j2(a’1) = a1
, pretruna!
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3(
b’2b’1b’2 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q3 q j2(a’2) j2(a’2)
j2(a’1)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a2
, j2(a’1) = a1
, atkal pretruna!
4) peiņem, ka j1(q1’)
= q4 . Secinām,
ka j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2)
= b2
b1b2b1= j3(
b’1b’2b’1 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q4 q j2(a’2)
j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākttikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a2
, j2(a’1) = a1
, pretruna!
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3(
b’2b’1b’2 ) = j3( q’1·
a’2a’2a’1) = q4 q j2(a’2) j2(a’2)
j2(a’1)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a2
, j2(a’1) = a1
, atkal pretruna!
Esam secinājuši, ka pieņāmumi: j1(q1’) = q1
j1(q1’) = q2
j1(q1’) = q3
j1(q1’)
= q4
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp visiem automāta V stāvokļiem
atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V’ stāvokli q1. Ja jau
nevar nomodelēt vienu stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V nemodelē automātu V’.
3.§ Vispārīgāis
gadījums.
Analizējot
iepriekšējos piemērus rodas iespaids, ka, izmantojot par bāzi mūsu uzkonstruētā
automāta pirmos divus stāvokļus, varētu uzkonstruēt arī automātus vispārīgam
gadījumam, kuriem arī izpildītos mūsu uzstādītās prasības.
Šo
rezultātu varētu noformulēt teorēmas veidā, kurai kā pierādījums kalpotu mūsu
nākošā piemēra apskats.
Definīcija.
Teiksim, ka automāts V= ( Q,A,B, ŗ,* )pieder klasei K(m,n ), ja
½A½= m un ½B½= n .
Simboliski mēs šo faktu
pierakstīsim šādi: VĪ K(m,n)
Teorēma. Katram
pārim ( m,n ) ³ ( 2,2 ) eksistē tādi
īpaši reducēti klases
K( m,n ) automāti ar vienādām
pusgrupām, kas viens otru nemodelē.
Analizējot iepriekšējos piemēros
uzkonstruētos automātus, ievērojam, ka varēs vispārināt likumsakarības pēc
kurām veicām automātu pusgrupu noteikšanu un salīdzināšanu. Kā redzēsim, arī
noteikšanu vai automāti ir reducēti, īpaši reducēti un vai tie viens otru
nemodelē varēs noteikt vispārīgam gadījumam.
( i
) Apskatam vai automātu V un V'
pusgrupas sakrīt.
Lai varētu parādīt, ka automātu
pusgrupas būs vienādas mēs sadalam pierādījumu daļās.
Pirmajā daļā apskatam stāvokļu pārejas
pie visām iespējamām ieejas burtu a1 a2 un izejas
burtu b1 b2
kombinācijām, ievērojot , ka (pēc automātu konstrukcijas) stāvokļi un arī
pārejas abiem automātiem sākot ar stāvokli q3 sakrīt. Tādā
gadījumā pusgrupu veidojošie elementi abiem automātiem sakritīs. To var
konstatēt apskatot piemēru Nr. 1 Arī turpmāk ievērosim, ka atšķirības
abiem automātiem "pārejās" var veidoties tikai automātu pirmajos
divos stāvokļos.
Tālāk analizējam pusgrupu veidojošo
elementu veidošanās mehānismu pie stāvokļu pārejām, kad ieejas un izejas
alfabēta burtu kombinācijas ir as bk,
kur ( s, k ) Ļ { ( a1 b1 ), ( a1
b2 ), ( a2 b1 ), ( a2 b2
)}
No automātu grafiem redzam, ka situācijas, kad b = 3,n stāvokļiem
q1 q2
nav definētas, tātad visos gadījumos, kad a = 1,2 un b = 1, n pusgrupu veidojošie elementi
abiem automātiem sakritīs. Bet, analizējot tālāk automāta grafu , redzam,
ka pirmajos divos stāvokļos pie situācijas, kad as, kur s = 3,m
, izejās vienmēr būs: stāvoklī q1 pāreja uz stāvokli q1 un arī
stāvoklī q'2 pāreja uz q'2
Līdz ar to esam parādījuši, ka automātu
V un V' pusgrupas ir vienādas.
( ii ) Tālāk, izdarot līdzīgus spriedumus parādam,
ka automāti ir reducēti-
jebkuri divi stāvokļi automātā ir atšķirami.
Atkal pierādījumu sadalam pa daļām.
Pirmajā daļā apskatamies kā
atšķirt stāvkoli q1 no q2.
1) automātam
V q1 ŗ a1 =b2 ¹ b1=
q2 ŗ a1
2) automātam V
' q1 ŗ a1 =b2 ¹ b1=
q2 ŗ a1
Otrajā daļā apskatam gadījumus, kuros parādam, kā
atšķirt stāvokli q1 no stāvokļiem q3 līdz qn ievērojot ka automātu stāvokļu atšķiramība abiem automātiem V
un V'ir vienāda: q1ŗ a2 = b1 ¹ bs =
qsŗ a2 , ja s
= 3,n
Trešajā daļā apskatam gadījumus, kad parādam, kā
atšķirt q1 no stāvokļiem
qn+1 līdz qn+m-2.
.
q1ŗ a1 = b2 ¹ b1 =
qdŗ a2 , ja
d = n+1, n+m-2
Ceturtajā
daļā, līdzīgi, kā iepriekš, parādam kā
atšķirt q2 no visiem citiem
stāvokļiem:
1) q2ŗ a2 = b2 ¹ bs =
qsŗ a2 , ja s
= 3,n
2) q2ŗ ad+1 = b2
¹ b1 = qd+nŗ
ad+1 , ja d = 1, m -2
Piektajā daļā apskatam, kā atšķirt pārējos stāvokļus
vienu no otra:
qsŗ a1 = bs ¹ bd =
qdŗ a1 , s = 3,n -1 d = s+1, n
qsŗ a1 = bs ¹ b1 =
qiŗ a1 , i = n+1, n+m-2
qsŗ a1 = bs ¹ bd =
qdŗ a1 , ja s
= n +1, n+m-3 d = s, n+m-2
qn+s-1ŗ as = b1 ¹ b2 =
qn+s-1+iŗ as , ja s
= 2,..., m-2 i = 1, m-s-1
( iii ) Parādam, ka automāti ir īpaši
reducēti - tie atšķir visus ieejas burtus.
Arī šoreiz atsevišķi parādam kā
atšķirsim burtus a1 un a2.
q1ŗ a1 = b2 ¹ b1 =
q1ŗ a2 ,
Tālāk, līdzīgi, kā iepriekš apskatam
pārējo ieejas burtu atšķiramību:
qn+1ŗ a1 = b1 ¹ b2 =
qn+1ŗ as , ja s = 3,m
qn+d-1ŗ ad = b1 ¹ b2 =
qn+d-1ŗ ai , ja d = 2, m-1 i = d+1, m
( iv )
Apskatam vai automāti V un V' viens otru modelē.
1.Vispirms apskatīsim gadījumu vai V
nemodelē V'. Līdzīgi, kā iepriekš apskatītajos piemēros izvēlēsimies vienu
stāvokli automātā V' un pierādīsim, ka starp automāta V stāvokļiem nevarēs
atrast tādu stāvokli, kurš spētu modelēt šo automāta V' stāvokli.
Tas arī ļaus izdarīt vispārīgu
secinājumu, ka V nemodelē V'.
Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka
diagramma:
Q' 5 ( A’)*
·® ( B’)*
j1Æ Æj2 j'3
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no 1,n
burtiem un attēlojums Q’ 5 A’ ·®
B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir
sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
No tā seko, ka j3 ir
bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits
ir galīgs.
Tāpēc diagramma :
Q' 5 (A’)* ·® (B’)*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 1 )
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka j3 = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais
attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs
pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz
viena no sekojošām vienādībām:
1) j2( a'1 ) ¹ j2(
a'2 ), pretējā gadījumā j2( a'1 ) = j2(
a'2 ) , tad
j3 (b'2) = j3 (q'1· a'1) = j1(q'1)
° j2(a'2) =
= j1(q'1)
° j2(a'1) = j3(q'1· a'1)
= j3(b'1)
Pretruna!
2)Pārējos gadījumos apskatīsim
vai- j2(a’i) ¹ j2(a’j),
Pieņem, ka
j2(a’i) = j2(a’j)
i¹j , konkrētības labad var pieņemt, ka i
(i,j)¹(1,2), jo to jau mēs esam
izanalizējuši:
j3 (b'1) = j3 (q'n+i-1·
a'i) = j1(q'n+i-1) ° j2(a'i)
=
= j1(q'n+i-1)
° j2(a'j) = j3(q'n+i-1· a'j)
= j3(b'3)
Iegūtais rezultāts ir pretrunā ar
faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir
injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir
injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas
nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
Apskatam
attēlojumu j1.
1) pieņem, ka j1(q1’)
= q1 , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo
atrodoties
stāvokļos
q1 un q2
izejā ir tikai b1 un b2.
Apskatam gadījumu, kad: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b2 b1= j3( b’2b’1
)= j3( q’1· a’1a’2)= j1(
q’1 ) q j2(a’1a’2)= q’1 q j2( a’1) j2( a2’)
No automāta grafa redzam, ka q1 q j2( a’1) = b2 - secinām, ka tas var būt tikai gadījumā, kad j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā automāts pāries uz
stāvokli q2 t.i.
q1*
a1 =q2 .
Bet no stāvokļa q2 , lai izejā iegūtu b1, vajag ievadīt
burtu a1, un no mūsu augstāk apskatītās izteiksmes redzam, ka j2(a’2) = a1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
Apskatam gadījumu,
kad: j3(b’2) = b1
j3(b’1) = b2
b2 b1= j3( b’1b’2
)= j3( q’1· a’2a’1)= j1(
q’1 ) q j2(a’2a’1)= q’1 q j2( a’2) j2( a1’).
Secinājumus izdaram līdzīgi, kā
iepriekšējā punktā. No iegūtās izteiksmes iegūstam, ka b2 = q’1 q j2( a’2). Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja j2(
a’2) = a1
. Tātad q1 * j2( a’2) =
q1 * a1 =q2 , tāpēc q2 q j2( a’1) = b1
Tas iespējams tikai situācijā, ja j2( a’1) = a1
.
Pretruna, jo sanāk- j2( a’2) = a1
= j2( a’1)
2) pieņem, ka j1(q1’)
= q2. Secinām j3{b’2 ; b’1}
= {b1 ; b2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b’1) = b1
j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1
) = j3( q’1· a’2a’2a’1)
= q2 q j2(a’2)
j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’1) = a1
, bet j2 ir
bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas
vērtības , jo j3 ir bijekcija.
Apskatam otro apakšgadījumu: j3(b’1) = b2
j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2
) = j3( q’1· a’1a’2a’2)
= q2 q j2(a’1)
j2(a’2) j2(a’2) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a’1) = a1
, j2(a’2) = a1
, j2(a’2) = a1
, atkal pretruna!
3)Pārējo gadījumu apskatu varam
vispārināt: j1(q1’) = qs s =3,n
pierādījumā izmantosim vārdu
u' = a'1n-sa'2
a'1
j3( b'2k-2) j3(
b’1b’2 ) =j3( b'2k-2 b’1b’2
)= j3( q’1· u' ) = qs q j2(a’1n-s)
j2(a’2a’1)=
= qs
q j2(a’1n-s) # qs q j2(a’1n-s)
j2(a’2a’1) , kur ar #
sapratīsim konkatenāciju.
qs q j2(a’1n-s)=qn
un iegūstam qn qj2(a’2a’1)= j3( b’1
) j3( b’2 )
Tā, kā j3 ir bijekcija, tad j3(
b’1 ) ¹j3( b’2 ), bet qn qj2(a’2)=
qn qj2(a’1)=bn
Sīkāk paskaidrojot var teikt- pateicoties mūsu izvēlētajām automātu
konstrukcijām var ievērot, ka mums vienmēr izdosies atrast tādu vārdu , kuru
ievadot automātā varēsim iegūt rezultātu, ka stāvokli q'1 nevarēs
modelēt neviens automāta V stāvoklis.
Sākot ar stāvokli q3 mums ir jānorāda vārds u tik garš, lai ievadot automātā mēs
nokļūtu stāvoklī qn+m-2 pievienojot u vēl
divus burtus a2 a1
varēsim iegūt vajadzīgo pretrunu, jo ievadot šo pašu vārdu u stāvoklī q'1 automāts
visu laiku atradīsies šajā stāvoklī . Ar tālākajiem diviem burtiem , kurus
pievienosim vārdam u varēsim nodrošināt situāciju, kad radīsies
pretruna, ka j3 ir bijekcija.
2) Līdzīgi apskatīsim
vai V' nemodelē V. Izvēlēsimies
stāvokli q1
automātā V un pierādīsim, ka starp automāta V' stāvokļiem nevarēs
atrast
tādu stāvokli, kurš spētu modelēt šo automāta V stāvokli.
Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē
attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka
diagramma:
Q' 5 ( A’)*
·® ( B’)*
j1Æ Æj2 j'3
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no 1,n
burtiem un attēlojums Q’ 5 A’ ·®
B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir
sirjekcija ( diagramma ir komutatīva ).
No tā seko, ka j3 ir bijekcija,
jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma :
Q' 5 (A’)* ·® (B’)*
j1Æ Æj2 Æj3 ( 1 )
Q 5 A* q®
B* ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka j3 = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais
attēlojums,
secinām:
j3 ir bijekcija.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs
pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz
viena no sekojošām vienādībām:
1) j2( a1 ) ¹ j2(
a2 ), pretējā gadījumā j2( a1 ) = j2(
a2 ) , tad
j3 (b2) = j3 (q1ŗ a1) = j1(q1) · j2(a2) = j1(q1)
· j2(a1) = j3(q1ŗ a1) = j3(b1)
Pretruna!
2) Pārējos gadījumos apskatīsim
vai- j2(ai) ¹ j2(aj),
Pieņem, ka j2(ai) = j2(aj)
i¹j , konkrētības labad var pieņemt, ka i
(i,j)¹(1,2), jo to jau mēs esam
izanalizējuši.
j3 (b1) = j3 (qn+i-1ŗ ai) = j1(qn+i-1) · j2(ai)
=
= j1(qn+i-1)
· j2(aj) = j3(qn+i-1ŗ aj) = j3(b3)
Iegūtais rezultāts ir pretrunā ar
faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir
injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas
nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
Apskatam
attēlojumu j1.
1) pieņem, ka j1(q1)
= q'1 , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo
atrodoties
stāvokļos
q1 un q2
izejā ir tikai b1 un b2.
Apskatam gadījumu, kad: j3(b1) = b'1
j3(b2) = b'2
b'2 b'1= j3(
b2b1 )= j3( q1ŗ a1a2)= j1(
q1 ) · j2(a1a2)= q1 · j2( a1) j2( a2)
No automāta grafa redzam, ka q1 q j2( a1) = b'2 - secinām, ka tas var būt tikai gadījumā, kad j2(a1) = a'1 . Tā rezultātā automāts pāries uz
stāvokli q2 t.i.
q1*
a'1 =q2 .
Bet no stāvokļa q2 , lai izejā iegūtu b1, vajag
ievadīt burtu a1, un no mūsu augstāk apskatītās
izteiksmes redzam, ka j2(a2) = a'1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
Apskatam gadījumu, kad: j3(b2) = b'1
j3(b1) = b'2
b'2 b'1= j3(
b1b2 )= j3( q’1ŗ a2a1)= j1(
q1 ) · j2(a2a1)= q1 q j2( a2) j2( a1).
Secinājumus izdaram līdzīgi, kā
iepriekšējā punktā. No iegūtās izteiksmes iegūstam, ka b'2 = q1 q j2( a2). Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja j2(
a2) = a'1
. Tātad q'1 * j2( a2) =
q'1 * a1 =q'2 , tāpēc q'2 q j2( a1) = b'1
Tas iespējams tikai situācijā, ja j2( a1) = a'1
.
Pretruna, jo sanāk- j2( a2) = a'1
= j2( a1)
2) pieņem, ka j1(q1)
= q'2. Secinām j3{b2 ; b1}
= {b'1 ; b'2}
Apskatam pirmo apakšgadījumu: j3(b1) = b'1
j3(b2) = b'2
b'1b'2b'1= j3( b1b2b1
) = j3( q1ŗ
a2a2a1) = q2 · j2(a2) j2(a2)
j2(a1)
, tas var iznākt tikai, ja: j2(a2) = a'1
, j2(a2) = a'1
, j2(a1) = a'1
, bet j2 ir
bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas
vērtības , jo j3 ir bijekcija.
Apskatam otro apakšgadījumu:
j3(b1) = b'2
j3(b2) = b'1 , tad
b'1b'2b'1=
j3( b2b1b2 ) = j3( q1ŗ a1a2a2)
= q2 · j2(a1)
j2(a2) j2(a2) , tas var iznākt tikai, ja: j2(a1) = a'1
, j2(a2) = a'1
, j2(a2) = a'1
, atkal pretruna!
3)Pārējo gadījumu apskatu varam
vispārināt: j1(q1) = q's s =3,n
pierādījumā izmantosim vārdu u
= a1n-sa2 a1
j3( b2k-2) j3(
b1b2 ) =j3( b2k-2 b1b2
)= j3( q1ŗ
u ) = qs · j2(a1n-s) j2(a2a1)=
= qs
· j2(a1n-s) # qs · j2(a1n-s)
j2(a2a1) , kur ar #
sapratīsim konkatenāciju.
qs q j2(a1n-s)=qn
un iegūstam qn qj2(a2a1)= j3( b1
) j3( b2 )
Tā, kā j3 ir bijekcija, tad j3(
b1 ) ¹j3( b2 ), bet qn qj2(a2)=
qn qj2(a1)=b'n
NOBEIGUMS
Ja mēs vēlamies paturēt saiti ar reālām
kibernētiskām iekārtām, tad algebriskā automātu teorijā modelēšanas attiecībai
visu laiku jābūt uzmanības lokā. Šai skatījumā arī organizēts maģistradarbs.
Pievērsīsimies svarīgāko momentu apskatam.
1. Eksistē attiecībā pret modelēšanu
nesalīdzināmi automāti ar vienādām pusgrupām. Šis rerezultāts parāda, ka pāreja
: automāts - pusgrupa, vismaz modelēšanas aspektā, nav visai sekmīga. Maģistra
darbā apskatīti automāti ar minimālu ieejas (2), izejas (2) burtu un stāvokļu
(2) skaitu.Un konstatēts, ka arī šajā gadījumā izpildās nosacījums- automāti ir
īpaši reducēti, to pusgrupas sakrīt, bet
tie viens otru nemodelē.Tika apskatīti arī izvērstāki piemēri - ar dažādu
ieejas, izejas un stāvokļu skaitu, līdz nonākts pie vispārīgā automātu veida ,
kuram arī izpildās augstāk pieminētais nosacījums. Mūsdienās datori galvenokārt
strādā ar bināru informāciju, tāpēc tas bija vēl viens arguments V. Bužas darba
turpināšanai šai virzienā.
LITERATŪRA
1.
Lorencs A. A. // Automātu kontrole un diagnostika:-
Rīga : Pētergailis - 1993.
2.
Balode I. // Automāta pusgrupas reprezentācija.-
maģistra darbs - Rīga. - 1995.
3.
Skorņakovs L.A. // Algebras elementi.- Maskava:
Zinātne.-1986.
4. Kudrjavcevs V.B. Aļošins S.V. Podkolzans A.S. // Ievads
automātu
teorijā.- Maskava: Zinātne-1985.
5. Buža
V. // Automātu pusgrupas un modelēšana:-
maģistra darbs - Rīga. - 1996.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru