AUTOMĀTU PUSGRUPAS UN MODELĒŠANA (1997)

Autors: ROBERTS GLAUDIŅŠ


Darbā analizēta automāta reprezentācija ar daļēji definētām transformācijām - automāta transformāciju kopa. Konstruēts piemērs, kas parāda, ka attiecībā pret modelēšanu nesalīdzināmiem automātiem transformāciju kopas var sakrist. Vēl vairāk - šis rezultāts ir spēkā arī īpaši reducētiem automātiem.



     APZĪMĒJUMU  SARAKSTS.





q ~ q¢   - neatšķirami automāta stāvokļi,
V “ V¢ - neatšķirami automāti,
V¢ŲV  - automāts V¢ modelē automātu V,
V¢Ų×V - automāti V¢ un V modelē viens otru,
ļAļ     - kopas A apjoms,
įVgń     - automāta V pusgrupa,
A*       - visu iespējamo fiksēto A alfabēta vārdu kopa,
B*       - visu iespējamo fiksēto B alfabēta vārdu kopa,


                      



         JĒDZIENI UN SVARĪGĀKIE APZĪMĒJUMI.


Šajā  nodaļā aplūkosim jēdzienus un apzīmējumus, kuri turpmāk tiks izmantoti darbā.
Par alfabētu sauksim grafisku simbolu (burtu) galīgu virkni, kuras locekļi ir cits no cita atšķirami. Piemēram, grafisku zīmju virkne A, kur A={a,b,c}, atskaitot simbolus "{" un "}" , uzskatāma par alfabētu. Par vārdiem dotajā alfabētā A sauksim galīgas simbolu virknes, kuru locekļi ir A burti. Piemēram, alfabētā {a,b,c} par vārdiem uzskatāmas simbolu virknes ab,c,bb,acb u.c. Tukšā vārda apzīmēšanai izmantosim simbolu e. Lai apzīmētu visu iespējamo fiksēta alfabēta A vārdu kopu, lietosim simbolu A*.
Divi dotā alfabēta A vārdi ir vienādi, ja:
                                    1) tie abi ir tukšie vārdi,
                                    2) tos abus veido alfabēta A burtu virknes, kurām ir
                                        vienāds locekļu skaits un vienādi attiecīgie locekļi.
Piemēram, ja apskatam alfabētu A, A={a,b,c}, un tajā definētus vārdus a, bc, ab, bc, cc, tad otrais un ceturtais vārds šajā virknē ir uzskatāmi par vienādiem.
Ja u=a1....an ir dotā alfabēta A vārds, kur “j ajĻA ,tad par tā garumu sauksim u veidojošās burtu virknes locekļu skaitu n un apzīmēsim to ar l(u). Piemēram, ja dots alfabēts {a,b,c} un tajā vārds u=ccaba, tad l(u)=5. Tukšā vārda e garums, pēc definīcijas, ir 0, t.i., l(e)=0.
Terminu kopa lietosim matemātikā vispārpieņemtajā nozīmē. Ja A- kopa, tad ½A½-šīs kopas apjoms.
Ja A,B- kopas, tad pieraksts AĮB nozīmē, ka A ir kopas B apakškopa.
Kopu A un B  Dekarta  reizinājumu apzīmēsim ar A ´ B.
Ar simbolu := aizvietosim vārdisku apgalvojumu " ir pēc definīcijas ".
Ar j: A®B apzīmēsim kopas A attēlojumu kopā B.

Pieņemsim, ka j: A®B ir attēlojums. Mēs teiksim, ka :
          1) j ir injekcija, ja no a1 ¹ a2  seko j(a1) ¹ j(a2);
          2) j ir sirjekcija, ja “bĻB eksistē tāds aĻA, ka j(a)=b;
          3) j ir bijekcija, ja tas vienlaicīgi ir gan sirjekcija, gan  injekcija.
Ja j ir injekcija, tad ar j-1 apzīmēsim j inverso attēlojumu.
Ar j(A¢) apzīmēsim apakškopu kopā B, kura sastāv no visiem b Ļ B, kuriem atradīsies  a Ļ A¢,  ka  j(A) = b,    t.i. , j(A¢) = {b ,  $ a Ļ A¢  j(a) = b }.
Pieņemsim, ka j:A®B ir attēlojums un B¢- apakškopa kopā B. Ar j-1(B) apzīmēsim apakškopu kopā A, kura sastāv no visiem tiem a Ļ A, kuriem
j(A)ĻB¢   ,t.i.,   j-1(B¢) := { a , j(a)ĻB¢ }.
Pieraksts i=  1 n   nozīmē, ka indeksi i mainās robežās no 1 līdz n pa visiem naturāliem skaitļiem.
Loģiskās operācijas  Ś(un),  Ū(vai),  Ź(seko),  Ų(tad un tikai tad), “(visiem),  $(eksistē) lietosim vispārpieņemtajā nozīmē.
Zīme  o  tekstā atzīmē pierādījuma sākumu, bet  ¦ pierādījuma beigas.
Netukšu kopu ar tajā uzdotu asociatīvu bināru operāciju sauc par pusgrupu. Pusgrupu sauc par monoīdu, ja tajā ir izdalīts vienības elements. Piemēram, kopa A* ar tajā definētu operāciju " vārdu konkatenācija " ir monoīds. Vienības elements šajā pusgrupā ir e.
Attēlojumu j no pusgrupas A pusgrupā B sauc par homomorfismu,
ja j(xy) = j(x)j(y) katram x,yĻA. Šeit xy nozīmē operāciju pusgrupā A, bet j(x)j(y) operāciju pusgrupā B.  Savstarpēji viennozīmīgu homomorfismu sauc par izomorfismu.
Definīcija. Algebrisku sistēmu V=(A,B,Q,*,˚ ) sauc par Milī tipa automātu,ja A,B,Q ir netukšas galīgas kopas, bet  *: Q´A®Q,    ˚: Q´A®B  - attēlojumi, bez tam attēlojums ˚ ir sirjektīvs.
 Kopu Q sauc par stāvokļu kopu, A- par ieejas alfabētu, B- izejas alfabētu. Attēlojumu * sauc par pārejas funkciju,  ˚- par izejas funkciju.
Turpmāk termina  "Milī tipa automāts" vietā lietosim īsāku terminu "automāts".
Ja būs doti vairāki automāti, piemēram, V=(A,B,Q,*,˚) un         V¢=(A¢,B¢,Q¢,Ä,:), tad automātus V=(A,B,Q,*,˚) un V¢=(A¢,B¢,Q¢,Ä,:) apzīmēsim arī šādi  V=(A,B,Q) un V¢=(A¢,B¢,Q¢). Šai situācijā, mēs nebūt neuzskatām, ka automāta V pārejas un izejas funkcijas sakrīt ar automāta V¢ pārejas un izejas funkcijām , kaut arī atklātā veidā šīs operācijas nenorādam.

 Mēs uzskatām, ka no konteksta var atšķirt automātam domātās
operācijas  *  un  ˚ . Ja var rasties pārpratumi, tad  lietosim arī citus apzīmējumus, piemēram,  Ä  un  : automātam V' .
Automātu funkcionēšanu raksturo attēlojumu  *  un  ˚ paplašinājumi kopā  Q´A*.  Šos paplašinājumus definēsim rekursīvi.
Pieņemsim, ka  qĻQ,  aĻA  un  uĻA*.
Definīcija. 1) q*e =q ;
                  2) ja u¢= ua  un  q*u  definēts, tad   q*u¢ = ( q*u ) * a.
                            
Definīcija. 1) q˚e = e ;
                  2) ja  u¢= ua  un  q˚u  definēts, tad  q˚u¢= ( q˚u)(( q*u)˚a).

Par funkciju  *,˚  definīcijas kopu turpmāk varam uzskatīt  Q´A*. Izejas funkcijas  *  definīcijas kopa tiks paplašināta, tātad tiks paplašināta arī vērtību kopa, t.i., turpmāk tā būs B*. Šo funkcionēšanu visprecīzāk raksturo sekojoša teorēma.
Teorēma. Dots automāts V=(A,B,Q,*,˚), tādā gadījumā katram vārdu pārim (u,v) alfabētā A ir spēkā vienādība :
                                                         q*(uv)=(q*u)*v ;                         (1)
                                                         q˚(uv)=(q˚u)((q*u)˚v).              (2)

Šīs teorēmas pierādījums atrodams  [1] grāmatā (1.6.1. teorēma ).

 

 



















 

 


















                                          1. nodaļa.

                           AUTOMĀTA PUSGRUPA.

                          1§.Visur definēta pusgrupa.


Dots automāts V=(A,B,Q), kur A={a1,......,an} -ieejas alfabēts B={b1,.....,bm} -izejas alfabēts un Q ={q1,.....,qk} stāvokļu kopa.
Visur definētus kopas Q attēlojumus sevī sauc par transformācijām. Šo transformāciju veidoto pusgrupu apzīmē ar Tr(Q).
Automāta katram burtam ai piekārtosim transformāciju
  q1 ..........  qk

  q'k ......... q'k
 
                                                                                                                .
gi=                                          ,kur  qj¢=qj*ai ,  i =i k  un  j = i k   



Automātam V definēsim pusgrupu, kuras veidotājelementi būs transformācijas gi. Šo elementu kopu apzīmēsim ar     Vg={gi   i= 1 n      }.Transformācijas kopas Vg ģenerēto pusgrupas Tr(Q) apakšpusgrupu ć Vg ń sauc par automāta V pusgrupu. Šādi piekārtojot automātam pusgrupu netiek ņemta vērā tā izejas funkcija.

                         2§. Daļēji definēta pusgrupa.


Dots automāts V=(A,B,Q), kur A={a1,...,an} -ieejas alfabēts, B={b1,...,bm} -izejas alfabēts un Q={q1,...qk} -stāvokļu kopa.
Daļēji definētus kopas Q attēlojumus sevī sauc par daļējām transformācijām. Lai būtu īsāk, mēs tās sauksim vienkārši par transformācijām. Šo transformāciju veidoto pusgrupu apzīmēsim ar PTr(Q).
Automāta katram burtu pārim (ai,bj) piekārtosim transformāciju


   qs * ai   , ja  qs ŗ ai = bj

   nav definēts , pretējā gadījumā.

 
 
  q1 ..........  qk

  q1ij ......... qkij
 
              
       gij =                              , kur gsij  :=

 

Šādā veidā mēs panākam, ka arī izejas funkcija iespaido automāta pusgrupu.




                                                                                                            .
Definīcija. Kopu Vg={ gij ł i=1,n;   j =1,m } sauc par automāta  V 
                  transformāciju kopu.
Definīcija. Transformāciju kopas Vg ģenerēto pusgrupas PTr(Q) apakšpusgrupu
                  ć Vg ń sauc par automāta V pusgrupu.

 Daļēji definēto transformāciju veidotās pusgrupas ir cieši saistītas ar visur definēto transformāciju veidotajām pusgrupām. Šo saistību raksturo sekojošs apgalvojums.
Pieņemsim, ka  A={a1,....,an} un  a0ŁA.       A0:={a0}Ē A.

Apgalvojums. Katrai pusgrupas PTr(A) apakšpusgrupai S eksistē pusgrupas                        
                         Tr(A0) izomorfa apakšpusgrupa S0.
Šī apgalvojuma pierādījums dots I.Balodes maģistra darbā.

Secinājumi:
 1) Šajā paragrāfā mēs parādījām , ka daļēji definētās transformācijas labāk raksturo automātu nekā visur definētās transformācijas, kuras aplūkotas iepriek-
šējā paragrāfā, jo automātiem arī izejas funkcija iespaido automāta pusgrupu;
  2) Savukārt, pēdējais apgalvojums parāda, ka, no pusgrupu teorijas viedokļa, mēs varam aprobežoties ar visur definētām trasformācijām.


                                          2. Nodaļa.

                              AUTOMĀTU NEATŠĶIRAMĪBA

 

Definīcija. Automātus sauc par salīdzināmiem, ja tiem ir vienādi ieejas alfabēti.
                Doti divi salīdzināmi automāti V=(A,B,Q,*,˚) un  V¢=(A¢,B¢,Q¢,Ä,:).
Definīcija. Stāvokļus  q  un  q¢ sauc par neatšķiramiem stāvokļiem, ja katram     
                  vārdam aĻA* izpildās vienādība q˚a=q¢:a.
                   (Ievadot vienādus vārdus, izejas vārdi arī būs vienādi.)
Definīcija. Stāvokli  q  sauc par atšķiramu no stāvokļa  q¢, ja eksistē tāds vārds  aĻA* , ka  q˚a ¹ q¢:a.  Šajā gadījumā saka, ka stāvokļi q un q¢ atšķirami ar vārdu a vai arī, ka vārds a atšķir stāvokļus q un q¢. Neatšķiramus automāta stāvokļus q un q¢ apzīmē šādi:   q~q¢.
Apgalvojums. Attiecība ~ ir ekvivalences tipa predikāts,t.i., izpildās sekojošas 
                          3 īpašības:   1) refleksivitāte;
                                               2) simetrija;
                                               3) transitivitāte.
Definīcija. Automātu V sauc par reducētu automātu, ja šī automāta jebkurš   
                   stāvokļu pāris q un q¢ ir atšķirams.
Definīcija. Pieņemsim, ka TĮA*. Stāvokļus q un q¢ sauc par neatšķiramiem
                  kopā T, ja “xĻT izpildās q˚a=q¢˚a.
Ērtības labad , lai formulētu sekojošo teorēmu, ievedīsim apzīmējumu: An:={aĻA*ł l(a) = n}. Ar ½Q½ apzīmēsim kopas Q apjomu.
Teorēma. Galīga automāta V=(A,B,Q,*,˚) stāvokļi q un q¢ ir neatšķirami tad un   tikai tad, ja tie ir neatšķirami kopā AŗQŗ-1.
Šīs teorēmas pierādījums dots [4] grāmatā.
No prakses viedokļa redzēsim, ka pārbaudes procedūra lieliem kopas Q apjomiem praktiski ir grūti veicama.

Apskatīsim divus automātus V= (A,B,Q,*,˚) un V¢= (A,B,Q¢,Ä,:).
Definīcija. Divus automātus sauc par neatšķiramiem pēc iekšējiem stāvokļiem, ja katram viena automāta iekšējam stāvoklim atrodams neatšķirams otra automāta iekšējais stāvoklis. Neatšķiramus automātus apzīmē šādi: V”V¢.



Apgalvojums. Automātu neatšķiramība ir ekvivalences tipa predikāts.
Pierādījums dots grāmatā [4].
Ar  K(A,B) apzīmēsim visu to automātu V= (A,B,Q,*,˚ ) klasi, kur Q ir kādas fiksētas sanumurējamas kopas U apakškopa. Pieņemsim, ka VĻK(A,B). Ar  Kv(A,B) apzīmēsim visu to automātu V¢ĻK(A,B) kopu, kuriem izpildās nosacījums V”V¢ (automāti ir neatšķirami).
Klasi Kv(A,B) raksturo sekojoša  teorēma.
Teorēma. Ja A,B- galīgas netukšas kopas un VĻK(A,B), tad klase Kv(A,B) ar precizitāti līdz izomorfismam satur vienu vienīgu reducētu automātu.
Šīs teorēmas pierādījums dots grāmatā [4].
Definīcija. Automātus  V un V¢  sauc par izomorfiem, ja eksistē tādas   
                   bijekcijas:
                        j1: Q®Q¢
                        j2: A®A¢
                        j3: B®B¢ ,ka izpildās sekojoši nosacījumi:
                   1) j1(q*a)=j1(q) Ä j2(a);
                   2) j3(q˚a)=j1(q) : j2(a).

Apgalvojums. Izomorfiem automātiem ir izomorfas pusgrupas.
Tālāk skatīt V. Buźas maģistra darbā.

 

 

 















                                                             3. nodaļa.

                             AUTOMĀTU MODELĒŠANA


                                    1.§ Jēdzini un definīcijas.

Definīcija. Saka, ka automāts V¢ modelē automātu V ar attēlojumiem  j1: Q®Q¢, j2: A®A¢, j3¢: B¢®B, ja diagramma:

                             Q ´ A*  ¾® B*
                           j1     “ j2        ­ j3¢
                             Q¢´(A¢)*¾®(B¢)*     ir komutatīva.

Šajā situācijā mēs pieņemam, ka j2 ir paplašināts kopā A*  ar nosacījumu  j2(ua)=j2(u)j2(a), tāpat   j3¢(v¢b¢)=j3¢(v¢)j3¢(b¢).
Šajā situācijā lietosim pierakstu V¢ŠV(j1j2j3¢).
Definīcija. Saka, ka V¢ modelē V, ja eksistē tādi  attēlojumi j1, j2, j3¢, ka  V¢ŠV(j1j2j3¢). Šai situācijā lietosim pierakstu  V¢ŠV.
Definīcija. Saka, ka automāti  V un V¢  modelē viens otru, ja  VŠV¢ un V¢ŠV. Šajā situācijā lietosim pierakstu VŠ×V¢.
Definīcija. Saka, ka automāts  V=(A,B,Q) neatšķir ieejas burtus a1,a2ĻA, ja  “(q,u)ĻQ´A* izpildās vienādība q˚a1u=q˚a2u. Pretējā gadījumā saka, ka automāts V atšķir ieejas burtus a1, a2.
Definīcija. Reducētu automātu, kas atšķir visus dažādos ieejas burtus, sauc par
                   īpaši reducētu automātu.
Lemma. Reducēts automāts V=(A,B,Q) nav īpaši reducēts tad un tikai tad, ja $  (a1,a2)ĻA´A ,ka  [ a1¹a2 Ś “qĻQ ( q*a1=q*a2 Ś q˚a1=q˚a2)].
Definīcija.  Teiksim, ka automāts V’= (A’, B’, Q’, ·, Ä ) 
                   modelē automāta  V’= (A,  B,  Q,  ŗ,  *  ) stāvokli  q Ī Q , ja eksistē 
                  tāds  automāta V’stāvoklis q’ Ī Q’ un attēlojumi j3’: ( B’)* ® B*,
                  j2: A* ® ( A’ )* , ka katram  a Ī A*     q ŗ a = j3’(q’ · j2( a ))
Pretējā gadījumā teiksim, ka automāts V’ nemodelē automāta V stāvokli   q.
Kā sekas no iepriekšējās definīcijas iegūstm šādu
apgalvojumu:  Ja automāts V’ nemodelē kādu automāta V stāvokli q, tad 
                        automāts V’ nemodelē  automātu V.
                        
                        



2§. ........................................................

 V. Bužas 1996. gada maģistra darbā nesalīdzināmie automāti sastāv no četriem stāvokļiem, ieejas alfabēts satur trīs  un izejas alfabēts divus burtus.
 Radās iespaids, ka automāti, kuriem vienādas pusgrupas un tie satur tikai divus ieejas burtus, varētu būt attiecībā pret modelēšanu ekvivalenti.
 Apskatām divus automātus, kuriem mazāks ieejas un izejas burtu skaits un tikai divi stāvokļi. Kā redzēsim, tad arī šajā gadījumā automāti ir īpaši reducēti , to pusgrupas ir vienādas, bet tie viens otru nemodelē.
( # ) Ar automāta grafu sapratīsim automāta shematisko zīmējumu, kurā ar aplīšiem attēloti automāta stāvokļi, ar bultiņām norādītas pārejas, alfabēta burti a un b ar indeksiem norāda pie kādas to kombinācijām notiek pāreja.

Piemērs Nr. 1
 Apskatam automātus V un V', kuriem A ={ a1 a2 } B={b1 b2 } un Q= {q1 q2 }.
                     
           Automāts V.                                                  Automāts V’.        
 

                             a1      
                             b2            
                                              
          q1                q2               
 a2                              a2         
 b1                              b2        
              a1          
              b1

                            a2       
                            b1      
                                         
          q1                q2        
 a1                              a2  
 b2                              b2        
                 a1          
                 b1


Pierādīsim, ka šiem automātiem pusgrupas ir vienādas, t. i. g> = g>.
Konstruēsim daļēji definētas transformācijas, kas ir atbilstošās pusgrupas veidotājelementi.

Ērtības labad turpmāk vienkāršosim pierakstu- pārbaudot pusgrupu veidotāj elementus sapratīsim, ka pārbaudam katra stāvokļa reakciju uz visām iespējamām ieejas un izejas burtu kombinācijām.
Arī “prim” zīmes pie stāvokļu, ieejas un izejas alfabēta burtiem un stāvokļiem
nelietosim, ja nerodas pārpratumu, ka apskatam automātu V’.


 Pusgrupas noteikšanas procesā izmantojamo apzīmējumu skaidrojums:    
                                                                      automāta stāvokļi, kuros
                                                                       ievadam a1,
                                    a1      1  2
                                    b1      -  1          
                                                                      stāvokļi uz kuriem pāriet automāts                  
  simbols " - " nozīmē, ka                        pie situācijas, kad ieejā ir a1 un izejā b1.
stāvoklī q1 automātam vainu nav
definēti burti a1 un b1, vai arī, ja ir definēti,
tad stāvoklī uz burtu a1 automāts neizdod b1.
 Pieraksts nozīmē, ka apskatam automāta stāvokļus q1 un  q2  ar ieejas burtu a1 un izejas burtu b1 , redzams, ka  stāvoklim q1  ieejas burts a1 nav definēts- viņš uz tu nereaģē, bet ja a1 ievada astāvoklī q2, tad automāts pāriet uz stāvokli q1 . 
( i )  Apskatāmo automātu atbilstošo pusgrupu veidotājelementi visām 
        iespējamām ieejas un izejas burtu kombinācijām.
         Automātam  V :                  Automātam V’:

            a1     1  2                        a1      1  2                  
            b1     -  1                         b1      -  1           
 
            a1     1  2                        a1     1  2                  
            b2     2  -                         b2     1   -          

            a2     1  2                         a2    1  2                  
            b1     1  -                         b1     2  -          

            a2     1  2                        a2     1  2
            b2     -   2                        b2      -  2          

Automāta V transformāciju kopa visām dāžādām ieejas un izejas burtu 
                            kombinācijām-   Vq  = { q1 b1>  q1b2>  q2b1>  q2b2>}
Automāta V’transformācijas kopa   V’q={ q1 b1>  q1b2>  q2b1>  q2b2>}

Salīdzinot  transformācijas atbilstoši V un V‘ mēs redzam, ka
                     q1 b1> =  q1 b1>       q1 b2> =  q2 b1>
                     q2 b1> =  q1 b2>       q2 b2> =  q2 b2>      tātad Vq = V’q ,
 Tas nozīmē, ka abiem automātiem pusgrupu veidojošās transformācijas ir vienādas.
Tas savukārt nozīmē, ka atbilstošās pusgrupas ir vienādas, t. i. q> = q>.
 ( ii ) Tagad pierādīsim, ka automāti V un V’ir reducēti.
      1)  lai pierādītu, ka automāts V ir reducēts automāts- ir jāpierāda, ka jebkuri 
           divi stāvokļi šajā automātā ir atšķirami.
           Tā kā automāta V stāvokļu kopas apjoms ir divi, tad jāparāda tikai, ka
           stāvoklis  q1 ir atšķirams no stāvokļa  q2 .
                                                                        q1a1 = b2 ¹ b1 = q2 a1
      2) līdzīgi parādīsim, ka automāts V’ arī ir reducēts automāts,
                                                                           q1a1 = b2 ¹ b1 = q2 a1
(iii)  Tagad pierādīsim, ka abi automāti ir īpaši reducēti .
Abiem automātiem alfabēts  sastāv no diviem burtiem  A={a1 a2 } A’={a1 a2 }.
         Mums jāparāda, ka abi automāti  atšķir šos burtus.
1)Apskatīsim automātu V un parādīsim, ka tas atšķir burtus  a1  un  a2.
                         q1a1 = b2  ¹ b1 = q1 a2
                      Tātad šis ir īpaši reducēts automāts.
2) Apskatīsim automātu V’ un parādīsim, ka tas atšķir burtus  a1  un  a2.
                          q1a1 = b2 ¹ b1 = q1a2
 Arī šis automāts atšķir visus ieejas burtus, kas arī ļauj konstatēt, ka V’ ir īpaši reducēts automāts.
( iv ) Tagad pierādīsim, ka automāts V nemodelē automātu V’, t. i. V ćV’
Pieņemsim pretējo, proti, ka  V ć V’, tad eksistē tādi attēlojumi  j1 , j2 , j3, 
ka diagramma                  Q’ 5 (A’)* ® (B’)*        
                                     j1Æ       Æj2        ­j‘3
                                         Q 5 A*   ®   B*             ir komutatīva.

Tā kā abi alfabēti B un B’ sastāv no diviem burtiem un attēlojumi  Q 5A ·® B un Q’ 5A’ ŗ® B’ ir sirjekcijas, tad arī attēlojums j3’ ir sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva). No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem izejas alfabētu apjomi ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma:         Q’ 5 (A’)* •®  ( B’)*
                                   j1Æ        Æj2          Æj3     ( 1 )
                                       Q 5   A*   ŗ®   B*
                                                                                ir komutatīva.
Ņemsim vērā, ka j3= ( j3’)-1, t. i. j3 ir attēlojuma j3’ inversais attēlojums.
Tā rezultātā arī j3 ir bijekcija.



                    Tagad pievērsīsimies attēlojumam j2 .
 Pierādīsim, ka j2 ir injekcija. Ja tas tā nebūtu , tad     j2( a1’ ) = j2( a2’ )
Pievēršamies komutatīvai diagrammai  ( 1 ) un automāta grafam ( # ) .
 No šejienes
 j3 (b1’) = j3 (q1· a2’) = j1(q1) ° j2(a2’) = j1(q1) ° j2(a1’) = j3(q1· a1’) = j3(b2’)
Tā ir pretruna, jo j3 ir bijekcija.
                       Visbeidzot analizēsim attēlojumu j1.
Lai pierādītu, ka   V nemodelē V’ mums pietiek uzrādīt vismaz vienu stāvokli automātā V un parādīt, ka nevar atrast starp automāta V’ stāvokļiem tādu kurā ievadot kādu vārdu, tas izdotu ārā tādu pašu vārdu, kā automāts V. Tikai jāņem vērā, ka jāapskata arī visas iespējamās ieejas burtu atbilstību kombinācijas.
Pieņemam, ka automāts V modelē automātu V’.
 Mēs izvēlamies automāta V’ stāvokli  q1’ un piemeklējam tādu vārdu, kuru ievadot automāta V visos stāvokļos pēc kārtas ,varam parādīt, ka vienam un tam pašam ieejas burtam atbilst dažādi izejas burti, kas norāda, ka j1 nav bijekcija. Bet iepriekš esam noskaidrojuši, ka j1 ir bijekcija. Nonākam pie pretrunas, kura liek secināt, ka pieņēmums, ka V modelē V’ bijis kļūdains. Tātad.
1) Pieņemsim, ka  j1( q1 ) = q1
             j3( b1’b2’ ) = j3( q1’· a2’a2’ ) = j1( q1 ) q j2(a2’a2’) = q1 q j2(a2’a2’)
     a) j2( a2’) = a1  .  Šai situācijā  j3(b1’b2’) = q1 q a1a1 = b2b1
         Tātad  j3( b1’ ) = b2  un  b1 = j3( b2’ ). 
         Tagad apskatisim kaut ko citu, proti,
         j3( b1’b2’b2’ ) = j3( q1’· a2‘a2’a2’) = j1( q1 ) q j2(a2‘a2’ a2’) =
                                = q1 q a1‘a1’a1’= b2’b1’b2’ .
 No šejienes  j3(b2’) = b2. Pretruna, jo mēs konstatējām, ka  j3( b2’ ) = b1.
 Līdz ar to  j2( a2’) ¹ a1.
     b) j2(a2’) = a2 .  Šai situācijā  j3( b'1 b'2 ) = q1 q a2 a2= b1b1 .
          Pretruna, jo sanāk, ka   j3( b1 ) = b1  un  j3( b2 ) = b1 ,
          Tātad   j1( q1 ) ¹ q1
2) Pieņemsim, ka  j1( q1’) = q2 , tad    
           j3( b1’b2’ ) = j3( q1’· a2’a2’ ) = j1( q1 ) q j2(a2’a2’) = q2 q j2(a2’a2’)
     a) Ja j2( a2’) = a1.  Šai situācijā j3( b1 b2 ) = q2 q a1a1 = b1b2
         Tagad apskatīsim kaut ko citu, proti,
          j3( b1’b2’b2’ ) = j3( q1’· a2‘a2’a2’) = j1( q1 ) q j2(a2‘a2’ a2’) =
                                  = q'1 q a1a1a1= b1b2b1 .
          No šejienes   j3( b2’) = b2   un   j3( b2’ ) = b1 .    Pretruna!
          Līdz ar to    j2( a2’) ¹ a1 .
    b) Ja j2(a2’) = a2 .   Šajā situācijā   j3( b1’b2’ ) = q2 q a2a2 = b2b2.
         Pretruna!  Jo sanāk, ka j3( b1’ ) = b2  ¹ b2 = j3( b2’ )
         Tātad j1( q1 ) ¹ q2.
       Esam konstatējuši, ka   j1( q1 ) Ļ { q1,q2 }.
       Tas tā nevar būt, jo j1  ir visur definēts attēlojums ar vērtību kopu 
        Q={q1,q2}.
        Atliek secināt, ka pieņēmums  V ć V’  ir bijis kļūdains.
( v ) Tagad parādīsim, ka automāts V’ nemodelē automātu V, t. i., V’ćV.
       Līdzīgi, kā ( iv ) pieņemsim pretējo, proti, ka V’ćV,, tad eksistē tādi  
       attēlojumi   j1,j2,j3, ka    
          diagramma: 
                                  Q 5    A*    ŗ®    B*        
                               j1Æ         Æj2        ­j3                            
                                  Q’ 5  (A’)* •®  (B’)*       ir komutatīva.
  
Rīkojoties analogi kā ( iv ) gadījumā secinām, ka diagramma:

                                  Q 5    A*   ŗ®   B*        
                               j1Æ        Æj2           Æj3                     ( 2 )    
                                  Q’ 5  (A’)* •®  (B’)*         ir komutatīva,

    attēlojums j3 ir bijekcija un j3=(j3’)-1, t.i. j3ir attēlojuma j3’inversais   
    attēlojums.
    Tagad pievērsīsimies attēlojumam j2.  Parādīsim, ka j2 ir injekcija.
     Ja tas tā nebūtu, tad j2( a2 ) = j2( a1 ).
     Pievēršamies komutatīvai diagrammai ( 2 ) . No šejienes  
      j3( b1) = j3( q1q a2) = j1( q1 ) · j2( a2 ) = j1( q1 ) · j2( a1 ) =
                 = j3( q1q a1 ) = j3( b2 )
     Pretruna! Jo j3 ir bijekcija.





                  Visbeidzot pievērsīsimies attēlojumam j1.

1) Pieņemsim, ka j1(q1) = q1’ , tad
           j3( b2 b1) = j3( q1q a1a1) = j1( q1 ) · j2( a1a1 ) = q1   · j2( a'1a'1)
        a) ja  j2(a1) = a1               j3( b2b1 )= q1   · a1’a1’ = b2’b2 
            Pretruna, jo sanāk, ka    j3( b2 ) = b2’ un j3( b1 ) = b2
        b) ja j2(a1)=a2                   j3( b2 b1 )= q1   · a2’a2’ =b1’b2’,
                                                   tātad j3( b2 ) = b1’ un j3( b1 ) = b2
            Apskatot citu gadījumu iegūstam-
             j3( b2 b1 b2) = j3( q1q a1a1a1 ) = j1( q1 ) · j2( a1a1a1 ) =
                                  =q1   · j2( a2 a2 a2  )= b1’b2’b2’.
             Tas nozīmē, ka  j3( b2 ) = b1’ un j3( b2 ) = b2   Pretruna!

2) Pieņemsim, ka j1( q1 ) = q2 , tad
            j3( b1 b2) = j3( q1q a2a1) = j1( q1 ) · j2( a2a1 ) = q2   · j2( a'2 a'1)
        a) ja  j2(a1) = a1  ,tad     j3( b1b2 )= q2   · a2’a1’ = b2’b1 
            un sanāk, ka    j3( b1 ) = b2’ un j3( b2 ) = b1’ tādā gadījumā
            j3( b2’b1’b2’) = j3( q1’· a1’a1’a1’) = j1( q1 ) q j2(a1‘a1’a1’) =
                                   = q2 ·  a1‘a1’a1’= b1’b2’b2
             un  j3( b2 ) = b1’ un j3( b2 ) = b2  Pretruna!

        b) ja  j2 ( a1) = a2  ,tad     j3( b1b2 )= q2   · a1’a2’ = b1’b1  sanāk
            ka  j3( b1 ) = b1’ un j3( b2 ) = b1’ , bet tā ir pretruna, jo j3 ir bijekcija!

            Esam pierādījuši, ka automāti V un V’viens otru nemodelē!

 Salīdzinot ar V. Bužas maģistra darbu mēs šai situācijā pierādījām, ka ieejas  un izejas alfabēts var saturēt tikai divus burtus un stāvokļu kopa arī saturēt  tikai divus stāvokļus.

 Lai labāk izprastu uzkonstruēto automātu darbību, mēģināsim vērot, kā tie 
“ uzvedās” pie dažāda ieejas un izejas alfabēta burtu skaita, saglabājot par bāzi pirmo divu stāvokļu konfigurāciju un mēģinot pielikt, ja nepieciešams, klāt stāvokļus tā, lai izpildītos mūsu uzstdīta prasība- automātu pusgrupas būtu vienādas, bet tie viens otru nemodelētu.
Kā vēlāk redzēsim, visos šajos gadījumos mums izdodas uzkonstruēt automātus ar vienādām pusgrupām, kas viens otru nemodelē. Piedevām visi automāti ir īpaši reducēti.

Piemērs Nr. 2

   Apskatīsim piemēru  ar  automātiem V un V’ ,
     kuriem    A={ a1, a2 }     un     B ={b1, b2, b3, b4 }


                                       Automāts V.                                                                           
                            a1
                            b2                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                     
                                                                                                                
          q1                q2                q3                q4
 a2                              a2                  a1 a2           a1  a2
 b1                              b2                 b3 b3           b4 b4
              a1          
              b1

                                    Automāts V’.
                            a2
                            b1                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                     
                                                                                                               
          q1                q2                q3                q4                            
 a1                              a2                  a1 a2           a1  a2                                        
 b2                              b2                 b3 b3           b4 b4          
              a1          
              b1










Pārbaudam vai abiem automātiem sakrīt pusgrupas t. i. g> = g>.

             Automātam V,               automātam V’.

            a1    1 2 3 4                  a1      1 2 3 4                  
            b1    - 1  4 4                  b1      - 1 4 4      
        
            a2    1 2 3 4                 a2       1 2 3 4                  
            b1     1 - -  -                  b1      2 -  -  -

            a3    1 2 3 4                  a3      1 2 3 4                  
            b1    1 - 4  -                   b1     1 -  4 -

            a1    1 2 3 4                  a1      1 2 3 4                  
            b2     2 - - -                  b2       1 -  -  -       

            a2    1 2 3 4                  a2      1 2 3 4                  
            b2    - 2 2 4                  b2       -  2 2 4      

            a3    1 2 3 4                  a3      1 2 3 4                  
            b2     - 2 - 4                  b2        - 2 - 4                                 

         Konstatējam, ka automātiem atbilstošās  pusgrupas ir vienādas.                                 















( ii )  Apskatam vai automāti V un V’ ir  reducēti, tas ir-
                                                                      vai tie atšķir visus stāvokļus.

                     Automāts V ,              automāts V’
q1 un q2         q1q a1 = b2                  q1q a1 = b2
                      q2q a1 = b1                  q2q a1 = b1
q1 un q3         q1 q a1 = b2                  q1q a1 = b2
                      q3 q a2 = b3                  q3q a1 = b1
q2 un q3         q2q a3 = b2                   q2q a3 = b2
                      q3q a3 = b1                   q3q a3 = b1
q1 un q4         q1q a2 = b1                   q1q a2 = b1
                      q4q a2 = b2                   q4q a2 = b2
q2 un q4         q2q a1a1 = b1b2             q2q a1a1 = b1b2
                      q4q a1a1 = b1b1            q3 q a1a1 = b1b1
q3 un q4         q3q a3 = b1                   q3q a2 = b1
                      q4q a3 = b2                   q4q a2 = b2   
                                 Automāti ir reducēti.

( iii )    Pārbaudam vai abi automāti atšķir visus ieejas burtus,
                       tas ir vai tie ir īpaši reducēti.

                          Automāts V,              automāts V’.                
  a1 un a2           q3q a1 = b1                    q1q a1 = b1
                          q3q a2 = b2                    q1q a2 = b2

  a1 un a3            q4q a1 = b1                    q4q a1 = b1
                          q4q a3 = b2                    q4q a3 = b2

  a2 un a3           q3q a2 = b2                    q3q a2 = b2
                          q3q a3 = b1                    q3q a3 = b1

          Nosacījums izpildās- tātad abi automāti ir īpaši reducēti.


( iv )    Apskata vai automāti V un V’ nemodelē viens otru.

1. Apskata gadījumu vai V nemodelē V’.
    Lai to pierādītu pietiek pierādīt, ka automāts V nemodelē V’ stāvokli  q1 .
    Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka   
    diagramma:
                                  Q' 5 ( A’)* ·®   ( B’)*        
                               j1Æ        Æj2             ­j'3                            
                                  Q 5   A*         B*       ir komutatīva.

Tā kā alfabēts B sastāv no diviem burtiem un attēlojums    Q’ 5  A’ ·®  B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
 No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma : 
                                  Q' 5  (A’)* ·®  (B’)*        
                               j1Æ      Æj2            Æj3                     ( 1 )    
                                  Q 5  A*        B*         ir komutatīva.

Ņemot vērā, ka   j3  = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
                                                                                                               Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz viena no sekojošām vienādībām:
         1) j2(a’1) = j2(a’2)      2) j2(a’1) = j2(a’3)       3) j2(a’2) = j2(a’3)

1)      j2(a’1) ¹ j2(a’2),   pretējā gadījumā  j2(a’1) = j2(a’2), tad
             j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1) = j1 ( q’1 ) q j2( a’1) =
                           = j1 ( q’1 ) q j2( a’2) = j3( q’1· a’2 )  = j3( b’1)
2)      j2(a’1)  ¹ j2(a’3),   pretējā gadījumā  j2(a’1) = j2(a’3), tad
             j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1) = j1( q’1 ) q j2( a’1) =
                           = j1 ( q’1 ) q j2( a’3) = j3( q’1· a’3 )  = j3( b’1)
3)     j2(a’2)  ¹ j2(a’3),   pretējā gadījumā  j2(a’2) = j2(a’3), tad
            j3( b’1 b’1 ) = j3( q’1· a’3 a’2 ) = j1 ( q’1 ) q j2( a’3) j2( a’2) =
                               = j1 ( q’1 ) q j2( a’2) j2( a’2)= j3( q’1· a’2 a’2 )  = j3( b’1 b’2 )

Visos trijos gadījumos mēs iegūstam pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir bijekcija, tāpēc vienādība j3( b’2) = j3( b’1), visos gadījumos ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas nozīmē, ka j1 ir bijekcija.

                             Apskatam attēlojumu j1.
Ja sīkāk nav paskaidrots, tad secinājumi izdarīti skatoties automātu diagrammas un automātu shematiskos zīmējumus.
1) pieņem, ka  j1(q1’) = q1  , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo atrodoties
                                              stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
       Apskatam  gadījumu, kad:    j3(b’1) = b1
                                                      j3(b’2) = b2
b2 b1= j3( b’2b’1 ) = j3( q’1· a’1a’2) = j1( q’1 ) q j2(a’1a’2) =
                                                          = q’1  q j2( a’1)  j2( a2’)
No automāta grafa redzam, ka q1  q j2( a’1) = b2 - secinām, ka  tas var būt tikai gadījumā, kad j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā automāts pāries uz stāvokli q2 t.i.  q1* a1 =q2 . Bet no stāvokļa q2 , lai izejā iegūtu b1, vajag ievadīt burtu a1, un no mūsu augstāk apskatītās izteiksmes redzam, ka  j2(a’2) = a1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
          Apskatam gadījumu, kad:   j3(b’2) = b1
                                                       j3(b’1) = b2
b2 b1= j3( b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’1) = j1( q’1 ) q j2(a’2a’1) =
                                                        = q’1  q j2( a’2)  j2( a1’).                         ( 1 )
Secinājumus izdaram līdzīgi, kā iepriekšējā punktā.
No iegūtās izteiksmes iegūstam, ka b2 = q’1  q j2( a’2).
Tas iespējams tikai vienā situācijā, ja  j2( a’2) = a1 .
Tātad   q1  * j2( a’2) =  q1  * a1 =q2 , tāpēc  q2  q j2( a’1) = b1
Tas iespējams tikai situācijā, ja   j2( a’1) = a1 .
Pretruna, jo sanāk-   j2( a’2) = a1 = j2( a’1)


2) pieņem, ka  j1(q1’) = q2 . Secinām j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
      Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                                 j3(b’2) = b2
         b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q2  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’1) = a1 , bet j2 ir bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas vērtības , jo j3 ir bijekcija.
       Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                              j3(b’2) = b1 , tad
         b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’1a’2a’2) = q2  q j2(a’1) j2(a’2) j2(a’2) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’1) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’2) = a1 , atkal pretruna!

3) pieņem, ka  j1(q1’) = q3 . Atkal izmantojam to, ka  j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
     Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                               j3(b’2) = b2
         b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q3 q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a3 ,   j2(a’1) = a1 , pretruna!
       Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                                j3(b’2) = b1 , tad
         b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q3  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a3 ,   j2(a’1) = a1 , atkal pretruna!


Esam secinājuši, ka pieņāmumi:  j1(q1’) = q1
                                                                                    j1(q1’) = q2 
                                                       j1(q1’) = q3
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp visiem automāta V stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V’ stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V nemodelē automātu V’.




2. Apskata gadījumu vai V’ nemodelē V.

    Lai to pierādītu rīkojamies līdzīgi, kā pirmajā punktā ( pierādot, ka V 
    nemodelē V’) pietiek pierādīt, ka automāts V’ nemodelē V stāvokli  q1 .
    Pieņem pretējo, ka V’ modelē V , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka   
    diagramma:
                                      Q 5   A*         B*
                                   j1Æ        Æj2             ­j3
                                      Q’ 5 ( A’)* ·®   ( B’)*            ir komutatīva.

Rīkojoties analogi kā ( iv ) gadījumā secinām, ka diagramma:

                                        Q 5  A*        B*
                                    j1Æ      Æj2            Æj3                     ( 1 )
                                        Q’ 5  (A’)* ·®  (B’)*            ir komutatīva,

attēlojums j3 ir bijekcija un   j3 =  (j3’)-1, t.i.
                                                   j3   ir attēlojuma j3   inversais attēlojums.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz viena no sekojošām vienādībām:
            1) j2(a1) = j2(a2)   2) j2(a1) = j2(a3)    3) j2(a2) = j2(a3)
1)       j2(a1) ¹ j2(a2),   pretējā gadījumā  j2(a1) = j2(a2), tad
          j3( b2 ) = j3( q1 q a1) = j1 ( q1 ) • j2( a1) =
                       = j1 ( q1 ) • j2( a2) = j3( q1• a2 )  = j3( b1)
2)      j2(a1) ¹ j2(a3),   pretējā gadījumā  j2(a1) = j2(a3), tad
          j3( b2 ) = j3( q1 qa1) = j1( q1 ) • j2( a1) =
                       = j1 ( q1 ) • j2( a3) = j3( q1• a3 )  = j3( b1)
3)     j2(a2) ¹ j2(a3),   pretējā gadījumā  j2(a2) = j2(a3), tad
         j3( b2 ) = j3( q3 q  a2 ) = j1 ( q3 ) •j2( a2) =   
                      = j1 ( q3 )   j2( a3)  = j3( q3• a3 )  = j3( b1 )

Visos trijos gadījumos mēs iegūstam pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir bijekcija, tāpēc vienādība j3( b2) = j3( b1), visos gadījumos ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V ir reducēts automāts, tad j1 ir injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
                           
                                 Apskatam attēlojumu j1.
1) pieņem, ka  j1(q1) = q’1  , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo atrodoties
                                              stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
     Apskatam  gadījumu, kad:      j3(b1) = b’1
                                                      j3(b2) = b’2
b’2 b’1= j3( b2 b1 ) = j3( q1q a1a2) = j1( q1 ) Ÿ j2(a1a2) = q1  Ÿ j2( a1)  j2( a2)
No q1  Ÿ j2( a1) = b’2 secinām, ka j2(a1) = a’1 . Tā rezultātā q1* a’1 = q2.
Sakarā ar to, ka vajag, lai q2  q j2( a’2) = b1, iegūstam j2(a’2) = a1.
                                                                                Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
     Apskatam gadījumu, kad:      j3(b2) = b’1
                                                     j3(b1) = b’2
b’2 b’1= j3( b1b2 ) = j3( q1q a2 a1 ) = j1( q1 ) Ÿ j2(a2 a1) = q’1  Ÿ j2( a2)  j2( a1)  (1)
No šejienes b’2 = q1  q j2( a2). Tas iespējams tikai vienā situācijā, ja
j2( a2) = a’1 . Tātad   q’1  * j2( a’2) =  q’1  * a’1 =q’2 , tāpēc  q’2  q j2( a1) = b’1
( skatīt vienādību  ( 1 ) ). Tas iespējams tikai situācijā, ja   j2( a1) = a’1 .
Pretruna, jo   j2( a2) = a’1 = j2( a1)
2) pieņem, ka  j1(q1) = q’2 . Secinām j3{b2 ; b1} = {b’1 ; b’2}
    Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b1) = b’1
                                                              j3(b2) = b’2
b’1b’2b’1= j3( b1b2b1 ) = j3( q1· a2a2a1) = q’2  q j2(a2) j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a2) = a’1 ,    j2(a2) = a’1 ,   j2(a1) = a’1 , bet j2 ir bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas vērtības un otrādi.
     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b1) = b’2
                                                              j3(b2) = b’1 , tad
b’1b’2b’1= j3( b2b1b2 ) = j3( q1· a1a2a2) = q’2  q j2(a1) j2(a2) j2(a2) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a1) = a’1 ,    j2(a2) = a’1 ,   j2(a2) = a’1 , atkal pretruna!




3) pieņem, ka  j1(q1) = q’3 . Atkal izmantojam to, ka  j3{b2 ; b1} = {b’1 ; b’2}
   Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b1) = b’1
                                                             j3(b2) = b’2
b’1b’2b’1= j3( b1b2b1 ) = j3( q1· a2a2a1) = q’3 q j2(a2) j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a2) = a’1 ,    j2(a2) = a’2 ,   j2(a1) = a’1 , pretruna!
     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b 1) = b’2
                                                              j3(b 2) = b’1 , tad
b’1b’2b’1= j3( b2b1b2 ) = j3( q1· a2a2a1) = q’3  q j2(a2) j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a2) = a’1 ,    j2(a2) = a’2 ,   j2(a1) = a’1 , atkal pretruna!

Esam secinājuši, ka pieņēmumi:  j1(q1 ) = q’1
                                                                                    j1(q1) = q’2 
                                                       j1(q1 ) = q’3
                                                       j1(q1 ) = q’4 
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp visiem automāta V’ stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V’ arī nemodelē automātu V.
Secinājums: automāti V un V’viens otru nemodelē!



















Piemērs Nr. 3

Nākošajā piemērā  apskatām automātus V un V’,kuriem ir palielināts ieejas alfabēta burtu skaits.
                                 A={ a1, a2, a3 }   un    B = { b1, b2, }

                                                                         
                            a1         Automāts V.  
                            b2                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                     
                                                                                                               
          q1                q2                 q3
 a2a3                           a2  a3          a1  a2 a3                                              
 b1b1                           b2 b2          b1 b1 b2              
              a1          
              b1       
                                 
                            a2           Automāts V’.  
                            b1                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                     
                                                                                                                
          q1                q2                 q3
 a1 a3                          a2  a3              a1 a2 a3
 b2b1                          b2  b2              b1 b1b2
              a1          
              b1













( i )    Pārbaudam vai abiem automātiem sakrīt pusgrupas t. i. g> = g>.

               Automātam V,               automātam V’.

            a1     1 2  3                   a1      1 2  3                   
            b1      - 1  3                   b1      - 1  3       
        
            a2     1 2  3                  a2       1 2  3                   
            b1      1  - 3                  b1       2  -  3

            a3     1 2  3                   a3     1 2  3                   
            b1     1  -  -                   b1     1  -  -

            a1     1  2  3                  a1      1 2  3                    
            b2      2  -  -                  b2       1  -  -         

            a2     1 2  3                   a2      1 2  3                   
            b2      - 2  -                 b2         - 2  -      

            a3     1 2  3                   a3      1 2  3                   
            b2      - 2  3                   b2       - 2  3           
                      
 Konstatējam, ka automātiem atbilstošās  pusgrupas ir vienādas.                                  

( ii )  Apskatam vai automāti V un V’ ir  reducēti, tas ir                                               
                          vai tie atšķir visus stāvokļus.

                     Automāts V ,              automāts V’
q1 un q2         q1q a1 = b2                  q1q a1 = b2
                      q2q a1 = b1                  q2q a1 = b1
q1 un q3         q1 q a1 = b2                  q1q a1 = b2
                      q3 q a2 = b1                  q3q a1 = b1
q2 un q3         q2q a2 = b2                   q2q a2 = b2
                      q3q a2 = b1                   q3q a2 = b1

                             Automāti ir reducēti.

( iii )    Pārbaudam vai abi automāti atšķir visus ieejas burtus,
                       tas ir vai tie ir īpaši reducēti.

                          Automāts V,              automāts V’.                
  a1 un a2           q1q a1 = b2                    q1q a1 = b2
                         q1q a2 = b1                    q1q a2 = b1

  a1 un a3            q3q a1 = b1                    q3q a1 = b1
                          q3q a3 = b2                    q3q a3 = b2

  a2 un a3            q3q a2 = b1                    q3q a2 = b1
                          q3q a3 = b2                    q3q a3 = b2

          Nosacījums izpildās- tātad abi automāti ir īpaši reducēti.

( iv )    Apskata vai automāti V un V’ nemodelē viens otru.
1. Apskata gadījumu vai V nemodelē V’.
    Lai to pierādītu pietiek pierādīt, ka automāts V nemodelē V’ stāvokli  q1 .
    Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka   
    diagramma:
                                  Q' 5 ( A’)* ·®   ( B’)*        
                               j1Æ        Æj2             ­j'3                            
                                  Q 5   A*         B*       ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no diviem burtiem un attēlojums    Q’ 5  A’ ·®  B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
 No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma : 
                                  Q' 5  (A’)* ·®  (B’)*        
                               j1Æ      Æj2            Æj3                     ( 1 )    
                                  Q 5  A*        B*         ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka   j3  = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.


Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz viena no sekojošām vienādībām:
         1) j2(a’1) = j2(a’2)      2) j2(a’1) = j2(a’3)       3) j2(a’2) = j2(a’3)

1)      j2(a’1) ¹ j2(a’2),   pretējā gadījumā  j2(a’1) = j2(a’2), tad
             j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1) = j1 ( q’1 ) q j2( a’1) =
                           = j1 ( q’1 ) q j2( a’2) = j3( q’1· a’2 )  = j3( b’1)
2)      j2(a’1)  ¹ j2(a’3),   pretējā gadījumā  j2(a’1) = j2(a’3), tad
             j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1) = j1( q’1 ) q j2( a’1) =
                           = j1 ( q’1 ) q j2( a’3) = j3( q’1· a’3 )  = j3( b’1)
3)     j2(a’2)  ¹ j2(a’3),   pretējā gadījumā  j2(a’2) = j2(a’3), tad
            j3( b’1 b’1 ) = j3( q’1· a’3 a’2 ) = j1 ( q’1 ) q j2( a’3) j2( a’2) =
                               = j1 ( q’1 ) q j2( a’2) j2( a’2)= j3( q’1· a’2 a’2 )  = j3( b’1 b’2 )

Visos trijos gadījumos mēs iegūstam pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir bijekcija, tāpēc vienādība j3( b’2) = j3( b’1), visos gadījumos ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
                             Apskatam attēlojumu j1.
Ja sīkāk nav paskaidrots, tad secinājumi izdarīti skatoties automātu diagrammas un automātu shematiskos zīmējumus.
1) pieņem, ka  j1(q1’) = q1  , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo atrodoties
                                              stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
       Apskatam  gadījumu, kad:      j3(b’1) = b1
                                                        j3(b’2) = b2
b2 b1= j3( b’2b’1 ) = j3( q’1· a’1a’2) = j1( q’1 ) q j2(a’1a’2) =
                              = q’1  q j2( a’1)  j2( a2’)
No automāta grafa redzam, ka q1  q j2( a’1) = b2 - secinām, ka  tas var būt tikai gadījumā, kad j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā automāts pāries uz stāvokli q2 t.i.
 q1* a1 =q2 . Bet no stāvokļa q2 , lai izejā iegūtu b1, vajag ievadīt burtu a1, un no mūsu augstāk apskatītās izteiksmes redzam, ka  j2(a’2) = a1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
       
       Apskatam gadījumu, kad:      j3(b’2) = b1
                                                       j3(b’1) = b2
b2 b1= j3( b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’1) = j1( q’1 ) q j2(a’2a’1) =
                                                        = q’1  q j2( a’2)  j2( a1’).                         ( 1 )
Secinājumus izdaram līdzīgi, kā iepriekšējā punktā.
No iegūtās izteiksmes iegūstam, ka b2 = q’1  q j2( a’2).
Tas iespējams tikai vienā situācijā, ja  j2( a’2) = a1 .
Tātad   q1  * j2( a’2) =  q1  * a1 =q2 , tāpēc  q2  q j2( a’1) = b1
Tas iespējams tikai situācijā, ja   j2( a’1) = a1 .
Pretruna, jo sanāk-   j2( a’2) = a1 = j2( a’1)

2) pieņem, ka  j1(q1’) = q2 . Secinām j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
      Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                                j3(b’2) = b2
         b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q2  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’1) = a1 , bet j2 ir bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas vērtības , jo j3 ir bijekcija.
       Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                                j3(b’2) = b1 , tad
         b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’1a’2a’2) = q2  q j2(a’1) j2(a’2) j2(a’2) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’1) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’2) = a1 , atkal pretruna!

3) pieņem, ka  j1(q1’) = q3 . Atkal izmantojam to, ka  j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
     Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                               j3(b’2) = b2
         b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q3 q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a3 ,   j2(a’1) = a1 , pretruna!
       Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                                j3(b’2) = b1 , tad
         b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q3  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a3 ,   j2(a’1) = a1 , atkal pretruna!
Esam secinājuši, ka pieņāmumi:  j1(q1’) = q1
                                                                                   j1(q1’) = q2 
                                                      j1(q1’) = q3
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp visiem automāta V stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V’ stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V nemodelē automātu V’.

2. Apskata gadījumu vai V’ nemodelē V.
    Lai to pierādītu rīkojamies līdzīgi, kā pirmajā punktā ( pierādot, ka V 
    nemodelē V’) pietiek pierādīt, ka automāts V’ nemodelē V stāvokli  q1 .
    Pieņem pretējo, ka V’ modelē V , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka   
    diagramma:
                                      Q 5   A*         B*
                                   j1Æ        Æj2             ­j3
                                      Q’ 5 ( A’)* ·®   ( B’)*            ir komutatīva.
Rīkojoties analogi kā ( iv ) gadījumā secinām, ka diagramma:
                                        Q 5  A*        B*
                                    j1Æ      Æj2            Æj3                     ( 1 )
                                        Q’ 5  (A’)* ·®  (B’)*            ir komutatīva,
attēlojums j3 ir bijekcija un   j3 =  (j3’)-1, t.i. j3   ir attēlojuma j3   inversais attēlojums.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz viena no sekojošām vienādībām:
            1) j2(a1) = j2(a2)   2) j2(a1) = j2(a3)    3) j2(a2) = j2(a3)
1)       j2(a1) ¹ j2(a2),   pretējā gadījumā  j2(a1) = j2(a2), tad
          j3( b2 ) = j3( q1 q a1) = j1 ( q1 ) • j2( a1) =
                                                = j1 ( q1 ) • j2( a2) = j3( q1• a2 )  = j3( b1)
2)      j2(a1) ¹ j2(a3),   pretējā gadījumā  j2(a1) = j2(a3), tad
          j3( b2 ) = j3( q1 qa1) = j1( q1 ) • j2( a1) =
                                               = j1 ( q1 ) • j2( a3) = j3( q1• a3 )  = j3( b1)
3)     j2(a2) ¹ j2(a3),   pretējā gadījumā  j2(a2) = j2(a3), tad
         j3( b2 ) = j3( q3 q  a2 ) = j1 ( q3 ) •j2( a2) =   
                   = j1 ( q3 )   j2( a3)  = j3( q3• a3 )  = j3( b1 )

Visos trijos gadījumos mēs iegūstam pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir bijekcija, tāpēc vienādība j3( b2) = j3( b1), visos gadījumos ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V ir reducēts automāts, tad j1 ir injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
                           
                                 Apskatam attēlojumu j1.

1) peiņem, ka  j1(q1) = q’1  , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo atrodoties
                                              stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
     Apskatam  gadījumu, kad:      j3(b1) = b’1
                                                    j3(b2) = b’2
b’2 b’1= j3( b2 b1 ) = j3( q1q a1a2) = j1( q1 ) Ÿ j2(a1a2) =
                                                          = q1  Ÿ j2( a1)  j2( a2)
No q1  Ÿ j2( a1) = b’2 secinām, ka j2(a1) = a’1 . Tā rezultātā q1* a’1 =q2.
Sakarā ar to, ka vajag, lai q2  q j2( a’2) = b1, iegūstam j2(a’2) = a1.
                                                                                Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
     Apskatam gadījumu, kad:      j3(b2) = b’1
                                                   j3(b1) = b’2
b’2 b’1= j3( b1b2 ) = j3( q1q a2 a1 ) = j1( q1 ) Ÿ j2(a2 a1) =
                                                          = q’1  Ÿ j2( a2)  j2( a1).                         ( 1 )
No šejienes b’2 = q1  q j2( a2). Tas iespējams tikai vienā situācijā, ja
j2( a2) = a’1 . Tātad   q’1  * j2( a’2) =  q’1  * a’1 =q’2 , tāpēc  q’2  q j2( a1) = b’1
( skatīt vienādību  ( 1 ) ). Tas iespējams tikai situācijā, ja   j2( a1) = a’1 .
Pretruna, jo   j2( a2) = a’1 = j2( a1)

2) peiņem, ka  j1(q1) = q’2 . Secinām j3{b2 ; b1} = {b’1 ; b’2}
    Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b1) = b’1
                                                            j3(b2) = b’2
b’1b’2b’1= j3( b1b2b1 ) = j3( q1· a2a2a1) = q’2  q j2(a2) j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a2) = a’1 ,    j2(a2) = a’1 ,   j2(a1) = a’1 , bet j2 ir bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas vērtības un otrādi.

     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b1) = b’2
                                                            j3(b2) = b’1 , tad
b’1b’2b’1= j3( b2b1b2 ) = j3( q1· a1a2a2) = q’2  q j2(a1) j2(a2) j2(a2) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a1) = a’1 ,    j2(a2) = a’1 ,   j2(a2) = a’1 , atkal pretruna!

3) peiņem, ka  j1(q1) = q’3 . Atkal izmantojam to, ka  j3{b2 ; b1} = {b’1 ; b’2}
   Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b1) = b’1
                                                           j3(b2) = b’2
b’1b’2b’1= j3( b1b2b1 ) = j3( q1· a2a2a1) = q’3 q j2(a2) j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a2) = a’1 ,    j2(a2) = a’2 ,   j2(a1) = a’1 , pretruna!
     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b 1) = b’2
                                                            j3(b 2) = b’1 , tad
b’1b’2b’1= j3( b2b1b2 ) = j3( q1· a2a2a1) = q’3  q j2(a2) j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a2) = a’1 ,    j2(a2) = a’2 ,   j2(a1) = a’1 , atkal pretruna!

Esam secinājuši, ka pieņēmumi:  j1(q1 ) = q’1
                                                                               j1(q1) = q’2 
                                                    j1(q1 ) = q’3
                                                    j1(q1 ) = q’4 
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp visiem automāta V’ stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V’ arī nemodelē automātu V.
Secinājums: automāti V un V’viens otru nemodelē!










Piemērs Nr 4
Apskatīsim piemēru  ar  automātiem V un V’ ,
     kuriem    A={ a1, a2 a3}     un     B ={b1, b2, b3, b4 }
                                                                          
                            a1                         Automāts V.  
                            b2                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                     
                                                                                                               
          q1                q2                 q3                q4                    q5                 
 a2                              a2                  a1 a2           a1  a2                 a1 a2                               
 b1                              b2                 b3 b3           b4 b4                 b1 b2 
              a1          
              b1

                                         
                            a2                         Automāts V’.  
                            b1                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                     
                                                                                                               
          q1                q2                 q3                q4                    q5                 
 a1                              a2                  a1 a2           a1  a2                 a1 a2                               
 b2                              b2                 b3 b3           b4 b4                 b1 b2 
              a1          
              b1














 ( i ) Pārbaudam vai abiem automātiem sakrīt pusgrupas.                  

           Automātam V,               automātam V’.

            a1    1 2 3 4 5                a1    1 2 3 4 5                 
            b1    - 1 -  - 5                 b1    - 1  -  - 5              

            a1    1 2 3 4 5                a1    1 2 3 4 5                 
            b2     2 - -  - -                 b2    1 -  -  - -

            a1    1 2 3 4 5                a1    1 2 3 4 5                 
            b3     - - 4 -  -                 b3    - -  4 - -

            a1    1 2 3 4 5                a1    1 2 3 4 5                 
            b4     - - -  4 -                 b4     -  - - 4 -      

            a2    1 2 3 4 5                a2    1 2 3 4 5                 
            b1    1 - -  - -                  b1    2 -  -  - -      

            a2    1 2 3 4 5                a2    1 2 3 4 5                 
            b2    - 2 -  - 5                 b2     - 2 -  - 5      

            a2    1 2 3 4 5                a2    1 2 3 4 5                 
            b3     - - 4  - -                 b3    - -  4 -  -

            a2    1 2 3 4 5                a2    1 2 3 4 5                 
            b4     - - -  4 -                 b4    -  -  - 4 -


        Automātiem atbilstošās pusgrupas ir vienādas.

         






( ii ) Apskatam vai automāti V un V’ ir  reducēti tas ir- atšķir visus stāvokļus.                    Automāts V               automāts V’q1 un q2         q1q a2 = b1                  q1q a2 = b1                      q2q a2 = b2                  q2q a2 = b2q1 un q3         q1 q a2 = b1                  q1q a1 = b2                      q3 q a2 = b3                  q3q a1 = b3q1 un q4         q1 q a2 = b1                  q1q a1 = b2                      q4q a2 = b4                  q4q a1 = b4q1 un q5         q1q a2 = b1                   q1q a1 = b2                      q5q a2 = b2                   q5q a1 = b1q2 un q3         q2q a2 = b2                   q2q a2 = b2                      q3q a2 = b3                   q3q a2 = b3q2 un q4         q2q a2 = b2                   q2q a2 = b2                      q4q a2 = b4                   q4q a2 = b4q2 un q5         q2q a1a1 = b1b2             q1q a1a1= b1b2                      q5q a1a1 = b1b1             q2q a1a1= b1b1q3 un q4         q3q a2 = b3                    q3q a2 = b3                      q4q a2 = b4                    q4q a2 = b4q3 un q5         q3q a2 = b3                    q3q a2 = b3                      q5q a2 = b2                    q4q a2 = b2q4 un q5         q4q a1 = b4                    q4q a1 = b4                      q5q a1 = b1                    q5q a1 = b1
 Konstatējam, ka automātiem atbilstošās  pusgrupas ir vienādas.                                  








 ( iii )    Pārbaudam vai abi automāti atšķir visus ieejas burtus,
                       tas ir vai tie ir īpaši reducēti.

                          Automāts V,              automāts V’.                
  a1 un a2           q3q a1 = b1                    q1q a1 = b1
                          q3q a2 = b2                    q1q a2 = b2

  a1 un a3            q4q a1 = b1                    q4q a1 = b1
                          q4q a3 = b2                    q4q a3 = b2

  a2 un a3           q3q a2 = b2                    q3q a2 = b2
                          q3q a3 = b1                    q3q a3 = b1

          Nosacījums izpildās- tātad abi automāti ir īpaši reducēti.


            Apskata vai automāti V un V’ nemodelē viens otru.

 ( iv )    Apskata gadījumu vai V nemodelē V’.
    Lai to pierādītu pietiek pierādīt, ka automāts V nemodelē V’ stāvokli  q1 .
    Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka   
    diagramma:

                                  Q 5 ( A’)* ·®   ( B’)*        
                               j1Æ        Æj2             ­j3                            
                                  Q 5   A*         B*       ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no diviem burtiem un attēlojums    Q’ 5  A’ ·®  B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
 No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma : 
                                  Q 5  (A’)* ·®  (B’)*        
                               j1Æ      Æj2            Æj3                     ( 1 )    
                                  Q 5  A*        B*         ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka   j3  = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
                                                                                                               Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz viena no sekojošām vienādībām:
            1) j2(a’1) = j2(a’2)   2) j2(a’1) = j2(a’3)    3) j2(a’2) = j2(a’3)

1)       j2(a’1) ¹ j2(a’2),   pretējā gadījumā  j2(a’1) = j2(a’2), tad
          j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1) = j1 ( q’1 ) q j2( a’1) =
                        = j1 ( q’1 ) q j2( a’2) = j3( q’1q a’2 )  = j3( b’1)
2)      j2(a’1)¹j2(a’3),   pretējā gadījumā  j2(a’1) = j2(a’3), tad
          j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1) = j1( q’1 ) q j2( a’1) =
                         = j1 ( q’1 ) q j2( a’3) = j3( q’1q a’3 )  = j3( b’1)
3)     j2(a’2)¹j2(a’3),   pretējā gadījumā  j2(a’2) = j2(a’3), tad
         j3( b’1 b’1) = j3( q’1· a’2 a’1) = j1( q’1 ) q j2( a’2) j2( a’1) =
                         = j1 ( q’1 ) q j2( a’3) j2( a’1) = j3( q’1q a’3 a’1)  = j3( b’1 b’2)

Visos trijos gadījumos mēs iegūstam pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir bijekcija, tāpēc vienādība j3( b’2) = j3( b’1), visos gadījumos ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
                             Apskatam attēlojumu j1.

Ja sīkāk nav paskaidrots, tad secinājumi izdarīti skatoties automātu diagrammas.
1) peiņem, ka  j1(q1’) = q1  , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo atrodoties
                                              stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
     Apskatam  gadījumu, kad:      j3(b’1) = b1
                                                      j3(b’2) = b2

b2 b1= j3( b’2b’1 ) = j3( q’1· a’1a’2) = j1( q’1 ) q j2(a’1a’2) =
                                                          = q’1  q j2( a’1)  j2( a2’)
No q1  q j2( a’1) = b2 secinām, ka j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā q1* a1 =q2.
Sakarā ar to, ka vajag, lai q2  q j2( a’2) = b1, iegūstam j2(a’2) = a1.
                                                                                Pretruna, jo j2 ir bijekcija!

     Apskatam gadījumu, kad:      j3(b’2) = b1
                                                     j3(b’1) = b2

b2 b1= j3( b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’1) = j1( q’1 ) q j2(a’2a’1) =
                                                       = q’1  q j2( a’2)  j2( a1’).                         ( 1 )
No šejienes b2 = q’1  q j2( a’2). Tas iespējams tikai vienā situācijā, ja
j2( a’2) = a1 . Tātad   q1  * j2( a’2) =  q1  * a1 =q2 , tāpēc  q2  q j2( a’1) = b1
( skatīt vienādību  ( 1 ) ). Tas iespējams tikai situācijā, ja   j2( a’1) = a1 .
                                                      Pretruna, jo   j2( a’2) = a1 = j2( a’1)
2) peiņem, ka  j1(q1’) = q2 . Secinām j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
    Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                              j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q2  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’1) = a1 , bet j2 ir bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas vērtības un otrādi.
     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                              j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’1a’2a’2) = q2  q j2(a’1) j2(a’2) j2(a’2) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’1) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’2) = a1 , atkal pretruna!

3) peiņem, ka  j1(q1’) = q3 . Atkal izmantojam to, ka  j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
   Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                             j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q3 q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a2 ,   j2(a’1) = a1 , pretruna!
     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                              j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q3  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a2 ,   j2(a’1) = a1 , atkal pretruna!





4) peiņem, ka  j1(q1’) = q4 . Secinām, ka  j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
   Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                             j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q4 q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākttikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a2 ,   j2(a’1) = a1 , pretruna!
     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                              j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q4  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a2 ,   j2(a’1) = a1 , atkal pretruna!

Esam secinājuši, ka pieņāmumi:  j1(q1’) = q1
                                                                                   j1(q1’) = q2 
                                                      j1(q1’) = q3
                                                      j1(q1’) = q4 
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp visiem automāta V stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V’ stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V nemodelē automātu V’.

( iiv )    Apskata gadījumu vai V nemodelē V’.
    Lai to pierādītu pietiek pierādīt, ka automāts V nemodelē V’ stāvokli  q1 .
    Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka   
    diagramma:

                                  Q 5 ( A’)* ·®   ( B’)*        
                               j1Æ        Æj2             ­j3                            
                                  Q 5   A*         B*       ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no diviem burtiem un attēlojums    Q’ 5  A’ ·®  B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
 No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma : 
                                  Q 5  (A’)* ·®  (B’)*        
                               j1Æ      Æj2            Æj3                     ( 1 )    
                                  Q 5  A*        B*         ir komutatīva.

Ņemot vērā, ka   j3  = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
                                                                                                               Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz viena no sekojošām vienādībām:
            1) j2(a’1) = j2(a’2)   2) j2(a’1) = j2(a’3)    3) j2(a’2) = j2(a’3)

1)       j2(a’1) ¹ j2(a’2),   pretējā gadījumā  j2(a’1) = j2(a’2), tad
          j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1) = j1 ( q’1 ) q j2( a’1) =
                        = j1 ( q’1 ) q j2( a’2) = j3( q’1q a’2 )  = j3( b’1)
2)      j2(a’1)¹j2(a’3),   pretējā gadījumā  j2(a’1) = j2(a’3), tad
          j3( b’2 ) = j3( q’1· a’1) = j1( q’1 ) q j2( a’1) =
                         = j1 ( q’1 ) q j2( a’3) = j3( q’1q a’3 )  = j3( b’1)
3)     j2(a’2)¹j2(a’3),   pretējā gadījumā  j2(a’2) = j2(a’3), tad
         j3( b’1 b’1) = j3( q’1· a’2 a’1) = j1( q’1 ) q j2( a’2) j2( a’1) =
                         = j1 ( q’1 ) q j2( a’3) j2( a’1) = j3( q’1q a’3 a’1)  = j3( b’1 b’2)

Visos trijos gadījumos mēs iegūstam pretrunas, jo mēs jau esam konstatējuši, ka j3 ir bijekcija, tāpēc vienādība j3( b’2) = j3( b’1), visos gadījumos ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
                             Apskatam attēlojumu j1.

Ja sīkāk nav paskaidrots, tad secinājumi izdarīti skatoties automātu diagrammas.
1) peiņem, ka  j1(q1’) = q1  , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo atrodoties
                                              stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
     Apskatam  gadījumu, kad:      j3(b’1) = b1
                                                      j3(b’2) = b2
b2 b1= j3( b’2b’1 ) = j3( q’1· a’1a’2) = j1( q’1 ) q j2(a’1a’2) =
                                                          = q’1  q j2( a’1)  j2( a2’)
No q1  q j2( a’1) = b2 secinām, ka j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā q1* a1 =q2.
Sakarā ar to, ka vajag, lai q2  q j2( a’2) = b1, iegūstam j2(a’2) = a1.
                                                                                Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
     Apskatam gadījumu, kad:      j3(b’2) = b1
                                                     j3(b’1) = b2
b2 b1= j3( b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’1) = j1( q’1 ) q j2(a’2a’1) =
                                                        = q’1  q j2( a’2)  j2( a1’).                         ( 1 )
No šejienes b2 = q’1  q j2( a’2). Tas iespējams tikai vienā situācijā, ja
j2( a’2) = a1 . Tātad   q1  * j2( a’2) =  q1  * a1 =q2 , tāpēc  q2  q j2( a’1) = b1
( skatīt vienādību  ( 1 ) ). Tas iespējams tikai situācijā, ja   j2( a’1) = a1 .
Pretruna, jo   j2( a’2) = a1 = j2( a’1)
2) peiņem, ka  j1(q1’) = q2 . Secinām j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
    Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                              j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q2  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’1) = a1 , bet j2 ir bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas vērtības un otrādi.
     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                              j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’1a’2a’2) = q2  q j2(a’1) j2(a’2) j2(a’2) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’1) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’2) = a1 , atkal pretruna!

3) peiņem, ka  j1(q1’) = q3 . Atkal izmantojam to, ka  j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
   Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                             j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q3 q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a2 ,   j2(a’1) = a1 , pretruna!
     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                              j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q3  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a2 ,   j2(a’1) = a1 , atkal pretruna!






4) peiņem, ka  j1(q1’) = q4 . Secinām, ka  j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
   Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                             j3(b’2) = b2
b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q4 q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākttikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a2 ,   j2(a’1) = a1 , pretruna!
     Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b’1) = b2
                                                              j3(b’2) = b1 , tad
b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q4  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a2 ,   j2(a’1) = a1 , atkal pretruna!
Esam secinājuši, ka pieņāmumi:  j1(q1’) = q1
                                                                                   j1(q1’) = q2 
                                                      j1(q1’) = q3
                                                      j1(q1’) = q4 
bijuši maldīgi un mēs nevarējām starp visiem automāta V stāvokļiem atrast tādu, kurš spētu modelēt, automāta V’ stāvokli q1. Ja jau nevar nomodelēt vienu stāvokli, tad nevar nomodelēt arī visu automātu.
Tātad automāts V nemodelē automātu V’.































                               3.§ Vispārīgāis gadījums.

Analizējot iepriekšējos piemērus rodas iespaids, ka, izmantojot par bāzi mūsu uzkonstruētā automāta pirmos divus stāvokļus, varētu uzkonstruēt arī automātus vispārīgam gadījumam, kuriem arī izpildītos mūsu uzstādītās prasības.
Šo rezultātu varētu noformulēt teorēmas veidā, kurai kā pierādījums kalpotu mūsu nākošā piemēra apskats.
Definīcija. Teiksim, ka automāts V= ( Q,A,B, ŗ,* )pieder klasei K(m,n ), ja    
                 ½A½= m un ½B½= n .
                  Simboliski mēs šo faktu pierakstīsim šādi: VĪ K(m,n)

Teorēma. Katram pārim  ( m,n ) ³ ( 2,2 ) eksistē tādi īpaši reducēti klases
                 K( m,n ) automāti ar vienādām pusgrupām, kas viens otru nemodelē.









Analizējot iepriekšējos piemēros uzkonstruētos automātus, ievērojam, ka varēs vispārināt likumsakarības pēc kurām veicām automātu pusgrupu noteikšanu un salīdzināšanu. Kā redzēsim, arī noteikšanu vai automāti ir reducēti, īpaši reducēti un vai tie viens otru nemodelē varēs noteikt vispārīgam gadījumam.

 ( i ) Apskatam vai automātu V un V' pusgrupas sakrīt.
Lai varētu parādīt, ka automātu pusgrupas būs vienādas mēs sadalam pierādījumu daļās.
Pirmajā daļā apskatam stāvokļu pārejas pie visām iespējamām ieejas burtu a1 a2 un izejas burtu b1 b2 kombinācijām, ievērojot , ka (pēc automātu konstrukcijas) stāvokļi un arī pārejas abiem automātiem sākot ar stāvokli q3 sakrīt. Tādā gadījumā pusgrupu veidojošie elementi abiem automātiem sakritīs. To var konstatēt apskatot piemēru Nr. 1 Arī turpmāk ievērosim, ka atšķirības abiem automātiem "pārejās" var veidoties tikai automātu pirmajos divos stāvokļos. 
Tālāk analizējam pusgrupu veidojošo elementu veidošanās mehānismu pie stāvokļu pārejām, kad ieejas un izejas alfabēta burtu kombinācijas ir  as bk,
                   kur ( s, k ) Ļ { ( a1 b1 ), ( a1 b2 ), ( a2 b1 ), ( a2 b2 )} 
No automātu grafiem redzam, ka situācijas, kad b = 3,n  stāvokļiem q1 q2 nav definētas, tātad visos gadījumos, kad a = 1,2  un b = 1, n pusgrupu veidojošie elementi abiem automātiem sakritīs. Bet, analizējot tālāk automāta grafu , redzam, ka pirmajos divos stāvokļos pie situācijas, kad as, kur s = 3,m , izejās vienmēr būs: stāvoklī q1 pāreja uz stāvokli q1 un arī stāvoklī q'2 pāreja uz q'2
Līdz ar to esam parādījuši, ka automātu V un V' pusgrupas ir vienādas.

( ii ) Tālāk, izdarot līdzīgus spriedumus parādam, ka automāti ir reducēti-
         jebkuri divi stāvokļi automātā ir atšķirami.
         Atkal pierādījumu sadalam pa daļām.
Pirmajā daļā apskatamies kā atšķirt stāvkoli q1 no q2. 
                              1) automātam V       q1 ŗ a1 =b2 ¹ b1= q2 ŗ a1
                              2) automātam V '     q1 ŗ a1 =b2 ¹ b1= q2 ŗ a1
Otrajā daļā apskatam gadījumus, kuros parādam, kā atšķirt stāvokli q1 no stāvokļiem q3 līdz qn  ievērojot ka automātu stāvokļu atšķiramība abiem automātiem V un V'ir vienāda:     q1ŗ a2 = b1 ¹ bs = qsŗ a2 ,   ja   s = 3,n   






Trešajā daļā apskatam gadījumus, kad parādam, kā atšķirt q1 no stāvokļiem
qn+1 līdz qn+m-2.                                                                                                 .
                            q1ŗ a1 = b2 ¹ b1 = qdŗ a2 ,          ja   d = n+1, n+m-2
Ceturtajā daļā, līdzīgi, kā iepriekš, parādam kā atšķirt q2 no visiem citiem stāvokļiem:
                   1) q2ŗ a2 = b2 ¹ bs = qsŗ a2 ,   ja   s = 3,n
                   2) q2ŗ ad+1 = b2 ¹ b1 = qd+nŗ ad+1 ,       ja   d = 1, m -2
Piektajā daļā apskatam, kā atšķirt pārējos stāvokļus vienu no otra:
                    qsŗ a1 = bs ¹ bd = qdŗ a1 ,      s = 3,n -1    d = s+1, n 
                    qsŗ a1 = bs ¹ b1 = qiŗ a1 ,             i = n+1, n+m-2
                   
                    qsŗ a1 = bs ¹ bd = qdŗ a1 ,   ja   s = n +1, n+m-3   d = s, n+m-2

                    qn+s-1ŗ as = b1 ¹ b2 = qn+s-1+iŗ as ,   ja   s = 2,..., m-2   i = 1, m-s-1

( iii ) Parādam, ka automāti ir īpaši reducēti - tie atšķir visus ieejas burtus.
Arī šoreiz atsevišķi parādam kā atšķirsim burtus a1 un a2.
                    q1ŗ a1 = b2 ¹ b1 = q1ŗ a2 ,                                 
Tālāk, līdzīgi, kā iepriekš apskatam pārējo ieejas burtu atšķiramību:                              
                    qn+1ŗ a1 = b1 ¹ b2 = qn+1ŗ as ,       ja s = 3,m
                    qn+d-1ŗ ad = b1 ¹ b2 = qn+d-1ŗ ai ,   ja d = 2, m-1   i = d+1, m

 ( iv )            Apskatam  vai automāti V un  V' viens otru modelē.
1.Vispirms apskatīsim gadījumu vai V nemodelē V'. Līdzīgi, kā iepriekš apskatītajos piemēros izvēlēsimies vienu stāvokli automātā V' un pierādīsim, ka starp automāta V stāvokļiem nevarēs atrast tādu stāvokli, kurš spētu modelēt šo automāta V' stāvokli.
Tas arī ļaus izdarīt vispārīgu secinājumu, ka V nemodelē V'.
  Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka   
    diagramma:
                                  Q' 5 ( A’)* ·®   ( B’)*        
                               j1Æ        Æj2             ­j'3                            
                                  Q 5   A*         B*       ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no  1,n  burtiem un attēlojums    Q’ 5  A’ ·®  B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir sirjekcija ( diagramma taču ir komutatīva ).
 No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma : 
                                  Q' 5  (A’)* ·®  (B’)*        
                               j1Æ      Æj2            Æj3                     ( 1 )    
                                  Q 5  A*        B*         ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka   j3  = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz viena no sekojošām vienādībām:
1) j2( a'1 ) ¹ j2( a'2 ), pretējā gadījumā j2( a'1 ) = j2( a'2 ) , tad
                          j3 (b'2) = j3 (q'1· a'1) = j1(q'1) ° j2(a'2) =
                                       = j1(q'1) ° j2(a'1) = j3(q'1· a'1) = j3(b'1)
                                                                                                      Pretruna!
2)Pārējos gadījumos apskatīsim vai-  j2(a’i) ¹ j2(a’j),
 Pieņem, ka  j2(a’i) = j2(a’j)    i¹j , konkrētības labad var pieņemt, ka i
                                                 (i,j)¹(1,2), jo to jau mēs esam izanalizējuši:
           j3 (b'1) = j3 (q'n+i-1· a'i) = j1(q'n+i-1) ° j2(a'i) =
                        = j1(q'n+i-1) ° j2(a'j) = j3(q'n+i-1· a'j) = j3(b'3)
Iegūtais rezultāts ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
                             Apskatam attēlojumu j1.
1) pieņem, ka  j1(q1’) = q1  , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo atrodoties
                                              stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
       Apskatam  gadījumu, kad:    j3(b’1) = b1
                                                      j3(b’2) = b2
b2 b1= j3( b’2b’1 )= j3( q’1· a’1a’2)= j1( q’1 ) q j2(a’1a’2)= q’1  q j2( a’1)  j2( a2’)
No automāta grafa redzam, ka q1  q j2( a’1) = b2 - secinām, ka  tas var būt tikai gadījumā, kad j2(a’1) = a1 . Tā rezultātā automāts pāries uz stāvokli q2 t.i.
 q1* a1 =q2 . Bet no stāvokļa q2 , lai izejā iegūtu b1, vajag ievadīt burtu a1, un no mūsu augstāk apskatītās izteiksmes redzam, ka  j2(a’2) = a1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
          Apskatam gadījumu, kad:   j3(b’2) = b1
                                                       j3(b’1) = b2
b2 b1= j3( b’1b’2 )= j3( q’1· a’2a’1)= j1( q’1 ) q j2(a’2a’1)= q’1  q j2( a’2)  j2( a1’).

Secinājumus izdaram līdzīgi, kā iepriekšējā punktā. No iegūtās izteiksmes iegūstam, ka b2 = q’1  q j2( a’2). Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja  j2( a’2) = a1 . Tātad   q1  * j2( a’2) =  q1  * a1 =q2 , tāpēc  q2  q j2( a’1) = b1
Tas iespējams tikai situācijā, ja   j2( a’1) = a1 .
Pretruna, jo sanāk-   j2( a’2) = a1 = j2( a’1)
2) pieņem, ka  j1(q1’) = q2. Secinām j3{b’2 ; b’1} = {b1 ; b2}
      Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b’1) = b1
                                                                 j3(b’2) = b2
         b1b2b1= j3( b’1b’2b’1 ) = j3( q’1· a’2a’2a’1) = q2  q j2(a’2) j2(a’2) j2(a’1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’2) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’1) = a1 , bet j2 ir bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas vērtības , jo j3 ir bijekcija.
       Apskatam otro apakšgadījumu:       j3(b’1) = b2
                                                                 j3(b’2) = b1 , tad
         b1b2b1= j3( b’2b’1b’2 ) = j3( q’1· a’1a’2a’2) = q2  q j2(a’1) j2(a’2) j2(a’2) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a’1) = a1 ,    j2(a’2) = a1 ,   j2(a’2) = a1 , atkal pretruna!

3)Pārējo gadījumu apskatu varam vispārināt:  j1(q1’) = qs     s =3,n
   pierādījumā izmantosim vārdu     u' = a'1n-sa'2 a'1
j3( b'2k-2) j3( b’1b’2 ) =j3( b'2k-2 b’1b’2 )= j3( q’1· u' ) = qs q j2(a’1n-s) j2(a’2a’1)=
 = qs q j2(a’1n-s) # qs q j2(a’1n-s) j2(a’2a’1) , kur ar  # sapratīsim konkatenāciju.
qs q j2(a’1n-s)=qn  un iegūstam qn qj2(a’2a’1)= j3( b’1 ) j3( b’2 )
Tā, kā j3 ir bijekcija, tad j3( b’1 ) ¹j3( b’2 ), bet qn qj2(a’2)= qn qj2(a’1)=bn
Sīkāk paskaidrojot var teikt-  pateicoties mūsu izvēlētajām automātu konstrukcijām var ievērot, ka mums vienmēr izdosies atrast tādu vārdu , kuru ievadot automātā varēsim iegūt rezultātu, ka stāvokli q'1 nevarēs modelēt neviens  automāta V stāvoklis.
Sākot ar stāvokli q3  mums ir jānorāda vārds  u tik garš, lai ievadot automātā mēs nokļūtu stāvoklī qn+m-2 pievienojot u vēl divus burtus a2 a1 varēsim iegūt vajadzīgo pretrunu, jo ievadot šo pašu vārdu u stāvoklī q'1 automāts visu laiku atradīsies šajā stāvoklī . Ar tālākajiem diviem burtiem , kurus pievienosim vārdam u varēsim nodrošināt situāciju, kad radīsies pretruna, ka j3 ir bijekcija.


2) Līdzīgi  apskatīsim  vai V' nemodelē V. Izvēlēsimies  stāvokli q1 
    automātā V un pierādīsim, ka starp automāta V' stāvokļiem nevarēs atrast 
    tādu stāvokli, kurš spētu modelēt šo automāta V stāvokli.
 Pieņem pretējo, ka V modelē V’ , tad eksistē attēlojumi j1, j2, j3, tādi, ka   
    diagramma:
                                  Q' 5 ( A’)* ·®   ( B’)*        
                               j1Æ        Æj2             ­j'3                            
                                   Q 5   A*         B*       ir komutatīva.
Tā kā alfabēts B sastāv no  1,n  burtiem un attēlojums    Q’ 5  A’ ·®  B’
ir sirjekcija, tad arī attēlojums j3’ ir sirjekcija ( diagramma ir komutatīva ).
 No tā seko, ka j3 ir bijekcija, jo abiem automātiem, taču alfābēti ir vienādi un to elementu skaits ir galīgs.
Tāpēc diagramma : 
                                  Q' 5  (A’)* ·®  (B’)*        
                               j1Æ      Æj2            Æj3                     ( 1 )    
                                   Q 5  A*        B*         ir komutatīva.
Ņemot vērā, ka   j3  = ( j3’ )-1 ,tas ir, j3 ir attēlojuma j3’ inversais attēlojums,
secinām: j3 ir bijekcija.
Pievēršamies attēlojumam j2 ,mēs pierādīsim, ka j2 arī ir bijekcija.
Ja tas tā nebūtu, tad izpildītos vismaz viena no sekojošām vienādībām:
1) j2( a1 ) ¹ j2( a2 ), pretējā gadījumā j2( a1 ) = j2( a2 ) , tad
j3 (b2) = j3 (q1ŗ a1) = j1(q1) · j2(a2) = j1(q1) · j2(a1) = j3(q1ŗ a1) = j3(b1)
Pretruna!
2) Pārējos gadījumos apskatīsim vai-  j2(ai) ¹ j2(aj),
     Pieņem, ka j2(ai) = j2(aj)    i¹j , konkrētības labad var pieņemt, ka i
                                                 (i,j)¹(1,2), jo to jau mēs esam izanalizējuši.
     j3 (b1) = j3 (qn+i-1ŗ ai) = j1(qn+i-1) · j2(ai) =
                  = j1(qn+i-1) · j2(aj) = j3(qn+i-1ŗ aj) = j3(b3)
Iegūtais rezultāts ir pretrunā ar faktu, ka j3 ir bijekcija.
Esam pierādījuši, ka j2 ir injekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka j2 ir bijekcija.
Tā kā V’ir reducēts automāts, tad j1 ir injekcija. Tā kā kopas Q abiem automātiem ir vienādas un galīgas, tad tas nozīmē, ka j1 ir bijekcija.
                             Apskatam attēlojumu j1.
1) pieņem, ka  j1(q1) = q'1  , tad iespējamas tikai divas situācijas, jo atrodoties
                                              stāvokļos q1 un q2 izejā ir tikai b1 un b2.
       Apskatam  gadījumu, kad:    j3(b1) = b'1
                                                      j3(b2) = b'2
b'2 b'1= j3( b2b1 )= j3( q1ŗ a1a2)= j1( q1 ) · j2(a1a2)= q1  · j2( a1)  j2( a2)
No automāta grafa redzam, ka q1  q j2( a1) = b'2 - secinām, ka  tas var būt tikai gadījumā, kad j2(a1) = a'1 . Tā rezultātā automāts pāries uz stāvokli q2 t.i.
 q1* a'1 =q2 . Bet no stāvokļa q2 , lai izejā iegūtu b1, vajag ievadīt burtu a1, un no mūsu augstāk apskatītās izteiksmes redzam, ka  j2(a2) = a'1.
Pretruna, jo j2 ir bijekcija!
          Apskatam gadījumu, kad:   j3(b2) = b'1
                                                       j3(b1) = b'2
b'2 b'1= j3( b1b2 )= j3( q’1ŗ a2a1)= j1( q1 ) · j2(a2a1)= q1  q j2( a2)  j2( a1).
Secinājumus izdaram līdzīgi, kā iepriekšējā punktā. No iegūtās izteiksmes iegūstam, ka b'2 = q1  q j2( a2). Tas iespējams tikai vienā situācijā,
ja  j2( a2) = a'1 . Tātad   q'1  * j2( a2) =  q'1  * a1 =q'2 , tāpēc  q'2  q j2( a1) = b'1
Tas iespējams tikai situācijā, ja   j2( a1) = a'1 .
Pretruna, jo sanāk-   j2( a2) = a'1 = j2( a1)
2) pieņem, ka  j1(q1) = q'2. Secinām j3{b2 ; b1} = {b'1 ; b'2}
      Apskatam pirmo apakšgadījumu:    j3(b1) = b'1
                                                                 j3(b2) = b'2
         b'1b'2b'1= j3( b1b2b1 ) = j3( q1ŗ a2a2a1) = q2  · j2(a2) j2(a2) j2(a1) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a2) = a'1 ,    j2(a2) = a'1 ,   j2(a1) = a'1 , bet j2 ir bijekcija, tātad vienam un tam pašam attēlojumam nevar atbilst divas dažādas vērtības , jo j3 ir bijekcija.
       Apskatam otro apakšgadījumu:      j3(b1) = b'2
                                                                j3(b2) = b'1 , tad
         b'1b'2b'1= j3( b2b1b2 ) = j3( q1ŗ a1a2a2) = q2  · j2(a1) j2(a2) j2(a2) , tas var iznākt tikai, ja:    j2(a1) = a'1 ,    j2(a2) = a'1 ,   j2(a2) = a'1 , atkal pretruna!
3)Pārējo gadījumu apskatu varam vispārināt:  j1(q1) = q's     s =3,n
   pierādījumā izmantosim vārdu     u = a1n-sa2 a1
j3( b2k-2) j3( b1b2 ) =j3( b2k-2 b1b2 )= j3( q1ŗ u ) = qs · j2(a1n-s) j2(a2a1)=
 = qs · j2(a1n-s) # qs · j2(a1n-s) j2(a2a1) , kur ar  # sapratīsim konkatenāciju.
qs q j2(a1n-s)=qn  un iegūstam qn qj2(a2a1)= j3( b1 ) j3( b2 )
Tā, kā j3 ir bijekcija, tad j3( b1 ) ¹j3( b2 ), bet qn qj2(a2)= qn qj2(a1)=b'n
























NOBEIGUMS


Ja mēs vēlamies paturēt saiti ar reālām kibernētiskām iekārtām, tad algebriskā automātu teorijā modelēšanas attiecībai visu laiku jābūt uzmanības lokā. Šai skatījumā arī organizēts maģistradarbs. Pievērsīsimies svarīgāko momentu apskatam.
1. Eksistē attiecībā pret modelēšanu nesalīdzināmi automāti ar vienādām pusgrupām. Šis rerezultāts parāda, ka pāreja : automāts - pusgrupa, vismaz modelēšanas aspektā, nav visai sekmīga. Maģistra darbā apskatīti automāti ar minimālu ieejas (2), izejas (2) burtu un stāvokļu (2) skaitu.Un konstatēts, ka arī šajā gadījumā izpildās nosacījums- automāti ir īpaši reducēti, to pusgrupas  sakrīt, bet tie viens otru nemodelē.Tika apskatīti arī izvērstāki piemēri - ar dažādu ieejas, izejas un stāvokļu skaitu, līdz nonākts pie vispārīgā automātu veida , kuram arī izpildās augstāk pieminētais nosacījums. Mūsdienās datori galvenokārt strādā ar bināru informāciju, tāpēc tas bija vēl viens arguments V. Bužas darba turpināšanai šai virzienā.

LITERATŪRA


1. Lorencs A. A. // Automātu kontrole un diagnostika:-
     Rīga : Pētergailis - 1993.
2. Balode I. // Automāta pusgrupas reprezentācija.-                     
    maģistra darbs -  Rīga. - 1995.
3. Skorņakovs L.A. // Algebras elementi.- Maskava:
                Zinātne.-1986.
 4. Kudrjavcevs V.B.   Aļošins S.V. Podkolzans A.S. // Ievads automātu
     teorijā.- Maskava: Zinātne-1985.
5. Buža V. // Automātu pusgrupas un modelēšana:-
    maģistra darbs -  Rīga. - 1996.
         


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru