Autors:Irēna Kalniņa
Internets
ir viens no jaunākajiem masu komunikāciju līdzekļiem, un šobrīd tas strauji
izplatās visā pasaulē. Tiek lēsts, ka visā pasaulē patlaban internetu izmanto
vismaz 149 miljoni cilvēku – abu dzimumu, dažādu vecumu, rasu un valstu,
atšķirīga izglītības līmeņa un materiālā nodrošinājuma pārstāvji (22).
Zinātnieki
apgalvo - fakts, ka internets ir izveidojies par jaunu psiholoģisku fenomenu ar
noteiktām, vēl neskaidrām īpatnībām ir neapstrīdams, neskatoties uz lielo
interneta pretinieku un atbalstītāju pulku pašu zinātnieku vidū (22). Jau kādu
laiku psiholoģijas zinātne pētī cilvēka-datora mijiedarbības aspektus (human
computer interaction), bet interneta psiholoģija vai kibertelpas
psiholoģija (cyberpsychology), šķiet vēl nav nostiprinājusies kā
patstāvīga psiholoģijas nozare. Tomēr jau tagad daudzi Rietumu zinātnieki veic
pētījumus par interneta ietekmi uz cilvēka emocionālo labklājību. Psihologi
apraksta tādas tēmas kā internets kā psiholoģiska vide, interneta komunikāciju
psiholoģiskās īpatnības, u.c. Viskarstāk apspriestā tēma, šķiet, it t.s. interneta atkarība (internet
addiction vai internet dependency).
Psiholoģijas
zinātnē internets ir paspējis nostiprināties kā jauna psiholoģiskās izpētes
metode. Internetā pašlaik ir iespējams piedalīties vairākos desmitos psiholoģisku aptauju un aizpildīt
vairākus simtus psiholoģisku testu, kas atšķiras pēc to publicēšanas mērķa,
kvalitātes, sarežģītības u.c. - vairāki no tiem ir datorizēti tradicionālie
testi. Acīmredzot, ir saprotams, ka ar interneta palīdzību ir iespējams iegūt
datus no ļoti daudz cilvēkiem par visdažādākajām tēmām, turklāt tas prasa
salīdzinoši maz sagatavošanās darbu, materiālo izdevumu un laika
Latvijā pēc manis ievāktajiem datiem ar interneta
starpniecību tiek veiktas tikai statistiskas vai komerciālas aptaujas. Tādējādi
šī pētījuma aptauja varētu būt pirmā psiholoģiskā aptauja internetā latviešu
valodā.
Veikt
šādu pētījumu mani sekmēja tieši interese par internetu kā vērtīgu
psiholoģiskās izpētes instrumentu un internetu kā jaunu psiholoģisku fenomenu.
Kaut
arī internets patiešām ir ļoti izplatīts, ir gan tādi cilvēki, kuri ar šo
nodarbi mācību, daba vai izklaides nolūkos ir patiesi aizrāvušies, gan tādi,
kuri to nemaz nav iepazinuši. Atšķirībā no Latvijas Rietumos datoru un
interneta izplatība ir tik visaptveroša, ka nevar būt runa par grūtībām piekļūt
un iepazīt interneta sniegtās iespējas materiālu apsvērumu vai ģeogrāfiskās
atrašanās vietas dēļ. “Sērfošanai internetā” nav nepieciešamas gandrīz nekādas
zināšanas vai iepriekšēja sagatavošanās.
Pamatojoties
uz novērojumiem, ka interneta lietošana dažus cilvēkus stipri piesaista, bet
citus vispār neieinteresē, nolēmu ar šī pētījuma palīdzību izpētīt, vai pastāv kāda
vai vairākas personības vajadzības, kas ir raksturīgas tieši tiem cilvēkiem,
kuri izmanto internetu. Personības vajadzības kā pētījuma priekšmetu izvēlējos
tādēļ, ka tās tiek uzskatītas par cilvēka aktivitātes pirmavotu (10). Šajā
gadījumā cilvēka aktivitāte ir interneta lietošana.
Empīrisko
novērojumu rezultātā pieļāvu, ka interneta lietošanas biežums ir nozīmīgi
saistīts ar sociālo vajadzību izteiktību. Manuprāt, interneta lietotāji mēdz
būt orientēti uz sociālām attiecībām, un internets priekš viņiem ir viens no
jaudīgiem komunikāciju līdzekļiem.
Pētījuma
dalībnieku grupa ir 18-26 gadus veci jaunieši. Šo populāciju izvēlējos tādēļ,
ka pēc manām domām Latvijas jauniešiem ir liela iespēja piekļūt internetam
(galvenokārt, mācību iestādēs), salīdzinot ar citām Latvijas populācijām,
neatkarīgi no tādiem papildus apstākļiem kā materiālais nodrošinājums, mācību
specializācija u.c. Turklāt pieļāvu, ka šajā vecumā katram indivīdam varētu būt
raksturīgas citas personības vajadzības, nepastāv viena dominējošā personības
vajadzību kategorija. Tādējādi šajā vecumā interneta lietošana varētu
piesaistīt cilvēkus tieši ar augstām sociālajām vajadzībām.
Pētījuma mērķis Noskaidrot,
vai interneta lietotāju vidū sociālo personības vajadzību kategorija ir
izteikta augstā līmenī, veicot literatūras analīzi par “interneta psiholoģijas”
tēmu; par personības vajadzību tēmu. Veikt praktisku interneta lietotāju
pētījumu, izmantojot internetā izvietotu, pašas izveidotu aptauju.
Pētījuma grupa 121
jaunietis 18-26 gadu vecumā.
Pētījuma metode Internetā
izvietota, pašas izveidota aptauja, kura sastāv no personības vajadzību
izvērtējuma daļas un demogrāfisko datu un interneta lietošanas biežuma un
specifikas izvērtējuma daļas.
Hipotēze Nr.1 Lielākajai
daļai interneta lietotāju ir augsti izteiktas sociālās vajadzības.
Hipotēze Nr.1 Interneta
lietotāju vidū interneta lietošanas biežums ir nozīmīgi saistīts ar sociālo
vajadzību izteiktības līmeni.
I daļa
1. Kas ir internets? Būtiskākie jēdzieni
Pēc
Tildes Biroja Datorbibliotēkā atrodamā skaidrojuma internets ir “globāls datoru
tīkls, kas ļauj miljoniem lietotāju kopīgi izmantot un apmainīties ar
informāciju. Daudzi tūkstoši datoru šajā tīklā glabā lielu datu apjomu, ko jūs
varat izmantot jebkurā laikā un vietā”. (5)
Internets radās 60-to gadu
beigās, kad ASV militāristi finansēja projektu, kura mērķis bija izstrādāt
datoru tīkla protokolus un arhitektūru, kas ļautu savā starpā savienot datorus,
kurus šķir lieli attālumi. ASV universitātes internetu savienoja 70-ajos gados. Palēnām tas
izplatījās visā pasaulē, bet īsts "sprādziens" notika sākot ar 1993.
gadu, kad popularitāti guva vispasaules tīmekļa jēdziens (world wide web)
un internets
kļuva baudāms arī parastiem cilvēkiem. (5)
Vispasaules
tīmeklis pasaulē veidojas par visdemokrātiskāko masu saziņas līdzekli -
informācija ir pieejama neatkarīgi no informācijas patērētāja fiziskās
atrašanās vietas, katrs indivīds informāciju var padarīt pieejamu plašai
publikai, paveras iespējas eksperimentēt ar jauniem izpausmes veidiem. Tīkla
pakalpojumus izmanto vairāk nekā 10 miljoni lietotāju. Kā vieni no galvenajiem
pakalpojumu veidi tiek minēti - elektroniskais pasts, datņu pārsūtīšana,
sarunas tiešsaistē, vēstkopas u.c. (5)
Savā
darbā izmantošu arī jēdzienu “kibertelpa, kiberpasaule”. Kā izklāstīts Tildes
Biroja Datorbibliotēkas Datorterminu vārdnīcās,
šo terminu izmanto, “lai apzīmētu
datoru tīklā (t.sk. internetā) veidoto diskrēto pasaules modeli (virtuālo
realitāti)”. Ar “virtuālo realitāti”, savukārt, tiek saprasta datorā veidota
mākslīga trīsdimensiju vide, kas rada realitātes ilūziju”. (5)
Ikdienā
jēdziens “internets” neprasa paskaidrojumus. Tas ir ļoti izplatīts ne vien
Rietumu valstīs, bet gan visur pasaulē, tostarp arī Latvijā. Plašā interneta
izplatība pasaulē varētu būt saistīta ar straujo informācijas tehnoloģiju
attīstību, kuras rezultātā arvien vairāk cilvēki gan sadzīvē, gan darbā lieto
datorus. Varētu teikt, ka mūsdienās gandrīz katrā vietā, kur tiek lietots
dators, ir pieeja arī internetam.
Latvijā
pašlaik darbojas vairākas kompānijas, kuras piedāvā interneta pakalpojumus.
Tādējādi gan privātpersonām, gan juridiskām personām ir iespēja par attiecīgu
samaksu izmantot internetu, turklāt interneta izmantošana neprasa gandrīz
nekādas priekšzināšanas un īpašu sagatavotību. Lielākajās Latvijas pilsētās
darbojas t.s. interneta kafejnīcas, kur par attiecīgu samaksu apmeklētāji var izmantot internetu. Sakarā ar Latvijas
mācību iestāžu datorizāciju, daudzās Rīgas un citu Latvijas pilsētu skolās un
augstākajās mācību iestādēs skolēniem un studentiem ir pieeja internetam. Var
teikt, ka lielākoties Latvijas lielāko pilsētu iedzīvotājiem internets ir
viegli pieejams – mājās, mācību iestādē, darbā, interneta kafejnīcā vai citur.
Tomēr Latvijas mazpilsētu un laukos dzīvojošo cilvēku pieeja internetam varētu
būt ierobežota.
Pēc
Nielsen/NetRatings datiem 1998. gadā internetu izmantoja 149 miljoni
cilvēku visā pasaulē, no kuriem 52,7% bija vīrieši, bet 47,3% - sievietes. To
vecums, izglītība, ienākumi un ģeogrāfiskā atrašanās vieta procentos norādīta
tabulā zemāk.(22)
Dati par interneta lietotāju vecumu,
izglītību, ienākumiem un ģeogrāfisko atrašanās vietu pasaulē pēc
Nielsen/NetRatings datiem (22)
|
Vecums
|
Izglītība
|
Ienākumi
|
Atrašanās vieta
|
||||
|
0-17
gadu
|
19,1%
|
Pamatskolas
|
1,5%
|
0-25
tūkst.
$ gadā
|
6,4%
|
Ziemeļamerika
|
55,5%
|
|
18-24
gadi
|
11,3%
|
Iesākta
vidusskolas
|
5,7%
|
25-50
tūkst.
$ gadā
|
25,8%
|
Rietumeiropa
|
23,3%
|
|
25-34
gadi
|
19,1%
|
Vidējā
|
18,8%
|
50-75
tūkst.
$ gadā
|
28,6%
|
Āzija
|
15,5%
|
|
35-44
gadi
|
23,0%
|
Iesākta
augstskolas
|
20,9%
|
75-100
tūkst. $ gadā
|
17,5%
|
Austrumeiropa/Krievija
|
2,0%
|
|
45-54
gadi
|
17,2%
|
Augstākā
|
51,5%
|
100-150
tūkst. $ gadā
|
10,4%
|
Vidējie
austrumi/
Āfrika
|
1,9%
|
|
55-64
gadi
|
6,7%
|
Nav
atbildes
|
1,6%
|
150-1000
tūkst.
$ gadā
|
4,9%
|
||
|
³ 65%
|
3,7%
|
Nav
atbildes
|
6,4%
|
||||
Tabula Nr. 1
Latvijā
1990. gada jūlijā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā
parādījās pirmais modems. 1992. gada oktobrī tika izveidots pirmais pastāvīgais
interneta saslēgums starp Rīgu un Tallinu, un šo dienu var uzskatīt par interneta
dzimšanas dienu Latvijā (7).
2. Interneta psiholoģiskie aspekti
2.1 Internets kā
psiholoģiska vide
Tiek
uzskatīts, ka pateicoties datoriem un to tiešsaistes tīkliem, īpaši internetam,
ir attīstījusies jauna cilvēka pieredzes dimensija. Daudzi zinātnieki apgalvo,
ka datoru un to tīklu radīto vidi var apskatīt arī kā psiholoģisku “telpu”.
Datoru lietotāji, ieslēdzot savus datorus, uzsākot lietot kādu programmu,
rakstot e-pasta vēstuli vai pieslēdzoties internetam, bieži neapzināti vai
apzināti jūtas tā, it kā viņi ieietu kādā vietā vai telpā. Daudzi interneta
lietošanu dēvē par ceļošanu, tie vēlas kaut kur “aiziet”, “nokļūt”. Turklāt
internetā plaši tiek lietoti tādi telpiski apzīmējumi, kā pasaule, telpa, u.c.
(22). Jēdziena “vide” skaidrojums ir –
“vispārzinātniski – fiziskais plašums kurā notiek indivīda dzīve un veidojas
visas attiecības” (4). Tādējādi internets ir savdabīga psiholoģiska vide, kurā
noteiktā veidā veidojas indivīda dzīve un attiecības.
Patiešām
ikdienā interneta lietotāji visai bieži lieto tādus vārdus kā, piemēram, “ieiet
internetā”, “aiziet uz Latvijas Universitātes mājas lapu”, utml. Interneta
lietotājs var izmantot internetu, lai atrastu sev nepieciešamo informāciju
mācību vajadzībām, lai aizrakstītu elektronisko vēstuli savam draugam vai lai
ar elektronisku norēķinu palīdzību iegādātos jaunu mašīnu u.c. – jebkurā
gadījumā šīs darbības ir tieši vai netieši saistītas ar savstarpējām
komunikācijām, kuras, savukārt, ir viens no psiholoģiskas vides raksturotājiem.
2.2
Interneta kā psiholoģiskas vides īpatnības
Pastāv
uzskats, ka kibertelpa stipri atšķiras no “reālās” ikdienas pasaules. Virtuālā
vide ir paplašinājusi cilvēcisko attiecību veidus un to norises laika robežas.
(22)
Tālāk
īsumā aprakstītas dažas no kibertelpas īpatnībām, kuras ietekmē tās lietotāju.
Šī materiāla autors ir Dž.Sūlers (J.Suler) psihologs no Raideras
Universitātes, ASV, kurš vecis īpašas interneta spēles-vides MUD pētījumus, kā
arī e-pasta komunikāciju pētījumus (literatūras avots Nr.22).
Motivācija
Psiholoģiski
dziļākā līmenī daudzi apraksta datoru kā sava prāta un personības papildinājumu
– telpu, kas atspoguļo to gaumi, attieksmi un
intereses. Lietojot psihoanalītiskus terminus, var teikt, ka datori un
kibertelpa var kļūt par sava veida “pārejošu telpu” (transitional space)
- indivīda iekšējās psihiskās pasaules papildinājumu. To var izjust kā
starpposmu starp sevi un citu, kas ir daļēji pats un daļēji cits. Piemēram,
lasot datora ekrānā e-pasta vēstuli vai tiešsaistes sarunu ziņu, ko uzrakstījis
kāds interneta paziņa, daži cilvēki jūtas tā, it kā viņu prāts saplūstu ar
partnera prātu. (22)
Ja
uztver kibertelpu kā prāta papildinājumu, kā pārejošu telpu starp sevi un citu,
plaši atveras durvis visdažādāko fantāziju un pārnešanas reakciju (transference) projicēšanai
šajā telpā. Ideālos apstākļos cilvēki izmanto šo iespēju, lai labāk sevi
saprastu, lai izzinātu savu individualitāti, iesaistoties kontaktos ar citām
individualitātēm. Citos apstākļos cilvēki izmanto šo psiholoģisko vidi, lai
izdzīvotu savas fantāzijas, frustrāciju un satraukumu, kā arī vēlmes, kas ir šo
fantāziju pamatā. (22)
Ierobežota
sensorā pieredze
Kibertelpā
nevar redzēt cilvēka sejas izteiksmi, nevar uztvert tā ķermeņa valodu, nevar
izdzirdēt balss toņa izmaiņas. Kaut arī kibertelpā pakāpeniski tiek ieviesti
arī audio un video komunikāciju elementi, tomēr sensorā uztvere komunikāciju
laikā – redze, dzirde un redzes un dzirdes kombinēšana – ir ierobežota. Fiziska
saskarsme kibertelpā, piemēram, sarokošanas, glāsti un skūpsti, nav iespējama. Lielākoties
cilvēki kontaktējas savā starpā ar rakstīta vārda palīdzību. Taktīlās izjūtas
pieredze, šķiet, ir visneaizvietojamākais kiberpasaules trūkums, salīdzinot ar
ikdienas komunikācijām. Cilvēkam ir nepieciešams fizisks kontakts ar citiem.
Vēsturiskā pieredze parāda, ka zīdaiņi, kuriem tiek atņemta taktīla kontakta
iespēja ar vecākiem, nomirst. Vecāku fiziskā mijiedarbība ar bērniem ir viens
no stūrakmeņiem bērna identitātes un psiholoģiskās labklājības attīstībā.
Ikdienas attiecībās bieži nenovērtē rokas spiediena, glāsta, apskāviena,
skūpsta nozīmīgumu – arī pieaugušajiem to trūkums ir nepanesams.
Jau
pieminēju t.s. pārnešanu jeb transferenci. Piemēram, izlasot e-pasta vēstuli,
var rasties spēcīga tieksme projicēt – nereti neapzināti – savas gaidas, vēlmes,
satraukumu un bailes tajā, ko otrs cilvēks ir uzrakstījis. Arī ikdienā darbojas
šie projekcijas mehānismi, taču kibertelpā tas ir daudz izteiktāk. Šāda
partnera rakstītā teksta pārprašana var novest pie nesaprašanām vai
konfliktiem. Šāda nesaprašanās, turklāt, var izraisīt sekojošu transferenci arī
no partnera puses. No otras puses, ja cilvēks pārspriež nesaprašanās cēloņus ar
savu sarakstes partneri, ir vieglāk apzināties neapzinātās domas un jūtas,
kuras bija nesaprašanos pamatā. Citiem vārdiem sakot – nepieciešams nodibināt
dziļākas attiecības. Protams, šādas dziļākas un bagātīgākas attiecības var
rasties tikai tad, ja abi attiecību partneri ir pietiekoši nobrieduši, lai
spētu pārrunāt un risināt šādus jautājumus.
Saistībā
ar neverbālās komunikācijas elementu trūkumu internetā esmu novērojusi, ka
interneta lietotāji bieži e-pasta vēstulēs u.c. savas sejas izteiksmes attēlo
vizuāli – apmēram tā - J
L
:-) ;-) :-( u.c. Arī valoda, kurā raksta
interneta lietotāji mēdz atšķirties ar īpašiem vārdiem, izteicieniem, kurus no
šīs vides tālam cilvēkam var būt pat grūti saprast. Liela daļa no jaunajiem
vārdiem nāk no angļu valodas, kas ir interneta pasaules valoda, taču ļoti
daudzi vārdi ir ļoti “latviski”, tomēr saprotami tikai interneta lietotājiem.
Identitātes
elastīgums un anonimitāte
Saskarsmes
“fiziskuma” trūkums īpatnēji ietekmē cilvēku uzvedību kibertelpā.
Kontaktējoties tikai ar rakstīta teksta palīdzību, cilvēkam rodas izjūta, ka
tas atklāj tikai daļu no sevis, tā personība ir iztēlota vai ka tas ir pilnīgi
anonīms, gandrīz neredzams. Kibertelpā katrs var dot sev tādu vārdu, kādu tas
vēlas. Anonimitātei ir divējāda ietekme. Dažreiz cilvēki to izmanto, lai
izdzīvotu kādu nepatīkamu vajadzību vai emociju, bieži nodarot pāri citiem
cilvēkiem. Bet šī anonimitāte atļauj būt godīgākam un atklātākam, runājot par
kādu personisku tēmu, nekā ikdienas saskarsmē. Vēl viens pozitīvs aspekts, kas
attiecas gan uz sevis atklāšanu internetā, gan uz citiem kibertelpas aspektiem,
ir neierobežota iespēja izmantot iztēli un fantāziju, lai radītu savu
“virtuālo” tēlu, parādītu sevi u.c. Šī iespēja lielā mērā bagātina interneta
attiecības.
Viens
no identitātes izmainīšanas veidiem internetā ir dzimuma maiņa jeb
“pārslēgšanās uz pretējo dzimumu” (gender-switching). Šī parādība ir
plaši izplatīta virtuālo sarunu, spēļu laikā, e-pasta vēstulēs u.c. Novērojumi
parāda, ka biežāk tieši vīrieši ir tie, kuri “eksperimentē” ar dzimuma
pārslēgšanu.
Dzimuma
maiņas tēma psiholoģijā ir pazīstama jau sen, taču internetā šī parādība atšķiras
ar to, ka virtuālajā pasaulē mainīt dzimumu ir ļoti viegli, to mēģina ļoti
daudz cilvēku – tādējādi šī joma paver iespējas apjomīgiem psiholoģiskiem
pētījumiem par šo tēmu. Šai parādībai varētu būt vairāki izskaidrojumi.
Kultūrā
iesakņojušos stereotipu dēļ daudziem vīriešiem ir grūtības izpaust tādas
rakstura īpašības, ko mēdz dēvēt par sievišķīgām. Šie vīrieši tādējādi spēj
izpaust tādas savas puses, kuras viņi citos gadījumos slēptu.
Sievietes
lomas pieņemšana virtuālajā vidē varētu būt veids, kā sev pievērst vairāk
uzmanības. Nereti tikt pamanītas un uzklausītam internetā nemaz nav viegli.
Kibertelpā, kuras iemītnieki joprojām lielākoties ir vīrieši, sievietes vārds
piesaista lielāku uzmanību. Tomēr šādā veidā maskējies vīrietis var izbaudīt arī
varu un kontroli pār citiem vīriešiem.
Daži
vīrieši pieņem sievietes lomu kibertelpā, lai izpētītu sievietes-vīrieša
attiecību specifiku. Viņus galvenokārt interesē, kā tas ir – būt sievietei.
Ideālā gadījumā viņi izmanto šīs zināšanas, lai uzlabotu savas attiecības ar
sievietēm “reālajā” dzīvē. Citi, turpretim, vēlas izjust varu un kontroli pār
citiem vīriešiem.
Vīrietis,
kurš virtuālo komunikāciju laikā, kuras saistītas ar romantiskām vai seksuālām
attiecībām, ieņēmis sievietes lomu, iespējams, apzināti vai neapzināti izjūt
homoseksuālas jūtas. Visos minētajos gadījumos, protams, varētu būt runa par
dzimumidentifikācijas problēmām.
Diemžēl
dzimuma maiņa virtuālajā vidē varētu būt saistīta ar ciešanām komunikāciju
partneriem, kas nebūt nav atbalstāma lieta, salīdzinot ar eksperimentēšanas
iespēju, kas varētu būt pamācoša gandrīz katram.
Statusu
pielīdzināšana
Lielākoties
katram neatkarīgi no statusa, ienākumiem, rases, dzimuma utml. internetā ir
iespēja izteikties. Daži to dēvē par “interneta demokrātiju”. Kaut arī cilvēka
statuss reālajā pasaulē noteikti ietekmē arī tā dzīvi kibertelpā, šeit cilvēka
ietekmi uz citiem galvenokārt nosaka tā komunikāciju iemaņas (tajā skaitā
rakstiskas izteikšanās iemaņas), neatlaidība, ideju kvalitāte, kā arī dažreiz tehniskās
iemaņas. Izskatam, piemēram, dzimumam, ādas krāsai, pievilcībai nav nekādas
nozīmes – visiem ir vienādas tiesības runāt un viens izteikšanās veids –
rakstisks vārds.
Telpisko
robežu paplašināšanās
Kibertelpā
ģeogrāfiskajam attālumam ir ļoti maza loma. Piemēram, inženieris no Vācijas var
sarunāties tiešsaistē ar darījumu sievieti no Kalifornijas, izmantojot
interneta kompānijas pakalpojumus, kura atrodas Austrālijā. Ģeogrāfiskās
atrašanās vietas mazsvarīgums ir būtiska priekšrocība cilvēkiem ar savdabīgām
un retām interesēm vai vajadzībām. Ikdienā šiem cilvēkiem varētu būt grūti
atrast kādu, ar kuru dalīties savas interesēs vai vajadzībās. Arī atbalsta
grupas, kuru nolūks ir palīdzēt cilvēkiem atrisināt problēmas, ir ļoti noderīgs
kibertelpas elements. Tomēr cilvēki ar antisociāliem nolūkiem, šo priekšrocību
var izmantot negatīvā veidā.
Laika
faktora elastīgums
T.s.
sinhronās komunikācijas laikā cilvēki sēž pie saviem datoriem vienā un tajā
pašā “reālajā” laikā un kontaktējas viens ar otru caur internetu. Viens no
šādiem piemēriem ir t.s. sarunas tiešsaistē jeb chat. Tajā pašā laikā
internetā ir sastopama arī “nesinhronā komunikācija”, piemēram, e-pasts vai
vēstkopas (newsgroups), kur, lai kontaktētos, nav nepieciešams atrasties
pie datora vienā un tajā pašā laikā. Gan sinhronās, gan nesinhronās
komunikācijas gadījumā pastāv laika “izstiepšanās” aspekts. Sarunas laikā
tiešsaistē ir nepieciešams noteikts laiks (no dažām sekundēm līdz vairāk nekā
minūtei), lai dotu atbildi sarunas partnerim, un tas ir daudz ilgāk nekā
ikdienas saskarsmē. E-pasta, vēstkopu gadījumā šim nolūkam bieži paiet vairākas
stundas, dienas vai nedēļas. Šajā gadījumā ir daudz vairāk laika refleksijai
jeb atbildei. Salīdzinājumā ar ikdienas saskarsmi kiberpasaulē ir daudz vairāk laika,
lai pārdomātu un sniegtu atbildi.
No
otras puses kibertelpā laiks “sarūk”. Internets nepārtraukti mainās. Tas, kur
cilvēks internetā nokļūst un tie, kurus tas satiek, mainās. Mūsu subjektīvā
laika uztvere ir saistīta ar izmaiņu intensitāti pasaulē, kur mēs dzīvojam. Tā
kā kibertelpā redzamais, dzirdamais un citādi piedzīvotais mainās tik strauji,
liekas, ka arī laika ritums ir paātrināts.
Iespēja
kontaktēties ar neskaitāmiem cilvēkiem
Internetā
cilvēks salīdzinoši viegli var kontaktēties ar visdažādākajiem cilvēkiem, un to
skaits var būt vairāki simti vai pat tūkstoši. Dodot ziņu par sevi, ir
iespējams sev piesaistīt citus cilvēkus ar tādām pašām, pat visspecifiskākajām
interesēm. Ar interneta meklēšanas mehānismu palīdzību ir iespējams meklēt un atlasīt
no miljoniem variantu sev interesējošus cilvēkus vai grupas. Tomēr kāpēc mēs
izvēlamies tikai dažus noteiktus cilvēkus, ar kuriem kontaktēties, bet ne kādus
citus? Iespēja izanalizēt tik daudzus kontaktu variantus pastiprina labi zināmo
psiholoģijas fenomenu. Izvēloties draugus, mīļākos vai ienaidniekos, tā pamatā
ir neapzināta motivācija. Cilvēks izvēlas tādus partnerus, kuri aizskar tā
neapzinātās emocijas un vajadzības. Apslēpto gaidu, vēlmju un baiļu
neapzinātais atsijāšanas mehānisms palīdz mums orientēties daudzajos variantos,
kurus piedāvā kibertelpa.
Kontaktu
saglabāšana
Lielākoties
visas nodarbes internetā, tādas kā sarunas tiešsaistē, e-pasta vēstules, ir
iespējams saglabāt datora failu veidā. Pretēji ikdienas komunikācijām,
kibertelpas lietotājs var fiziski saglabāt to, kas, kam un kad bijis pateikts.
Tā kā virtuālās komunikācijas tehniski ir balstītas uz failiem (dokumentiem),
var pat teikt, ka pašas attiecības starp cilvēkiem ir šie faili, un tās ir
pilnībā saglabājamas. Saglabāto materiālu iespējams pārlasīt un pārdomāt
neskaitāmas reizes.
Izmainīts
apziņas stāvoklis
Klusa
sēdēšana un lūkošanās uz datora monitoru var būt saistīta ar izmaiņām apziņas
stāvoklī. Lasot e-pasta vēstules vai sarunājoties tiešsaistē, daži cilvēki
piedzīvo apziņas saplūšanu ar cita cilvēka apziņu. Kibertelpā, kur cilvēks var
mainīt formu, staigāt cauri sienām, radīt priekšmetus no tukša gaisa u.c.,
cilvēka pieredze ir sirreālistiska. Tā atgādina tādu apziņas stāvokli, kas ir
līdzīgs sapnim. Pateicoties šiem izmainītajiem apziņas stāvokļiem, kuri
līdzinās sapņiem, kibertelpa daudziem liekas tik pievilcīga. Šis aspekts varētu
palīdzēt izskaidrot t.s. dator- un interneta atkarības rašanās cēloņus.
“Melnie
caurumi”
Mēs
sagaidām, ka mūsu datori un internets mijiedarbosies ar mums. Tādi ir spēles
noteikumi. Tomēr vienmēr būs brīži, kad mūsu elektroniskie sabiedrotie nespēs
paveikt sev uzticēto. Kad dators pieviļ cilvēku, tas piedzīvo frustrāciju un
dusmas, un šīs reakcijas ataino cilvēka attiecības ar datortehniku un internetu
– atkarību no tiem un nepieciešamību tos kontrolēt. Atbildes reakcijas trūkums
no datora puses atver durvis visdažādākajām satraukuma un baiļu izjūtām. Šādus
atgadījumus varētu dēvēt par “melnajiem caurumiem”.
2.2 Interneta atkarība
Interneta tīklā ir atrodams pārsteidzoši plašs apjoms ar
dažādiem materiāliem saistībā ar jau tēmu psiholoģijā – interneta atkarību (internet
addiction vai internet dependency). Retāk atrodami materiāli par ar
interneta lietošanu saistīto depresiju. Būtībā šīs abas tēmas tiek ļoti cieši
saistītas. Internetā darbojas vairāki desmiti tiešsaistes testu, ar kuru
palīdzību tiek piedāvāts pārbaudīt, vai jums nepiemīt interneta atkarība.
Patlaban ir izveidotas vismaz desmit mājas lapas, lai atbildētu uz jautājumiem
un sniegtu psiholoģisku palīdzību no interneta atkarības cietušajiem. Diemžēl, jāatzīst, ka interneta atkarības
tēma lielākoties tiek izmantota diezgan populistiskā veidā, acīmredzot, lai
piesaistītu interneta lietotāju uzmanību komerciālos nolūkos. Tomēr internetā
ir izvietotas arī nopietnas aptaujas un analītiski raksti, kuru mērķis ir
izvērtēt interneta iespējamo iedarbību uz cilvēka emocionālo labklājību.
Psiholoģijas vārdnīcā atradu šādu skaidrojumu -
“emocionālā atkarība – attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem
vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu” (4). Šajā gadījumā internets ir
atbalsta un paļaušanās avots.
Internets patiešām ir milzīgs, sarežģīts un ātri augošs,
bet vai tas izraisa atkarību? Rietumu presē bieži parādās šausmu stāsti par
interneta nodarīto ļaunumu. Šķiet, ka interneta lietošana patiešām negatīvi
ietekmē daudzu cilvēku dzīvi (skolas neapmeklēšana, attiecību pārtraukšana,
hospitalizācija). Tomēr par to, vai šo traucējumu īstais cēlonis ir internets
vai kādi citi blakus apstākļi, saistīti ar konkrēto cilvēki, notiek nopietnas
diskusijas. (20)
Rietumos vairāki zinātnieki nodarbojas tieši ar interneta
atkarības pētniecību. Sekojošie dati iegūti, izmantojot literatūras avotu Nr.20
.
Dr.K.Janga (K.Young), Pitsburgas Universitāte,
ASV, strādā tiešsaistes centrā interneta atkarības izpētei Center for Online
Addiction. Viņa uzskata, ka interneta atkarība ir līdzīga aizrautībai ar
azartspēlēm, aizrautībai ar iepirkšanos, kā arī smēķēšanai un alkoholismam.
K.Janga ir apkopojusi datus par vairāk nekā 400 cilvēkiem, kuri cieš no
interneta atkarības, kā arī datus no viņu tuviniekiem. Visizplatītākās pirmās
interneta atkarības pēc K.Jangas ir – kompulsīva e-pasta pārbaudīšana;
nepacietīga nākošās pieslēguma reizes gaidīšana; citu sūdzības par pārliecīgi
ilgi pavadītu laiku internetā; citu sūdzības par pārliecīgi lielu naudas summu,
iztērētu par interneta pieslēgumu.
Plaimausas Universitātes, Anglija, psihologs Dr.M.Gifits
(M.Griffiths) interneta atkarības tēmu pēta dziļāk. Viņš novērojis, ka
22 no 100 cilvēkiem, kuri pārlieku ilgi lieto internetu, izjutuši pacilātību,
līdzīgu efektam no kokaīna lietošanas, bet 12 izteikušies, ka sarunas
tiešsaistē palīdz viņiem relaksēties. Arī M.Grifits apgalvo, ka jaunās
informācijas tehnoloģijas rada atkarību, kas līdzīga aizrautībai ar
azartspēlēm, kā arī pārliecīgai ēšanai.
I.Goldbergs (I.Goldberg), MD, speciālists no
Ņujorkas, ir izveidojis atbalsta grupu no interneta atkarības cietušajiem, kā
arī izstrādājis interneta atkarības diagnostiskos kritērijus. Viņa sniegtā
interneta atkarības definīcija ir šāda “maladaptīva interneta lietošana, kas
izraisa klīniski nozīmīgus traucējumus vai distresu, un to nosaka pēc trīs (vai
vairāk) sekojošajām pazīmēm, kuras parādās viena un tā paša 12 mēnešu perioda
laikā”. Pazīmes norādītas tabulā Nr.2 zemāk.
Interneta atkarības
pazīmes pēc I.Goldberga
|
DEFINĪCIJA - maladaptīva
interneta lietošana, kas izraisa klīniski nozīmīgus traucējumus vai distresu,
un to nosaka pēc trīs (vai vairāk) sekojošajām pazīmēm, kuras parādās viena
un tā paša 12 mēnešu perioda laikā:
|
|
1. pieradums,
kuru nosaka pēc kādas no sekojošajām pazīmēm:
|
|
1.1
nepieciešamība pēc ievērojami lielāka laika, pavadīta internetā, lai gūtu
apmierinājumu,
|
|
1.2 ievērojami
pazeminājies efekts, atkārtoti pavadot internetā vienādu laika daudzumu;
|
|
2. atturēšanās (withdrawal),
kuru nosaka pēc kādas no sekojošām pazīmēm:
|
|
2.1 atturēšanās
sindroms,
|
|
2.1.1 pārmērīgas
interneta lietošanas pārtraukšana vai samazināšana,
|
|
2.1.2 divas
(vai vairāk) no sekojošajām pazīmēm dažu dienu līdz mēneša laikā:
a) psihomotors
uzbudinājums,
b) trauksme,
c) uzmācīgas
domas par to, kas notiek internetā,
d) fantāzijas un
sapņi par internetu,
e) patvaļīgas vai
nepatvaļīgas pirkstu kustības, kas atgādina drukāšanu,
|
|
2.1.3 traucējumi
sociālajā, profesionālajā vai citā nozīmīgā dzīves sfērā,
|
|
2.2 interneta vai
līdzīgu pakalpojumu izmantošana, lai atvieglinātu un izvairītos no
atturēšanās simptomiem;
|
|
3. bieži
internetā tiek pavadīts ilgāks laiks, nekā sākotnēji paredzēts;
|
|
4. pastāv
pastāvīga vēlme vai neveiksmīgi mēģinājumi pārtraukt interneta lietošanu;
|
|
5. daudz laika
tiek pavadīts ar internetu saistītām nodarbēm (piemēram, interneta grāmatu
pirkšana);
|
|
6. nozīmīgas
sociālas, profesionālas un izklaides aktivitātes tiek pilnīgi vai daļēji
pamestas interneta lietošanas dēļ;
|
|
7.
interneta lietošana turpinās, neskatoties uz pastāvīgām, atkārtojušamies
problēmām fiziskajā, sociālajā, profesionālajā, psiholoģiskajā sfērā, kuras
izraisīja vai pastiprināja interneta lietošana (miega trūkums, ģimenes
konflikti, tikšanos kavēšana, profesionālu pienākumu nepildīšana, tuvinieki
jūtas pamesti).
|
Tabula Nr. 2
“Tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka internets kā tāds ir
ienaidnieks tāpēc, ka cilvēki kļūst
atkarīgi no tā. Tam ir daudzas nozīmīgas un nepieciešamas priekšrocības. Tas ir
ātrs, ekoloģiski nekaitīgs, ērts un informatīvs. Daudzējādā ziņā tas padara
mūsu dzīvi vienkāršāku, un daudzējādā ziņā tas padara mūsu dzīvi sarežģītāku.
Internets dod iespēju izbēgt no realitātes un ikdienas problēmām tāpat kā
alkohols vai narkotikas. Daži apgalvo, ka mijiedarbība ar citiem cilvēkiem
internetā aizpilda sociālu tukšumu. Cilvēki var izveidot citas identitātes,
citi cilvēki var mijiedarboties ar šīm identitātēm, un indivīds var iedomāties,
ka šīs attiecības internetā atbilst reālajām attiecībām. Problēmas rodas tad,
kad cilvēki kļūt tik sasaistīti, iepīti interneta aktivitātēs, ka viņi savās
“otrās dzīvēs” nonāk līdz punktam, kur tiek ziedota personiskā veselība,
attiecības, darbs un citi pienākumi. Kā ar daudzām baudām dzīvē – mērenība ir
panākumu atslēga,” tā psiholoģe Dž.R.Feris (J.R.Ferris), ASV (14).
1998. gada septembrī žurnālā The American Psychologist
publicētajā rakstā par longitudālu pētījumu, kurā piedalījās 169 mājas datorlietotāji,
galvenie secinājumi bija – interneta pārmērīgai lietošanai piemīt negatīvas
ietekmes potenciāls uz emocionālo labklājību. Ilgākai interneta lietošanai pēc
šī pētījuma rezultātiem ir statistiski nozīmīga sakarība ar t.s. sociālās
iesaistes samazināšanos. Pārmērīga interneta lietošana var izraisīt sociālo
izolāciju, vientulību un nomāktības sajūtu. Šī pētījuma galvenais autors ir
R.Krauts (R.Kraut), sociālās psiholoģijas un HCI (human computer
interaction) profesors Carnegie Mellon Universitātē, ASV. (11)
Minētā pētījuma ticamība tiek sparīgi apspriesta Rietumu
psihologu vidū, kaut gan tā autori neapgalvo, ka interneta lietošana tieši
izraisa atkarību vai depresiju. Tomēr arī apgalvojums, ka interneta lietošana
ir tieši saistīta ar t.s. sociālās iesaistes samazināšanos daudziem nav
pieņemams.
Reti, bet internetā atrodami arī tādi darbi, kuru autori
ir zinātnieki, kas uzskata, ka nevar klasificēt interneta atkarību kā atsevišķu
atkarības traucējumu. Pie tādiem pieder psihologs R.A.Deiviss (R.A.Davis)no
Bostonas Universitātes, ASV. R.A.Deiviss domā, ka apgalvojumiem par interneta
izraisītu atkarību nav zinātniska pamata. Oficiāli vēl nepastāv tāds
psiholoģisks traucējums kā interneta atkarība vai tml. (tas neietilpst DSM
rokasgrāmatā). Kā piemēru viņš min to, ka daudzi cilvēki pavada ļoti daudz
laika un izdod daudz naudas seksuāla rakstura materiāla ieguvei internetā. Lai
palīdzētu šiem cilvēkiem, internetā izvietota speciāla psiholoģiskās palīdzības
lapa. Psihologs apgalvo, ka šī aizraušanās patiešām ietekmē šo cilvēku ikdienas
dzīvi – finansiālas grūtības, nesaprašanās ģimenē u.c. Tomēr to nosaukt par
atkarību no interneta, viņaprāt, nebūtu pareizi. Šie cilvēki ir atkarīgi no
seksuāla rakstura materiāla, bet internets ir tikai veids, kā to iegūt. Tāpat
varētu teikt, ka cilvēki ir atkarīgi no telefona, tāpēc ka viņi pārāk bieži
zvana uz intīmtālruņu numuriem. R.A.Deiviss uzskata, ka psihologiem jāprot
saskatīt patiesie psiholoģiskie traucējumi, kuri slēpjas zem simptomiem, kurus
dēvē par interneta atkarības simptomiem. (13)
Cits amerikāņu psihologs Dž.Landers (J.Landers) ir
novērojis, ka interneta atkarības pamatā parasti – 80-90% gadījumu - ir tieši
seksuālā atkarība. Interneta lietošana šiem cilvēkiem tikai pastiprina viņu
esošos traucējumus. Viņaprāt, virtuālajā pasaulē ir iespējams realizēt
fantāzijas un tur nepastāv kauna izjūta, jo neviens nezin, kas tu esi. Katrs
var darīt lietas, ko citādi nedarītu, neviens nevienu nekontrolē. (19)
Citos pētījumos izdarīti secinājumi, ka nevis internets
ir atkarības cēlonis, bet gan drīzāk cilvēkus ar atkarīgas personības iezīmēm
piesaista, pievelk interneta lietošana. (24)
Ir skaidrs, ka psihologu vidū pagaidām nav vienotas
nostājas jautājumā par interneta lietošanas ietekmi uz indivīdu, un šī joma
paver plašas izpētes iespējas nākotnē.
3. Kas ir personības vajadzības? Būtiskākie jēdzieni
Pēc psiholoģijas vārdnīcas skaidrojuma personības
vajadzība ir “vairāk vai mazāk pastāvīgs darbību, enerģijas vai informācijas
trūkums, kas nepieciešams indivīda veiksmīgai funkcionēšanai un attīstībai”
(4).
Visās psiholoģijas teorijās, kas skar personības
aktivitāti, tiek atzīts, ka tās pirmavots ir vajadzība. Termina “vajadzība”
apzīmē divas savstarpēji saistītas parādības – pirmkārt, nepieciešamību pēc
noteiktiem apstākļiem, kas nodrošina cilvēka kā indivīda un personības dzīvi;
otrkārt, noteiktu diskomfortu, nestabilu cilvēka psihes stāvokli dažādos
apstākļos. (10)
Savā sākotnējā, rašanās etapā vajadzība ir nepieciešamība
pēc tā, kas parasti atrodas ārpus cilvēka. Nepieciešamība izpaužas cilvēka
atkarībā no pasaules un virzībā uz to. Kā stāvoklis, kas raksturo vajadzību,
nepieciešamība ir iekšējs stāvoklis un priekšnoteikums cilvēka aktivitātei.
Bieži vien tā izpaužas kā cilvēka pozitīvs vai negatīvs emocionālais stāvoklis.
Tāpēc vajadzība ir kā personības “iekšējā”, subjektīvā vajadzības puse. Tā var
izsaukt neievirzītu aktivizāciju, piemēram, kustību, fizioloģisko, meklējuma un
citu personības funkciju pastiprināšanos. (10)
Pēc humānistiskās psiholoģijas pamatlicēja A.Maslova
uzskatiem vajadzība ir iekšēja nepieciešamība, kuru iespējams nodrošināt jeb
apmierināt tikai mijiedarbībā ar apkārtējo fizisko vai sociālo vidi. Tā ir
iekšēja prasība kaut ko saņemt no apkārtējās vides. (6)
Savukārt, kā vajadzības apmierinājums tiek saprasts –
“vajadzības aktualitātes zaudēšana. Subjektīvi tas izpaužas kā attiecīgu
interešu vai vēlēšanos izzušana” (4).
4. Personības vajadzību klasifikācijas
Psiholoģijas zinātnē pastāv dažādi uzskati par personības
vajadzību iedalījumu (10).
Bieži personības vajadzības iedala bioloģiskās, sociālās,
garīgās un ideālās (attēls Nr.1).
Bioloģiskās vajadzības nodrošina atsevišķa indivīda dzīvi
un dzimtas turpinājumu, t.i., vajadzības pēc ūdens, ēdiena, siltuma, pretējā
dzimuma pārstāvja u.c.
Sociālās vajadzības izpaužas nodrošina personības
piederību sociālai grupai un izpaužas saskarsmē, emocionālos kontaktos ar tās
locekļiem. Sociālās vajadzībās svarīgu vietu ieņem vajadzība strādāt, mīlēt un
būt mīlētam. Sociālās vajadzības var būt materiālas un garīgas.
Garīgās vajadzības – tās ir vajadzības pēc
visdažādākajiem cilvēka kontaktiem ar sabiedrību, mākslu, literatūru u.c.
Personības ideālās vajadzības saistītas ar apkārtējās
pasaules un savas vietas tajā izziņu. Specifisks cilvēka vajadzību veids ir dzīves
jēgas meklēšana, savas sūtības meklēšana. (10)
|
Bieži
izmantota personības vajadzību klasifikācija
|
|||
|
¯
|
|
|
¯
|
|
bioloģiskās
|
¯
|
¯
|
ideālās
|
|
|
sociālās
|
garīgās
|
|
Attēls Nr. 1
Nereti vajadzības iedala tikai divās grupās – vajadzības,
kuru apmierinājums nodrošina fizisko eksistenci un izaugsmi; un vajadzības,
kuru veidošana un apmierinājums nodrošina psihes attīstību un garīgo izaugsmi.
Atšķirībā no pirmās vajadzību grupas, kas ir cikliskas un attiecīgā brīdī var
tikt apmierinātas pilnībā, otras grupas vajadzības izpaužas vēlāk, tās veidojas
tikai sociālā mijiedarbībā, tās nav cikliskas un nevar būt piesātinātas. (4)
Minētā klasifikācija varētu būt ikdienā visbiežāk izmantotā un visvieglāk
saprotamā.
Z.Freids uzskatīja, ka personības pamatvajadzībām ir
iedzimts raksturs, bet sociālā vide tikai “piekrāso” to izpausmi; A.Bandura
izdalīja trīs cilvēka iedzimtās pamatvajadzības – vajadzību pēc mīlestības,
vajadzību pēc iekļaušanās un vajadzību pēc kontroles, kuras regulē visu
personības aktivitāti (attēls Nr.2).
Vajadzība pēc mīlestības izpaužas katras personības
emocionālā kontakta nepieciešamībā. Mīlestības vajadzības nepilnīga realizācija
noved pie “aukstas”, emocionāli “sausas” personības veidošanās, bet
pārsātinātība tā apmierināšanā – pie stipras emocionālas atklātības. Vajadzība
pēc iekļaušanās izpaužas kā katras personības tieksme pēc cieša, zināmā mērā
pat intīma kontakta ar savu tuvāko apkārtni. Vajadzība pēc kontroles izpaužas
kā personības nosliece pēc citu cilvēku palīdzības un vadības no citu cilvēku
puses. (10)
|
A.Banduras
personības vajadzību klasifikācija
|
||
|
¯
|
|
¯
|
|
vajadzība
pēc mīlestības
|
¯
|
vajadzība
pēc kontroles
|
|
|
vajadzība pēc iekļaušanās
|
|
Attēls Nr. 2
Šķiet, ka visplašāk personības vajadzību tēmu psiholoģija
apskata humānistiskās psiholoģijas pārstāvji. Humānistiskā psiholoģija izceļ
cilvēku un viņa unikālās personības vajadzības. Turklāt šī virziena pārstāvji
uzskata, ka cilvēkam piemīt zināma brīvības pakāpe jeb nepakļaušanās ārējās vides
determīnismam, un šī pieeja lielā mērā ir pretstatā freidismam un
biheiviorismam (2). Varbūt tieši šo demokrātisko, cilvēka unikalitāti izceļošo
uzskatu dēļ humānistiska psiholoģija pašlaik kļūst arvien populārāka visā
pasaulē.
Humānistiskās psiholoģijas pārstāvis Ē.Fromms izdala
sešas personības vajadzību kategorijas (attēls Nr.3).
|
Ē.Fromma
personības vajadzību klasifikācija
|
|||||
|
¯
|
¯
|
¯
|
¯
|
¯
|
¯
|
|
Vajadzība pēc savstarpējiem sakariem
|
Pārveidošanas vai radošas darbības vajadzība
|
Pamatīguma (drošības, sakņu) vajadzība
|
Identitātes vajadzība
|
Izziņas perspektīvas, pieķeršanās un atdarināšanas vajadzība
|
Uzbudinājuma un stimulācijas vajadzība
|
Attēls Nr. 3
Vajadzība pēc savstarpējiem sakariem (savstarpējas saistības), kuras apmierinājums ir tiešs
mūsu eksistences nosacījums. Ē.Fromms uzskata, ka apzināta pieauguša cilvēka
mīlestība ir produktīvas savstarpējās saistības iemiesojums. Šādu mīlestību
viņš definē kā apvienošanos ar nosacījumu sargāt otra veselumu un
individualitāti.
Pārveidošanas vai radošas darbības vajadzība. Pēc Ē.Fromma domām, cilvēki pārvar savu pasīvo dabu,
radoši darbojoties. Apveltīti ar prātu un iztēli, indivīdi nevar apmierināties
ar dotajiem apstākļiem un tiecas to pārvarēt, radoši pārveidojot. Personības
ceļ jaunu dzīvi, mākslu, rada idejas, materiālos objektus, mīlot viens otru.
Radīšanā iekļaujas aktivitāte un rūpes, mīlestība uz lietām, ko rada. Radoši
sadarbojoties, cilvēki mīl sevi tikpat visaptveroši kā citus. Pārveidošanas
negatīvā puse ir destrukcija – kad cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ nevar mīlēt,
nav radītspējīgs, viņā mostas agresīvi impulsi, aug iznīcinātgriba.
Pamatīguma (drošības, sakņu) vajadzība ir vēl viena cilvēka pamatvajadzība. Šīs vajadzības
izveide ir cieši saistīta ar agrīnajām bērna attiecībām ar māti, proti – šo
attiecību kvalitāte nosaka cilvēka iekšējo drošību. “Māte ir barība, siltums,
mīlestība, zeme. Būt no viņas mīlētam nozīmē dzīvot, būt “iesakņotam augsnē”,
būt mājās”.
Identitātes vajadzība. Katram cilvēkam piemīt noteikta pašapzināšanās pakāpe
un zināšanas par savām spējām, gaidām, stiprajām pusēm u.c. Ē.Fromms uzsver, ka
personībai jāprot noraidīt savas identitātes balstīšana uz citu gaidām, jo
tādas identitātes ir nestabilas un rada problēmas. Šādai identitātei ir
raksturīga pakļaušanās videi, konformitāte, nekritiska pieeja citu spriedumiem,
nekritiska autoritāšu pieņemšana, savu domu un pozīcijas trūkums.
Izziņas perspektīvas (orientēšanās modeļa vai sistēmas),
pieķeršanās un atdarināšanas vajadzība. Orientēšanās ir nepieciešama, lai dzīvi veidotu produktīvi, lai izjustu
savas dzīves pieredzes jēgu. Orientēšanās sistēma attīstās pakāpeniski no agras
bērnības līdz brīdim, kurā cilvēks patstāvīgi un pastāvīgi prot izmantot savu
prātu un iztēli tik efektīvi, lai tiktu galā ar savām problēmām vai lai pareizi
novērtētu situāciju un savu uzvedību.
Uzbudinājuma un stimulācijas vajadzība. Lai gūtu panākumus attīstībā, cilvēkam jādzīvo ar variējošiem stimuliem
bagātā vidē, uz kuriem aktīvi jāreaģē. Sociālās stimulācijas deprivācija
cilvēkos izraisa emocionālo un sociālo attiecību deficītu, kavē valodas arī
abstraktās domāšanas attīstību un iekšējo kontroli. (2)
A.Maslovs ir uzskatāms par humānistiskās psiholoģijas
pamatlicēju un viņa izstrādātā personības vajadzību klasifikācija varētu būt
viszināmākā mūsdienu psiholoģijā. A.Maslova modelis, neskatoties uz to, ka ir
pagājuši daudzi gadu desmiti, kopš tas radīts, ir viens no populārākajiem
psiholoģijā, tāpēc, ka tas ir ļoti praktisks (6). Tāpēc A.Maslova uzskatus
apskatīšu plašāk.
Runājot par cilvēka psiholoģisko būtību, A.Maslovs
uzskata, ka pats galvenais cilvēkā ir viņa svarīgākās vajadzības, pēc kā
cilvēks tiecas. Kā jau minēju, pēc A.Maslova uzskatiem vajadzība ir iekšēja
nepieciešamība, kuru iespējams nodrošināt jeb apmierināt tikai mijiedarbībā ar
apkārtējo fizisko vai sociālo vidi. Tā ir iekšēja prasība kaut ko saņemt no
apkārtējās vides. Temperaments un raksturs, kuru izceļ citi psihologi,
viņaprāt, ir tikai forma, stils. Svarīgi ir tas, uz ko cilvēks ir virzīts, uz
ko viņš dzīvē tiecas, ko uzskata par svarīgāko.
A.Maslovs par personības vajadzībām, to struktūru runā kā
par vajadzību hierarhiju (skatīt attēlu Nr.4). Šajā modelī vajadzības ir
sakārtotas piecos līmeņos. Parasti modeli attēlo piramīdas vai trapeces veidā,
kas sastāv no pieciem līmeņiem. Pirmais līmenis – fizioloģiskās vajadzības;
otrais līmenis – vajadzība pēc drošības; trešais līmenis – vajadzība pēc
piederības un mīlestības; ceturtais līmenis – vajadzība pēc pašcieņas; piektais
līmenis – vajadzība pēc pašaktualizācijas (pašīstenošanās). (6)
A.Maslova fundamentālo vajadzību hierarhija
 Pašaktualizācijas vajadzības (spēju
attīstība u.c.) |
|
Pašcieņas vajadzības (pašcieņa, atzīšana)
|
|
Mīlestības, piederības vajadzības (draudzība, ģimene u.c.)
|
|
Drošības vajadzības (stabilitāte, kārtība u.c.)
|
|
Fizioloģiskās vajadzības (barība, ūdens, miegs, u.c.)
|
Attēls Nr. 4
Pirmo līmeni – fizioloģiskās vajadzības - A.Maslovs dēvē arī par pamatvajadzībām. Fizioloģiskās
vajadzības ir, pirmkārt, vajadzības, kuras cilvēkam jāapmierina, lai viņš
varētu izdzīvot kā fizisks organisms. Ja fizioloģiskās vajadzības netiek
apmierinātas, tad cilvēka dzīve ir lielā mērā traucēta vai arī cilvēkam ir
jāiet bojā, tas nespēj izdzīvot. Šeit pieder vajadzība pēc uztura, pēc atpūtas,
pēc miega, kā arī vajadzība pēc aizsardzības no nelabvēlīgiem klimata
apstākļiem, aukstuma, karstuma, mitruma – tātad vajadzība pēc pajumtes. Pie šī
paša līmeņa pieder seksuālās vajadzības, dzimumtieksme, kas ir nepieciešama
cilvēku dzimuma saglabāšanai.
A.Maslovs šajā līmenī kā vissvarīgākās izdala t.s.
sensorās vajadzības. A.Maslovs pievērš uzmanību tam, ka cilvēkam fizioloģiskajā
līmenī īpaši nepieciešams nodarbināt savus maņu orgānus. Sakarā ar to cilvēkam
ļoti svarīga ir vide, kurā tas dzīvo – vides vienveidīgums, pelēcība atstāj
graujošu iespaidu uz cilvēka psihi.
Otrais vajadzību līmenis – vajadzība pēc drošības. Tas nozīmē cilvēka dabisku tieksmi izvairīties no
ciešanām, draudiem, briesmām, pārdzīvojumiem, soda, kritikas, pārmetumiem. To
nodrošina stabilitāte un informētība. Stabilitāte un nemainīgums rada cilvēkos
drošības izjūtu. Tā ir gandrīz instinktīva reakcija. Cilvēkiem ir nepieciešama
informācija par jautājumiem, kuri skar viņus personiski, kuri skar viņu dzīvi.
Sliktas ziņas no šī viedokļa ir labāk nekā ziņu trūkums vispār. Stabilitāte un
informētība ir divas savstarpēji saistītas lietas, jo informācija ļauj cilvēkam
paredzēt, kas notiks tālāk, kā rīkoties.
Trešais līmenis – vajadzība pēc piederības un mīlestības. A.Maslovs tieši atsaucas uz A.Ādleru, runājot par
vajadzību pēc piederības un mīlestības. Pēc A.Ādlera tā ir kopības izjūta, bet
pēc E.Fromma – mīlestības izpratne. Neraugoties uz to, cik liels individuālists
ir cilvēks, viņam ir nepieciešami “savējie” – cilvēki, kas spētu viņu saprast
un pieņemt. A.Maslovs, runājot par mīlestību, izmanto salīdzinājumu, ka cilvēks
bez mīlestības ir tas pats, kas automobilis bez degvielas.
Saistībā ar pētījuma hipotēzēm – kas varētu būt
raksturīgs, cilvēkiem, kuriem ir augsti izteikta vajadzība pēc piederības un
mīlestības (sociālās vajadzības)? A.Maslovs šos cilvēkus apraksta kā izteiktus
kolektīvistus, kuri nevar iztēloties savu dzīvi vienatnē, darbu vienatnē utml.
Viņi par svarīgāko pasaulē uzskata labas attiecības starp cilvēkiem. Viņi maksimāli
velta spēkus tam, lai veidotu šīs attiecības, lai tās uzturētu.
Ceturtais līmenis – vajadzība pēc pašcieņas ir vajadzība pēc
cieņas pret sevi. Pašcieņas veidošanās procesā cilvēkiem ir svarīgi, kā tos
vērtē tiem nozīmīgi cilvēki. Ģimenē – vecāki, skolā – pedagogi u.c. Vajadzība
pēc pašcieņas ir cieši saistīta ar tiekšanos pēc panākumiem, sasniegumiem, pēc
labiem rezultātiem. Katrs grib sevi parādīt un pierādīt, ko spēj. Tā varētu būt
pašapliecināšanās – jā, es kaut ko spēju, un citi mani augsti vērtē. Ja
cilvēkam ir problēmas kaut ko sasniegt, tad reizēm tas izvēlas citu ceļu, lai
apmierinātu šo vajadzību, - tā ir tiekšanās pēc varas, kas ir iluzors pašcieņas
sasniegšanas veids. Cilvēks, kuram ir vara, var dot un var atņemt, apbalvot un
sodīt, just, ka cilvēki ir atkarīgi. Tā ir spēka un pārākuma izjūta. Šāda varas
autoritāte ir iluzora un krasi atšķiras no personības autoritātes, kas balstās
uz cilvēka spējām, raksturu, morālajām īpašībām.
Piektais līmenis – pašaktualizācija. Pašaktualizācija nozīmē, ka cilvēks tiecas būt tas, kas
viņš var būt konkrētajos apstākļos. Tā ir savas patības piepildīšana reālā
darbībā. A.Maslovs ar cilvēka patību saprot cilvēka radošo potenciālu. Katrā
veselā cilvēkā, kuram ir veselas smadzenes, nav nekādu iedzimtu defektu, organiskas
traumas, ir ielikts radošais potenciāls. Pēc A.Maslova uzskatiem katrs cilvēks
jau kopš dzimšanas ir radoša personība.
Pašaktualizācija varētu būt arī kalpošana kādai īpašai
dzīves misijai, aicinājumam dzīvē. Pašaktualizācija ir savu spēju, zināšanu
realizācija, likšana lietā. Arī pašaktualizācija ir saistīta ar tiekšanos pēc
panākumiem, sasniegumiem. Atšķirība ir tāda, ka pašcieņas gadījumā cilvēkam ir
svarīgi, ko par to domā citi, kā citi to vērtē, ir nepieciešama atzinība no
citu cilvēku puses. Turpretim, ja cilvēkam ir aktuāla pašaktualizācija, tad tam
ir vienalga, ko domā citi, svarīgākais – ko tas pats par sevi domā. Vērtēšanas
kritērijs ir pats cilvēks, cik lielā mērā cilvēks pats jūtas apmierināts ar
paveikto.
A.Maslovs uzskata, ka visas iepriekšējās vajadzības var
tikt apmierinātas lielākā vai mazākā mērā, un cilvēks var justies komfortabli,
bet pašīstenošanās ir faktiski nepiepildāma vajadzība. Cilvēks vienmēr jūt, ka
viņš var vairāk nekā ir izdarījis. Tas, ka cilvēks nav apmierināts ar sasniegto
neatkarīgi no tā, ko par to domā citi, ir cilvēka darbības dzinulis, tā uzskata
A.Maslovs.
Tā kā A.Maslovs apgalvo, ka visi bērni piedzimst kā
radošas, kreatīvas būtnes, var rasties jautājums – kur viņi visi paliek?
A.Maslova atbilde ir – sabiedrībai nav vajadzīgi radoši cilvēki. Sabiedrībai ir
vajadzīgi pielāgoti, adaptēti cilvēki, kas atdarina citus, seko pieņemtajām
normām, uzņemas noteiktas sociālās lomas un funkcionē šajā personības
organismā. Var teikt, ka tā ir viena no A.Maslova utopijām – laimīga
sabiedrība, kurā katrs cilvēks var būt viņš pats un viņam nav jāatdarina citi.
(6)
Manuprāt, sabiedrībai tomēr ir ļoti vajadzīgi šādi
cilvēki. Problēma varētu būt tā, ka sakarā ar to, ka pašaktualizācijas līmenis
ir grūti, ar lielām pūlēm sasniedzams, procentuāli maza cilvēku daļa ir to
sasnieguši vai tiecas pēc tā sasniegšanas. Latvijā liela sabiedrības liela daļa
varētu būt norūpējusies tieši par savas dzīves drošību plašā nozīmē (otrais
līmenis A.Maslova personības vajadzību hierarhijā), tādējādi tiecoties tikai
pēc stabilitātes un nemainības, nospiežot jebkurus jauninājumus un izmaiņas no
citu cilvēku puses. Tomēr jo vairāk cilvēku, kuri apzināti vai neapzināti
tiecas pēc savas pašrealizācijas, neskatoties uz šķēršļiem, jo sabiedrībai no
tā ir lielāks ieguvums.
Var teikt, ka A.Maslovs ir radījis personības vajadzības
struktūru, lai parādītu, cik nozīmīga ir pašaktualizācija. Cilvēkam var kļūt
nozīmīgas, aktuālas tikai tās vajadzības, salīdzinot ar kurām ir apmierinātas
iepriekšējās vajadzības to hierarhijā. Tātad jābūt apmierinātām
pamatvajadzībām, un tikai tad būs svarīgākas citas vajadzības. Tomēr, ja
cilvēkam ir nostiprinājušās vajadzības noteiktā līmenī, tad viņas var
saglabāties arī noteiktos apstākļos, neraugoties uz badu, ciešanām, nedrošību.
A.Maslovs apgalvo, ka potenciāli visi pieci vajadzību
līmeņi ir katrā cilvēkā. Cilvēki atšķiras ar to, kurš no šiem pieciem vajadzību
līmeņiem ir nozīmīgākais, svarīgākais, ar ko ir saistīta cilvēka vērtību
sistēma, viņa mērķi, intereses. Pēc A.Maslova domām parasti vadošs ir viens vai
divi līmeņi. Uz jautājumu, kas nosaka to, kādas vajadzības katram cilvēkam ir
svarīgākas, A.Maslovs skaidru atbildi nedod. To ietekmē vairāki faktori, no
kuriem viens varētu būt atdarināšana, vecāku ietekme. Bērni bieži kā svarīgu
pieņem to, kas ir svarīgs vecākiem, īpaši, ja viņu attiecības ir pozitīvas. Vēl
pamatā var būt tas, ka cilvēkam bērnībā kaut kā ir pietrūcis, un pieaudzis viņš
grib to atgūt. Pamatā A.Maslova priekšstats par personību ir priekšstats par
dinamisku, mainīgu vajadzību struktūru. Personības vadošās vajadzības mainās
atkarībā no apstākļiem, kuros cilvēks atrodas. (6)
Apkopojot gūtās atziņas par dažādu autoru uzskatiem
saistībā ar personības vajadzībām, var teikt, ka tās visas būtībā ir ļoti tuvas
klasiskajam A.Maslova fundamentālo vajadzību hierarhijas modelim, kurš, šķiet,
vislabāk aptver visas cilvēka vajadzību dimensijas.
Arī šajā pētījumā izmantoti piecu klasisko vajadzību
kategoriju mērījumi. Veicot datu analīzi un interpretāciju pieturēšos pie
idejas, ka cilvēka vajadzības nav tikai dabas noteiktas, nemaināmas, bet gan ka
tās veidojas visas dzīves laikā, tās ir mainīgas, raksturojot cilvēka
personības vajadzības dotajā brīdī. Kaut arī personības vajadzības visiem
cilvēkiem piemīt noteiktā līmenī (ir augstas, vidējas vai zemas) un to
izteiktība ir cieši saistīta ar tādiem vispārīgiem faktoriem kā materiālā
pārticība, ģimene, profesija u.c., šajā pētījumā pieļāvu, ka cilvēka personības
vajadzības varētu būt saistītas tieši ar tā interesēm, proti interneta
lietošanu.
II daļa
1. Psiholoģiskie pētījumi internetā
Saistībā ar plašo interneta lietošanas izplatību, tas ir
izraisījis arī zinātnieku interesi. Jau pirms interneta rašanās tika pētīta
datoru lietošanas psiholoģiskie aspekti. Šīs zinātniskās izpētes sfēras ir
saistītas ar ergonomiku, cilvēka-datora mijiedarbību (HCI). Psiholoģijā
ar datoru saistītās sfēras biežāk aplūko organizāciju psiholoģijas ietvaros.
Psiholoģijā apskata arī mākslīgā intelekta tēmu, kas ir cieši saistīta ar
datoru. (12)
Psiholoģiskajā izpētē arvien biežāk tiek izmantoti
datori. Piemēram, datorizēto psiholoģisko instrumentu vidū ir vairākas
personības skalas (Roper, Ben-Porath, Butcher, 1991), klīniskie
instrumenti (Maruff, Wood, McArthur-Jackson, Malone, Benson, 1994;
Swanston et al., 1993), profesionālās aptaujas (Vansickle, Kapes, 1993),
kognitīvie testi (Fairbank, Tirre, Anderson, 1991) un psihomotorikas
instrumenti (Hindmarch, 1980).
Datora izmantošana dod priekšrocības ne tikai zināmo psiholoģisko
instrumentu automātiskā datu apstrādē un standartizēšanā, bet ir iespējams arī
fiksēt papildus rādītājs, piemēram, katra uzdevuma izpildes laiku. (18)
Datorizēto testu pielietošanas izplatību Rietumos
apstiprina fakts, ka Amerikas psihologu asociācija jau 1986. gadā ir laidusi
klajā izdevumu “Vadlīnijas datorizētai testēšanā un interpretācijai” (Guidelines
for Computer-Based Tests and Interpretations) (18). Turklāt pasaulē
darbojas bezpeļņas organizācija ar nosaukumu Society for Computers in
Psychology, kuras mērķis ir “uzlabot, izplatīt zināšanas datoru izmantošanā
psiholoģiskos pētījumos” (22).
Ar internetu saistītā psiholoģiskā izpēte ir samērā jauna
sfēra. Manuprāt, tieši pateicoties internetam,
saistībā ar milzīgo lietotāju pulku, zinātnieku sākuši pievērst uzmanību
kibertelpai kā savdabīgai psiholoģiskai videi. Šobrīd internetā ir iespējams
piedalīties vairākos desmitos psiholoģisku aptauju un aizpildīt vairākus simtus
psiholoģisku testu (skatīt tabulu Nr.3). Šīs aptaujas un testi, protams,
atšķiras pēc to publicēšanas mērķa, kvalitātes, sarežģītības utml. (vairāki no
tiem ir datorizēti tradicionālie testi), bet, acīmredzot, ir saprotams, ka ar
interneta palīdzību ir iespējams iegūt datus no ļoti daudz cilvēkiem par
visdažādākajām tēmām, turklāt tas prasa salīdzinoši maz sagatavošanās darbu,
materiālo izdevumu, laika.
Daži aktuāli sociālās psiholoģijas pētījumi internetā (23)
|
Nosaukums
|
Valsts
|
|
Laulības attiecību aptauja
|
ASV
|
|
Sejas pievilcīguma aptauja
|
Vācija
|
|
Uzskati par 2000. gada datorkļūdu
|
ASV
|
|
Kara pieredzes ietekme
|
Anglija
|
|
Būt, bet netikt pamanītam – tāds ir jautājums
|
Portugāle
|
|
Datora lietošanas ietekme
u.c.
|
Kanāda
|
Tabula Nr. 3
Šveices psihologs U.-D.Raips (U.-D.Reips), Ph.D.,
ir aprakstījis priekšrocības un negatīvos aspektus, veicot psiholoģiskus
pētījumus internetā (tabula Nr.4). (17)
U.-D.Raipa izdalītās priekšrocības, veicot psiholoģiskus
pētījumus internetā (17)
|
*
Interneta pētījumi nav lokāli, tie var būt
starptautiski, izlase nav ierobežota
*
Potenciāli augsts dalībnieku skaits
*
Pētījums “pats atnāk pie dalībnieka”
*
Pētījuma izpildes laikā nav nepieciešama psihologa
klātbūtne
*
Mazas finansiālās izmaksas
*
Dažreiz vienīgais veids, kā piekļūt mērķa populācijai
(piemēram, cilvēki ar IQ>130)
*
Dalībnieki ir motivēti piedalīties pētījumā
*
Vieglāka pētījuma papildināšana pilota fāzē
*
Pētījums var risināties visu diennakti, neatkarīgi no
tā, kura nedēļas diena ir utml.
*
Pilnīgi brīvprātīga dalība
*
u.c.
|
Tabula Nr. 4
Psihologs no Lielbritānijas Dr.P.Kenjons (P.Kenyon)
kā priekšrocības interneta izmantošanai psiholoģiskos pētījumos, min būtisku
transponējuma kļūdas samazināšanos. Citiem vārdiem – salīdzinājumā ar
tradicionālajiem testiem, kuru rezultāti ir uz papīra un tos psihologam ir
pašrocīgi jāievada datorā, lai veiktu datu statistisku apstrādi, šajā gadījumā
viss notiek automātiski un tiek samazināta iespēja, ka radīsies kļūda datos
datu pārnešanas gaitā no dalībnieka anketas uz kopējo datu bāzi. (15)
Pētījumu veikšanai caur internetu ir arī savi negatīvie
aspekti. Pēc GVU interneta lietotāju aptaujas veikšanas 1995. gadā,
izmantojot internetu, tās organizatori izcēla divas galvenās problēmas saistībā
ar izvēlēto metodi – pētījuma izlases nepilnības un dalībnieku “pašizlase”. Var
teikt, ka tad, kad interneta lietotāji izdara lēmumu piedalīties pētījumā, tie
paši sevi “atlasa”. Pastāv uzskats, ka gandrīz visi interneta pētījumi ir
saistīti ar šo “pašizlases” problēmu. Pētījuma izlases nepilnību problēma ir
saistīta ar to, ka dalībnieku izlase netiek veikta pēc randomizācijas
principiem. Šie divi faktori var negatīvi ietekmēt to, cik lielā mērā ir
iespējams pētījuma rezultātus attiecināt uz visu interneta lietotāju
populāciju. (19)
U.-D.Raips
apraksta tādus papildus negatīvus aspektus saistībā ar pētījumu veikšanu internetā
kā mazāka kontrole (viens dalībnieks var aizpildīt aptauju vairākas reizes);
izlase nepārstāv ģenerālo kopu; motivācijas īpatnības – vairāk “atkritēju”; nav
iespējami individuāli psihologa paskaidrojumi dalībniekam izpildes laikā. (17)
2. Pētījuma struktūra
2.1 Pētījuma mērķis
Pētījuma
mērķis saistībā ar praktisko daļu ir noskaidrot, vai interneta lietotāju vidū
sociālo personības vajadzību kategorija ir izteikta augstā līmenī. Šī pētījuma
ideja radās sakarā ar vispārīgāku interesi uzzināt, vai interneta lietošana ir
saistīta ar noteiktiem cilvēka psiholoģiskiem raksturojumiem, tādiem kā
personības vajadzības.
2.2
Pētījuma hipotēzes
H1 Lielākajai daļai interneta lietotāju ir
augsti izteiktas sociālās vajadzības.
H2 Interneta lietotāju vidū interneta
lietošanas biežums ir nozīmīgi saistīts ar
sociālo vajadzību izteiktības līmeni.
2.3
Pētījuma norises apraksts
Pētījuma aptauja tika izvietota internetā, izmantojot
bezmaksas interneta lappušu izvietošanas pakalpojumus (interneta pakalpojumu kompānija
Geocities). Aptaujas interneta adrese bija: http://aptauja.from.lv/ vai http://www.geocities.com/aptauja. Aptauja tika reklamēta, izmantojot plakātus, skrejlapiņas,
e-pasta uzaicinājumus, saites Latvijas interneta informācijas meklētājos u.c.
Reklāmas paraugs apskatāms 2. pielikumā.
Lai
piedalītos aptaujā nebija nepieciešamas īpašas iemaņas darbā ar internetu. Pētījuma dalībniekam aizpildot aptauju un nospiežot pogu
“nosūtīt”, ievadītās atbildes tika nosūtītas elektronisku vēstuļu formātā.
Tomēr 12 cilvēki netika iekļauti pētījumā, jo nebija pareizi aizpildījuši
personības vajadzību daļu, acīmredzot, instrukcijas neizpratnes dēļ.
Aptaujas rezultāti tika vākti vienu mēnesi. Ienākošo
rezultātu skaits bija vienmērīgs visu mēnesi. Ievēroju, ka visefektīvākā
uzaicinājuma forma bija e-pasta vēstules – visvairāk dalībnieku norādīja, ka
uzzinājuši par aptauju ar elektroniskā pasta palīdzību.
Interneta lappuses veidotas pašrocīgi, izmantojot
datorprogrammu Microsoft® Frontpage® 2000, v.4.
Reklāmas izveidē izmantots attēls no šīs programmas attēlu galerijas.
Aptaujas paraugs dots 1. pielikumā. Tomēr šis variants atšķiras no internetā
izvietotā varianta, jo interneta variantu nav iespējams izdrukāt tā, lai būtu
redzamas visas aptaujas piedāvātās izvēlnes.
Datu
statiskajā apstrādē izmantoju literatūras avotu Nr.5 un datorprogrammas
MicrosoftÒ
Excel 2000 un SPSS for Windows 7.0.
Lai
izvērtētu, vai interneta lietotāju vidū ir augsti izteikta sociālo vajadzību
kategorija, izvērtēju katru grupu (pēc interneta lietošanas biežuma) atsevišķi.
Lai noteiktu, vai pastāv korelatīva sakarība starp interneta lietošanas biežumu
un sociālo vajadzību izteiktību, analizēju pirmās četras grupas (tie, kas lieto
visbiežāk), jo pārējās trīs grupās bija ļoti maz vai vispār nebija dalībnieku.
Normālam
sadalījumam atbilda tiki dalībnieku dati pēc kritērija “cik lielā mērā
dalībniekiem patīk interneta lietošana” un “drošības vajadzība”. Šeit analīzē
varēju izmantot aritmētisko vidējo kā centrālās tendences rādītāju.
Visur
citur sakarā ar to, ka sadalījums neatbilda normālam, izmantoju neparametriskās
statistiskās analīzes metodes.
Pētījumā
varēja piedalīties visi cilvēki, kuriem ir pieeja internetam un kuriem bija
informācija par aptaujas norisi. Lai informētu cilvēkus par šo aptauju, tika
izvietota vizuāla reklāma (plakāti, skrejlapiņas) vairākās Rīgas augstākajās
mācību iestādēs un daudzās citās publiskās vietās. Informācija par šo aptauju
tika elektroniski nosūtīta Latvijas interneta kafejnīcām un lielākajām ar
datoriem un internetu saistītām firmām. Papildus uzaicinājums piedalīties
aptaujā tika nosūtīts visiem Latvijas
studentiem, kuru e-pasta adreses bija pieejamas internetā. Kā vēlāk parādīja
pētījuma rezultāti, dalībnieki, lielākoties studenti, bija no dažādām Latvijas
pilsētām. Īpaša atsaucība bija no Ventspils Augstskolas studentiem (45
jaunieši). Uzaicinājums piedalīties aptaujā tika nosūtīts ar vairākiem desmitiem
ārzemju latviešu, kuru elektroniskās adreses bija pieejamas internetā (atsaucās
kopumā 9 cilvēki, pārsvarā vecāka gadagājuma).
Kopumā
pētījumā piedalījās 150 cilvēku – visjaunākajai meitenei ir 12 gadi, bet
visvecākajam vīram ir 62 gadi. Pētījuma mērķa grupā (18-26 gadi) ietilpst 121
jaunietis. Pētījuma dalībnieku apraksti doti tabulās Nr.5 un Nr.6 zemāk.
Visi
pētījuma dalībnieki (12-62 gadi)
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|
23,7
gadi
|
54,7%
sievietes
|
83,3%
neprecējušies
|
2,7%
pamatskolas
|
44%
no
Rīgas
|
13,3%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|
80,7%
vecuma grupā 18-26 gadu
|
45,3%
vīrieši
|
14%
precējušies
|
23,3%
vidusskolas
|
56%
no
citām Latvijas pilsētām
|
86,7%
nav
saistīts
|
|
19,3%
neietilpst vecuma grupā 18-26 gadu
|
2%
šķīrušies
|
50,7%
nepabeigta
augstākā
|
|||
|
0,7%
atraitņi
|
23,3%
augstākā
|
Tabula Nr. 5
Pētījuma
dalībnieku apraksts (vecuma grupā 18-26 gadi)
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|
23,7
gadi
|
56,2%
sievietes
|
94,2%
neprecējušies
|
3,3%
pamatskolas
|
38,8%
no
Rīgas
|
11,6%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|
43,8%
vīrieši
|
5%
precējušies
|
25,6%
vidusskolas
|
61,2%
no
citām Latvijas pilsētām
|
88,4%
nav
saistīts
|
|
|
0,8%
šķīrušies
|
57%
nepabeigta
augstākā
|
||||
|
0%
atraitņi
|
14%
augstākā
|
Tabula Nr. 6
Pētījuma
dalībnieku apraksts saistībā ar interneta lietošanas biežumu un specifiku dots
zemāk, tabulā Nr.7
Pētījuma dalībnieku apraksts saistībā ar
interneta lietošanas biežumu un specifiku
|
Interneta lietošanas biežums
|
|||||||
|
Vairākas
stundas dienā
|
42,1%
|
||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu dienā
|
20,7%
|
||||||
|
Vairākas
stundas nedēļā
|
25,6%
|
||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu nedēļā
|
7,4%
|
||||||
|
Vairākas
stundas mēnesī
|
1,7%
|
||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
||||||
|
Retāk
par 1 stundu mēnesī
|
2,5%
|
||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
|||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
40,5%
|
||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
59,5%
|
||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
|||||||
|
1.
datorspēlēm
tiešsaistē
2.
sarunām
tiešsaistē (chat)
3.
datorspēļu
un citu datorprogrammu pārlādei (download)
4.
vēstkopu
un diskusiju grupu ziņu lasīšanai un rakstīšanai
5.
“sērfošanai”,
informācijas meklēšanai internetā
6.
e-pasta
vēstuļu lasīšanai un rakstīšanai
|
|||||||
|
Interneta izmantošanas biežuma
pašnovērtējums
|
|||||||
|
Biežāk nekā citi vienaudži
|
Tāpat kā citi
|
Retāk nekā citi
|
|||||
|
28,9%
|
43,8%
|
27,3%
|
|||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
|||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
19,8%
|
||||||
|
1
gadu
|
11,6%
|
||||||
|
2 gadus
|
23,1%
|
||||||
|
3
gadus
|
25,6%
|
||||||
|
4
gadus
|
7,4%
|
||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
12,4%
|
||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
|||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
|||
|
5%
|
1,7%
|
24,8%
|
38%
|
30,6%
|
|||
Tabula Nr. 7
Nevar teikt,
ka pētījuma izlase ir nejauša, jo visa mērķa populācija nebija informēta par
aptauju; interneta pētījumu gadījumā notiek t.s. pašizlase – dalībnieki paši
sevi atlasa, piedalās tie, kuri grib piedalīties pētījumā.
Pētījuma
apakšgrupas un rezultāti saistībā ar personības vajadzībām aprakstīti un
analizēti nodaļā “Pētījuma rezultāti, to analīze”.
3.1 Vecumposma īpatnību raksturojums
Lai
būtu iespējams adekvāti analizēt un interpretēt šī pētījuma rezultātus,
nepieciešams apskatīt pētījuma dalībnieku vecumposma īpatnības, apkopojot
attīstības psiholoģijas atziņas.
Ikdienā
manis izvēlēto vecuma grupu parasti dēvē par jauniešiem. Apskatot man pieejamo
literatūru, secināju, ka šī pētījuma dalībnieku vecuma grupa (18-26) ietilpst
tā dēvētajā agrīno brieduma gadu posmā - agrīnajā pieaugušo periodā (22-28 pēc
literatūras avota Nr.1, taču šie skaitļi mēdz nedaudz atšķirties dažādos
literatūras avotos). Šis vecuma posms robežojas ar jaunības periodu (15-18
gadi) un agrīno brieduma gadu krīzes periodu (28-34 gadi). Tā kā pētījuma
dalībnieku vidū ir arī 18 gadus veci jaunieši (šie jaunieši pēc vecumposmu
iedalījuma atrodas it kā “uz robežas”), apskatīšu ne tikai agrīnā pieaugušo
perioda vecumposma īpatnības, bet īsumā arī jaunības perioda vecumposma
īpatnības. Arī turpmāk pētījuma grupas
vecumposma īpatnības aprakstīšu, izmantojot literatūras avotu Nr.1.
Jauniešu
vecumā būtiskais psihes, personības attīstības procesos ir ES attīstība,
identitātes meklēšana, sociālās lomas, profesionālās piemērotības meklēšana,
visu intelektuālo procesu lielāka intelektualizācija, teorētiskās, abstraktās
domāšanas nostiprināšanās, intimitātes pieaugums attiecībās ar vienaudžiem, bet
lielāka individualizācija, pragmatisma attiecībās ar pieaugušajiem.
E.Eriksons
jaunības periodu saista ar pretrunu starp identitātes atrašanu un lomu
sajaukumu risināšanu – atrisināšanu vai neatrisināšanu. Identitātes nerašanās
gadījumā var sekot personības difūzija – neizpratne, kas es esmu un kam es
dzīvē esmu piemērots. Šajā posmā nostiprinās dzimumidentitātes apziņa.
Tātad
jaunības periodam ir raksturīgi galvenokārt identitātes, autonomijas, vērtību
meklējumi, bet agrīnajam pieaugušo periodam raksturīga sevis piepildīšana
sociālajā vidē – karjerā, laulības dzīvē vai ģimenē. Šajā periodā cilvēki
parasti ir aizņemti ar saistību izpildi vai uzsākšanu, pienākumu uzņemšanos,
izveidošanu, sasniegumiem. Šie cilvēka dzīves gadi ir aktivitātes, darbīguma
(orientēta uz sociālajām attiecībām) periods.
Šis
periods sevišķi svarīgs ir sievietēm. Uz vēsturiskā fona pieaug sieviešu
emancipētības vajadzība un pašapziņa, mainās tradicionālo lomu izpratne.
Tradicionāli sievietes laikā no 20 līdz 30 gadiem par galveno mērķi uzskata
laulātā drauga izvēli un mātes pienākumu pildīšanu. Pēdējos gados pieaug to
sieviešu skaits, kuras pirmajā vietā izvirza karjeru un izglītību, nevis
laulību vai mātes pienākumu uzņemšanos. Šajā vecumā sieviete galvenokārt
“balansē” starp karjeru un ģimeni.
Z.Freids
atzīmēja, ka brieduma gadiem raksturīga spēja mīlēt un strādāt. E.Eriksons
piekrita, ka spēja mīlēt ir nozīmīgs aspekts jaunākajā pieaugušo periodā. Viens
no pirmajiem šī perioda uzdevumiem ir radīt tuvību un intimitāti. Cilvēka psihē
šajā laikā jābūt tādām psihiskajām kvalitātēm kā spēcīgai emocionālās piesaistes
izjūtai un personiskas uzticēšanās izjūtai. Tiem pieaugušajiem, kuriem ir
spējas ar citiem veidot tuvas uzticēšanās izjūtas, pozitīvi atrisinājusies arī
identitātes atrašanas problēma.
Lielākā
daļa pieaugušo agrīnajos pieaugušo perioda gados kļūst par vecākiem. Bērnu
audzināšana var kļūt par vienu no lielākajiem priekiem pieaugušo periodā, bet
arī par vienu no lielākajiem stresa iemesliem.
Vidējo
brieduma gadu posmu raksturo tas, ka cilvēks tiecas sasniegt savu radošo spēju,
karjeras iespēju virsotnes.
Psiholoģijas
vārdnīcā (literatūras avots Nr.4) jaunība raksturota kā dzīves posms, kad
cilvēka attīstība sasniedz briedumu gan psiholoģiski un sociāli, gan arī
anatomiski fizioloģiski. Jaunībā veidojas visnopietnākās dziļās attiecības ar
citiem cilvēkiem un notiek profesionālā un personības pašnoteikšanās, kas
paredz apzinātu izvēli un lēmumpieņemšanu, ņemot vērā savas spējas, intereses
un savas dzīves ilgstošo sociālo perspektīvu, ieskaitot dzīves vietas izvēli,
ģimenes dzīves plānošanu u.c. Jaunībā veidojas ne tikai draudzība, bet arī
mīlestība kā visaugstākās cilvēciskās jūtas, kas izraisa vislielāko cilvēka
dvēseles mobilizāciju. Jaunība parasti ir meklējumu un izmēģinājumu laiks.
Jauniešiem ir pietiekami daudz enerģijas, lai atjaunotu garīgos un fiziskos
spēkus pēc neveiksmes, kā arī spēja atteikties no līdzekļiem vai mērķiem, kas
ir pretrunā ar vispārpieņemtajām sociālajām vērtībām. Jaunībā sākas aktīva
seksuālā mijiedarbība un pastāvīga partnera izvēle.
Apskatot
pētījuma dalībnieku vecumsposma īpatnības saistībā ar personības vajadzībām,
šķiet, ka šis laiks no 18 līdz 26 gadiem ir būtiski saistīts ar sociālajām
vajadzībām. Varētu spriest, ka tiem
cilvēkiem, kuri atrodas psiholoģiskas intimitātes un uzticēšanās meklējumos,
sociālās vajadzības varētu būt augsti izteiktas. Tajā pat laikā tiem cilvēkiem,
kuri sev ir atraduši partneri šādām attiecībām, varētu dominēt pavisam citas
vajadzības, piemēram, pašapziņas vajadzības vai pašaktualizācijas vajadzības,
kuras varētu būt vēl raksturīgākas nākamajiem attīstības periodiem. Manis
izvēlētais vecumposms robežojas ar jaunības gadiem - tad visaugstāk izteiktas
varētu būt drošības, sociālās vai
pašcieņas vajadzības saistībā ar pastāvīgajiem identitātes meklējumiem un cīņu
par neatkarību.
Spriežot
pēc izmantotajiem literatūras avotiem, attīstības psihologi atzīst, ka
vispārīgās atziņas par noteiktu vecumposmu psiholoģiskajām īpatnībām ne vienmēr
var tikt attiecinātas uz katru atsevišķu indivīdu – katrs cilvēks ir unikāls.
Pēc manām domām katram cilvēkam visā mūža garumā ir svarīga katra no Maslova
izdalītajām vajadzību kategorijām - ir noteikti dzīves posmi, kad kāda vai
kādas no šīm kategorijām ir izteiktākas par citām, bet šī izteiktība var būt
saistīta arī ar paša cilvēka personības īpatnībām, tā personisko pieredzi, tā
var mainīties arī viena vecumposma ietvaros.
3.2 Pētījumu dati
Lai būtu vieglāk
analizēt un interpretēt šī pētījuma rezultātus, esmu apskatījusi man pieejamo
literatūru par ar internetu un personības vajadzībām saistītus pētījumiem.
Viens no tādiem ir I.Tunnes disertācijas darbs “Studējošās jaunatnes vērtību
orientācija” (literatūras avots Nr.9). Vērtības, manuprāt, ir ļoti cieši
saistītas ar personības vajadzībām – personības vajadzības varētu būt cilvēka
vērtību avots. Pēc psiholoģijas vārdnīcas skaidrojuma – “vērtības” – “objekti,
kas nodrošina pastāvīgu pārliecību par rīcības vai mērķa prioritāti, salīdzinot
ar citu mērķi vai rīcības veidu” (4). Arī pētījuma dalībnieku sastāvs ir tuvs
šī pētījuma dalībnieku sastāvam (jaunieši, liela daļa studenti).
Minētais
pētījums pabeigts 1997. gadā, bet dati saistībā ar studentu individuālajām
vērtībām ievākti 1991. un 1996. gadā. Pētījuma rezultāti abos gados ir līdzīgi
un tie liecina, ka studējošās jaunatnes vidū visizplatītākās ir personības
pilnveidošanās vērtības (69,1% un 63,6%, attiecīgi 1991. un 1996. gadā),
saskarsmes vērtības (21,8%, 21,8%), materiālā nodrošinājuma vajadzības (9,1% un
14,6%). Visi trīs minētie attiecību bloki pēc pētījuma rezultātiem bijuši
augsti izteikti minētajam daudzumam studentu. Tātad varētu teikt šī pētījuma
dalībnieku vidū ir augsti izteiktas gan drošības, gan sociālās, gan īpaši –
pašaktualizācijas vajadzības. Autore papildus secinājusi, ka “studējošās
jaunatnes vērtību orientācija veido dinamisku sistēmu, ko determinē sociālā
vide, ekonomika un kultūras vērtības, kā arī personības vajadzības un
intereses” (9).
Manuprāt,
šie rezultāti un secinājumi, kā arī agrīno pieaugošo gadu vecumposma
raksturojums ļauj uzskatīt, ka pētījuma dalībniekiem (18-26 gadi) varētu būt augsti
izteiktas gan drošības, gan sociālās, gan pašcieņas, gan pašaktualizācijas, kā
arī, iespējams, drošības vajadzības. Iespējams, ka interneta lietotājiem –
jauniešiem ir augsti izteiktas sociālās vajadzības (vai cita vajadzību
kategorija) saistībā tieši ar viņu interesēm, proti – interneta lietošanu. Ar
šo pieļāvumu ir saistītas pētījuma hipotēzes. Iespējams, internetu lietojošo
jauniešu vidū sociālās vajadzības ir augsti izteiktas aptuveni 90%. Tajā pašā
laikā ir iespējams, ka sociālo vajadzību izteiktība pētījuma dalībnieku vidū ir
saistīta tikai ar vecumposma īpatnībām vai ar kādiem citiem faktoriem.
Pētījumā izmantoju internetā izvietotu aptauju, kura
sastāv no personības vajadzību izvērtējuma daļas un demogrāfisko datu un interneta
lietošanas biežuma un specifikas izvērtējuma daļas.
Personības vajadzību izvērtējuma daļā izmantots tests
“Kādas ir jūsu galvenās vajadzības” no Jāņa Kupča grāmatas “Saskarsmes būtība”,
veicot nelielas izmaiņas. Šo testu izvēlējos, pirmkārt, tādēļ, ka tam ir ērts
matricveida noformējums – izvietojot aptauju internetā ir svarīgi, lai tā
vizuāli būtu viegli uztverama.
Otrkārt, tests ir salīdzinoši īss - oriģinālā 15 savā
starpā salīdzināmi un izvērtējami apgalvojumi (katrs apraksta noteiktu
personības vajadzību), 180 aizpildāmas rūtiņas; pētījumā izmantotajā variantā -
10 savā starpā salīdzināmi un izvērtējami apgalvojumi, 45 aizpildāmas rūtiņas
(apgalvojumi redzami tabulā Nr.8 zemāk). Kaut arī aizpildāmo rūtiņu daudzums
skaitliski it kā ir liels, tomēr tā matricveida noformējums rada subjektīvu
iespaidu, ka tas nav pārāk garš. Testa īsums bija svarīgs saistībā ar to, ka
interneta pētījuma dalībnieki
brīvprātīgi izvēlas piedalīties pētījumā – neviens tos papildus nespēj
nepamudināt vai atturēt no aptaujas neaizpildīšanas līdz galam, kā tas varētu
būt iespējams, izmantojot tradicionālos testus.
Ja pētījuma dalībniekiem šis pats tests būtu jāizpilda tradicionālajā
veidā, tiem būtu jāizvērtē 45 apgalvojumu pāri (tātad jāizlasa 90 teikumi un
jāizvērtē), tas varētu “atbaidīt” dažus no potenciālajiem pētījuma
dalībniekiem.
Pētījumā izmantotie apgalvojumi, tiem atbilstošās
personības vajadzību kategorijas
|
Apgalvojums
|
Atbilstošā
kategorija
|
|
ES VĒLOS:
1. Iegūt atzinību
un cieņu.
|
Pašcieņas
vajadzības
|
|
2. Nodrošināt
savu nākotni.
|
Drošības
vajadzības
|
|
3. Izveidot sev
patīkamu domubiedru loku.
|
Sociālās
vajadzības
|
|
4. Attīstīt savus
spēkus un spējas.
|
Pašaktualizācijas
vajadzības
|
|
5. Nodrošināt sev
materiālo komfortu.
|
Pamata vajadzības
|
|
6. Izvairīties no
nepatikšanām.
|
Drošības
vajadzības
|
|
7. Nodrošināt sev
ietekmīgu stāvokli.
|
Pašcieņas
vajadzības
|
|
8. Iegādāties
labas un noderīgas lietas.
|
Pamata vajadzības
|
|
9. Nodarboties ar
ko tādu, kas prasītu pilnīgu atdevi.
|
Pašaktualizācijas
vajadzības
|
|
10. Tikt
saprasts(-a) citu cilvēku sabiedrībā.
|
Sociālās
vajadzības
|
Tabula Nr. 8
Treškārt, testam ir dota atslēga, kura ļauj izvērtēt
personības vajadzību izteiktību piecās kategorijās (pamata vajadzības, drošības
vajadzības, sociālās vajadzības, pašcieņas jeb prestiža vajadzības un
pašaktualizācijas vajadzības) un trīs izteiktības līmeņos (apmierinātības zona
– zemi izteikta vajadzība, daļējas apmierinātības zona – vidēji izteikta
vajadzība, neapmierinātības zona – augsti izteikta vajadzība). Pēc izmaiņu
izdarīšanas katrā kategorijā ir iespējams iegūt maksimāli 17 punktus. Iegūti
12-17 punkti liecina par augsti izteiktu vajadzību.
Ceturtkārt, saistībā ar matricveida noformējumu testa
rezultāti ir viegli apkopojami.
Viena no matricveida aptaujas negatīvajām pusēm varētu
būt tās samērā sarežģītā instrukcija. Aptaujas izmēģinājuma stadijā, tās
dalībnieki atzina, ka uzdevuma instrukciju nepieciešams izlasīt vismaz divas
reizes, lai instrukcija būtu skaidra. Vēlāk 12 cilvēki tika izslēgti no
pētījuma, jo tie bija nepareizi aizpildījuši aptaujas matricu. Ir iespējams, ka
ir cilvēki, kuri mēģināja aizpildīt aptauju, taču nesaprata instrukciju un
“atmeta ar roku” – šo cilvēku skaitu ar man tehniski nebija iespējams noteikt.
Demogrāfisko datu ievākšanas daļā tika ievākti tādi dati
kā dalībnieku vecums, dzimums, ģimenes stāvoklis, izglītība, dzīves vieta,
mācību specialitāte, nodarbošanās.
Ar interneta lietošanas biežumu un specifiku saistītās
aptaujas daļa tika izveidota, smeļoties idejas no ar interneta aptaujas Internet
Behaviour Survey (20), kurā pētīts interneta lietošanas biežums, specifika,
ar t.s. interneta atkarību saistīti aspekti u.c. Atbildes uz šiem jautājumiem atainoja, cik
bieži dalībnieki lieto datoru, izmanto internetu, vai tie internetu izmanto
biežāk darbam un mācībām vai brīvajā laikā, kādus interneta pakalpojumus un cik
bieži pētījuma dalībnieki izmanto, vai tiem patīk interneta lietošana, kas tiem
patīk saistībā ar interneta lietošanu, u.c. (skatīt nodaļu “Pētījuma
dalībnieki”).
Šajā nodaļā apskatīšu rezultātus - 1) visiem dalībniekiem
kopumā; 2) grupās pēc interneta lietošanas biežuma; 2) grupās pēc interneta
lietošanas patikas; 4) grupās pēc interneta lietošanas biežuma pašnovērtējuma;
4) grupās pēc dzimuma; 5) grupās pēc interneta lietošanas specifikas (biežāk
lieto mācībām vai darbam – biežāk lieto brīvajā laikā); 6) dalībniekiem, kuriem
ir augsti izteikts sociālo vajadzību līmenis.
Pētījuma rezultāti saistībā ar visu dalībnieku
demogrāfiskajiem datiem un datiem par interneta lietošanas specifiku kopumā jau
tika apskatīti nodaļā “Pētījuma dalībnieki” (tabulas Nr.5, Nr.6, Nr.7). Tabulā
Nr.9 zemāk redzami kopējie rezultāti saistībā ar personības vajadzībām.
Pētījuma dalībnieku personības vajadzības kopumā
|
|
Pamata
|
Drošības
|
Sociālās
|
Pašcieņas
|
Pašaktualizācijas
|
|
Vidējais iegūto punktu skaits
>11 – augstu izteikta
5-11 – vidēji izteikta
<5 – zemu izteikta
|
8
|
9
|
10
|
8
|
10
|
|
Dalībnieki
ar augstu
vajadzības līmeni
|
17,4%
|
24%
|
34,7%
|
17,4%
|
37%
|
|
Dalībnieki
ar vidēju vai zemu
vajadzības līmeni
|
82,6%
|
76%
|
65,3%
|
82,6%
|
63,8%
|
Tabula Nr. 9
Kā jau minēju, dati kategorijā “drošības vajadzības”
atbilst normālam sadalījumam pēc ekscesa un asimetrijas koeficientiem. Tādējādi
var teikt, ka vidējais rezultāts raksturo centrālo tendenci grupā. Visā grupā
ir raksturīgas vidēji izteiktas drošības vajadzības. Visi dalībnieki
lielākoties interneta lietošanas patiku novērtējuši ar “4” 5 baļļu sistēmā. Tas
ļauj spriest, ka dalībnieku grupā lielākoties ir cilvēki, kuriem patīk
interneta lietošana.
Pārējās vajadzību kategorijās datu sadalījums neatbilst
normālam pēc ekscesa un asimetrijas koeficientiem. Tādējādi vidējie rezultāti
neraksturo centrālo tendenci grupā.
Lai noteiktu, vai šie vidējie rādītāji (vidējais punktu
skaits katrā vajadzību kategorijā) atšķiras statistiski nozīmīgi, pielietoju
Vilkoksona testu, kas paredzēts tādu sadalījumu analīzei, kuri neatbilst
normālam. Aprēķini parāda, ka atšķirības nav statistiski nozīmīgas (skatīt
statistikas tabulu Nr.1).
Tabulā Nr.9 redzams, ka visas personības vajadzības ir
izteiktas vidējā līmenī. Tātad nav pamata domāt, ka sociālo vai kādu citu
vajadzību līmenis ir augsts. Veicot Vilkosona
testu, kas paredzēts tādu sadalījumu analīzei, kuri neatbilst normālam,
noskaidroju, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp vidējiem
personības vajadzību rādītājiem grupā. Visas personības vajadzības ir izteiktas
līdzīgā līmenī.
Statistikas tabula Nr. 1
Kopumā var secināt, ka sociālās vajadzības (ne arī citas
personības vajadzības) pētījuma dalībniekiem nav augsti izteiktas. Visas
personības vajadzības izteiktas līdzīgā vidējā līmenī. Tomēr, tā kā sociālo
vajadzību sadalījums neatbilst normālam, tas nevar raksturot centrālo tendenci
grupā. Visai grupai ir raksturīgs vidējs drošības vajadzību līmenis (sadalījums
atbilst normālam). Var teikt, ka cilvēkiem, kuri piedalījās pētījumā
lielākoties patīk tā lietošana - lietošanas patika lielākoties novērtēta ar “4”
5 baļļu sistēmā.
Grupās ietilpst:
1)
”vairākas stundas dienā” - 51 cilvēks no 121 (40,1%);
2)
“ne biežāk par 1 stundu dienā” – 25 (20,7%);
3)
“vairākas stundas nedēļā” – 31 (25,6%);
4)
“ne biežāk par 1 stundu nedēļā” – 9 (7,4%);
5)
“vairākas stundas mēnesī” – 2 (1,7%);
6)
“ne biežāk par 1 stundu mēnesī” - 0;
7)
“retāk par 1 stundu mēnesī” – 3 (2,5%).
Grafikā Nr.1 redzams, ka dalībnieku sadalījums grupās pēc
interneta lietošanas biežuma ir
neproporcionāls. Tas varētu būt saistīts ar to, ka aptaujā piedalījās
tikai tie cilvēki, kuri samērā bieži lieto internetu, bet tie, kuri gandrīz
nelieto internetu “neuzķērās” uz uzaicinājumu piedalīties. Lai veiktu
izvērtējumu, vai pieaugot interneta lietošanas biežumam, pieaug kādu personības
vajadzību izteiktība, turpmāk analizēšu pirmās četras grupas (1-“vairākas
stundas dienā”; 2-“ne biežāk par vienu stundu dienā”; 3-“vairākas stundas
nedēļā”; 4-“ne biežāk par vienu stundu nedēļā”) sakarā ar to, ka pēdējās 3
grupas ir skaitliski ļoti mazas.
Dalībnieku sadalījums pēc interneta lietošanas biežuma
Grafiks Nr. 1
Pirmās četras grupas pēc interneta lietošanas biežuma –
cilvēki, kuri bieži, vismaz stundu nedēļā lieto internetu - raksturo tas, ka
drošības vajadzības ir izteiktas vidējās līmenī, tie visbiežāk ir cilvēki ar
vidējo izglītību un viņi savu interneta lietošanas patiku visbiežāk novērtējuši
ar “4” piecu baļļu sistēmā. Visās šajās kategorijās sadalījuma atbilst normālam
pēc ekscesa un asimetrijas koeficientiem, tātad vidēji rezultāti raksturo
centrālo tendenci grupā. Raksturojot šo grupu vēl var teikt, ka ir līdzīgs
sieviešu un vīriešu skaits (55,2% un 44,8%), 95% cilvēku ir neprecējušies,
tikai 12% cilvēku mācības vai darbs ir tieši saistīts ar datoriem.
Interesanti ir tas, ka liela daļa (45%) novērtējuši, ka
viņi internetu lieto tikpat bieži kā citi viņu vecuma cilvēki, tikai 30%
novērtējuši, ka viņi lieto internetu biežāk nekā citi, bet 25% novērtējuši, ka
lieto internetu retāk nekā citi viņu vecuma cilvēki. Šeit redzams, ka
lietošanas biežums ir grūti novērtējums un ļoti subjektīvs. Ja man interneta
lietošana ne retāk par 1 stundu nedēļā liekas bieža un reti sastopama Latvijā,
tad daudzi jaunieši dzīvo vidē, kur tas liekas normāli vai pat reti. Iespējams,
ka šie jaunieši nepareizi novērtējuši (novērtējuši kā biežāku) savu interneta
lietošanas biežumu, atbildot uz jautājumu “Cik bieži Tu kopumā izmanto
internetu?” (nevis “Vai Tev šķiet, ka Tu izmanto internetu biežāk nekā citi
tava vecuma cilvēki?”). Tas varētu būt saistīts ar to, ka šajā jautājumā ir
jāizvērtē 7 atbilžu varianti, un visus izvērtēt ir sarežģītāk nekā vienkārši
atzīmēt pirmo variantu. Tomēr korelāciju analīze (izmantojot Spīrmena
koeficientu, kas paredzēts tādu sadalījumu analīzei, kuri neatbilst normālam)
parādīja, ka ir statistiski nozīmīga pozitīva korelatīva sakarība starp
interneta lietošanas biežumu un interneta lietošanas biežuma pašnovērtējumu
(r=0,384; a=0,01). Tas liek domāt, ka abi izvērtējumi ir samērā
precīzi, savā starpā saskanīgi.
Personības vajadzību dinamika 4 grupās pēc interneta
lietošanas biežuma redzama zemāk, grafiks Nr.2.
Vajadzību dinamika
4 grupās pēc interneta lietošanas biežuma
(1-vairākas stundas
dienā
2-ne biežāk par
vienu stundu dienā
3-vairākas stundas
nedēļā
4-ne biežāk par
vienu stundu nedēļā)
Grafiks Nr. 2
Lai izvērtētu, vai pieaugot interneta lietošanas
biežumam, pieaug kādu personības vajadzību izteiktība, veicu korelāciju
analīzi, izmantojot Spīrmena korelācijas koeficientu, kas paredzēts tādu
sadalījumu analīzei, kuri neatbilst normālam sadalījumam. Šie aprēķini
parādīja, ka nepastāv statistiski nozīmīga korelatīva sakarība starp interneta
lietošanas biežumu un nevienu no personības vajadzību kategorijām (skatīt
statistikas tabulu Nr.2). Tādējādi neapstiprinās hipotēze, ka pieaugot
interneta lietošanas biežumam, palielinās sociālo vajadzību izteiktība.
Tādējādi rezultāti liek domāt, interneta lietotājiem neviena vajadzību
kategorija nav augsti izteikta.
Statistikas tabula Nr. 2
Papildus noskaidroju, ka statistiski nozīmīga pozitīva
korelatīva sakarība pastāv starp interneta lietošanas biežumu un interneta lietošanas patiku (r=0,306; a=0,01); starp interneta lietošanas biežumu un dzimumu – vīrieši internetu lieto biežāk
(r=0,272; a=0,01).
Zemāk tabulās Nr.10, Nr.11, Nr.12 un Nr.13 dots 4 pirmo
grupu pēc interneta lietošanas biežuma apraksts.
1. grupa – lieto internetu vairākas stundas dienā
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|||||||
|
21
gads
|
39,2%
sievietes
|
94,2%
neprecējušies
|
3,9%
pamatskolas
|
47,1%
no
Rīgas
|
19,6%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|||||||
|
60,8%
vīrieši
|
7,8%
precējušies
|
15,7%
vidusskolas
|
52,9%
no
citām Latvijas pilsētām
|
80,4%
nav
saistīts
|
||||||||
|
0%
šķīrušies
|
62,7%
nepabeigta
augstākā
|
|||||||||||
|
0%
atraitņi
|
17,6%
augstākā
|
|||||||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
||||||||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
39,2%
|
|||||||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
60,8%
|
|||||||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
||||||||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē
2. sarunām tiešsaistē (chat)
3. datorspēļu un citu
datorprogrammu pārlādei (download)
4. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
5. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
6. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
|
||||||||||||
|
Interneta izmantošanas biežuma
pašnovērtējums
|
||||||||||||
|
Biežāk nekā citi vienaudži
|
Tāpat kā citi
|
Retāk nekā citi
|
||||||||||
|
45,1%
|
45,1%
|
9,8%
|
||||||||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
||||||||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
7,8%
|
|||||||||||
|
1
gadu
|
15,7%
|
|||||||||||
|
2 gadus
|
27,5%
|
|||||||||||
|
3
gadus
|
19,6%
|
|||||||||||
|
4
gadus
|
5,9%
|
|||||||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
23,5%
|
|||||||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
||||||||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
||||||||
|
3,9%
|
3,9%
|
11,8%
|
35,3%
|
45,1%
|
||||||||
Tabula Nr. 10
Grupu “vairākas stundas dienā” raksturo tas, ka interneta
patika visbiežāk novērtēta ar “5” 5 baļļu sistēmā; dalībnieki novērtējuši, ka
lieto internetu “biežāk nekā citi” vai “tāpat kā citi” (abos gadījumos 45,1%),
visbiežāk dalībniekiem ir nepabeigta augstākā izglītība. Šajās kategorijās
sadalījumi atbilst normālam sadalījumam, tātad vidējie rezultāti raksturo centrālo
tendenci grupā. Arī vajadzību kategorijās visi sadalījumi atbilst normālam.
Visas personības vajadzības šajā grupā ir vidēji izteiktas.
2. grupa – lieto internetu ne biežāk kā 1 stundu dienā
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|||||||
|
21
gads
|
68%
sievietes
|
92%
neprecējušies
|
4%
pamatskolas
|
40%
no
Rīgas
|
8%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|||||||
|
32%
vīrieši
|
4%
precējušies
|
16%
vidusskolas
|
60%
no
citām Latvijas pilsētām
|
92%
nav
saistīts
|
||||||||
|
4%
šķīrušies
|
56%
nepabeigta
augstākā
|
|||||||||||
|
0%
atraitņi
|
24%
augstākā
|
|||||||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
||||||||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
56%
|
|||||||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
44%
|
|||||||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
||||||||||||
|
1. sarunām tiešsaistē (chat);
datorspēlēm tiešsaistē
2. datorspēļu un citu
datorprogrammu pārlādei (download)
3. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
4. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
5. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
|
||||||||||||
|
Interneta izmantošanas biežuma
pašnovērtējums
|
||||||||||||
|
Biežāk nekā citi vienaudži
|
Tāpat kā citi
|
Retāk nekā citi
|
||||||||||
|
20%
|
36%
|
44%
|
||||||||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
||||||||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
24%
|
|||||||||||
|
1
gadu
|
12%
|
|||||||||||
|
2 gadus
|
24%
|
|||||||||||
|
3
gadus
|
28%
|
|||||||||||
|
4
gadus
|
8%
|
|||||||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
4%
|
|||||||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
||||||||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
||||||||
|
4%
|
0%
|
36%
|
40%
|
20%
|
||||||||
Tabula Nr. 11
Otru grupu “ne biežāk par vienu stundu dienā” raksturo
tas, ka interneta lietošanas patika visbiežāk novērtēta ar “4” 5 baļļu sistēmā;
dalībnieki internetu lieto vidēji 3 gadus; visbiežāk viņiem ir nepabeigta
augstākā izglītība; drošības un pašcieņas vajadzības ir izteiktas vidējā
līmenī. Šajās kategorijās sadalījumi atbilst normālam sadalījumam, tātad
vidējie rezultāti raksturo centrālo tendenci grupā.
3. grupa – lieto internetu vairākas stundas nedēļā
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|||||||
|
20,2
gadi
|
67,7%
sievietes
|
100%
neprecējušies
|
3,2%
pamatskolas
|
29%
no
Rīgas
|
6,5%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|||||||
|
32,3%
vīrieši
|
0%
precējušies
|
45,2%
vidusskolas
|
71%
no
citām Latvijas pilsētām
|
93,5%
nav
saistīts
|
||||||||
|
0%
šķīrušies
|
48,4%
nepabeigta
augstākā
|
|||||||||||
|
0%
atraitņi
|
3,2%
augstākā
|
|||||||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
||||||||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
38,7%
|
|||||||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
61,3%
|
|||||||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
||||||||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē;
sarunām tiešsaistē (chat); datorspēļu un citu datorprogrammu pārlādei
(download)
2. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
3. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
4. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
|
||||||||||||
|
Interneta izmantošanas biežuma
pašnovērtējums
|
||||||||||||
|
Biežāk nekā citi vienaudži
|
Tāpat kā citi
|
Retāk nekā citi
|
||||||||||
|
19,4%
|
54,8%
|
25,8%
|
||||||||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
||||||||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
25,8%
|
|||||||||||
|
1
gadu
|
9,7%
|
|||||||||||
|
2 gadus
|
16,1%
|
|||||||||||
|
3
gadus
|
32,3%
|
|||||||||||
|
4
gadus
|
9,7%
|
|||||||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
6,5%
|
|||||||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
||||||||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
||||||||
|
0%
|
0%
|
22,6%
|
48,4%
|
29%
|
||||||||
Tabula Nr. 12
Trešo grupu “vairākas stundas nedēļā” raksturo tas, ka lielākoties dalībnieki
atzinuši, ka lieto internetu “tāpat kā citi vienaudži”; viņi lieto datoru
lielākoties “katru dienu”, visbiežāk viņiem ir nepabeigta augstākā izglītība;
grupā vidēji pamata, drošības, sociālās un pašcieņas vajadzības ir izteiktas
vidējā līmenī. Šajās kategorijās sadalījumi atbilst normālam sadalījumam, tātad
vidējie rezultāti raksturo centrālo tendenci grupā.
4. grupa – lieto internetu ne biežāk kā 1 stundu mēnesī
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|||||||
|
20,3
gadi
|
66,7%
sievietes
|
100%
neprecējušies
|
0%
pamatskolas
|
38,8%
no
Rīgas
|
22,2%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|||||||
|
33,3%
vīrieši
|
0%
precējušies
|
55,6%
vidusskolas
|
61,2%
no
citām Latvijas pilsētām
|
77,8%
nav
saistīts
|
||||||||
|
0%
šķīrušies
|
44,4%
nepabeigta
augstākā
|
|||||||||||
|
0%
atraitņi
|
0%
augstākā
|
|||||||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
||||||||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
33,3%
|
|||||||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
66,7%
|
|||||||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
||||||||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē
2. datorspēļu un citu
datorprogrammu pārlādei (download)
3. sarunām tiešsaistē (chat)
4. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
5. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
6. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
|
||||||||||||
|
Interneta izmantošanas biežuma
pašnovērtējums
|
||||||||||||
|
Biežāk nekā citi vienaudži
|
Tāpat kā citi
|
Retāk nekā citi
|
||||||||||
|
11,1%
|
44,4%
|
44,4%
|
||||||||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
||||||||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
44,4%
|
|||||||||||
|
1
gadu
|
0%
|
|||||||||||
|
2 gadus
|
11,1%
|
|||||||||||
|
3
gadus
|
33,3%
|
|||||||||||
|
4
gadus
|
11,1%
|
|||||||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
0%
|
|||||||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
||||||||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
||||||||
|
11,1%
|
0%
|
66,7%
|
22,2%
|
0%
|
||||||||
Tabula Nr. 13
Ceturtajā grupā “ne biežāk par vienu stundu nedēļā”
dalībniekiem ir vidēji izteiktas pamata un pašaktualizācijas vajadzības; viņi
novērtējuši, ka lieto internetu “tāpat kā citi vienaudži” vai “retāk nekā citi
vienaudži” (abos gadījumos 44,4%). Šajās kategorijās sadalījumi atbilst
normālam sadalījumam, tātad vidējie rezultāti raksturo centrālo tendenci grupā.
Personības vajadzību vidējās vērtības grupu vidū
atšķiras. Lai noteiktu, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp šo
četru grupu vidējiem rādītājiem saistībā ar visām personības vajadzībām,
izmantoju Vilkoksona testu tādu sadalījumu analīzei, kuri neatbilst normālam.
Aprēķini parādīja, ka vidējie personības vajadzību rādītāji šo četru grupu vidū
statistiski būtiski neatšķiras (skatīt statistikas tabulu Nr.3).
Statistikas tabula Nr. 3
Kopumā var secināt, ka nepastāv statistiski nozīmīga
korelatīva sakarība starp interneta lietošanas biežumu un sociālo vajadzību
izteiktību (ne arī citu vajadzību izteiktību). Vidējie personības vajadzību
rādītāji grupu vidū, kuras sadalītas pēc interneta izmantošanas biežuma,
statistiski nozīmīgi neatšķiras. Dalībniekiem, kuri izmanto internetu vairākas
stundas dienā ir raksturīga vidēja visu vajadzību kategoriju izteiktība.
Statistiski nozīmīga pozitīva korelatīva sakarība pastāv starp interneta
lietošanas biežumu un interneta lietošanas biežuma pašnovērtējumu; starp
interneta lietošanas biežumu un interneta lietošanas patiku; starp interneta
lietošanas biežumu un dzimumu – vīrieši internetu lieto biežāk.
Pētījumā dalībnieki tika lūgti novērtēt 5 baļļu sistēmā,
cik lielā mērā tiem patīk, piesaista interneta lietošana. Subjektīvā patika ir
nozīmīgs faktors, jo ļauj atšķirt tos interneta lietotājus, kuri izmanto internetu
tāpēc, ka tas viņiem patīk, no tiem, kuri, iespējams, ir spiesti to darīt kādu
iemeslu dēļ (piemēram, darba vajadzībām).
Grupā ”5” (“ļoti patīk”) ietilpst 37 cilvēki no 121
(30,6%); “4” – 46 (38%); “3” – 30 (24,8%); “2” – 2 (1,7%); “1” (“nemaz nepatīk”)–
6 (5%).
Tabulā Nr.14 zemāk dots to dalībnieku apraksts, kuriem
visvairāk patīk lietot internetu – viņi tā lietošanas patika novērtējuši ar
maksimālo punktu skaitu “5”.
Dalībnieki, kuriem ļoti patīk lietot internetu (“5
balles”)
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|||
|
21
gads
|
49%
sievietes
|
89%
neprecējušies
|
2,7%
pamatskolas
|
40%
no
Rīgas
|
19%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|||
|
51%
vīrieši
|
11%
precējušies
|
16%
vidusskolas
|
60%
no
citām Latvijas pilsētām
|
81%
nav
saistīts
|
||||
|
0%
šķīrušies
|
62%
nepabeigta
augstākā
|
|||||||
|
0%
atraitņi
|
19%
augstākā
|
|||||||
|
Interneta lietošanas biežums
|
||||||||
|
Vairākas
stundas dienā
|
62%
|
|||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu dienā
|
14%
|
|||||||
|
Vairākas
stundas nedēļā
|
24%
|
|||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu nedēļā
|
0%
|
|||||||
|
Vairākas
stundas mēnesī
|
0%
|
|||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
|||||||
|
Retāk
par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
|||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
||||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
41%
|
|||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
59%
|
|||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
||||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē
2. sarunām tiešsaistē (chat)
3. datorspēļu un citu
datorprogrammu pārlādei (download)
4. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
5. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
6. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
|
||||||||
|
Interneta izmantošanas biežuma
pašnovērtējums
|
||||||||
|
Biežāk nekā citi vienaudži
|
Tāpat kā citi
|
Retāk nekā citi
|
||||||
|
41%
|
43%
|
16%
|
||||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
||||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
14%
|
|||||||
|
1
gadu
|
2,7%
|
|||||||
|
2 gadus
|
24%
|
|||||||
|
3
gadus
|
30%
|
|||||||
|
4
gadus
|
16%
|
|||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
14%
|
|||||||
Tabula Nr. 14
Grupā “5” ir raksturīgs tas, ka paši dalībnieki savu
interneta lietošanas biežumu novērtējuši ar “tāpat kā citi vienaudži”;
dalībniekiem lielākoties ir nepabeigta augstākā izglītība; grupu raksturo
vidēja drošības, pašcieņas un pašaktualizācijas vajadzību izteiktība. (Skatīt
tabulu Nr.15 un grafiku Nr.3.) Šajās kategorijās sadalījumi atbilst normālam
sadalījumam, tātad vidējie rezultāti raksturo centrālo tendenci grupā.
Kā jau iepriekš minēju, dalībnieku sadalījums pēc ekscesa
un asimetrijas koeficientiem šajā kritērijā veido normālu sadalījumu. Tātad
moda raksturo grupas tendenci – dalībnieki interneta patiku visbiežāk
novērtējuši ar “4” piecu baļļu sistēmā. Var teikt, ka cilvēkiem, kuri
piedalījās pētījumā lielākoties patīk tā lietošana, viņi ir pozitīvi noskaņoti
pret internetu.
Vajadzību dinamika 5 grupās pēc interneta lietošanas
patikas
|
GRUPAS
|
Pamata
|
Drošības
|
Sociālās
|
Prestiža
|
Pašaktualizācija
|
|
1 - nemaz nepatīk
|
8
|
9
|
8
|
9
|
11
|
|
2
|
2
|
8
|
15
|
7
|
14
|
|
3
|
8
|
9
|
10
|
8
|
10
|
|
4
|
8
|
10
|
10
|
8
|
10
|
|
5 - ļoti patīk
|
8
|
9
|
9
|
8
|
11
|
Tabula Nr. 15
Lai noteiktu, vai pastāv korelatīva sakarība starp
interneta lietošanas patiku un sociālo (vai kādu citu) vajadzību izteiktību,
izmantoju Spīrmena korelāciju koeficienta aprēķinus un Pīrsona korelāciju
koeficienta aprēķinus (tikai aprēķinot korelāciju starp interneta lietošanas
patiku un drošības vajadzībām, jo sadalījumi atbilst normālam pēc ekscesa un
asimetrijas koeficientiem (R=?). Visos gadījumos var secināt, ka nepastāv
korelatīva sakarība starp interneta izmantošanas patiku un kādu personības
vajadzību izteiktību (skatīt tabulu Nr.2).
Tabulā Nr.15 un grafikā Nr.3 tomēr redzams, ka vidējās
vērtības atšķiras. Lai noteiktu, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības
starp šo piecu grupu vidējiem rādītājiem saistībā ar visām personības
vajadzībām, izmantoju Vilkoksona testu tādu sadalījumu analīzei, kuri neatbilst
normālam. Aprēķini parādīja, ka personības vajadzību vidējie rādītāji šo grupu
vidū statistiski nozīmīgi neatšķiras (skatīt statistikas tabulu Nr.4).
Statistikas tabula Nr. 4
Papildus noskaidroju, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva
korelatīva sakarība starp interneta lietošanas patiku un interneta lietošanas
biežuma pašnovērtējumu (r=0,219; a=0,01). Tātad grupā
vērojams - jo biežāk lieto internetu, jo vairāk tā lietošana patīk.
Vajadzību dinamika 5 grupās pēc interneta lietošanas
patikas
Grafiks Nr. 3
Kopumā secināju, ka nepastāv korelatīva sakarība starp
interneta izmantošanas patiku un kādu personības vajadzību izteiktību.
Personības vajadzību vidējie rādītāji šo grupu vidū statistiski būtiski
neatšķiras. Pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelatīva sakarība starp
interneta lietošanas patiku un interneta lietošanas biežuma pašnovērtējumu.
Pētījuma aptaujā dalībnieki atbildēja uz jautājumu “Vai
Tev šķiet, ka Tu izmanto internetu biežāk nekā citi Tava vecuma cilvēki?”.
Iespējamās atbildes bija - “jā, biežāk”, “nē, tāpat” un “nē, retāk”. Šis
jautājums ir viens no tiem, kuri ļauj izdalīt tos cilvēkus, kuri bieži lieto internetu,
turklāt tas atspoguļo to subjektīvos uzskatus par to, cik bieži tie izmanto
internetu. Iespējams, ka šis iedalījums pat labāk par nodaļā 5.1 minēto
atspoguļo reālo dalībnieku interneta lietošanas biežumu.
Grupā ”biežāk” ietilpst 35 cilvēki no 121 (28,9%);
“tāpat” – 53 (43,8%); “retāk” – 33 (27,3%). Tabulās Nr.16, Nr.17 un Nr.18 zemāk
doti dalībnieku apraksti šādā sadalījumā.
Vajadzību izteiktība grupās pēc biežuma pašnovērtējuma
Grafiks Nr. 4
Pirmo grupu raksturo tas, ka interneta lietošanas patika
lielākoties novērtēta ar “5” 5 baļļu sistēmā. Dalībniekiem ir lielākoties
nepabeigta augstākā izglītība. Grupu raksturo vidēji izteiktas pamata, drošības
un pašcieņas vajadzības. Šajās kategorijās sadalījumi atbilst normālam
sadalījumam, tātad vidējie rezultāti raksturo centrālo tendenci grupā.
Otro grupu “tāpat kā citi” raksturo tas, ka interneta
lietošanas patika lielākoties novērtēta ar “4”. Dalībnieki lielākoties
internetu lieto kopumā 3 gadus. Lielākajai daļai ir nepabeigta augstākā
izglītība. Grupu raksturo vidējs drošības un pašcieņas vajadzību līmenis. Šajās
kategorijās sadalījumi atbilst normālam sadalījumam, tātad vidējie rezultāti
raksturo centrālo tendenci grupā.
Trešajā grupā “retāk nekā citi” ir raksturīgs tas, ka
interneta patika lielākoties novērtēta ar “3” 5 baļļu sistēmā. Šīs grupas
dalībniekiem lielākoties ir nepabeigta augstākā izglītība. Grupu raksturo
vidējs pamata, drošības, sociālās, un pašaktualizācijas vajadzību līmenis.
(Skatīt grafiku Nr.4.) Šajās kategorijās sadalījumi atbilst normālam
sadalījumam, tātad vidējie rezultāti raksturo centrālo tendenci grupā.
1. grupa – lieto biežāk nekā vienaudži
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|||||
|
21
gads
|
43%
sievietes
|
94%
neprecējušies
|
5,7%
pamatskolas
|
57%
no
Rīgas
|
23%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|||||
|
57%
vīrieši
|
2,9%
precējušies
|
23%
vidusskolas
|
43%
no
citām Latvijas pilsētām
|
77%
nav
saistīts
|
||||||
|
2,9%
šķīrušies
|
54%
nepabeigta
augstākā
|
|||||||||
|
0%
atraitņi
|
17%
augstākā
|
|||||||||
|
Interneta lietošanas biežums
|
||||||||||
|
Vairākas
stundas dienā
|
66%
|
|||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu dienā
|
14%
|
|||||||||
|
Vairākas
stundas nedēļā
|
17%
|
|||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu nedēļā
|
2,9%
|
|||||||||
|
Vairākas
stundas mēnesī
|
0%
|
|||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
|||||||||
|
Retāk
par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
|||||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
||||||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
34%
|
|||||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
66%
|
|||||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
||||||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē
2. sarunām tiešsaistē (chat)
3. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
4. datorspēļu un citu
datorprogrammu pārlādei (download)
5. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
6. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
|
||||||||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
||||||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
14%
|
|||||||||
|
1
gadu
|
8,6%
|
|||||||||
|
2 gadus
|
23%
|
|||||||||
|
3
gadus
|
23%
|
|||||||||
|
4
gadus
|
11%
|
|||||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
20%
|
|||||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
||||||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
||||||
|
8,6%
|
0%
|
14%
|
34%
|
43%
|
||||||
Tabula Nr. 16
2. grupa – lieto tāpat kā citi vienaudži
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|||||
|
21
gads
|
51%
sievietes
|
94%
neprecējušies
|
3,8%
pamatskolas
|
30%
no
Rīgas
|
9%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|||||
|
49%
vīrieši
|
5,7%
precējušies
|
19%
vidusskolas
|
70%
no
citām Latvijas pilsētām
|
91%
nav
saistīts
|
||||||
|
0%
šķīrušies
|
68%
nepabeigta
augstākā
|
|||||||||
|
0%
atraitņi
|
9,4%
augstākā
|
|||||||||
|
Interneta lietošanas biežums
|
||||||||||
|
Vairākas
stundas dienā
|
43%
|
|||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu dienā
|
17%
|
|||||||||
|
Vairākas
stundas nedēļā
|
32%
|
|||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu nedēļā
|
7,5%
|
|||||||||
|
Vairākas
stundas mēnesī
|
0%
|
|||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
|||||||||
|
Retāk
par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
|||||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
||||||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
36%
|
|||||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
64%
|
|||||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
||||||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē
2. datorspēļu un citu
datorprogrammu pārlādei (download)
3. sarunām tiešsaistē (chat)
4. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
5. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
6. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
|
||||||||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
||||||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
9,4%
|
|||||||||
|
1
gadu
|
17%
|
|||||||||
|
2 gadus
|
23%
|
|||||||||
|
3
gadus
|
26%
|
|||||||||
|
4
gadus
|
9,4%
|
|||||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
15%
|
|||||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
||||||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
||||||
|
1,9%
|
3,8%
|
21%
|
43%
|
30%
|
||||||
Tabula Nr. 17
3. grupa – lieto retāk nekā vienaudži
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|||||
|
21
gadi
|
78,8%
sievietes
|
93,9%
neprecējušies
|
0%
pamatskolas
|
33,3%
no
Rīgas
|
3%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|||||
|
21,2%
vīrieši
|
6,1%
precējušies
|
39,4%
vidusskolas
|
66,7%
no
citām Latvijas pilsētām
|
97%
nav
saistīts
|
||||||
|
0%
šķīrušies
|
42,4%
nepabeigta
augstākā
|
|||||||||
|
0%
atraitņi
|
18,2%
augstākā
|
|||||||||
|
Interneta lietošanas biežums
|
||||||||||
|
Vairākas
stundas dienā
|
15%
|
|||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu dienā
|
33%
|
|||||||||
|
Vairākas
stundas nedēļā
|
24%
|
|||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu nedēļā
|
12%
|
|||||||||
|
Vairākas
stundas mēnesī
|
6,1%
|
|||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
|||||||||
|
Retāk
par 1 stundu mēnesī
|
9,1%
|
|||||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
||||||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
55%
|
|||||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
46%
|
|||||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
||||||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē
2. sarunām tiešsaistē (chat)
3. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
4. datorspēļu un citu
datorprogrammu pārlādei (download)
5. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
6. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
|
||||||||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
||||||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
42%
|
|||||||||
|
1
gadu
|
6,1%
|
|||||||||
|
2 gadus
|
24%
|
|||||||||
|
3
gadus
|
27%
|
|||||||||
|
4
gadus
|
0%
|
|||||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
0%
|
|||||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
||||||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
||||||
|
6,1%
|
0%
|
42%
|
33%
|
18%
|
||||||
Tabula Nr. 18
Lai novērtētu, vai starp interneta lietošanas biežuma
pašnovērtējumu un personības vajadzību izteiktību pastāv korelatīva sakarība,
izmantoju Spīrmena korelāciju koeficienta aprēķinus, kas paredzēts tādu
sadalījumu analīzei, kuri neatbilst normālam. Aprēķini parādīja, ka pastāv
statistiski nozīmīga negatīva korelatīva sakarība starp biežuma pašnovērtējumu
un drošības vajadzībām (r=0,224; a=0,01). Tātad, jo
biežāk lieto internetu, jo mazāks drošības vajadzību līmenis.
Papildus noskaidroju, ka pastāv 1) statistiski nozīmīga
korelatīva sakarība starp biežuma pašnovērtējumu un interneta lietošanas
specifiku – tie, kas internetu biežāk lieto brīvajā laikā, interneta lietošanu
novērtējuši kā biežāku, salīdzinot ar tiem, kuri biežāk izmanto darbam vai
mācībām (r=0,152; a=0,05); 2) statistiski nozīmīga korelatīva sakarība starp
biežuma pašnovērtējumu un dzimumu –
sievietes interneta lietošanas biežumu novērtējušas kā retāku nekā vīrieši
(r=0,269; a=0,01), 3) pozitīva korelatīva sakarība starp biežuma
pašnovērtējumu un interneta lietošanas patiku (r=0,219; a=0,01), kā arī 4) pozitīva korelatīvu sakarību starp
biežuma pašnovērtējumu un interneta lietošanas biežumu (r=0,384; a=0,01).
Kopumā secināju, ka interneta lietošanas pašnovērtējums
statistiski nozīmīgi korelē tikai ar drošības vajadzību izteiktību (negatīva
korelācija). Pastāv statistiski nozīmīga korelatīva sakarība starp interneta
lietošanas biežuma pašvērtējumu un interneta lietošanas specifiku - tie, kas
internetu biežāk lieto brīvajā laikā, interneta lietošanu novērtējuši kā
biežāku, salīdzinot ar tiem, kuri biežāk izmanto darbam vai mācībām. Pastāv
statistiski nozīmīga korelatīva sakarība starp interneta lietošanas biežuma
pašvērtējumu un dzimumu – sievietes
interneta lietošanas biežumu novērtējušas kā retāku nekā vīrieši. Pastāv
statistiski nozīmīga pozitīva korelatīva sakarība starp interneta lietošanas
biežuma pašvērtējumu un interneta lietošanas patiku. Pastāv statistiski
nozīmīga korelatīva sakarība starp interneta lietošanas biežuma pašvērtējumu un
interneta lietošanas biežumu.
5.4 Sadalījums pēc
dzimuma
Pētījumā piedalījās 121 cilvēks. No tiem 68 ir sievietes
(56,2%), bet 53 – vīrieši (43,8%). Iespējams, ka starp dzimumiem šajā pētījumā
konstatējamas atšķirības personības vajadzību izteiktībā. Sadalījumi pēc
dzimumiem aprakstīti tabulās Nr.19 un Nr.20, kā arī grafikā Nr.5 zemāk.
Lai noteiktu, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības
starp personības vajadzībām sieviešu un vīriešu grupu vidū, veicu Vilkoksona
testu. Aprēķini parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība vienīgi
starp sieviešu un vīriešu pašcieņas vajadzībām (z=2,538; a=0,01). Sieviešu pašcieņas vajadzības ir zemāk izteiktas
nekā vīriešu.
Veicot korelāciju analīzi, izmantojot Spīrmena
korelācijas koeficientu, papildus noskaidroju, ka pastāv statistiski nozīmīga
korelatīva sakarība starp dzimumu un 1) interneta lietošanas patiku (r=0,190; a=0,05) – vīriešiem interneta lietošana vairāk patīk; 2)
interneta lietošanas biežuma pašnovērtējumu – vīrieši uzskata, ka internetu
lieto biežāk (r=0,269; a=0,01); 3) interneta lietošanas specifiku – sievietes
biežāk izmanto internetu darba vai mācību vajadzībām (r=0,219; a=0,01).
Sievietes
|
Interneta lietošanas biežums
|
|||||||
|
Vairākas
stundas dienā
|
29%
|
||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu dienā
|
25%
|
||||||
|
Vairākas
stundas nedēļā
|
31%
|
||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu nedēļā
|
8,8%
|
||||||
|
Vairākas
stundas mēnesī
|
1,5%
|
||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
||||||
|
Retāk
par 1 stundu mēnesī
|
4,4%
|
||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
|||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
50%
|
||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
50%
|
||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
|||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē
2. datorspēļu un citu
datorprogrammu pārlādei (download)
3. sarunām tiešsaistē (chat)
4. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
5. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
6. e-pasta vēstuļu lasīšanai un rakstīšanai
|
|||||||
|
Interneta izmantošanas biežuma
pašnovērtējums
|
|||||||
|
Biežāk nekā citi vienaudži
|
Tāpat kā citi
|
Retāk nekā citi
|
|||||
|
22%
|
40%
|
38%
|
|||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
|||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
28%
|
||||||
|
1
gadu
|
13%
|
||||||
|
2 gadus
|
25%
|
||||||
|
3
gadus
|
25%
|
||||||
|
4
gadus
|
5,9%
|
||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
2,9%
|
||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
|||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
|||
|
5,9%
|
1,5%
|
34%
|
32%
|
27%
|
|||
Tabula Nr. 19
Sieviešu grupu raksturo vidējs pamata, drošības, sociālo
vajadzību līmenis; lielākoties tām ir nepabeigta augstākā izglītība, tās lieto
internetu lielākoties mazāk par 1 gadu. Šajās kategorijās sadalījumi atbilst
normālam sadalījumam, tātad vidējie rezultāti raksturo centrālo tendenci grupā.
Vīrieši
|
Interneta lietošanas biežums
|
|||||||
|
Vairākas
stundas dienā
|
59%
|
||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu dienā
|
15%
|
||||||
|
Vairākas
stundas nedēļā
|
19%
|
||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu nedēļā
|
5,7%
|
||||||
|
Vairākas
stundas mēnesī
|
1,9%
|
||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
||||||
|
Retāk
par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
|||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
28%
|
||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
72%
|
||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
|||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē
2. sarunām tiešsaistē (chat)
3. datorspēļu un citu datorprogrammu
pārlādei (download)
4. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
5. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
6. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
|
|||||||
|
Interneta izmantošanas biežuma
pašnovērtējums
|
|||||||
|
Biežāk nekā citi vienaudži
|
Tāpat kā citi
|
Retāk nekā citi
|
|||||
|
38%
|
49%
|
13%
|
|||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
|||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
9,4%
|
||||||
|
1
gadu
|
9,4%
|
||||||
|
2 gadus
|
21%
|
||||||
|
3
gadus
|
26%
|
||||||
|
4
gadus
|
9,4%
|
||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
25%
|
||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
|||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
|||
|
3,8%
|
1,9%
|
13%
|
45%
|
36%
|
|||
Tabula Nr. 20
Vīriešu grupu raksturo vidējs pamata, drošības, pašcieņas
un pašaktualizācijas vajadzību līmenis. To vidū lielākajai daļai ir nepabeigta
augstākā izglītība, savu interneta lietošanas biežumu viņi lielākoties
novērtējuši kā tādu pašu kā vienaudžiem.
Sieviešu un vīriešu personības vajadzības
Grafiks Nr. 5
Kopumā secināju, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība
starp sieviešu un vīriešu pašcieņas vajadzībām – vīriešu pašcieņas vajadzības
ir augstākas. Turklāt pastāv korelatīva sakarība starp dzimumu un interneta
lietošanas patiku – vīriešiem interneta lietošana vairāk patīk. Pastāv
korelatīva sakarība starp dzimumu un interneta lietošanas biežuma
pašnovērtējumu – vīrieši uzskata, ka internetu lieto biežāk. Pastāv korelatīva
sakarība starp dzimumu un interneta lietošanas specifiku – sievietes biežāk
izmanto internetu darba vai mācību vajadzībām.
5.5 Sadalījums pēc
interneta lietošanas specifikas
Pēc aptaujas rezultātiem bija iespējams noteikt, kuri
pētījuma dalībnieki internetu biežāk izmanto mācību vai darba vajadzībām un
kuri to dara brīvajā laikā. Pieļāvu, ka šo grupu vidū varētu būt atšķirības
personības vajadzībās vai citur.
Grupā “vairāk mācībām vai dabam” ietilpst 49 cilvēki no
121 (40,5%), bet grupā “vairāk izklaidei” - 72 (59,5%).
Grupu “vairāk mācībām vai dabam” raksturo tas, ka lielākā
daļa internetu izmanto 2 gadus; vidējais interneta izmantošanas biežums –
“vairākas stundas dienā”; lielākajai
daļai ir nepabeigta augstākā izglītība; dalībniekus raksturo vidēji izteiktas
drošības un pašcieņas vajadzības. Šajās kategorijās sadalījumi atbilst normālam
sadalījumam, tātad vidējie rezultāti raksturo centrālo tendenci grupā.
Grupu “vairāk izklaidei” raksturo vidēji izteiktas
pamata, drošības, pašcieņas un pašaktualizācijas vajadzības; lielākoties
dalībniekiem ir nepabeigta augstākā izglītība; interneta lietošanas patika
novērtēta ar “4” 5 baļļu sistēmā.
Lai izvērtētu, vai grupu vidū atšķiras personības
vajadzību vidējie rādītāji, izmantoju Vilkoksona testu, kas paredzēts tādu
sadalījumu analīzei, kuri neatbilst normālam. Aprēķini parādīja, ka statistiski
nozīmīgu atšķirību nav (skatīt statistikas tabulu Nr.5).
Statistikas tabula Nr. 5
Kopumā secināju, ka starp grupām, sadalītām pēc interneta
lietošanas specifikas (darbs, mācības – izklaide) nav statistiski nozīmīgu atšķirību
personības vajadzībās.
5.6 Sadalījums pēc
sociālo vajadzību izteiktības
Pēc pētījuma rezultātiem augsti izteiktas pamata
vajadzības ir 21 cilvēkam no 121 (17,4%), drošības – 29 (24%), sociālās – 42
(34,7%), pašcieņas – 21 (17,4%), pašaktualizācijas - 45 (37,2%). Pārējiem tās
ir vidējas vai zemas.
Korelāciju analīze, izmantojot Spīrmena korelāciju
koeficientu, parāda, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva korelatīva sakarība starp sociālo
vajadzību izteiktību un 1) drošības vajadzību izteiktību (r=0,208; a=0,05), 2) pamata vajadzību izteiktību (r=0,581; a=0,01), 3) pašcieņas vajadzību izteiktību (r=0,366; a=0,01).
Dalībnieki ar augsti vai vidēji un zemi (kopā) izteiktām
sociālām vajadzībām
Sīkāk apskatīšu tieši to cilvēku grupu, kuriem ir augsti
izteiktas sociālās vajadzības.
Dalībnieki ar augtām sociālajām vajadzībām
|
Vidējais vecums
|
Dzimums
|
Ģimenes stāvoklis
|
Izglītība
|
Pilsēta
|
Saistība ar datoriem ikdienā
|
|||||||
|
21,2
gadi
|
69%
sievietes
|
97,6%
neprecējušies
|
2,4%
pamatskolas
|
45,2%
no
Rīgas
|
14,3%
mācības
vai darbs tieši saistīts ar datoriem
|
|||||||
|
31%
vīrieši
|
0%
precējušies
|
28,6%
vidusskolas
|
54,8%
no
citām Latvijas pilsētām
|
85,7%
nav
saistīts
|
||||||||
|
2,4%
šķīrušies
|
50%
nepabeigta
augstākā
|
|||||||||||
|
0%
atraitņi
|
19%
augstākā
|
|||||||||||
|
Interneta lietošanas biežums
|
||||||||||||
|
Vairākas
stundas dienā
|
35,7%
|
|||||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu dienā
|
21,4%
|
|||||||||||
|
Vairākas
stundas nedēļā
|
31%
|
|||||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu nedēļā
|
7,1%
|
|||||||||||
|
Vairākas
stundas mēnesī
|
2,4%
|
|||||||||||
|
Ne
biežāk par 1 stundu mēnesī
|
0%
|
|||||||||||
|
Retāk
par 1 stundu mēnesī
|
2,4%
|
|||||||||||
|
Interneta lietošanas specifika
|
||||||||||||
|
Biežāk
izmanto mācību vai darba vajadzībām
|
35,7%
|
|||||||||||
|
Biežāk
izmanto brīvajā laikā, ar mācībām vai darbu nesaistītām vajadzībām
|
64,3%
|
|||||||||||
|
Visvairāk laika pētījuma dalībnieki
patērē:
|
||||||||||||
|
1. datorspēlēm tiešsaistē
2. sarunām tiešsaistē (chat)
3. datorspēļu un citu
datorprogrammu pārlādei (download)
4. vēstkopu un diskusiju grupu
ziņu lasīšanai un rakstīšanai
5. “sērfošanai”, informācijas
meklēšanai internetā
6. e-pasta vēstuļu lasīšanai un
rakstīšanai
|
||||||||||||
|
Interneta izmantošanas biežuma pašnovērtējums
|
||||||||||||
|
Biežāk nekā citi vienaudži
|
Tāpat kā citi
|
Retāk nekā citi
|
||||||||||
|
31%
|
42,9%
|
26,2%
|
||||||||||
|
Kopējais interneta izmantošanas ilgums
|
||||||||||||
|
Mazāk
par 1 gadu
|
14,3%
|
|||||||||||
|
1
gadu
|
14,3%
|
|||||||||||
|
2 gadus
|
23,8%
|
|||||||||||
|
3
gadus
|
21,4%
|
|||||||||||
|
4
gadus
|
7,1%
|
|||||||||||
|
Vairāk
par 4 gadiem
|
19%
|
|||||||||||
|
Cik lielā mērā dalībniekiem patīk
interneta lietošana?
(“1”-nemaz nepatīk; “5”-ļoti patīk)
|
||||||||||||
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
||||||||
|
0%
|
4,8%
|
31%
|
40,5%
|
23,8%
|
||||||||
Tabula Nr. 21
Šajā grupā ir raksturīgs vidēji izteikts drošības un
pašcieņas vajadzību līmenis; dalībniekiem lielākoties ir nepabeigta augstākā
izglītība; interneta patika novērtēta ar “4” 5 baļļu sistēmā. Skatīt tabulu
Nr.21 .
Kopumā secināju, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva korelatīva sakarība starp sociālo
vajadzību izteiktību un drošības vajadzību izteiktību; pastāv negatīva korelatīva sakarība starp
sociālo vajadzību izteiktību un pamata vajadzību izteiktību; pastāv negatīva
korelatīva sakarība starp sociālo vajadzību izteiktību un pašcieņas vajadzību
izteiktību.
Abas pētījuma hipotēzes neapstiprinās. Dalībnieku grupu
neraksturo augsta sociālo vajadzību izteiktība un interneta lietošanas biežums
nav korelatīvi saistīts ar sociālo vajadzību līmeni (ne arī kādu citu vajadzību
līmeni). Tātad interneta lietotāju vidū vecuma grupā 18-26 gadu nav raksturīgs
augsts sociālo vajadzību līmenis un interneta lietošanas biežums nav
statistiski būtiski korelatīvi saistīts ar sociālo personības vajadzību
izteiktību. Pētījuma grupu raksturoja vidējs drošības vajadzību līmenis un tas,
ka tiem lielākoties patīk interneta lietošana.
Tā kā grupā ir raksturīga labvēlīga attieksme pret
internetu, domāju, ka pētījumā piedalījušies patiešām tie cilvēki, kas pārstāv
šī pētījuma mērķa grupu. Domājams, ka lai izdarītu drošus secinājumus par to,
kādas personības vajadzības ir vai nav izteiktas interneta lietotāju vidū, būtu
jāizdara plašāki pētījumi, iespējams, jāizmanto specifiskākas metodes. Ar
pētījuma palīdzību izdevāt izdarīt dažus interesantus secinājumus, kas varētu
būt par pamatu turpmākiem pētījumiem šajā jomā.
Šie secinājumi aprakstīti zemāk.
1.
Interneta lietotāju vidū drošības vajadzības ir izteiktas vidējā līmenī.
2.
Statistiski nozīmīga pozitīva korelatīva sakarība pastāv starp interneta
lietošanas biežumu un interneta lietošanas patiku. Pieaugot interneta lietošanas
biežumam, pieaug interneta lietošanas patika, vai otrādi.
3.
Interneta lietošanas biežuma pašnovērtējums statistiski nozīmīgi negatīvi
korelē ar drošības vajadzību izteiktību. Palielinoties interneta lietošanas
biežumam, samazinās drošības vajadzību izteiktība. Tiem, kuri lieto internets
“biežāk nekā to vienaudži”, ir zemākas drošības vajadzības nekā tiem, kuri
lieto internetu “retāk nekā to vienaudži”.
4.
Pastāv statistiski nozīmīga korelatīva sakarība starp interneta lietošanas
biežuma pašnovērtējumu un interneta lietošanas specifiku - tie, kas internetu
biežāk lieto brīvajā laikā, interneta lietošanu vispār novērtējuši kā biežāku,
salīdzinot ar tiem, kuri internetu biežāk izmanto darbam vai mācībām.
5.
Pastāv korelatīva sakarība starp dzimumu un interneta lietošanas biežumu –
vīrieši internetu lieto biežāk.
6.
Pastāv korelatīva sakarība starp dzimumu un interneta lietošanas patiku –
vīriešiem interneta lietošana vairāk patīk.
7.
Pastāv korelatīva sakarība starp dzimumu un interneta lietošanas specifiku
– sievietes biežāk izmanto internetu darba vai mācību vajadzībām.
Nobeigums
Veicot šo pētījumu ieguvu priekš sevis nozīmīgu pieredzi
darbā ar psiholoģiskas aptaujas izveidi internetā. Šis darbs man bija
interesants. Es daudz uzzināju par to, kā labāk piesaistīt dalībniekus
interneta aptaujai, ar kādu jautājumu palīdzību iespējams iegūt precīzāku
informāciju. Protams, šobrīd es izmantoto pētījuma aptauju veidotu jau nedaudz
savādāk. Pirmkārt, es izvēlētos tādu personības īpatnību izvērtējumu, kas nav
tik vispārīgas kā personības vajadzības vai arī izvērtētu šīs vajadzības daudz
sīkāk, detalizētāk. Otrkārt, es izmantotu arī detalizētāku un precīzāku pārējo
datu ievākšanu.
Domāju, ka psiholoģiskiem pētījumiem internetā ir
patiešām plaša nākotne, pateicoties lielajam potenciālo dalībnieku lokam, kā
arī mazo izmaksu un laika patēriņa dēļ,
kas nepieciešams aptauju izveidei un datu ievākšanai.
|
1.
|
Garleja, R. Cilvēka
attīstība. Zvaigzne ABC, 1999, 236 lpp.
|
|
2.
|
Karpova, Ā. Personība,
to teorijas un rādītāji. Zvaigzne ABC, 1998, 223 lpp.
|
|
3.
|
Kupčs, J. Saskarsmes būtība. Zvaigzne ABC, 1997,
64 lpp.
|
|
4.
|
Psiholoģijas vārdnīca.
Mācību grāmata, 1999, 157 lpp.
|
|
5.
|
Raščevska, M.
Psiholoģisko pētījumu datu analīze, lekciju konspekts. Latvijas Universitāte,
1996, 106 lpp.
|
|
6.
|
Reņģe, V. Personības
psiholoģiskās teorijas, lekciju kurss. Zvaigzne ABC, 1999, 175 lpp.
|
|
7.
|
Šneiders,
E. Internets Latvijā. //URL: http://www.latnet.lv/guide2Latvia/internet/,
1996
|
|
8.
|
Tildes Biroja 2000
Datorbibliotēka, sabiedrība Tilde, 1999
|
|
9.
|
Tunne, I. Studējošās
jaunatnes vērtību orientācija. 1997
|
|
10.
|
Vorobjovs, A.
Psiholoģijas pamati. Mācību Apgāds, 1996, 323 lpp.
|
|
11.
|
Carnegie Mellon Study
Reveals Negative Potential Of Heavy Internet Use On Emotional Well Being.
//URL: http://www.sciencedaily.com, 1998.
|
|
12.
|
Clegg, C. Psychology and
information technology: The study of cognition in organizations. // British
Journal of Psychology, 1994, 85, 449-477
|
|
13.
|
Davis, R.A. Is Internet
Addiction Real? //URL: http://www.victoriapoint.com
|
|
14.
|
Ferris, J.R. Internet
Addiction Disorder: Causes, Symptoms, and Consequences. //URL: http://www.chem.vt.edu/chem-dept/dessy/honors/papers/ferris.html
|
|
15.
|
Kenyon, P. How To Put
Questionnaires On Internet: Part 1. //URL:
http://salmon.psy.plym.ac.uk/mscprm/forms.htm
|
|
16.
|
Poirot, C. Internet
Addicts Turn Away From The World. //URL: http://www.edmontonjournal.com/computers, 1998
|
|
17.
|
|
|
18.
|
Tseng, H.-M., Tiplady,
B., Macleod, H. A., Wright, P. Computer anxiety: A comparison of pen-based
digital assistants, conventional computer and paper assessment of mood and performance.
// British Journal of Psychology, 1998, 89, 599-610
|
|
19.
|
|
|
20.
|
|
|
21.
|
|
|
22.
|
|
|
23.
|
|
|
24.
|
Pielikumi
Nr.1 Pētījuma
aptauja – izmainīts variants ilustratīviem nolūkiem
APTAUJA
Sveicināti!
Šī psiholoģiskā aptauja ir izveidota personības vajadzību izpētei interneta
lietotāju vidū, un tās rezultāti tiks izmantoti bakalaura darbam par šo tēmu.
Aizpildot šo aptauju, paturi prātā, ka nav pareizu vai nepareizu variantu,
galvenais ir Tavs viedoklis. Vari būt drošs, ka visa Tevis dotā informācija
paliks konfidenciāla. Šīs aptaujas izpildei Tev būs nepieciešamas aptuveni 10
minūtes.
UZDEVUMS
Lūdzu, iepazīsties ar 10 zemāk dotajiem
apgalvojumiem. Vispirms salīdzini pirmo apgalvojumu ar otro, un pirmajā rindā
iepretim pirmajam apgalvojumam lodziņā zem cipara 2 ieraksti tā apgalvojuma
numuru, kuru Tu no šiem diviem uzskati par svarīgāku un sev nozīmīgāku, respektīvi
ciparu 1 vai 2. Tad salīdzini pa pāriem 1. apgalvojumu ar 3., 1. ar 4., 1. ar
5., utt., līdz pat 10. apgalvojumam. Tādā veidā aizpildi visu rindu
lodziņus. Piemēram, salīdzinot 7.
apgalvojumu ar 9. apgalvojumu, ieraksti ciparu 9 septītajā rindā attiecīgajā
lodziņā (zem 9), ja 9. apgalvojums Tev liekas pieņemamāks par 7. apgalvojumu.
Šī uzdevuma izpilde prasīs no Tevis nedaudz lielāku intelektuālo piepūli nekā
parasti - ja nesaprati, pārlasi vēlreiz noteikumus.
|
ES VĒLOS:
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
10
|
|
|
1. Iegūt atzinību un cieņu.
|
1
|
X
|
*
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Nodrošināt savu nākotni.
|
2
|
X
|
X
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Izveidot sev patīkamu domubiedru loku.
|
3
|
X
|
X
|
X
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Attīstīt savus spēkus un spējas.
|
4
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Nodrošināt sev materiālo komfortu.
|
5
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
|
|
|
|
|
6. Izvairīties no nepatikšanām.
|
6
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
|
|
|
|
7. Nodrošināt sev ietekmīgu stāvokli.
|
7
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
|
|
|
8. Iegādāties labas un noderīgas lietas.
|
8
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
|
|
9. Nodarboties ar ko tādu, kas prasītu pilnīgu atdevi.
|
9
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
|
10. Tikt saprasts(-a) citu cilvēku sabiedrībā.
|
10
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
Lūdzu,
dod ziņas par sevi! Tas Tev prasīs aptuveni 5 minūtes.
Tavs vecums -
** gadi.
Tavs dzimums -
¯ sieviete ***
¯ vīrietis.
Ģimenes stāvoklis –
¯ precējies(-usies)
¯ neprecējies(-usies)
¯ šķīries(-usies)
¯ atraitnis(-e).
Izglītība -
¯ pamatskolas
¯ vidusskolas
¯ nepabeigta augstākā
¯ augstākā.
Kā sauc pilsētu (pagastu, ciemu vai tml.), kur
Tu patreiz dzīvo? Lūdzu, ieraksti - .
Ja Tu patreiz mācies, lūdzu, ieraksti, kas ir
Tava mācību specialitāte - .
Ja Tu patreiz strādā, lūdzu, ieraksti, kas ir
Tava nodarbošanās - .
Cik bieži Tu lieto datoru?
¯ katru dienu
¯ vairākas reizes nedēļā
¯ ne biežāk kā reizi nedēļā
¯ vairākas reizes mēnesī
¯ ne biežāk kā reizi mēnesī
¯ retāk kā reizi mēnesī
Cik bieži Tu kopumā izmanto internetu?
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī
Cik bieži Tu lieto internetu darba vai mācību
vajadzībām?
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī/vispār
neizmantoju
Cik bieži Tu lieto internetu brīvajā laikā/ar
darbu vai mācībām nesaistītām vajadzībām?
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī/vispār
neizmantoju
Kas Tev personīgi visvairāk patīk/interesē
internetā? Lūdzu, uzraksti - .
Kur Tu izmanto internetu? Vari atzīmēt
vairākus variantus:
mājās - ,
darbā - ,
mācību iestādē - ,
interneta kafejnīcā - ;
ja vēl kaut kur, lūdzu, ieraksti, kur - .
Cik bieži Tu izmanto sekojošos interneta
pakalpojumus -
|
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī/vispār
neizmantoju
|
"sērfošanai", informācijas
meklēšanai pa internetu
|
|
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī/vispār
neizmantoju
|
datorspēļu un citu datorprogrammu pārlādei (download)
|
|
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī/vispār
neizmantoju
|
vēstkopu un diskusiju grupu ziņu lasīšanai
un rakstīšanai
|
|
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī/vispār
neizmantoju
|
sarunām tiešsaistē (chat)
|
|
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī/vispār
neizmantoju
|
priekš e-pasta (vēstuļu lasīšana un
rakstīšana)
|
|
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī/vispār
neizmantoju
|
datorspēlēm tiešsaistē
|
|
¯ vairākas stundas dienā
¯ ne biežāk par 1 stundu dienā
¯ vairākas stundas nedēļā
¯ ne biežāk par 1 stundu nedēļā
¯ vairākas stundas mēnesī
¯ ne biežāk par 1 stundu mēnesī
¯ retāk par 1 stundu mēnesī/vispār
neizmantoju
|
kādiem citiem pakalpojumiem, ieraksti,
kādiem -
|
Vai Tev šķiet, ka Tu izmanto internetu biežāk
nekā citi Tava vecuma cilvēki?
¯ jā, biežāk
¯ nē, tāpat
¯ nē, retāk
Cik ilgi kopumā Tu jau izmanto internetu?
¯ mazāk par gadu
¯ 1 gadu
¯ 2 gadus
¯ 3 gadus
¯ 4 gadus
¯ vairāk par 4 gadiem
Cik lielā mērā Tevi saista, patīk interneta
lietošana?
Lūdzu, izvērtē 5 baļļu sistēmā, kur
"1" - nemaz nepatīk, bet "5" - ļoti patīk -
¯ 1
¯ 2
¯ 3
¯ 4
¯ 5.
Kā Tu uzzināji par šo aptauju? Lūdzu, ieraksti
- .
Paldies!
Aptaujas rezultātu kopsavilkumu atradīsi šeit pat 2000. gada jūnijā!
* lodziņš,
kur dalībnieks ar peles un klaviatūras palīdzību ievada ciparu
** šādi
apzīmēti laukumi, kuros dalībnieks ievada datus rakstiski
*** dalībniekam
jāizvēlas viens no dotajiem atbilžu variantiem
Nr.2 Pētījumā
izmantotā vizuālā reklāma
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru