Baltijas juras nakotne ir Tavas rokas, draugs

Rigas Centra humanitaras gimnazijas

                         8.a klases skolnieka

                           Andra Baloza

                             referats

         "Baltijas juras nakotne ir Tavas rokas, draugs".

Runajot un domajot par juru, ta mums asociejas ar zilo krasu. Tadu to

iedomajamies mes, tadu to savos pirmajos zimejumos attelo mazi berni. Ja,

jurai piestav zila krasa un ja ta peksni maina savu krasu, tad tas mas dara

uzmanigus. Krasas maina var liecinat par vetras tuvosanos, tad ta klust

satraucosi tumsa. Lietainas, nomakusas dienas jura klust drumi peleciga,

algu ziedesanas laika juru klaj zilgana vai bruna nokrasa.Bet nereti par

iemeslu juras pelekajai, nedzidrajai krasai ir bezrupiga cilveka attieksme

pret to. Mes esam bijusi aculiecinieki pelekai, piesarnotai jurai, kuras

krastos metajas sadzives atkritumi un redzami nobeigusies organismi (udens

putni, zivis, atmirusas algu masas) un taja mirkli gribas jautat literata

Antona Birkerta vardiem:"Mana peleka jura, kas noticis Tev ?"

Gadsimtiem ilgi dabu uzskatija par kaut ko muzigu, nebeidzamu, domajot, ka

tas iespejas ir bezgaligas un neierobezojamas. Tacu veicot masu planetas

dabas resursu "reviziju", jau pirmie tas rezultati radija trauksmi, un viens

no sis trauksmes celoniem- Baltijas juras tiriba. Tika konstatets, ka

cilveku darbibas rezultata piesarnotiba Baltijas jura ievrojami pieaugusi un

musdienas ta ir kluvusi par vienu no piesarnotakajam juram pasaule. Protams

butu naivi sapnot par tadu juras udens tiribu, kada bija pirms rupniecibas

attistibas, bet juras "paliga saucieni", tomer liek mums ieklausities tajos

un padomat par tik loti nepieciesamo palidzibu.

Musdienas Baltijas juras udenus ar razsanas un sadzives atkritumiem piesarno

150 milioni cilveku, kas dzivo ðis juras krastos, kuras garums sastada 7080

km. Latvijas krastu garums gar Baltijas juru ir 475 km. Baltijas juras

krastos atrodas tadas rupnieciski attistitas valstis ka Vacija, Somija,

Zviedrija, ka ari financiali salidzinosi trucigakas valstis ka Polija,

Krievija un Baltijas valstis.

Katru gadu Baltijas jura uznem vairak neka 650 km3 saldudens, kas ari

galvenokart nosaka tas piesarnojuma limeni. Baltijas juras piesarnosanos

pastiprina ari lena udens apmaina ar Ziemeljuru. Pilniba Baltijas juras

udens ar okeana udeni (caur Ziemeljuru) apmainas 13 gadu laika, tacu pedejos

gadu desmitos udens apmaina verojams stagnacijas periods, jo Baltijas jura

jau 18 gadus nav sanemusi pietiekami specigu udens iepludumu no Ziemeljuras,

kas tik loti nepieciesams udens tiribas lidzsvara uzturesanai. Lena udens

apmaina Baltijas jura ir viens no celoniem, kapec si iekszemes jura ir tik

seviski jutiga pret piesarnojumu. Nenotiekot pietiekosi intensivai udens

apmainai ar Ziemeljuru caur Danu juras saurumiem, cilveka udens ievaditas

indigas vielas saglabajas ilgak neka citos Pasaules okeana rajonos. Ari zema

udens temperatura , kas raksturiga Baltijas jurai, uzskatama par nelabveligu

faktoru, jo kave udens pasattirisanas procesus (organisko vielu noardisanos

ar mikroorganismu palidzibu. Ta piemeram 20° C temperatura naftas

produktu noardisanos notiek jau 20 dienu laika, tacu Baltijas jura sada

temperatura verojama tikai vasara. Salidzinot ar viegli noardamam

organiskajam vielam, daudz nopietnakas bazas rada smagie metali un pesticidi

(DDT un PCB). Ta piemeram, smago metalu (svina, kadmija un dzivsudraba)

koncentraciju pieaugums Baltijas juras udenos rada pamatotas bazas

zinatnieku un piekraste dzivojoso iedzivotoju vidu. Sis bistamas metalu

koncentracijas mazina zivju pieaugumu, trauce to vairosanos, rada mugurkaula

bojajumus un ieverojami samazina to pretosanas speju dazadam slimibam.

Metalu augstais piesarnojums ir celonis tam, ka pedejos gados Baltijas jura

ir pieaudzis daudzu zivju saslimsanas biezums. Ta rezultata daudzas zivis

iet boja, un to liki ne vien peld pa udens virsmu, radot netiribas sajutu un

neciesamu smaku turistiem un vietejajiem iedzovotajiem, bet ari rada

piesarnojumu.

Baltijas jura tiesi vara koncentracija ir loti pieaugusi un ir ieverojami

augstaka ka citas juras (3 reizes augstaka ka Ziemeljura, 10 reizes augstaka

ka Ziemelatlantija). Par smago metalu koncentracijas pieaugumu musu gadsimta

laika liecina ari Baltijas juras nogulumu kimiskas analizes dati. Kaut ari

sobrid lauksaimnieciba ir panakts hlororganiska savienojuma- DDT

(dihlordifeniltrihloretans) lietosanas aizliegums, tomer Baltijas juras

udenos, planktona un zivju organismos verojama DDT klatbutne, tadel

partraukta zivellas runieciska razosana no mencu aknam. Gandriz nekur citur

Eiropa indigas vielas nav tik stipri skarusas plesigos dzivniekus ka

Baltijas jura. Ja juras erglis uz izzusanas robezas bija pirms 10 gadiem, un

tas tika glabts tikai cilveku neatlaidigu pulinu rezultata (tos ziema baroja

ar nesaindetu baribu), tad sodien bridinajuma zvans skan roniem, un vismaz

vienas ronu sugas (peleka rona) stavoklis ir arkartigi nopietns. Ja pedejo

gadsimtu laika Baltijas jura bija sastopami apmeram 100.000 peleko ronu, tad

sodrid to skaitu verte ap paris tukstosiem (no tiem Rigas lici apskatiti

tikai 200-250 sis sugas ipatnu). Ieverojami samazinajies ari pogaino ronu

skaits (visi ieprieks minetie dzivnieki ir ieklauti LATVijAS SARKANAJA

GRAMATA). Kaut ari ronu galvenais bojaejas celonis ir medibas, daudzos

gadijumos to bojaeja ir saistita ar indigo vielu ietekmi uz to organismu, ar

ko iespejams ari izskaidrojama to vaja izturiba pret dazadam virusu

izraisatam slimibam.

Indigo vielu kaitiga ietekme ir skarusi vel vienu nozimigu ziditajdzivnieku

grupu- udrus. Tas ir hlororganiskais savienojums- PCB (polihlorbifenils),

kas novedis udrus lidz izmirstibas robezai. Augstas pesticidu (DDT un PCB)

koncentracjas konstetetas ari silku un rengu audos.

Baltijas jurai bistamas ir netikai toksiskas vielas, ka jau minetie smagie

metali un hlororganiskie savienojumi, bet ari biogenie elementi (slapeklis,

fosfors), kas izraisa Baltijas juras eitrofikaciju (udens parmeslosanu) un

lidz ar to ari veicina toksisko algu ziedesanu.

Baltijas juras piesarnosana musdienas ir kluvusi par vienu no musu gadsimta

aktualakajam problemam (par ko liecina daudzu zinatnisko konferencu un

starptautisko noligumu materiali). Ceresim, ka nakotne mus visus vienos

patiesa izpratne par jura notiekosajiem procesiem, un cilveki ap Baltijas

juru vienosies tas aizsardzibai. Tas mums un nakosajai paaudzei vel ilgi

lautu sajust juras tikamo un salo smarzu, kas tik telaini attainota

Aleksandra Caka dzejas rindas:

"Jura,

Tepat aiz smakam un mura

Jutu tavu salaino smarzu

Ka muzibu plasu."

Darba izmantota literatura:

1. Algblomning,1996. Stockolm, Sweden.

2. Latvijas PSR Sarkana gramata, 1985. Riga, "ZINATNE".

3. Virdheims A.,1993. Kas notiek ar Baltijas juru? Riga, Latvijas

Universitates apgads "VIDE".