Naftas piesārņojuma samazināšana no mašīntelpām

IEVADS

 Apkārtējās dabas saglabāšana ir viena no aktuālākām problēmām. Cilvēku iejaukšanās dabā sākās jau ļoti sen. Cilvēku iedarbība uz dabu rada daudzus dabas procesa traucējumus un izmaiņas.

 Strauja enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības attīstība pēdējos 100 – 150 gadus ir radījusi lielu planētās piesārņojumu ar kaitīgām vielām kas savukārt izsauca neatgriezeniskas sekas uz apkārtējo vidi .

 Rūpnīcas, fabrikas, automobiļi, kuģi, lidmašīnas, siltumelektrostacijas nepārtraukti piesārņo atmosfēru ar ogļskābo gāzi, oglekļa ūdeņradi u.c. ASV zinātnieki ir izpētījuši, ja atmosfēra tiks piesārņota ar tādu tendenci kā līdz šim, tad pēc 2000. gada draud ļoti nopietnas sekas, kuras var novest pie tā saucamā siltumnīcas efekta, tas ir paaugstinoties temperatūrai uz zemes, tas palielina iztvaikošanu un līdz ar to var mainīties planētas klimats.

 Lauksaimniecībā intensīvi tiek izmantoti dažādi hlora savienojumi, tādi kā pesticīdi un gerbicīdi, kuri rada lielas briesmas cilvēcei. Ir izskaitļots, ka katru gadu no upēm ietek okeānā 25% šo preperātu.

 Vēl nesen cilvēki jūras baseinu varēja izmantot kā kanalizācijas ūdeņu izgāšanas rezervuāru un bija pārliecināts, ka tie ātri izšķīdīs jūras vidē.

 Intensīvs cilvēku pieaugums, tehnikas attīstība neļauj pasaules okeānam veikt tā saucamo “pašattīrīšanos”. . Tā ir fizikāli, ķīmiski mikrobioloģiski un hidrobioloģiski dabas procesi, kas kalpo kā piesārņoto vielu neitralizācija un atjauno jūras vidi. Jūras un okeāni klāj 79% no visas mūsu planētas virsmas, kuri darbojās kā akumulators un siltuma avots , regulējot mūsu planētas klimatu.

 Pasaules okeāns ietver lielus bioloģiskus, enerģētiskus un minerālu resursus. Tas ir lielākais skābekļa ražotājs un ogļskābās gāzes neitralizētājs uz zemes.

 Pasaules okeāna ir uzskaitīts vairāk nekā 10 tūkstošu dažādu augu un 180 tūkstošu ūdens dzīvnieku. Okeāns ietver sevī ļoti daudz resursus, kuri ir nepieciešami cilvēkiem , tādi kā ogles, sērs, magnijs, broms, gāze, nafta, dzelzs rūda u.c. Trešā daļa naftas tiek iegūta no okeāna.

 Eksistē ļoti daudz jūras piesārņotāji no naftas :krasta rūpnīcas, naftas pārstrādes rūpnīcas, bāzes, naftas cauruļvadi, naftas ieguves stacijas krastā un atklātā jūrā, nevar nepieminēt arī dabas katastrofas – zemestrīces. Kā arī liels piesārņotājs ir naftas transportēšana pa jūru.

RAKSTURĪGĀKIE JŪRAS PIESĀRŅOMJUMA VEIDI

Mūsdienīgi kuģi ir aprīkoti ar dažādām jaudīgām enerģētiskajām iekārtām un palīgmehānismiem, kuri darba procesa laikā rada dažādu veidu atkritumus. Izmantojot naftas produktus kā degvielu un eļļošanā, rodas dažādas noplūdes no sistēmām, sīkas noplūdes veicot remontu darbus, mainot eļļu, tīrot filtrus. Naftas atkritumi sakrājas mašīntelpas sateču ūdeņos, kur tie samaisās kopā ar ūdeni. Sateču ūdeņi periodiski tiek izsūknēti no kuģa. Neattīrītie sateču ūdeņi ir viens no jūras piesārņojuma avotiem. Jūras ūdens tiek izmantots un kuģa priekš kravas un darba telpu mehānismu un iekāru mazgāšanas. Šajā gadījumā arī ir iespējama jūras piesārņošana, jo šāda veida ūdens satur kaitīgas vielas.

Aizborta ūdens bieži vien tiek izmantots arī kā balasts, lai nodrošinātu kuģa stabilitāti. Jūras ūdens izmantošana priekš balasta un kravas tilpņu mazgāšanas rada īpaši lielus piesārņojumus. Jūras ūdeni izmanto arī saimniecības un ekipāžas sanitāri higiēniskajām vajadzībām. Šajā gadījumā jūras piesārņošana notiek no saimniecības mazgājamo līdzekļu atkritumiem, kuri izjauc skābekļa balansu jūras vidē. Šie atkritumi var saturēt dažādus kaitīgus mikroorganismus. Šie ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi ir kaitīgi kā cilvēkam, tā arī jūras iemītniekiem.

Jūras piesārņošana ar transporta kuģiem notiek arī ārkārtējās situācijās (avārijas rezultātā). Šādos gadījumos notiek piesārņošana, kas izdara katastrofālas sekas priekš jūras vides iemītniekiem un augiem, kā arī izsauc ekonomiskus zaudējumus valstīm, pie kurām ir notikusi šāda veida avārija.

Pētījumu rezultātā, ko vadījusi IMD tika pieņemts, ka par vispārējiem piesārņojuma vielu veidiem, kuri nokļūst jūras vidē no transporta kuģiem tiek uzskatīti: nafta un nafta produkti; kaitīgās šķidrās vielas, kuras tiek pārvadātas iepakojumos, kravas konteineros, noņemamajos tankos, auto vai dzelzceļa sistēmās; notekūdeņi; cietas atkritumvielas.

Atkritumu izveidošanās kuģa ekspluatācijas laikā parādīta sekojošā shēmā:

Kā arī naftas noplūdes iemesli varētu būt šādi:

-          uzskriešana uz sēkļa,

-          kuģu sadursmes,

-          ugunsgrēki,

-          eksplozijas,

-          iekraušana,

-          izkraušana,

-          bunkerēšana,

-          kuģa korpusa bojājumi,

-          u.c.

Naftas noplūdes bunkurēšana un iekraušanas - izkraušanas laikā notiek apkalpojošā personāla kļūdu dēļ; tanku pārpildīšana; kravas vai bunkerēšanas cauruļvadu atvienošanas pirms to iztukšošanas; cisternu bojājums.

Nopietnas sekas izsauc arī zemūdens naftas cauruļvadu plīsumi.

Kamēr nafta tiek pārvadāta pa jūru, būs iespējama arī naftas noplūdes. To arī apraksts statistika nākošajā pielikumā.

 Naftas tankkuģu avārija atkarīga no :

-          kuģošanas intensitātes,

-          kuģošanas zonas platuma,

-          laika apstākļiem un redzamības,

-          navigācijas informācijas pieejamības,

-          hidrogrāfiskas informācijas esamības .

NAFTAS SAUTUROŠO VIELU , T.I. SATEČU ŪDEŅU NOPLUDINĀŠANA NO MAŠĪNTELPĀM

 Sateču ūdeņi daudzums, kuri uzkrājas mašīntelpā ir atkarīgs no daudziem faktoriem: no kuģa ūdens ,,,,,,,,,, galvenās enerģētiskās iekārtas tipa, mehānismu tehniskā stāvokļa, kā arī no ekipāžas kvalifikācijas.

 Naftas saturs sateču ūdeņos svārstās ļoti lielās robežās un, kas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Parasti sateču ūdeņos naftas saturs pārsniedz pieļaujamās normas.

Izpētot naftas saturu sateču ūdeņos, kuri tiek pārvadāti ar transporta kuģiem, tika atklāts, ka vidējais naftas saturs sateču ūdeņos sastāda 2%. Ar IMO ekspertu palīdzību tika noteikts sateču ūdeņu nopludināšana vidējais daudzums diennaktī: uz tankkuģiem tas sastāda 57 litri.

Kopējais vidējais gada sateču ūdeņu nopludināšanas daudzums sastāda 125 tūkstošus tonnas.

Ostās parastu apgrozās daudz dažādi ūdens transporti, tādi kā ostas dienesta kuģi un kuteri, motorlaivas u.c., no kuriem sateču ūdeņu nopludināšana var radīt nopietnus piesārņojumus.

Pie naftas sateču atkritumiem pieder audumi jeb lupatas, kuras izmanto mehānismu tīrīšanai, koka skaidas, kuras lieto noplūdes seku likvidēšanai uz klāja bunkerēšanas vai kravas operāciju laikā, nosēdumi no degvielas un eļļas filtriem, seperēšanas pārpalikumi. Vajadzētu pievērst lielu uzmanību uz degvielas un eļļas seperēšanas pārpalikumiem, kuri izveido šlamu un ūdeni. Uz mūsdienu kuģa, kurš diennakts laikā patērē 50-70 t smagās degvielas seperācijas pārpalikumi sastāda 0,3 –0,4 t. Vidējais šlama saturs smagā degvielā sastāda 0,5%. No šī daudzuma 20 – 25 %sastāda ūdens un mehāniskie piemaisījumi, bet pārējie 75 – 80% sastāda naftas pārpalikumi. Tādā veidā viena mēneša laikā tiek savākti 12 m³ atkritumu, kurus nevar utilizēt uz kuģa.

STARPTAUTISKĀS UN NACIONĀLĀS PRASĪBAS PAR JŪRU VIDES AIZSARDZĪBU

1959.g. izveidojās IMO – starptautiskās organizācijas, kas nodarbojās ar vides aizsardzības jautājumiem. 1969.g. Londonā ar IMO tika pieņemti sekojoši punkti:

1.     Naftas nopludināšana jūrā tiek atzīta par jebkādu naftas noplūdi neatkarīgi no noplūdes iemesla. Ar vārdu nafta tiek saprasts kā: nepārstrādāta nafta, mazuts, smagā degviela, dīzeļdegviela un eļļa.

2.     Aizliegts nopludināt naftu un naftu un naftas – ūdens maisījumus tuvāk par 50 jūdzēm no krasta. Dažās vietās šī zonas robeža atrodas 70 – 100 un pat 150 jūdzes no krasta.

3.     Kuģi, kuri nav tankkuģi, atļauts nopludināt naftas – ūdens maisījumus ievērojot sekojošas prasības

-                    kuģis atrodas kustībā,

-                    nopludināšanas intensitāte nepārsniedz ne vairāk kā 30 litrus uz 1 jūdzi, naftas saturs maisījumā sastāda ne vairāk kā 15 miljonās daļiņas un nopludināšana notiek cik iespējams tālāk no krasta,

4.     Tankkuģiem augstāk minētie divi punkti paliek tādi paši, bet pārējie izmainās sekojoši .

-                    kopējais naftas daudzuma, kurš tiek nopludināts, balastu reisā, nepārsniedz 1/15000 no tankkuģa pilnas kravas ietilpības,

-                    tankkuģis atrodas50 jūdzes no tuvākā krasta

5.     Balasts nopludināšana aiz borta jebkurā vietā no attīrītiem kravas tankiem ir atļauts, ja nopludinot šo ūdeni, uz ūdens virsmas nepaliek eļļaini plankumi.

6.     Aizliegts nopludināt jūrā degvielas un eļļas seperēšanas pārpalikums.

7.     Vajadzētu izbeigt cik tas ir iespējams no balasta ūdens pieņemšanas kravas tankos.

8.     Uz visiem kuģiem tiek ieviests “Naftas operācijas žurnāls”, kurā tiek veikti ieraksti: vieta, laiks, apstākļi, balasta un tanku mazgāšanas operācijas.

 Naftas saturošu vielu nopludināšana notiek caur automātisko sistēmu, reģistrāciju un nopludināšanas vadību. Sistēmai jāieslēdzas pie jebkuras nopludināšanas jūrā un automātisku nopludināšanas pārtraukšanu, kad nopludināšanas intensitāte pārsniedz pieļaujamo normu.

 Naftas nopludināšana no visu lielumu tankkuģiem un no citiem kuģiem, kuri nepārvadā naftu, kā kravu, kuru kravnesība ir 400 reg. tonnas un vairāk, notiek, ja tiek ievērotas sekojošas prasības:

1.                   Sevišķos rajonos:

-          kuģis ir kustībā ,

-          Naftas koncentrācija šķīdumā, bet iepriekšējās tās atšķaidīšanas, nedrīkst pārsniegt15 milj. daļiņu,

-          Uz kuģa ir darbībā iekārtota, kas automātiski pārtrauc naftas noplūdi, ja koncentrācija pārsniedz pieļaujamo,

-          Sateču ūdeņi nav sajaukti ar kravas pārpalikumiem vai ar sūkņu telpas sateču ūdeņiem (uz naftas tankkuģiem).

2.                   Ārpus atsevišķiem reģioniem :

-          kuģis ir kustībā,

-          Naftas koncentrācija šķīdumā nepārsniedz vai ir mazāka par 15 milj. daļiņām,

-          Uz kuģa ir darba filtrēšanas iekārtas, ar visu aprīkojumu saskaņā ar MARPOL 73/78 1.pielikumā 16 . likumu,

-          Sateču ūdeņi nav sajaukti ar jebkādiem kravas pārpalikumiem, vai ar sūkņu sateču ūdeņiem (uz naftas tankkuģiem).

3.                   Īpašos rajonos, t.i. :Vidusjūra, Melnā jūra, Baltijas jūra, sarkanā jūra, Ziemeļu jūra, Karības jūras rajons un līči Antarktīda. Šajos rajonos nav atļauta nekāda veida noplūšana.

 Lai samazinātu uz tankkuģiem naftas – ūdens maisījuma daudzumu, tiek izveidoti izolētie balasti ar atsevišķiem sūkņiem un cauruļvadu sistēmu.

JŪRAS PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS SISTĒMA UN IEKĀRTAS

Pēdējos desmit gadus projektējot kuģus, tiek veikta ūdens un naftas saturošu vielu atdalīšana noplūdes gadījumos no kuģa enerģētiskajām iekārtām. Šim nolūkam visi eļļas un degvielas sistēmu sūkņi un filtri tiek uzstādīti uz speciālām savācēju platformām, no kuras naftas saturošas vielas tiek novadītas un cisternu. Savukārt ūdens noplūdes no cirkulācijas sūkņu dzesēšanas sistēmas blīvslēģiem tiek novadīts speciālās akās vai cisternās, no kuriem tie var būt novadīti aiz borta bez attīrīšanas.

Šādā veidā ir iespējams 7 - 10 reizes samazināt sateču ūdeņu daudzumu, kuru jāattīra un samazināt tajos naftas saturu.

Sakarā ar MARPOL 73/78 prasībām par jūras piesārņojuma novēršanu no kuģa enerģētiskajām iekārtām, tika izstrādāti dažādi tehniski papildinājumi.

Viens no tādiem izstrādājumiem ir dažādu atsevišķu iekārtu apvienošana pirms naftu saturošu vielu atkritumu savākšanas un separācijas no enerģētiskām iekārtām, kuras sastāvā ir viena pastāvīga sistēma (ar savu sākumu, kurš savienots ar mašīntelpas atsūknēšanas sistēmu), ietverot sevī: sateču ūdens tilpnes, speciālas akas, cisternas priekš naftas saturošu vielu glabāšanas, kad kuģi ir gaitā vai stāvot rajonos, kur ir aizliegts nopludināt aiz borta atseparētus ūdeņus, separēšanas iekārtu ar pārsūknēšanas līdzekļiem, tilpnes priekš atseperētu naftas produktu glabāšanas, ierīce ar kuru var vadīt sistēmas darbību (tajā skaitā ierīces priekš automātiskas naftas satura mērīšanas nopludināšanas ūdeņos, ierīces priekš parauga ņemšanas, izmēģinot separēšanas iekārtu.

Visizplatītākā naftas saturošo ūdeņu glabāšanas, separēšanas un nopludināšanas sistēmas shēma ir attēlota shēmā Nr. 3 .

Naftu saturošie ūdeņi tiek savākti mašīntelpas savācēj – akās 12, no kurienes ar sūkni 15 pārsūknē uz separatoru 13, kur tiek attīrīts no naftas produktiem un nopludināti aiz borta. Naftas saturu attīrītajā ūdenī pārbauda ar ODME 4,9. Ja naftas saturs ūdenī pārsniedz pieļaujamo, tad ODME padod signālu uz vārstu pārslēgšanu, lai novērstu šo ūdeņu nopludināšanu un sūknē tos uz cisternu 18. No ūdens atdalīto naftu sūknē uz cisternu 14. Lai veiktu vizuālo kontroli ir paredzēts lodziņš 8.

Uz kuģiem ar augstu automatizācijas pakāpi naftas saturošo ūdeņu separēšanas sistēmas ieslēgšanās tajās savācēj - akās, kurš padod signālu

ODME – oil discharge monitoring equipement (naftas nopludināšanas kontrolsistēma) sūkņu ieslēgšanai . Sūkņa apstādināšana pēc savācēj - akas iztukšošanas notiek ar spiediena izmaiņas releja 10. palīdzību . Kuģim atrodoties vietās, kur nedrīkst veikt nopludināšanu, naftu saturošos ūdeņus ar sūkni 3. sūknē uz savākšanas cisternu.

Sistēmā ir paredzēta ūdens padošana no šīs cisternas uz naftas seperatoru un attīrīto ūdeņu nopludināšanu aiz borta, izejot kuģim no aizliegtās zonas, kas izslēdz nepieciešamību nodot šos naftu saturošos ūdeņus ostās un ļauj samazināt savācēj – cisternas tilpumu.

Šlams no degvielas un eļļas separatoriem 1 un 2 tiek novadīts šlama savākšanas cisternā 19. Savāktais šlams un naftas nosēdumi tiek nodoti krasta pieņemšanas iekārtām par cauruļvadu, kurš izvests uz abiem kuģa bortiem un ir aprīkoti ar Starptautiskā standarta atlokiem 5. zem kuriem novietotas vannas (savācēj – platformas) 7. noplūdes savākšanai uz klāja ir izveidota poga 6., kura nodrošina ātru sūkņu apstādināšanu naftas noplūdes gadījumā.

 Stūres mājās atsūknēšanu tiek nodrošināta ar rokas sūkņa vai elektroskaņas palīdzību.

 Sistēmai jābūt konstruētai tā, lai veicot separēšanu un filtrēšanas iekārtas izmēģinājums, nevajadzētu veikt ilgus sagatavošanas darbus. Tādējādi uz sūkņa ieejas (iesūknēšanas) cauruļvada tiek izmantotas papildcaurulītes 17., lai padotu izmēģinājuma iekārtas 100% naftu vai naftas maisījumu . Uz šīm papildus caurulēm ir uzmontēts vārsts priekš naftas daudzuma maisīšanas.

 Uz cauruļvada pirms un pēc separēšanas jābūt uzstādītam paraugu noņemšanas iekārtām 11. Aizborta vārstiem caur kuriem var nopludināt neattīrītos ūdeņus , jābūt noplombētiem aizvērtā stāvoklī.

Lai samazinātu naftas saturošo ūdeņu daudzumu, kuri sakrājas mašīntelpas savācēj – akās, zem visiem mehānismiem, kur ir iespējama degvielas, eļļas un naftas sateču ūdeņu sūce, jeb noplūde, tiek uzstādītas savācēj – platformas (vanniņas) ar cauruļvadiem, kuri novada uz savācēj – cisternām.

Priekš tankeriem visracionālākais paņēmiens ir naftas saturošu ūdeņu uzkrāšana kravas mazgājamo tanku sistēmas nostādināšanas tankos (sloptanki), kas ir parādīta shēmā N4.

Naftas saturošie ūdeņi no mašīntelpas, kravas sūkņu un priekšgala sūkņu telpām ar sūkņu palīdzību 1,3,6, tiek sūknēti uz nostādināšanas tanku (sloptanku) 2.

Lai izslēgtu gāzu iekļūšanu no sūkņu telpas un nostādināšanas tanka mašīntelpās uz cauruļvadiem, kuri savieno šīs telpas uz sienām no sūkņu telpas puses tiek uzstādīti hidraulisks slēdzis4., bet no mašīntelpas puses – pārveida neatgriezeniskais un drošības vārsts 7,5.

Drošības vārstu vajadzētu regulēt pie atvēršanas spiediena, nepārsniedzot 0,1 MPa.

Pirms cauruļvada ieejas un nostādināšanas tankam tiek uzstādīts neatgriezeniskais vārsts, bet notekcaurules gals tiek novirzīts tankā pret sienu, lai izslēgtu brīvu ūdens strūklu krišanu.

Naftu saturošos ūdeņus, kuri savākti nostādināšanas tankā, tiek atsūknēti krasta pieņemšanas stacijās vai peldošās stacijās.

NAFTAS SATUROŠU VIELU SAPARĒŠANA UN FILTRĒŠANA

Vidējais mehānisku piemaisījumu skaits sateču ūdeņos ir 0.006%. Sateču ūdeņi sajaucas ar naftas saturošām vielām, kuru saturā ir noteikts mehānisku piemaisījumu daudzums, kurš sastāv no krāsas daļiņām, no vibrācijas nobirušās izolācijas, dažādu apdares materiāliem, korozijas produktiem, citiem naftas produktiem.

Sateču ūdeņi slikti attīrās no naftas gravitācijas nostādināšanas procesa iespaidā. Bieži vien separatoru iekārtās, kuras ir izturējušas visas pārbaudes, ir nepietiekoši drošas ekspluatācijas laikā. Izejot no dažādām MARPOL 73/78 prasībām par sateču ūdeņu attīrīšanas pakāpi, seperatoru iekārtas tiek iedalītas 2 klasēs – līdz 100 milj.^-1 un līdz 15 milj.^-1 (naftas produktu daudzums, kurš izšķīdis ūdenī).

Pēc darbības principa kuģu naftas – ūdens separatoru iekārtas var iedalīt uz sekojošiem tipiem: nostādināšanas (gravitācijas), kvalestirācijas, nostādināšanas – kvalestirācijas, centrbēdzes, ar attīrīšanas filtriem.

Separācijas iekārtas var būt vienpakāpes, div un trīs pakāpes. Div- un trīspakāpju iekārtas darbība notiek dažādās attiecībās, piemēram:” nostādināšanas separators – kvalestirācijas filtrs”, “nostādināšanas separators – attīrīšanas filtrs”.

Vienpakāpes nostādināšanas tipa separatora iekārtas izvada atsevišķu naftas masu, mehāniskas un augstas viskozitātes piemaisījumus, kuri negatīvi iedarbojas uz filtru un citu ierīču darba efektivitāti, kalpošanas laiku, tādējādi šīs konstrukcijas separatoru iekārtas ir ļoti drošas un efektīvas un pēc konstrukcijas vienkāršas, kas ļauj viegli veikt apkalpošanu.

Lielu iespaidu uz separatoru iekārtas (īpaši nostādināšanas un kovalestirācijas tipa separatoru iekārtas) darba kvalitāti rada pārstrādājamo vielu izvēle. Nafta, kura nokļūst sateču ūdeņos, rezultātā samaisās ar ūdeni kuģa šūpošanās iespaidā un tiek sūknēta caur neatgriezeniskiem un citiem vārstiem, un turbolentes kustības iespaidā caurulēs nafta ātri atdziest. Naftas – ūdens maisījums plūstot caur sūkni, naftas pilītes sadalās un saberžas, izveidojot visai biezu emulsiju. Šādu emulsiju, kura rodas ātrgaitas tipa sūkņu iespaidā, atdalīt gravitācijas nostādināšanas procesā neizdodas.

Vislabvēlīgākie darba apstākļi priekš gravitācijas tipa separatoru iekārtām ir vakuuma daba režīms, kad sūknis “velk” ūdeni caur separatoru. Šajā režīmā pilnīgi tiek izslēgta emulsijas veidošanās, tādējādi pateicoties tam, naftas saturs pie izejas samazinās 1,5 – 2 reizes, salīdzinot ar ūdens padošanu separatorā no virzuļu sūkņa spiediena puses.

Uzstādinot sūkni pirms separatora (spiediena režīms) parasti pielieto lēngaitas divskrūvju sūkni, kurš izsauc ļoti mazu emulsijas veidošanos.

Jo lielāks separatora darba tilpums, jo vieglāk sasniegt pieprasīto ūdens attīrīšanas kvalitāti. Tomēr kuģu būvē tiek samazināti iekārtu izmēri un masa, kas ierobežo separatoru apjomus. Naftas – ūdens maisījumu uzsildīšana pirms separatora, palielina blīvuma attiecības starp naftu un ūdeni un uzlabo nostādināšanas kvalitāti, tā kā paaugstinot temperatūru, naftas tilpuma palielināšanās notiek straujāk nekā ūdeni.

Kā nostādināšanas – kvalestirācijas tipa separēšanas iekārtas piemēru varētu minēt separācijas iekārtu (Shēma Nr5.) ar separatoru CKM (Shēma Nr7), kuras attīrīšanas spējas sasniedz līdz 15 milj.^-1

Vispārējie separēšanas iekārtas elementi ir mehāniskais filtrs 3, separators1, pārsūknēšanas sūknis 2, naftas saturošo vielu pārpalikumu cisterna 4.

Naftu saturošs ūdens ar pārsūknēšanas sūkņa palīdzību, tiek sūknēts uz mehānisku filtru (shēma Nr6). Caur sadales blīvslēga spraugu 1, ūdens nokļūst vertikālā stāvoklī izvietotajās čaulās 2, kur ūdens tiek attīrīts no mehāniskiem piemaisījumiem. Izplūstot naftu saturošajam ūdenim no filtrēšanas čaulām tas ieplūst caur sildītāju 8 separatorā (shēma Nr7). Nostādināšanas līmenī 1 lielās naftas produktu piles uzpeld uz naftas savācēju 4. Attīrītais ūdens tiek nopludināts no separatora aiz borta. Uzkrātie naftas produkti naftas savācējos automātiski pēc uztvērēja 3 signāla tiek novadīti naftas saturošo vielu pārpalikumu uzkrāšanas cisternā.

Separatori CKM tiek izgatavoti ar caurlaidības spēju: 1; 1,6; 2,5; 4 un 10 m³ /h.

Samazinot separēšanas iekārtu gabarītu izmērus konstruktori ir izstrādājuši naftas atdalīšanu no ūdens izmantojot centrbēdzes spēkus.

Ja izmantojamā gravitācijas - nostādināšanas procesā naftas saturošu ūdeņu piļu uzpeldēšanas spēki, kuri atdala naftu no ūdens, ir atkarīgi no ūdens un naftas blīvumu dažādības pirmajā pakāpē, tad centrbēdzes tipa separatoros šie spēki ir proporcionāli leņķa ātruma kvadrātam, pateicoties tam, nelielu centrbēdzes spēku, iedarbības ceļā uz naftas – ūdens emulsiju, tiek panākta mardispersijas fāžu dziļāka separēšana un ātrāka fāžu sadalīšana.

SEPARĒŠANAS SISTĒMU AUTOMATIZĀCIJA

Saskaņā ar IMO prasībām separēšanas iekārtu darbības jābūt automatizētām. Lai nodrošinātu šo prasību izpildi automatizācijai jāpakļauj sekojoši procesi:

-          separēšanas iekārtas sūkņa palaišanu pēc savācēj – akas piepildīšanas;

-          sūkņu apstādināšanu pēc savācēj – aku iztukšošanas;

-          attīrītu produktu nopludināšanu.

Jānodrošina arī skaņas, gaismas signalizāciju un avārijas apstādināšanas sistēmu, ja parametri pārsniedz pieļaujamos .

Dažās separēšanas iekārtās tiek automatizēts separatora mazgāšanas process un uzdoto sildīšanas temperatūru uzturēšana.

Visos gadījumos jābūt pieejamai iekārtas darbībai ar rokas vadības režīmu, gadījumos, kad sabojājas automatizācijas process.

Shēmā Nr.8 ir attēlota mašīntelpas automātiskā atsūknēšanas sistēma. Naftu saturošie ūdeņi tiek savākti savācēj – akās 1, kuras ir aprīkotas ar augšējā un apakšējā līmeņa uztvērējiem 2 un 3. Aizpildoties vienai no savācēj – akām atveras elektromagnētiskais vārsts 4 un ieslēdzas sūknis 6, kurš sūknē sateču ūdeņus uz separatoru 5. Attīrītais ūdens pēc separatora tiek nopludināts aiz borta.

Pēc akas ūdens līmeņa nokrišanas līdz zemākajam – 26 rājam elektromagnētiskais vārsts aiztaisās, bet sūknis apstājas.

Analoģiski un apakšējā līmeņa uztvērējus var aizstāt ar vienu pludiņtipa uztvērēju, bet elektromagnētiskos vārstus ar pneimatiskiem. Šīs sistēmas nepietiekamība ir sarežģīta pneimo – automātikas sistēma. Pēdējā laikā tiek pielietota vienkāršota automatizācijas sistēma bez elektromagnētisko vārstu pielietošanas.

Ja tiek izmantota sistēma bez elektromagnētiskiem vārstiem, tad uz iesūknēšanas cauruļvadiem jāizvieto neatgriezeniskus vārstus, kuri vienmēr atrodas atvērtā stāvoklī. Katrā savācēj – akā tiek uzstādīta speciāla pieņemšanas iekārta. Tādas sistēma attēlota shēmā Nr9.

Vienā vai divās visbiežāk piepildāmās savācēj – akās (parasti tās ir kuģa mašīntelpas pakaļgalā) tiek uzstādīts augšējā līmeņa uztvērējs 5. Aizpildoties savācēj – akai, pieņemšanas iekārtas 4 pludiņš nosēžas un nosedz pieņemšanas atveri, bet sūknis turpina ūdens atsūknēšanu no pārējām savācēj – akām.

Kad pludiņš nosegs visas pieņemšanas caurulītes, sistēmā samazināsies spiediens un spiediena izmaiņas uztvērējs 2 apstādinās sūkni .

Pie savācēj – akas piepildīšanās pieņemšanas iekārtu pludiņi uzpeld.

Gaisa iesūknēšana sistēmā nenotiek pat ja pludiņš slikti nosēžas uz sēdvietas, pateicoties speciālai pieņemšanas iekārtas konstrukcijai.(shēma Nr.10).

Kad aka ir piepildīta, tad pludiņš 4 atrodas pieņemšanas iekārtas augšējā daļā. Pazeminoties šķidruma līmenim līdz šim komingsam pludiņš ātri nolaižas lejā, nosēžoties uz sēdvietas 1 un aiztaisa pieņemšanas spraugu. Pie tam akā zemāk par komingsu paliek ūdens. Ja zem pludiņa nokļuva kaut kādi mehāniski piemaisījumi un pludiņš slikti nosēdās uz sēdvietas, tad caur izveidojušos spraugu ūdens, kas ir virs pludiņa plūst.

Pateicoties tam, ka komingsa apakšā ir izveidota sprauga 2, ūdens plūst pie pludiņa no akas, kas izslēdz gaisa iesūknēšanu. Sūkņa padeve ievērojami pārsniedz ūdens patēriņu caur izveidojušos spraugu un sistēmas spiediens nepalielinās, kas ļauj turpināt aku atsūknēšanu un nenostrādā spiedienu maiņu relejs. Lai šāda sistēma droši darbotos, nepieciešams, lai pieņemšanas cauruļvads būtu hermētisks.

Lai vienkāršotu mašīntelpas automātikas atsūknēšanas sistēmu visas sūces tiek uzkrātas vienā uzkrāšanas telpā, kura ir izvietota mašīntelpas pakaļgalā. Šādā gadījumā sistēmas automatizācijai ir vajadzīgs minimāli automātisko vārstu daudzums.

Uz daudziem mūsdienīgiem kuģiem separatoru automātiska naftas produktu nopludināšana (uzkrājoties separēšanas laikā separatoru savācējos) notiek ar uztvērēju palīdzību, kuri reaģē uz līmeni ūdens – nafta.

ŠLAMA UZKRĀŠANA, APSTRĀDĀŠANA UN IZNĪCINĀŠANA

Kuģu dzinēju smagā degviela tiek pakļauta separēšanai un novadītu ūdeni un mehāniskus piemaisījumus, t.i. šlamu.

Vidējais mehānisko piemaisījumu saturs degvielā ir apmēram 0.5%. Atkarībā no kuģu un tā enerģētiskās iekārtas tipa var izmantot dažādus šlama savākšanas un iznīcināšanas paņēmienus:

1.       naftas tankkuģi var saglabāt šlamu nostādināšanas un kravas tankos, lai vēlāk, tos varētu nodot krasta pieņemšanas stacijās.

2.       tankkuģi, kuriem ir atbilstošas iekārtas, šlamu var sadedzināt insineratorā vai pēc homogenizācijas sadedzināt palīgkatlos.

3.       visos pārējos gadījumos šlamu jāglabā uz kuģa speciālā cisternā, lai vēlāk nodotu krastā.

No tehniskā viedokļa šis paņēmiens ir visvienkāršākais. Tā trūkumi ir liela tilpuma cisternas nepieciešamība, jo šajā cisternā kopā ar šlamu novada arī separatoru mazgājamos ūdeņus. Racionālāka sistēma ir attēlota shēmā Nr.11, kur šlams un ūdens no degvielas, eļļas separatoriem 14, 15 tiek novadīts starpcisternā 13. No šīs cisternas šlamu un ūdeni periodiski ar sūkni 11 caur filtru 12 sūknē uz šlama savākšanas cisternu 3, kur līmeņa kontrole notiek ar uztvērēja 2 palīdzību. Cisterna tiek aprīkota ar gaisa cauruli 5.

Savāktos nosēdumus nostādina 10 – 15 stundas, pēc kā ūdeni un naftas produktus pa cauruļvadu 6 nolej naftu saturošo ūdeņu savācēj – cisternā. Lai uzlabotu šlama nostādināšanu, cisterna ir aprīkota ar apsildes caurulēm 7. Nosēdušo mehānisko piemaisījumu un degvielas smago komponentu slānis pakāpeniski palielinās. Kuģim atrodoties ostā šlamu nodod krastā pa cauruli 10 ar sūkņa 11 palīdzību.

Pirms pārpalikumu atdošanas keratam cisterna tiek uzsildīta līdz 70 – 80 C⁰ temperatūrai.

Mehāniskie piemaisījumi sakrājas cisternas apakšā un tādējādi caurule 9 bieži aizsērē. Lai periodiski šo cauruli varētu izskalot, tajā tek uzstādīta speciāla ierīce 8 caurskalošanai, kura pieslēgta pie ugunsdzēšamās caurules 1.

Lai no cisternas dibena noskalotu nosēdumus, tā ir aprīkota ar kolektoru 4, kurš ir pieslēgts ugunsdzēšanas cauruļvadam.

Tomēr visizplatītākais atkritumu iznīcināšanas veids ir to sadedzināšana speciālā iekārtā – insineratorā. Šis paņēmiens ļauj ievērojami samazināt šalma savākšanas cisternas tilpumu un novērš nepieciešamību izmatot krasta pieņemšanas iekārtu pakalpojumus, kas ļauj ieekonomēt finansu līdzekļus.

Cisternas var būt kā iekārtas, tā arī konstrukcijā iebūvētas.

Tām jābūt aprīkotām:

-          ar tanku lūkām, lai varētu iekļūt iekšā un tīrīšanai,

-          ar gaisa caurulēm,

-          ar cauruļvada sildītājiem,

-          ar gaismas un skaņas signalizāciju, kurai jānostrādā pie cisternas aizpildīšanās uz 80%.

Cisternās, priekš naftas saturošiem ūdeņiem, nopludina:

-          naftas saturošus ūdeņus, kuri uzkrājās savācēj – akās kuģa stāvēšanas laikā ostā vai atrodoties aizliegtajās zonās, kur nopludināšana aizliegta,

-          nostādināšanas ūdens no degvielas un eļļas tankiem,

-          ūdeni un degvielu, no cisternām, kur tiek uzkrāts šlams, pēc mehānisku piemaisījumu un degvielas smagās frakcijas, nosēdināšanas tajā, un eļļa.

Cisternā, kur tiek uzkrāti naftas atkritumi, tiek uzkrāti:

-          nafta, kur tiek atdalīta naftas separēšanas iekārtā,

-          eļļas un degvielas sūces no mehānismu un iekārtu vanniņām,

-          eļļas un degvielas sūces bunkerēšanās operāciju laikā,

-          sūces un noplūdes no degvielas un eļļas sistēmu caurulēm un aizmatūrām,

-          lietotie naftas produkti pēc mehānismu mazgāšanas,

Cisternās , kurās tiek uzkrāts šlams un naftas atkritumi, iekšējo dibenu virsmai un vertikālām sienām jābūt gludām. Dibenam jābūt leņķī pret pieņemšanas cauruli.

KUĢU NAFTAS SEPARĒŠANAS UN FILTRĒŠANAS IEKĀRTU PĀRBAUDE

IMO ir starptautisks standarts, pēc kura tiek pārbaudītas separēšanas iekārtas ievērojot Maropola 73/78 prasības. Lai veiktu šādas pārbaudes apkalpes personālam jābūt īpaši sagatavotam.

Pārbaudes iekārtai jābūt izturīgai , drošai un uz tās normālo darbības režīmu nedrīkst ietekmēt kuģa šūpošanās un vibrācija. Šāda pārbaude tiek veikta ekspluatācijas laikā. Visas elektroniskās signalizācijas un vadības sistēmas tiek pārbaudītas un stenda, tādējādi lai pārbaudītu tās iespēju ilgstoši darboties vibrācijas iespaidā: - frekvencē no 2 – 13,2 Hz un pie amplitūdas paātrinājuma plus, mīnus 1 mm

-                 frakvencē 12,2 – 80 Hz un pie amplitūdas plus, mīnus 0,7

Uz kuģa iekārts tiek ekspluatētas šūpošanās un diferenta ietekmē. Tādēļ stenda pārbaudēs atsevišķi pārbaudes režīmi saskaņā ar reģistru, tiek veiktu sasverot iekārtu līmenī 22,5⁰ no iekārtas darba apstākļiem.

Īpaši šāda veida pārbaudes jāveic iekārtām, kurām ir šķidruma brīvas virsmas, pludiņi un pārlejamie sliekšņi.

Iekārtām jābūt projektētām priekš automātiska darba režīma. Tomēr jābūt arī avārijas rokas vadīšanas sistēma. Automātiskā darba režīmā ietilpst automātiskā iekārtas ieslēgšanās un atslēgšanās un visu tehnoloģisko operāciju automātiskā izpilde (atseparētās naftas nopludināšana, filtrējošo un kvalescirējošo elementu mazgāšana).

Visu kuģu tilpņu automātiska atsūknēšana caur separēšanas iekārtu ir apgrūtināta, tādēļ atsūknēšana pie automātiskas ieslēgšanas un atslēgšanas tiek nodrošināta īpaši ātri mašīntelpas savācēj – akām. Vienlaicīgi arī tiek atsūknētas arī pārējās savācēj – akas, netkarīgi no aizpildīšanas pakāpes.

Ja tāda iekārta tiek uzstādīta mašīntelpā, kur ir bezsardzes apkalpošana, tad iekārtai jādarbojas bez uzraudzības 24 h diennaktī.

Iekārtām jābūt pārbaudītām pēc vienkāršas programmas tikko tās uzstādot uz kuģa. Kuģu iekārtu pārbaudes mērķis ir funkciju pildīšanas pārbaude saskaņā ar citām kuģu sistēmām un vai nav kādi bijājumi transportēšanas dēļ.

Pārbaude tiek veikta sekojošā veidā:

a)                   iekārtā tiek padota tīra nafta (galvenā dzinēja degviela) 5 minūšu laikā pēc pirmās naftas nopludināšanas automātiskās nostrādāšanas, pēc kuras 15 minūtes padod tīru ūdeni.

b)                  iekārtā padod naftas saturošu ūdeni, kura saturā ir 5000 - 10000 milj^-1 naftas . (75 % galvenā dzinēja degviela un 25% eļļas).

c)                    iekārtā padod naftas saturošu ūdeni, ar naftas saturu 25% (galvenā dzinēja degviela)

Izpildot šādu režīmu tiek kontrolēta visu automātikas elementu darba drošība.

Priekš separatora izmēģinājuma veikšanas padeves kuru 2 rajonā, tiek uzstādīta padeves iekārta 10 un 11 (shēma Nr.12) .

Pie padeves vārsta ar mazāku cauriešanas plūsmu tiek pievienota palīgcaurule 9, kura tiek nolaista padeves iekārtā 10, lai padotu 5’000-10’000 milj.^-1 naftas. Pie padeves vārsta ar lielāku cauriešanas plūsmu pievieno palīgcauruli12 no lilās padeves iekārtas 11, kura savienota ar cauruli 8 kopā ar degvielas cauruļvadu 7 .

Pēc 100% degvielas padošanas iekārtā, palīcaurule tiek atvienota no padeves vārsta un turpmāk to izmato priekš naftas padošanas padeves iekārtā, bet pie vārsta tiek pievienota cita palīgcaurule, kuru nolaiž padeves iekārtā, lai padotu 25% naftas.

Priekš 100% degvielas padošanas un padeves iekārtas piepildīšanas var izmatot palīgcauruli, kuras savienota ar augstu aizvākotu degvielas cisternu.

Priekš tīrā ūdens pārbaudes, to padod ar sūkņa 3 palīdzību, vai pa atsūknēšanas cauruļvadu 1 no savācēj – akas, kura ir vistālāk ievietota no pārbaudāmās iekārtas, vai arī pa cauruļvadu 13 no Kingstona maģistrāles. Savācējakas aizpildīšanu ar ūdeni var panākt no ugunsdzēšanas maģistrāles vai no aizborat ūdens sistēmas. Vārsti 5 ir domāti priekš ūdens parauga ņemšanas pirms un pēc separatora.

Pārbaudes tiek veiktas, stāvot kuģim ostā, tāpēc attīrīto ūdeni padod naftas saturošo ūdeņu cisternu caur cauruļvadu 4. Ja uz kuģa nav pārbaudes iekārtas, tās vietā var izmantot jebkādas tilpnes ar pastāvīgu horizontālu plūsmu, kurām ir ierīces priekš degvielas līmeņa mērīšanas.

NAFTAS SAUTRUŠO VIELU NOPLUDINĀSĀAS KONTROLE

a)                  Vispārējas prasības un kontroles metodes .

Viena no svarīgākajām problēmām kā samazināt piesārņojumu no naftas, ir kuģu aprīkošana ar iekārtām, kas automātiski kontrolē naftas saturu nopludināmā ūdenī.

Saskaņā ar MARPOL 73/78 1. pielikums 15 noteikumu uz kuģa jābūt uzstādītai ODME (naftas nopludināšanas kontroles iekārtai). Iekārtai jāpieraksta nopludināšanas intensitāte uz vienu jūras jūdzi un kopējo nopludināšanas daudzumu. ODME jāievada darbībā veicot nopludināšanu un tai automātiski jāpārtrauc sateču ūdeņu nopludināšanu, ja naftas saturs pārsniedz pieļaujamās normas. Šīs prasības nosaka sekojošu iekārtu izgatavošanu:

-          ODME, lai kontrolētu tanku mazgājamo ūdeņu nopludināšanu;

-          ierīces, lai kontrolētu sateču ūdeņu nopludināšanu pēc to attīrīšanas filtrējošos ūdeņus līdz 15 ppm;

-          ierīces, lai noteiktu “nafta – ūdens” līmeni pēc nostādināšanas.

Pirmās divās sistēmās galvenā ierīce ir koncentratormērs. Ir vairāki paņēmieni kā noteikt naftas saturu ūdenī:

1.       turbīdimetriskā metode, kura balstās uz naftas produktu spēju uzņemt gaismu. Iekārta reģistrē caur naftas – ūdens emulsiju izejošas gaismas plūsmas intensitāti,

2.       luminiscējošā metode, kas balstās uz dažādu naftas frakciju spēju luminiscēt ultravioletā starojuma ietekmē.

3.       metode, kura balstās uz atsevišķu naftas komponentu uzņemt ultravioleto starojumu. Ierīcē notiek automātiska naftas ekstra – reaģēšana no ūdens un ekstra fotokalorimetrēšanas ultravioleto rajonu spektrā.

4.       infrasarkanā starojuma uzņemšanas metode, kura balstās uz oglekļa ūdeņraža savienojumiem neatkarībā no tā darba, savienojumu spēja uzņemt infrasarkano starojumu ar viļņu garumu 3,4 – 3.5mkm.

Visām iekārtām, kuras kontrolē naftas saturu ūdenī uzstāda sekojošas prasības: jābūt izturīgām, drošām, spēja pretoties korozijai un droši jādarbojas kuģa šūpošanās un vibrācijas ietekmē. Mērījumu precizitāte nedrīkst būt atkarīga no mehānisko piemaisījumu daudzuma kontrolējamā šķidrumā, tā krāsas un sāļuma.

b)                  automātiskās nopludināšanas sistēmas apkalpošana.

Sateču ūdeņi pēc separēšanas nopludinot tiek veikta naftas koncentrāciju mērīšana un reģistrēšana, kā arī tiek fiksēts laiks un datums, un pārsniedzot naftas saturošo ūdeņu pieļaujamo koncentrāciju ir jānostrādā gaismas, skaņas un signāliem , kuri pārtrauc nopludināšanas procesu.

Tie sastāv no koncentrācijas un reģistrēšanas ierīces. Iekārtas pozitīva īpašība ir spēja automātiski attīrīt mērīšanas kameru. Iekārta sastāv no virzuļa, kurš ar savu kustību attīra kameras stikla līmeņus. Komplektā ar iekārtu var būt trīsgaitas vārsts ar distanciālo vadību ar kura palīdzību parauga ņemšanas sistēmā un iekārtā tiek padots tīrs ūdens priekš sistēmas mazgāšanas un ierīces uzstādīšana uz nulli. Uz vadības paneļa ir izvietots tumblers, kuru var izmantot kā maksimālo naftas satura signalizatoru. Šie signalizatori ir aprīkoti ar separatoriem un filtru, kura attīrīšanas spēja ir līdz 15 ppm.

Pozitīvās īpašības:

-          pēc ūdens filtrēšanas, nopludināt to aiz borta, ūdenim nav mehānisku piemaisījumu;

-          signalizatoriem nav nepieciešams nepārtraukta tekošā šķidruma naftas konstrukcijas indicēšana un reģistrēšana, bet vajadzīga ir tikai signalizācijas par 15 ppm koncentrācijas pārsniegšanu;

-          mērīšanas ierīces cauruļu, parauga ņemšanas ierīces un cauruļvadu nepiesārņošanās pateicoties šķidruma augstas tīrīšanas pakāpes.

Kā signalizatora piemērs varētu kalpot CHC – 201 tipa signalizators (shēma Nr13), ar vājākas gaismas plūsmas intensitātes reģistrēšanu, kura iet caur naftas emulsiju ūdenī (turbidimetrisks princips).

Naftu saturošais ūdens pēc separēšanas un filtrēšanas caur parauga ņemšanas ierīci 1 tiek padots uz mērīšanas un salīdzināšanas kanāliem3, kur izejot caur tām tiek nolaisti sateču ūdeņos.

Mērīšanas kanālu kanāliem bāze ir 40 mm, bet salīdzināšanas – 10 mm. Gaismas plūsma no gaismas avota 2, kur tiek izmatota speciāla lampa, iet caur mērīšanas un salīdzināšanas kanāliem. Tā kā kanālu bāzes ir dažādas, tad gaismas plūsmas intensitāte pēc kanāliem , kuri aizpildīt ar naftas saturošo ūdeni , būs dažādas. Gaismas plūsmas pārveidojas elektriskajos signālos fotouzņēmējos 4, kuri tiek padoti uz elektriskajām ierīcēm 5, kur šie signāli paliek spēcīgāki, pārveidojas, logaritmējas un tiek izskaitļoti. Signāls kurš proporcionāls naftas koncentrācijai ūdenī, tiek padots uz šķēršlveida ierīces 6 ieeju. Šī ierīce tiek uzregulēta tā, lai pie 15 ppm naftas koncentrācijas nostādinātu izejas relejs 7, kuru kontakti tiek pieslēgti iekšējās signalizācijas shēmā un pie nepieciešamības arī pie nopludināšanas vadības shēmas. Releja nostrādināšana notiek arī, ja iekārta sabojājas. Konstruktīvi iekārta sastāv no diviem blokiem; fotometrijas un stabilizatora bloka 8.

c)                   iekārta , kura nosaka “naftas – ūdens” līmeni.

Šīs iekārtas var būt stacionāras un pārnēsājamas, izmantojot stacionārās iekārtas, tās jānovieto katrā nostādināšanas tankā, bet vadības orgānus – kravas operāciju vadības telpā. Iekārtas precizitātei jābūt tādai, lai tā spētu atšķirt “naftas - ūdens” līmeni ar precizitāti plus, mīnus 25 mm no faktiskā līmeņa .

Vides izmaiņas releja (shēma Nr.14) sastāvā ietilpst jūtīgs elements 1, mērlenta 3, milivoltmetrs 5, korpuss 8, vāks 6. Viens lentes gals piestiprināts pie rotora 4, bet otra pie jūtīgā elementa 1, kuru ievieto metāliskajā kolbā2. Pirms nolaišanas tankā kolbu piepilda ar ūdeni, kas novērš jūtīgā elementa piesārņošanos, izejot naftas produktiem. Darbības princips pamatojas uz galvanisko efektu t.i. notiek strāvas reģistrācija elektrodam, pārejot no naftas maisījuma, kurš nevada strāvu, bet ūdenī vada . Vizuāli to var noteikt pēc milivoltimetra bultiņas svārstības.

NOBEIGUMS

Pasaules okeāna aizsardzība no piesārņojuma ir ļoti būtiska problēma gan mūsdienās, gan arī nākotnē. Ir nepieciešams kontrolēt jūras piesārņojumu. Attīstoties kuģniecībai un palielinoties jūras piesārņojuma līmenim un tādējādi pieaug prasības par piesārņojuma samazināšanu, t.i. dažādas iekārtas uz kuģiem, negadījuma novēršanas pasākumi.

Daudzās valstīs cilvēki ar vien vairāk izprot piesārņojuma problēmas un izjūt nepieciešamību maksimāli racionāli izmantot pasaules okeāna resursus. Mēs esam ieinteresēti aizsargāt apkārtējo vidi, lai saglabātu visu dzīvo uz planētas.

Pasaules okeāna mērogā ir grūti noteikt, kad šā piesārņojuma rezultātā sāksies globāla krīze. Kaitīgā viela, nokļūstot ūdeni, izplatās nevienmērīgi. Piesārņojumu spēja izplatīties okeānā ir ierobežota, tāpēc to koncentrācija piekrastes zonā aug un pārsniedz to, ja piesārņojums pasaules okeānā izplatītos vienmērīgi. Piesārņotāju augsta koncentrācija izmešanas vietā izskaidrojama ar to, ka pati okeāna struktūra traucē piesārņotāja samazināšanos ar visu ūdens tilpumu.

SATURS

Ievads

1.       Raksturīgākie jūras piesārņojuma veidi.

2.       Naftas saturošu vielu, t.i. sateču ūdeņu nopludināšana no mašīntelpām.

3.       Starptautiskās un nacionālās prasības par jūras vides aizsardzību.

4.       Jūras piesārņojuma novēršanas sistēmas.

5.       Naftas saturošo vielu separēšana un filtrēšana.

6.       Separēšanas sistēmu automatizācija.

7.       Šlama uzkrāšana, apstrādāšana un iznīcināšana.

8.       Naftas separēšanas un filtrēšanas iekārtu pārbaude.

9.       Naftas saturošo vielu nopludināšanas kontrole:

a)                   vispārējās prasības un nopludināšanas kontrole,

b)                  automātiskas noplūdināšanas sistēmas apkalpošana,

c)                   iekārtas, kuras nosaka “naftas – ūdens” līmeni.

Nobeigums

Izmantotā literatūra

1.С.М.НУНУМАРОВ – “Jūras piesārņojuma novēršana no kuģiem”.

 Maskava, 1985.g.

2. ДЖ.УИЛИЯМС – “Vispārējā jūras piesārņojuma kontrole” .

3. В.М.ВОЛОШИН – “Jūras vides aizsardzība”.

LATVIJAS JŪRAS AKADĒMIJA

KURSA DARBS

VIDES AIZSARDZĪBĀ

Naftas piesārņojuma samazināšana no mašīntelpām

1999-05-14