Liepājas osta

Saturs

Ievads                                                                                         2

Saistība ar ģeogrāfiju                                                          2

Liepājas ostas vēsture                                          3

Progress                                                                                       5

Liepājas ostu nelabvēlīgi ietekmējošie vēstures faktori  5

Liepājas ostu labvēlīgi ietekmējošie vēstures faktori       6

Mūsdienas…                                                                          6

Liepājas Speciālā Ekonomiskā Zona                              8

Liepājas speciālās zonas teritoriju apraksts          9

Osta – gals un sakums…                                                     11

Kanāla ūdens kvalitāte                                                     12

Likums “Par vides aizsardzību”                                           12

Nobeigums                                                                                  16

 

Ievads

Kādēļ mēs izvēlējāmies tieši tēmu par Liepājas ostu un ar to saistīto tirdzniecības kanālu? Par ostu rakstīt bija tiešām aizraujoši, kaut vai tādēļ, ka ir interesanti uzzināt vēsturi tādai lietai, pateicoties kurai mēs dzīvojam tādā pilsētā vārdā “Liepāja”. Jā, var droši teikt, ka pateicoties Liepājas ostai gadu gaitā ir attīstījusies tāda pilsēta kā Liepāja. Ģeogrāfiskais stāvoklis ļāva tai izveidoties no maza zvejnieku ciemata līdz pilsētai. Var teikt, ka osta ir bijusi pilsētas uzmanības centrs jau kopš tās pirmajām pastāvēšanas dienām. Tā kopā ar pilsētu ir pārcietusi karus, slimības un postošus ugunsgrēkus. To atjaunoja, uzlaboja un šodien mēs to cenšamies izmantot cik vien mēs to spējam. Kanāls neapšaubāmi ir saistīts ar pašu ostu un. Arī kanāla ūdens kvalitātes problēma ir visai aktuāla. Aktuāla kaut vai tādēļ, ka šis kanāls atrodas pašā pilsētas centrā un kurš liepājnieks varētu lepoties ar kanālu, kurš ir tālu no statusa - nepiesārņots. Zinu, ka tas nav pārliecinošs fakts jelkādu attīrīšanas darbu uzsākšanai, taču ir kāds ļoti pārliecinošs fakts – Liepājas ezera straujā aizaugšana, kuru visvairāk veicina lielā ūdens netīrība-   pārmērīgs slāpekļa daudzums ezerā. To ir veicinājis dažādu minerālmēslu un citu slāpekļa saturošu vielu izmantošana lauksaimniecībā. Visiem zināms, ka Liepājas ezers nav dziļš. Latvijā kopumā 70% no visiem ezeriem vidējais dziļums ir mazāks par 5 m. Kaut gan līdz šim nekādas dzīvībai bīstamas vielas ūdenī nav atrastas es tomēr piederu tai cilvēku grupai, kuri uzskata, ka kanāls ir piesārņots un tur augušās zivis nevēlos ēst un domāju arī tuvākajos gados neēdīšu. Šā darba galvenā tēma savīsies ar pašas Liepājas kā pilsētas vēsturi, jo to atdalīt, stāstot par citām ar Liepāju saistītām tēmām, nav iespējams.

Pētījuma objekts:         Liepājas pilsētas tirdzniecības kanāls 

Pētījuma priekšmets:   Tirdzniecības kanāla ūdens kvalitāte

Pētījuma mērķis:          Ievākt informāciju par Tirdzniecības                 

                                      kanāla ūdens kvalitātes pašreizējo 

                                      stāvokli., ievākt informāciju par            

                                      Liepājas ostas vēsturi, pašreizējo

                                      stāvokli.

Pētniecības darbā

izmantotās metodes:     Anketēšana, novērošana,

                                      eksperimentēšana  

 

Saistība ar ģeogrāfiju

Ūdens…Jūra…Kanāls…Osta… viss ir saistīts ar ģeogrāfiju. Bet, protams, šo problēmu var apskatīt, gan no zooloģijas viedokļa, gan no ģeogrāfijas, kā arī no ķīmiskā skatījuma. To varētu apskatīt arī piem., kā vēstures objektu. Ģeogrāfija ir ļoti plašs jēdziens – tā sevī ietver visus šos iepriekš minētos jēdzienus – pētniecības nozares. Mēs esam mācījušies, piemēram, kā Kristofers Kolumbs atklāj Ameriku – vēstures skatījums, esam mācījušies kādi dzīvnieki mīt kādā konkrētā kontinentā vai valstī – zooloģijas skatījums, ķīmija ietver sevī visu, ko mēs redzam sev apkārt. Šajā darbā ir ietverts nedaudz no šī visa. Kanālā mīt zivis, esam ieguvuši kanāla ūdens kvalitātes testu, esam rakstījuši par kanāla, ostas vēsturi un to attīstības gaitu.  

  

Liepājas ostas vēsture

Līdzīgi Rīgai, Liepājā radusies un attīstījusies kā ostas pilsēta, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim(Ģeogrāfiskās koordinātes: 56030’Z platums, 210 00’A garums. Pilsēta aizņem šauru 2-4 km joslu starp jūru un ezeru. Liepājas ezers ir izstiepts 2-3 km x 20 km zonā.), nevis apkaimes bagātībai. Liepāja atrodas mērenajā jūras klimata joslā. Galvenais klimatu veidojošais faktors - jūras gaisa izplūde, kas veido šiem platuma grādiem neatbilstošas zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras.

Vidējā gaisa temperatūra 

-februārī - 3,1 C
-jūlijā +16,7 C
Absolūtais temperatūras minimums - 33 C
Absolūtais temperatūras maksimums + 34 C
Saulaino dienu daudzums gadā 196
Vidējais vēja ātrums 5,8 m/sek.
Raksturīgākais vēja virziens
ziemā D
vasarā R
Gada vidējais nokrišņu daudzums 692 mm

Ļaudis tur pulcējušies, cēluši mājas un uzkrājuši materiālās vērtības galvenokārt tādēļ, lai tieši vai netieši piedalītos transporta un tirdzniecības darījumos, kuriem šai apkaimē bija ļoti veselīga “augsne”. Pie Liepājas caur Liepājas ezeru bal6tijas jūrā ieplūst Bārtas un citu upju ūdeņi no diezgan prāva gabala. Tādēļ grīvas vietā jau dabiskā stāvoklī bijis ievērojams ierobs jūras krastā, kas jau no seniem laikiem saistījis jūrnieku uzmanību kā dabiskā kuģu piestātnes vieta, jo citu ierobu šai apkaimē Baltijas jūrā nav. Liepājas ezera noteka lietota par ostu jau aizvēsturē, par ko liecina Vikingu kolonija Grobiņā (650 – 800). Tagadējās Liepājas vietā jau 13. g.s. bijis Līvas zvejnieku un Jūrasbraucēju ciems, kurš pirmoreiz vēstures avotos minēts 1253. gadā, un pēc desmit gadiem parādās ziņas par Līvas ostu, kā bīskapa īpašumu. Bet tā kā upes, kas ietek Liepājas ezerā ir sīkas (Lielākā Bārta) un to galotnes nebeidzas tālu kontinentā, tad pagājušos gadsimtos, kad galvenie transporta ceļi starp kontinenta iekšieni un ostām jūras piekrastēs bija upes, Liepāja kā osta nevarēja zelt tik strauji kā Rīga, kurai satiksmi uz kontinenta iekšieni nodrošināja Daugava. Tas ir iemesls tam, kādēļ Liepāja kā pilsēta ir jaunāka par Rīgu un visos laikos bijusi arī daudz mazāka par to. Cauri visiem gadsimtiem Rīga centusies bremzēt tirdzniecības attīstību Liepāja u.c. Kurzemes ostās. Kurzemes hercogvalsts laikā Rīga izteica neapmierinātību, ka hercogi veicinot tirdzniecības attīstību Kurzemes ostās (Ventspils, Pāvilosta, Šventaja), jo pazeminot ievedmuitas maksājumus un novirzot preces uz savām ostām. 1509. Gadā Rīga sūdzas Polijas karalim, ka Kurzemes muižnieki ierīkojot jaunas ostas. 1615. gadā rīdziniekiem izdodas panākt, ka tiek aizliegts ievest Liepājas un Ventspils ostās labību un citus produktus, kā arī Kurzemē ierīkot jaunas ostas. Laika gaitā šie Kurzemei neizdevīgie līgumi tika atjaunoti. Tomēr Kurzemes ostas īpaši neievēroja šos aizliegumus un turpināja tos pārkāpt, tirdzniecība veiksmīgi attīstījās tālāk un Liepāja 1625. gada 17. martā saņēma pilsētas tiesības. Savu augtāko uzplaukumu kuģniecība un tirdzniecība Kurzemē sasniedza hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. – 1682. gados. Hercogs savā saimnieciskajā darbībā centās realizēt tā laika ekonomiskās zinātnes jaunākās atziņas par kapitāla uzkrāšanu, kuru pamatā bija doma, ka vairāk jāražo pašiem, jāaizved preces, bet jāieved nauda. Tā bija tā saucamā merkantilisma politika. Visā hercogistē tika izvērstas dažādas rūpnieciskās nozares, īpaši tās, kas bija saistītas ar kuģniecību, kuģu būvi, dzelzs apstrādi, lielgabalu, enkuru darbnīcas, tauvu vīšanas, buru aušanas manufaktūras, pulvera dzirnavas utt. Par galveno kuģu būves centru kļuva Ventspils. Tur strādāja no Holandes uzaicinātie kuģu būvmeistari, kokgriezēji, kas savā amatā apmācīja arī vietējos. Laikā no 1639. līdz 1682. gadam tur uzbūvēja 44 kara, 60 lielus un 19 mazākus kuģus. Kurzemes hercogistes ziedu laikā tās flotē bija ap 200 kuģu. Kuģus pārdeva pat uz ārzemēm tādām jūras lielvalstīm kā Francijai un Anglijai u.c. Šai laikā Kurzemes hercogistei bija pat aizjūras kolonijas: Gambija Āfrikā un Tobago sala Karību jūras baseinā. Tomēr kuģu būves sākumi un tirdzniecības uzplaukums Liepājā saistās ar hercoga Jēkaba dēla Fridriha Kazimira valdīšanas laiku 17. g.s. pēdējā ceturksnī pēc hercoga Jēkaba nāves atcēla monopoltiesiskos ierobežojumus par labu valdībai. Liepājas tirdzniecības interesēs ievada pilsētai labvēlīgu muitu. Tika atzīts Lietuvas tranzīts caur Liepāju. Šīs muitas tiesības tika dotas kā samaksa par parādiem, ko Hercogs F. Kazimirs sataisījis, aizņemoties regulāri no Liepājas pilsētas. Šajā laikā pilsētas naudas apstākļi bija spīdošā stāvoklī. 17. g.s. beigās Liepājas tirgotāji kļuva noteicēji savā pilsētā. Radās ļoti bagāti tirgotāji. Ievērojamākie bija Joahims fon Horsts, Elgelberts Grundts, kuru kapitāli bija 10 tūkst. guldeņu. 17. g.s. beigās un 18. g.s. sākumā Liepāja izvirzās par otro nozīmīgāko pilsētu aiz galvaspilsētas Jelgavas. Liepājas rīcībā bija jauna mākslīgā osta, daudz mūra namu un diezgan daudz labierīcību. Kuģniecība un tirdzniecība Liepājā turpināja attīstīties arī 18. g.s. Kuģniecībai smagu triecienu deva Ziemeļu karš (1700. – 1721. g.) un tā līdzgaitnieks mēris. 1710. gada epidēmijas laikā pilsētā apmira lielākā daļa iedzīvotāju. Tomēr pēc kara un mēra pilsētas dzīve samērā ātri atjaunojās un sekmīgi attīstījās tālāk. 18. gadsimta sākumā Liepājas ostā vidēji gadā ienāca ap 100 kuģu, tad laika posmā no 1739. – 1794. gadam – 200. Preces glabājās daudzās ostas noliktavās. Šajā laikā uzbūvēja divas plašas noliktavas: “Lācis” un “Bezdelīgu” (1697.g.). 18. gadsimta sākumā Liepājā jau bija pāri par 2000 pilsoņu (1625. gadā – 1000 cilvēku). Liepāja sāk izvirzīties par pirmo tirdzniecības pilsētu Kurzemē. Diemžēl grūtības radās gadsimta beigās, kad 1783. gadā tika noslēgts Liepājai nelabvēlīgai tirdzniecības līgums par labu Rīgai, kura tolaik jau atradās Krievijas impērijas sastāvā. Uz laiku Liepājai aizliedza eksportu. Līgums paredzēja dažādas privilēģijas krievu tirgotājiem. Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai (1795. gadā) atcēla arī muitu, ko iekasēja Liepāja savā labā.

Kad sākās karš starp Vāciju un PSRS , komunisti norakstīja gandrīz visus latviešu jūrniekus no Latvijas kuģiem. Daudzus jūrniekus aizsūtīja uz PSRS iekšējiem apgabaliem. Pieredzējušie tālbraucēju jūrnieki zvejoja zivis Arāla jūrā, Iskula ezerā. Otrā pasaules kara pirmajās dienās Vācijā aizturēja piecus Latvijas kuģus. Vāciešiem kopumā izdevās pārņemt 25 Latvijas kuģus. Kad sākās karš, Liepājā atradās 10 tvaikoņi. Otrā pasaules kara sākumā Latvijas tirdzniecības flote sastāvēja no 103 kuģiem (no tiem 89 tvaikoņi) ar kopējo tonnāžu 2’000’83 BRT. No šiem 89 tvaikoņiem, kas bija Latvijā 1940. gada 1. janvārī, Otrā pasaules kara laikā bojā aizgāja 41 tvaikonis.

 

 

Progress

No 1697. līdz 1703. gadam Liepājā tika ierīkota pirmā mākslīgā osta. Līdz 19. gadsimta vidum Liepājas osta bija neliela provinces osta, kurā ik gadu iebrauca ap 200 kuģu. Toties laikā no 1861. – 1904. gadam Liepājas osta kļuva par vienu no piecām lielākajā Krievijas impērijā. 1906. gadā tika atklāta tiešā kuģu satiksme Liepāja – Ņujorka un Liepājas osta kļuva par vienu no lielākajām emigrantu izceļošanas vietām impērijā.

Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā darbojās četras kuģu būvētavas, kurās gada laikā uzbūvēja 4 – 5 kuģus, bet 1899. gadā šeit sāka būvēt uz izmēģināt pirmās Krievu zemūdenes.

1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu par 42% palielinājušies ostas attīstības tempi. 

Liepājas ostu nelabvēlīgi ietekmējošie vēstures faktori 

·      Nelabvēlīgi Liepājas ostas ekonomiku nelabvēlīgi ietekmēja 1812. gada Franču karš pret Krieviju un prūšu korpusa iebrukums Liepājā, kuri uzlika lielu kontribūciju un izlaupīja pilsētu.

·      Zviedru poļu – karš. 1659. gadā zviedri ieņēma Liepāju, rekvizēja daudz labības un Hercoga kuģi uzlika Liepājai lielu kontribūciju. Uz laiku no Liepājas Zviedrus padzina poļi. Zviedri, atstājot pilsētu, to aizdedzināja. Zviedri atgriezās, bet tos atkal padzina poļu un leišu apvienotie pulki, kuri Liepājai bija jāuztur.

·      17. un 18. g.s. mijā Liepājas tirdzniecību nelabvēlīgi ietekmēja 1699. gada lielais ugunsgrēks, mēra epidēmija un ziemeļu karš. Pilsētu ieņēma sakšu, poļu karaspēks, tam sekoja zviedri, bet 1704. gadā – krievi.

·      Nelabvēlīgi ostas attīstību ietekmēja sliktie pievedceļi purvainajā                     apvidū un Līvas upes aizsērēšana. 17. g.s. kuģi bija spiesti noenkuroties atklātā jūrā pie speciāli sadzītiem pāļiem, preces pārvadāja laivās, tā izveidojās jauns laivinieka amats.

·     Padomju armija 1967. gadā pārtrauca tirdzniecības ostas darbību, pārvēršot to par militāru objektu. 

 

 

Liepājas ostu labvēlīgi ietekmējošie vēstures faktori 

·      Salīdzinot kuģu satiksmi no 18. g.s. vidus līdz 19. g.s. vidum, redzam, ka tā divkāršojas. 1841. gadā uzbūvēja Liepājas – Grobiņas ceļu, tas atviegloja preču kustību.

·      Ar ostas izbūvi un Liepājas – Romnas Dzelzceļa atklāšanu 1871. gadā Liepāja kļuva par izdevīgu tranzīta tirdzniecības ostu Ukrainas labībai. Strauji pieauga arī rūpniecība un strādnieku skaits.

·      Pēc 1621. Gada, kad Rīga nonāca zviedru varā, apstiprinājās Polijas un Lietuvas tirdzniecība ar Kurzemes ostām.

·     Ostas attīstību sekmēja zemais muitas tarifs, kurš bija vairāk nekā uz pusi zemāks nekā Rīgā. 

Mūsdienas…

Liepāja – viena no trim lielākajām Latvijas ostām un otrs lielākais rūpniecības centrs aiz Rīgas. Liepājas galvenā priekšrocība ir labais izvietojums pret Eiropas tirgu. Pilsēta atrodas uz vistaisnākā tirdzniecības ceļa 1100 km attālumā no Maskavas un vienlaikus ir vajadzīgas tikai 24 līdz 48 stundas, lai kravas no Liepājas ostas sasniegtu Rietumeiropas valstis. Turklāt kuģu satiksme šajā maršrutā var notikt nepārtraukti, jo osta ir neaizsalstoša un kuģojama visu gadu.

Osta atrodas pilsētas rietumu daļā. Pieeja ostai, kā arī ostas vārti ir nodrošināti ar stacionārām un peldošām navigācijas zīmēm, un osta ir atvērta kuģu satiksmei 24 stundas diennaktī.

Ņemot vērā zviedru konsultantu firmas "SWECO" izstrādātā Masterplāna analīzes, Liepājas ostas jaudas iespēj pārkraut maksimāli līdz 14 milj. t kravu gadā tuvāko 10 gadu laikā, bet līdz 2005.gadam līdz 7 milj. t gadā, investējot ievērojamus līdzekļus ostas infrastruktūrā.

Jūras ostas pasažieru termināla ēka ir daļēji sagatavota līdz 300 pasažieru uzņemšanai, 1999.g. paredzēts pabeigt celtniecības 2.kārtu. Patreiz Liepājas ostā regulāras pasažieru plūsmas apkalpošanai nav gatavas valsts kontroles struktūras - muita un robežsardze. Pasažieru termināla kompleksa izveidošanai nepieciešams papildus apgūt jaunas teritorijas un piestātnes papildus esošajiem Ro-Ro kravu laukumiem un piestātnēm. Taču līdz ar Krievijas krīzes nopietno ietekmi, ostas operatori neparedz ieguldīt finansu līdzekļus pasažieru termināla attīstībai, jo piedāvājums pasažieru pārvadājumiem caur Liepājas ostu ir neliels, un pilsētas kultūras un tūrisma serviss vēl ir nepietiekams regulāras pasažieru plūsmas apkalpošanai tuvāko 5 gadu laikā.

Par Krievu armijas pamestajās dīzeļzemūdenes tika uzbūvētas 60. gados un piederēja pie tā saucamās Viskai kategorijas, taču jūrnieki tās dēvēja par viskiju. Zemūdeņu bruņojumā bija raķetes ar kodolgalviņām, taču pēdējos gados tās jūrā negāja – kalpoja kā starta pozīcija. Visa Karaosta bija slepena, bet tās sirds – zemūdeņu bāze – bija superslepena. Ap ostu izvietoti mācību korpusi, kuros katrā bija dabiska lieluma zemūdeņu nodalījumi: dīzeļu, torpēdu, glābšanas…  

Vienu laivu pārbūves sākumā pārdeva dāņiem. Militāristi uzzinājuši par šo ieceri, visādi pretojās, kamēr pats Gorbačovs deva rīkojumu to pārdot. Dāņi ierēķināja šo pirkumu savā nodarbinātības programma – bezdarbnieku, elektriķu spēkiem Zemūdene tika atjaunota un tagad iemantojusi lielu popularitāti. Pārējās krievu armijas zemūdenes sena pārdotas vācu firmai, kura nekādi nevar pabeigt tās sagriešanu metāllūžņos. Mums šādi muzeji nezin kādēļ nav vajadzīgi.

1999.gada 1.ceturksnī uzsākta un līdz 1999.g. oktobrim tiks pabeigta centrālā kuģu kanāla un Dienvidu vārtu ieejas padziļināšana līdz 11 m, kas atļaus ienākt kuģiem ar maksimālo iegrimi 9,5m, kā arī varēs izmantot Brīvostas piestātņu esošos dziļumus līdz 10,5m . Darbus veiks starptautiskā konkursā izvēlētā Beļģijas kompānija "Dredging International", finansējot par aizņemtiem līdzekļiem.

Kopš 1992.gada Liepājas osta attīstās kā daudzfunkciju tirdzniecības osta. Salīdzinot ar citām Latvijas ostām, tai ir vairākas priekšrocības:
· tā ir neaizsalstoša osta
· attālums no Liepājas līdz Skandināvijas ostām un kontinentālajai Eiropai ir mazāks nekā no citām Latvijas ostām
· tirdzniecības osta ir jauna un ostas darba organizācija ir elastīga
· ceļi un dzelzceļš nešķērso blīvi apdzīvotas teritorijas

Darbojas 3 regulāras prāmju līnijas: uz Rostoku Vācijā, Karlshamnu Zviedrijā un Orhusu Dānijā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas flotē bija 646 kuģi (1993. gada) ar koptonnāžu 1’342’836 BRT (bruto reģistra tonnas). Kuģniecībā nodarbināto skaits – 31’000 cilvēki. Kuģniecība deva Latvijai 1993. gadā 8 miljonus latu lielu ienākumu, kas sastādīja 1/5 daļu no visiem valsts ienākumiem.

1904. gadā pabeidza Liepājas ostas izbūvi, un pamatos osta saglabā arī tos pašus apveidus un lielumu arī mūsdienās. Kad 1994. gadā no osta izbrauca Krievijas kara flote tā atzīta par trešo lielāko ostu Latvijā. Ostas akvatorija 810 ha platībā iekļauj sevī Priekšostu, Brīvostu, Ziemas ostu, Tirdzniecības kanālu, Karaostas kanālu ar Tosmares baseinu. Līdz 2. Pasaules kara beigām Liepājā aktīvi darbojās tirdzniecības osta, bet bijušās PSRS militāristi to pārvērta par slēgtu  jūras karabāzi. Strādāja tikai Zvejas osta. 1992. Gada 1. Janvārī Liepājas ostā pēckara gados ienāca pirmais ārzemju tirdzniecības kuģis ar Polijas karogu. Brīvosta 1997. gadā varēja pieņemt kuģus ar maksimālo iegrimi 8,5 m. Ostā tiek veikta terminālu rekonstrukcija, kā arī jaunu terminālu būve. Padziļināts arī kuģu ceļš un veikta  hidrotehnisko būvju rekonstrukcija. 1997. gadā kopējais kravu apstrādes daudzums pārsniedza 2 miljonus tonnu, bet 1998. gadā tas jau sasniedza 2,3 miljonus tonnu gadā. Pēc Liepājas ostas attīstības plāna 2010. gadā kravu apgrozība palielināsies līdz 7 miljoniem tonnu gadā. Tā kā osta ir daudzprofilu tranzītosta, tad galvenais akcents ir eksportam no austrumiem uz rietumiem. 90% no gada kravu apgrozījuma ir tranzītkravas. Ostā darbojas vairāk nekā 10 dažādu uzņēmumu. Paši lielākie ir firma ”Terrabalt”, “Trans Liepāja”, “Duna” un “Laskana”. 1997. gada 3. Oktobrī tika svinēta ostas 300 gadu jubileja.

Liepājas Speciālā Ekonomiskā Zona

Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir izveidota 1997.gada martā ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību un rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā.

Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) aizņem gandrīz 65% pilsētas teritorijas. SEZ teritorijā iekļauta pilsētas rūpnieciskā zona, svarīgākie transporta mezgli kā dzelzceļš un lidosta, noliktavu saimniecības, kā arī attīstībai brīvās teritorijas, bet tās centrā neapšaubāmi atrodas Liepājas osta. Kopējā Liepājas SEZ teritorija ir 3739 ha; lielākā aktīvākā SEZ daļa ir Liepājas osta – 1197 ha no kuriem 376,4 ha sauszemes teritorija. Liepājas starptautiskā lidosta, kas ir 2.lielākā lidosta Latvijā aizņem 251,1 ha, rūpnieciskās apbūves teritorijas - 542,7 ha. Liepājas SEZ teritorijā atrodas arī bijusī militārā bāze Karosta, kuras piemērošana jaunām funkcijām un attīstība būtiski ietekmē Liepājas ostas saimniecisko darbību. Patreiz no kopējās SEZ teritorijas ir nodoti ilgtermiņa nomā (10 gadi un vairāk) 120,7 ha teritorijas.

Investori Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā var būt Latvijas vai ārzemju fiziskas vai juridiskas personas. Saskaņā ar likumu par SEZ uzņēmējsabiedrībām iespējams iegūt šādas galvenās nodokļu atlaides:

· 80% nekustamā īpašuma (zemes un īpašuma) nodokļa atlaide
· 80% atlaide no aprēķinātā uzņēmuma ienākuma nodokļa;
· uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanā var piemērot divkāršo amortizācijas likmi līdz 100%

· ar ienākuma nodokli apliekamo ienākumu var samazināt par infrastruktūras vai sociālās sfēras objektos ieguldītajām summām.

· atbrīvojums no PVN, muitas nodokļa, akcīzes nodokļa – pēc brīvās muitas nosacījumiem.

Liepājas SEZ izveidota uz 20 gadiem - no 1997.gada marta līdz 2017.gada martam. Tās darbības termiņu var pagarināt likumā noteiktajā kārtībā.

LIEPĀJAS SEZ PRIORITĀTES

· Kuģu ceļu un akvatorija padziļināšana;
· Maģistrālā autoceļa un pievedceļu izbūve;
· Karostas kanāla piesārņojuma likvidācija;
· Attīrīšanas iekārtu kompleksa būve ostā;
· 10 kV kabeļlīnijas un elektrosadales punkta izbūve;
· Dzelzceļa pievedceļu un šķirotavu izbūve;
· Lidostas termināla rekonstrukcija;
· Kalpaka izgriežamā tilta rekonstrukcija.

Izraksts no:

Latvijas Republika     Saeima

likums     pieņemts 17.02.1997

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums

3. pants:

(1) Liepājas  speciālā  ekonomiskā  zona  izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību,  rūpniecību,  kuģniecību  un  gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču  apmaiņu  caur  Latviju.  Tās  uzdevums  ir  piesaistīt ieguldījumus ražošanas  un  infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā.

(2) Liepājas  speciālajai  ekonomiskajai  zonai  ir  jāveicina  Liepājas

reģiona attīstība.

Izraksts no:

Latvijas Republika     Saeima

likums     pieņemts 17.02.1997

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums

55. pants

(1)    Liepājas speciālā ekonomiskā zona tiek izveidota uz divdesmit gadiem no 1997.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.martam.

(2)  Liepājas   speciālās  ekonomiskās  zonas  darbības  termiņu  likumā noteiktajā           kārtībā var pagarināt.

Liepājas speciālās zonas teritoriju apraksts

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas robežu apraksts

   1. Robeža  sākas  Baltijas  jūras  krastā pie Cietokšņa kanāla un iet pa

Cietokšņa kanālu, līdz krustojas ar Alsungas ielu.

   2. Robeža iet pa Alsungas ielu līdz dzelzceļa joslai.

   3. Robeža iet pa dzelzceļa joslu līdz 14.novembra bulvārim.

   4. Robeža iet pa 14.novembra bulvāri līdz Liepājas pilsētas robežai.

   5. Robeža iet pa Liepājas pilsētas robežu līdz Liepājas ezera dambim.

   6. Robeža  iet  pa  Liepājas  ezera  dambi  līdz  Liepājas ezera ziemeļu

krastmalai.

   7. Robeža  iet  pa  Liepājas  ezera  ziemeļrietumu krastu līdz dzelzceļa

tiltam.

   8. Robeža šķērso Tirdzniecības kanālu pa dzelzceļa tilta līniju.

   9. Robeža  iet  pa  Veco  ostmalu no dzelzceļa tilta līdz Liepājas ezera

rietumu krastam.

   10. Robeža iet pa Liepājas ezera rietumu krastu līdz Jaunajai ielai.

   11. Robeža iet pa Jauno ielu līdz Bāriņu ielai.

   12. Robeža iet pa Bāriņu ielu līdz Vecajai ostmalai.

   13. Robeža iet pa Veco ostmalu līdz Jaunajam tiltam.

   14. Robeža iet pa Jauno tiltu līdz Jaunajai ostmalai.

   15. Robeža iet pa Jauno ostmalu līdz Brīvības ielai.

   16. Robeža iet pa Brīvības ielu līdz Spartaka ielai.

   17. Robeža iet pa Spartaka ielu līdz Zemnieku ielai.

   18. Robeža iet pa Zemnieku ielu līdz Brīvības ielai.

   19. Robeža iet pa Brīvības ielu līdz Drāšu ielai.

   20. Robeža  iet  pa  Drāšu  ielu  līdz  "Liepājas metalurga" teritorijas

dienvidrietumu robežai.

   21. Robeža iet pa "Liepājas metalurga" teritorijas dienvidrietumu robežu

līdz dzelzceļa joslai.

   22. Robeža iet pa dzelzceļa joslas dienvidu robežu līdz Raiņa ielai.

   23. Robeža  iet  pa Raiņa ielas pārbrauktuvi un dzelzceļa joslas ziemeļu

robežu līdz Saraiķu ielai.

   24. Robeža iet pa Saraiķu ielu līdz Ziemupes ielai.

   25. Robeža iet pa Ziemupes ielu līdz Ventspils ielai.

   26. Robeža iet pa Ventspils ielu līdz Ziemeļu ielai.

   27. Robeža  iet  pa  Ziemeļu  ielu  līdz a/s "Lauma" teritorijas rietumu

robežai.

   28. Robeža  iet  pa a/s "Lauma" teritorijas rietumu robežu līdz Liepājas

ostas robežai.

   29. Robeža iet pa Liepājas ostas robežu līdz Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas

robežai.

   30. Robeža  iet  pa  Eļļas  ekstrakcijas  rūpnīcas  ziemeļu  robežu līdz

O.Kalpaka ielai.

   31. Robeža  iet  pa  O.Kalpaka  ielu  līdz  Mašīnbūves  rūpnīcas ziemeļu

robežai.

   32. Robeža  iet  pa  Mašīnbūves rūpnīcas ziemeļu un austrumu robežu līdz

Flotes ielai.

   33. Robeža iet pa Flotes ielu līdz Meža ielai.

   34. Robeža iet pa Meža ielu līdz krustojumam ar dzelzceļa joslu.

   35. Robeža iet pa dzelzceļa joslas ziemeļu robežu līdz O.Kalpaka ielai.

   36. Robeža iet pa O.Kalpaka ielu līdz Kapsētas ielai.

   37. Robeža iet pa Kapsētas ielu līdz Upmalas ielai.

   38. Robeža iet pa Upmalas ielu līdz O.Kalpaka ielai.

   39. Robeža iet pa O.Kalpaka ielu līdz Kaiju ielai.

   40. Robeža  iet pa Kaiju ielu līdz v/u Rietumu elektrisko tīklu austrumu

robežai.

   41. Robeža  iet  pa  v/u  Rietumu  elektrisko tīklu austrumu robežu līdz

Liepājas ostas teritorijas robežai.

   42. Robeža  iet pa Liepājas ostas teritorijas robežu abpus Tirdzniecības

kanālam līdz Baltijas jūrai.

   43. Robeža iet pa Liepājas ostas teritorijas rietumu robežu līdz ziemeļu

molam.

   44. Robeža iet pa Baltijas jūras krastu līdz Cietokšņa kanālam.

   45. Robeža sakrīt ar Liepājas lidostas robežu.

   46. Robeža iet pa Grīzupes ielu no Kapsēdes ielas līdz Liepājas pilsētas

robežai.

   47. Robeža  iet  pa  Liepājas  pilsētas  robežu  līdz tās krustojumam ar

Liepājas - Ventspils dzelzceļu.

   48.  Robeža  iet  pa  Liepājas  -  Ventspils  dzelzceļu  līdz  dzelzceļa

atzarojumam uz rūpniecības zonu "Kapsēde".

   49. Robeža  iet  pa  dzelzceļa  atzarojumu uz rūpniecības zonu "Kapsēde"

līdz tās krustojumam ar Kapsēdes ielu.

   50. Robeža iet pa Kapsēdes ielu līdz tās krustojumam ar Grīzupes ielu.

Osta – gals un sakums…

19. g.s. sākums un vidus Liepājas ekonomiskajai attīstībai bija neveiksmīgi. Problēmas kā toreiz, tā tagad vienas un tās pašas – lielie ieguldījumi ne visiem nesa cerēto pelņu, bet kreditēšana praktiski nebija attīstīta. Līdz ar to daudzas firmas, kas nespēja ilgstoši ieguldīt līdzekļus, savu darbību īsā laikā patrauca. Ostas un pilsētas uzplaukums nedeva cerēto viena dala lauku iedzīvotāju pēc īsiem laimes meklējumiem pilsētā to atkal pameta.

Tomēr ostas darbība nostabilizējas – pieauga tranzīta plūsma. Liepāju ar ārzemju ostam saistīja regulāra kuģu satiksme, kas notika pateicoties tam, ka kopš 1860. gada Liepaja darbojas ķeizara, augsti profesionāla ostas uzbūves komisija, kura ik gadu saņēma gandrīz 2 milj. rubļu no valsts kases. 3 gadu laika osta tika ievērojami paplašināta un modernizēta, arī atjaunota, tās krastu stiprinājumus. Padziļināja, iztīrija ieeju ostā un izbūvēja divus jaunus molus, tāpat nobruģēja ostas krastus, uzbūvēja bāku. 1871. g. ostas krastu koka stiprinājumus nomainīja pret granīta. Šai laikā atkal padziļināja ostu un nopietni ķērās pie tas paplašināšanas, uzbūvējot Ziemas ostu. Tā ostas paplašināšana un modernizēšana turpinājās līdz pat 1890. gadam. Liepāja jau varēja lepoties ar priekšostu ar nostiprinātiem krastiem, viļņlauzi un pagarinātu dienvidu molu.

Jāatzīst, ka tomēr gadu gaitā veiktie darbi nespēja tikt “līdzi laikam”. Gadsimta beigās izrādījās, ka Liepājas uzplaukums Tirdzniecībā un kuģu kustība prasa jaunu modernāku un plašāku ostu, kura būtu īpaši projektēta un būvēta atbilstoši laika garam un jaunajiem tehnikas sasniegumiem. Lai gan politiski Liepaja bija guvusi valdības labvēlību jaunu ostas plānu izstrādei, 1. Pasaules karš sagrāva liepājnieku izredzes tikt pie šādas – īpaši modernas  - ostas. Tomēr Liepāja 1. Pasaules kara priekšvakarā Liepājas osta bija jau kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām Baltijas juras ostam. Pateicoties pārbūvēm – paplašināšanas darbiem, kravu apgrozījums caur Liepājas ostu pieauga tik tālu ka to minēja tūlīt aiz Pēterburgas un Rīgas. Galvenā eksporta prece caur Liepājas ostu bija labība. Šīs preces eksportēšanai bija uzbūvēti 2 lieli labības elevatori, kuros varēja sabērt ap 15 tūkst. tonnu labības. Savukārt pārējo precu transportēšanas un pārvadāšanas vajadzībām ostā darbojas 2 milzīgi celtņi. Tie palīdzēja arī tik populāro koku un citu precu pārkraušanā.

Importa preču sarakstā ka pirmās minamas siļķes – no 500 – 600 tūkst. tonnu gadā. Tāpat ieveda akmeņogles, sali, mašīnas un augļus. Jāteic, ka 100 gados nekas īpaši nav mainījies eksporta precu sarakstos, ja nu vienīgi ar siļķu ēšanu liepājnieki vairs tik ļoti neaizraujas.

 

Kanāla ūdens kvalitāte

Neapšaubāmi, ka Tirdzniecības kanāls ir viens no daudzajiem pilsētas simboliem, kurš tieši vai netieši ietekmē mūs visus – tātad Liepājniekus. Vistiešāk kanāls, protams, skar Liepājas ezerā un kanālā sazvejoto zivju ēdājus. Nav nekāds noslēpums, ka liepājā kā kārtīgā zvejnieku pilsētā jau no pašiem pamatiem to nav mazums. Kaut gan līdz šim nekādas dzīvībai bīstamas vielas ūdenī nav atrastas es tomēr piederu tai cilvēku grupai, kuri uzskata, ka kanāls ir piesārņots un tur augušās zivis nevēlos ēst un domāju arī tuvākajos gados neēdīšu.    Neizbēgami kanāla ūdens, arī Liepājas ezera, kvalitāte ietekmē zivju mīlētājus. Daudzi pat diemžēl vienkārši spiesti atzīt zvejošanu vienīgo iztikas līdzekli. Skumji… Saprotams, ja piesārņojums ir ārkārtīgi augsts, bojā var aiziet arī dzīvā radība, taču kas tāds šobrīd un cerams arī tuvākajā nākotnē Liepājas Tirdzniecības kanālam nedraud.

Likums “Par vides aizsardzību”

Izraksts no:

                 Latvijas Republika     Augstākā Padome

                             likums     pieņemts 06.08.1991

                           Par vides aizsardzību

----------------- Pase -----------------

             Spēkā no:  06.08.1991

   Publikācijas avots:  ZIŅOTĀJS 29.08.1991  33nr.

            Slepenība:  bez ierobežojumiem      

              Statuss:  spēkā esošs

     Pēdējā korekcija:  06.10.1997  A.Andrejeva   

 Pēdējā statusa maiņa:    .  .                    

----------------------------------------

--------------- Piezīmes ---------------

   Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 1997.gada 11.jūnijam.

   Grozījums:  22.05.97. likums (L.V., 11.jūn., nr.141;

                                 Ziņotājs, 1997, nr.13)

----------------------------------------

   Likumā lietotie termini

   Antropogēnā vide - cilvēka darbības rezultātā pārveidotā dabas vide.

   Antropogēnās slodzes  -  vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz

dabas komponentiem  vai  teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko

un cita veida darbību. Antropogēnās slodzes var izmērīt un aprēķināt.

   Biotops -  teritorija,  kuru  raksturo  relatīvi  viendabīgs  dzīvās  un

nedzīvās dabas kopums.

   Dabas vide - dabas faktoru kopums, kas tieši vai netieši ietekmē cilvēku

dzīvi un saimniecisko darbību.

   Dabas  aizsardzība   -  dabas  daudzveidības  un  pašatjaunošanās  spēju

saglabāšanai un dabas resursu aizsardzībai nepieciešamo pasākumu komplekss.

   Dabas resursu izmantošanas limitēšana - dabas resursu izmantošanas normu

noteikšana,  pamatojoties  uz  zināšanām  par  dabas  resursu  atjaunošanās

iespējām, kā  arī  uz  apsvērumiem  par to saglabāšanas nepieciešamību kādā

laika posmā.

   Dabas  resursu   valsts   kadastri  -  sistematizētas  ziņas  par  dabas

resursiem, to  kvantitāti  un  kvalitāti;  arī to ekonomiskais novērtējums.

Kadastrā  ietilpst  kartoshēmas  un  statistiskie  materiāli.  Kadastri  ir

galvenais  dabas   resursu  izmantošanas,  to  aizsardzības  plānošanas  un

kontroles priekšnoteikums.

   Dabas genofonds  -  visu  dzīvo  organismu  sugu un to ģenētisko pazīmju

kopums.

   Dabsaimniecība -  dabas  resursu  racionāla  izmantošana, atjaunošana un

aizsardzība; tā  apvieno  visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares

un ļauj  sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības. Īpaša

dabsaimniecība  vajadzīga   tajos   apvidos   (vietās),   kur   dabas   vai

sociālekonomisko apstākļu  dēļ  nepieciešami  kādi  īpaši  ierobežojumi  un

pasākumi vai īpaša saimnieciskās darbības specializācija.

   Ekoloģija  -   kompleksa   zinātne   par  dzīvo  organismu  savstarpējām

attiecībām un viņu attiecībām ar dzīvesvietu.

   Ekoloģiskā  sertifikācija  -  kompetentu  valsts  institūciju  dokumentu

izsniegšana,    apliecinot    produkcijas    atbilstību    apstiprinātajiem

ekoloģiskajiem normatīviem un standartiem.

   Ekoloģiskā  riska   faktors   -   faktors,  kas  nosaka  vides  stāvokļa

pasliktināšanās un  negatīvo  procesu  attīstības iespējamību. Tāds faktors

var  būt   cilvēka   darbība,   saimnieciskie  objekti,  to  ekspluatācija,

tehnoloģija u.tml.

   Ekosistēma -  dzīvo organismu kopa un to eksistences vide, kas, pastāvot

cēloņsakarību un mijiedarbības saitēm, veido vienotu veselumu.

   Kultūrvide -  vide,  kas  veidojusies  cilvēka saimnieciskās darbības un

dzīvesdarbības  rezultātā   un   glabā   šīs   darbības  pēdas  (materiālus

veidojumus, kultūras vērtības un garīgās vērtības).

   Vide - dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums.

   Vides  aizsardzība   -   visas   cilvēku   dzīves   vides   saglabāšanai

nepieciešamās darbības,  arī dabas resursu aizsardzība, dabas daudzveidības

un pašatjaunošanās spēju saglabāšana.

   Vides kvalitātes  normatīvi un standarti - normatīvi: kompetentas valsts

iestādes apstiprināti  noteikumi,  kuri  reglamentē  cilvēka  saimnieciskās

darbības ierobežojumus  vai  pieļaujamos  apjomus  un  kuru  ievērošana  ir

obligāts dabsaimniecības  un vides aizsardzības priekšnoteikums; standarti:

kompetentas valsts iestādes apstiprināts tehnisko normatīvu dokuments, kurā

noteikts kādas  produkcijas  vai  cita  standartizācijas objekta tehniskais

raksturojums (normas,  noteikumi,  prasības u.tml.), kas obligāti jāievēro,

lai saglabātu  vides  kvalitāti, cilvēku veselību un sabiedrības attīstības

priekšnoteikumus.

   Vides monitorings  -  sistemātiski  vides stāvokļa novērojumi (mērījumi,

aprēķini), kas  nepieciešami  vides stāvokļa vērtējumam, vides aizsardzības

pasākumu plānošanai un to efektivitātes kontrolei.

   [<*> -  Ar  grozījumiem,  kas  izdarīti  ar 22.05.97. likumu, kas stājas

spēkā no 25.06.97.]

                      I. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

         1. pants. Likuma mērķis

   Šā likuma  mērķis  ir  izveidot  tādu sabiedrības un dabas mijiedarbības

mehānismu,  kas  garantē  vides  aizsardzību,  efektīvu  dabsaimniecību  un

Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi.

   [<*> -  Ar  grozījumiem,  kas  izdarīti  ar 22.05.97. likumu, kas stājas

spēkā no 25.06.97.]

         2. pants. Likuma galvenie uzdevumi un pamatprincipi

   Likuma galvenie uzdevumi ir nodrošināt:

   - cilvēkiem kvalitatīvu dzīves vidi;

   - dabas genofonda, biotopu un ainavu daudzveidības saglabāšanos;

   - ekosistēmu saglabāšanos un to harmonisku attīstību;

   - kultūrvides saglabāšanos un attīstību;

   - dabas resursu racionālu izmantošanu.

   Likuma pamatprincipi ir:

   - labvēlīgas  dzīves  vides  nodrošināšana  tagadējās paaudzes un nākamo

paaudžu dzīvei, darbam un atpūtai;

   - sabiedrības ekoloģisko un ekonomisko interešu saskaņošana;

   - teritoriālo,  nacionālo,  valsts un starptautisko interešu savienošana

vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

   - zinātniski tehniskā progresa sasniegumu ieviešana vides aizsardzībā un

dabas resursu izmantošanā;

   - vides aizsardzības pasākumu stimulēšana;

   -  pilnīgas   un  atklātas  informācijas  nodrošināšana  par  ekoloģisko

stāvokli;

   - vides  aizsardzības likumdošanas aktos izvirzīto prasību ievērošana un

atbildības nenovēršamība par izdarītajiem pārkāpumiem.

   [<*> -  Ar  grozījumiem,  kas  izdarīti  ar 22.05.97. likumu, kas stājas

spēkā no 25.06.97.]

         3. pants. Likuma objekts

   Likuma objekts ir vide un tajā skaitā:

   dabas resursi:  zeme,  zemes  dzīles,  augsne,  ūdeņi, atmosfēras gaiss,

flora un fauna, īpaši aizsargājamie dabas objekti un teritorijas.

Vēl jāatceras, ka tirdzniecības kanāls ieplūst Baltijas jūrā un tas arī spētu ietekmēt pludmales ūdens kvalitāti. Kā atzina Vides Veselības Centra (VVC) ārste Svetlana Jeņina tas tomēr īpaši ūdens kvalitāti Liepājas pludmalēs neietekmējot. Bet ja ietekmētu mums vēl nopietnāk būtu jādomā par kanāla attīrīšanas un aizsardzības pasākumiem. Kā nekā Liepājas pludmale nekad nav izcēlusies ar īpašu ūdens kvalitāti. Kanālu vistiešāk ietekmē Osta. Tā to pāris dienās varētu padarīt absolūti nelietojamu. Liepājas ostā tiek pieņemti visdažādākie kuģi ar visdažādāko sastāvu – sākot no pārtikas precēm un pasažieru pārvadājumiem, beidzot ar vieglajiem un smagajiem auto. Šādam kuģim Liepājas ostā vai tās tuvumā bez cietušajiem nogrimstot tā degvielas krājumi vien nodarītu ievērības cienīgu nodarījumu Baltijas jūras piekrastei Liepājā vai pat kanālam. Nerunājot par naftas produktiem.   

Vairākus gadus kanāla ūdeni ļoti nelabvēlīgi ietekmēja kanalizācijas ūdeņu iepludināšana Tirdzniecības kanālā. Tas protams bija vislētāk, bet visvairāk cieta tieši kanāls.  Kā mums pastāstīja Vides Veselības Centra (VVC) ārste Svetlana Jeņina absolūti visas kanalizācijas iztekas Liepājas pilsētas Tirdzniecības kanālā jau ir slēgtas pirms diviem gadiem. Ūdens kvalitāte Tirdzniecības kanālā šajā laika periodā ir ievērojami uzlabojusies, un vēl tiek prognozēts, ka, ja tuvākajos gados nekas nemainīsies ar kanalizācijas ūdeņu iepludināšanu kanālā, stāvoklis varētu uzlaboties vēl vairāk.

Mēs aptaujājām 88 skolēnus un skolotājus, lai uzzinātu viņu domas par Liepājas tirdzniecības kanāla ūdens kvalitāti. Lūk, izrādījās, ļoti liela daļa uzskata, ka kanāla ūdens ir patiešām nopietni piesārņots. Šādu viedokli izteica 72 skolēni. To, ka nav informēti, vai atbildi uz šo jautājumu nezin izteica 13 skolēni. Atbildes bija gluži vai automātiskas: “Protams, ka ir!”, kas liek secināt, ka šāds viedoklis ir gluži vai “iesēdies galvā” un to mainīt būtu ļoti grūti, lai neteiktu neiespējami.  Galu galā no visiem 88 skolēniem tikai 3 domā ka ūdens būtu tīrs. Aptaujājot vairāk skolēnus šis skaitlis, pēc manām domām, ievērojami nepalielinātos. Kāda skolotāja teica, ka pati redzējusi lielus eļļas plankumus kanālā. Nav jau nekāds atklājums – tādi parādās bieži. Tā kā zivis viegli pārvietojas no kanālu uz Liepājas ezeru un otrādi, var secināt, ka zivis, kuras var sazvejot ezerā nav augušas īpaši tām veselīgos apstākļos. Redzam, ka to pamanījuši visai daudzi. Jāatzīst, ka visas skolotājas, kuras mēs aptaujājām atzina vienu un to pašu  - ūdens ir piesārņots.     

Nobeigums

Rietumos esot liela interese par Liepājas ostu, tikai zināmu barjeru rada tas, ka tā bija kara osta. Ekonomiski brīvās ostas statuss nozīmē tai strauju attīstību. 

Liepājas osta – mūsu bagātība, cerība, un pilsētas saimnieciskā uzplaukums pamats. 300 gadu ostas vēsturē nav pārāk liels cipars, tāpēc atliek cerēt, ka viss labākais vēl tikai priekšā… 

Kā jau minēju Liepājas kanāls ir viens no tās daudzajiem simboliem. Tā kā esam sākuši domāt par tā kvalitātes aizsardzību nekas traģisks TUVĀKAJĀ (uzsveru tuvākajā) nākotnē gaidāms nav. Jā mēs pēkšņi nesāksim kanāla izliet visas pilsētas atkritumus, kas protams būtu vislētāk, pie tam vēl ja nenogrimtu kāds ar dīzeļdegvielu un naftas produktiem pilns kravas kuģis, gan jau viss būs kārtībā!  Kas gan būtu Liepāja ar nekam pilnīgi nederīgu kanālu, kurš pie tam vēl atrodas pašā pilsētas centrā…?