Autors: Janis
Kalnins
Jau kopš banku sektora veidošanās
pirmsākumiem Latvijā dominē universālās bankas, kas piedāvā plašu pakalpojumu
klāstu lielam klientu lokam. Pēdējā laikā atsevišķas bankas izteikušas vēlmi
specializēties, norādot uz vairāku mazo banku salīdzinoši veiksmīgo darbību.
Tās spēj saglabāt konkurētspēju banku tirgū un nevēlas apvienoties ar
lielākajām bankām.
Kādas ir būtiskākās atšķirības
specializētu un universālu banku darbības pamatprincipos?
Par specializētu var dēvēt banku, kuras
lielāko aktīvu daļu veido noteikts aktīvs vai aktīvu grupa. Tāpat specializēta
ir banka, kas orientējas uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu un nepiedāvā ļoti
plašu pakalpojumu klāstu.
Pasaules prakse liecina, ka finanšu
institūcijas, t.sk. bankas, izmanto divas dažādas darbības stratēģijas. Daļa
finanšu institūciju koncentrē darbību uz pamatpakalpojumu sniegšanu
mērķklientiem, līdz ar to specializējoties, bet pārējās finanšu institūcijas
izmanto t.s. diversifikācijas stratēģiju, piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu
lielam klientu lokam.
Šīs darbības stratēģijas atšķiras ne tikai
ar piedāvāto pakalpojumu klāstu un atšķirīgo klientu spektru, bet arī ar
rentabilitāti un pakļautību dažādiem riskiem.
Pastāv vairāki faktori, kas ietekmē bankas
to darbības stratēģijas izvēlē:
- tehnoloģiju attīstība;
- likumdošanas akti, kas regulē banku
darbību;
- pasaules tautsaimniecības globalizācija;
- pieprasījuma pārmaiņas.
Tehnoloģiju attīstība virza bankas
Komunikāciju tehnoloģiju straujā attīstība
veicina informācijas pieejamību elektroniskā formā. Klientiem tas dod iespēju
piekļūt informācijai lielākoties bez maksas un veikt banku piedāvāto
pakalpojumu cenu salīdzinājumu. Turklāt klienti var diversificēt ieguldījumus
dažādās bankās. Agrāk klientu uzņēmējdarbību lielā mērā ietekmēja informācijas
pieejamība, tagad to lielākoties iespaido tas, kā klienti izmanto šo
informāciju.
Tehnoloģiju attīstība palielina banku
konkurenci, tādēļ bankām nākas samazināt pakalpojumu cenas, lai saglabātu to
konkurētspēju. Tas veicina banku specializāciju.
No vienas puses, tehnoloģiskā attīstība stimulē
lielu finanšu institūciju veidošanos, jo tās var atļauties iegādāties jaunākas
un modernākas tehnoloģijas, kā arī sagatavot tām nepieciešamo
programmnodrošinājumu. No otras puses, mazākas finanšu institūcijas var
sasniegt to pašu rezultātu, iegādājoties programmnodrošinājumu un izmantojot
tehnoloģisko uzņēmējsabiedrību piedāvātos pakalpojumus. Lai gan tehnoloģiskā
attīstība ir ļoti strauja un modernās tehnoloģijas jau pēc salīdzinoši īsa
laika perioda noveco, mazākas finanšu institūcijas ir pietiekami elastīgas, lai
spētu šīm pārmaiņām pielāgoties.
Likumdošana nosaka banku stratēģijas
izvēli
Banku darbību regulējošie likumdošanas
akti dažādās valstīs atšķiras. Vairāku valstu likumdošanas aktos, piemēram,
noteikti ierobežojumi tādiem pakalpojumiem kā starpniecība vērtspapīru tirgū,
investīciju banku, kā arī apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana. ASV vēl nesen
attiecīgos pakalpojumus drīkstēja sniegt tikai specializētas investīciju bankas
un apdrošināšanas sabiedrības. Tas lielā mērā sekmēja banku specializāciju.
Taču šobrīd, pēc Grema-Līča-Blailija likuma (Gramm-Leach-Bliley Act) stāšanās
spēkā, kas atcēla iepriekšējos finanšu institūciju darbības ierobežojumus, tiek
prognozēta universālāku finanšu institūciju veidošanās ASV, kas piedāvās banku,
apdrošināšanas un vērtspapīru starpniecības pakalpojumus.
Latvijā bankas līdzās citiem pakalpojumiem
ir tiesīgas sniegt klientiem investīciju banku pakalpojumus, t.i., organizēt
vērtspapīru emisijas, izplatīt vērtspapīrus, kā arī parakstīties uz tiem un
piedāvāt citus ar vērtspapīriem saistītus pakalpojumus, kas būtībā nozīmē, ka
likumdošanas akti Latvijā neierobežo universālu vai specializētu banku
veidošanos.
Taču tas, ka likumdošanas akti atļauj
bankām sniegt klientiem plašu pakalpojumu spektru, nenozīmē, ka pasaulē strauji
varētu samazināties specializēto banku skaits. Banku skaits turpinās
samazināties, taču tas notiks, apvienojoties esošajām specializētajām bankām,
kas, saglabājot savu identitāti, darbosies vienā finanšu grupā.
Banku darbības stratēģija globalizācijas
ietekmē
Šobrīd ir vērojama izteikta tendence
veidoties lielām globālām finanšu institūcijām. Galvenokārt to nosaka aizvien
pieaugošā konkurence, ko veicina informācijas tehnoloģiju attīstība. Lai gan
sākotnēji varētu likties, ka globalizācijas rezultātā veidojas milzīgas
universālas bankas, taču būtībā arī lielās bankas ir spiestas specializēties.
Lielākā daļa šo universālo banku ietver sevī atsevišķus šauri specializētus
meitasuzņēmumus.
Skandināvijas lielākā finanšu grupa Nordea
darbojas sešās pamatjomās - banku pakalpojumu sniegšana fiziskajām personām un
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (retail banking), korporatīvo un institucionālo
klientu apkalpošana, aktīvu pārvaldīšana un trasta pakalpojumi, investīciju
bankas pakalpojumi, dzīvības apdrošināšana un pensiju fondi, nedzīvības
apdrošināšanas pakalpojumi. Standartizētos banku pakalpojumus sniedz grupā
ietvertās bankas, savukārt investīciju bankas pakalpojumus sniedz atsevišķs
uzņēmums, kas specializējas korporatīvo finanšu un citos investīciju banku
pakalpojumos, bet apdrošināšanas pakalpojumus sniedz grupā ietvertās
apdrošināšanas sabiedrības.
Jautājums, vai finanšu institūcija, kas
izveidosies, apvienojoties vairākām specializētām finanšu institūcijām, būs
savā darbībā efektīvāka nekā atsevišķās finanšu institūcijas, joprojām ir
diezgan sarežģīts un uz to nevar sniegt konkrētu, viennozīmīgu atbildi.
Teorētiski ieguvums no šādas apvienošanās būtu piedāvāto pakalpojumu
diversifikācija, kas varētu mazināt finanšu institūcijas darbības risku, taču
ar vienu nosacījumu - ja šī apvienotā finanšu institūcija pakalpojumus sniegs
atšķirīgam klientu lokam, pretējā gadījumā darbības risks var nesamazināties.
Tāpat nevar apgalvot, ka apvienotā finanšu
institūcija, kas sniegs visus finanšu pakalpojumus, spēs piesaistīt tikpat
daudz klientu kā atsevišķās specializētās finanšu institūcijas kopā, kas
specializēsies atsevišķu finanšu pakalpojumu piedāvāšanā. Tas ir saistīts ar
to, ka klienti, iespējams, nelabprāt vēlēsies saņemt visus pakalpojumus vienā
un tajā pašā institūcijā, jo arī viņi domās par risku diversificēšanu jeb savu
finanšu resursu uzticēšanu vairākām finanšu institūcijām, nevis vienai.
Pieprasījuma pārmaiņas
Pēdējos gados pasaulē iezīmējas tendence
mainīties banku pakalpojumu struktūrai. Samazinās bankas kā finanšu starpnieka
loma kapitāla un naudas tirgū, jo aizvien vairāk cilvēku izvēlas ieguldīt naudu
vērtspapīros vai dažādos
fondos, tādējādi kļūstot par investoriem,
nevis noguldīt naudu bankā. Latvijā šī tendence vēl nav novērojama.
To lielā mērā nosaka iedzīvotāju
labklājības līmenis, taču atsevišķos iedzīvotāju slāņos tā jau sāk iezīmēties.
Līdz ar pieprasījuma pārmaiņām bankas
vairāk piedāvā investīciju pakalpojumus, kā arī trasta operācijas, kas šādos
apstākļos ir likumsakarīgi. Turklāt atsevišķas bankas specializējas tikai šo
pakalpojumu sniegšanā.
Kādas ir banku specializācijas un
diversifikācijas priekšrocības un trūkumi?
Par labu diversifikācijai
Diversifikācijas galvenā priekšrocība
neapšaubāmi ir tā, ka gadījumā, ja bankai neveicas atsevišķos uzņēmējdarbības
segmentos vai tālāka darbība tajos ir saistīta ar palielinātu risku, tā var
vairāk pievērsties pārējiem tirgus segmentiem, kuros tā darbojas, vai
pārorientēties uz citu pakalpojumu sniegšanu. Tas ir iespējams, pateicoties tās
plašajam pakalpojumu klāstam un izmantotajām salīdzinoši universālajām bankas
informācijas tehnoloģijām.
Priekšrocība ir bankas ieguldījumu
diversifikācijas iespējas, taču tās izmanto gan universālās, gan specializētās
bankas. Tomēr specializētajās bankās ieguldījumu diversifikācijas instrumentu
izvēle ir ierobežota.
Ieguldījumu portfeļteorija (portfolio
theory) nosaka, ka dažādu aktīvu portfelī ieguldījumu risks ir mazāks nekā
vidējais svērtais ieguldījumu risks atsevišķos aktīvos, izņemot gadījumus, kad
pastāv pilnīga korelācija starp atsevišķo aktīvu ienesīgumu. Diversifikācija
samazina ieguldījumu risku, proporcionāli nesamazinot gaidāmo atdevi no šiem
ieguldījumiem. Tas norāda uz to, ka universālo banku darbība būtībā ir mazāk
riskanta.
Ieguldījumu diversifikāciju ievērojami
ietekmē banku lielums. Parasti ierobežotā lokālā tirgū mazām bankām ir
raksturīga ierobežota spēja diversificēt to ieguldījumu risku. Ja mazas bankas
orientējas uz atsevišķu pakalpojumu sniegšanu ierobežotā tirgū, tās būtībā
šauri specializējas un atsakās no iespējas diversificēt risku.
Specializācijas priekšrocības un riski
Specializācijas galvenā priekšrocība ir
iespēja iegūt vadošo pozīciju izvēlētajā tirgus segmentā, kā arī paaugstināta
darbības efektivitāte šauras specializācijas rezultātā.
Paaugstināta darbības efektivitāte tiek
panākta, pateicoties būtiskai izmaksu ekonomijai. Specializētai bankai parasti
raksturīgas specifiskas fiksētās izmaksas, kas saistītas ar speciālas
infrastruktūras uzturēšanu vai speciālistu algošanu un gandrīz nemainās. Tā
rezultātā līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc specializētā pakalpojuma samazinās
vienas specializētā pakalpojuma vienības pašizmaksa, kas dod iespēju veiksmīgi
konkurēt. Raksturīgi piemēri ir hipotekārie kredīti, kredītkartes un trasta
pakalpojumi. Piemēram, lai izsniegtu hipotekāros kredītus, ir jāpiesaista
nekustamā īpašuma tirgus un celtniecības speciālisti, kas universālajām bankām,
ja tās piedāvā šādu pakalpojumu, liek veidot šo pakalpojumu kā savu
pamatpakalpojumu, pretējā gadījumā tas nav konkurētspējīgs ar specializēto
banku atbilstošo pakalpojumu. Specializēto kredītkaršu bankām ir nepieciešamas
ļoti specifiskas iekārtas un programmnodrošinājums. Arī trasta pakalpojumu
sniedzējiem ir jāalgo speciālisti, tādējādi universālajām bankām šis
pakalpojums kļūst nerentabls. Būtisks faktors, kas nosaka, vai mazo banku
piedāvātie specializētie pakalpojumi kļūs konkurētspējīgi ar lielāko banku
piedāvātiem līdzīgiem pakalpojumiem, ir nepieciešamais minimālais apgrozījuma
apjoms, kas mainīgu tehnoloģiju un palielinātu fiksēto izmaksu apstākļos kļūst
aizvien lielāks un tādējādi aizvien grūtāk sasniedzams mērķis. Tas izskaidro
pēdējos gados vērojamo finanšu institūciju konsolidācijas tendenci.
Specializāciju starpniecības pakalpojumu
sniegšanā lielā mērā veicina finanšu institūcijas pieredze un papildu zināšanas
par konkrētu finanšu pakalpojumu un tā pieprasītāju vajadzībām. Pateicoties
finanšu institūcijā strādājošo speciālistu pieredzei un izstrādātajām specializētajām
procedūrām, būtiski samazinās ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu saistītās
izmaksas (īpaši - iespējamie zaudējumi). Tādēļ konkurentu iesaistīšanās šajā
tirgus segmentā ir apgrūtināta. Līdz ar to specializētās finanšu institūcijas
iegūst vēl kādu priekšrocību - tās piedāvā pakalpojumus, kurus lielākās finanšu
institūcijas vai nu nevēlas piedāvāt, vai arī mazās finanšu institūcijas ir
spējīgas tos piedāvāt ar labākiem un elastīgākiem nosacījumiem.
Tas, vai Latvijā ir daudz šādu
pakalpojumu, ir diskutējams jautājums, taču prakse liecina, ka ir daudz mazu
banku un citu finanšu institūciju, kas, lai gan nav deklarējušas savu
specializācijas jomu, taču veiksmīgi darbojas, apstiprinot iepriekš izteikto
apgalvojumu. Situācija mainīsies, kad lielākās finanšu institūcijas vēlēsies
jeb būs spējīgas piedāvāt šos pakalpojumus uz līdzvērtīgu nosacījumu bāzes.
Specializētās bankas, kas specializējas
noteikta pakalpojuma sniegšanā, piemēram, noteikta kredīta izsniegšanā, parasti
ir agresīvākas, piedāvājot šo pakalpojumu, un tām ir lielāks kredītu īpatsvars
kopējos aktīvos. Šādām bankām parasti ir mazāki zaudējumi neatgūtu kredītu dēļ
salīdzinājumā ar universālajām bankām. Tas ir saistīts ar lielo pieredzi šajā
tirgus segmentā. Lielākā daļa specializēto banku koncentrē savu darbību uz
relatīvi riskantiem aktīviem, līdz ar to tās parasti pelna vairāk, bet to peļņa
ir pakļauta lielākām svārstībām.
Galvenais un lielākais drauds specializētu
institūciju darbībai ir pēkšņas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, kurā tās
darbojas, piemēram, pieprasījuma pārmaiņas. Lai mazinātu ar to saistīto
darbības risku, bankām vispirms būtu jādefinē to kompetences sfēra un
pakalpojumi, kuros tās var specializēties, kā arī jāveido no specializētajiem
pakalpojumiem atvasināti pakalpojumi, tādējādi diversificējot savu darbību.
Specializētu banku var ietekmēt arī vienas
vai vairāku lielu universālo banku, kuras darbojas vienā tirgū, lēmums piedāvāt
to pašu pakalpojumu, veidojot to par vienu no saviem pamatpakalpojumiem. Tas
var ļoti apgrūtināt specializētās bankas darbību, ja tā ir ievērojami mazāka
par potenciālo konkurenti.
Situācija Latvijā
Viens no rādītājiem, kas raksturo banku
specializāciju, ir to aktīvu struktūra.
Latvijas banku aktīvu struktūra 2000. gada
30. septembrī 1 (%)
Bankas nosaukums Aktīvu pozīcija
Prasības pret kredītiestādēm Kredīti Pārējie
aktīvi Aktīvi pārvaldīšanā
Aizkraukles banka 33.36 22.85 4.04 0.23
Baltijas Starptautiskā banka 55.86 22.96
10.88 2.95
Baltijas Tranzītu banka 17.94 48.22 16.37
0.40
Banka "Paritāte" 23.79 25.45
10.13 29.07
Hansabanka 16.82 41.06 1.03 1.67
Latvijas Ekonomiskā komercbanka 47.18
14.48 4.05 28.77
Latvijas Biznesa banka 40.61 23.29 0.38
27.79
Latvijas Hipotēku un zemes banka 9.09
74.68 1.29 0.00
Latvijas Krājbanka 5.88 24.55 23.70 4.53
Latvijas tirdzniecības banka 89.54 4.25
1.05 0.00
Latvijas Unibanka 15.73 59.63 0.68 0.00
Māras banka 13.65 74.50 0.87 0.00
Merita Bank Plc Rīgas filiāle 29.08 53.53
5.24 0.00
Multibanka 66.40 18.64 0.24 6.56
Ogres komercbanka 49.54 14.45 2.56 22.22
Parekss-banka 20.75 39.92 2.30 0.86
Pirmā Latvijas Komercbanka 13.75 34.69
27.68 0.00
Rietumu Banka 42.93 20.76 20.62 12.01
Saules banka 74.58 15.05 3.87 0.02
Trasta komercbanka 1.50 1.80 8.99 78.06
VEF banka 44.76 15.43 7.34 24.47
Vereinsbank Rīga 18.53 58.50 2.93 0.00
1 Avots: "Latvijas Vēstnesis".
Latvijas banku aktīvu struktūra diezgan
būtiski atšķiras, kas liecina par atsevišķu banku specializācijas pakāpi. Tā,
piemēram, a/s "Māras banka" un valsts a/s "Latvijas Hipotēku un
zemes banka" ir izteikti specializējušās kredītu izsniegšanā. Tie pārsvarā
ir hipotekārie kredīti vai kredīti pret nekustamā īpašuma ķīlu. Savukārt a/s
"Baltijas Starptautiskā banka", a/s "Latvijas tirdzniecības
banka", a/s "Multibanka" un a/s "Saules banka"
ievērojamu aktīvu daļu izvietojušas kā aizdevumus citām kredītiestādēm. A/s
"Trasta komercbanka" lielu daļu aktīvu struktūrā veido aktīvi
pārvaldīšanā. Līdzīgi tas ir a/s bankai "Paritāte", a/s
"Latvijas Ekonomiskā komercbanka" un a/s "Latvijas Biznesa banka".
Salīdzinājumam - finanšu grupā Nordea
ietilpstošo banku aktīvu struktūra.
Finanšu grupā Nordea ietilpstošo banku
aktīvu struktūra 2000. gada 30. septembrī1 (%)
Bankas nosaukums Aktīvu pozīcija
Prasības pret kredītiestādēm Kredīti Pārējie
aktīvi Aktīvi pārvaldīšanā2
Nordbanken 13.24 70.82 6.11 0.00
Merita Bank 26.66 51.75 4.98 0.00
Uniban 19.56 52.36 5.82 0.00
1 Merita Bank dati.
2 Bilances posteņa "aktīvi
pārvaldīšanā" nav.
Nordbanken specializējas hipotekāro
kredītu izsniegšanā. Kredītu īpatsvars tās kopējos aktīvos ir salīdzinoši
liels. Ja salīdzina šo Nordbanken rādītāju ar to Latvijas banku rādītājiem, kas
specializējas hipotekāro kredītu izsniegšanā, redzams, ka gan valsts a/s
"Latvijas Hipotēku un zemes banka", gan a/s "Māras banka" attiecīgie
rādītāji ir ļoti līdzīgi.
Ja salīdzina Merita Bank un Unibank
Denmark kredītu īpatsvaru kopējos aktīvos ar Latvijas banku attiecīgo rādītāju,
redzams, ka tikai dažām bankām, neskaitot a/s "Māras banka" un valsts
a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka", šis rādītājs ir aptuveni tajā
pašā līmenī, bet pārējām tas ir zemāks.
Šāda aktīvu analīze norāda uz to, ka
Latvijas bankām raksturīga zināma specializācija. Galvenais faktors, kas nosaka
finanšu institūcijas stratēģijas izvēli, ir pieprasījums, patērētāju vajadzības
un konkrētā tirgus konjunktūra. Ekonomikas teorijā nav viennozīmīgas atbildes
uz jautājumu, kura no stratēģijām ir labāka. Specializācija ļauj koncentrēties
uz pamatpakalpojumiem un pamattirgiem, kuros finanšu institūcija uzskata sevi par
ekspertu, savukārt diversifikācija, veidojot papildu pakalpojumus, atklāj
jaunas iespējas un sniedz pieeju jauniem tirgiem.
Izmantotā literatūra
"Latvijas Vēstnesis", Nr.
358/359-384/385 (12.-31.10.2000.)
Furlong, F. The Gramm-Leach-Bliley Act and
Financial Integration, Economic Letter, Number 2000-10; March 31, 2000, Federal
Reserve Bank of San Francisco.
(www.frbsf.org/econrsrch/wklyltr/2000/index.html)
Specialization, Diversification, and the
Structure of the Financial System: The Impact of Technological Change and
Regulatory Reform. Proceedings of a Conference Sponsored by the Federal Reserve
Bank of New York, June 9, 2000, Economic Policy Review, Volume 6, Number 4.
(www.ny.frb.org/rmaghome/econ_pol/900indx.html)
A un R 2001/1
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru