Bibliotēku Zinātne

Autors: Nezināms

Bibliotēku zinātne ir zinātnes apakšnozare, kura nodarbojas ar tradicionālās un modernās (rokrakstu, iespiestās un elektroniskās) rakstītās informācijas funkcionēšanas likumsakarību pētīšanu sabiedrības sistēmā “dokuments – bibliotēka – lietotājs”. Bibliotēku zinātnes uzdevums ir bibliotekārās prakses pētīšana un tās vispārināšana, teorētisko ideju eksperimentāla pārbaudīšana un tās realizēšana praksē. Tā meklē jaunus bibliotēku darba attīstības ceļus, radot jaunu darba pieredzi. Bibliotēku zinātne ietilpst sociālo zinātņu blokā. Tā pēta bibliotēku darbu teorētiskā, vēsturiskā, organizatoriskā un metodiskā aspektā. 

Bibliotēku zinātnes aizsākumi meklējami 19.gadsimta pirmajos gadu desmitos. Pirmo reizi jēdziens “bibliotēku zinātne” tika minēts Vācijā, samērā ātri izplatījās Eiropā, turpretim Amerikā tas radās apmēram 60 gadus vēlāk. Par bibliotēku zinātni ir nostiprinājušās divas koncepcijas. Pirmā to uzskata par patstāvīgu zinātni, otrā – par lietišķu disciplīnu, kas pakārtota kādai citai. Pēdējos gados šo koncepciju savstarpējā cīņā iesaistījusies arī tā sauktā informacionālā bibliotēku zinātnes koncepcija, ko radījis informācijas sprādziens, informācijas plūdi un straujā informātikas attīstība.

 Teorētiskajā pētīšanas procesā notiek bibliotēku un bibliotēku sistēmu funkcionēšanas likumsakarību un principu salīdzināšana. Tiek apkopota informācija par bibliotēku sociālo lomu, tās funkcijām, uzdevumiem un darbības saturu. Bibliotēkas darba teorētiskajā pētīšanas procesā tiek aplūkota bibliotēku zinātnes vieta citu zinātņu vidū, tās saistība ar citām zinātnēm, dažādas likumsakarības. Tās ietvaros tiek izstrādāta bibliotēku tipoloģija un tehniskā metodoloģija. Teorētiskā pētīšanas procesa rezultātā tiek dots pilnīgs par bibliotēku darbu un likumsakarībām tajā.

Vēsturiskais aspekts – tajā tiek pētīta bibliotēku rašanās vēsture, pilnveidošanās un attīstības likumsakarības. Izsekojot bibliotēkas attīstības tendencēm, pēta bibliotekāro ideju un uzskatu evolūciju. Tiek atklātas bibliotekārās teorijas un prakses likumsakarības mūsdienās.

 Organizatoriski – tiek zinātniski pamatota valsts bibliotēku funkcionēšanas racionāla sistēma. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, tiek izstrādāti bibliotēku sistēmu organizācijas principi un bibliotēku darba zinātniskās organizācijas ceļi un izmantojamie līdzekļi. Tas tiek izstrādāts ne tikai visai bibliotēku sistēmai, bet arī atsevišķiem bibliotēkas darba virzieniem. Bibliotekārajā darbā izmantotās metodes un paņēmieni tiek pētīti metodiskajā aspektā. Tiek pārbaudīta to efektivitāte, tāpat arī veicināta jaunās metodoloģijas ieviešana bibliotēku darbā. Katram bibliotekārā darba virzienam tiek izstrādāta sava metodika.

 Bibliotēku zinātne savā attīstībā ir saistīta ar visdažādākajām mūsu dzīves ekonomiskajām un sociālajām pusēm. Dažādos darba aspektos ir nepieciešama zinātniska, pedagoģiska, socioloģiska, psiholoģiska, ekonomiska, ētiska izpratne. Bibliotēkām attīstoties rodas jauni darba virzieni. Tādi kā bibliotekārā psiholoģija, bibliotēku darba ekonomika, bibliotēku menedžments, bibliotekārā ētika, bibliotekārā pedagoģija u.c.

 Bibliotēku darba organizācijā ietilpst bibliotēku darba vadības un bibliotēku metodiskās vadības procesi. Tā sevī ietver arī bibliotekārā darba zinātniskās organizācijas, normēšanas, plānošanas un uzskaites procesus. Svarīga sastāvdaļa ir bibliotēku struktūras veidošana, bibliotekāro, bibliogrāfisko un informacionālo procesu tehnoloģijas un automatizācijas jautājumi.

Bibliotēku zinātnes struktūra izvērstā veidā sevī ietver vispārīgo daļu un konkrētas bibliotekāri zinātniskas kategorijas. Vispārīgā daļa sastāv no teorētiskā aspekta, vēstures, organizācijas un metodoloģijas.

Konkrētās zinātniskās disciplīnas sevī ietver zinātnisku bibliotekāro disciplīnu sistēmu, kura formējas bibliotekāro zināšanu diferenciācijas un integrācijas savstarpēji saistītu procesu rezultātā. Katram šīs darbības virzienam ir nepieciešama individuāla metodika un organizācija. Tādējādi – ja vispārīgā bibliotēku zinātnes daļa pēta bibliotēku darba attīstības likumsakarības, bibliotēku sabiedriskās, sociālās, komunikatīvās lomas izpausmes, kā arī bibliotēku kā informācijas iestādi, bibliotēku tipoloģiju, tad konkrētas zinātniskās disciplīnas ir bibliotēku fondi, bibliotēku katalogi, darbs ar lasītājiem. Ja runā par katru konkrēto disciplīnu atsevišķi, tad bibliotēku fondi aplūko atlases un dažādu tipu un veidu bibliotēku fondu veidošanas principus un metodiku. Tāpat tiek aplūkotas grāmatu fonda sastāva izpētes metodes, sistēma bibliotēku apgādē ar literatūru. Pie šīs disciplīnas pieder arī fondu glabāšana un izvietošana, fondu racionāla izmantošana.

Bibliotēku katalogi nodarbojas ar iespieddarbu apraksta un sistematizācijas jautājumiem, bibliotēku alfabētisko, sistemātisko, priekšmetu katalogu, datorkatalogu sastādīšanas teoriju un metodoloģiju.

Darbs ar lasītājiem – šajā disciplīnā tiek analizēta bibliotēku fondu lietošanas organizācija, lasīšanas un lasītāju izpēte, grāmatu un citu dokumentu reklāma, bibliotekārie, bibliogrāfiskie un informacionālie pakalpojumi, lasītāju apkalpošanas sistēmas dažāda tipa bibliotēkās.

Izmantotā literatūra:

Čubarjans O. Bibliotēku zinātnes pamati. – Rīga:Zvaigzne, 1972.

Mauliņa A. Bibliotēku zinātne: par un pret//Labrīt.-1995.-8.aprīlis.

Mauliņa A. Bibliotēku zinātnes attīstība un vieta zinātņu sistēmā//  Informatīvi bibliogrāfiskā nodrošinājuma problēmas. – Rīga:    Avots, 1988.-13.-33.lpp.

Bibliotēka un sabiedrība: Zinātniskie raksti. 610.sējums.-Rīga: Latvijas Universitāte, 1997.  –19.lpp.

http://www.usnews.com/usnews/edu/beyond/grad/gbmls.htm

Datorenciklopēdija “Encarta”