Brīvās ekonomiskās zonas

Ventspils Augstskolas

Pārvaldības un Ekonomikas nodaļas

2. kursa studenšu

Ingas Krēķes un Ilzes Šīmanes

referāts makroekonomikā

par tēmu

“Brīvās ekonomiskās zonas”.

                                  

08.11.1999.

Saturs

I. DAĻA

1.                 Brīvo ekonomisko zonu būtība un priekšnosacījumi zonas funkcionēšanai.

2.                 Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā:

·                    Rīgas Tirdzniecības brīvosta,

·                    Ventspils brīvosta,

·                    Liepājas speciālā ekonomiskā zona,

·                    Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona.

3.                 Brīvās ekonomiskās zonas ārpus Latvijas.

4.                 Brīvo ekonomisko zonu modeļi pēc ģeogrāfiskā stāvokļa, valsts vai tās saimnieciskās attīstības līmeņa.

5.                 Brīvo ekonomisko zonu grupēšana pēc darbības profila.

6.                 Zonu iedalījums.

7.                 Zonu grupas:

·                    Zonas ar ražošanas ievirzi

·                    Zonas ar pakalpojumu un tirdzniecības ievirzi.

8.                 Ieguvumi un zaudējumi.

II. DAĻA

1.                 Brīvostas.

2.                 Ventspils Brīvosta.

             Ekonomiskā zona - noteikts valsts reģions, kurā spēkā īpašas investīciju veicinošas likumdošanas normas, t. sk., nodokļu un nodevu atlaides importam ražošanas uzņēmumiem, kuri reeksportē savu produkciju. Šādā zonā reģistrētās sabiedrības tiek sauktas par beznodokļu sabiedrībām vai off-shore kompānijām, bet brīvās ekonomiskās zonas par off-shore zonām jeb ofšora zonām.

Lielākajai sabiedrības daļai brīvās ekonomiskās zonas saistās ar Lihtenšteinā, Kaimanu salās un citās tāda veida teritorijās reģistrētiem ofšoru uzņēmumiem, ar kuru palīdzību var viegli legalizēt apšaubāmi iegūtus miljonus. A. Lembergs (Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs) izvirza apgalvojumu, ka budžeta zaudējumi, iespējams, būtu vēl lielāki, ja speciāli ekonomiskās zonas netiktu izveidotas, un ostas, kas ir būtiskākā Latvijas tranzītkoridora sastāvdaļa, nesaņemtu ievērojamas investīcijas attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai.

Lai zonas varētu funkcionēt, tās pamatā jābūt  gan ekonomiskajam, gan juridiskajam  izdevīgumam. Galvenais izdevīguma faktors ir muitas brīvība.

Priekšnosacījumi zonas funkcionēšanai:

1.     Dabiskie nosacījumi

·        teritorijas piemērotība;

·        izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis;

·        zema zemes rentes maksa;

·        kvalificēts, lēts darbaspēks.

2.     Nosacījumi, kas saistīti ar zonas apkalpošanu

·        infrastruktūra attīstīta;

·        mūsdienīgas noliktavas;

·        izdevīgi transporta mezgli un sakari;

·        attīstīta sakaru sistēma;

·        dzīvesvietas nodrošinājums.

3.     Sistēmnosacījumi, kuri izriet no sociālekonomiskās sistēmas nosacījumiem.

·        demonopolizācijas un debirokrātijas nepieciešamība ārējās tirdzniecības funkcionēšanā;

·        zonas uzskatīt par pasaules tirgus daļu;

·        piegādes no valsts uz zonu uzskatīt par eksportu, kura darījumi samaksājami valūtā;

·        debirokratizācija, liberalizācija, jebkādu administratīvo, pasu režīma u.c. formalitāšu kārtošana. 

Brīvā ekonomiskā zona tiek atdalīta no pārējās muitas teritorijas. Ārvalstu preces maksājumu zonā tiek pielīdzinātas precēm, kuras atrodas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas robežām.

Brīvajā zonā ir atļauta jebkura ražošanas un tirdznieciskā darbība, kā arī jebkura pakalpojumu sniegšana likumu noteiktajā kārtībā. Specializētajās zonās radīti atviegloti noteikumi eksportētājuzņēmumiem.

Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā sāka veidoties 1996.gada beigās un 1997.gada sākumā pēc privātkapitāla iniciatīvas un ar valsts atbalstu. Pašlaik Latvijā darbojas 4 brīvās zonas:

·                    Ventspils brīvosta

·                    Rīgas brīvosta

·                    Liepājas speciāli ekonomiskā zona

·                    Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona.

1996.gada 21.novembrī tika pieņemts “Rīgas tirdzniecības brīvostas likums”. Likums nosaka, ka Rīgas tirdzniecības brīvosta ir noteikta, norobežota Latvijas Republikas sauszemes teritorijas daļa un tai piegulošā iekšējo ūdeņu daļa. Brīvostas zona ir brīvā muitas zona.

1997.gada 3.janvārī ir pieņemts “Ventspils brīvostas likums”. Likums nosaka Ventspils brīvostas darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darbvietu radīšanu.

1997.gada 17.februārī Latvijas Republikas Saeimā pieņemts “Liepājas speciāli ekonomiskās zonas likums”, kas nosaka  Liepājas speciāli ekonomiskās zonas pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību, kā arī uzņēmējdarbības, ieguldījumu, nodokļu, muitas lietu īpatnības, rīcību ar nekustamo īpašumu un ārvalsts īpatnības Liepājas speciāli ekonomiskajā zonā. Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju.

Kā pēdējais 1997.gada 1.oktobrī Latvijas Republikas Saeimā pieņemts “Rēzeknes speciāli ekonomiskās zonas likums”, kas nosaka Rēzeknes speciāli ekonomiskās zonas pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību, kā arī uzņēmējdarbības, ieguldījumu, nodokļu, muitas lietu īpatnības, rīcību ar nekustamo īpašumu un ārvalstnieku darba īpatnības Rēzeknes speciāli ekonomiskajā zonā. Šī zona izveidota ar mērķi veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbvietu radīšanai. Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai ir jāveicina visa Latgales reģiona attīstību.

Pašlaik katrai no četrām Latvijas brīvajām ekonomiskajām zonām ir speciāls likums, kas nosaka to darbību. Speciālistu vidū pastāv viedoklis, ka lietderīgi būtu izstrādāt vienotu likumu par speciāli ekonomiskajām zonām.

 Brīvās ekonomiskās zonas pasaulē veidojas valstīs un rajonos, kuras vēlas paātrināt savu attīstību, piesaistot ārvalstu kapitālu. Kapitāla piesaistīšana notiek, radot izdevīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai un kapitāla uzkrāšanai.

Lietuvas valdība likumdošanu par speciāli ekonomiskajām zonām adaptēja jau 1995.gadā. Pašlaik brīvās ekonomiskās zonas izveidotas Kauņā, Klaipēdā un Šauļos. Brīvās ekonomiskās zonas tiek veidotas arī Igaunijā.

Pasaulē brīvajām ekonomiskajām zonām pēc to ģeogrāfiskā stāvokļa, valsts vai tās saimnieciskās attīstības līmeņa tiek izdalīti trīs modeļi:

1.               Rūpniecības un tirdzniecības attīstības modelis – valstīs, tajā skaitā vāji attīstītās vai to reģionos.

2.               Tirdzniecības modelis – noieta vides veidošana transporta ceļu tuvumā.

3.               Starptautiskās tirdzniecības maiņas, tranzīta atvieglošanas un aktivizēšanas modelis – modernas, uz eksportu orientētas rūpniecības veidošana.

 

Brīvo ekonomisko zonu grupēšana pēc darbības profila

(zonu darbībai nav stingru iedalījuma, var būt dažādi zonu paveidi).

Tips	Privilēģijas zonas	Attiecas uz	Gaidāmais efekts
Brīvmuitas, beznodokļu, ostas noliktavas, pieostu joslas	-atbrīvotība no muitas maksājumiem, importa un eksporta netiešajiem nodokļiem	-visām ievedamām un izvedamām precēm	-tirdzniecības apjoma pieaugums; -starptautisku saimniecisku darījumu attīstība; -pilsētas, reģiona saimnieciskā attīstība;
Brīvmuitas, beznodokļu tirdzniecības zonas (brīvmuitas veikali)	-atbrīvotība no muitas maksājumiem un netiešajiem nodokļiem	-precēm, kuras tiek pārdotas, lai izvestu uz ārzemēm	-preču pārdošanas operāciju pieaugums brīvmuitas zonās
Atklātās banku zonas	-atbrīvotība no valūtas kontroles; -atbrīvotība no noteiktu rezervju lieluma uzturēšanas; -brīva procentu likmes noteikšana; -brīva valūtas kursa noteikšana		-ārzemju kapitālieguldījumu piesaistīšana
Atklātās apdrošināšanas zonas	-atbrīvotība no muitas maksājumiem, tiešajiem ienākuma un netiešajiem nodokļiem	-visām firmām zonas teritorijā, kuras ražo produkciju eksportam	-valūtas ienākumu augšana; -nodarbinātības pieaugums; -jaunas tehnoloģijas ieplūšana
Speciālās ekonomiskās zonas ar ražošanas ievirzi	-atbrīvotība no muitas maksājumiem un nodokļu atvieglojumi; -zemes rentes zemais līmenis; -labvēlīgs režīms ārzemju investīcijām	-visām firmām zonas teritorijā	-reģiona saimnieciskā attīstība

Zonu iedalījums:

1.               Klasiskajās brīvajās ekonomiskajās zonās visbiežāk nodokļi vispār neeksistē un par beznodokļu sabiedrībām pieņemts uzskatīt visas tur reģistrētās firmas.

2.               Zemes, kurās no nodokļiem atbrīvo tikai tās firmas, kuras darbojas noteiktajā nozarē.

3.               Par brīvajām ekonomiskajām zonām var nosacīti uzskatīt valstis, kurās nodokļu atvieglojumi piešķirti tikai tā saucami nerezidentu sabiedrībām – firmas, kuras ir dibinājuši ārzemnieki un kuras darbojas tikai aiz attiecīgās valsts robežām.

Brīvās ekonomiskās zonas nosacīti var iedalīt divās grupās: zonas ar ražošanas ievirzi un zonas ar pakalpojumu un tirdzniecības ievirzi.

                              Brīvās ekonomiskās zonas

    

   Zonas ar ražošanas ievirzi                 Zonas ar pakalpojumu un

                                                                   tirdzniecības ievirzi

                                                                              

Atklātās eksporta            Speciālās ekonomiskās

  zonas                                          zonas

Zonas ar ražošanas ievirzi dalās divās daļās:

1.               Atklātās eksporta zonās.

Šīs zonas ir speciālo ekonomisko zonu paveids, jo praktiski skar tikai tos zonas uzņēmumus, kuri ražo produkciju eksportam. Atklāto eksportu zonu atvieglojumi ir lielāki.

2.               Speciālās ekonomiskās zonas.

 Šīs zonas ir joslas ar sīkāku sistēmtiesiksi organizatorisko un ekonomisko regulējumu attiecībā pret pārējo valsts teritoriju. Sistēmnosacījumu īstenošanās padara iespējamu subjektam, kas uzsācis ekonomisko darbību zonas teritorijā, ārkārtēja ekonomiska izdevīguma un neekonomisku priekšrocību gūšanu. Saimnieciskā darbība tajā attīstās ar privilēģiju palīdzību. Parasti tās tiek izvietotas lidostas vai ostas tuvumā, t.i., transporta artēriju tuvumā, pa kurām tiek importētas ārzemju investīciju preces, ražošanas detaļas, izejvielas.

Speciālo ekonomisko zonu darbībai ir nosacījumi:

1.                 Produkcijas ražošana eksportam.

2.                 Ārzemju investīciju piesaistīšana.

Ārzemju kapitāls tiek ieguldīts ar mērķi - gūt ātri peļņu.

3.                 Ražošanas nozaru izvēle.

(visbiežāk - darbietilpīgas nozares un vietējo izejvielu pārstrāde).

4.                 Zemās darbaspēka izmaksas.

Zonā nav stingru ierobežojumu darba likumdošanā, nav arī obligāta kolektīvo līgumu slēgšana. Tas viss samazina darba izmaksas.

5.               Speciāla nodokļu aplikšanas kārtība.

Zonas uzņēmumi maksā nelielus nodokļus vai arī nemaksā neko. Atbrīvotība no nodokļiem var būt uz laiku, pēc tam saglabājot labvēlīgu nodokļu politiku.

6.               Elastīga likumdošanas īstenošana.

Formulitāšu vienkāršošana, lēmumu pieņemšana, g.k., tikai zonas vadībā.

7.               Valūtas apgrozības brīvība.

8.               Peļņas repatriācijas iespējas

Uzņēmuma darbības rezultātā gūto peļņu  saņem kapitāla ieguldītājs, kas visbiežāk ir ārvalstnieks un peļņa aizplūst. Pastāv arī reti izņēmumi, kad tiek investēts arī nacionālais kapitāls.

9.                 Infrastruktūras nodrošinājums.

10.            Garantijas.

Valsts garantē labvēlīgu nodokļu politiku, kredītus un ka zonas uzņēmumi netiks pakļauti nacionalizācijai.

 Zonas darbības saimnieciskais efekts:

1)                zonas darbība veicina visas valsts saimniecisko attīstību;

2)                rodas jaunas darbavietas;

3)                samazinās ražošanas izmaksas un produkcijas cena;

4)                palielinās eksports, uzlabojas kopējā  valsts tirdzniecības bilance.

Zonas ar pakalpojumu un tirdzniecības ievirzi aizņem mazāku teritoriju. To mērķis ir tirdzniecības attīstība. Šo zonu teritorija ir stingri atdalīta no pārējās valsts teritorijas. Zona atrodas ārpus valsts muitojamās joslas. Atklātajās ekonomiskajās zonās ir brīva preču kustība starp ārzemēm un zonu (preces netiek apliktas ar muitas nodokli),  ir grūti izvest preci no zonas uz pārējo valsts teritorija, kā arī tiek kontrolēta cilvēku iekļūšana zonā.

Pagaidām vēl trūkst datu, lai noteiktu, kādu labumu ir devušas 4 speciālās ekonomiskās zonas  Latvijai un informācijas apmaiņa un kvalitāte ir nepietiekama, lai varētu spriest par valsts budžeta ieguvumiem vai zaudējumiem.

Brīvās ekonomiskās zonas ir izdevīgas uzņēmējiem un ārvalstu investoriem, kā arī radošo profesiju pārstāvjiem, kas saņem lielus honorārus, - dizaineriem, arhitektiem, māksliniekiem, jo viņi var pilnvarot beznodokļu zonā reģistrētu uzņēmumu, kas būtībā pieder viņiem pašiem, un saņemt honorāru.

Kā pozitīvo nobeigumā varētu vēl pieminēt, ka zonu darbības nodrošināšanai bieži tiek būvēti speciāli ceļi, tilti, tiek attīstīta komunikācijas tehnika u.t.t. Bet šos objektus izmanto arī iedzīvotāji, kuri nav tiešā saistībā ar zonu darbību. Zonas likvidācijas gadījumā, objekti paliek izmantojami.

Brīvostas

Brīvostu veidošana daudzās pasaules valstīs guva popularitāti sešdesmitajos gados, bet vēsturiski brīvostas sāka veidoties kā brīvās tirdzniecības zonas. Kā piemēru var minēt Hanzas savienību Baltijas jūrā.

 Lielākajai daļai no visām brīvostām to veidošanas un funkcionēšanas principi ir vienādi. Šie principi ir šādi:

·        tipiska brīvosta ir zona ar fiksētu teritoriju un muitas režīmu tajā;

·        brīvostas tiek veidotas, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas un attīstītu kravu tranzītu, kā arī brīvostas teritorijā eksportam orientētu ražošanu;

·        brīvostām ir raksturīga maksimāla “atvērtība” attiecībā pret ārvalstīm;

·        ar likumdošanas palīdzību brīvostām tiek piešķirtas dažādas priekšrocības      salīdzinājumā ar pārējo konkrētās valsts teritorijas daļu. Piemēram, nodokļu atlaides, vienkāršotas uzņēmējdarbības regulēšanas procedūras, vienota, bieži vien ar valsts palīdzību finansēta infrastruktūra u.c.

Brīvostu darbības ekonomiskie aspekti

Zeme – visbiežāk brīvostu zeme pieder valstij vai pašvaldībai un biznesa struktūrām tā tik iznomāta, bet šīs struktūras var būvēt vai pirkt jau gatavas ēkas savām saimnieciskajām vajadzībām.

Investīcijas – lielākajā daļā brīvostu nav ierobežojumu ārvalstu investīcijām. Ir pat pieļaujami uzņēmumi ar 100% ārvalstu īpašuma. Kā arī brīva peļņas izvešana.

Nodokļi – uzņēmumu darbība brīvostā paredz nodokļu atvieglojumus. Parasti pastāv nodokļu atvieglojumi vai atbrīvojumi uz:

·        mašīnu, iekārtu, izejvielu, materiālu, degvielas, pusfabrikātu ievedmuitu, kā arī gatavās produkcijas izvedmuitu;

·        pievienotās vērtības nodokli;

·        uzņēmuma ienākuma nodokli;

·        akcīzes nodokli.

Brīvostu tautsaimnieciskais efekts

Tieši kādēļ daudzu valstu valdības atbalsta brīvostu veidošanos savā teritorijā un stimulē to attīstību.

Nodokļi

Kā jau tas iepriekš teikts, tad nodokļu atvieglojumi ir tas līdzeklis, ar kura palīdzību tiek piesaistīti investori. Lai gan valstij nodokļu ieņēmumi tieši no brīvostām samazinās, kopējā nodokļu masa valstī palielinās. Tas ir izskaidrojams ar to, ka investīciju piesaistīšanas rezultātā rodas jaunas darba vietas. Valstī pieaug nodarbinātība, kas palielina fizisko personu maksājumus( fizisko personu ienākumu un sociālos nodokļus). Bet brīvostā nodarbinātie ar saviem ieņēmumiem rada papildus pieprasījumus preču un pakalpojumu tirgū ārpus brīvostas un attiecīgi papildus piedāvājumu tajā. Līdz ar to, ka šis papildus piedāvājums ir saistīts ar papildus preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, tad arī šeit valsts gūst ienākumus. Šeit parādās multiplikatīvais efekts.

Eksports

Brīvostas tiek atzītas par eksporta veicināšanas mehānismu, jo tas stimulē divējādi:

·        eksports no brīvostām – brīvostas teritorijā tiek ievestas izejvielas, materiāli un citas preces no dažādām valstīm, kas šeit tiek apstrādātas, bet pēc tam tiek eksportētas jau ar lielāku pievienoto vērtību. Šī vērtība veido dotās valsts papildus eksportu. Lai nodrošinātu saimniecisko darbību brīvostas teritorijā, tiek sniegti dažādi pakalpojumi, kas arī rada papildus vērtību kā valsts eksporta sastāvdaļu;

·        eksports uz brīvostām – kaut arī brīvostas ir norobežota teritorija ar īpašu administratīvo režīmu, šī teritorija tieši saimnieciskajā ziņā ir cieši saistīta ar pārējo valsts teritoriju. Daļa no izejvielām, kā arī pakalpojumi tiek piegādāti brīvostā no pārējās valsts teritorijas. Tad arī šīs piegādes tiek ieskaitītas valsts eksporta apjomos.

IKP (GDP)

Pēc pasaules valstu pieredzes brīvostu veidošana ne tikai veicina eksportu, bet vienlaicīgi palielina iekšzemes kopprodukta apjomu, jo investīcijas, nodokļi, patēriņš un eksports ir valsts iekšzemes kopprodukta sastāvdaļas.

Brīvostu trūkumi

Tā kā brīvostas ir valsts teritorijas daļa ar specifisku pārvaldes režīmu, tad tā sarežģī valsts pārvaldi kā teritoriālā, tā arī funkcionālā aspektā. Brīvostas regulēšanai nepieciešami īpaši likumi un citi normatīvie dokumenti.

Parasti paiet zināms laika posms no dibināšanas brīža, aptuveni 2 – 3 gadi, kamēr sākas pilna ekonomiskā efekta realizācija.

Ventspils Brīvosta

Ventspils ostai piemīt šādi brīvostas izveidošanas priekšnosacījumi:

·        izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis;

·        dažāda veida transporta līdzekļu pieejamība;

·        iespēja uzstādīt un kontrolēt robežu pa brīvās ekonomiskās zonas perimetru;

·        brīvo teritoriju esamība tiešā ostas tuvumā, kuras iespējams izmantot kravu terminālu un ražošanas tālākai attīstībai;

·        attīsta infrastruktūru;

·        mūsdienīgi sadzīves apstākļi ārpus brīvās ekonomiskās zonas (biroji, bankas, dzīvokļi, skolas, veikali);

·        valdības atbalsts.

Pateicoties īpašajam ekonomiskajam režīmam brīvostas teritotijā, tiek radīts uzņēmējdarbībai labvēlīgs klimats (investīciju piesaistīšanai, jaunu ražotņu veidošanai, jaunu tehnoloģiju apgūšanā).

Lai nodrošinātu investīcijām labvēlīgu vidi Ventspils ostā un vienlaicīgi nesamazinātu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldības budžetā, tiek piedāvāts sabalansēts nodokļu režīms – daļēji nodokļu atvieglojumi. Brīvostas teritorijā tās teritorijā funkcionējošie saimnieciskie subjekti nemaksā:

·        muitas nodokli un nodevas;

·        pievienotās vērtības nodokli;

·        akcīzes nodokli.

Izņemot situācijas, kad to saražotā produkcija un pakalpojumi tiek ievesti Latvijas teritorijā.

Lai veicinātu VBO konkurentspēju tiek domāts par jūras kanāla padziļināšanu, piestātņu nostiprināšanu un būvi, jaunas teritorijas apgūšanu, jauna naftas vada būvi. Jaunu ražotņu izvietošanu ostas teritorijā, atvieglojumu piešķiršana uzņēmējiem.

Brīvostas ekonomiskais efekts

Atvieglotā nodokļu režīmu ieviešanas svarīgākais ekonomiskais efekts no uzņēmuma viedokļa saistīts ar rekonstrukcijas, modernizācijas un jaunās celtniecības izmaksu samazināšanu par pievienotās vērtības nodokļa lielumu. Ostas modernizācijas izmaksas pateicoties PVN 0% pielietošanai  līdzekļu investēšana brīvostā būs par 16% izdevīgāka nekā ārpus brīvās zonas.

Tuvāko gadu laikā uzlabojot pakalpojumu līmeni un pateicoties jaunu ražotņu izveidošanai, kravu apgrozījums varētu pieaugt par 58% salīdzinot ar 1995. gadu, kas savukārt veicinās neto apgrozījuma pieaugumu par 63%.

Ik gadu investējot Ventspils brīvostas teritorijā 45 miljonus latus, tad papildus pieaugums IKP gadā varētu būt 112 miljonu latu vērtībā. 

VBO – brīvās zonas teritorijās:

465 ha t. sk.

Importa – eksporta pakalpojumi( BTZ)   186 ha

Eksporta preču ražošana( ERZ)               123 ha

Profesionālo pakalpojumu sniegšana       3 – 5 ha

        ( offshora zona)

  + 1099 ha jaunās teritorijas 

Izmantotā literatūra.

Kapitāla. Nr.4 (16), 1999

Kapitāls Nr.3 (15), 1999

Kapitāls Nr.2, 1998

Biznesa Partneri. Novembris 1998

Latvijas Ekonomists Nr.12 (48) 1998

Ventspils Brīvostas administratīvie nolikumi