Starptautisko izstāžu un gadatirgu ietekme uz ārvalstu investīcijām un starptautisko tirdzniecību

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

Starptautisko ekonomisko attiecību katedra

Ekonomikas un vadības fakultātes

maģistratūras

SEB studiju virziena

?????????????

????????????//

Maģistra darbs

"Starptautisko izstāžu un gadatirgu ietekme uz ārvalstu investīcijām un starptautisko     tirdzniecību"

                                                                              Vadītājs:                                      

Konsultants:                                     

Recenzents:                                       

Rīga, 2000

Saturs

Saturs.................................................................................................. 1

Ievads.................................................................................................. 2

1. Izstāžu un gadatirgu teorētiskais pamatojums.................................... 5

1.1 Izstāžu un gadatirgu jēdziens un nozīme....................................... 5

1.2. Izstāžu un gadatirgu evolūcija, attīstības tendences un ģeogrāfiskais izvietojums.   11

1.3. Izstāžu un gadatirgu tipoloģija................................................... 28

2. Investīciju un starptautiskās tirdzniecības būtība, piesaistes veidi un apjomi atkarībā no starptautiskajām izstādēm un gadatirgiem........................................... 32

2.1. Starptautisko izstāžu ietekme uz ārvalstu investīcijām un starptautisko tirdzniecību, devums valsts ekonomiskajā izaugsmē......................................................... 32

2.2. Izstāžu industrijas ieguldījums valsts un tās reģionu attīstībā..... 37

2.2.1. Starptautiskā tirdzniecība, un investīcijas, ko sekmē izstāžu industrija.    37

2.2.2. Apvidus un valsts ekonomiskais ieguvums atkarībā no izstāžu un gadatirgu norisināšanās vietas..................................................................... 45

2.3. Izstāžu un gadatirgu kvantitatīvo rādītāju salīdzinājums pa valstīm, to ietekme uz investīciju īpatsvaru un atdeves ātrumu............................................................ 52

2.3.1. Izstāžu un gadatirgu kvantitatīvo rādītāju salīdzinājums pa valstīm.         52

2.3.2. Investīciju pelnītspēja, riska faktors un atdeves ātrums........ 57

3. Starptautisko izstāžu un gadatirgu loma Latvijas ekonomiskajā izaugsmē.  60

3.1. Latvijas ekonomiskā attīstība laikā no neatkarības atgūšanas līdz mūsdienām.        60

3.2. Latvijas firmu ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā piedaloties starptautiskajās izstādēs un gadatirgos.................................................................................. 64

3.3. Konkrētu uzņēmumu gūtie rezultāti un pieredze piedaloties starptautiskajās izstādēs.        71

3.4. Starptautisko izstāžu ietekmes perspektīvas Latvijā................... 72

Nobeigums......................................................................................... 77

Izmantoto avotu  un literatūras saraksts............................................... 78

Pielikums........................................................................................... 81

Anotācija............................................................................................ 87

 

Ievads

"Izstādes ieņem pieaugošu daļu no daudzu kompāniju reklāmas un biznesa veicināšanas budžeta. Šo pasākumu radītās unikālās iespējas piedāvā paplašinātu preču demonstrācijas spējas un piesaista paaugstinātu potenciālo klientu uzmanību. Tās vairs netiek uzskatītas tikai par tirdzniecības procesa piedēkli, tās darbojas kā "dzīva" reklāma aizrautīgai auditorijai". [51; 401]

Līdz ar šo priekšrocību atklāšanu, daudzviet pasaulē nopietni sākts pētīt izstādes kā investīcijas un starptautisko tirdzniecību sekmējošu faktoru. Neviens vairs nešaubas par to, ka izstādes laikā noslēgtās biznesa vienošanās vēlāk var kļūt par reāliem līgumiem, tirdzniecības iespējām, investīcijām. Tomēr ne vien konkrētu uzņēmumu attīstība ir galvenais kritērijs izvērtējot starptautisko izstāžu un gadatirgu devumu ekonomiskajā izaugsmē. Simtiem miljoni dolāru katru gadu tiek tērēts biznesa ceļojumos, kuru galamērķis ir izstādes, tūkstošiem jaunu darbavietu tiek radīts pateicoties izstāžu industrijai. Pie tam izstāžu biznesam ir nepārtraukta tendence attīstīties, kas nozīmē, ka šie skaitļi kļūs vēl iespaidīgāki.

Nenoliedzami, ka izstāžu industrijas pastāvēšana visciešākajā mērā saistīta ar daudzām citām nozarēm, kas tāpat attīstās līdz ar starptautisko izstāžu un gadatirgu attīstību. Tādas valstis, kā Japāna, Taivāna, Honkonga, kuru ekonomiskā izaugsme cieši saistīta ar jaunu tehnoloģiju ražošanu un piesaistīšanu, izstāžu biznesā iegulda milzīgus līdzekļus, līdz ar to padarot šo par vienu no ienesīgākajiem biznesiem. Likumsakarīgi, ka ieguldītās investīcijas atgriežas ar vēl lielāku īpatsvaru, radot nepārtrauktu attīstības ķēdi.

Starptautisko izstāžu un gadatirgu vēsture iesniedzas jau senatnē, tomēr pa īstam starptautisko izstāžu pieredze sāka īstenoties pagājušā gadsimta vidū ar EXPO izstāžu cikla sākšanos. Mūsdienās daudzi kultūras pieminekļi liecina par šo izstāžu iespaidīgumu, ienākumi no šīm izstādēm sasnieguši vairākus miljardus dolāru gadā. EXPO 2000, kas 2000.gada vasarā notiks Hannoverē iespaidīguma ziņā solas pārspēt visus līdzšinējos projektus. Līdz ar to neiespējami ir neievērot šādas nozīmīgas nozares attīstību un tās devumu starptautiskās tirdzniecības un investīciju piesaistes veicināšanā.

Arī Latvija arvien vairāk un vairāk sāk ieiet starptautiskajā apritē, kam par pamatu ir centieni pārveidot savu ekonomiku atbilstoši starptautiskajām prasībām, izveidot efektīvi funkcionējošu tirgus saimniecību, kas varētu pilnīgi iekļauties Eiropas  un pasaules ekonomiskajās struktūrās.

Rīgai kā Baltijas metropolei ar savu centrālo lomu valsts un arī visa Baltijas reģiona politiskajā, ekonomiskajā, zinātnes un kultūras dzīvē, izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli un kultūras daudzveidību ir ievērojamas priekšrocības izstāžu darbības attīstīšanā.

Tāpēc, domājot par ekonomisko, tajā skaitā arī par izstāžu industrijas attīstību, Latvijai jāveido un jāuztur savs pozitīvais tēls kā Latvijā, tā arī aiz tās robežām. Kā vienam no pozitīvā tēla veidošanas un uzturēšanas veidiem jākalpo Latvijā rīkotajām starptautiskajām izstādēm un gadatirgiem, kā arī Latvijas uzņēmēju dalībai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs.

Bez tam, nepieciešama ir Latvijas ekonomiskās aktivitātes paaugstināšana, kas varētu sekot līdz ar starptautiskās tirdzniecības pieaugumu, un, nenoliedzami, investīciju ienākšanu, kas vitāli nepieciešama jaunajām tranzītperioda valstīm.

Izstādes sevi kā veiksmīgu tirdzniecības veidu visā pasaulē ir pierādījušas jau sen. Globālajā ekonomiskajā aspektā izstādes kalpo par tehniskās attīstības spoguli, informācijas biržu, cenu rādītāju un ekonomiski–politisku konjunktūras izmaiņu prognozēšanas forumu. Starptautiskās izstādes ir unikāls priekšrocību apvienojums: pirmkārt, tās apmeklē atlasīta mērķauditorija, kas nodrošina ieguldīto līdzekļu maksimālo atdevi, otrkārt, klients nāk pie pārdevēja un tādējādi kļūst iespējama aktīva klienta iesaistīšana.

Pasaulē starptautisko izstāžu un gadatirgu loma starptautiskās tirdzniecības veicināšanā un investīciju piesaistē ir plaši pētīta joma. Diemžēl, šādas informācijas nepietiekamība Latvijā kavē izstāžu industrijas attīstību. Tādējādi autors šajā darbā centīsies parādīt izstāžu industrijas lomu tirdzniecības un investīciju piesaistē pasaulē, analizēs pozitīvās, negatīvās tendences un dos salīdzinošu analīzi ar Latvijas piemēru.

Rakstot maģistra darbu par tēmu "Starptautisko izstāžu un gadatirgu ietekme uz ārvalstu investīcijām un starptautisko tirdzniecību", autors centies izmantot visplašāko pieejamās speciālās literatūras klāstu, taču jāatzīst, ka lielākā daļa informācijas iegūta ārvalstu masu medijos un specializētos avotos.  Tādēļ autors darba teorētiskās daļas izstrādē ir izmantojis starptautisko tirdzniecības organizāciju nepublicētos materiālus par izstāžu rīkošanu, dažādus ārzemju speciālos žurnālus, statistiskos pētījumus u.c. avotus, ieskaitot Internet resursus. Informācija par Latvijas uzņēmumiem un izstādēm iegūta galvenokārt Latvijas presē, Latvijas Attīstības Aģentūrā vai aptaujājot pašus uzņēmējus.

Rakstot maģistra darbu par tēmu "Starptautisko izstāžu un gadatirgu ietekme uz ārvalstu investīcijām un starptautisko tirdzniecību", autors ir izvirzījis sekojošus mērķus, uzdevumus un hipotēzi:

Maģistra darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir starptautisko izstāžu un gadatirgu ietekme uz starptautisko tirdzniecību un investīciju piesaisti, kā arī izvērtēt šīs nozares attīstības perspektīvas Latvijā.

Lai sasniegtu darba mērķi, autors izvirzījis sekojošus uzdevumus:

1.  Novērtēt starptautisko izstāžu nozīmi, problēmas un perspektīvas to attīstības gaitā un pašreiz.

2.  Atsegt starptautisko izstāžu un gadatirgu teorētisko saistību ar starptautisko tirdzniecību un investīciju plūsmu.

3.  Analizēt informāciju un statistiku par izstāžu lomu tirdzniecības veicināšanā un investīciju piesaistē .         

4.  Salīdzināt ārvalstu kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus ar Latvijas pieredzi, rast problēmu izskaidrojumu un formulēt perspektīvas.

Darba gaitā autors pamatos izvirzīto hipotēzi: starptautiskās izstādes un gadatirgi ietekmē starptautiskās tirdzniecības attīstību un investīciju piesaisti, savukārt valsts ekonomiskā izaugsme tieši sekmē izstāžu industrijas attīstību.

1. Izstāžu un gadatirgu teorētiskais pamatojums.

1.1 Izstāžu un gadatirgu jēdziens un nozīme.

"Tirdzniecības gadatirgu un izstāžu parādība rodas no pieprasījuma un piedāvājuma satikšanās nepieciešamības. Šajā aspektā tāda veida pasākumi ir koncentrēta tirgus izpausme". [60; 23] Zemāk redzamajā attēlā 1.1.1. autors uzskatāmi parāda šīs teorijas grafisko risinājumu.

1.1.1. Attēls

Komunikācija tirdzniecības

gadatirgos un izstādēs [60; 23]

 

1.  Eksponents

2.  Komunikācija

3.  Apmeklētājs

4.  Prezentācija

Izejot no pakāpeniskas gadatirgu un izstāžu institūcijas transformācijas no preču prezentācijas līdzekļa, kura mērķis ir preču tieša pārdošana, un to asortimenta pārstāvniecības ar paraugu palīdzību globālas komunikācijas līdzeklī no 80-tajiem gadiem līdz mūsu dienām, tirdzniecības gadatirgi un izstādes var tikt sadalītas sekojošās kategorijās:

	TIRGUS

 

Tirdzniecības gadatirgus (vai gadatirgus–izstāde) {Trade fair, Messe} – "īslaicīgs, periodisks, un, pamatā, vienā un tanī pašā vietā notiekošs pasākums, kura ietvaros liels skaits uzņēmumu (eksponenti) ar paraugu (eksponātu) palīdzību izstāda objektīvu vienas vai vairāku nozaru preču vai pakalpojumu kopumu, lai apmeklētājs – komersants iegūtu skaidru priekšstatu par to iespējām uzņēmējdarbībā, kamēr eksponents ar eksponēto preču palīdzību cenšas izplatīt informāciju par savu firmu un tās produkciju, un noslēgt tiešus tirdznieciskus darījumus. " [60; 24]

Acīmredzami, ka jēdziens "liels skaits uzņēmumu" ir relatīvs un katrai nozarei dažāds.

Objektivitāte, periodiskums, ierobežotība laikā un piedāvājuma telpiskā koncentrācija dod tirdzniecības gadatirgiem un izstādēm informācijas apmaiņas platformas (komunikāciju sfēra) un tirdzniecisku darījumu noslēgšanas (tirgus sfēra) raksturu. [51; 403]

1.1.2. Attēls

Komunikācijas līdzeklis:

tirdzniecības gadatirgus/izstāde [60; 24]

Neskatoties uz to, ka robežas starp tirdzniecības gadatirgus un izstādes jēdzieniem ne vienmēr ir skaidri izšķiramas un praksē šīm atšķirībām ir tendence samazināties līdz minimumam, tomēr būtu lietderīgi jēdzieniski pretnostatīt tirdzniecības gadatirgus tirdzniecības izstādēm un precizēt jēdziena būtību.

Tirdznieciski–rūpnieciskā izstāde {Exhibition, Ausstellung} – "īslaicīgs, periodiski un parasti vienā vietā notiekošs pasākums, kura ietvaros vērā ņemams skaits uzņēmumu (eksponenti) ar paraugu (eksponātu) palīdzību dod priekšstatu par vienas vai vairāku nozaru preču vai pakalpojumu klāstu un cenšas informēt galapatērētājus (vai arī starppatērētājus) par savu firmu un tās produkciju ar galamērķi – pārdošanas veicināšanu." [60; 25]

Galvenā atšķirība starp tirdznieciski–rūpnieciskajām izstādēm un tirdzniecības gadatirgiem/izstādēm ir piedāvājuma mērogs un neierobežotais apmeklētāju loks, kas piemīt izstādēm. Ir nepieciešams atzīmēt, ka nodibinājusies tradīcija daudzos tirdzniecības gadatirgos/izstādēs noteiktās dienās vai stundās pieļaut nekomerciālās publikas apmeklējumu, nekādā gadījumā neliecina par to rakstura izmaiņām.

Tabulā 1.1.3 dots skaidrs priekšstats par tirdzniecības izstāžu un tirdznieciski–rūpniecisko izstāžu galvenajām līdzībām un atšķirībām, kuras apskatot ir skaidrāk izprotamas atšķirības starp šiem diviem izstāžu veidiem. Sakritība ir vērojama tikai galvenajās, industriju kopumā raksturojošajās, iezīmēs.

Tabula 1.1.3

Tirdzniecības gadatirgu/izstāžu

un tirdznieciski rūpniecisko izstāžu raksturākās iezīmes [60; 26]

Nr.	Atšķirīgās Iezīmes		Tirdzniecības gadatirgus	Tirdznieciski rūpnieciskā izstāde
1	2		3	4
1	Organizē fiziskas un juridiskas personas un ir domātas organizētam tirgum		+	+
2	Ir ierobežots norises laiks		+	+
3	Darbojas periodiski noteiktās vietās		+	+
4	Ieeja atļauta tikai uzrādot biļeti		+	+
5	Parasti norit vienās un tajās pašās vietās		+	+
6	Domātas lielam eksponentu skaitam (rūpniecība, arodi, tirdzniecības tīkls, utt.)		+	+
7	Piedāvājums izceļas ar objektivitāti		+	–
8	Piedāvājums ir tikai pārstāvniecisks vienai vai vairākām nozarēm		–	+
9	Uzdevums ir tiešo tirdzniecisko darījumu noslēgšana pēc paraugiem	+		–
10	Uzdevums ir informācijas izplatīšana ar galamērķi veicināt tirdzniecību pēc paraugiem	–		+
11	Kā likums, privātpersonām ir brīva ieeja	–		+
12	Ieeja privātpersonām ir atļauta tikai atsevišķos gadījumos	+		–
13	Parastajā praksē ietilpst pārdošana galapatērētājiem	–		+
14	Uzdevums ir pārdošana tikai starpposmiem (rūpniecība, arodrūpniecība, tirdzniecības tīkls)	+		–
15	Pārdošana galapatērētājiem notiek tikai atsevišķos gadījumos (ierobežojumi laikā un apjomā)	+		–

Mūsdienu ekonomikas internacionalizācijas ietvaros, kas notiek pārejas procesā no industriālas sabiedrības uz sabiedrību, kurā galvenā loma ir komunikācijām un kurai ir raksturīgs:

• paātrināta tehnoloģiskā aprīkojuma ekonomiskās vērtības zaudēšana;

        • nepārtraukta produkcijas dzīves ilguma samazināšanās;

        • intensīva informātikas klātesamība visās dzīves sfērās;

• tendence uz ekonomisku monstru veidošanos ārējās tirdzniecības jomā;

        • cieša uzņēmumu atkarība no jaunajām tehnoloģijām;

        • patērētāja aktīva piedalīšanās notikumu veidošanā;

• atsevišķu uzņēmumu nespēja reaģēt uz pašu nekontrolētajām izmaiņām ekonomikā (valūtas–finansu, enerģētiskā sfēra, utt.)

Katra uzņēmuma, kurš vēlas sev nodrošināt ilgstošu atrašanos pasaules uzņēmējdarbības apritē, galvenais uzdevums ir sava imidža uzlabošana un sociālā ieguldījuma propaganda. [30; 62]

Šajā virzienā, tāpat kā arī to pūļu ietvaros, kuras uzņēmumi pieliek savu profesionālo interešu īstenošanai, tirdzniecības gadatirgu un izstāžu sistēma piedāvā viņiem augsti kvalitatīvu līdzekli, kas nodrošina vienlaicīgu plaša spektra ekonomisko, tehnisko un komerciālo paziņojumu izplatīšanu un saņemšanu pie salīdzinoši pieņemamām izmaksām.

Globālajā ekonomiskajā aspektā izstādes turpina kalpot par tehniskās attīstības spoguli, informācijas biržu, cenu rādītāju un ekonomiski–politisku konjunktūras izmaiņu prognozēšanas forumu.

Tirdzniecības gadatirgiem un izstādēm, kas iekļaujas mārketinga kompleksa struktūrā, atšķirībā no tam radniecīgajiem darbības virzieniem (reklāmas, sabiedrisko attiecību, utt.), ir tiešās komunikācijas un "dzīvā" kontakta ar interesējošo preci un pakalpojumu priekšrocība.

Tirdzniecības gadatirgi un izstādes ir tik ietekmīgi, jo tie:

        • rada priekšnoteikumus t.s. "gadījuma" satikšanām;

        • nodrošina saziņas tiešumu;

        • ekonomē dārgo pircēju un pārdevēju laiku;

        • parāda preci dabīgajā veidā;

        • dod iespēju pircējam salīdzināt viena veida produkciju pēc tās       pārdošanas noteikumiem, kvalitātes, cenas, utt.;

        • veicina informācijas apmaiņas mehānismu;

• informē savus apmeklētājus par notikumiem tehnoloģijas attīstībā, utt.

Tanī pat laikā, izstāžu dalībnieki – pircēji un pārdevēji saņem no tām sekojošu atbalstu:

        • nozares vispārējās attīstības (trend) novērošanā;

        • savas uzņēmējdarbības paplašināšanas ieinteresētības aktivizēšanā;

        • sava uzņēmuma autoritātes paaugstināšanā;

• tirgus noteikumu adaptācijas un jaunumu apgūšanas tempu uzlabošanā;

        • profesionālo kontaktu pieredzes iegūšanā;

        • savu darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanā. [4; 130]

Piedalīšanās tirdzniecības gadatirgos un izstādēs ir ļoti liela nozīme eksponenta uzņēmējdarbībā, jo tā veido sabiedrisko domu par eksponentu, parādot vispārēju uzņēmuma stāvokli tā attiecībās ar klientiem, konkurentiem, finansēšanas struktūrām un masu medijiem.

Īpaši nesvārstoties, var novilkt paralēles starp izstāžu nozīmi mūsdienīgam uzņēmējam un to funkciju, kuru pilda barometrs meteorologam. Tāpat kā barometrs, ar kura esamību vien nepietiek, lai sastādītu laika prognozi, bet bez kura to izdarīt nav iespējams, tāpat arī ar izstādēm – kaut gan ar viņu palīdzību nevar atrisināt visas uzņēmuma problēmas, tomēr tās ir neaizvietojamas tiešās komunikācijas sfērā, no kuras nevar atteikties neviens uzņēmums.

1.2. Izstāžu un gadatirgu evolūcija, attīstības tendences un ģeogrāfiskais izvietojums.

Kā liecina Pasaules Tirdzniecības Centra nepublicētā informācija pirmās vēsturiskās ziņas par gadatirgiem ir atrodamas jau dokumentos par šumeriem un seno Ēģipti.

Būtu viegli apgalvot, ka gadsimtu gaitā gadatirgi ir kļuvuši par vispārbaudītāko līdzekli un piemērojošies laika ritumā, ievērojot gūto pieredzi, un tiem vairs nav attīstības iespējas.

Tomēr tas nav tiesa. Pirmkārt, gadsimtu gaitā gadatirgi vienmēr ir atradušies pastāvīgas attīstības stāvoklī, lai būtu saskaņā ar laiku un tā prasībām. Vēl jo vairāk, mūsdienu gadatirgi ir iekļāvušies ļoti straujā un neparedzamā modernizācijas procesā, kas līdz šim vēl nebija pieredzēts.

Līdzko cilvēki sāka mainīties ar sava darba augļiem, tūlīt arī radās nepieciešamība pēc intereses piesaistīšanas pie piedāvājamajām precēm.

Pateicoties arheoloģiskajiem atradumiem, ir zināms, ka arī tālā pagātnē tirdzniecisku darījumu dalībniekiem nebija sveši skaistā kritēriji, un tas kalpoja par pilnības sasniegšanas stimulu. Tas viss sākumā notika parastos tirgos, kuri pakāpeniski pārvērtās par savdabīgiem nacionāla vai pat starptautiska mēroga informācijas centriem. No šiem centriem uz visām pasaules pusēm stiepās komunikācijas jūras un karavānu ceļu veidā. Pakāpeniski tirgus stihija izstrādāja nerakstītus, taču labi saprotamus un stingri izpildāmus savstarpējo attiecību starp darījumu subjektiem principus, kas, savukārt, noveda pie jaunas tirdzniecības organizācijas pakāpes – gadatirgus. Bet gadatirgus tā ir jau sistēma: piestātnes, noliktavas, starpnieki, mijēji, rakstveži, notāri, un, protams, noieta aģenti. Uz šīs bāzes arī sāka formēties tas, kas pašlaik visiem ir pazīstams kā tirgus. Šis viss, savukārt, arī noveda pie objektīvu komercijas likumu parādīšanās un apgūšanas.

Vajadzību pēc tirgus zinātniska pamatojuma pieprasīja tehniskais progress, masu ražošana, starptautiskās darba dalīšanas izveidošanās un attīstība. Šī procesa sākumstadijā interešu sadursmes noveda pie bruņotiem konfliktiem. Taču ļaudis sāka apzināties to, ka tirgus attiecības var tikt veidotas arī uz itin civilizēta pamata. Bruņotas sāncensības vietā tirgū ienāca azartiski un gandrīz nevainīgi konkurences paņēmieni.

Starptautiskās sadarbības pieredze šajā laukā pilnīgi pārliecināja cilvēkus, ka vienota pasaules ekonomika pilnīgi izslēdz spēka pielietojumu savstarpējās attiecībās, tā kā tas draud ar nopietniem abpusējiem zaudējumiem.

Izstāžu organizēšanas tradīcija iestiepjas dziļi pagātnē, kad lielos Tuvo Austrumu tirdzniecības centros vietējie gadatirgi noritēja paralēli lieliem reliģiskiem svētkiem. Baznīcas aizbildniecība (pax Dei), zem kuras atradās gadatirgi Eiropā, un pēc tam arī karaļa varas (pax regis) aizbildniecība radīja priekšnoteikumus šī institūta attīstībai organizētas tirdzniecības pasākumu formā. [49]

Pirmsākumos gadatirgi bija vienkārši tirgi, kur ikviens, kam bija kas pārdodams, ieradās parādīt savu preci. Parasti tie notika viegli sasniedzamās vietās, piemēram, upju satekas vietās, krustcelēs vai ostās.

Agrīnajos viduslaikos gadatirgu priekšrocības kļuva acīmredzamas. XII gadsimta 1. pusē novērojams gadatirgu uzplaukums Šampaņas rajonā, vēlāk gadatirgu norise izplatījās pa visu Franciju, Flandriju, Šveici, Angliju un citām valstīm. Romas impērijā Leipcigas un Frankfurtes gadatirgi, kuri baudīja īpašas privilēģijas, pārvēršas par veselu rindu citu Eiropas pilsētu etaloniem.

Gadatirgu priekšrocības tika augstu novērtētas Francijas provincē Šampaņā. Vispirms - vairāki vietējie zemes īpašnieki vienojās atļaut gadatirgu apmeklētājiem brīvi šķērsot viņu teritoriju, kā arī apņēmās garantēt ceļotāju drošību. Tirgotāji, kuri devās uz Šampaņu, varēja būt droši ceļā, veidojot karavānas, kuras aizsargāja vietējie zemes īpašnieki.

Vairākus gadsimtus Šampaņas province un dažas tās lielākās pilsētas bija visas Eiropas tirgotāju regulāras satikšanās vieta. Preces, kas tika izstādītas un pārdotas, bija angļu vilna, Florences audumi, zīds, Venēcijas garšvielas, un bieži vien arī vergi.

Šampaņas gadatirgi bija tik veiksmīgi un slaveni, ka daudzus gadsimtus, sākot ar 1100. gadu, tie tika rīkoti regulāri, ievērojot rūpīgi plānotu gada kalendāru visai provincei. Zemes īpašnieki noteica nodokļus izstādītajām precēm, un no savas puses nodrošināja visiem tirgotājiem brīvu pārvietošanās iespēju un drošību ceļā. Iekasētie nodokļi tika sadalīti ļaudīm, kuru pamatuzdevums bija apsargāt ceļus. Līdz ar to gadatirgi Šampaņā bija izdevīgi ikvienam.

Itāļu tirgotāji, īpaši florencieši, attīstīja gadatirgu koncepciju un ieviesa jauninājumu, kas radikāli izmainīja visu gadatirgu norisi – tika ieviesta bezskaidras naudas norēķinu sistēma. Neliela tirgotāju grupa ieviesa garantijas vēstules (akreditīvus), bankas norēķinus, kā arī citus finansu dokumentus, kas vēl aizvien tiek lietoti starptautiskajā praksē.

Tirgotāji saskārās ar informācijas trūkumu par citu valstu tirgiem, un līdz ar to strauji attīstījās sakaru līdzekļi. Pasta pakalpojumi un kurjerpasts kļuva par uzticamāko partneri dažādu Eiropas daļu tuvināšanai.

Tanī pat laikā itāļu tirgotāji ieviesa grāmatvedības uzskaites sistēmu, kas radīja iespēju rūpīgi kontrolēt arvien pieaugošos darījumu apjomus kā arī sarežģītās attiecības starp dažādu valstu dīleriem, dažādajām naudas un mēru vienībām. Tieši šī uzskaites sistēma ļāva attīstīt tirdzniecību, nezaudējot kontroli pār to.

Patiesi, jaunā grāmatvedības un uzskaites sistēma kļuva par itāliešu tirgotāju slepeno ieroci. Uzskaiti veica pats ģimenes galva, neatklājot citiem debeta un kredīta ierakstu tehniku. Vienīgi īsi pirms nāves ģimenes galva uzticēja šo noslēpumu tuvākajam mantiniekam. Viduslaikos Itālijā izveidojās turīgo ģimeņu slānis, un starp tām Bardi, Peruzzi, Mediči – tikai pateicoties precīzai uzskaites sistēmai. Drīz sekoja renesanse – un pēc tās – modernais kapitālisms.

Tomēr gadatirgi nebija tikai Eiropas fenomens. Piemēram, Malaka atradās Ķīnas un Eiropas tirdzniecības ceļu krustpunktā. Gadatirgi šeit notika daudzus gadsimtus, izmantojot valdošos musonu vējus un pateicoties piecpadsmitā un vēlāko gadsimtu lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, kā rezultātā kuģi devās uz Austrumiem, apkārt Āfrikai. Malakas gadatirgi veidoja tās labklājību, kas ilga līdz pat pagājušā gadsimta beigām, kad tvaika navigācija radīja iespēju kuģot neatkarīgi no valdošajiem vējiem. Malaka kļuva par tirdzniecības impēriju, kravu uzglabāšanas centru un apmaiņas punktu starp Eiropu un Ķīnu.

Gadsimtu gaitā, pieaugot tirdzniecības apjomiem, kā arī piedāvātajam preču sortimentam, kļuva neiespējami turpināt tirdzniecību tradicionālā veidā – kā gan milzu iekārtu izgatavotājam nogādāt savu preci uz gadatirgu?

Kompānijas sāka izgatavot paraugus, izveidojās gadatirgi, kuros tika izstādīti preču paraugi. Tomēr jauno tehnoloģijas brīnumu izstādes, kļūstot arvien lielākas, strauji izsmēla savas iespējas, un gadatirgi kļuva vairāk specializēti, veltīti kādai konkrētai produkcijas grupai. Šī tendence turpinās vēl šodien: gadatirgu skaits nemitīgi pieaug, tie kļūst arvien vairāk specializēti. [49]

Tirdzniecības revolūcija, sakaru līdzekļu uzlabošanās un tirgu oligopolijas un oligopsonijas ierobežošana ielika pamatus mūsdienīgu daudzlīmeņu izstāžu formu rašanās, kā attīstību ļoti veicināja ieraduma veikt tirdzniecības darījumus pēc paraugiem tā vietā, lai sakopotu lielas preču partijas ar mērķi tās pārdot tiešā veidā, nostiprināšanos. [60; 21]

Pēc preču gadatirgu pārvēršanās paraugu izstādēs sekoja to specializācija attiecībā pret eksponējamo objektu, to darbības ilguma samazināšanās un izstāžu apmeklētāju loka sašaurināšanās līdz apmeklētājiem–komersantiem (Trade Visitors), kā rezultātā tās ieguva tīri komerciāla pasākuma formu. [54]

Pēc pastāvīgām pārmaiņām, kas bija novērojami XX gadsimta 1. pusē kā sekas kariem, ekonomiskās krīzes un izveidojušās politiskās situācijas, tirdzniecības gadatirgu raksturs sāka mainīties ar to pakāpenisku pārveidošanos no vakardienas tirdzniecības attiecību sfēras uz patreizējo supermoderno komerciālās komunikācijas līdzekli.

Skaitļi vien nevar atspoguļot gadatirgu izaugsmes fenomenu. Visradikālāk izmainījusies sabiedrības attieksme pret tiem, kā arī pašu pasākumu dalībnieku novērtējums. Nav grūti paredzēt gadatirgu tālākas attīstības perspektīvu.

"Straujais gadatirgu skaita pieaugums balstās uz mūsdienu tehnoloģijas sasniegumiem, un to radītās nepieciešamības rast jaunus tirgus un iepazīstināt ar jaunajiem produkcijas veidiem. Sekojoši, pieaugošā konkurence rada nepieciešamību aktivizēt pārdošanas procesu". [60; 27]

Izstādes un gadatirgi ir kā radīti, lai apmierinātu katra vēlmes un meklējumus. Izstāde vienlaicīgi ir gan tirdzniecības, gan produkcijas marketinga līdzeklis,  izpildot divas funkcijas – gan pārdodot preci, gan informējot pircēju un arī pārdevēju. Eksponenti meklē iespēju reklamēt un pārdot savu produkciju vai pakalpojumus, rast jaunus tirgus, kā arī paplašināt esošos. Apmeklētājs meklē informāciju un izskaidrojumu par precēm un pakalpojumiem, pirms pasūta vai pērk tās. Šis abpusēji izdevīgais un savstarpēji saistītais process darbojas kā tirdzniecību veicinošs faktors.

Parasti gadatirgi kādā valstī sākas ar nelielu pasākumu skaitu, kas pārsvarā orientēti uz plaša patēriņa precēm. Pakāpeniski top arvien jaunas izstādes ar šaurāku specifiku, līdz ar to izstāžu skaits strauji palielinās.

Piemēram, hipotētiska izstādes specializācijas programma varētu būt šāda:

Vispārēja rūpniecības izstāde ð elektroiekārtas ð

datori ð mikroshēmas ð mikroshēmas hoteļu biznesā.

Rietumeiropā atlikuši tikai daži vispārējie gadatirgi, Hanoveres Messe ir visplašāk pazīstamais piemērs. Dažkārt tiek rīkoti lieli vispārēji gadatirgi ar kādu specifisku mērķi vai tematiku – piemēram, Šveices Rūpnieciskais gadatirgus.

Austrumeiropā un mazāk attīstītajās valstīs vispārējie gadatirgi ir dominējošie. Piemēram, Leipcigā un Zagrebā tiek rīkoti vispārējie gadatirgi, kur īsā laika posmā tika piesaistītas plašas starptautiskā biznesa aprindas, aizēnojot pārējos tirdzniecības un rūpniecības pasākumus. Dažās valstīs, iespējams, vispārējie gadatirgi ir vienīgā iespēja piesaistīt pietiekamu eksponentu un apmeklētāju  skaitu, kā arī panākt atbilstošu pasākuma apjomu.

Pasaules ietekmīgākā izstāžu un gadatirgu organizatoru federācija Union des Foires Internationales (UFI), pēc kuras atzinības un klasifikācijas ilgojas ikviena izstāžu kompleksa īpašnieks un organizators, visus pasaulē notiekošaos gadatirgus dala divās lielās grupās: vispārējie gadatirgi un specializētie gadatirgi. Vispārējo gadatirgu klasifikācija sīkāk sadalās patēriņa un tehnisko preču gadatirgos, patēriņa preču gadatirgos, un tehnisko preču gadatirgos.

Ja aplūkojam pilsētu sarakstu, kurās notiek vispārējie gadatirgi, acīmredzams pārsvars ir jaunattīstības un postsociālisma valstīs.

Līdzīgus secinājumus varam izdarīt arī par UFI klasificētajiem izstāžu kompleksiem, un atbilstoši darba specifikai, sniedzu ieskatu minimālajās klasificētajās izstāžu platībās (sk. tabulu 1.2.1).

Tabula 1.2.1

UFI gadatirgi - minimālās platības [40]

Pilsēta	Platība kv.m.	Apmeklētāji; eksponenti
1	2	3
Bahreina	2575	3400; 163
	1740	5452
	2283	4432; 217
Bilbao	798	833; 17
Brno	279	14000; 18
Dubaja	1402	3297; 126
Frankfurte	1590	2958; 130
Glasgova	1361	4385; 72
	2730	5570; 11
Džakarta	1193	5671; 101
	2895	11969; 329
	2822	8318; 295
Jončepinga	2788	6071; 75
Parīze	1356	1127; 36
	1488	60837; 19
Poznaņa	1511	149440; 4011
	730	41990; 154
Riadena	2500	36088; 405
	550	36088; 405
	2791	9069;  187
Singapūra	1486	2841; 70
	1560	4429; 251
	2162	7633; 251
	1923	673; 285
	2900	3835; 213
	726	10555; 826
Tokija	2820	10020; 467
	2820	10864; 676
Utrehta	2239	21074; 87
	2949	8803; 37
Zagreba	2644	122035; 116
	1848	2548; 146

Acīmredzams ir secinājums, ka izstādes apmeklētāju un eksponentu skaitu ne vienmēr var gaidīt kā tieši proporcionālu izmantoto telpu laukumam.

Tai pat laikā ļoti aktuāls ir jautājums par nepieciešamajām platībām Latvijas izstāžu kompleksam šodien un tuvākajā perspektīvā. Šeit salīdzinošai analīzei vēlos piedāvāt apskatu par Lielbritānijas lielākajiem izstāžu kompleksiem (sk. 1.tabulu pielikumā). Vadoties pēc šiem datiem ir skaidri redzams, ka nozares attīstība tomēr ir atkarīga no izstāžu platības un nepieciešamās infrastruktūras ap to.

Faktiski izstāžu zāles optimālais apjoms ir grūti definējams, jo nav nekādu noteiktu kritēriju par nepieciešamajiem platības kvadrātmetriem uz vienu valsts iedzīvotāju. Ja Eiropā ikviena zāle, kas mazāka par 50.000 kv.m. tiek uzskatīta par mazu, jo lielāko centru izstāžu platības sasniedz 200.000 kv.m. un vairāk, tad savukārt, pēc ekspertu vērtējuma, valstīs, kurās izstādes vēl nav kļuvušas par ekonomikas virzītājspēku, un to nozīme tikai tagad tiek apjausta, arī 10.000 kv.m. lielas platības var būt pārlieku lielas.

Gadatirgi un izstādes atzītas par visefektīvāko informācijas un izziņas avotu. Īpašs pētījums veikts Anglijā, un tā rezultāti liecina, ka izstādes ir daudz efektīvākas kā televīzija, radio, komercvēstules (direct mail), biznesa prese, laikraksti, tirdzniecības pārstāvji un sabiedrisko attiecību darbs jaunu produkcijas veidu, pakalpojumu un piegādātāju apzināšanā, kā arī informācijas iegūšanā par jaunākajiem sasniegumiem atsevišķās nozarēs (sk. 1.2.2.attēlu). [55; IN8]

1.2.2. Attēls

Lietotie avoti informācijas iegūšanai par

produktiem, pakalpojumiem un aprīkojumu [22; IN8]

Pētījums aptvēris arī tik būtiskus faktorus izstāžu dabā, kā tiešās komunikācijas nozīmi izstāžu darbā, produkcijas izpētes un salīdzināšanas iespējas.

Pētījums izdarīts, aptaujājot 13 vadošo nozaru speciālistus: celtniecībā, ēdināšanā, datortehnikā, telekomunikācijās, elektronikā, pārstrādes rūpniecībā, mašīnbūvē, modes preču, apģērbu un dāvanu ražošanā, tūrismā, mājsaimniecības iekārtu ražošanā, iepakojuma materiālu ražošanā, poligrāfijā, transportā un militārajā rūpniecībā, un vides aizsardzības sektorā.

Aptaujāti arī izstāžu apmeklētāji, kas nav apmierināti ar izstādi, un apzināti vilšanās iemesli. Galvenokārt tiek minēti: pārlieku maza specializācija, vai arī neatbilstība izziņotajai tēmai; pārlieku maz eksponentu, maz iespēju salīdzinājumam; zāles plānojuma un stendu izvietojuma trūkumi, kas rada apmeklētāju plūsmas neviendabību un drūzmu; jaunu ideju un ekspozīciju nepietiekamība; nekompetenti stendu darbinieki, kā arī citi iemesli. Kā redzams, daudzi no neapmierinātības iemesliem saistīti tieši ar pašu izstāžu kompleksu un pasākuma organizatoru kļūmēm.

Viens no nozīmīgākajiem faktoriem industrijas straujajā attīstībā pasaulē ir piemērotas telpas un to izmantošanas iespējas. Pēc Trade Show Bureau un vadošā nozares izdevuma "EXPO Magazine" datiem, vidējais laiks no telpu rezervācijas līdz pasākuma norisei ir no 18 līdz 36 mēnešiem. Diemžēl pat ASV tik ilgi iepriekš noslēgts līgums negarantē telpu izmantošanas iespēju noteiktajos datumos, ja telpu īpašniekam piesakās izdevīgāks klients.

Par izstādei atbilstošām telpām ASV tiek uzskatītas zāles, kuru platība pārsniedz 2.500 kv.m., un šajā valstī izstādes tiek organizētas gan gadatirgu un konferenču centros, gan arī viesnīcās, kur speciāli paredzētas banketu un izstāžu zāles. Sekojošā tabulā redzams salīdzinošs izstāžu platību pieaugums 5 gadu laikā ASV (sk. 1.2.3. Tabula).

1.2.3. Tabula

Salīdzinošais izstāžu platību pieaugums

5 gadu laikā ASV [49]

Gads	Izstāžu un kongresu centri	Viesnīcu izstāžu platības	Izstādēm izmantojamās telpas kopā
1989	3,643,564.00	462,232.00	4,105,796.00
1990	4,040,382.00	474,706.00	4,515,089.00
1991	4,268,994.00	508,883.00	4,777,877.00
1992	4,340,459.00	530,149.00	4,870,609.00
1993	4,536,245.00	532,201.00	5,068,447.00

Lielas izstāžu halles ASV, vairāk par 2.500 kv.m. 1987. gadā bija 226. Līdz 1993. gada beigām šis skaitlis pieauga līdz 247, tas ir 9% pieaugums.

Tikai 1993. gadā tika atklāti septiņi jauni izstāžu kompleksi, kā arī astoņos kompleksos pabeigti rekonstrukcijas un modernizācijas projekti.

Ciešā saistībā ar šo tendenci ir arī gadatirgu skaita pieaugums. Pašlaik tiek lēsts, ka laikā no 1990. līdz 2001. gadam tikai ASV radīsies 500 jaunu nosaukumu gadatirgu.

Desmit gados, laikā no 1981. līdz 1990. gadam, izstāžu un gadatirgu apjoms pieaudzis par 72%, un līdz gadsimta beigām izaugsmes apjoms tiek paredzēts par 35%. Tikai 25% no kopējā apjoma veidos esošo gadatirgu šaurāka specializācija. [49]

Kā liecina masu informācijas līdzekļi patlaban pasaulē vērojama skaidri izteikta tendence ne tikai uz gadatirgu skaita strauju pieaugumu, bet arī uz arvien jaunu izstāžu veidu radīšanu, arvien vairāk attālinoties no pierastā stereotipa. Jaunie izstāžu veidi saprotami gan kā tematiski jauni pasākumi, bieži vien radušies šaurākas specializācijas rezultātā, gan arī kā jauni tehniski un konceptuāli risinājumi.

Intensifikācija, kas vērojama visos uzņēmējdarbības komunikācijas līmeņos kā sekas informātikas sfēras evolūcijai, pieprasa arvien augstāku piedāvājamo pakalpojumu kvalitāti no eksponentu un apmeklētāju puses, kas spiež izstāžu un gadatirgu rīkotājus lietot vismodernākās tehnoloģijas un veikt izstāžu kompleksu modernizāciju. Tādā veidā tirdzniecības izstādes, paralēli skaitliskajam "sprādzienam" pārdzīvo arī vētrainu metamorfožu un nežēlīgas konkurences stadiju, kas izvēršas trijstūrī ASV-Eiropa-Dienvidaustrumāzija. [60; 29]

Eiropas savienības tirgus dinamiskā attīstība kopā ar politiski ekonomiskajām pārmaiņām un arvien pieaugošo globalizāciju vēl vairāk paplašinās konkurentdarbības ietvarus.

Tirdzniecības gadatirgu un izstāžu neapšaubāmo lomu vispasaules uzņēmējdarbības rašanās procesā pasvītro stabilais pieprasījuma pēc izstāžu vietām pieaugums, kuru izsauc lielais "izstādāmo" preču un pakalpojumu klāsts. Jau 80‑tajos gados vidējais ikgadējais pieprasījuma pēc izstāžu platības pieaugums sastādīja 8%, kas apmēram trīs reizes pārsniedza attiecīgo nacionālā kopprodukta pieaugumu pasaules mērogā. [59; 38]

Pašlaik, vispasaules summārā izstāžu platība pārsniedz 10 miljonu kvadrātmetru, kamēr gadatirgu un izstāžu skaits, pēc autoritārā žurnāla "Messeplaner Int." datiem, sasniedz 3.5 tūkstošus.

Tirdzniecības gadatirgu un izstāžu kā daudzmērķu tiešās komerciālās komunikācijas līdzekļa statusa nostiprināšanās, kas laikā sakrita ar informātikas jomas revolucionārajām metamorfozēm, izcēlās ar nozīmīgām kvalitatīvām izmaiņām izstāžu vidē, kas skar:

• to darbības ģeogrāfisko rādiusu;

• to raksturu un struktūru;

• to organizācijas līdzekļus un paņēmienus;

• tajās piedalošos eksponentu un apmeklētāju darījumu saziņas metodes..

Pēc speciālistu prognozēm, tehnoloģijas mērķtiecīga attīstība, jaunumu īsā dzīve un ekonomiskās, politiskās un demogrāfiskās situācijas izmaiņas piesaka kardinālu lūzumu gadatirgu un izstāžu institūta attīstībā, ar kura iestāšanos ir sagaidāms:

1. Jau slavenu un plaši pazīstamu tirdzniecības gadatirgu un izstāžu transnacionālā rakstura nostiprināšanos, paralēli minimizējot jaunu tāda mēroga tirdzniecības gadatirgu un izstāžu rašanās iespēju.

2. Liela mēroga starptautisko gadatirgu un izstāžu darbības aktivizācija ārpus to norises vietām.

3. Vienādas vai radniecīgas tematikas (piem. elektrontehnoloģijas) gadatirgu un izstāžu skaita dauzkārtīga palielināšanās.

4. Pieprasījuma pēc piedalīšanās nacionāla mēroga gadatirgos un izstādes palielināšanās no sīko un vidējo uzņēmumu puses.

5. Reģionālo, "100 km rādiusa" izstāžu nozīmes palielināšanās mazajiem uzņēmumiem.

6. Dažu izstāžu "durvju atvēršanas" plašai publikai jautājuma pārskatīšanas pie stingras to komerciālā rakstura saglabāšanas. [60; 22]

Kas attiecas uz gadatirgu un izstāžu darbības sfēru, domājams, ka tuvākajā laikā izveidosies četri to pamattipi:

a) tā saucamā "globālā", kur būs sakoncentrēts pieprasījums–piedāvājums pasaules mērogā;

b) "eiropeiskā", kura kalpos par  tirgus spoguli galvenokārt Rietum- un Austrumeiropai;

c) "reģionāli eiropeiskā", kuras ietvari būs šaurāki, salīdzinājumā ar "b" tipu, no daudz plašāki, nekā jau līdz šim laikam zināmajām reģionālām izstādēm;

d) "vietējā", ar ierobežotu darbības rādiusu, kas būs pielāgota pēc rajona, kurā tā noritēs, pieprasījuma un piedāvājuma specifikas. [58; 63]

Attiecībā uz piedalīšanās mērķiem, turpināsies neatslābstošās "sadursmes" starp pircējiem un pārdevējiem, tā kā arvien lielāks apmeklētāju skaits koncentrēs savu uzmanību uz informācijas iegūšanu pretstatā eksponentiem, kuri pieliks visas pūles, lai nodrošinātu tiešus tirdzniecības darījumus.

Šo faktu apstiprina īpašu pētījumu [53; 24] rezultāti, saskaņā ar kuriem tikai viens no pieciem plaša patēriņa preču gadatirgu vai izstāžu apmeklētājiem ir gatavs noslēgt komerciālu vienošanos izstādes vai gadatirgus darbības laikā.

Stends, no ārējā izskata un funkcionālo īpašību viedokļa, izvērtīsies par papildu konkurences sfēru starp eksponentiem. Kreatīvi atšķirīgu komunikāciju līdzekļu, tādu kā monitori, multiplikācija, lāzerstari, savienojumi, kurus dāsni piedāvā mūsdienu tehnoloģija, izmainīs izstāžu tradicionālo formu, kas ir eksistējusi līdz šim laikam. Un, visbeidzot, personāla un aprīkojuma kombinācija neizbēgami novedīs pie daudzkārtīgas izdevumu palielināšanās personāla apmācībai un attiecīgo komunikāciju materiālu sagatavošanai, kuras mērķis ir saglabāt uzņēmējdarbības individualitāti un popularizēt eksponenta firmas marku. [47; 39]

Kā viena no aktuālākajām tendencēm pašlaik vadībā izvirzās gadatirgu specializācija orientācijā uz apmeklētājiem. Tas nozīmē, ka arvien plašāk tiek izmantotas izstādes, kurā vispārējai publikai ieeja nav atļauta, bet apmeklētāji tiek iepriekš īpaši apzināti, uzaicināti, un reģistrēti pirms pasākuma. Šīm izstādēm radīts arī speciāls nosaukums Trade Shows (tirdzniecības izstādes). Tām pretstatā ir sabiedrībai plaši pieejamas izstādes, ko apzīmē ar terminu Consumer Shows (patēriņa izstādes, un tās līdzinās Latvijā pierastajai gadatirgu izpratnei, kas robežojas ar preču izpārdošanu.

Aplūkojot ASV izstāžu industriju no šī aspekta, redzama liela atšķirība apmeklētāju skaitā, toties praktiski līdzvērtīgi ir izmantotie izstāžu laukumi.

1.2.4 Tabula

ASV 1997.g. specializēto gadatirgu un

patēriņa preču gadatirgu salīdzinošā tabula [49]

	Trade Shows – Specializētie gadatirgi	Consumer Shows – patēriņa preču gadatirgi
Vidējais apmeklētāju skaits pasākumā	9.977	54.462
Vidējais eksponentu skaits pasākumā	381	266
Vidējais izmantotās platības apjoms/neto	9.926,30	12.044,30
Vidējais stenda izmērs	26,1	45,3

          Tabula skaidri parāda atšķirības starp abiem gadatirgu veidiem, kas liecina par to, ka šīs sfēras ir speciāli nodalītas un katra no viņām prasa nedaudz atšķirīgu pieeju no organizatoru puses. Organizatoriem šāda parādība savukārt ļauj precīzāk orientēties uz noteikto mērķa auditoriju un optimizēt pasākuma izmaksas un panākt labvēlīgāko iznākumu.

Zīmīgus faktus piedāvā arī Trade Show Bureau apkopotie dati par vadošajām nozarēm izstāžu un gadatirgu industrijā un apmeklētāju interesi. Zemāk attēlotajā tabulā var redzēt nozaru iedalījumu pēc gadatirgu skaita gada laikā, kas savukārt parāda nozares kurām ir ko piedāvāt plašākam tirgum un kuras savukārt ir interesantākās no patērētāja viedokļa.

1.2.5. Tabula

Vadošās nozares izstāžu un gadatirgu industrijā [55; VOL4]

Nozares nosaukums	Gadatirgu skaits nozarē	Apmeklētāju kopējais skaits
Dāvanas, plaša patēriņa preces	29	725.300
Ražošana un projektēšana	29	633.720
Datori un elektronika	20	828.540
Juvelierizstrādājumi un apģērbi	18	270.700
Sports un atpūta	17	347.980
Servisa pakalpojumi, viesnīcas	14	254.410
Pārtikas preces un dzērieni	13	252.690
Medicīna un ar to saistītās nozares	11	139.950
Mājsaimniecības un biroja iekārtas	8	135.175
Telekomunikācijas	7	120.900
Poligrāfija un papīrs	7	88.630
Auto un transports	6	122.450

Tabula uzskatāmi parāda, ka modernākās un visstraujāk augošās nozares, kurām ir jaunumi, ko piedāvāt patērētājiem: ražošana un projektēšana, plaša patēriņa preces kā arī datori un elektronika. Zīmīga ir arī patērētāju interese par konkrētām jomām, kas lielākoties saistās ar datoriem elektroniku un plaša patēriņa precēm.

Kā atsevišķu gadatirgu attīstības tendenci var izdalīt pastāvīgo tirdzniecības ekspozīciju izveidi, un arvien plašāku to izplatību, kas ir ļoti būtiski valsts eksporta potenciāla palielināšanā.

Šādas izstādes vispopulārākās ir Dienvidaustrumāzijas valstīs, un viena no lielākajām pasaulē atrodas Taipejā, Taivānā. Līdzīgas izstādes šajā reģionā ir arī Seulā, Dienvidkorejā, un Singapūrā.

Šādā izstādē brīvi apskatāmi izvietoti vietējo ražotāju produkcijas paraugi, un tas ir labs papildinājums regulārām tirdzniecības izstādēm.

Vietējās firmas īrē platību, kurā izstāda savu produkciju uz ilgtermiņa līgumu bāzes. PTI galvenais uzdevums ir darboties kā centrālajam satikšanās punktam starp pircējiem un pārdevējiem.

Pastāv divu veidu pastāvīgās tirdzniecības ekspozīcijas:

                1.     ražotājiem un aģentiem;

                2.     vairumtirgotājiem.

Pirmais process prasa preci tās normālā izskatā, turpretī vairumtirgotāju izstādēm jābūt atbalstītām ar labu noliktavu saimniecību, kas var nodrošināt piegādes pēc pieprasījuma.

Pastāvīgo tirdzniecības ekspozīciju priekšrocības:

• ekonomiskās:

katras tirdznieciskās darbības pašizmaksa tiek reducēta līdz minimumam gan pircējam, gan pārdevējam, samazinot ceļošanas un administrācijas izmaksas. Vēl vairāk, krasi tiek samazinātas izmaksas dalībai atsevišķās izstādēs.

• plašas produkcijas izstādīšanas iespējas:

 vairāku kompāniju kopīgi izstādīta produkcija rada spēcīgu iespaidu par reģiona ražošanas potenciālu. Produkti ir aplūkojami plašākam pircēju lokam kā tas ir iespējams, izmantojot parastos pārdošanas paņēmienus.

• produktu salīdzinājums:

pircējam ir iespēja vienlaikus salīdzināt plašu līdzīga sortimenta preču klāstu. Turklāt, ražotājiem atrodoties nepārtrauktā konkurences situācijā, rodas stimuls paaugstināt sava ražojuma konkurētspēju.

Pastāvīgās tirdzniecības ekspozīcijas var būt organizētas gan kā importa, gan kā eksporta ekspozīcijas. Šādos gadījumos nepieciešams tās nodalīt, vienu daļu atstājot lietošanai ārvalstu kompānijām, kas vēlas eksportēt savu produkciju. Pastāvīgās tirdzniecības ekspozīcijas darbiniekiem jābūt gataviem sniegt konsultācijas un palīdzību ārvalstu kompānijām.

Lai arī pastāvīgās tirdzniecības ekspozīcijas ir labs papildinājums izstāžu kompleksam, ir ļoti grūti panākt to rentabilitāti. Dažkārt ir grūti atrast atrast pietiekamu skaitu ieinteresētu firmu, kas vēlētos īrēt platību šādā centralizētā vietā, jo daudzi joprojām uzskata par pietiekamu parādīt savu preci, neizejot no ofisa.

Ekspozīcijas bieži tiek veidotas pēc produkcijas veidiem, radot iespēju apmeklētājiem viegli orientēties piedāvātajā klāstā.

Īpašu uzmanību pelna vispasaules izstādes {World Expositions, Weltausstellungen}, kuru parādīšanās XIX gadsimta sākumā notika paralēli vētrainai industriālai attīstībai. Daudzu valstu piedalīšanās nacionālā līmenī, eksponātu loma un publikas brīvā pieeja padarīja vispasaules izstādes, kurām nebija komerciāls raksturs, par tehnoloģiskās evolūcijas spoguli un nozīmīgu politisku un kulturālu notikumu – piemērotu iespēju tādu arhitektūras pieminekļu radīšanai, kā Kristāla pils Londonā (1851. gadā), Eifeļa torni (1889. gadā), kas bija pazīstamā virziena Art Nouveau priekšvēstnesis. [60; 33]

Saskaņā ar definīciju, kas dotas šim institūtam 1928. gadā, vispasaules izstādes ir pasākums, kura mērķis ir nodemonstrēt līdzekļus, ar kuriem cilvēce apmierina savas kultūras nepieciešamības, kā arī tos, kuri liecina par sasniegto progresu vai ir noderīgi nākotnes progresa virzienu parādīšanai.

Tendence arvien vairāk specializēties, ko patlaban varam vērot, nav vienīgā.  Patiesi radikālas pārmaiņas uzsākas pavisam negaidot.

Daži gadatirgi ir visīstākais pretstats tradicionālajiem. Lai izvairītos no nekontrolējamām ziņkārīgo apmeklētāju masām, izstāžu dalībnieki rūpīgi izvēlas potenciālos apmeklētājus un pieprasa tiem apmaksāt augstu apmeklējuma cenu, kas dažkārt sasniedz vairākus tūkstošus ASV dolāru. [26]

Dažkārt gadās arī tā, ka izstāde lielāko daļu darbības laika apmeklētājiem ir slēgta. Šāda prakse pierasta pasākumos, kuru ietvaros tiek rīkotas konferences un semināri, un to apmeklētāji parasti ir kā eksponenti, tā arī viesi. Ja stendi būtu atvērti konferenču laikā, daudziem eksponentiem nebūtu iespējams tās apmeklēt. Rezultātā tika pieņemts lēmums konferenču laikā slēgt ekspozīciju, un nereti konferences un semināri aizņem pasākuma lielāko daļu. Šāds risinājums attaisnojies un darbojas nekļūdīgi, it īpaši šauri specializētos pasākumos, kas laikā gaitā kļuvuši par speciālistu tikšanās vietu profesionālo zināšanu papildināšanai. Līdzīgi piemēri vērojami izdevējdarbībai veltītajos gadatirgos, liela apjoma vairumtirdzniecības gadatirgos, kā arī starptautiskajai tirdzniecībai veltītajās izstādēs, kuru ietvaros paredzētas speciālistu tikšanās un konferences.

Šādu tendenci varam vērot arī Latvijā, kad paralēli izstādei notiek virkne semināru, vai arī izstāde ir pakārtota kongresam vai simpozijam. Līdz ar to visaktuālākais jautājums, pārdomājot jaunu izstāžu kompleksa celtniecību, ir – cik daudz un kādas cita funkcionāla rakstura telpas būs nepieciešamas? Vai, uzbūvējot tikai izstāžu zāļu kompleksu, tas būs konkurētspējīgs ar apkārtējo valstu (Baltijas un Somijas, Polijas, Vācijas) izstāžu un gadatirgu centriem?

Visās minētajās valstīs, arī Lietuvā, izstāžu kompleksi ir papildināti ar konferenču zālēm, auditorijām un ēdināšanas kompleksiem.

Pamatojoties uz ASV izpētes biroja Trade Show Bureau [55] datiem par konferenču un semināru lomu kā izstāžu un gadatirgu sastāvdaļu, pamatsecinājumi, kas izdarīti, veicot 1.204 respondentu aptauju, neapšaubāmi norāda uz semināru un konferenču kā papildus klientu piesaistīšanas līdzekļa nepieciešamību.

Semināri un konferences kļūst par arvien vairāk populāru gadatirgu un izstāžu darba elementu. Potenciālie apmeklētāji pieprasa seminārus kā papildus informācijas avotu, līdz ar to rodot iespēju samazināt izmaksas, kas nepieciešamas darbā pēc izstādes apmeklējuma, lai precizētu un papildinātu gūto informāciju.

Parasti tiek piedāvāti divu veidu izglītojošie semināri izstādes ietvaros: bezmaksas un maksas. To norises vieta vienmēr ir cieši saistīta ar izstādes norises vietu, vai arī tiek organizēta blakus esošajās viesnīcās, kuru rīcībā ir atbilstošas telpas, un to norises ilgums vidēji svārstās no dažām stundām līdz pat pilnai darba dienai. Seminārā var tikt iekļauta gan viena, gan arī vairākas savstarpēji saistītas tēmas.

Īpaši lielu nozīmi semināri guvuši tehnoloģisko risinājumu un produkcijas gadatirgos.

Tā objektīvie priekšnoteikumi ir:

        • arvien jaunu tehnoloģiju, programmnodrošinājuma un servisa        pakalpojumu ieviešana praksē, to pielietošana gan lielu, gan arī mazu        uzņēmumu vajadzībām;

• pirkšanas un līgumu slēgšanas pilnvaru decentralizācija uzņēmumos, dodot         iespēju vidējam vadošajam personālam pieņemt atbildīgus

lēmumus. līdz ar to tieši vidējam vadošajam personālam jābūt vislabāk

informētam par jaunākajām tendencēm un iespējām.

        • nepieciešamība pēc arvien efektīvākām komunikācijas metodēm posmā         pārdevējs - pircējs, kā arī potenciālā klientu loka apzināšanas iespēju         paplašināšana.

Izpētes rezultāti liecina, ka tieši specializētie semināri izstāžu laikā apmierinājuši klientu prasību pēc detalizētākas, specifiskas informācijas. Sekojoši, pēc aptaujas datiem, 84% respondentu atzinuši, ka seminārā gūtā informācija atbildusi viņu vēlmēm vai pat patīkami pārsteigusi.

Īpašu funkciju semināri un konferences veic pārdošanas apjomu palielināšanā. Pēc seminārā gūtās informācijas 63% no respondentiem atzinuši, ka tieši seminārā gūtais ļāvis pieņemt līguma noslēgšanas vai produkcijas iegādes lēmumu.

Arī preču iegādes apjomi cieši saistīti ar dalību semināros un konferencēs. Novērtējot semināra lomu iegādes apjomu pieaugumā, 26% no semināru apmeklētājiem, atzīst, ka tieši piedalīšanās izšķīrusi viņu lēmumu par apjoma palielināšanu.

Savukārt 69% no semināru dalībniekiem plāno palielināt iegādes apjomus tuvākā gada laikā. [55]

Savukārt seminārs no tā apmeklētāja viedokļa var būt veiksmīgs, ja:

        • tajā piedalās mazāk par 50 dalībniekiem;

        • tā norises laiks ieplānots nedēļas vidū;

        • tā ilgums nepārsniedz pusi dienas;

        • tas dod iespējas aktīvai līdzdalībai.

Absolūti nepieciešama panākumu ķīla jebkuram semināram:

        • tā saturam jābūt pārdomātam, profesionāli pasniegtam, un dalībniekiem jābūt ar kopīgām interesēm;

• semināra vadītājam jābūt speciālistam ne tikai profesionāli, bet arī

labam psihologam un oratoram, radot iespēju veidot diskusiju auditorijā;

        • labi sagatavota klausītāju auditorija, kas ne tikai dod iespēju diskutēt,

bet arī bagātina gūto pieredzi;

        • produkcijas demonstrācijas un praktizēšanās iespējas. [49]

Sekojoši jāizdara secinājums, ka tieši konferences un semināri ir papildus apmeklētāju un eksponentu piesaistīšanas līdzeklis, kā arī valsts ekonomiskās attīstības veicinošs faktors. tie nav atdalāmi no pašām izstādēm tie ir tikai komplektējami dažādos variantos atkarībā no mērķauditorijas interesēm.

Acīmredzama ir gadatirgu attīstības tendence – arvien vairāk specializējoties un līdz ar to palielinoties kopējam gadatirgu skaitam, tie sadalās dažādās modeļu grupās, kuras arvien mazāk atgādina pierasto gadatirgu stereotipu.

1.3. Izstāžu un gadatirgu tipoloģija

Dažādā specializācija un nosacījumi rodas viena iemesla dēļ – dažādu cilvēku grupu intereses atkarībā no vietas, laika un apstākļiem ir ievērojami atšķirīgas. Jebkuras lietas attīstības pašā saķumposmā ir viens galvenais modelis, kuru izmantojot par piemēru dziļākas pētīšanas rezultātā, tiek iegūti specializēti kādai ieinteresētai grupai raksturīgi paveidi. Tā pat ir arī ar izstāžu biznesa specializāciju piemērojoties tirgus vajadzībām. Sākoties pirmajiem gadatirgiem tā bija vienkārša preču un naudas apmaiņa, kuras rezultātā cilvēki no dažādām pasaules malām katrs atvedot sev vislētāk saražojamo preci pretī varēja iegūt to, kas viņa apstākļos nav iegūstams vai arī ir ļoti neizdevīgs. Attīstoties šim tirgum un pasaulei kopumā radās dažādas jaunas iespējas, kuras veiksmīgi varēja izmantot pārstāvot savas intereses plašākā mērogā. Pateicoties tam, ka izstāžu biznesu kā atsevišķu nozari teorētiķi nopietni sāka pētīt tikai mūsu gadsimta vidū, tad viņi arī bija tie, kas radīja mūsu laikmetam un izpratnei atbilstošu dažādu veidu klasifikāciju. Radās izstāžu un gadatirgu dažādi tipi, kuri katrs atbilda kādai konkrētai mērķa auditorijai. Tipoloģija ir tas, kas palīdz cilvēkiem pēc iespējas ātrāk apgūt un izprast šo nozari. Tipoloģija ir sistemātiski izveidots modelis, kurā zem katra tipa ir skaidri definēta pastāvošā sistēma. Apgūstot šos galvenos tipus un pārzinot to saturisko jēgu tiek atvieglota komunikācija dažādos līmeņos, kas savukārt palīdz identificēt situāciju.

Tirdzniecības izstādes un gadatirgi dalās kategorijās pēc sekojošām pazīmēm:

        a) pēc norises vietas

• notiek valstī:

- reģionālās–starpreģionālās;

- nacionālās;

- starptautiskās

• notiek ārzemēs

- reģionālās–starpreģionālās;

- nacionālās;

- starptautiskās. [60; 30]

Reģionālie gadatirgi un izstādes ir ar 100 km darbības rādiusu, pārstāv vienu vai vairākas nozares, un ir domātas mazo uzņēmumu iespēju demonstrācijai.

Starpreģionālajiem gadatirgiem un izstādēm ir vienāda struktūra ar reģionālajiem, taču tiem ir lielāks darbības rādiuss, un parasti ir domāts lielākiem uzņēmumiem.

Nacionālie gadatirgi un izstādes, kuru primsākumi ir meklējami XVIII gadsimta Francijā, kalpo par  vietējās rūpniecības skatlogu. Tās norit gan pašu valstī, gan arī ārzemēs ar mērķi demonstrēt nacionālās rūpniecības ražojumus un stimulēt to noietu. Šāda veida gadatirgiem un izstādēm parasti ir starpnozaru raksturs.

Starptautisko izstāžu un gadatirgu norisei ir nepieciešami gan eksponenti, gan arī apmeklētāji no ārvalstīm. Starptautisku raksturu izstāde iegūst tikai tad, ja tajā piedalās vismaz 10-15% dalībnieku no ārvalstīm.

Pie (a) kategorijas pieder arī izstādes ar mainīgu norises vietu, kā arī pārvietojamās izstādes un gadatirgi (peldošie, dzelzceļa, utt.). Izstādes ar mainīgu norises vietu, saglabājot savu tematiku, pārvietojas no vienas vietas uz otru – starp pilsētām, pat valstīm. Šāda veida pasākumi bieži ir saistīti ar ļoti lielām izmaksām. Tiem ir daudznozaru raksturs un tie parasti ir vērsti uz valsts prestiža celšanu kopumā.

        Pateicoties šai dažādo tipu klasifikācijai ir iespējams precīzi izvēlēties pieņemamāko savas produkcijas vai pakalpojuma reklamēšanas veidu un mērķa auditoriju. Ja izstāde ir klasificēta kā reģionālā, tad ir skaidri saprotams, ka dalībnieki būs tādas personas, kuriem ir specifiskas intereses šinī reģionā.

b) pēc norises biežuma

• periodiskas;

• ikgadējas;

• sezonas. [60; 31]

Izstādes vai gadatirgus norises biežums ir atkarīgs galvenokārt no eksponātu veida un konkurences noteikumiem. Tā, piemēram, modes skates tiek organizētas 2-4 reizes gadā, kamēr tehnoloģijas jaunumi tiek demonstrēšana var notikt ar intervālu no 2 līdz pat 5 gadiem.

c) pēc darba virziena

• gadatirgi vai izstādes, kas vērsti uz pārdošanu vai pasūtījumiem;

• informacionālās vai iepazīstinošās;

• organizētās ar mērķi attīstīt komunikāciju vai kontaktus.

d) pēc piedāvājuma veida:

• universālās;

• ikgadējas;

• daudznozaru;

• nozaru (specializētās);

• patēriņa preču. [60; 31]

Universālās izstādes un gadatirgi vispopulārākie bija pēc I Pasaules kara pastiprināta valsts protekcionisma apstākļos un būtībā bija tā laika ekonomikas spogulis. Savā tradicionālajā formā šī izstāžu un gadatirgu forma savu nozīmi sāka zaudēt 60-to gadu vidū un patreizējā momentā eksistē galvenokārt tikai jaunattīstības valstīs.

Daudznozaru izstādes, kas ir universālo izstāžu un gadatirgu attīstīta forma, piedāvā dažu, parasti radniecīgu nozaru preces un pakalpojumus to reālajā mērogā.

Nozaru (specializētās) izstādes un gadatirgi ir ar stingru specializāciju attiecībā pret tajās eksponējamo produkciju un ir orientētas galvenokārt uz darījumu aprindu apmeklētājiem ar analoģiskām specifiskām interesēm.

e) pēc pieprasījuma:

• plaša patēriņa preču;

• investīciju produktu;

• tehnoloģiju;

• investīciju u.c.. [60; 31]

ASV, piemēram, blakus tradicionālajiem izstāžu veidiem īpašie tirgus apstākļi ir veicinājuši īpašu izstāžu veidu rašanos, kurus būtu diezgan neiespējami "pārcelt" uz citām valstīm. Raksturīgs piemērs ir pastāvīgie izstāžu (tirdzniecības) centri – t.s. Trade Marts, kas ir izplatīti visās ASV un pievilina lielu eksponentu, ražotāju un tirdzniecības aģentu skaitu.

Pie tam, īpašu uzmanību piesaista 60-tajos gados dibinājušies Pasaules tirdzniecības centri (World Trade centers), kuru skaits ātri aug.

        Pārlūkojot un apkopojot tipoloģiju iegūstam skaidru atziņu - pateicoties precīzi izdalītiem tipiem ir iespējams identificēt konkrētās izstādes profilu un tādejādi paveras iespēja plānot sava biznesa ieguvumu no iespējamās dalības izstādē. Šī atziņa ir nozīmīga katram uzņēmumam, kuram varētu būt kaut kas piedāvājams plašajam patērētāju lokam.

2. Investīciju un starptautiskās tirdzniecības būtība, piesaistes veidi un apjomi atkarībā no starptautiskajām izstādēm un gadatirgiem.

2.1. Starptautisko izstāžu ietekme uz ārvalstu investīcijām un starptautisko tirdzniecību, devums valsts ekonomiskajā izaugsmē.

Investīcijas un starptautiskā tirdzniecība ir tie faktori, kas ikvienai valstij, uzņēmumam vai indivīdam liek attīstīt savus produktus vai pakalpojumus. Investīciju patiesā būtība ir ieguldījums, kas sekmē kapitāla cirkulāciju un veicina tā pieaugumu. Tehnoloģijas, transporta līdzekļi, nauda ir tās vērtības, kuras kā investīcijas veicina uzņēmumu attīstību.

        Attīstoties uzņēmumam rodas nepieciešamība pēc eksporta vai importa partneriem- tā veidojas starptautiskā tirdzniecība. Starptautiskās tirdzniecības patiesā būtība ir sekmēt to priekšrocību izmantošanu, kas valstij vai uzņēmumam rodas ražojot to vai citu produkciju. Šī produkcija tiek mainīta pret trūkstošo vai relatīvi dārgāko, tā nodrošinot nepārtrauktu ražošanas attīstību un ekonomisko izaugsmi.

        Kā apgalvo makroekonomikas teorija - Investīcijas un starptautiskā tirdzniecība sekmē ikvienas valsts ekonomisko izaugsmi, ja vienā dienā apstātos visa ārējā tirdzniecība neapšaubāmi iestātos vispārējs ekonomikas pagrimums.

Salīdzinot trīs valstu (Latvijas, Austrālijas un Taivānas) investīciju apjomus un starptautiskās tirdzniecības izaugsmi, iespējams spriest par investīciju un starptautiskās tirdzniecības nozīmi kopumā.

1998.gada oktobrī tiešie ārvalstu ieguldījumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā bijuši 335 Ls. 1998.gada jūlija sākumā tiešo ārvalstu investīciju apjoms bija 817 miljoni latu (334 Ls uz vienu iedzīvotāju), 1998.gada sākumā 750 miljoni latu (305 Ls uz vienu iedzīvotāju). 1998.gada trešā ceturkšņa laikā tiešo ārvalstu investīciju veidā Latvijā ieguldīti 31 miljoni latu (otrajā ceturksnī- 57 miljoni latu, pirmajā ceturksnī 117 miljoni latu) [6].

Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka 1999.gada trešajā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju veidā Latvijā tika ieguldīti tikai 7 miljoni latu (pirmajā ceturksnī 65 miljoni, bet otrajā 16 miljoni latu). Kopumā līdz šim uzkrāto tiešo investīciju apjoms pārsniedza 1 miljardu latu [52].

Līdzīga situācija vērojama arī starptautiskajā tirdzniecībā. 1999.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās, salīdzinot ar 1998.gadu ir samazinājies. Kopējais ārējās tirdzniecības apjoms pērn bija 2732,2 milj. Ls, kas ir par 7,32% mazāk nekā 1998.gadā. Preču eksporta kopvērtība 1999.gadā sasniedza 1008,3 milj. Ls, kas ir par 5,7% mazāk nekā 1998.gadā. Analogi importa apjoma kopvērtība sasniedza 1723,9 milj. Ls jeb par 8,4% mazāk nekā 1998.gadā [32].

Neskatoties uz to, ka 2000.gada pirmajos divos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās sasniedza 429,5 milj. Ls, kas ir par 13,8% vairāk nekā pērn, tomēr Latvijā vēl joprojām ir virkne problēmu, kas nebūt neveicina ekonomiskās aktivitātes pieaugumu [5].

Par to liecina zemais IKP pieaugums (1999.gadā tikai 0,1%), “kūtrums” uzņēmējdarbībā, kas tieši atsaucas uz izstāžu biznesu, utt. Patiešām Latvija nav investoriem sevišķi pievilcīga valsts- 2000.gada janvārī un februārī 39,7% no Latvijas eksporta aizņēma koksne un tās izstrādājumi [5]. Tas nozīmē, ka Latvija galvenokārt eksportē izejmateriālus, nevis gatavo produkciju, kas būtiski ietekmē valsts attīstību.

Taivāna ir viena no Āzijas attīstītākajām valstīm. Mazāka par Latviju (36002 kv.km), bez ievērojamiem dabas resursiem, tā sasniegusi ievērojamu ekonomisko izaugsmi pateicoties ārvalstu investīcijām. par spīti Āzijas ekonomiskajai krīzei, Taivānas IKP pieauga no 4,57% 1998.gadā, uz 5,54% 1999.gadā. Kopējais investīciju daudzums 1999.gadā pieauga par 6,15%, īpaša loma šeit bija informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju attīstībai, kas ir viena no galvenajām eksportnozarēm.

Katrā valstī ir zināma izstāžu biznesa specializācija un savas īpatnības, bet tomēr lielākā mērogā apskatot šo iezīmi tādas pasaules nozīmes atšķirības ir tikai dažās valstīs ar specifisku ekonomisko stāvokli vai reģionu, kurā valsts atrodas. Viens no piemēriem, kas radītu vislabāko piemēru varētu būt Taivāna. Izstāžu biznesa potenciāls ir atkarīgs no ekonomiskās valsts attīstības tajā nozarē, kuru pārstāv izstāžu bizness. Taivānas ekonomiskā izaugsme nenoliedzami ir cieši saistīta ar izstāžu veiksmīgu norisi (pašmāju uzņēmumu “atrādīšanos” ārvalstu viesiem), savukārt izstāžu bizness attīstās līdz ar valsts attīstību.

1999.gadā Taivānas izstāžu centrā Taipejā notika 38 izstādes. Šīs ir vienas no svarīgākajām izstādēm pasaulē, kuras piesaista ievērojamu ārvalstu speciālistu interesi. Sekojošajos punktos apskatītas nozīmīgākās Taipejas izstādes:

·     4. līdz 8.martā izstādē “Taipei Furniture” pulcējās 219 mēbeļu ražotājkompānijas, no tām 11 ārvalstu. Izstādes platība 9486m².

·     16.-21.martā “TITMOS ‘99” – mažinērijas izstāde pulcēja 505 izstādes dalībniekus un aiņēma 36366m².

·     1.-5. jūnijā “COMPUTEX ‘99” – IT izstādē piedalījās 912 firmas (97 ārvalstu), tā aizņēma 35000m².

·     9.-12.jūnijā “FOOD ‘99” – pārtikas izstādē piedalījās 478 firmas (186 ārvalstu). Kopējā ekspozīcijas platība – vairāk nekā 10000m².

Kā redzams, Taipejas izstādes daudzos komponentos pārspēj daudzu attīstīto Eiropas valstu izstādes, kas liek secināt, ka investīciju ienākšanas straujums tieši veicina izstāžu industrijas attīstību – līdz ar to arī izstāžu lielumu.

Dažu valstu izstāžu bizness ir ļoti cieši saistīts ar valsts ekonomiku – ne vien veicinot to vai gūstot labumu, bet arī prezentējot valsts tēlu. Tā visa pārējā vidū izceļas naftas un gāzes izstādes, kas tiek rīkotas Tuvo Austrumu reģionā. Nākamajā tabulā dots dažādu šī profila izstāžu salīdzinājums atkarībā no valsts, kurā notiek izstāde.

Tabula 2.1.1.

Naftas un gāzes izstāžu salīdzinājums pa valstīm[17]

Nosaukums	Rīkotājvalsts	Specializācija	Platība	Pašmāju dalībnieki	Ārzemju dalībnieki	Apmeklētāji
SYRIOL 2000	Sīrija	naftas & gāzes izstāde	6000	32	157	8000
TIOGE 2000	Turkmēnija	naftas & gāzes izstāde	3400	8	75	4500
OGU 2000	Uzbekistāna	naftas & gāzes izstāde	2200	10	51	3500
PREGO 2000	Ēģipte	naftas & gāzes izstāde	4000	35	125	3000
IRAQ PETROTECH	Irāka	naftas & gāzes izstāde	1200	60	60	12000

Šajā tabulā atspoguļota OPEC valstu izstāžu specifika. OPEC valstu galvenā nodarbošanās ir tieši naftas un gāzes ieguve. Piecu tabulā minēto valstu pieredze rāda, ka tieši šīs nozares izstādes dominē pār pārējām, nereti (Irākā) tās ir pat vienīgā profila izstādes. Līdz ar to likumsakarīga ir šo izstāžu nozīme valsts ekonomiskajā izaugsmē. Tabulas dati liecina, ka lielākajā daļā izstāžu galvenie eksponētāji bijuši ārvalstu firmas, kas tieši ieinteresētas ieguldīt naftas un gāzes nozarē. Neapšaubāmi, ka izstāžu bizness tiek koncentrēts šajā virzienā, investīciju ienākšana valstī ir tieši atkarīga arī no notikušajām izstādēm.

Šie divi zīmīgie gadījumi kalpo kā piemēri teorijai, ka izstāžu biznesa potenciāls ir tieši atkarīgs no pārstāvētās sfēras attīstības.

Savukārt Austrālija ir valsts, kuras ekonomiskā izaugsme ir tieši atkarīga no starptautiskās tirdzniecības- galvenokārt no lauksaimniecības produktu un izejvielu eksporta. Austrālijas ekonomiskie rādītāji pierāda tirdzniecības nozīmi- eksportvērtība 1998.gadā bija 42,5 miljardi dolāru, imports 45,6 miljardi dolāru, iekšzemes kopprodukta pieaugums 3,7%.

No gada laikā valstī saražotā kopprodukta 4% dod lauksaimniecība, 34% rūpniecība un 62% saņemti par sniegtajiem pakalpojumiem, kas kopumā raksturīgi lielākajai daļai attīstīto valstu.

Austrālijas valdība lielu lomu pievērš eksportam, sevišķi orientējoties uz Āzijas tirgu. Austrālija ir 22 lielākā pasaules eksportētājvalsts un 20 lielākā importētājvalsts. Lai sekmētu starptautisko tirdzniecību Austrālijas valdība nodibinājusi īpašu struktūrvienību AUSTRADE, kuras uzdevums ir tieši palīdzēt eksporta noieta tirgu meklēšanā un apgūšanā. Viens no organizācijas pamatuzdevumiem ir Austrālijas uzņēmumu koordinēšana piedaloties starptautiskajās izstādēs. AUSTRADE koordinē uzņēmēju dalību vairāk nekā 100 dažāda profila starptautiskajās ārvalstu izstādēs ik gadu. Tā palīdz ar stendu dizainu, konstruēšanu, reklāmas izstrādāšanu, nepieciešamo aprīkojumu. Nepieciešamības gadījumā uzņēmēji var saņemt finansiālu palīdzību dalībai starptautiskajās izstādēs ārzemēs.

Analizējot šo informāciju, rodas secinājums, ka investīciju apjoms un starptautiskās tirdzniecības apjoms ir tieši atkarīgas no valsts ekonomiskās izaugsmes. Tas nozīmē, ka ārvalstu uzņēmēji (tirgotāji, investori) gatavi ienākt valstī, kura jau pierādījusi savu ekonomisko dzīvotspēju (Austrālija), vai ar sekmīgu likumdošanu un nodokļu politiku rada priekšnoteikumus kapitāla plūsmas ienākšanai (Taivāna). Latvija šajā gadījumā nav attiecināma ne uz vienu, ne otru - tikai sekmīga “izraušanās” no ekonomiskās un politiskās stagnācijas radīs priekšnoteikumus tālākai veiksmīgai kapitāla tirgus attīstībai valstī.

2.2. Izstāžu industrijas ieguldījums valsts un tās reģionu attīstībā.

2.2.1. Starptautiskā tirdzniecība, un investīcijas, ko sekmē izstāžu industrija.

Piedalīšanās izstādēs un gadatirgos ārzemēs ir nopietns mārketinga stratēģiskais instruments, it sevišķi, ja to aplūko no mazo valstu redzesloka, kuru ekonomiskā izaugsme un stabilitāte ir ļoti nozīmīga tālāko saimniecisko procesu veicināšanai. Patlaban, ar katru gadu arvien straujāk vērojamas izstāžu un gadatirgu, biznesa dienu un tirdzniecības misiju pieaugumu tendences. Tas nozīmē, ka šī nozare stabili ieņēmusi vietu kompāniju reklāmas tirgū.

Tomēr stabilu priekšstatu par to, kādēļ uzņēmumi piedalās izstādēs, cik daudz tie iegūst, varam iegūt tieši analizējot pašu uzņēmumu sasniegumus starptautiskajās izstādēs.

Latvijā nav daudz tādas organizācijas, kuru kompetencē būtu apkopot un analizēt datus par reālo ietekmes apjomu uz valsts ekonomiku un jāatzīst, ka, lai cik tas arī dīvaini nebūtu no valsts iedzīvotāju viedokļa, valsts pārvaldes institūcijām nav īpašu projektu kā veicināt eksporta pieaugumu Latvijā un arī šiem mērķiem piešķirtais finansējums ir visai niecīgs. Tomēr neraugoties uz visām grūtībām un šķēršļiem Latvijas Attīstības Aģentūrai izmantojot PHARE piešķirto finansējumu un palīdzot citu valstu speciālīstiem ar padomu ir izdevies izstrādāt un novadīt Ekonomikas atbalsta programmu un izstrādāt tās ietekmes novērtējumu.

Balstoties uz LAA nepublicētajiem datiem ir redzams, ka  piemērotākais veids kādā uzņēmums var iegūt tiešās investīcijas ir tirdzniecības misijas, kur 1999.gadā kopumā LAA organizētajās tirdzniecības misijās uz dažādām ES valstīm kopumā tika iegūts 1.7 milj. tiešās investīcijas no kurām 1. milj. tika ieguldīts jaunas kokzāģētavas veidošanā pie Liepājas un 700 tūkst. dažādu citu uzņēmumu attīstībā.[33]

        1997.gada vidū Kopenhāgenā notika Latvijas Satiksmes Ministrijas organizētā izstāde par kravu tranzītu caur Latviju. Pēc satiksmes ministra Viļa Krištopana izteikumiem, šī izstāde uzskatāma par veiksmīgu. “Šādas izstādes atmaksājas- iztērētie desmit vai piecpadsmit tūkstoši latu nāks atpakaļ, ja kaut viens no klātesošajiem uzņēmumiem noslēgs līgumu par kravu tranzītu caur Latviju”. Latvijas vēstniecības Dānijā pirmais sekretārs Hardijs Baumanis norādīja, ka pasākuma laikā pēc vispārējiem aprēķiniem ir nodibināti 10 privātie kontakti. [44]

        Šajā pat laikā Latvijas Dzelzceļš piedalījās starptautiskajā izstādē “Transtec”, kas notika Sanktpēterburgā. Lai arī uzņēmuma ārējo sakaru daļas vadītājs Valērijs Turko uzsvēra, ka LDz izstādē ar savu stendu piedalās pirmoreiz, tomēr nodibinātie biznesa kontakti bijuši ļoti svarīgi- iegūti līgumi par jaunu tehnoloģiju iegādi. [16]

Pārstrādes uzņēmumi iecienījuši zivsaimniecības izstādes un forumus. starptautiskajā biznesa forumā “Interprise Seafood ‘98” Norvēģijā Latviju pārstāvēja 10 uzņēmumi. Daudzi biznesmeņi izrādīja lielu interesi par Latvijas zivsaimniecību. Dažiem uzņēmumiem, piemēram, Kaijai un I.M.S., bija vairāk nekā trīsdesmit tikšanās ar dažādu valstu zivjsaimniekiem.[41]

Latvijas Nacionālajā stendā izstādē Anuga 1999 Vācijā bija pārstāvēti 8 pārtikas un dzērienu ražotāji. Izstādes laikā seši Latvijas uzņēmumi ir nodibinājuši kontaktus ar 282 ārvalstu firmām un noslēguši 21 sadarbības līgumu. [43]

Izstādē “Agrobalt ‘99” Lieuvā 1999.gadā piedalījās 33 Latvijas firmas. SIA “Spilva” ražotā salātu mērce izstādē ieguva zelta medaļu. Tāpat ar zelta medaļu tika apbalvota SIA “Balttur” ražotā Provansas majonēze. Šie sasniegumi varētu veicināt uzņēmumu tālākos eksporta nolūkus Lietuvā.[2]

2000.gada sākumā nopietni starptautiskajās izstādēs sevi pieteikusi a/s Lauma. Ļoti veiksmīga izvērtās dalība “Interfiliere Lingiere Paris 2000” Parīzē. Līdz dalībai Parīzē jau ilgi pirms izstādes tika nosūtīti materiālu paraugi. 14 no tiem iekļuva izstādes stendos. Veiksmīgi Parīzē noritējušas sarunas ar Courtoulds Textile apvienības pārstāvjiem Penn Elastic, kas apvieno pasaulē atzītas veļas un materiālu ražotājfirmas. A/s Lauma cer uz sadarbību ar Penn Elastic. Kā ziņo uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Šēra, līdzdalība starptautiskajās izstādēs jau pavērusi ceļu uz Polijas tirgu, kur šobrīd ir augsts pieprasījums pēc laumas izstrādājumiem. Izstādē “Veļa 2000” Sanktpēterburgā a/s Lauma ieguva zelta un sudraba medaļas. [45]

Ļoti veiksmīga bijusi arī a/s Lauma dalība starptautiskajā tekstila un vieglās rūpniecības izstādē Maskavā. Potenciālo pircēju interese Maskavā par jaunākajiem sieviešu veļas modeļiem bijusi ārkārtīgi liela.[46]

2000.gadā pasaulē grandiozākajā starptautiskajā komunikāciju un IT izstādē CeBIT Latviju pārstāvēja 6 kompānijas. Pēc a/s Dati Grupa komercdirektora Ojāra Krūmberga vārdiem atsaucība no izstādes apmeklētāju puses bijusi ļoti liela un kā parasti potenciālo klientu datu bāze papildināta ar daudziem jauniem nosaukumiem.

“Apmeklētība DATI stendā bija aptuveni tāda pati kā pirms gada – sarunas tika vestas ar vairāk nekā 100 firmu pārstāvjiem. DATI Centrāleiropas potenciālo klientu datu bāzē ierakstu skaits ir sasniedzis 10000,” stāsta Ojārs Krūmbergs. [15]

2000.gada martā Maskavā notika viens no pasulē lielākajiem tūrisma gadatirgiem Mitt 2000. Latviju tajā pārstāvēja p/u Rīgas Viesnīcas, Jūrmalas tūrisma un informācijas centrs, atrakciju parks Nemo. P/u Viesnīca “Rīga” viesu apkalpošanas departamenta vadītāja Sabīne Štelmane.

“Interese par Latviju un tās piedāvāto programmu bija ļoti liela. Šobrīd jau tiek izstrādāti konkrēti piedāvājumi klientiem. Nāksies izstrādāt arī speciālas programmas, kurās līdzās Weekend in Riga piedāvājumam būs iekļauta arī Jūrmala, Sigulda un citas Latvijas skaistākās pilsētas un kultūrvēsturiskie centri”.

Tūrisma aģentūras TAS individuālo tūristu uzņemšanas departamenta direktore Gaļina Bukovska sacīja, ka aģentūra pēc izstādes Mitt 2000 apmeklējuma plāno sākt sadarbību ar piecām jaunām Maskavas tūrisma aģentūrām, kas varēs tūristiem piedāvāt ievērojami lētākus čārtera lidojumus no Maskavas uz Krētum, Barselonu un citām populārām atpūtas vietām. Viņa atzina, ka Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tūrisma kompānijas izrādījušas lielu interesi par atpūtas iespējām Latvijā (īpaši lielu atsaucību izpelnījusies programma Weekend in riga), un prognozēja ka tagad, kad Krievija nedaudz atguvusies no krīzes, tūristu pieplūdums uz Rīgu un Jūrmalu šogad varētu būt ievērojami lielāks nekā pērn.

Jūrmalas tūrisma un informācijas centra direktore Solveiga Freiberga sacīja, ka Mitt ir vislielākā un viena no labākajām tūrisma izstādēm bijušajā PSRS teritorijā, kurā piedalās aptuveni 3 tūkstoši dalībnieku un daudz lielāks skaits vizitoru – dažādu valstu tūrisma firmu pārstāvji, kas meklē jaunus sadarbības partnerus. Viņa atzina, ka tajā par Latviju un it īpaši Jūrmalu vienmēr bijusi liela interese. [50]

Latvijas uzņēmēju vidū plaši izplatītas ir Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) rīkotās Latvijas dienas dažādās valstīs. 1997.gadā Novgorodā notika EXPO Latvia, kurā kopā piedalījās 36 firmas. Pēc LTRK informācijas vidēji katrs EXPO Latvia dalībnieks tikās ar piecām, sešām Latvijas firmām. Vislabāk, šķiet, veicās a/s Kaija. Šīs firmas ārējo sakaru konsultante Lidija Kasjanova braucienu uz Novgorodu vērtē ļoti pozitīvi – uzņēmums noslēdzis līgumus ar lieliem Krievijas vairumtirgotājiem – firmām Adept, Rusj un citām. Par sadarbību ar Kaiju interesējušies aptuveni 60 Novgorodas un apgabala veikalu.Krievijas uzņēmēji ir vēlējušies iepirkt arī kulinārijas izstrādājumus, kuru glabāšanas termiņš nav visai ilgs.

Savukārt uzņēmums House of Prince apsver iespēju Novgorodā atvērt savu ražotni, jo eksportēt produkciju uz šo reģionu nav izdevīgi – nākas maksāt lielu ievedmuitu. Zināmas problēmas cigarešu ražotājiem varētu sagādāt arī tas, ka Krievijā lielos daudzumos tiek izplatītas kontrabandas cigaretes. Līdzīgu domu par ražotnes veidošanu Novgorodas apgabalā izteica arī firmas Valmieras durvis direktora vietnieks Arturs Rudzītis. “Tai būtu jāražo durvis un citi celtniecības materiāli atbilstoši Krievijas standartiem, un tad sadarbība kļūtu izdevīga abām pusēm,” uzsvēra A.Rudzītis. Kā jau minēju, lielu interesi pircēji izrādīja arī par Radiotehnika-RRR akustiskajām sistēmām un Rebir rokas instrumentiem, jo šāda veida izstrādājumi Novgorodas veikalos praktiski nav atrodami. Problēmas gan rada norēķinu kārtība, taču šie jautājumi, pēc firmas Radiotehnika-RRR komercdirektora vietnieces Regīnas Puriņas domām, ir atrisināmi. Tīri labi veicās arī a/s Druva – desmit nopietnas tikšanās un pirmie kontakti ar Novgorodas maizes kombinātu, lielu Novgorodas veikalu tīkla pārstāvjiem. Vairākas firmas, to vidū Latvijas balzāms, savas komercieceres cer realizēt, izmantojot savas pārstāvniecības Sanktpēterburgā. Šo trīs dienu laikā līgumus ar Krievijas firmām noslēdza a/s Kaija, firma Grindex un privatizējamā valsts a/s Dauteks.

1998.gadā EXPO Latvia izstādē Norvēģijas galvaspilsētā Oslo piedalījās 17 firmas. Vislabāk izstādē veicās mazā un vidējā uzņēmumiem. Piemēram, pie SIA Tīnes stenda bija izveidojusies pat norvēģu biznesmeņu rinda. “Kopumā mums bija desmit lietišķas tikšanās,” pastāstīja šīs firmas direktore Ināra Vizma.

“Savukārt mums bija 15 tikšanās, un četras, piecas no tām var uzskatīt par visai cerīgām,” teica Acto Technologies Ltd eksporta menedžeris Fjodors Baranovs.

Arī a/s Latvijas keramika viceprezidente Vizma Tumša ir apmierināta ar braucienu:”Ja no sešām sarunām ar norvēģu uzņēmējiem četras var uzskatīt par ļoti nopietnām , tad savu darbu šajā izstādē būsim paveikuši. Mums daudz ir palīdzējis uzņēmuma produkcijas izplatītājs Skandināvijas valstīs Jorns Larsens, kas ieteica uzsākt šīm zemēm raksturīgu trauku ražošanu. Šķiet, ka esam trāpījuši naglai tieši pa galvu.” [38]

1999.gada martā, jau otro reizi, notika izstāde EXPO Latvia Novgorodā. Kopumā tajā piedalījās 26 firmas. Daudzi uzņēmumi šajā izstādē guva jaunus sadarbības partnerus. Piemēram, Lauma sāka sarunas ar kādu Novgorodas veikala tīkla īpašnieku, un, šķiet tās būs sekmīgas. Labi veicās arī SIA Rose Service no Siguldas. Šī firma nodarbojas ar dekoratīvo augu, rožu un puķu stādu audzēšanu. Īpaša piekrišana bijusi rozēm, kuras, likās, bija gatava pirkt vai puse Novgorodas. Domājams, ka Rose Service šeit iegūs savu produkcijas izplatītāju. Izstādē EXPO Latvia partnerus ieguva arī firma Ritap Lamiteks, kura pēc vācu tehnoloģijas ražo akrila tapetes. [40]

Turpinot EXPO Latvia izstāžu sēriju, 1999.gada maijā Latgales uzņēmēji piedalījās izstādē Smoļenskā. SIA “Belam-Daugavpils” noslēdza telekomunikāciju sistēmu piegādes kontraktu par vairāk nekā miljonu ASV dolāru. SIA “Paritet” smoļenskiešiem piegādās dažādus zāģus, a/s “Komunālprojekts”, iespējams, veidos nelielu ciematu netālu no apgabala centra. “Vidzemes tekstils” nolēmis Smoļenskā veidot savu veikalu. Katrai Latvijas firmai bija aptuveni desmit biznesa tikšanos.[42]

Spriežot pēc apjoma kādā dažādi Latvijas uzņēmumi ir apmeklējuši starptautiskās izstādes un investīciju daudzuma, kuru ir izdevies piesaistīt Latvijai kopumā ir saprotams kāpēc Latvijas uzņēmumi tomēr brauc uz izstādēm. Vienam tā sanāk tikai kā prezentācija citam paveras iepriekš pat necerētas iespējas un izdevības piesaistīt ievērojamus līdzekļus. Lai gan LAA statistika liecina, ka piemētotākais veids, kādā piesaistīt investīcijas ir tirdzniecības misijas, tomēr ņemot vērā, ka Latvijā vēl nav izstrādājušies stabili šo jomu atbalstoši priekšnosacījumi, trūkst vadītāju un pieredzes, un dalības ņemšanas kā arī izstāžu rīkošanas iemaņas tomēr ir stabilākas, tad tomēr pašreizējos ekonomikas attīstības apstākļos ir vitāli nepieciešams ieguldīt laiku un līdzekļus piedaloties starptautiskajās izstādēs.

Nu jau pierasts, ka izstāde nav tikai objekts, kur apskatāma pašmāju ražotāju izstādītā produkcija. Starptautiskās izstādes guvušas popularitāti visā pasaulē, parasti lielajās izstādēs piedalās vairāki desmiti eksponentu no visas pasaules. Aplūkojot šo tendenci tuvāk varam redzēt, ka skatoties no vienas valsts viedokļa pastāv izstādes, kuras ir organizētas šinī valstī no kurām savukārt ir zināms ekonomiskais ieguvums gan reģionam, kurā tiek organizēta izstāde, gan paši valstij kopumā uz izstādes laiku piesaistot ievērojamu daudzumu apmeklētāju no kuriem savu daļu peļņas iegūst arī tūrisma nozare. Otrs gadījums ir, kad šīs konkrētās valsts uzņēmumi piedalās izstādēs ārzemēs gūstot jaunus sakarus un informāciju par sevi interesējošo sfēru.

Piemēram lielākajā pasaules komunikāciju izstādē CEBIT 2000.gadā piedalījās 7802 dalībnieki no 62 valstīm.

Tabulā Nr. 2 (pielikumā) varam ieraudzīt Latvijas starptautiskajās izstādēs dalību ņēmušo dalībnieku skaitu izdalot ārzemju un pašmāju dalībniekus.

Izanalizējot tabulas datus un salīdzinot ar citu valstu pieredzi Latvija neapšaubāmi atpaliek no citu valstu rādītājiem. Ja augstākminētajā izstādē CEBIT 2000 ārvalstu dalībnieku bija lielākā daļa, tad Latvijas izstādēs vidēji 22.5% ir ārvalstu tiešie un netiešie dalībnieki, kas ir normas robežās, lai pēc izstādes tipa izstādi varētu dēvēt kā starptautisku.

Valstu piedalīšanās citu valstu rīkotajās izstādēs ir ļoti populāra. Turpinājumā paraudzīsimies uz dažu šādu forumu norisi.

1998.gada 26.maijā Olimpiskajā Skonto hallē tika atklāta izstāde Swedish Expo 98, kurā savu produkciju prezentēja aptuveni 50 firmas no Zviedrijas. Šajā izstādē zviedru uzņēmēji Latvijā saviem klientiem atgādināja par jaunākajiem sasniegumiem, prezentēja inovācijas, veidoja jaunus kontaktus. Zviedrijas ekonomikas ministrs Leifs Pagrotskis atzina, ka šāda veida izstādes zviedru uzņēmējiem devušas daudz jaunas iespējas. [3]

2000.gada martā Baltkrievijas ekonomikas dienu Latvijā ietvaros Rīgā, Dailes teātrī, notika Baltkrievijas nacionālā izstāde Belarus Expo 2000, kurā savu produkciju izstādīja aptuveni 80 šīs valsts uzņēmumu.

Izstādē plaši tika parādīti transporta līdzekļu ražotāji, piemēram, smago automašīnu rūpnīca Maz, kā arī dažādu darbagaldu un rūpniecisko iekārtu izgatavotāji. Varēja apskatīt Baltkrievijā ražoto  sadzīves tehniku – televizorus, ledusskapjus, plītis, kā arī mēbeles, apģērbus un citas plaša patēriņa preces, banku sektoru un apdrošinātājus. [10]

       

Austrumeiropā notiekošās izstādes reti kad izceļas ar augstu dalībnieku skaitu vai apmeklētāju daudzumu. Pretējo varam secināt par izstādēm Rietumeiropā, kur augstie kvantitatīvie rādītāji neapšaubāmi veicina arī investīciju ienākšanu.

Vācijas izstādes pasaulē ir plaši pazīstamas ar savu augsto kvalitāti. Šeit apskatīšu izstādes “Ligna” rādītājus Hanoverē 1999.gadā. Kopā izstādē piedalījās 1874 dalībnieki – 938 no ārvalstīm. Izstādi kopā apmeklēja 108367 skatītāji – 41613 no ārvalstīm. Vairāk nekā 70% no izstādes apmeklētājiem atzina izstādi par “ļoti labu”. Pavērosim, ko tad vēlējušies izstādes dalībnieki piedaloties Ligna ’99.[1]

2.2.1.1. tabula

Izstādes dalībnieku prioritātes piedaloties Ligna 99 [19]

Sadarbības partneru, klientu meklēšana	72%
Informācijas par sasniegumiem iegūšana	31%
Līgumu slēgšana	33%
Partnera informēšana	45%
Informācijas par tehnoloģiju funkcionēšanu iegūšana	27%
Informāciju par cenām iegūšanu	13%

Izstādes dalībnieki novērtēja izstādes augsto prestižu – 85% no tiem paziņoja, ka piedalīsies izstādē Ligna ‘2001 atkal. [19]

Ne mazāk populāra izstāde Vācijā ir tajā pašā pilsētā notiekošā izstāde Hannoveres Messe, kura 1997.gadā tika atzīta par vislabāk pazīstamo un populārāko gadatirgu pasaulē. Latvijai dalība šinī prestižajā pasākumā deva lielisku iespēju satikt potenciālos un jau esošos klientus, iegūt informāciju par jaunākajiem atklājumiem nozarē, izvērtēt konkurentus un atrast jaunus piegādātājus, un tas viss viena pasākuma ietvaros. Vienas dienas laikā Hannoveres Messes izstāžu platību, kas līdzinās 35 futbola laukumiem apmeklēja apmēram 100000 cilvēku un kopējais apmeklētāju daudzums sniedzas līdz pat 350000. Latvijas ekspozīcijas stendus apmeklēja apmēram 1500 uz sadarbību ieinteresētas personas un kopējais gadatirgus panākums ir vērtējams 3.7 milj. Ls apmērā.[34]

        Šajā daļā aplūkotie dati parāda, kādas ir atšķirības un ekonomiskais ieguvums katrā no aplūkotajiem izstāžu veidiem atkarībā no to norisināšanās vietas. Redzams, ka jebkurā veidā tiek stimulēta starptautiskā tirdzniecība, kas arī ir galvenais izstādes uzdevums. Vienas no svarīgākajām un zīmīgākajām atšķirībāmšajās izstādēs ir tas, ka uzņēmumam piedaloties ārzemēs organizētajās izstādēs netiek iegūti līdzekļi no tūrisma, no lielā apmeklētāju un dalībnieku pieplūduma, kāds ir parasti izstāžu notikšanas vietā.

2.2.2. Apvidus un valsts ekonomiskais ieguvums atkarībā no izstāžu un gadatirgu norisināšanās vietas.

Ne vien starptautiskās tirdzniecības un investīciju pieaugums ir tās lietas, kas parāda investīciju nozīmi konkrētā valstī. Bieži vien izstādes rīkotājvalsts (reģions) pelna arī ar tūrismu, autostāvvietu, naktsmāju un restorānu servisu izstādes laikā, kas konkrētajam reģionam dod ievērojamu ekonomisko ietekmi. Katram reģionam pirms uzsāk paplašināšanos izstāžu biznesa joma un izšķiras par jauna izstāžu centra būvniecību svarīgi ir apzināt sava reģiona potenciālu attiecīgajā sfērā. Jāizlemj kāda veida izstāžu rīkošanai tiks pievērsta lielāka uzmanība un kas būs noteicošais vai izstāžu centra ienākumi rīkojot patēriņa izstādes vai galvenais būs pilsētas ieguvums no viesnīcu, restorānu un citu infrastruktūras piedāvāto pakalpojumu izmantošanas.

Kā liecina jaunākie ASV dati, tad pēdējā laikā, uz patērētājiem orientēto izstāžu menedžeri izjūt nelielu respektu, kāds nebija novērojams jau ilgāku laiku.

Pateicoties vairākiem pētījumiem pieaug ticība tam, ka uz patērētājiem orientētās izstādes jeb patērētāju izstādes ir diezgan ienesīgi pasākumi priekš pilsētām un iestādēm, kurās tās tiek organizētas.

"Man daudzi izstāžu haļļu īpašnieki ir teikuši, ka viņi labprātāk strādātu ar patērētāju izstādēm nekā ar tirdzniecības izstādēm, jo ar tām var nopelnīt vairāk," stāsta Staev Kyle, Nacionālo patērētāju izstāžu asociācijas prezidents. "Daudzas pilsētas uzbūvējot un paplašinot izstāžu halles uzskata, ka ar to vien pietiks, lai pilsētai piesaistītu jaunas investīcijas un uzņēmumus. Tomēr ir tik daudz lietas ar kurām ir jātiek galā lai varētu sekmīgi attīstīties un tomēr nepietiek lai visas izstāžu halles tiktu piepildītas. Pēkšņi parādās brīvas iespējas ar darbiniekiem, kuri meklē ar ko nodarboties. Pašlaik patērētāju izstāžu darbinieki sāk saprast, ka tieši viņi ir tie galvenie spēlētāji."

Kā piemēru par to, cik ir iespējams iegūt izstāžu kompleksam no publiskās izstādes salīdzinājumā ar tirdzniecības izstādi autors ir izvēlējies uzņēmuma GENERAL EXPOSITION CORP. (GEC) piemēru, kuru izvērtēja neatkarīgie eksperti veicot izstādi KALIFORNIJĀ. Trīs dienu pasākums aizņēma 36000 kv.m. platību un piesaistīja 20000 apmeklētāju.

GEC iekasējot ieejas maksu $6 no cilvēka izstāžu kompleksam atdod 10% no biļešu ieņēmumiem. Savukārt organizējot tirdzniecības izstādes organizatori parasti patur 100% no biļešu ieņēmumiem.

Visus ienākumus no automašīnu izvietošanas iekasē izstāžu centrs. Piemēram ANAHEIMĀ šie ieņēmumi sastāda $6 no katras mašīnas. Tirdzniecības šovos parasti šis automašīnu pieplūdums ir mazāks tāpēc, ka liela daļa no apmeklētājiem atlido no citām pilsētām un apmeklētāju skaits galvenokārt ir mazāks nekā tas ir patērētāju izstādēs.

Tā pat kā tirdzniecības izstādes arī patēriņa izstādes izmanto halles darbaspēku lai apgādātu izstādi. Tiek īrēti krēsli, galdi, tiek maksāts pa apsardzi biļešu pārdevējiem un citu apkalpojošo personālu, kopā ar visām licencēm, atļaujām un nodokļiem.

Protams tiek maksāts arī par 36000 kv.m. izmantotās izstāžu platības. Vadoties pēc S. Kyle izteikumiem centriem lielāks ienākums ir no patērētāju izstādēm nekā no tirdzniecības izstādēm.

"Patērētāju izstādēs ir ne vien lielāks apmeklētāju skaits bet viņu iznomātajai platībai nekad netiek piemērotas atlaides," viņš skaidro. "Lai pievilinātu tirdzniecības izstādes konkrētajai vietai daudzas izstāžu halles pazemina cenas par iznomājamo platību, lai hoteļiem būtu pietiekami daudz apmeklētāju ko izmitināt. Tie ir pilsētas hoteļi un restorāni kuri iegūst visvairāk no tirdzniecības izstādēm un nevis pats izstāžu centrs.”

Statistiski ir kāds labs pierādījums, kas atbalsta patērētāju izstāžu menedžeru apgalvojumus, ka izstāžu halles iegūst vairāk no patērētāju izstādēm nevis no tirdzniecības izstādēm. Vadoties pēc IZSTĀŽU INDUSTRIJAS PĒTNIECĪBAS CENTRA (IIPC) datiem daudzas patērētāju izstādes ir lielākas pēc saviem izmēriem un apmeklējuma ziņā nekā viņu līdzinieces tirdzniecības izstādes, tādēļ, ka ģenerē vairāk iznomājamās platības un ienākumus no biļetēm nekā tirdzniecības izstādes. Vidēji patērētāju izstāde 1994. gadā aizņēma 43360 kv.m. izstāžu platības piesaistot 266 eksponentus un 54460 apmeklētājus. Turpretī  vidēji tirdzniecības izstāde aizņēma 35730 kv.m. neto platības piesaistot 381 eksponentu un 9975 apmeklētāju.

Kā liecina ASV masu mēdiji vairāki patēriņa izstāžu menedžeri izsakās, ka atšķirības apmeklētāju skaitā un izīrētās platības apjomā ir pat lielākas nekā ir teikts IIPC pētījumā. Viņi apgalvo, ka megaizstādes, kuras piepilda milzīgos izstāžu centrus tādās pirmā līmeņa pilsētās kā CHIKAGO, NY, LAS VEGAS un ATLANTA mākslīgi paaugstina tirdzniecības izstāžu vidējos rādītājus.

Balstoties uz iepriekšminēto informāciju var secināt, ka pati par sevi šī ir noderīga informācija patēriņa izstāžu rīkotājiem, ko izmantot pārrunās ar izstāžu kompleksiem. Taču papildus pētniecība rāda, ka izstādēm ir daudz lielāka ietekme uz konkrēto apdzīvoto vietu nekā tika uzskatīts pirms tam.

Kā piemērs, kas varētu tikt izmantots mērot ekonomisko ietekmi, tika radīts IIPC pētījumā, kurš tika veikts 1991. gadā. Ar šī pētījuma palīdzību tika noskaidrots ka vidējas grupas izdevumi patēriņa izstādes laikā ir $35.06. No šiem $14.56 tiek iztērēti pārtikai un dzērieniem. Vēl $7.71 tiek izlietots transporta izdevumiem un $6.08 tiek iztērēti iepirkšanās procesā. Dzīvošanas un naktsmāju izdevumi ir $3.13 un citi tēriņi kopā $3.58.

Šinī pārskatā vidējas grupas sastāvs tiek uzskatīts 2.4 cilvēki. Mērot ekonomisko ietekmi, ko rada patēriņa izstādes organizatoriem pirmkārt kopējais apmeklētāju skaits ir jāizdala ar vidējo grupas lielumu 2.4 un tad iegūtais rezultāts jāpareizina ar $35.06, kas ir vidējais izdevumu apjoms. Pie šiem rezultātiem vēl ir jāpievieno dažādi reklāmas un mārketinga izdevumi, kuri tika iztērēti šinī sabiedrībā lai reklamētu izstādi.

Daudzi izstāžu centri lai aprēķinātu izstāžu industrijas ekonomisko ietekmi izmanto arī ekonomisko multiplikatoru. Multiplikators parāda cik reizes dolārs ir iztērēts un pār iztērēts sabiedrībā kamēr atstāj noteikto apvidu. Parasti šis lielums ir starp četri un septiņi, atkarībā no apvidus lieluma, kurā ietekme tiek mērīta. Jo lielāks ir apvidus jo ekonomiskais multiplikators ir lielāks.

Piemēram, ja patēriņa izstādes apmeklējums ir 20000 cilvēku, tad izmantojot iepriekšminēto IIPC izstrādāto shēmu būs $292166.66 (20000 dalīts ar 2.4 un reizināts ar 35.06). Pievienojot reklāmas budžetu vietējām avīzēm un radio $20000 kopā sanāk $312166.66. Pielietojot ekonomisko multiplikatoru pieci, kas ir piemērojams vidēja izmēra pilsētām, kopējā ekonomiskā ietekme būs $1560833 ($312166.66 reizināts ar 5). [20]

        Šie dati pilnībā parāda cik un kas tiek iegūts pie konkrētajiem nosacījumiem. Saprotams ir arī tas, ka dažādās pasaules malās šie rādītāji būs ievērojami atšķirīgi. Taču pieturoties pie šī paša principa rēķinot varbūtējos izaugsmes apjomus atkarībā no pastāvošās situācijas ir iespējams izvērtēt  perspektīvas attiecībā uz izstāžu biznesu.        

Kā pamatojums šim pētījumam varētu būt Viens no nozīmīgākajiem projektiem izstāžu industrijā - projekts EXPO 2000, kas šajā gadā notiks Hanoverā. Piecu mēnešu pasākums iecerēts kā vērienīgs pasaules apceļojums, iesākot 21.gadsimtu.

Vācija uz šo izstādi ir gājusi no 1990.gada, kad, par vienu punktu pārspēja Kanādas Toronto, Hanovere guva iespēju rīkot pirmo pasaules izstādi Vācijā. Pati pirmā šāda veida izstāde – toreiz nodēvēta par Lielo – notika 1851.gadā Lielbritānijā, Londonas Haidparkā. Kopš tā laika sarīkota 61 pasaules skate 13 dažādās valstīs, atstājot pilsētu vaibstos tādus laikmeta simbolus kā Kristāla pili Londonā, Eifeļa torni Parīzē (1898.gada) un Automiumu Briselē (1958.gads).

Izstādes rīkošana uzticēta īpaši dibinātai korporācijai EXPO 2000 Hannover, kuras lielākie akcionāri ir Vācijas Federatīvā Republika (40%) un Lejassaksijas federālā valsts (30%)

EXPO 2000 ir ievērojams ekonomiskais dzinulis, kura ietekme, kā vērtē izstādes rīkotāji, tālu pārsniegs Hannoveres 2000.gada robežas. Saskaņā ar Norddeutsche Landesbank pētījumu, izstāde piesaistīs 6,8 mljrd. DEM investīciju, galvenokārt ieguldot izstādes, jaunu mājokļu būvniecībā, dzelzceļa u.c. komunikācijās.

Vienlaikus tie ir ieguldījumi nākotnē, kas nodrošinās Hannoveres konkurētspēju citu izstāžu rīkotāju starpā.

Kopējais ekonomiskais efekts no investīcijām, jaunradītajām darba vietām un izstādes apmeklētāju naudas tiek lēsts aptuveni 17,mljrd. DEM apjomā.

Lai gan sākumā Hannoveres un Lejasskandināvijas federālās zemes cilvēki nebija visai apmierināti ar lielo notikumu, tomēr viņiem nav iemesla skumt: no papildu nodokļiem federālās zemes kasē ieplūdīs vairāk nekā 4,5 mljrd. DEM. Norddeutsche Landesbank vērtē, ka EXPO 2000 radīs 100 tūkst. jaunu darba vietu. Jau tagad būvniecība ir piesaistījusi aptuveni 13 tūkst. cilvēku.[28]

        Jau trīs mēnešus pirms Hannoveres  izstādes sākuma, visas viesnīcas uz šo laiku jau aizrunātas. Tāpēc daudziem vāciešiem šī izstāde devusi iespēju labam biznesam. Viņi izīrē savus dzīvokļus izstādes darbiniekiem, kuru skaitu lēš ap 40 tūkstošiem. Ņemot vērā, ka viena šāda dzīvokļa izmaksas ir 30 vācu markas diennaktī, iespējams gūt priekšstatu par to, kādu naudu iespējams nopelnīt (izstāde rit gandrīz piecus mēnešus).[56]

        Izstāžu cikls ar tematiku EXPO, pasaulē nav jaunums. 1998.gadā līdzīgs pasākums notika Portugālē, Lisabonā. 330 hektāru lielo izstādi ar 145 valstu paviljoniem apmeklēja 8,5 miljoni cilvēku. Pēc izstādes šajā vietā tika uzbūvēts pilnīgi jauns kvartāls ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju un 11 tūkstošiem darbavietu.

Daudzas pilsētas atzītās tieši sakarā ar izstāžu industriju. Brno pilsētiņa Čehijā ir slavena ar kompāniju “Brno Trade Fairs and Exhibitions” (BVV), kas ir viena no visnozīmīgākajām Morāvijas kompānijām . Līdz ar vācu kompānijas “Messe Dusseldorf” kļūšanu par BVV galveno akcionāru, strauji attīstījās izstāžu industrija. Bijušajā militārajā lidostā tika uzbūvēts izstāžu komplekss un radītas 1000 jaunas darbavietas.

Lai gan liekas, ka izstāžu bizness ir attīstījies jau augstā līmenī, tomēr ASV prakse rāda, ka šī nozare aug ātrāk kā valsts ekonomika kopumā. Ja ekonomikas pieaugums ASV 1997. un 1998.gadā vidēji bija 3.9% tad izstāžu biznesam šis pieaugums ir mērāms ar divciparu skaitļiem. Vēl viens zīmīgs nozares rādītājs ir tas, ka puse no ASV izstāžu industrijas pārstāvjiem atzīst, ka kopš 1996.gada viņu izstāžu budžeti ir auguši par 29%. Tāpat līdzi aug arī neto platības apjomi – 1.63 reizes kopš 1997.gada.

        Tāpat saistībā ar izstāžu nozari iegūst arī uzņēmumi, kas līdzdarbojas izstāžu biznesa organizēšanā. Pēc Latvijas Uzņēmumu reģistra datiem, patlaban Latvijā reāli darbojas gandrīz 600 firmu, kuru darbība tā vai citādi ir saistīta ar izstāžu biznesa attīstības stimulēšanu un ar to saistīto pakalpojumu nodrošināšanu, kamēr to firmu skaits, kuru biznesa pamatdarbība ir izstāžu organizēšana, nepārsniedz divus desmitus. Šāda, šķietama disproporcija tikai apstiprina acīmredzamo faktu, ka Latvijas izstāžu tirgus ir praktiski pilnībā noformējies un, to apkalpojošo biznesu specializācija ir ļoti diversificēta un daudzpusīga.

Ieskatam piedāvāju tabulu, kurā alfabētiskā secībā ir atspoguļotas dažas, ar izstāžu apkalpošanu saistītas firmas, kuras varētu uzskatīt par attiecīgā tirgus līderiem, kā arī atspoguļoti to darbības virzieni (sk.2.2.2.1. tabulu).

Tabula 2.2.2.1.

Līderi Latvijas izstāžu industrijas apkalpotājfirmu vidū [10]

Firmas nosaukums	Darbības veids
ADM	Interaktīvās izstāžu instalācijas
Aka Print	Tipogrāfijas pakalpojumi
BCCS	Krāsu dalījumi, attēlu skanēšana
BTR	Izstāžu reklāmas stratēģijas izstrādāšana un realizācija, dizaina pakalpojumi, izstāžu projektu organizēšana, citi pakalpojumi
Datorgrafika	Dizaina pakalpojumi, lielfomāta izdruku izgatavošana, ploterēšanas darbi, citi pakalpojumi
Demo Dizains	Izstāžu reklāmas stratēģijas izstrādāšana un realizācija, izstāžu aprīkojuma tirdzniecība, dizaina pakalpojumi, lielfomāta izdruku izgatavošana, ploterēšanas darbi, citi pakalpojumi
Diena - Repro	Krāsu dalījumi, attēlu skanēšana
Dizaina Darbnīca	Dizaina pakalpojumi, lielfomāta izdruku izgatavošana, ploterēšanas darbi, citi pakalpojumi
Falc Security	Apsardzes pakalpojumi
Fotocentrs	Lielfomāta fotogrāfiju izgatavošana
Hill & Knowlton	Attiecības ar sabiedrību (public relations)
JET	Lielfomāta izdruku laminēšana
LGV	Dizaina pakalpojumi, lielfomāta izdruku izgatavošana, ploterēšanas darbi, citi pakalpojumi
Pro-1	Profesionālā apgaismes un apskaņojuma tehnika
RET Serviss	Lielfomāta izdruku laminēšana
Terras Media	Krāsu dalījumi, attēlu skanēšana, dizaina pakalpojumi, izstāžu reklāmas stratēģijas izstrādāšana un realizācija, citi pakalpojumi
V. Kleina studija	Lielfomāta fotogrāfiju izgatavošana, reklāmas fotogrāfiju izgatavošana

Kā redzams, ar izstādēm ir saistītas patiešām daudzas un dažādas biznesa nozares, kas visas attīstas paralēli tiešajam izstāžu organizācijas biznesam.

        Visi šie fakti nenoliedzami pamato izstāžu industrijas nozīmi katra reģiona un katras valsts ekonomiskajā attīstībā. Izanalizējot ietekmi un izstrādājot attīstības plānu var redzēt kurš ir perspektīvākai rīcības modelis. Salīdzinot lielo valstu ieguvumus raksturojošos lielumus ir skaidrs, ka šī ietekme ir atkarīga pirmkārt no izstāžu vērienīguma un arī no apvidus lieluma. Lielākās pilsētas ar vairākiem miljoniem iedzīvotāju arī ir tās kurām izdodas piesaistīt. Apkopojot informāciju redzams, ka kopā šis ieguvums nenoliedzami atspoguļojās visas industrijas pieaugumā, ko parāda arī tabula 2.2.2.2. [20]

Tabula 2.2.2.2.

1999 gada zizstāžu pieauguma indikātori ASV
Vidēji pa visām izstādēm kopā
	Vidējais	Procentuālais
Apmeklētāju skaits	17,285	13.30%
Neto kvadrāt pēdas	183,200	28.00%
Viesnīcu istabas	3,361	18.90%
Kopējās izmaksas	$1,441,100	33.20%

2.3. Izstāžu un gadatirgu kvantitatīvo rādītāju salīdzinājums pa valstīm, to ietekme uz investīciju īpatsvaru un atdeves ātrumu.

2.3.1. Izstāžu un gadatirgu kvantitatīvo rādītāju salīdzinājums pa valstīm.

Pasaules Tirdzniecības Organizācijas nepublicētā statistika liecina, ka Eiropa vēsturisku, ģeopolitisku, ekonomisku un citu iemeslu dēļ turpina būt par tirdzniecības gadatirgu un izstāžu metropoli, kas tomēr nemazina izstāžu darbības nozīmi Ziemeļamerikā un vētrainas attīstības pārņemtajā Dienvidaustrumāzijā.

Kopējais apmeklētāju skaits, kurš apmeklē 3,000 Rietumeiropā notiekošos dažādu kategoriju gadatirgus un izstādes, pārsniedz 75,000 cilvēku, un šis skaitlis pieaug ar katru gadu.[49]

Eiropas valstu vidū īpašu vietu šāda veida pasākumu organizēšanā ieņem (pēc nozīmības) Vācija, Francija, Itālija, pēc kurām seko Lielbritānija. Tomēr ir jāatzīmē arī aktīvā izstāžu darbība, kas notiek mazākās valstīs – Spānijā, Beļģijā, Holandē utt.

Vāciju šodien var nosaukt par Eiropas saimnieciskās dzīves sirdi un nozīmīgāko gadatirgu rīkotāju pasaulē. Katru gadu tur notiek vairāk nekā 100 internacionālu izstāžu un gadatirgu, kuros piedalās apmēram 40% ārzemnieku, to apmeklē apmēram 9 milj. viesu, tajā skaitā 1,5 milj. no ārzemēm. Tas paver uzņēmējiem ļoti plašas iespējas [13].

Starptautiskajā gadatirgu un izstāžu tirgū neapšaubāmā Vācijas līderība ar tās slavenajiem gadatirgu un izstāžu kompleksiem Hamburgā, Berlīnē, Ķelnē, Leipcigā, Minhenē, Diseldorfā, Frankfurtē un citās pilsētās apstiprinās ar to faktu, ka 2\3 no vispopulārākajiem esošajiem nozaru gadatirgiem notiek šajā valstī.[49]

Francija ir otrā pēc nozīmes valsts ar attīstītām tirdzniecības gadatirgu organizēšanas tradīcijām. Atšķirībā no Vācijas un Itālijas, Francijā pieņemtā centralizētā sistēma traucēja liela skaita izstāžu kompleksu attīstībai citās pilsētās, izņemot Parīzi un daudz nenozīmīgāku šajā plānā Lionu. Francijā katru gadu notiek ap 1000 dažādu izstāžu, pie kam tika ap 100 no tām dalību ņem arī ārzemju eksponenti. Neskatoties uz lielo izstāžu skaitu, kas notiek Francijā, ārzemju apmeklētāju pieplūdums uz viņām ir salīdzinoši neliels un ir tikai 7% no kopējā apmeklētāju skaita. [49]

Itālijā, kur arī ir attīstītas izstāžu tradīcijas, katru gadu notiek ap 750 dažādu izstāžu 41 pilsētā, no kurām 1\6 pretendē uz starptautisku mērogu. Pirmo vietu izstāžu organizēšanā ieņem Milāna, kur notiek 86 izstādes ar 31000 eksponentu un 2.6 miljonu apmeklētāju, no kuriem 9% ir ārzemnieki. Citas pilsētas ar nozīmīgu izstāžu darbību – Verona, Dženova un Turīna.

Lielbritānijā katru gadu notiek ap 700 izstāžu, kurās piedalās vairāk kā 100000 eksponentu. Galvenā šeit notiekošo izstāžu iezīme ir to mazie izmēri, reģionālais mērogs un koncentrēšanās Londonā un Birmingemā. Neskatoties uz panīkumu, kas ir vērojams šajā valstī attiecībā uz starptautisko izstāžu rīkošanu, britiem ir apskaužama aktivitāte izstāžu organizēšanā visā pasaulē: īpaši slavenas ir britu firmas Reed Exibition Companies, kas organizē apmēram 800 izstādes 25 valstīs, no kurām 92 – Eiropā, EMAP MacLaren Exhibitions, The Montgomery Group, Philbeach Events, Mack-Brooks Exhibitions Ltd. u.c. [49]

Gadatirgi un izstādes ļoti populāras ir arī Ziemeļamerikā, īpaši ASV. Pietiek minēt, ka 80-tajos gados summārā izstāžu platība tur palielinājās par 43%. ASV un Kanādā, saskaņā ar izdevumu Trade Show Week Data Book, ik gadus tiek organizēti apmēram 4.2 tūkstoši izstāžu.

Tomēr dinamiskāka gadatirgu un izstāžu darbības attīstība salīdzinājumā ar Eiropu un Ameriku ir vērojama Dienvidaustrumāzijā. Pašlaik Japānā notiek apmēram 420 izstāžu (dati no Japan Convention Buerau materiāliem), no kuriem 1/4 ir starptautiska rakstura. Ķīnā izstāžu skaits, kas 1990. gadā bija 75, ir sasniedzis 201 1994. gadā, kamēr Āzijas "tīģeru savienībā" šajā pašā laika periodā izstāžu skaits ir dubultojies un sasniedz 226. [49]

Lietderīgi salīdzināt dažādās valstīs notikušo līdzīga profila izstāžu lielumu, dalībnieku skaitu, apmeklētāju daudzumu [19].

tabula 2.3.1.1.

Līdzīga profila izstāžu salīdzinājums [49]

Izstāde	Pilsēta (valsts)	Platība		Dalībnieki		Apmeklētāji
		Pašmāju	Ārvalstu	Pašmāju	Ārvalstu	Pašmāju	Ārvalstu
Pārtikas izstādes (1999)
PRODEXPO	Maskava (Krievija)	8338	10623	81	43	95000
AUFGETISCHT	Vīne (Austrija)	3541	202	123	14	8711	395
POLAGRA	Poznaņa (Polija)	68143	12400	1689	498	143527
Būvmateriālu un būvniecības izstādes (1999)
BUDMA	Poznaņa (Polija)	46170	10871	1198	338	63461
KONTHURA	Gera (Vācija)	4980		129		15450
BAUEN-WOHNEN	Vīne (Austrija)	45074	3775	851	74	120192	5008
COTTAGE	Maskava (Krievija)	1812	257	54	5	50000
Apģērba un tekstila izstādes (1999)
POZNAN FASHION WEEK	Poznaņa (Polija)	25647	3988	923	216	31466
OBUV- MIR KOZHI	Maskava (Krievija)	224	1456	14	4	20000
Informācijas tehnoloģijas (1999)
IFABO	Vīne (Austrija)	19599	1475	437	65	57533
INFOSYSTEM	Poznaņa (Polija)	10056	967	361	68	46417
SVIAZ/EXPO COMM	Maskava (Krievija)	9000	8500	420	180	75000

Tabula uzskatāmi parāda, ka labi ekipētajos Eiropas izstāžu centros salīdzinot ar Krievijas izstāžu centriem ir vairāk apmeklēti gan no ārzemnieku, gan Krievijas apmeklētājiem.

Turpinājumā autors turpina uzskaitīt dažādu kvantitatīvo rādītāju salīdzinājumu nozīmīgākajos  Eiropas izstāžu centros.

Barselonas izstāžu centrs kopš 1995.gada ir nozīmīgākais Spānijā. 1998.gadā tajā notika 54 izstādes, kurās kopā piedalījās 9830 dalībnieki un kuras apmeklēja 2214679 apmeklētāji. Kopīgā izstāžu centra platība ir 335189 kv.m, tam ir stāvvieta 2655 automašīnām un 28 konferenču zāles.

Bāzeles centrs Šveicē ir viens no galvenajiem šī reģiona ienākumu avotiem. Kopējā ekspozīcijas platība 142800 kv.m, vieta 1628 automašīnām, 25 konferenču zāles, spēja 1998.gadā uzņemt 39 izstādes ar 13887 dalībniekiem un 1261885 apmeklētājiem.

Birmingemas izstāžu halle ar kopējo ekspozīciju platību 1466000 kv.m, vietām priekš 24000 automašīnām un 35 semināru telpām, ir viena no lielākajām pasaulē. 1998.gadā tajā notika 180 izstādes ar 42426 dalībniekiem un 3582217 apmeklētājiem.

Boloņas izstāžu centrs Itālijā aizņem 315000 kv.m kopējo platību, 10000 automašīnām un 18 konferenču zālēm. Viens no modernākajiem Eiropas centriem 1998.gadā pulcēja 26 izstādes ar 20141 dalībniekiem un 2503641 apmeklētājiem.

Briseles izstāžu centrs ar 575000 kv.m kopplatību, 15291 auto vietām un 10 konferenču zālēm, 1998.gadā pulcēja 54 izstādes ar 11802 dalībniekiem un 2577464 apmeklētājiem.

Viena no pasaules kvalitātes zīmēm – Diseldorfas Messe – aizņem 220300 kv. m teritoriju ar 18000 autovietām un 30 konferenču zālēm. 1998.gadā tajā notika 41 izstāde; dalībnieku skaits 28276, apmeklētāju – 2003037.

Frankfurtes izstāžu centrs – 400000 kv.m, 217000 automašinu stāvvietas, 47 konferenču zāles. 1998.gadā 47 izstādes, 42576 dalībnieki, 1437059 apmeklētāji.

Viens no vecākajiem izstāžu centriem – Leipciga kopplatībā ir 986000 kv.m. liela. Tajā ir 9000 autostāvvietas, 19 konferenču zāles. 1998.gadā tur notika 31 izstāde ar 12346 dalībniekiem un 1038081 viesiem.

Londonas izstāžu centrs ir viens no pasaules nozīmīgākajiem centriem ar 138 izstādēm 1998.gadā, kurās piedalījās 32498 kompānijas un apmeklēja 2609461 skatītāji. Ar 171714 kv.m. kopplatību, vietu 2760 automašīnām un 39 konferenču zālēm, tā stabili ieņem līdera pozīcijas Eiropā.

Cedex komplekss Lionā ir 1110000 kv.m. liels, tajā ir vieta 7480 automašīnām un tur ir 17 konferenču zāles. 1998.gadā tur notika 28 izstādes, kurās piedalījās 9243 kompānijas un 1247285 viesi.

1998.gadā Madridē notika 54 izstādes ar 13851 dalībnieku un 2842439 skatītājiem. 970000 kv.m., 14439 autostāvvietas  un 65 konferenču zāles.

Milāna ar 432120 kv.m., 11134 auto vietām un 28 konferenču zālēm 1998.gadā nodrošināja 73 izstādes ar 31826 dalībniekiem un 3617839 skatītājiem.

Nirnberga – 394000 kv.m. kopplatība, 103000 autonovietnes, 46 konferenču zāles. 1998.gadā 55 izstādes, 18983 dalībnieki, 1063222 apmeklētāji.

Parīze. Viens no Parīzes izstāžu centriem Paris Expo ar 351653 kv.m. teritoriju, 4961 autovietām un 31 konferenču zāli, 1998.gadā nodrošināja 102 izstādes ar 32915 dalībniekiem un 6083165 apmeklētājiem.

Paris-Nord – otrs centrs ar 1100000 kv.m., 152000 autovietām, 40 konferenču zālēm, 1998.gadā sarīkoja 36 izstādes ar 27650 dalībniekiem un 1111381 skatītājiem.

Utrehta Spānijā – 334047 kv.m., 5728 autostāvvietas, 47 konferenču zāles. 1998.gadā 75 izstādes, 15423 dalībnieki un 1904071 apmeklētāji.

Valensija – 1998.gadā 35 izstādes, 6503 dalībnieki, 1065637 apmeklētāji. Kopā – 270490 kv.m., 7100 autostāvvietas, 9 konferenču zāles.

Verona – 242000 kv.m., 8000 autostāvvietas, 12 konferenču zāles. 1998.gadā 28 izstādes, 11051 dalībnieki, 930786 apmeklētāji.     

Kopā šajos izstāžu centros 1998.gadā notikušas 1186 izstādes, kas pulcējušas 411651 dalībniekus un 41769057 apmeklētājus. Visos rādītājos vērojams ikgadējs pieaugums, kas liecina par izstāžu biznesa attīstību Eiropā.

Sekojošajā rindkopā aplūkotas EMECA izstāžu centros notiekošo izstāžu statistiskie rādītāji un 1998.gadu. No kopējām 1186 izstādēm 817 bija tirdzniecības izstādes (trade shows), 369 ...(public shows). 815 no šīm izstādēm organizēja dažādas firmas, tikai 371- paši izstāžu centri. 653 izstādes bija starptautiskas, 533- vietēja mēroga izstādes. Tikai 3115664 no 41769057 apmeklētājiem bija no ārvalstīm. 20% no visiem izstāžu dalībniekiem bija ārvalstu, tiem tika pārdoti 20% no kopējās ekspozīcijas platības.

Par izstāžu biznesa pieaugumu 1998.gadā liecina sekojoši dati. salīdzinot ar 1997.gadu, izstāžu zāļu platība pieaugusi attiecīgi no 3076863 līdz 3168029 kvadrātmetriem, izstāžu skaits no 1151 līdz 1186, izstādes dalībnieku skaits no 392176 līdz 411651, apmeklētāju skaits no 38083672 līdz 41769057.  Salīdzinot šos datus rodas neapšaubāms priekšstats par izstāžu biznesa attīstību un perspektīvām Rietumeiropā.

Oficiālā Krievijas izstāžu mājas lapa Internet piedāvā paraudzīties arī uz Krievijas lielākā izstāžu centra Krasnaja Presņa datiem par 1998.gadu. Kopā 1998.gadā šajā izstāžu centrā notikušas 660 starptautiskās izstādes ar 15000 dalībniekiem (50% no ārvalstīm). Kopējā izīrētā platība 350000 kvadrātmetru, apmeklētāju skaits- 2,5 miljoni.

Salīdzinot lielākos Rietumeiropas un Krievijas izstāžu centrus skaidri ir redzamas atšķirības gan platībās gan apjomos, kas tad arī atšķir tirgus struktūru Austrumos un Rietumos.

2.3.2. Investīciju pelnītspēja, riska faktors un atdeves ātrums.

Dati liecina ka nav viegli iegūt informāciju par izstāžu biznesu un  to pilnībā pārzināt un izvērtēt ir gandrīz neiespējami sava apjoma un sarežģītības dēļ. Nav viennozīmīgu datu pēc, kuriem varētu spriest, kuras ir karstākās sfēras, ar kurām izstādēm ir iespējams gūt vislielāko peļņu un pat lielām pētījumu un statistikas datu firmām nav pietiekami daudz datu par starptautisko šī biznesa sfēru.

Iespējams, ka tas ir pateicoties sarežģītajai šī biznesa dabai, kuru ir grūti kvalificēt, Izstādes piesaista gan daudzmiljardu  budžeta iestādes, gan bērnus, kuri parasti mēdz spēlēties smilšukastē un ietekmē gan megapolises gan mazas trešās pasaules valstis. Tas nozīmē ka katrs var atrast kaut ko priekš sevis vai sava uzņēmuma.

Pasaulē ir veikti dažādi pētījumi par izstāžu ietekmi uz tirdzniecības apjomiem un katrs no tiem ir nedaudz atšķirīgs. Iespējams, ka tie pat uzdod vairāk jautājumu nekā dod atbildes: mēs zinām bruto peļņas apjomus bet kas ir ar  neto, mums ir zināma neto kvadrātmetru cena šogad bet kā būs nākotnē? Un tomēr ir apzinātas vairākas izstādēs pārstāvētās nozares no kurām mums rodas konkrēts priekšstats par šo biznesu.[20]

Grafiks 2.3.2.1.

Tabula liecina, ka ASV atzītākā prakse ir apmēram 78% tirdzniecības izstādes, 8% patēriņa izstādes un 13% abas kopā. Izstāžu organizētāji biežāk ir asociācijas 60.1% un 35.1% no visām izstādēm organizē neatkarīgie izstāžu rīkotāji.

Tabula 2.3.2.2. parāda priekšrocības, kuras ir gan tirdzniecības gan patēriņa izstādēm.

Tabula 2.3.2.2.

tirdzn pret publiskajiem[20]
	Tirdzniecības	Publiskās
Organizators	Asociācijas	Neatkarīgie organizatori
Izstādes menedžeris	Izstādes Direktors	Īpašnieks/Prezidents
Izstādes menedžeru skaits	5.1	7.2
Izstāžu skaits gada laikā	6.3	11.9
LIELĀKAJĀM IZSTĀDĒM
Kvadrātpēdas maksa	$16.45	$6.19
Kopējais pieaugums (miljoni)	$2.40	$.66
Apmeklētāji (atskaitot eksponentus)	16,241	59,980
Apmaksāto kvadrātpēdu skaits	153,000	111,000
Bāze	277	29

 Pastāv atšķirības arī starp Eiropas un ASV izstāžu biznesa raksturlielumiem. Tā piemēram neto platības kvadrātmetrs ASV maksā vidēji no $109 - $163, bet turpretī Eiropas prestižākajās izstādēs šis cenas ir ievērojami augstākas no $916 līdz pat $1116. Kopējo industrijas galveno rādītāju atspoguļojumu var redzēt Pielikumā 3.

        Lielākā no izstādēm rada $2.17 miljonus bruto ienākumu, pievilina 22558 apmeklētājus neieskaitot pašus izstādes dalībniekus un nosedz 54360 neto kvadrātmetrus no izstāžu platības.

Visienesīgākie pasākumi ir rūpniecības industrijā, kas rada vidēji $3.89 miljonus - apmēram divreiz vairāk kā izstādes pārējos biznesa sektoros.

Ar neto nosegto platību 53640 kv.m. un $50.55 uz kv.m. uz patērētāju balstītās izstādes rada vismazākos bruto ieņēmumus visā industrijā.

Asociāciju veidotās izstādes iegūst apmēram par 20% vairāk bruto ieņēmumus nekā neatkarīgo izstāžu rīkotāju pasākumi.

Vēl īpašs dzinulis, kas sekmē kompānijas iesaistīties izstādēs ir ekonomiskā aktivitāte, kas rodas konkrētajā reģionā vai pat uzņēmumā, kas piedalās izstādē. Tā piemēram biržās notikušie darījumi izstāžu laikā liecina par ievērojamu aktivitātes pieaugumu, līdz ar to arī pozitīvu efektu. Izstāde CeBIT 2000 Hanoverē bija pierādījums tam. Jaunas tehnoloģijas Wirless Application Protarol izgatavotājs CMG paziņoja, ka plāno piegādāt savus produktus Lielbritānijas mobilo sakaru operatoram Vodafone Airtouch. Jaunā ziņa CMG akciju cenu vienā dienā pacēla par 28% - pievienojot tā tirgus vērtībai 1.4 mljrd. sterliņu mārciņu. Darījuma vērtība varētu būt 50 milj. USD, vērtē analītiķi.[23]

 

 

3. Starptautisko izstāžu un gadatirgu loma Latvijas ekonomiskajā izaugsmē.

3.1. Latvijas ekonomiskā attīstība laikā no neatkarības atgūšanas līdz mūsdienām.

Kā savulaik ir teicis viens no mūsdienu lielākajiem mārketinga teorētiķiem Filips Kotlers, "(..) biznesa mērķu sasniegšanai ir svarīgi konstatēt mērķa tirgus vajadzības un radīt patērētāju vēlamo apmierinātību un, salīdzinot ar saviem konkurentiem, īstenot to efektīvākā un produktīvākā veidā" [30; 20].

Lai arī mūsdienu mārketinga teorija aptver ļoti plašu jēdzienu loku, tomēr nenoliedzami, ka viena no efektīvākajām produktu veicināšanas metodēm ir tiešā saskarsme ar saviem potenciālajiem klientiem un partneriem. Šī metode ļauj patiesi dziļi izvērtēt visas biznesa piedāvājumu stiprās un vājās puses, pilnībā iepazīt abu pušu vēlmes un iespējas, atrast optimālo risinājumu to realizācijai, kā arī analizēt un prognozēt attiecīgā tirgus attīstības tendences. Un, tiešām, maz ir tādu augstākminētās jomas mārketinga paņēmienu, kas produktivitātes, publicitātes un efektivitātes ziņā būtu salīdzināmi ar specializētu biznesa izstāžu rīkošanu.

Izstāšu bizness ir salīdzinoši jauna nozare Latvijas ekonomikā, kuras pirmsākumi ir meklējami tikai apmēram 1992. gadā. Šajos gados tā ir kļuvusi par nozīmīgu tautsaimniecības sastāvdaļu, kuras kopējais vidējais gada apgrozījums sastāda 10 miljonus ASV dolāru. [15] Kopā ar izstāžu organizēšanu saistīto uzņēmumu darbiniekiem, nozarē nodarbināto skaits sasniedz 1000.

Laikā, kad Latvija vēl atradās PSRS sastāvā, izstādes kalpoja nevis kā normāls ekonomiskās attīstības virzītājspēks, bet gan kā komunistiskās sistēmas propagandas līdzeklis. Nozaru izstādes notika reti un nesistemātiski, un tajās reizēm tika demonstrēti arī ļoti oriģināli un kvalitatīvi produkti, kas pēc visiem parametriem atbilda pasaules līmeņa prasībām. Tomēr komunistiskās sistēmas ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības apstākļos šie produkti tā arī parasti palika prototipu līmenī un, gandrīz nekad netika novesti līdz sērijveida ražošanas stadijai.

Arī tālaika padomju izstāžu virsotne – Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstāde (TSSI) pilnībā atspoguļoja tālaika ekonomiski–politiskās sistēmas liekulīgo dubultmorāli- tajā tika eksponēts milzums preču, kuras reāli PSRS iedzīvotājiem tā arī  nekad nebija iespējas ieraudzīt brīvā pārdošanā veikalu plauktos. Labākajā gadījumā tās bija pieejamas, tikai izmantojot neformālus personiskos kontaktus, tā dēvēto "blatu", vai arī 100% apmērā tika eksportētas uz ārzemēm, vai, kā jau tika minēts, palika materializētas tikai prototipu līmenī.

Tieši tāda pati situācija valdīja arī attiecībā par eksponētajām tehnoloģijām. Tā laika valdošās centralizācijas un plānveida ekonomikas apstākļos bija neiedomājama situācija, kad padomju firmu pārstāvji varētu nodibināt lietišķus sakarus ar ārvalstu potenciālajiem partneriem bez valsts nepastarpinātas iejaukšanās un sankcionējuma. Tādējādi arī dalība nedaudzajās ārvalstu izstādēs bija stingri reglamentēta un pakļauta nevis ekonomiskās attīstības, bet gan tā laika politikas un propagandas mērķiem.

1985. gadā, kad pie komunistiskās partijas, un līdz ar to arī valsts varas stūres nonāca Mihails Gorbačovs, tika deklarēta jauna PSRS ekonomiski - politiskā doktrīna, kas ieguva "pārbūves" nosaukumu. Tā paredzēja par līdz tam eksistējušo ievērojami lielāku uzņēmumu un privātpersonu ekonomisko un informatīvo brīvību kā arī atkāpās no vairākām esošās plānveida ekonomikas dogmām. Tā pavēra ceļu privātās uzņēmējdarbības attīstības sākumam (kooperatīvu kustība) un, faktiski, kalpoja arī kā iedīglis sociālistiskās sistēmas vēlākajam ekonomiskajam un politiskajam sabrukumam, kas notika pēc sešiem gadiem.

1990. gada 4. maijā Latvija atguva savu valstisko neatkarību. Šīs, politiskās pārmaiņas neizbēgami noveda arī ekonomiskām perturbācijām – Latvija uzsāka grūto un ērkšķaino ceļu pārejai no līdz tam eksistējošās plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku, kas ir vienīgais reāli eksistējošais pasaules saimnieciski attīstītāko valstu tautsaimniecības attīstības modelis. Diemžēl, tālaika saimnieciski aktīvākajiem sabiedrības pārstāvjiem, kuri sāka veidot nacionālās uzņēmējdarbības kodolu, bieži vien pietrūka ekonomisko likumsakarību izpratnes dziļuma, speciālo prasmju un zināšanu, kā arī stratēģiskās plānošanas pārdomātības.

Uzņēmēji, ar retiem izņēmumiem, bija orientēti nevis uz ilglaicīgu savu uzņēmumu un, līdz ar to arī valsts ekonomisko attīstību, bet gan uz iespējami ātru un bieži vien vienreizēju maksimālas peļņas gūšanu. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijā sākotnēji vairāk attīstījās galvenokārt tās biznesa nozares, kas deva iepēju nodrošināt iespējami augstas peļņas robežu kritērijus. Kā piemēru var minēt izejvielu eksportu, degvielas mazumtirdzniecību plaša patēriņa preču pirkšanu–tālākpārdošanu un valūtas konvertāciju.

Tomēr laikam ritot, pieauga arī uzņēmēju informētība un izpratne par notiekošās ekonomiskās attīstības pamatiezīmēm, tika apzināta arvien pieaugošās tirgus konkurences esamība un nozīme. Tādējādi gluži dabiski izkristalizējās nepieciešamība attīstīt un nodrošināt uzņēmēju savstarpējo informētību, kā arī nepieciešamība izglītot savus potenciālos klientus – citus uzņēmējus un ierindas patērētājus par piedāvāto preču, pakalpojumu, tehnoloģiju un biznesa attīstības tendeču klāstu ar mērķi rosināt un stimulēt tos piedalīties ekonomiskās aprites pilnvērtīgā procesā – kļūt par attiecīgo produktu pircējiem.

Šādā situācijā Latvijas uzņēmējiem nebija jāizgudro velosipēds – vispārpieņemtā brīvā tirgus pasaules prakse neapšaubāmi pierāda, ka viena no nozīmīgākajām sastāvdaļām šo, iepriekšminēto mērķu realizācijai ir pārdomāta izstāžu industrijas infrastruktūras izveide.

        Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas valsti gluži likumsakarīgi bija pārņēmis nacionālās pašapziņas pacēluma vilnis. Tāpēc gluži loģiski, ka praktiski pirmā izstāde kas noritēja puslīdz saskaņā ar brīvā tirgus ekonomikā pieņemtajiem kanoniem, ideoloģiju un mērķiem, bija 1992. gadā LR Ekonomikas ministrijas un LR Tirdzniecības un rūpniecības kameras kopīgi organizētā izstāde "Izvēlies Latvijas preci", kas, norisēja vienīgajā tālaika Latvijas specializētajā izstāžu kompleksā, bijušajā PSRS TSSI Latvijas filiālē Mežaparkā.

Šīs izstādes panākumi demonstrēja uzņēmējiem šādu izstāžu pieprasījumu un nozīmīgumu gan uzņēmēju, gan patērētāju vidū un, līdz ar to, arī  izstāžu industrijas ievērojamo potenciālu vispār. Izstāžu bizness bija pieteicis sevi kā neaizņemtu un nozīmīgu tirgus nišu ar ļoti lielām straujas attīstības perspektīvām. Par šīs biznesa nozares privātās uzņēmējdarbības pirmo nozīmīgāko bezdelīgu kļuva Gundara Pētersona 1993. gadā dibinātā firma "Creatio", kas salīdzinoši īsā laika periodā realizēja virkni nozīmīgu izstāžu projektus, kas reāli sekmēja vairāku Latvijas vadošo firmu tālāku ekonomisko attīstību.

Latvijas izstāžu biznesa tālākā attīstība bija tieši saistīta ar izstāžu centru būvi un to apsaimniekošanu. 1996.gadā tika uzbūvēta Olimpiskā Skonto halle, kas kļuva par nozīmīgāko izstāžu centru ar vairāk nekā 8000 kvadrātmetru slēgto platību. Līdz 1997.gadam halles galvenie apsaimniekotāji bija BT1, kas izīrēja halli pārējām izstāžu sabiedrībām- Creatio, R.A.S.A Ekspo, Ekspolatam, Janus un Partneri.

1997.gadā, līdz ar Ķīpsalas izstāžu centra izbūvi, BT1 kļuva par jaunā centra saimniekiem, Skonto hallē sāka saimniekot Prima Skonto, kas nomāja centru pārējām izstāžu sabiedrībām.

BT1 aktīvi uzsāka jaunās Ķīpsalas izstāžu zāles izmantošanu. No R.A.S.A Ekspo tika atpirktas lielākā daļa izstāžu, sākās sīva konkurences cīņa starp divām lielākajām kompānijām- BT1 un Prima Skonto.

2000.gada sākumā BT1 palielināja savu Ķīpsalas izstāžu centru līdz 18000 kvadrātmetru slēgtajai platībai, tā kļūstot par lielāko izstāžu centru Baltijā. Šobrīd konkurences cīņa pierimusi, katra izstāžu sabiedrība sadalījusi “ietekmes sfēras” un domā par kvalitatīvo rādītāju uzlabošanu, kas tuvākajā nākotnē varētu kļūt par noteicošo faktoru izstāžu industrijas attīstībā Latvijā.

3.2. Latvijas firmu ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā piedaloties starptautiskajās izstādēs un gadatirgos.

Ņemot vērā, ka Latvijā izstāžu biznesa vēsture nav pārāk sena, tad nav  arī izstrādājusies sistēma kā vērtēt šādu biznesa aktivitāšu efektivitāti. Kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad sāka veidoties nepieciešamība pēc izstāžu biznesa kā koordinēta un strukturāli veidota biznesa novirziena, sāka veidoties arī pirmās organizācijas, kurām tad arī vajadzētu nodarboties ar lietām, kuras palīdz šī biznesa veiksmīgas attīstības procesā un zināmā mērā arī koordinē to. Tomēr šobrīd ir redzams, ka vienīgā organizācija Latvijā, kura koordinē šo sfēru ir Latvijas Izstāžu Rīkotāju Asociācija (LIRA) ar kuras palīdzību ir pieejams neliels daudzums informācijas par patieso izstāžu industrijas ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Jāpiebilst gan, ka tas viss nav sistemātiskas un tālejošas plānošanas rezultāts. Neraugoties uz diezgan lielo vienaldzību no dažādu Latvijas institūciju puses, tomēr ir vērojama  ārvalstu kompāniju un starptautisku programmu interese par to kā Latvija varētu izvērtēt eksporta iespējas un sekmīgi pārstāvēt savu ekonomiku ārzemēs.

        Latvijas Attīstības Aģentūra (LAA) sadarbībā ar citām ārvalstu organizācijām ir vadījusi Eksporta atbalsta programmu Latvijā un veikusi tās ietekmes analīzi uz starptautisko tirdzniecību, kas pašlaik ir iespējams vienīgais nopietnais tāda veida pētījums Latvijā. Pētījumu un rezultātu veica ārvalstu speciālisti no Īrijas. Pēc Īru speciālistu apkopotajiem datiem var secināt cik nopietni ir atbalstīta eksporta mārketinga veicināšana Latvijā. Trūkst laika, pieredzes, finansējuma un uzņēmīgu cilvēku, kas šinī jomā saskatītu vienīgo atrisinājumu Latvijas tālākai un sekmīgai integrācijai globālajā pasaules ekonomikā. Līdzīgu programmu salīdzinājums citās valstīs parāda, ka Latvijā šie rādītāji ir salīdzinoši zemā līmenī.

Ø programmas darbības laiks – Latvijā 18 mēneši, pasaulē vidēji 3 – 4 gadi;

Ø atbalsta apjoms – Latvijā 30%, pasaulē no 10% - 80%, vidēji 50 % no kopējām izmaksām;

Ø atbalsts vienam eksporta projektam naudas izteiksmē – Latvijā Ls 10 000, pasaulē 30 000 – 100 000 EUR;

Ø atbalstīto projektu skaits vienam uzņēmumam – Latvijā 2, pasaulē 3 – 15 projekti;

Ø atbalsts uzņēmumiem pa nozarēm – Latvijā tikai eksportspējīgi ražošanas uzņēmumi, citās valstīs programmā tiek iekļauti uzņēmumi, kas darbojas arī pakalpojumu sfērā;[34]

Patīkami, ka Latvijā projekta vadības organizācija tika atzīta par vienu no labākajām.

        Arī Latvijas valdības atbalsts šāda veida aktivitātēm ir diezgan pieticīgs. Eksporta programma, kura tika veikta no 1998. gada septembra līdz 1999. gada decembrim izmaksāja 265 988 Ls no kuriem 42% bija PHARE finansējums, 11% Latvijas valdības atbalsts, neliela daļa Vācijas valdības piešķirtās subsīdijas izstāžu platības nomas maksas segšanai Hannoverē. Pārējās izmaksas tika segtas no pašu kompāniju budžeta, kuras ņēma dalību LAA organizētajā eksporta mārketinga atbalsta programmā. Tabulā 3.2.1. ir parādīta attiecība kā ir sadalīts finansējums no dažādiem avotiem un dziļāk pētot augstākminētās programmas ietekmi un apskatot piešķirtā finansējuma apjomu attiecībā pret ieguvumu (grafiks 3.2.4.), gūstam apliecinājumu tam, ka 6 –18 mēnešu laikā gūtais panākumu apjoms ir atkarīgs no finansējuma apjoma, kurš tika piešķirts perioda sākumā.

tabula 3.2.1.

          Iespējams, ka, ja pašu valdības atbalsts būtu sistemātisks un regulārs, tad saņemot finansiālu palīdzību arī no citiem avotiem, uzņēmumiem izdotos labākā kvalitātē pārstāvēt Latvijas tēlu pasaulē.

        Kā liecina jau iepriekš pieminētais LAA pētījums Latvijā izplatītas ir trīs dažādas eksporta veicināšanas metodes, jeb veidi kā iepazīstināt potenciālos klientus ar iespējamajiem Latvijas sadarbības partneriem: Izstādes, tirdzniecības misijas un biznesa dienas. Katrai no šim metodēm ir savas priekšrocības un mīnusi salīdzinājumā vienai ar otru. Tas tad arī kalpo kā pamats katram uzņēmumam izvēloties savu mārketinga stratēģiju atkarībā no profila. Kā liecina LAA statistika tabulā 3.2.3. tirdzniecības misiju rezultātā ir novērojama vislielākā iespēja noslēgt darījumu par tiešo investīciju piesaisti konkrētam projektam, bet biznesa dienu ietvaros ir vērojams vislielākais realizēto darījumu apjoms. Aplūkojot tabulas 3.2.2. rezultātus ir redzams, ka dārgākais ārvalstu partneru ieguves veids ir izstādes, jo tām ir nepieciešami stendu sagatavošanas un transportēšanas izdevumi, kas rada papildus izmaksas dalībniekiem.

tabula. 3.2.2.

        Tabulā redzamie dati ir pretrunā ar sabiedrībā valdošo uzskatu, kuru pārstāv masu informācijas līdzekļi, un pašreizējām uzņēmumu mārketinga stratēģijām, jo spriežot pēc masu informācijas līdzekļos izplatītās informācijas pašreiz atzītākais ārzemju partneru iegūšanas veids ir tieši izstādes. Autors kā izskaidrojumu šai situācijai redz to, ka pārējiem reklāmas veidiem ir nepieciešama sistemātiska ilgtermiņa plānošana un labs projektu vadītājs, kurš spētu novadīt šo samērā ilgstošo ieguldījuma veidu līdz reālu rezultātu sasniegšanai. 

        Aprēķinot ekonomisko ieguvumu nenoliedzami ir jāņem vērā, ka ietekme uz ekonomiku nav tūlītēja un ir jāpaiet zināmam laika periodam lai varētu sākt izvērtēt, kas īsti ir bijis tas labākais un uz ko nākamajās reizēs vajadzētu vērst uzmanību. Šo faktu lieliski apliecina arī LAA veiktais pētījums par starptautisko izstāžu un gadatirgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kur gada līdz sešu mēnešu laikā tika iegūti vērā ņemami dati par realizēto pasākumu finansiālo ietekmi. Tabulā 3.2.3. ir atspoguļots precīzs ieguvumu sadalījums pa projektiem.

tabula 3.2.3.

Projekts	Latvijas dalībnieku skaits	Tikšanās reižu skaits	Sekmīgu tikšanās reižu skaits	Parakstīto līgumu skaits	Paredzamie darījumi	Realizētie darījumi	Realizētās investīcijas
Izstādes	29	1 074	445	48	4 465 000	510 000	-
Tirdzniecības misijas	32	175	100	8	3 650 000	20 000	1 000 000
Biznesa dienas	35	240	125	47	4 770 000	1 170 000	-
Kopā	96	1 489	670	103	12 885 000	1 700 000	14 587 358

        Izanalizējot tabulas 3.2.3. datus var secināt sakarības, kuras būtu lietderīgi ņemt vērā ikviena uzņēmuma vadītājam domājot par starptautiskās tirdzniecības veicināšanas mārketinga pasākumiem un sastādot uzņēmuma budžetu nākamajam finansu gadam. Vidēji izstādēs no 2.4 tikšanās reizēm viena ir ar panākumiem, kas ir zemākais rādītājs tomēr jāņem vērā, ka tikšanās reižu skaits ir ievērojami lielāks. Zīmīgs fakts ir arī tas, ka visātrākā atdeve ir novērojama apmeklējot biznesa dienas, kā arī tas ka biznesa dienas ir vissekmīgākais savas produkcijas reklamēšanas veids ārpus savas valsts robežām nodrošinot vislielāko realizēto darījumu apjomu. Faktu, ka atdeve visspēcīgāk ir novērojama 6 – 18 mēnešus pēc notikušā pasākuma, pierāda arī tas, ka pateicoties izstādei veiktie darījumi ir atkarīgi no iepriekšējā gada finansējuma, kā tas ir attēlots tabulā 3.2.4.

tabula 3.2.4.

Tabulas dati liecina par to, ka šogad varētu sagaidīt nedaudz lielāku realizēto darījumu daudzumu, tomēr pēc LAA izteikumiem 2000.gadā diemžēl atkal ir samazināts ekonomikas atbalsta programmām paredzētais finansējums, kas liek domāt, ka eksporta veicināšana nav viena no priviliģētākajām nozarēm valstī, vi arī finansējumu ieguvušie uzņēmumi nav pietiekami pārliecinājuši valdību par savu, pateicoties izstādēm iegūto līdzekļu nozīmīgumu valstij kopumā.

Aplūkojot LAA apkopoto informāciju (tabula 3.2.6.) Latvijas uzņēmumu vidū pagaidām vēl nav skaidrs priekšstats par to, kuras nozares ir konkurētspējīgas Eiropas un pasaules tirgos un kurām atbalsts ir vajadzīgs ražošanas un attīstības procesā. Pagaidām skaidrs ir viens, ka Latvijas ekonomika pasaulē uz šo dienu var tikt pārstāvēta tikai no ražotāju puses un pakalpojumu sniedzējiem pagaidām vēl nav ko piedāvāt pasaules tirgum. Tāpēc arī pagaidām caur izstādēm, tirdzniecības misijām un biznesa dienām Latvijas eksporta attīstībā uzsvars tiek likts uz dažādu ražotājfirmu produkciju. Un nav svarīgi vai uzņēmums ir ar daudzmilionu budžetu vai tāds kura apgrozījums ir nedaudz vairāk par 50000 Ls. Pasaulē izstādēs pašlaik Latviju pārstāv gan mazi gan lieli uzņēmumi par ko liecina arī LAA apkopotā statistika.

tabula 3.2.5.

LVL	Apgrozījums līdz 500 000	Apgrozījums no 500 000 - 5 000 000	Apgrozījums virs 5000000
Kompāniju skaits iedalot pa sektoriem	4 no kuriem: Ø  2 IT Ø  1 mehāniskā inženierija Ø  1 pārtika	13 no kuriem: Ø  8 mehāniskā inženierija Ø  3 pārtika Ø  2IT	12 no kuriem: Ø  8 pārtika Ø  4 mehāniskā inženierija
Procenti no kopējā dalībnieku skaita	14%	45%	41%

Svarīgi ir izzināt iespējas, ko mēs spējam piedāvāt Pasaulei un vai viņiem ir vajadzība pēc tāda veida produkcijas. Tabula 3.2.6. parāda nozares, kuru ražotā produkcija jau tagad ir pieprasīta Eiropā.

tabula 3.2.6.

Savukārt tabulā 3.2.7. ir redzams kuras sfēras Latvijā tiek uzskatītas par perspektīvām un kurās ir izstrādāti konkrēti eksporta projekti.

tabula 3.2.7.

Sistematizējot tabulās redzamo informāciju autors ir izdarījis secinājumu, ka Latvijas eksportētājiem nav īstas pārliecības par to, cik lielā mērā viņu produkcijai ir gaidāms noiets citu valstu tirgos. Projektu sadalījums pa nozarēm nav proporcionāls Eiropas uzņēmēju vēlmei sadarboties. Viena no nozarēm, kura nespēj apmierināt Eiropas vajadzības jau tagad ir Mehānika un inženierija, savukārt ķīmiskā un farmācijas rūpniecība Latvijā vēl nav attīstījusies tik tālu, lai spētu konkurēt kopējajā Eiropas tirgū.

        Kopumā katrs subsidētais lats eksporta atbalsta programmas veikšanā ir devis 88 latus papildus ārējās tirdzniecības un katrs iztērētais lats ir devis 48 latus papildus ārējās tirdzniecības. Ņemot palīgā ekonomikas teorijas pamatus Latvijas ieguvums, aprēķinot investīciju multiplikatoru, kas ņemot vērā Latvijas apstākļus varētu būt 8, paredzams 8 reizes lielāks. Tātad no katra eksporta veicināšanai iztērētā lata Latvijai laika gaitā kopumā radīs 384 latu lielu ārējās tirdzniecības pieaugumu. Balstoties uz 1998/1999 gada LAA apkopotajiem rezultātiem finansiālā palīdzība 79 800 LVL apmērā varētu radīt    21 800 000 LVL papildus eksporta mūsu valstij. [33]

Visi šie iepriekšminētie fakti nenoliedzami atbalsta iepriekš izvirzītos apgalvojumus un secinājums ir viens, ja vien Latvijas uzņēmumi spēj, par spīti savu  ierobežot zināšanu un pieredzes apjoma dēļ, sekmīgi vadīt projektus un tādejādi aizstāvēt visas tautas intereses pasaulē, tad valdībai būtu nepieciešams padomāt par lielāka labvēlības statusa piešķiršanu šai jomai.

3.3. Konkrētu uzņēmumu gūtie rezultāti un pieredze piedaloties starptautiskajās izstādēs.

        Balstoties uz iepriekšējos plāna punktos apskatīto, var spriest, ka kompāniju piedalīšanās starptautiskajās izstādēs sekmē investīciju ieplūšanu un starptautisko tirdzniecību ar šiem uzņēmumiem. Latvijas uzņēmēju piedalīšanās starptautiskajās izstādēs kopumā nesusi gan veiksmīgas sadarbības, gan vilšanos. Izstāžu biznesa perspektīvas raugoties no uzņēmumu skatpunkta vispilnīgāk izpaužas pašu uzņēmēju teiktajā.

        Viens no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem Ventspils Nafta uzskata, ka piedalīšanās starptautiskajās, specializētajās izstādēs neapšaubāmi dod lielu ieguldījumu uzņēmumu attīstībā. Uzņēmuma prezidents Jānis Blažēvičs izskaidroja, ka Ventspils Nafta izstādēs piedalās jau no 1992.gada. 1995.gadā Hjūstonā uzņēmums noslēdza divus līgumus par jaunu tehnoloģiju iegādi, kas jūtami palielināja pārkrauto kravu apjomu.

        1997.gadā piedaloties izstādē Kopenhāgenā tika noslēgts sadarbības līgums ar Dānijas Frederīcijas ostu. Pašlaik Ventspils Nafta savu darbību starptautiskajās izstādēs tendējusi Austrumu virzienā. To nosaka ne vien spēcīgais konkurents- Būtiņģes Naftas Termināls, bet arī fakts, ka Austrumu tirgus vēl aizvien spēj piedāvāt aizvien jaunas iespējas.

        Firma Lexel ir starptautisks uzņēmums, kurš Latvijā ienāca deviņdesmito gadu vidū. Šis uzņēmums Latvijā piedalās trīs specializētajās izstādēs- Enerģētika, IT&T un Sakari. Uzņēmuma vadība atzīst, ka dalība šejienes izstādēs faktiski sekmē tikai atrādīšanos pašreizējiem klientiem, jo jauni līgumi un sadarbība nav veidojusies. Firma Latvijas izstāžu tirgu vērtē kā visumā stagnatīvu- dalība citās izstādēs nav plānota.

        Līdzīgi arī starptautiskā firma PAROC piedalās Latvijas izstādēs- Māja un Enerģētika. Arī šajā gadījumā dalība tiek vērtēta kā atrādīšanās klientiem, jo nekāda jauna sadarbība reāli neveidojas. PAROC izstāžu biznesu Latvijā vērtē kā dārgu un mazefektīvu. Līdz ar to pamatots ir secinājums par Latvijas izstāžu biznesa jūtamo atpalicību no līdzīgām izstādēm Austrumos un Rietumos. Specializēto izstāžu pieredze rāda, ka šādas izstādes parasti ir ienesīgas tikai intervālā divi gadi. Diemžēl Latvijas konkurences situācija rada saspringtu un nekvalitatīvu piedāvājumu, ko atzīst paši uzņēmēji.

3.4. Starptautisko izstāžu ietekmes perspektīvas Latvijā.

Kā jau tika pieminēts, vecākā izstāžu rīkotājkompānija ir sabiedrība Creatio. Savas darbības laikā no 1993. gada līdz 1998. gada maijam tā ir sarīkojusi 26 starptautiskas izstādes ar ārvalstu firmu un organizāciju piedalīšanos.

Kā svarīgākās no tām var minēt  jau par tradīciju kļuvušās izstādes "Stils un mode", “Reklāma”, kā arī tādus projektus, kā piemēram, Baltkrievijas biznesa dienas Latvijā un Eiropas ACI Ziemas izstādes un seminārus. Firmas vadība bija arī tā, kas pirmā saprata, ka, lai pēc neatkarības atgūšanas sekmīgu attīstītu tādu būtiski svarīgu ekonomikas virzītājspēku kā atjaunoto reklāmas nozari, nepieciešama šīs biznesa jomas speciālistu kopāsanākšana un savstarpējās pieredzes apmaiņa.

Šīs atziņas ietvaros pirmā izstāde, kuru organizēja firma, bija tieši "Reklāma ‘93", kas notika Rīgā, izstāžu zālē "Latvija", tikai dažus mēnešus pēc tam, kad firma Creatio tika nodibināta. Tā bija praktiski pirmā pēc attīstīto rietumvalstu parauga sarīkota komerciāla izstāde, kas radīja milzīgu interesi gan nozares speciālistu, gan potenciālo klientu un arī  parasto apmeklētāju vidū. Šo savu savdabīgā "smadzeņu centra" nozīmi izstāde saglabāja un nepārtraukti palielināja arī turpmāko gadu gaitā. Ar katru gadu pieauga tās apmeklētāju un eksponentu skaits, kā arī tika demonstrētas un, lielā mērā, pateicoties tieši izstādei, tika arī ieviestas arvien progresīvākas un drosmīgākas mūsdienu reklāmas un mārketinga idejas un tehnoloģijas.

Pēdējās izstādes statistisko datu apstrāde liecina, ka tajā ir piedalījušās 62 firmas, bet apmeklētāju skaits pārsniedzis 10 000. Svarīgs ir arī fakts, ka 80% no apmeklētājiem ir bijuši uzņēmumu atbildīgie darbinieki, kuru pilnvarās ietilpst atbildīgu lēmumu pieņemšana. [16]

Sekojot tirgus attīstībai, un, apzinoties faktu, ka šodienas uzņēmēji ir apjautuši un definējuši reklāmu kā mārketinga pasākumu kompleksa procesu, 1998. gadā firma Creatio ir nolēmusi būtiski paplašināt izstādes tematisko saturu un jēdzienisko noslodzi, vienlaikus mainot arī izstādes tradicionālo nosaukumu. Tagad izstāde sauksies "Reklāma un mārketings ‘98".

Izstāžu industrijas straujo attīstību pierāda arī citu izstāžu rīkotājsabiedrību aktivitātes, no kurām īpaši vajadzētu pieminēt firmas BT 1 rīkotās izstādes "Māja" un "Auto", kā arī izstādi "Baltic IT&T", kuru organizē sabiedrība DT Media Group sadarbībā ar Prima  Skonto. Tās apmeklētāju un arī nozaru ekspertu skatījumā gan organizācijas, gan arī apjoma ziņā jau ir pielīdzināmas Eiropas līmeņa izstāžu darbības notikumiem.

Lai sniegtu ieskatu šīs konkrētās izstādes nepārtrauktajā attīstībā tās darbības pēdējo četru gadu laikā, autors piedāvā sekojošas tabulas (sk tabulu 3.5.1.):

tabula 3.5.1.

Izstādes "Baltic IT&T"

ekspozīcijas neto platības un eksponentu skaita dinamika

1995. – 1998. gads [10]

	1995	1996	1997	1998
Ekspozīcijas neto platība (m2)	2100	4440	8782	13 947
Eksponentu skaits	74	97	153	188

Tiek veidotas ne tikai starptautiskas izstādes, bet arī jaunas formas pasākumi, kas pie mums varbūt ir kaut kas jauns un kardināli savādāks nekā ierastās izstādes, bet pasaulē plaši izplatītas un iecienītas formas. Par piemēru vēl varētu minēt BT 1 rīkoto izstādi – biznesa forumu "Baltexpo ’98", kas šogad tiek rīkots pirmo reizi.

Forums tiek rīkots sadarbībā ar Baltijas jūras valstu tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju. Biznesa forumā eksponentam tiek piedāvātas noīrēt pārrunu vietas, lai varētu tikties ar potenciālajiem partneriem, kas šinī gadījumā ir Hanzas biznesa dienu viesi. Izstāžu organizēšanā arvien straujāk ienāk arī jaunās tehnoloģijas. Ja DT Media Group rīkotajā datortehnikas izstādē skatītājs tika iepazītināts ar Interneta iespējām, tad BT1 biznesa forumā meklēti sarunu partneri un tikšanās laiku precizēšana  tiek  veikta ar Interneta palīdzību. Tas ir vēl viens solis pretī "Eiropai".

"Zinātkāriem, progresīvi domājošiem biznesmeņiem izstāžu nozīmi nav iespējams pārvērtēt.. Dalībniekiem ir iespēja tikties ar augstākā ranga vadītājiem, līdz kuriem citādā ceļā būtu ļoti grūti nokļūt, un aprunāties ar viņiem nevis 10, bet veselas 30 minūtes. Saruna noris mierīgā neoficiālā gaisotnē, nenovirzoties padoto vai telefona zvanu dēļ (mūsdienās Latvijā, diemžēl, praktiski nav iespējams izvairīties no visuresošo mobilo telefonsakaru reizēm postošās iedarbības – autora iespraudums).

Pie rokas ir displeji, videotehnika un citi palīgmateriāli, kas var noderēt skaidrojumu vai aprakstu gaitā." [11; 163]

Savukārt  kompānijas BT 1 veidotās starptautiskās izstādes "Riga Food ’98" ietvaros jau otro gadu notiks pārtikas konkurss. 1997. gadā tas bija tikai alkohola grupās, bet šogad sadarbībā ar Pārtikas ražotāju asociāciju vērtēti tiks arī sieri, maize un dzērieni. Domāju, ka tā ir ļoti laba prakse, jo konkursa rezultāti tiks paziņoti jau pirmajā izstādes dienā. Ikviens apmeklētājs varēs salīdzināt kompetentās starptautiskās žūrijas vērtējumu ar savu subjektīvo.

Izstāžu galvenais mērķis vienmēr ir bijis tas rezultāts, ko dod apmeklētāja pozitīvais vērtējums. Vērtējumu viens no lielumiem ir apgrozījuma palielināšanās – šeit atkal parādās viena no problēmām, kurai vajadzētu panākt risinājumu: katram uzņēmumam ir sava produktu virzīšanas stratēģija tirgū, kuru tas cenšas neizpaust konkurentiem un klients – eksponents ne vienmēr vēlas izpaust sava uzņēmuma apgrozījuma palielināšanos. Savukārt izstāžu kompānijas, lai veiktu pilnīgāku savas darbības un konkrētā produkta analīzi, ir ļoti ieinteresētas šādu datu saņemšanā. Protams viens no projekta pozitīvajiem raksturojumiem ir eksponentu skaita palielināšanās un atkārtota piedalīšanās, bet tas ir redzams tikai gatavojot nākošo izstādi. Daudzas izstāžu kompānijas gan praktizē dalībnieku aptaujas, bet tas ir tikai pirmais subjektīvais vērtējums. Izstādes rezultātus konkretizēt tikai pēc kāda laika. Šinī jomā - sadarbībā ar klientiem Latvijas izstāžu kompānijām ir vēl plašas iespējas attīstīties.

"Tirgus testēšana ir izdevīga vairāku apstākļu dēļ. Tā palīdz prognozēt realizāciju, izstrādāt alternatīvus mārketinga plānus, atklāt jaunas preces trūkumus, kurus var novērst veidošanas procesā" [5; 167].

Organizējot starptautiskās izstādes, Latvijas izstāžu kompāniju darbība vienā virzienā vēl stipri atšķiras no starptautisko kompāniju, ar lielu pieredzi izstāžu organizēšanā, darbības – tas ir potenciālo klientu informēšana par perspektīvajiem izstāžu plāniem.

Pasaulē pieņemts, ka izstāžu kompānijas savus izstāžu plānus klientiem dara zināmus jau divus gadus iepriekš, pie mums tikai - gadu. Tas rada arī problēmas klientam marketinga budžeta plānošanā.

"Reklāmas plānu un budžetu sastāda, vadoties pēc pieņemtās koncepcijas un pārdošanas, reklāmas un tēla mērķiem, kā arī nosaka veicamās darbības un paredzamās izmaksas, izvēlas reklāmas nesējus un reklamēšanās termiņus." [5; 381]

Liela daļa no Latvijas izstāžu dalībniekiem ir starptautiskas kompānijas, kuru māketinga budžets tiek plānots laicīgi un uzzinot par jauniem izstāžu plāniem ne vienmēr ir iespējams rast brīvus līdzekļus stendu īrei un iekārtošanai. Analoģiski tas attiecas arī uz lielām Latvijas firmām un ražotājiem. 

Lai arī izstāžu biznesa perspektīvas Latvijā ir neapšaubāmas, tomēr nereti izskan arī negatīvas emocijas. Tas saistīts ar vēl aizvien proporcionāli nelielo naudas summu, ko valsts atvēl dalībai starptautiskajās izstādēs. Lai arī lielākie uzņēmumi dalību izstādēs finansē paši, mazajiem eksportēt gribētājiem nepieciešama valsts palīdzība.

Zemkopības ministrija starptautisko izstāžu līdzfinansēšanai 2000.gadā piešķīrusi 60000 latu, un par šiem līdzekļiem tiks veidots kopīgs stends 6 lauksaimniecības un pārtikas izstādēs. savukārt Latvijas Attīstības Aģentūrai līdzekļu šiem mērķiem vispār nav.

Vairumā gadījumu kopējo stendu izmanto tie, kas brauc lūkoties pēc jauna tirgus, pēta situāciju un potenciālos klientus, mēģina paplašināt realizētās produkcijas apjomus. Arī gadījumā, kad atsevišķam stendam pietrūkst pašu līdzekļu. Nenoliedzami, ka šiem uzņēmējiem valsts atbalsts ir būtisks, un iespējams, ka atrodot sadarbības partnerus kādā ārvalstī, uzņēmumā ražotās preces kļūs eksportspējīgas [16].

Lai arī Latvijas dalība starptautiskajās izstādēs ne vienmēr ir veiksmīga, kas skaidrojams ar biežo naudas nepietiekamību, tomēr ne vien Latvijas uzņēmēji ir neapmierināti ar valsts palīdzību starptautisko izstāžu finansēšanā. 1999.gada 16.septembrī Igaunijas valdība nolēma Igaunijas paviljona būvei izstādē EXPO 2000 Hannoverē piešķirt 18 miljonus kronu, kas sedz tikai paviljona celtniecības izdevumus. Par spīti uzņēmēju lūgumiem piešķirt 45 miljonus EEK, valdība nolēma, ka līdzekļi ekspozīcijas iekšējai iekārtošanai un prezentācijām jāmeklē no sponsoriem. [34]. Latvijas dalība izstādē izmaksās 690000 Ls, ko daļēji sedz valdība, daļēji uzņēmēji.

Arī Latvijas iekšējā tirgū ir novērojamas zīmīgas pārmaiņas. Jau pašlaik Latvijas izstāžu platības pārsniedz ir lielākas par Igaunijas un Lietuvas izstāžu platībām. Pabeidzot visus pašlaik ieplānotos būvniecības darbus un projektus Latvija būtu pacēlusies jaunā līmenī pārvēršot Rīgu par eiropeiskuizstāžu pilsētu. Pašlaik jau ir pabeigta izstāžu sabiedrības BT1 jaunās Ķīpsalas halles celtniecība un halles kopējā iekšējās ekspozīcijas platība sasniedz 18000 kv.m. un kopējā platība ir aptuveni 23000 kv.m. Ķīpsalas halle ir lielākā Baltijā, bet arī ar to vēl nebūt nepietiek Latvijas izstāžu biznesam. Balstoties uz preses relīzēm izstāžu sabiedrības PRIMA - SKONTO plāni ir ne mazāk ievērojami. Ap 2000. gada beigām tiek piedāvāts uzbūvēt jaunu izstāžu centru Zaķusalā ar ekspozīcijas platību 8000 kv.m., 12.2 hektāru platībā. Centra telpās plānotas gan sporta aktivitātes gan veselības centrs. Pašlaik Rīgas dome lemj jautājumu par zemes piešķiršanu. Būvniecība varētu ilgt 3 – 4 gadi.

Kā redzams Latvija jau tagad ieņem vadošo lomu starp baltijas valstīm izstāžu biznesa attīstībā, kas sakrīt arī ar mūsu valsts ģeogrāfisko novietojumu. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi lai kļūtu par ziemeļaustrumu reģiona centrālo izstāžu norisināšanās vietu.

Nobeigums.

Izstādes kā tirdzniecības veida pirmssākumi sniedzas dziļi pagātnē – līdz pat senajai Ēģiptei. Laikam ritot priekšstats par gadatirgiem un izstādēm ir mainījies. Šobrīd valstu ekonomiskā attīstība ir tieši atkarīga no starptautiskās tirdzniecības un investīcijām, kuru apjomi lielā mērā tiek ietekmēti no izstāžu industrijas puses.

Starptautiskās specializētās izstādes ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu uzņēmumu reklāmas budžetā un projektu plānošanā, kas tieši balstās uz:

Ø veco klientu apzināšanu

Ø sasniegumu demonstrēšanu

Ø jaunu kontaktu dibināšanu

Ø investīciju piesaisti.

Izstāžu industrijas attīstība pasaulē ir acīmredzama, to pierāda izstāžu zāļu dinamiskā izaugsme visā pasaulē. Šīs nozares ieguldījums valstu ekonomikā ir vairāki miljardi dolāru gadā, savukārt valsts ar sekmīgu likumdošanas bāzi, uzņēmēju atbalstu var sekmēt šīs jomas attīstību. Pasaules prakse pierādījusi abpusēji izdevīgu sadarbību, kas ļoti spilgti šobrīd izpaužas Hannoveres Expo 2000.

        Izstāžu industrija sekmē investīciju ieplūšanu valstī, kas rodas gan tiešo portfeļinvestīciju veidā, gan kā apvidus ieguvums no gadatirgu vai izstāžu norisināšanās vietas. Latvijas izstāžu bizness pašlaik vēl ir savas sākotnējās attīstības fāzē, lai gan šobrīd dažas izstādes sevi jau nopietni piesaka starptautiskajā tirgū. Naudas trūkums, pārlieku saasinātā konkurence šobrīd ir tās problēmas, kas jārisina runājot par Latvijas izstāžu tirgu.

        Šobrīd vēl priekš augsta līmeņa pētījumiem nepietiekams ir Latvijas izstāžu ieguldījums valsts ekonomiskajā izaugsmē, tomēr darba gaitā izvirzītās atziņas ir apstiprinājušās un pierāda, ka izstāžu industrija Latvijā ir dzīvot un konkurēt spējīga. Varam izdarīt secinājumus, ka darbs ir izpildījis sev uzdoto mērķi – izpētīt vai izstāžu bizness iespaido valsts ekonomiskos parametrus. Gan Latvijas, gan ārvalstu piemēri atspoguļoja faktu, ka ekonomiskā aktivitāte neapšaubāmi ir atkarīga no izstāžu industrijas un ar to saistītām sfērām.

        Kā galveno autora ieguldījumu zinātniskās izpētes procesā, jāmin tāda veida pētījuma izdomāšanu, kas Latvijas uzņēmējiem un valdībai ļaus izprast izstāžu industrijas un valsts ekonomiskās attīstības nesaraujamu saistību, novērst līdzšinējās kļūdas un radīt piemērotu vidi investīciju ienākšanai un starptautiskās tirdzniecības attīstībai Latvijā.

Izmantoto avotu
un literatūras saraksts

1.   //Izstāžu avīze, specializētais periodiskais izdevums. 04. 03. 98 biļetens

2. Agrobalt 99 bijusi produktīva// Dienas Bizness, 1999.gada 11.maijs
3. Aicina Latvijas uzņēmējus eksportēt uz Zviedriju// Dienas Bizness, 1998.gada 27.maijs
4. Allwood, J., Montgomery, B. Exibition Planning and Design: A Guide For Exibitors, Designers and Contractors. London, T. Batsford Ltd., 1989, 162 p.
5. Ārējās tirdzniecības apjomi palielinās// Dienas Bizness, 2000.gada 20.aprīlis
6. Ārvalstu investori nogaida// Diena, 1999.gada 2.februāris
7. Association for Exposition Management: http://www.iaem.org/, Internet resurss
8. Association for Information and Image Management International: http://aiim.org/, Internet resurss
9. Baltic Media Facts pētījums, 1997, novembris
10. Baltkrievi izstāda savas preces Latvijā// Diena, 2000.gada 15.marts
11. Beļčikovs J., Praude V. Mārketings. R.: Zvaigzne ABC, 1994, 384 lpp.
12. BT1: http://www.bt1.lv Internet resurss
13. Ceļamērķis starptautiskais gadatirgus; Creatio, Integrētais Konsultatīvais dienests, Rīga, 1998.gads
14. Dalībai starptautiskajās izstādēs maz naudas// Diena, 2000.gada 15.janvāris
15. Dati Grupa šogad jau sesto reizi startēja CeBIT// Dienas Bizness, 2000.gada 8.marts
16. Divas lielas firmas dažādi vērtē izstādi Transtec 96// Dienas Bizness, 1996.gada 27.maijs
17. Džounss, G. "Mārketinga lēmumi". R.: VTF, 1994. 158 lpp.
18. EXHIBITIONS WORLD: http://www.exhibitions-world.com Internet resurss
19. EXPOBASE: http://www.expobase.com Internet resurss
20. EXPOWEB: http://www.expoweb.com Internet resurss
21. Handelsblatt, Heft Nr. 10, 15. Januar 1991.
22. Hannoverē beigusies jauno tehnoloģiju izstāde CeBIT// Dienas Bizness, 2000.gada 1.marts
23. Igaunijas valdība valsts stendam ekspozīcijā EXPO 2000 piešķir mazāk naudas nekā plānots// LETA, 1999.gada 16.septembris
24. International Association of Conference Centers: http://www.iacconline.com/, Internet resurss
25. Izstāžu sabiedrības "Prima Skonto" nepublicētie uzņēmuma materiāli, dati, statistika un informācija.
26. Izstāžu tirgus Latvijā joprojām nesadalīts// Kapitāls #1 (1), 1998.gada janvāris
27. Jaunas pasaules radīšana Hannoverē// Dienas Bizness, 2000.gada 25.februāris
28. Kārters, H. Efektīva reklāma: The Daily Telegraph ceļvedis maziem uzņēmumiem.. R.: Jumava, 1993, 222 lpp.
29. Kotler, F. Marketing Essentials. Moscow: Progress, 1990.
30. Latviešu programmētāji jau sesto gadu CeBITā!// Biznesa Partneri. #4 (106)., 2000.gada aprīlis
31. Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi 1999.gadā samazinājās// Dienas Bizness, 2000.gada 23.februāris
32. Latvijas Attīstības Aģentūras nepublicētie materiāli // 2000.gads
33. Latvijas Eksporta atbalsts programma- laiks pasteigties// Biznesa Partneri. #4 (106)., 2000.gada aprīlis
34. Latvijas firmas veiksmīgi eksponējas Lietuvā//Dienas Bizness, 1997. gada 2. novembris
35. Latvijas Izstāžu Rīkotāju Asociācijas nepublicētie materiāli, dati, statistika un informācija par 1999.gadu
36. Latvijas Statistikas gadagrāmata, 1997
37. Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras ziņas, #1.1999.  31 p.
38. Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras ziņas, #2.1997. 12-13 p.
39. Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras ziņas, #2.1999.  71 p.
40. Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras ziņas, #3.1998.  29 p.
41. Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras ziņas, #3.1999.  76 p.
42. Latvijas Uzņēmumi izstādē Anuga 99// Biznesa Partneri, #9 (102). 1999.
43. Latvju uzņēmēji Dānijā// Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997.gada 2.maijs
44. Laumai panākumi izstādē// Dienas Bizness, 2000.gada 10.februāris
45. Laumas veļu pozitīvi novērtē Maskavā// Dienas Bizness 2000.gada 10.aprīlis
46. Morrow, S. The Step Program: Module VII. Registration. Dallas, IAEM foundation, 1994, 49 p.
47. Nākamgad būs reklāmas un mārketinga izstāde//Diena, 1998. gada 28. maijs
48. Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Rīgas nodaļas nepublicētie uzņēmuma materiāli, dati, statistika un informācija.
49. Piedalīšanās izstādē MiTT 2000 veicinās tūristu pieplūdumu// Dienas Bizness, 2000.gada 20.aprīlis
50. Russel, J. T., Lane, R. Kleppner's Advertising Procedure. Prentice Hall, 1990, 640 p.
51. Šogad gaida investīciju pieaugumu// Diena, 2000.gada 21.janvāris
52. Trade Show Marketing Idea Kit: A Hands–On Approach For Trade Show Marketers. Burnsville, Skyline Displays Inc., 1994. 69 p.
53. Trade Show News Network: http/www.tsnn.com/, Internet resurss
54. Trade Work Shows: A Trade Show Bureau Research Publication. Denver, 1989.

55. Viss par Latviju- Hannoverē// Lauku Avīze, 2000.gada 27.aprīlis

56. Wilmshurst, J. The fundamentals of advertising. Prentice Hall, 1985, 380 p.

57. Wirtschafts Woche, Heft Nr. 51, December 1997

58. Wirtschatfts Woche, Heft Nr. 5, Januar 1995

59. Критсотакис, Я. Торговые ярмарки и выставки: техника участия и коммнуникации. М.: Ось-89, 1997, 260 стр.

[1] Vienai dalībniecei iespējams izvēlēties vairāk nekā vienu kategoriju