Laulības un Šķiršanās

Saturs

      Ievads...................................................................................... 3

I    Noslēgto laulību absolūtie un relatīvie rādītāji, un to dinamika Latvijā..................................................................... 3

II   Laulībā stājušos vecuma un nacionālais sastāvs. Jauktās laulības................................................................................... 4

III Laulībā stājušos sastāvs pēc viņu iepriekšējā ģimenes stāvokļa................................................................................... 4

IV Šķīrušos dzimuma vecumstruktūra........................................ 5

V   Šķīrušos diferencācija pēc tautības, laulību ilguma un kopējā bērnu skaita............................................................................ 6

Laulība ir vīrieša un sievietes brīva savienība, kas noslēgta likumā paredzētajā kārtībā, radot laulātajiem savstarpējās personiskās un mantiskās  tiesības un pienākumus. Laulība ir ģimenes pamats. Noslēgto laulību skaitu būtiski ietekmē iedzīvotāju dzimumsastāvs, vecumsastāvs, kā arī dažādi sociālie, ekonomiskie, psiholoģiskie, reliģiskie, medicīniskie un citi fakti.

Laulības šķiršana ir laulības izbeigšana laulātiem dzīviem esot.

Datus iegūst pamatojoties uz laulības reģistra.

I

                                                                                             (1. tabula)

1996. gadā laulībā stājušos dzimuma un vecuma struktūra

	Vīrieši		Sievietes
	Kopā	Procentos	Kopā	Procentos
Latvija -	9634	100	9634	100
Tai skaitā pēc vecuma -
līdz 17	11	0.1	189	2.0
18 - 19	401	4.2	1195	12.4
20 - 24	3624	37.6	3944	40.9
25 - 29	2356	24.5	1628	16.9
30 - 34	957	9.9	775	8.0
35 - 39	598	6.2	534	5.5
40 - 44	384	4.0	335	3.5
45 - 49	340	3.5	314	3.3
50 - 59	535	5.6	444	4.6
60 un vairāk -	428	4.4	276	2.9
Pilsētas -	6964	100	6964	100
Lauki -	2670	100	2670	100

Noslēgto laulību skaitu raksturo absolūtie rādītāji, t.i., laulību skaits un relatīvie rādītāji, t.i., noslēgto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem, kā arī noslēgto laulību vecumgrupu koeficienti. Noslēgto laulību skaitu raksturo arī summārais laulību koeficients.

Noslēgto laulību skaits Latvijā ir strauji samazinājies. Ja 1987. gadā gada laikā noslēdza 25,5 tūkstošus laulību, tad 1996. gadā - tikai 9,6 tūkstošus. Uz 1000 iedzīvotājiem noslēgto laulību skaits ir samazinājies no 9,7 laulībām 1987. gadā līdz 3,9 laulībām 1996. gadā.

Vispārinātu laulību noslēgšanas raksturojumu dod summārie koeficienti. Summārais koeficients ir strauji samazinājies 90. gados. Ja 1990. gadā 16 - 59 gadus veciem vīriešiem tas bija 1,21, bet sievietēm - 1,25, tad 1995. gadā vīriešiem tas samazinājās līdz 0,61 un sievietēm līdz 0,64.

II

Laulībā stājušos vecums būtiski atšķiras vīriešiem un sievietēm. No visām noslēgtajām laulībām apmēram 5% laulības noslēdz vīrieši vecumā līdz 19 gadiem, turpretī sievietes šajā vecumā jau ir noslēgušas apmēram 17% no visām laulībām. Visbiežāk laulības slēdz 20 - 24 gadu vecumā, kad noslēdz apmēram 40% no kopējā noslēgto laulību skaita.

Laulību intensitāti precīzāk raksturo reģistrēto laulību un šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem attiecīgajā vecuma grupā. Interesanti ir analizēt šo vecumgrupu koeficientus dinamikā. Bez tam aprēķina un analizē noslēgto laulību skaitu uz 100 šķirtajām laulībām, vai arī šķirto laulību skaitu uz 100 reģistrētajām laulībām. Šķirto laulību skaitu uz 100 reģistrētām laulībām aprēķina šķirto laulību skaitu dalot ar noslēgto laulību skaitu un iegūto rezultātu reizinot ar 100. Rezultātu izsaka veselos skaitļos.

Piemēram, 1996. gadā ir bijušas apmēram 63 šķirtas laulības uz 100 reģistrētām laulībām ( 6051/9634*100»62,8088, skat. 1. un 2. tabulu).

Pilsētu iedzīvotāju laulības intensitāte kopsummā ir augstāka nekā lauku iedzīvotājiem. Toties pilsētās laulības rādītāju samazināšanās ir zemāka (skat. 1. un 2. tabula).

Pēdējos gados 1/3 laulību tiek reģistrētas starp dažādu tautību pārstāvjiem. Etniski jaukto laulību īpatsvars latviešu vidū ir zemāks par vidējo valstī. 90. gados apmēram 18 - 19% latviešu ir stājušies etniski jauktajās laulībās. Visbiežāk etniski jauktajās laulībās stājas minoritāšu pārstāvji, t.i., ukraiņi, baltkrievi, lietuvieši, poļi.

III

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm laulībā stājušos personu īpatsvats ir augsts. Pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem (1989. gadā) Latvijā 30 - 34 gadu vecu sieviešu vidū tikai 8,3% nekad nebija sastāvējuši laulībā. Turpretī Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs atbilstošajā vecuma grupā 1/3 - ½ sieviešu nekad nebija oficiāli precējušās.

IV

                                                                                             (2. tabula)

1996. gadā šķīrušos dzimuma un vecuma struktūra

	Vīrieši		Sievietes
	Pavisam	Procentos	Pavisam	Procentos
Latvija -	6051	100	6051	100
Tai skaitā pēc vecuma -
līdz 17	-	-	1	0.0
18 - 19	3	0.1	23	0.4
20 - 24	407	6.7	791	13.1
25 - 29	1286	21.3	1408	23.3
30 - 34	1376	21.1	1196	19.8
35 - 39	1116	18.4	968	16.0
40 - 44	734	12.1	669	11.0
45 - 49	547	9.0	455	7.5
50 - 59	508	8.4	411	6.8
60 un vairāk -	174	2.9	129	2.1
Pilsētas -	4907	100	4907	100
Lauki -	1144	100	1144	100

Strauji samazinoties noslēgto laulību skaitam, samazinājies arī šķirto laulību skaits. Ja 1992. gadā šķīra 14,6 tūkstošus laulību jeb 5,5 laulības uz 1000 iedzīvotājiem, tad 1996. gadā šķīra tikai 6,1 tūkstoti laulību, jeb 2,4 laulības uz 1000 iedzīvotājiem.

Runājot par laulību šķiršanu, jāuzsver, ka vidēji no 1992. - 1995. gadam uz 100 noslēgtām laulībām tika šķirtas 7,3 laulības, pie tam republikas pilsētās šie rādītāji ir ievērojami augstāki nekā rajonos.

Apmēram 1/5 no šķirtajām laulībām ir sastāvējušas līdz 5 gadiem, bet no 5- 9 gadiem - 36%.

Tiek aprēķināts arī šķīrušos skaits uz 1000 atbilstošā dzimuma un vecuma iedzīvotājiem. Visaugstākie laulību šķiršanas koeficienti sievietēm ir 25 - 29 gadu vecumā. Vīriešiem šis rādītājs pa atsevišķiem gadiem svārstās, un tomēr visaugstākais tas ir vecumā no 25 - 34 gadiem.

V

Laulību nestabilitāte izteiktāka ir jauktajās laulībās. Laulību iziršanas un atraitnības rezultātā veidojas nepilnās ģimenes, kurās bērnus audzina viens no vecākiem. 1996. gadā no šķirtajām laulībām viens bērns bija 43% ģimeņu, divi un vairāk bērnu - 25% ģimeņu.

Latvieši laulību šķir retāk nekā pārējo skaitliski lielāko tautību pārstāvji.

Pašreiz laulību var noslēgt ne tikai dzimtsarakstu nodaļās, bet arī baznīcā.

Izmantotā literatūra

P. Zvidriņš. Demogrāfija. Rīga, 1989.

LR VSK Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1996. Rīga, 1996.