Somijas Tirgus

Satura rādītājs.

Satura rādītājs                                                                         1.lpp.

Ievads                                                                                      2.lpp.

1.     Somijas tirgus raksturojums                                                        3.lpp

1.1.Vispārīgas ziņas par Somiju;                                        3.lpp

1.2.Īss Somijas vēstures raksturojums;                              3.lpp

1.3.Ģeogrāfiskās vides analīze:                                           4.lpp

1.3.1.Somijas ģeogrāfiskais stāvoklis;                                     4.lpp

1.3.2.Somijas reljefs;                                                     4.lpp

1.3.3.Somijas klimats;                                                   4.lpp

1.3.4.Somijas upes un ezeri.                                          5.lpp

 1.4.Demogrāfiskās vides analīze;                                        5.lpp

 1.5.Kultūras vides analīze.                                                 6.lpp

      1.5.1.Izglītība Somijā;                                                    6.lpp

      1.5.2.Valodas un reliģijas Somijā.                                 6.lpp

 1.6.Politiskās vides analīze:                                                         7.lpp

       1.6.1.Somijas dalība starptautiskajās organizācijās.     7.lpp

 1.7.Ekonomiskās vides analīze:                                          7.lpp

      1.7.1.Somijas jaunie ekonomisko attiecību principi;     8.lpp

      1.7.2.Somijas tautsaimniecība;                                                8.lpp

      1.7.3.Somijas rūpniecība;                                                        9.lpp

      1.7.4.Somijas nacionālā valūta.                                               9.lpp

Secinājumi.                                                                              10.lpp

Izmantotā literatūra.                                                                11.lpp

Ievads.

Kursa darbs tiek rakstīts tādēļ. Lai savas teorētiskās zināšanas izmantotu un papildinātu praksē Jāmācās apkopot informāciju un atšķirt vajadzīgo no nevajadzīgā, iemācīties patstāvīgi veikt uzticēto uzdevumu.

Kursa darba mērķis ir izpētīt Somijas valsts tirgu.

Šī mērķa realizēšanai es veicu sekojošus uzdevumus:

1.     Savācu visu iespējamo informāciju par sekojošo valsti bibliotēkās, grāmatās, laikrakstos;

2.     Apkopoju un izvēlējos svarīgāko informāciju;

3.     Analizēju makrovides faktorus.

Somijas tirgus izpētei izmantoju 90 gadu materiālus, kā arī vēstures datus.

1.Somijas tirgus raksturojums.

1.1.Vispārīgas ziņas par somiju.

Platība                                     337 tūkst.km²

                                                (bez iekšējiem ūdeņiem 305,4 tūkst.km²⁾

Iedzīvotāji                                5,055 milj.

Galvaspilsēta                           Helsinki

Administratīvais iedalījums     12 lēni

Valdības forma                        republika

Vēlēšanu periods                     4 gadi

Valsts galva                                      prezidents

Oficiālā valoda                        somu un zviedru

Naudas vienība                        somijas marka

1 marka = 100 peniju

100 marku = 11,30 Ls

1.2.īss somijas vēstures raksturojums.

          Somu tauta dzīvoja uz tagadējās teritorijas jau trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. 1155. gadā Somija kļuva par Zviedrijas karalistes daļu, bet 1809. gadā Somija ieguva Krievijas lielkņazistes nosaukumu un tai tika piešķirta sava autonomija. 1917. gadā 6. decembrī Somija pasludināja savu neatkarību. No 1919. – 1920. gadam Somija kopā ar Antantes valstīm piedalījās intervencijā pret Padomju Savienību. No 1939. – 1940. gadam  Somija Ziemas karā aizstāvējās pret Padomju Savienības uzbrukumiem. No 1941. – 1944. gadam Somija piedalījās 2. Pasaules karā un tādējādi netika okupēta. Somijas sabiedriski politiskā iekārta un demokrātija saglabājās nemainīga. 1947. gadā Parīzes miera līguma rezultātā Somija bija spiesta atdot daļu savas teritorijas Padomju Savienībai un vienojās ar to par robežu ievērošanu.

1.3.Ģeorāfiskās vides analīze.

1.3.1.Somijas ģeogrāfiskais stāvoklis.

          Somijas republika robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju. Dienvidu daļu apskalo Somu jūras līcis, rietumu daļu – Botnijas līcis. Starp Zviedriju un Somiju atrodas Somijai piederošās Ālandu salas, kurām ir sava autonomija. Somijas galvaspilsēta Helsinki no Latvijas galvaspilsētas Rīgas atrodas 360 km attālumā. Somijas platība ir 337 tūkstoši km^2. No kopējās teritorijas aramzeme aizņem - 8%, meži – 57%, ezeri – 9% un purvi – 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība. Tie valsti nodrošina ar saviem kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru jeb ar kurināmo.

          Somijas krasta līnija ir samērā ierobežota, ar daudz sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību. Parasti, ja valstij pieder osta, tā kļūst ārvalstu uzņēmējiem pievilcīga, tāpēc ka var izmantot jūras transportu kravu pārvadāšanai. Šo kravu transportēšanas veidu pasaulē uzskata par vienu no izdevīgākajiem.

1.3.2.Somijas reljefs.

          Somijas virsma ir paugurains līdzenums. Somijā var izmantot šādus kravu transportēšanas veidus: autoceļu transportu, dzelzceļa transportu, jūras un gaisa transportu. Vidusdaļā Somiju šķērso augstieņu grēda – Suomenselke. Tā Somiju sadala divās daļās, tādā veidā vienā valstī izveidojot divus atšķirīgus tirgus. Kalnainos apvidos transportēšanas izmaksas sadārdzinās. Tāpēc uzņēmējiem būtu izdevīgi izmantot apvidus, kur nav lieli kalni, vai arī apgabalu, ko ieskauj kalni, bet kur ir liela iedzīvotāju koncentrācija.

1.3.3.Somijas klimats.

          Somijas klimatu nosaka valsts novietojums mērenās joslas pašos ziemeļos pie robežas ar polārajiem apgabaliem. Šajos apgabalos ir ļoti auksts un tur parasti dzīvo maz iedzīvotāju. Pateicoties Golfa straumei, Somijas klimats ir maigs, lai gan pašos valsts Z ir auksts, jo daļa teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Klimats ir ļoti svarīgs faktors preču pārvadāšanai. Somijas vidējā gaisa temperatūra ir nedaudz zemāka nekā Latvijā.

1.3.4.Somijas upes un ezeri.

          Somijas upju tīkls ir blīvs. Upes ir īsas un krāčainas. Tās izmanto elektroenerģijas ražošanai. Lielākā daļa upju ietek Botnijas līcī. Somijas lielākā upe – Kemijoki. Tā tek pa Somijas ziemeļiem. Somijā ir vairāk nekā 55 tūkstoši ezeru. Visvairāk ezeru ir dienvidaustrumu daļā, tā saucamajā ezeru plato. Lielākie ezeri ir Saima, Peijenne, Inari. Somijas ezeri ir kuģojami, tie veido ezeru sistēmas. Atsevišķus ezerus un ezeru sistēmas savā starpā saista upes. Lai gan iekšzemē kravu transportēšanā parasti izmanto auto transportu vai dzelzceļā transportu, Somijas DA daļā var izmantot arī jūras transportu.

1.4.Demogrāfiskās vides analīze.

          Iedzīvotāju skaits Somijā ir 5055 milj. Apdzīvojuma blīvums 15 cilvēki uz 1 km² . Iedzīvotāju skaits galvaspilsētā Helsinki ir 827851. 90% iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidu daļā; Lapzemē, kas aizņem gandrīz 1/3 Somijas platības – tikai 4% iedzīvotāju. Ja iedzīvotāji koncentrējas vienā apvidū lielā daudzumā, tad tas atvieglo preces ieviešanu tirgū. Iepriekš jau minēju, ka Somija sadalīta 2 tirgos – viens dienvidos un otrs ziemeļos. D daļas tirgu kļūst pievilcīgāks uzņēmējiem, tāpēc ka tur iedzīvotāju koncentrācija ir liela. Pateicoties šim faktoram transportēšanas izmaksas nepaaugstinās.

          Iedzīvotāju sastāvs Somijā ir samērā viendabīgs – apmēram 93% - somi, 6,3% - zviedri, galējos ziemeļos dzīvos arī sāmi (lapi;5 tūkst.).

2.4.Tabula

Iedzīvotāju skaits Somijā.

Pilsētas	Iedzīv. tūkst.
Helsinki	827,8
Espoo	172,6
Tampere	172,6
Turku	159,1
Vantā	136,7
Oulu	95,9
Lahti	94,6

Pilsētās dzīvo vairāk kā 60% iedzīvotāju. Iedzīvotāju pieaugums Somijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 4,5% gadā. Iedzīvotāju skaits pieaug lēni, jo dabīgais pieaugums ir zems un tradicionāla ir emigrācija, galvenokārt, uz Zviedriju (tur dzīvo 300 tūkst. somu).

Somijā visvairāk iedzīvotāju ir vecumā no 40-44 gadiem (11,3% no kopējā iedzīvotāju skaita).

1.5.Kultūras vides analīze.

1.5.1.Izglītība Somijā.

Somu bērnu sāk apmeklēt skolu 6 gadu vecumā. Zviedriski runājošo iedzīvotāju bērniem ir iespējas iegūt izglītību dzimtajā valodā.

Bez somu un zviedru valodas, skolā vēl ir obligātas svešvalodas. Tās ir angļu, franču vai krievu valodas.

1)    Pamatizglītība un vidusskolas izglītība:

-         pirmās pakāpes izglītība (no I – IV. klasei);

-         otrās pakāpes izglītība, vispārējā izglītība(visaptverošo skolu augstākais posms, klases no VII – IX, un vidusskolas vecākā kursa students);

-         arodizglītība.

2)    augstākā izglītība:

-         trešās pakāpes izglītība(ieskaitot universitātes un trešās pakāpes izglītībā aroda un profesijas izglītības institūcijas) bija nodrošināta 188162 studentiem. Izglītība universitātēs bija jānodrošina 20 institūcijās ar 7917 skolotājiem un 121736 studentiem.

1.5.2.Valodas un reliģijas Somijā.

          Somijā ir divas oficiālās valsts valodas- somu un zviedru. Valsts dienvidu un rietumu piekrastē dzīvo apmēram 6% iedzīvotāju, kuru dzimtā valoda ir zviedru valoda, tāpēc eksportējot produktus uz Somiju, produkta iesaiņojuma aprakstošajai daļai ir jābūt somu un zviedru valodā.

          Somijā oficiālās reliģijas ir Nacionālā Luterāņu Baznīca un Somijas Grieķu Ortodoksālā Baznīca.

1.6.Politiskās vides analīze.

          Somija ir parlamentāra unitāra republika. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1919. gadā. Vēlāk ir izdarīti grozījumi un papildinājumi. Valsts galva ir prezidents, ko uz 6 gadiem ievēlē divpakāpju vēlēšanās. Prezidentam ir plašas tiesības, viņš izdod lēmumus un dekrētus, var uzlikt veto parlamenta paziņotajiem likumprojektiem. Prezidents ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un vada Somijas ārpolitiku. Somija ir neatkarīga valsts kopš 1917. gada. Likumdošanas vara balstās uz vienpalātas parlamentu. Augstāko izpildvaru realizē Valsts padome un prezidents. Valsti vada valdība, bet likumus pieņem parlaments, kurš sastāv no 200 locekļiem. Somijas loma starptautiskajās attiecībās ir vienota neitralitāte.

1.6.1.Somijas dalība starptautiskajās organizācijās.

Somija ir ANO, SVF, GATT(Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību), Pasaules banku grupas, Āzijas Attīstības banku grupas, Latīņamerikas Attīstības bankas, OECD (Ekonomiskās sadarbības attīstības organizācija), EFTA (Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija), Ziemeļu Padomes, Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA), CERN, EUREKA un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Eiropas Savienības locekle.

1.7.Ekonomiskās vides analīze.

          Somijas tirgus ekonomika balstās uz privāto īpašumu. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji Somijā ir 2,6 miljoni. Rūpniecībā un celtniecībā nodarbināti ir 34% iedzīvotāji, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā – 12% strādājošo, 6% darbaspējīgo iedzīvotāju ir bezdarbnieki. Somijas GDP(iekšzemes kopprodukts) / GNP(nacionālais kopprodukts) uz vienu iedzīvotāju bija 26070 US(dolāru). Izpētot GDP struktūru, var secināt, ka Somija ir ekonomiski attīstīta valsts, jo attīstītās valstīs ir augsti attīstīt rūpniecība, apkalpojošā sfēra un tirdzniecība.

1.7.1.Somijas jaunie ekonomisko attiecību principi.

          Tirdzniecība ar Baltijas valstīm attīstās labvēlīgā gultnē. Saskaņā ar brīvās tirdzniecības līgumu tirdzniecībā un ekonomikā tiek veicināta ekonomisko attiecību līdzsvarota attīstība, radot labvēlīgus priekšnosacījumus investīcijām, kopuzņēmumiem, izstrādājumu komponentu ražošanai, tirdzniecībai un barterdarījumiem. Līgums paredz neierobežot tirdzniecību ar rūpniecības produktiem, kā arī nelikt cita veida šķēršļus tirdzniecībai.

Svarīgākās no Latvijas uz Somiju eksportētās preces bija kokmateriāli(55,1%), apģērbi(13,6%), koka izstrādājumi, mēbeles(5,9%), kā arī minerāleļļas un to produkti(5,4%). Savukārt Somija Latvijai piegādāja minerāleļļas un to produktus(31,2%), aparatūru dažādām rūpniecības nozarēm(14,8%), labību un tās izstrādājumus(11,8%), transporta līdzekļus(9,1%), rūpniecības mehānismus un iekārtas(7,2%).

Somijas sadarbības nozares ekonomikā ir kokapstrāde, enerģija, pārtikas produktu un iepakošanas rūpniecība, kā arī telekomunikācijas. Arī transporta jomā pastāv daudz sadarbības iespēju.

Somija ir iestājusies Eiropas Savienībā. ES robežās ir atviegloti tirdzniecības un muitas noteikumi. Arī Latvija ir izteikusi vēlēšanos kļūt par ES dalībvalsti, tāpēc Latvijai, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ir jāizstrādā likumi, kuri atvieglo importa un eksporta noteikumus. Latvijas eksports uz ES valstīm – 45% no kopējā eksporta apjoma, bet, savukārt, imports no ES valstīm sastāda – 50% no kopējā importa apjoma. Tajā skaitā uz Somiju Latvija eksportē 3,3% no kopējā eksporta apjoma, bet importē no Somijas 10,6% no kopējā apjoma.

1.7.2.Somijas tautsaimniecība.

Somijas tautsaimniecību raksturo divas izteikti atšķirīgas tendences. Eksporta apjomi strauji pieaug. Savukārt, pašmāju tirgu pārņēmusi dziļa depresija. Eksportu veicina izteikti labā konkurences spēja. Vācija ir Somijas lielākais tirdzniecības partneris. Līdzās Vācijai Somijas lielākie tirdzniecības partneri ir Zviedrija, Lielbritānija un Francija. Eksports no Somijas uz Vāciju sastāda 15,4% no visa eksporta kopējā apjoma, uz Zviedriju – 13,9%, uz Lielbritāniju – 10,4% un uz Franciju – 5,9%. Savukārt imports no šīm valstīm ir šāds – no Vācijas – 16,9%, no Zviedrijas – 12,3%, no Lielbritānijas – 7,7% un no Francijas – 4,2%.

1.7.3.Somijas rūpniecība.

Somijas rūpniecība ietver kokapstrādi un metālapstrādi. Somija ieņem vadošo lomu Eiropā un otro vietu pasaulē papīra un kartona eksportā. Tāpat arī Somija eksportē pusi no metālapstrādes produkcijas.

Lauksaimniecībā nodarbināto somu iedzīvotāju skaits ir mazāks par 10%.

1.7.4.Somijas nacionālā valūta.

Somu marka ir konvertējama valūta, tās ārējā vērtība piesaistīta tirdzniecības valūtas grozam. Valūtas grozs(SDR) ir starptautiskā valūtas fonda izveidota naudas vienība, ko veido 5 nozīmīgākās pasaules valūtas – ASV dolārs(37%), Vācijas marka(21%), Japānas jēna(23%), Francijas franks(11%) un Lielbritānijas mārciņa(8%). Šāda piesaistes varianta priekšrocība ir tā, ka svārstības pret katru groza valūtu ir mazākas nekā nekā tad, ja valūta ir piesaistīta tikai vienai valūtai, jo grozā ietilpst valūtas, kuru vērtības mainās pretējos virzienos, un tādējādi groza kopējās izmaiņas izlīdzinās, respektīvi – kļūst mazākas. Latvijas lats atšķirībā no abu pārējo Baltijas valstu valūtām, kuru kurss ir fiksēts attiecībā pret kādu noteiktu valūtu(Igaunijas krona piesaistīta Vācijas markai, Lietuvas lits – ASV dolāram), kopš 1994. gada februāra ir nevis vienai valūtai, bet gan valūtu grozam, konkrēti SDR.

Secinājumi.

Somija pēc ģeogrāfiskā stāvokļa atrodas diezgan tuvu Latvijai, tāpēc eksportēšanas izmaksas nav augstas un tās nesadārdzina produkta pārdošanas cenu. Arī Somijas klimats ir samērā vienāds ar Latvijas klimatu. Somija varētu būt tā valsts, uz kuru Latvija var eksportēt. Somijas dalība GATT, EFTA atvieglo Latvijas un Somijas savstarpējo sadarbību tirdzniecības jomā. Somijai ar Latviju ir labvēlīgas attiecības eksporta un importa jautājumos.

Izmantotā literatūra.

1.     Enciklopēdija – Somija // “Planēta” – R: galv. Enciklopēdijas redakcija 1988 gads: 156. – 159. lpp.;

2.     Laikraksts “Diena” – 14. septembra 1998.gada izdevums;

3.     Nepublicētā literatūra: Daži fakti par Somijas ekonomiku 1993.gads.