Budžets

Saturs

1. Budžeta jēdziens, tā nozīme uzņēmējdarbībā………………………….1

2. Budžeta veidi un izstrādāšanas secība…………………………………3

2.1. Budžeta veidi……………………………………………………..3

2.2. Budžeta izstrādāšanas secība……………………………………..4

3. Budžeta plānošana……………………………………………………..5

4. Budžeta plānošanas process……………………………………………6

Izmantotā literatūra……………………………………………………….7

1.Budžeta jēdziens, tā nozīme uzņēmējdarbībā

Budžets – uzņēmuma finansu plāns noteiktam laika periodam, kurš sastādīts naudas vienībās.

Par laika periodu parasti kalpo vai nu kalendārais vai pārskata gads, kuru var iedalīt sīkāk pa ceturkšņiem, mēnešiem, nedēļām utt., atkarībā no izvirzītajiem mērķiem.

Budžeta gatavošanas mērķi ir:

±  saskaņot uzņēmuma darbu vienota plāna ietvaros;

±  informēt atbildīgos vadītājus par nākamā pārskata perioda mērķiem;

±  izveidot kontroles sistēmu, sagatavojot plānu, ar ko ir iespējams salīdzināt faktiskos darba rezultātus;

±  veicināt plānošanu.

Budžeta izstrādāšanai ir liela nozīme uzņēmuma darbības veikšanā. Ar tās palīdzību iespējams:

±  regulēt uzņēmuma struktūrvienību darbību un nodrošināt to efektīvu funkcionēšanu;

±  motivēt uzņēmuma darbiniekus un funkcionālo struktūrvienību vadītājus, sekmēt organizācijas izvirzīto mērķu sasniegšanu;

±  novērtēt funkcionālo nodaļu vadītāju darbības efektivitāti, sadalīt atbildību.

Citiem vārdiem, rūpīgi sagatavots budžets ir standarts vēlamiem nākamās darbības rezultātiem uz kuriem turpmāk jāorientējas.

Budžeta plānošana balstās uz stratēģisko plānu rezultātiem, savukārt budžeta izstrādāšanas datus izmanto:

±  darbības plānošanā;

±  kontrolē;

±  komunikācijā;

±  koordinēšanā;

±  motivācijā.

2. budžeta veidi un izstrādāšanas secība

2.1. budžeta veidi

Vadības grāmatvedībā izšķir vairākus budžeta veidus.

BUDŽETI

 

Funkcionālais jeb                              Finansu                                     Kopējais jeb

saimnieciskās darbības                      budžets                           vispārējais budžets 

budžets

	2.1. Budžeta veidi.

 

Funkcionālais jeb saimnieciskās darbības budžeti ir budžeti, kas izstrādāti katrai uzņēmuma struktūrvienībai (remontam, pētījumiem u.tml.) vai funkcijai (pārdošanai, ražošanai, pirkšanai u.tml.).

Funkcionālajā budžetā ir dažādi finansiāla rakstura aprēķini un tāmes, kas atspoguļo naudas līdzekļu (finansu līdzekļu) ieņēmumus, izdevumus (izlietojumu) un atlikumus.

Uzņēmuma finansu budžeta klasifikācija:

±  Naudas plūsmas plāns;

±  Kapitāla kustības plāns;

±  Uzņēmuma finansēšanas ;

±  Dividenžu plāns un sadale starp īpašniekiem.

Kopējais jeb vispārējais budžets ir uzņēmuma finansu plāns, kurš tiek izstrādāts naudas vienībās. Kopējā budžeta sastāvdaļas:

±  Peļņas un zaudējumu plāns;

±  Plānotā bilance;

±  Naudas plūsmas plāns.

Parasti uzņēmuma kopējais budžets ir saskaņots ar ārējo finansu dokumentu sastādīšanas noteikumiem. Vispārējo budžetu izstrādā ņemot vērā uzņēmuma struktūrvienību izstrādātos budžetus.

Budžetu izstrādāšana pamatojas uz lēmumu par pamatinformāciju, vispārējiem norādījumiem (mērķiem, kontrolskaitļiem), uz kuriem tiek balstīts budžeta izstrādes process. Budžeta izstrādāšanas procesā jāievēro:

Ø  uzņēmuma darbības rezultāti;

Ø  uzņēmuma izvirzītie mērķi;

Ø  budžeta izstrādāšanas veids.

Izšķir divus budžeta izstrādāšanas veidus:

1.     “No augšas uz leju” – uzņēmuma vadība izstrādā funkcionālos budžetus, kuri jāņem vērā struktūrvienību vadītājiem un jāsekmē to izpildīšana, lai sasniegtu uzņēmuma izvirzītos mērķus.

2.     “No lejas uz augšu” – uzņēmuma vadība savāc informāciju no struktūrvienībām, šos budžetus apstrādā un apstiprina un pēc tam izstrādā kopējo budžetu un apstiprina to.

Kopējais jeb vispārējais budžets ir uzņēmuma finansu plāns, kas atspoguļo visu uzņēmuma sagatavoto plānu rezultātus, izmantojot informāciju par  visām uzņēmuma struktūrvienībām.

Kopējā budžeta struktūra:

±  Naudas plūsmas plāns;

±  Plānotā bilance;

±  Peļņas un zaudējumu plāns.

2.2. budžeta izstrādāšanas secība

Lai izstrādātu uzņēmuma budžetus, vispirms ir jāizvirza uzņēmējdarbības mērķi nākamajam periodam.

Budžeta plānošanas secība

 

 

2.2. Budžeta plānošanas secība

Kopējā budžeta apstiprināšana, analīze

Kopējā jeb vispārēja budžeta izstrādāšana

Sagatavoto funkcionālo budžetu apstiprināšana uzņēmuma vadītāju līmenī

Nepieciešamo funkcionālo un finansu budžetu sagatavošana

Pārdošanas prognožu noteikšana pa produktu (pakalpojumu) veidiem, reģioniem, patērētājiem utt.

                                                                                                       

Ļoti svarīgi ir sasakņot dažādu uzņēmuma struktūrvienību budžetus un mērķus, jo mērķi un intereses var būt dažādi. Vadītājiem tas ir jāievēro, izstrādājot kopējo budžetu un pieņemot lēmumus.

Budžeta plānošanai raksturīgas arī vairākas pamatproblēmas. Praksē uzņēmuma kopējā budžeta izstrādāšana ir garš un sarežģīts process, kas ietver atkārtotas dažādu uzņēmuma struktūrvienību vadītāju apspriedes un atbildīgo darbinieku tikšanās, lai saskaņotu sarežģītus jautājumus un atrisinātu domstarpības, kas saistītas ar noteiktajiem uzņēmējdarbības mērķiem, kontrolskaitļiem, pieņēmumiem un citiem jautājumiem.

3.   budžeta plānošana

Budžeta plānošanas galvenais mērķis ir palīdzēt ikgadējās uzņēmuma darbības veikšanā.

Izstrādātai budžets kalpo par pamatu izvirzīto mērķu sasniegšanai un efektīvas darbības veikšanai. Budžets balstās uz iepriekšējās darbības rezultātiem vadības uzskaitē, atkarībā no rezultātiem un plānošanas mērķiem, izšķir dažādus budžeta plānošanas veidus.

Budžeta veidi

 

Papildbudžets     Nulles      Fiksētais      Elastīgais       Periodiskais

	3.1. Budžetu klasifikācija

 

Papildbudžets ir nākamajam periodam izstrādāts uzņēmuma finansu plāns, kur par pamatu kalpo iepriekš izstrādātais budžets, bet tajā jāizdara noteiktas izmaiņas, kas ir nosacītas ar prognozētajām izmaiņām nākamajā periodā. Papildbudžetu izstrādā tajos gadījumo0s, kad pārmaiņas nav būtiskas.

Nulles budžets – izstrādātais uzņēmējdarbības plāns, kurā jāņem vērā zaudēto iespēju alternatīvie varianti un jāpamato katras naudas vienības izmantošanas efektivitāte uzņēmējdarbībā.

Fiksētais budžets ir izstrādātais uzņēmējdarbības plāns konkrētam ražošanas vai pārdošanas apjomam.

Elastīgais budžets – tas ir izstrādāts plāns, kurā tiek ievērotas šādas uzņēmējdarbībā iespējamās izmaiņas:

±  ražošanas apjoma izmaiņas;

±  pārdošanas apjoma izmaiņas;

±  materiālu iepirkuma cenu izmaiņas u.c.

Šajā gadījumā nosaka darbības augstāko un zemāko līmeni, kā arī darbības starplīmeņus. Turklāt katram no paredzētajiem darbības līmeņiem būs jāizstrādā savs budžets. Šī metode ļauj spriest par iespējamām svārstībām nākamajā periodā. Elastīgā budžeta izstrādāšana pamatojas uz bezzaudējumu teorijas izmantošanu un izmaksu iedalīšanai pastāvīgajās un mainīgajās.

Periodiskais budžets ir nākamā perioda uzņēmuma plāns, kurš tiek sadalīts sīkāk pa ceturkšņiem, mēnešiem, nedēļām, lai kontrolētu uzņēmuma darbu.

Periodiskajam budžetam ir savas priekšrocības un trūkumi:

+ neliela darbietilpība;

-         periodiskā budžeta dati var novecot, ja tos nemaina uzņēmējdarbības gaitā;

-         ja periodiskais budžets tiek sagatavots gada beigās, tad līdz ar to palielinās darba slodze tiem darbiniekiem, kas izstrādā šo budžetu, var rasties dažādas neskaidrības un pat konflikti.

4.    budžeta plānošanas process

Kā zināms budžets ir uzņēmējdarbībai izstrādāts plāns, kas ir sākumposms izvirzīto mērķu sasniegšanai un pamats uzņēmuma turpmākai attīstībai. Ir jāņem vērā, ka jebkura uzņēmuma darbību ierobežo faktori, kas dominē šajā laika posmā. Parasti par ierobežojošiem faktoriem kalpo šādi:

±  patērētāju pieprasījuma izmaiņas;

±  pārdošanas apjoms;

±  pamatmateriālu iegādes ierobežojumi.

Pirms budžeta plānošanas ir jānoskaidro ierobežojošie faktori, jo no tā ir atkarīgs budžeta izstrādāšanas mērķis un uzdevumi. Izstrādātajam budžetam ir jāatbilst uzņēmuma izvirzītajiem mērķiem un jāatspoguļo visu uzņēmuma struktūrvienību intereses tādēļ, plānojot budžetu, vadības rīcībā jābūt visai nepieciešamai informācijai:

±  par cenu izmaiņām;

±  par pieprasījuma tendencēm;

±  par citiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma darbību.

Izmantotā literatūra

“Ievads grāmatvedībā” 1997. Gads, Rīga – “Juventa”.