Darba koplīgums

          

Vispārīgie noteikumi

            Darba koplīgums ir vienošanās, ko darbinieku arodu organizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja šādas organizācijas nav, slēdz ar darba devēju par darbu, tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.

            Darba koplīgumā nedrīkst paredzēt mazākas darbinieku tiesību garantijas, nekā noteikts Latvijas Republikas likumos.

            Darba devējs nav tiesīgs atteikties slēgt saskaņotu darba koplīgumu.

Par darba un citām sociālās aizsardzības garantijām darbinieku arodu organizāciju apvienības var noslēgt ģenerālvienošanos ar darba devēju republikāniskajām apvienībām. Pušu saistības un noteikumi, ko paredz ģenerālvienošanās, ir obligāti nozares darba koplīguma slēdzējām pusēm.

            Darba koplīgumā noteiktās saistības attiecas uz darba devēju un visiem uzņēmuma, iestādes un organizācijas darbiniekiem, ja darba koplīgumā nav paredzēts citādi.

            Darba koplīgumu noslēdz vai nu uz noteiktu laiku, ko nosaka, pusēm vienojoties, vai konkrēta darba veikšanai.

            Darba koplīgums neaizstāj individuālo darba līgumu ar darba devēju un nenodibina tiešas darba līguma attiecības starp darbinieku un darba devēju.

            Nav spēkā tie darba koplīguma noteikumi, kuri salīdzinājumā ar darba likumdošanas aktiem pasliktina darbinieku stāvokli.

Darba koplīguma forma un saturs

            Darba koplīgumu noslēdz rakstveidā. Darba koplīgumā jāietver noteikumi par darba samaksu, paredzot darbinieku darba samaksas indeksāciju atbilstoši likumdošanas aktu noteiktajai kārtībai par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju, darbinieku sociālās nodrošinātības un izbrīvējamo darbinieku pārkvalificēšanās garantijas, noteikumi par darba un atpūtas laiku (arī par papildatvaļinājumiem sakarā ar darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos), kvalifikācijas celšanu, darba apstākļu uzlaboðanu, darba drošību un apkārtējās vides aizsardzību.

            Darba koplīgumā var ietvert noteikumus par darba un sociālajiem atvieglojumiem daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātām ģimenēm, mātēm, kurām ir nepilngadīgi bērni vai bērns invalīds, darbiniekiem, kuri darbu savieno ar mācībām, pensionāriem - bijušajiem uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darbiniekiem; noteikumus par papildatvaļinājumiem un papildu samaksu par sevišķi svarīgu uzdevumu veikšanu, izciliem darba rezultātiem, nakts darbu, maiņu darbu, ilggadēju darbu, kā arī noteikumus par sadzīves apstākļu uzlabošanu un citas pušu savstarpējās saistības.

            Darba koplīgums var paredzēt darbinieku arodu organizāciju vēlēto darbinieku, kā arī organizāciju vēlēto uzticības personu tiesības un garantijas sakarā ar sabiedrisko pienākumu veikšanu darbinieku interesēs.

            Darba koplīgumam var pievienot pielikumus, un tādā gadījumā tie ir neatņemama koplīguma sastāvdaļa.

Darba koplīguma noslēgšanas kārtība

Darba koplīguma noslēgšanu ierosina darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja šādas organizācijas nav, vai darba devējs.

            Darba koplīguma noslēgšanai darbinieku arodu organizācija vai, ja šādas organizācijas nav, darbinieku pilnvaroti pārstāvji (vēlētas uzticības personas) un darba devējs rīko sarunas. Priekšlikumu par koplīguma noslēgšanu tās iniciātors iesniedz otrai pusei rakstveidā. Koplīguma izstrādāšanas un noslēgšanas kārtību nosaka, pusēm vienojoties, un par to sastāda protokolu.

            Darba koplīguma projekta izstrādāšanai puses var pieaicināt speciālistus, uz paritātes pamatiem izveidot darba grupas no pušu pilnvarotiem pārstāvjiem, kā arī katra līgumslēdzēja puse ir tiesīga patstāvīgi izstrādāt koplīguma projektu.

            Ja uzņēmumā, iestādē vai organizācijā ir vairākas darbinieku arodu organizācijas, tās sarunām ar darba devēju un koplīguma projekta izstrādāšanai var pilnvarot savus pārstāvjus proporcionāli katras organizācijas biedru skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi.

            Darba devējs nav tiesīgs atteikties no sarunām par darba koplīguma noslēgšanu un no koplīguma projekta apspriešanas.

            Ja sarunu gaitā starp līgumslēdzējām pusēm vienas puses iebildumu dēļ nav panākta vienošanās par darba koplīguma satura izstrādāšanas un noslēgšanas kārtību, tad šai līgumslēdzējai pusei ne vēlāk kā 10 dienu laikā jāiesniedz rakstveida atbilde uz koplīguma noslēgšanas priekšlikumu, bet, ja bijis iesniegts arī darba koplīguma projekts, tad rakstveida atbilde jāsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā, norādot savus iebildumus un priekšlikumus par koplīguma noteikumiem.

            Darba devējam pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma jāsniedz ziņas par uzņēmuma, iestādes vai organizācijas ekonomisko stāvokli un visa cita informācija, kas nepieciešama koplīguma sagatavošanai.

            Sarunu dalībnieki, darba grupu locekļi, speciālisti un citas personas, kuras saistītas ar darba koplīguma slēgšanu, nedrīkst izpaust ziņas, kas ir ražošanas noslēpums vai komercnoslēpums. Personas, kuras neievēro šo aizliegumu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

            Līgumslēdzēju pušu saskaņoto darba koplīguma projektu akceptē uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darbinieku kopsapulce (konference), kura pilnvaro pārstāvjus koplīguma parakstīšanai. Darba koplīgums uzskatāms par akceptētu, ja par to nobalsojis sapulcē (konferencē) klātesošo darbinieku vairākums.

            Darba koplīguma spēkā stāšanās kārtība tiek noteikta pašā koplīgumā.

Darba devējam ar darba koplīgumu jāiepazīstina visi attiecīgā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darbinieki.

            Grozījumus un papildinājumus darba koplīgumā tā spēkā esamības laikā var izdarīt pašā koplīgumā noteiktajā kārtībā, bet, ja tā nav noteikta, - kārtībā, kādu darba koplīguma noslēgšanai paredz likums.

            Darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos.

            Pēc darba koplīguma termiņa izbeigšanas to pēc pušu vienošanās var pagarināt uz jaunu termiņu.

Darba koplīguma noslēdzot, grozot un pildot radušos strīdu izšķiršana

            Strīdus, kuri rodas, noslēdzot, grozot vai pildot darba koplīgumu, izšķir izlīgšanas komisija, kas izveidota uz paritātes pamatiem no līgumslēdzēju pušu pilnvarotiem pārstāvjiem.

            Par domstarpībām jāsastāda protokols, kas trīs dienu laikā iesniedzms izlīgšanas komisijai.

            Domstarpību protokolu izlīgšanas komisija izskata septiņu dienu laikā.

            Komisija pieņem lēmumus, pusēm vienojoties. Tie ir obligāti abām līgumslēdzējām pusēm un ir ietvertami koplīguma tekstā.

            Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, pusēm ir tiesības griezties tiesā vai šķīrējtiesā, kuras lēmums ir galīgs.

            Ja puses nepilda izlīgšanas komisijas lēmumus, piemērojamas Latvijas Republikas likumos paredzētās sankcijas.

Darba koplīguma saistību izpildes kontrole un atbildība par šā likuma pārkāpšanu

            Darba koplīguma saistību izpildi kontrolē līgumslēdzējas puses tieši vai to pilnvaroti pārstāvji.

            Kontroles laikā darba koplīguma vienai pusei ir jāsniedz otrai pusei vai tās pilnvarotiem pārstāvjiem kontrolei nepieciešamie dokumenti, ziņas un paskaidrojumi.

            Darba devēji vai viņu pilnvarotas amatpersonas, kuras atsakās piedalīties sarunās par darba koplīguma noslēgšanu, grozīšanu vai papildināšanu, atsakās slēgt saskaņotu darba koplīgumu vai arī ir vainojamas darba koplīguma saistību nepildīšanā, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Darba devēju un darbinieku pienākumi un tiesības

Darba devēju tiesības

            Organizējot darba aizsardzību uzņēmumā, darba devējiem vai viņu pilnvarotām personām ir pienākums:

-          garantēt darbinieku veselībai nekaitīgus un drošus darba apstākļus;

-          nodrošināt ciešu sadarbību ar darbiniekiem, izveidojot darba aizsardzības padomi un pamatojoties uz likuma nosacījumiem;

-          ieviest jaunākos drošības tehnikas līdzekļus un nodrošināt to profilaktiskās apskates, pārbaudes un remontu, lai nepieļautu ražošanas traumatismu un nodrošinātu tādus darba higiēnas apstākļus, kas novērstu darbinieku saslimšanu un arodslimības;

-          instruēt darbiniekus par drošības tehnikas un darba higiēnas prasībām, darba aizsardzības instrukcijām un noteikumiem, noslēdzot darba līgumu, kā arī tad, ja mainās darba apstākļi un darba vieta;

-          kontrolēt vai darbinieki izpilda darba aizsardzības instrukciju un noteikumu parsības;

-          nodrošināt savlaicīgus kaitīgo faktoru mērījumus darba vidē un darba vietu atestāciju;

-          nodrošināt notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu Latvijas Republikas vadības noteiktajā kārtībā. Pamatojoties uz izmeklēšanas materiāliem, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu cēloņus, kas izraisa nelaimes gadījumus;

-          noteikt invalīdiem nepilnu darba laiku un citus atvieglotus darba noteikumus saskaņā ar medicīnas iestāžu ieteikumiem.

Darba devēju pienākums darba vietās ar sevišķiem darba apstākļiem

            Darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekiem, kuri strādā:

-          smagos, veselībai kaitīgos, bīstamos darbos un citos darbos, kur tas ir noteikts likumdošanas aktos, iepriekšējas un periodiskas medicīniskās apskates, kā arī segt ar to organizēšanu saistītos izdevumus;

-          aukstā gadalaikā ārā vai neapkurinātās telpās - attiecīgi iekārtotas telpas, kur atpūsties un sasildīties.

Darba devējiem ir pienākums bez maksas nodrošināt darbiniekus, kuri strādā:

-          kaitīgos darba apstākļos un darbos, kas noris sevišķos meteoroloģiskos apstākļos, ar specapģērbiem, specapaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, nodrošināt to izmantošanu paredzētam nolūkam, kā arī uzglabāšanu, mazgāšanu, žāvēšanu, tīrīšanu, dezinfekciju, degazāciju, dezaktivāciju un labošanu;

-          kaitīgos darba apstākļos – ar pienu vai citiem līdzvērtīgiem pārtikas produktiem;

-          sevišķi smagos vai kaitīgos darba apstākļos – ar ārstnieciski profilaktisko uzturu;

-          darbos, kur iespējama kaitīgo vielu iedarbība uz ādu, - ar mazgājamiem un neitralizējošiem līdzekļiem;

-          karstos cehos – ar sālīto gāzēto ūdeni.

            Darba aizsardzības un darba higiēnas normas, medicīniskās indikācijas, darbu sarakstus, darbinieku kategorijas un noteikumus, pēc kuriem darba devējiem jāvadās, izpildot šā likuma 22. un 23. pantā minētos pienākumus, apstiprina Latvijas Republikas ministrija.

Aizliegumi darba devējiem

            Darba devējiem aizliegts:

-          nodarbināt darbiniekus, pat ar viņu piekrišanu, darbos, kuri ir pretrunā ar medicīniskajiem ieteikumiem.

            Invalīdu, sieviešu un nepilngadīgo nodarbinātības aizliegumus regulē Latvijas Republikas darba likumdošanas akti.

Darbinieku pienākumi

            Darbiniekiem darba aizsardzības jomā ir pienākums:

-          ievērot darba aizsardzības instrukcijas, kas paredz darba izpildes un uzvedības noteikumus darba vietās, lai neapdraudētu savu un apkārtējo cilvēku veselību un dzīvību;

-          izmantot darba procesā viņiem izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus, specapģērbus un specapavus;

-          izpildīt darba devēju, uzticības personu vai to komiteju un Darba inspekcijas prasības darba aizsardzības jautājumos;

-          nekavējoties ziņot tiešajiem darba devējiem vai viņu pilnvarotām personām par nelaimes gadījumu vai situāciju, kura apdraud cilvēku veselību vai dzīvību.

Darba devēju tiesības

            Organizējot darba aizsardzību uzņēmumā, darba devējam ir tiesības:

-          piemērot darbiniekiem disciplinārsodus par darba aizsardzības instrukciju un noteikumu pārkāpumiem;

-          pārsūdzēt tiesā Darba inspekcijas lēmumus 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.

Darbinieku tiesības

            Pildot darba pienākumus, darbiniekam darba aizsardzības jomā ir tiesības:

-          neuzsākt vai pārtraukt darbu, ziņojot tiešajiem darba vadītājiem, darba devējiem vai viņu pilnvarotām personām, ja darba apstākļi, apkalpojamā ierīce, mašīnas un citi mehānismi rada draudus personiskajai vai apkārtējo cilvēku veselībai un dzīvībai, ja darba ierīces, mašīnas un citi mehānismi nav apgādāti ar nepieciešamajām drošības ierīcēm, kā arī ietaisēm to izslēgšanai avārijas gadījumos un ja darbinieki nav apgādāti ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

-          atteikties no mašīnu un mehānismu izmantošanas vai apkalpošanas, ja šo darbu izpilde neatbilst viņu profesionālajai sagatavotībai.   

Darba vieta un vide

          Darba vieta - vieta, kurā darbiniekam ir nepieciečams atrasties vai kurp viņam jādodas sakarā ar darba pienākumu pildīšanu un kura tieši vai netieši atrodas darba devēja kontrolē.

            Darba vide - darba vieta ar tās fiziskajiem un higiēniskajiem apstākļiem, kuros darbinieki atrodas, pildot darba pienākumus.

Prasības darba videi

            Darba vide jāprojektē un jāorganizē tā, lai darba apstākļi tajā atbilstu valsts apstiprinātajām darba aizsardzības un darba higiēnas normatīvu prasībām.

            Darba videi jāatbilst valsts ugunsdrošības noteikumiem.

            Iekārtas un materiāli, kas savas temperatūras vai citu faktoru dēļ apdraud darbiniekus, jānorobežo un jāmarķē ar atbilstošām brīdinājuma zīmēm.

            Darba vietas, ejas un ceļi jāuztur tīrībā un kārtībā.

            Smēķēšana darba vidē pieļaujama tikai speciālās, ar norādījumu zīmēm apzīmētās smēķēšanas vietās un uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā kātībā.

            Darba vide, kurā ir paaugstināts risks, jānorobežo un jāapgādā ar nepieciešamajiem glābšanas un aizsardzības līdzekļiem.

            Sieviešu, jauniešu un invalīdu darba vide jāprojektē un jāorganizē atbilstoši šo kategoriju darbinieku fiziskajām un psiholoģiskajām īpatnībām.

Izmantotie informācijas avoti

1.      Normatīvo aktu krājums personāla darbiniekiem (2. paplidinātais izdevums), Rīga 1998.

2.      Darba un apkārtējās vides aizsardzība (lekciju konspekts), Rīga 1994.