Datori Mūsu Dzīvē (Eseja)

Autors: Mariss Mežgals 

Kad mēs literatūras stundā mācījāmies par vienu no epikas žanriem, eseju, mūsu mājas darbs bija uzrakstīt pašam savu eseju. Es ilgi domāju, kādu tematu izvēlēties. Tad pēkšņi atcerējos Zentas Mauriņas citātu, kurš mani pārliecināja:

“ Lai labi rakstītu ir nepieciešams ne tikai sīki pazīt iztirzājamā darba objektu, bet tas arī kvēli jāmīl: tikai mīlestībā atklājas pareiza saprašana .”

            Jau vairāk kā piecus gadus mans hobijs ir datori.Tas vienkārši mani interesē. Katram cilvēkam ir savs hobijs. Šo tematu, datori, es esmu pietiekami labi iepazinis, lai tagad atklātu savas domas un zināšanas citiem cilvēkiem.

            Datori – tūkstošgades sasniegums vai problēma. Vēlos pēc iespējas plašāk izpētīt un izanalizēt šo cilvēces sasniegumu, kurš pēdējās simtgades garumā “gājis” cauri vislielākajiem pārbaudījumiem, jauninājumiem un uzlabojumiem.

Kāpēc tas tā ir noticis, ka šis cilvēka veidojums tik pēkšņi un strauji sācis pilnveidoties. Varbūt cilvēki sāka apzināties savu saprātu un tās spējas, kas viņiem piemīt. Sākot ar visvienkāršāko skaitļošanas sistēmu un primitīvām kodēšanas un atkodēšanas ierīcēm līdz pat mobilajiem (pārnēsājamiem)telefoniem, internetam, krāsu monitoriem, krāsu lāzerprinteriem , saliekamajām tastatūrām, datormūziku un miksēšanas iespējām. Ikdienas biroja dzīve bez datora vienkārši nav iedomājama. Skolēnu referāti, banku uzskaites sistēmas utt. Lūk, cik lielu lomu dators ir ieņēmis mūsu dzīvē. Taču cik tālu tas turpināsies, vai tas ir labi, vai slikti? Kādas problēmas un galvassāpes nāk līdzi šim tehnikas un zinātnes laikmeta sasniegumam? No savas pieredzees esmu pārliecinājies, ka dators spēj ietekmēt cilvēku. Gadījumā, ja pele novietota tālu no tastatūras un darbiniekam pec tās ir jāstiepjas, var pievienoties arī asas sāpes plecu muskulatūrā. Pētiījumi rāda, ka šādas sūdzības sāk parādīties tad, ja pele tiek lietota aktīvi vismaz 10 stundas nedēļā. Galvenokārt šīs problēmas varētu rasties dizaineriem, arhitektiem u.c. speciālistiem, kas lieto datorprogrammas, kuras zīmēšanai izmanto peli. Darbs ar tastatūru, savukārt, prasa aktīvas kustības ar pirkstiem un plaukstu.  Cilvēkiem zūd laika sajūta, kad tie piesēžās pie datora. Vislabākais apliecinājums ir pašlaik. Kā gan lai es uzrakstītu šo darbu, ja man nebūtu palīgierīce- dators. Cik tālu tas turpināsies? Vai tiešām es nevarēju rakstīt ar pildspalvu?

Kādēļ cilvēki izvēlās grūtāko ceļu? Nav viegli drukāt ar datoru. Daudzi man piekritīs, ka dažreiz ir vieglāk vienkārši paņemt rokās pildspalvu un bez rūpēm uzskricelēt vajadzīgo tekstu. Uz šiem jautājumiem ir viegli atrodama atbilde- jaunums, revolūcija, zinātnieki- tēmas, ar  ko mēs saskaramies katru dienu. Daudzi vēlās izmēģināt jaunās lietas, kas veikalu plauktos guļ kā sakrautas pagales. Viss jaunais ir interesants. Bet kur tad paliek vēsture, vecā spalva ar tintes burciņu, kas daudzreiz redzema senās filmās. Vai tiešām pēc dažiem gadiem neviens vairs neizmantos savu roku, kurā būs iespiesta pildspalva? Tas patiešām ir grūts jautājums, jo atbilde ir pašu cilvēku izvēle.

Visi pazīst slaveno Microsoft firmu, kura jau kopš datoru sākuma ēras ir aktīvi darbojusies, atvieglojot cilvēkiem dzīvi ar dažādām programmām, kuras mēs vēl joprojām izmantojam.

AR 10 miljoniem ASV dolāru reklāmas kampaņu Microsoft korporācija izlaiž Windows 3.0 operētājsistēmu, kas ļauj lietotājiem vienlaikus darbināt lietotājprogrammas datorus ar Intel 386. Procesoriem. Šai operētājsistēmai ir arī uzlabota saskarne, un tā pirmo reizi dod iespēju personālajiem datoriem atbalstīt lielas grafiskas lietojumprogrammas.

Pašreiz mēs stāvam jaunas datoru attīstības pakāpes, jeb revolūcijas priekšā, ko nosacīti varētu dēvēt par sensoru revolūciju. Ja praktiskā izpratnē tas nozīme jaunu ievadizvades ierīču radīšanu un lietošanu (piemēram balss un citu bioloģisku informācijas nesēju atpazīšanu, dažādas ierīces datora saslēgšanai ar sadzīves un rūpnieciskajām iekārtām utt.), tad šīs revolūcijas filozofiskā nozīme ir tāda, ka dators atgriežas reālajā analogajā pasaulē. Mūsu dzīvē ienāks dažādi datorizēti sadzīves un rūpnieciska lietojuma priekšmeti, sākot ar intelektuālu ledusskapi un gludekli, un beidzot ar personisko veselības monitoru un datorizētu veikala prečzini, pārdevēju.

Otrs savarīgākais nosacījums, kuram obligāti jābūt datora lietotājam ir internets. INTERNETU var lieliski izmantot arī kā palīglīdzekli savos biznesa darījumos, gan lai sazinātos ar elektroniskā pasta (e-pasta) palīdzību, gan lai piedāvātu un pārdotu savus izstrādājumus un preces, vai, lai popularizētu savus vienreizīgos pakalpojumus. Darījumu cilvēkiem INTERNETS jau pamazām kļūst par tikpat pierastu lietu kā tālrunis vai faksa aprāts.

Atkarība no Interneta ir tikpat bīstama kā alkoholisms.

Speciālisti aizvien biežāk spriež par tādu parādību kā internetomānija, jeb pārlieku liela atkarība no starptautiskā datoru tīkla. Interneta tīklā iepinas aizvien vairāk cilvēku un bez speciālistu palīdzības nespēj vairs tikt laukā, jeb precīzāk runājot, vairs netiek prom no sava datora ne dienu, ne nakti.

Pats internetā esmu pavadījis neskaitāmas stundas. Cilvēki noteikti man uzdos jautājumu. Kāpēc? Kāda jēga? Ko iegūsti?

Uz šiem jautājumiem ir viegli sniegt atbildi. Es tur sēžu, jo zinu, ka tur otrā pasaules malā sēž vēl viens tāds pats cilvēks, kurš domā tāpat. Tas ir ļoti interesanti, taču Latvijā dārgi. Bieži nākas dzirdēt citu cilvēku kritizējumus par dārgo interneta izmantošanu. Amerikā internets maksā 20 $ mēnesī, taču pie mums, Latvijā, tāds pats stundu termiņš,  ar visām izmaksām, apmēram 200- 500 ls, ja skaita to, ka par 20$ cilvēks internetā var sērfot visu laiku. Mani pašu tas uztrauc, un es jautāju arī citiem. Kad beidzot beigsies šis Lattelekoma monopols? Atbildi laikam vēl ilgi jāmeklē. Ir risināti daži citi risinājumi, kuri atļautu piekļūt internetam neizmantojot telefona, Lattelekom, līnijas. Šie risinājumi, diemžēl, ir domāti tādai lielai pilsētai, kā Rīgai. Provinces pilsētiņas, kā Rūjiena, tiek pastumtas malā, lai lielā Rīga varētu ātrāk virzīties uz Eiropas savienību.

Nozīmīga problēma, kas satrauca visus datora lietotājus, bija 2000. gada datorproblēma. Ap šo jautājumu visā pasaulē tika sacelta nenormāla ažiotāža. Pasaulē tika runāts sākot par vienkāršu datoru atteikšanos strādāt, neatpazīstot jauno gada skaitli, līdz pat kompjuterizētās elektrosistēmas, siltumpārvaldes  komunālo pakalpojumu iziešanu no ierindas. Protams nekas tamlīdzīgs nenotika, varbūt kādam datormīlim mājās dators “uzkārās”, bet pārsvarā šī problēma bija liels pārspīlējums, bet varbūt kādas kompānijas ļoti labs reklāmas triks, ar kura palīdzību piesaistīt uzmanību savai produkcijai, kuru neskartu 2000. gada datorproblēma. Lai vai kā Latviju šī problēma gandrīz pilnībā neskāra, jo mēs jau laikus parūpējamies par šo to un Latvija nav tā pasaulē kompjūterizētākā valsts, kurā, ja apstātos datori visa pārējā dzīve arī. Iedzīvotāji par to tika labi informēti un sagatavoti pēkšņajam atgadījumam.

Kopumā vērtējot datorus man jāatzīst, ka to ietekme, veselības ziņā ir slikta, taču datori cilvēkam palīdz izjust jaunākos atklājumus zinātnē un arī dažreiz palīdz vienkārši relaksēties- uzspēlējot kādu no jaunākajām datorspēlēm vai vienkārši pasērfojot internetā. Dators ir mans otrs labākais draugs. Kas ir pirmais? Tas lai paliek mans noslēpums.

Es ceru, ka pēc dažiem gadiem provinces pilsētās arī tiks attīstītas telekomunikāciju un sakaru sistēmas, kā internets, kas palīdzēs cilvēkiem sazināties dažu sekunžu laikā neatkarīgi no to atrašanās vietas.