Autors: Andris Balodis
Šo projekta tematu es
izvelejos tadel, ka pedeja laika esmu aizravies ar
datoriem un petu to nozimi
sabiedriba un pielietojumu ikdiena. Datorus
musdienas izmanto gan
atputai, gan ari tas ir neaizstajams instruments katra
darba vieta. Pusaudzi ir
iecienijuði izklaideties spelejot datoru speles,
kuras piesaista ar savu
virtualo realitati.
Lai labak izprastu
datorindustrijas progresu ir nepiecieðams izzinat datoru
vesturi, tadel ielukosimies
datoru pakapeniskaja attistiba. Pirmajam
skaitlojamajam maðinam
(datoru senciem) bija tukstoðiem sledzu, lai uzkratu
skaitlus. Vienu no ðadiem
datoriem, iesauktu par Marku I, 1944. gada
izgatatavoja Harvarda
universitate un Starptautiskaja biznesa maðinu
organizacija (IBM). Marks I
nebija pat tik jaudigs ka daudzi musdienu
kaukulatori.
Otra pasaules kara laika
briti izgudroja datoru ar nosaukumu Colossus, kas
informacijas apstradei
sledzu vieta izmantoja elektronu lampas. Datoram
Colossus bija viens
uzdevums- atðifret slepenos kodus, kurus lietoja Hitlers
un vina armija.
Vakuuma elektronu lampas,
kas izskatijas pec vecmodigam spuldzitem,
apstradaja informaciju daudz
atrak neka sledzi, tadel tas izmantoja ari
ENIAC datora Pensilvanijas
universitate 1946. gada.
ENIAC tiek saukts par pirmo
moderno datoru, jo tas bija pirmais
elektroniskais skaitlotajs
ar daudzveidigu izmantojumu. ENIAC sastava bija
vairak neka 17 000 vakuuma
elektronu lampu, vairak neka 500 judzu vadu, un
tas svera 30 tonnu. Ða
"datora" novietoðanai telpas tika izmantota telpa,
kura lidzinajas nelielai
noliktavai. ENIAC sekunde vareja veikt 100 000
darbibu. Vislielaka ði
datora nepilniba bija ta, ka tas patereja loti daudz
elektribas. Katru reizi, kad
tika ieslegts dators universitates teritorija
gaisma kluva blavaka. Otra
nepilniba bija ta, ka biezi vakuuma elektronu
lampas tik loti sakarsa, ka
pardega. Kad dators bija ieslegts, barinð
studentu darbojas pilna
spara, skraidot un mainot izdeguðas vakuuma
elektronu lampas.
1948. gada izgudroja
tranzistorus. Tranzistori bija daudz mazaki par vakuuma
elektronu lampam un tik loti
nesakarsa. Ta ka datoros aizvien vairak saka
izmantot tranzistorus, tie
kluva mazaki, patereja mazak elektribas, un
darbojas daudz atrak ka
datori ar vakuuma elektronu lampam. Ap 1953. gadu
visa pasaule bija jau ap 100
datoru.
Datorlietoðanas pirmsakumos
datoros bija sastavdalas, kas bija savienotas ar
vadiem. Velak izgudrotaja
mikroprocesora bija daudzas elektoniskas
sastavdalas izvietotas uz
viena mikroprocesora, kurð sastaveja no vairakiem
papira biezuma pusvaditaja
materiala (piemeram silicija) slaniem. Jau
septindesmitajos gados bija
panakts tads progress,ka mikroprocesora vareja
novietot tukstoðiem shemas
elementu (musdienas uz viena mikroprocesora var
novietot milioniem ðadu
elementu). Lidz ar to datoru izmeri strauji
samazinajas. Septindesmito
gadu vidu firma Intel izgudroja mikroprocesoru,
un daudzas firmas saka razot
mikrodatorus (ðodien firma Intel ir lielaka
mikroprocesoru razotaja
pasaule). 1977. gada firma Apple Computer saka
pardot Apple II, kurð atri
kluva par ta laika popularako mikrodatoru.
Savu pirmo mikrodatoru IBM
PC firma IBM izgatavoja 1981. gada, gustot lielus
panakumus.
1984. gada IBM guva lielu popularitati
ar savu datoru PC/AT.
Lai nu ka, bet Apple
vislielakos panakumus guva ar 1984. gada izgatavoto
datoru, kuru sauca Macintosh
(Mac). Ðis bija pirmais plaði lietotais
personalais dators ar
grafisko saskarsni.
Astondesmitajos gados notika
liela konkurence starp IBM un Apple
izgatavotajiem datoriem.
Vislielaka atðkiriba starp ðo divu firmu razotajiem
datoriem bija ta, ka tas
lietoja atðkirigas operetajsistemas (pati galvena
datora programa, kura vada
parejas programas, un dod uzdevumus
mikroprocesoram). 1987. gada
Microsoft saka izplatit savu pirmo Windows
operetajsistemas versiju,
kura bija saderiga ar IBM PC datoriem. Ði faktora
del IBM PC datorus saka
pirkt vairak ka Apple datorus un lidz pat ðodienai
IBM datori ir daudz
popularaki neka Apple.
Datoru vesture butu
nepilniga bez Bila Geita un vina kompanijas Microsoft.
Bils Geits, pasaule
bagatakais cilveks, savu firmu nodibinaja 1975. gada.
Vera nemams fakts ir tas, ka
naudu vinð nopelnija smagi stradajot. Ðobrid
Microsoft ir lielaka
datorprogrammu razotaja pasaule. Vislielako
popularitati Microsoft ir
guvusi ar savu operetajsistemu Windows.
Musdienas visiem datoriem ir
pievienotas peles. Pelei ir ipaða loma musu
attiecibas ar datoru.
Gandriz katrs zina, kas ir datora pele un ir ar to
darbojies, bet diez vai
katrs zina to, ka pelei nesen bija 30 gadu dzimðanas
diena. Pirmo peli 1968. gada
9. decembri Dugs Engelbarts un vina kolegi
demonstreja Stanforda
petniecibas instituta. Pirma pele salidzinajuma ar
musdienu pelem bija diezgan
primitiva, tomer ta ir saglabajusi visas tas
pirmatnejas iezimes. Ðis
Engelbarta izgudrojums ir loti nozimigs visa
datorindustrija, un neviens
nevar pateikt, ka ta butu attistijusies bez ði
izgudrojuma, kuru dazi
demonstracijas aculiecinieki sauc par "visu
demonstraciju
ciltsmati".
Lietojot datoru mes visi
saskaramies ar ta "plusiem" un "minusiem".
Vislielakais minus, kurð mus
uztrauc ir datora negativa ietekme uz veselibu.
Nepareizi lietojot datoru
bojajas cilveka veseliba. Pasaule datorus saka
plaði lietot 60., 70. gados,
un pirmam kartam visi zinatnieki pieversa
uzmanibu elektromagnetiska
lauka izpetei. Tomer ilgstoðie petijumi
pieradija, ka starojuma
intensitate neparsniedz pielaujamas normas robezas
un praktiski neietekme
cilveka veselibu. Velak saistiba ar datoriem saka
paradities petijumi par
atseviðku skeleta-muskulu sistemas dalu parslodzi,
ka ari par redzes
traucejumiem. Ta, piemeram, Zviedrija veiktie petijumi
paradija, ka starp
datoroperatoriem visbiezakas ir sudzibas par sapem un
nogurumu kakla-plecu rajona
muskulos un mugurkaula jostas dala. Lidz pat 80
procentiem no Ziemelamerikas
biroju darbiniekiem sudzas par sapem un
diskomfortu muskulos, acu
spriedzi un nogurumu. Noverojumi rada, ka ðis
sudzibas ir tieði saistitas
ar nepilnibam darba vietas iekartoðana, mebelem
un telpas izvele. 1996. gada
Latvijas Medicinas Akademijas (AML) studenti
veica petijumu, lai atklatu
visbiezakas sudzibas starp datoru lietotajiem
AML. Aptaujas rezultati
liecinaja, ka 24 procenti sudzas par sapem
kakla-plecu rajona, ko
saistija ar parmerigu galvas noliekðanu darba laika,
29 procentiem noveroja sapes
celos, jo tie lietoja parak augstu kreslu, bet
42 procentiem aptaujato bija
sudzibas par diskomfortu plaukstu locitavas
nepareiza plaukstu atbalsta
del.
Parmeriga uztureðanas pie
datora (seðas un vairak stundas diena) var
izraisit pastiprinatu
nogurdinamibu, miega traucejumus un nervozitati.
Visvairak sudzibu par
veselibas traucejumiem ir no cilvekiem, kuri darba
patstavigi lieto datorus
(uzzinu dienasta dispeceri, programetaji).
Domajams, ka ðie simptomi
saistiti ar loti lielo informacijas daudzumu, kas
ir jaapstrada un jaatceras,
darbojoties ar datoru. Turklat darbiniekiem
biezi ir sudzibas par paaugstinatu
nogurdinamibu un stresu, ja viena telpa
tiek izvietotas vairakas
datoru darba vietas, ipaði, ja ir nepietiekama
platiba. Visvarigakais ir
izraudzities savai darbavietai piemerotu kreslu.
Kreslam ir jabut
ergonomiskam.
Var izdalit 3 galvenas sudzibu
grupas, kuras saista ar darbu pie datora:
atseviðku muskulu- skeleta
sistemas dalu parslodze;
redzes parslodze;
paaugstinats nogurums.
Statiska slodze ir ne tikai
pozu uzturoðaja muskulatura, bet ari rokas un
plaukstas muskulos,
stradajot ar peli. “Peles slimiba” raksturojas ar
pastiprinatu nogurumu rokas
muskulatura, asam, dedzinoðam sapem un tirpðanu.
Gadijuma, ja pele novietota
talu no tastaturas un darbiniekam pec tas ir
jastiepjas, var pievienoties
ari asas sapes plecu muskulatura. Petijumi
rada, ka ðadas sudzibas sak
paradities tad, ja pele tiek lietota aktivi
vismaz 10 stundas nedela.
Galvenokart ðis problemas varetu rasties
dizaineriem, arhitektiem
u.c. specialistiem, kas lieto datorprogrammas,
kuras zimeðanai izmanto
peli.
Darbs ar tastaturu savukart
prasa aktivas kustibas ar pirkstiem un plaukstu.
Atkartotas biezas kustibas
plaukstas pamatnes locitava izsauc muskulu cipslu
sabiezeðanu. Ta rezultata
tiek saspiesti tuvuma esoðie nervi un asinsvadi un
var attistities Karpala
kanala sindroms. Galvenas sudzibas, kam japieverð
uzmaniba, ir nespeks
plaukstas un apakðdelma, pirkstu tirpðana, samazinas
pirkstu jutiba, ir grutibas
parðkirt lappuses gramatai vai zurnalam, noturet
kafijas kruzi, nospiest
durvju rokturi. Galvenokart sapes un tirpona paradas
naktis, bet pazud pec
neliela iestrades perioda. Novero pastiprinatu roku
salðanu. Auksta laika vai
ari, iemercot rokas auksta udeni, tas atri klust
balas un paiet vairak neka
stunda, kamer tas atgust iepriekðejo stavokli.
Velak var noverot pat roku
trici. Stradajot ar datoru, nopietna uzmaniba
japieverð palielinatai
redzes slodzei. Pirmkart, redze ir ilgstoði fokuseta
viena punkta. Tas
sasprindzina gan acs iekðpuse esoðo muskuli, kas nodroðina
redzes pielagoðanos dazada
attaluma, gan ari acs abola kustibu nodroðinoðos
muskulus. Cilveka redze
fiziologiski mainas lidz ar vecumu. Ir izpetits, ka
mazi berni spej skaidri
saredzet priekðmetus, ja tie atrodas tikai 6 cm
attaluma no acim. 20 gadus
vecs cilveks spej skaidri saredzet priekðmetus,
kuri novietoti vismaz 12 cm
attaluma, bet lidz 40 gadiem ðis attalums jau ir
dubultojies. Ja cilveks
skaidri nesaredz priekðmetus, kas novietoti tuvak
par 30-40 cm, tad ta ir
presbiopija, un redzes korekcijai (parsvara
lasiðanai) jalieto brilles.
Redzes slodze, kas rodas, stradajot ar datoru,
var veicinat agrinas
presbiopijas attistibu. Pirmie signalsimptomi ir redzes
traucejumi tumsa un
apzilbuma sajuta, paradoties gaismai. Uz redzi
nelabveligi iedarbojas ari
gaismas atstarojums no ekrana un palielinatais
puteklu daudzums gaisa, ko
veicina datoram apkart esoðais elektrostatiskais
lauks. Bez tam, stradajot
pastiprinata redzes kontrole, acis tiek
mirkðkinatas retak un acu
glotada netiek mitrinata. Darbinieki sudzas par
acu nogurumu, redzes
traucejumiem taluma (ja ir bijis ilgstoðs darbs pie
monitora), sausuma sajutu
acis. Pec darba acis var but sasarkuðas un
smagakos gadijumos var pat
attistities iekaisums. Stradajot ar datoru
nepiecieðams apstradat,
izmantot un atcereties lielu informacijas daudzumu.
Darba visu laiku jaapgust
jaunas iemanas, kas saistitas ar jaunu
datorprogrammu lietoðanu.
Darbinieks nemitigi atrodas stresa situacija,
kuras laika jaapgust
jaunais, jadarbojas radoði, jarisina problemas un kludu
gadijuma atri jareage.
Stradajot ar datoriem,
pieaug katra individa atbildiba par savu darbu. Ipaði
ðeit japieskaita cilveki,
kuri datorus izmanto dazadu procesu kontrolei
rupnieciba un transporta .
Nemitiga informacijas parslodze un spriedze rada
hronisku psihologisku
parslodzi, kas var izpausties ar emocionalo izsikumu,
cinismu, profesionalas
paðiedvesmas trukumu, kas savukart izpauzas ar
nogurumu. Petijumi rada, ka
psihologiska spriedze izraisa ne tikai centralas
nervu sistemas atbildes
reakciju noguruma veida, bet palielina ari muskulu
spriedzi, lidz ar to
pastiprinot muskulu nogurumu, diskomfortu un sapes.
Un visbeidzot iepazisimies
ar noteikumiem, kuri ir jaievero stradajot ar
datoru.
Pareiza darba vietas un
telpas iekartoðana ;
Noreguleta ekrana
kontrastainiba gan samazina redzes saspringumu, gan ari
kursors ir labi redzams, kas
atvieglo darbu ar peli ;
Jaiemacas izmantot peles
vieta taustinus, lai varetu dazadot rokas muskulu
darbu ;
Aktivi stradajot ar datoru,
ir japaredz 10-15 minuðu garus partraukumus ik
pa 45 minutem;
Partraukumos ieteicama
neliela pastaiga;
Atputas laika nevajadzetu
veikt darbu, kas prasa redzes kontroli, piemeram,
lasit ;
Speciali vingrojumu
kompleksi plaukstas un roku muskulaturas atslabinaðanai
un “acu aerobika” ;
Datora novietoðana loga
tuvuma (90° lenki pret to) kalpo redzes noguruma
profilaksei, jo darbinieks,
sajutot diskomfortu, var skatities taluma un
atslabinat redzi ;
Obligatas redzes parbaudes
stradajoðiem ar datoru javeic 1 reizi gada;
Ja raduðas redzes problemas,
obligati jagriezas pie okulista;
Presbiopijas gadijuma
datoroperatoriem iesaka lietot multifokalas brillu
lecas;
Mitra telpu uzkopðana 3
reizes diena un regulara vedinaðana. Ja nav
iespejams telpas vedinat,
tad obligati ir jabut maksligai ventilacijas
sistemai, kura nodroðina
gaisa apmainu – 60 m3/stunda uz vienu cilveku ;
Grafiskas informacijas
lietoðana datoros atvieglo informacijas uztverðanu ;
Ievieðot jaunas
datorprogrammas un nomainot vecas, darba devejam japaredz
pietiekami ilgs laiks
darbinieku adaptacijai un apmacibai, lai nerastos
stresa situacijas.
Secinajumi ir tadi, ka musu
veselibas stavokla pasliktinaðanas ir tikai musu
rokas un ja mes velamies mes
varam izvairities no veselibas pasliktinaðanas.
Bez negativajam izpausmem,
ko mums sniedz datori, nevaram noliegt to
priekðrocibas. Ðodien datori
ir neaizstajami gandriz katra darbavieta, jo
tie mums atvieglo ikdienas
darbu, aizstajot lielos papira kalnus un mazas
piezimju lapinas.
Vispopularaka datora izmantoðana sabiedriba saistas ar
teksta rakstiðanu un
redigeðanu. Ði funkcija mums lauj ievadit tekstu datora
ar klaviaturas palidzibu un
pec tam to apstradat un izdrukat uz papira vai
ari saglabat datora atmina.
Dators mums lauj sakartot
informaciju noteikta kartiba un, kad vajadzigs, to
viegli atrast. Ði
priekðrociba ir aktuala darbavietas kur ir jaapkalpo daudz
cilveku (lidostas, valsts
iestades).
Bez datora standarta
funkcijam, ko mes lietojam ikdiena (rakstiðanas, tekstu
apstrades, gramatvedibas
uzskaites) mums tiek dota briniðkiga iespeja
pieslegt savu datoru
Internetam. Ðodien gandriz katrs zina, kas ir
Internets. Ja, kads vel to
nezina, tad tas ir datoru megatikls, kas apkalpo
187 milionus Interneta lietotaju
visa pasaule. Paredzams, ka 2005. gada
beigas Internetu lietos jau
vairak neka 720 milioni cilveku. Internets radas
60-to gadu beigas, kad ASV
militaristi finanseja projektu, kura merkis bija
izstradat datoru tiklu, kas
lautu sava starpa savienot datorus, kurus ðkir
lieli attalumi. ASV
universitates ar Interneta palidzibu savienoja 70-ajos
gados. Palenam tas
izplatijas visa pasaule, bet ists Interneta uzplaukums
notika sakot ar 1993. gadu,
kad popularitati guva Vispasaules Timekla
jedziens un Internet kluva
baudams ari parastiem cilvekiem, nevis tikai ASV
universitaðu zinatniekiem.
Musdienas Internets sevi ietver tukstoðiem
mazakus tiklus, un nav
parsteidzoði, ka kopejais informacijas apjoms ir
neaptverami liels. Interneta
mes varam atrast informaciju gandriz par jebko,
sakot no vienðunas organisma
un beidzot ar citplanetieðiem. Interneta ir
labi izveidota mekleðanas
sistema, kas mums sniedz iespeju iegut visu
vajadzigo informaciju par
kadu temu, tikai uzrakstot tas vardu (vai pat
varda dalu). Viens no
labakajiem pakalpojumiem, ko mums sniedz Internets ir
elektroniskais pasts
(e-mail). Elektroniskais pasts, salidzinajuma ar
parasto pastu, ir daudzas
reizes atraks. Ta piemeram, zinojums no Amerikas
uz Latviju var atnakt paris
minutes. Salidzinajuma ar telefonu, e-mail ir
daudz letaks, turklat
sutitajam un sanemejam nav reize jaatrodas pie
telefona vai datora, lai
varetu ðo procesu realizet. Ari salidzinajuma ar
faksu, elektroniskais pasts
ir daudz letaks.
Loti nozimigs pakalpojums,
ko sniedz Internets pusaudziem, ir majas lapas
izveide un ievietoðana
Interneta bez maksas. Tas ir jauks piedavajums, bet
tas ari prasa lielu darbu un
neatlaidibu. Pirms neilga laika es ievietoju
Interneta ari savu majas
lapu. Ðaja majas lapa ir informacija par mani,
manas gimenes apraksts un
fotografijas, aprakstitas manas attiecibas ar
datoriem, muziku un
basketbolu. Mana sakumlapa var izlasit ari ði un
pagajuða gada projektus, ka
ari var aplukot manis izveidoto fotografiju
galeriju, kura ir apkopotas
manas un manas gimenes fotografijas.
Ðo majas lapu es izveidoju,
lai iepazistinatu plaðaku cilveku loku ar sevi
un savu gimeni, pastastitu
par savam interesem un hobijiem, jo apzinos, ka
Inernets ir pieejams loti daudziem
cilvekiem visa pasaule.
Darba izmantota literatura:
1. Anglu- Latvieðu
skaidrojoða datorvardnica, 1998. Riga, "Jumava".
2. Izdevums
"Datoravize".
3. Zurnals
"Datorpasaule".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru