Datori – tūkstošgades sasniegums vai problēma (2000)

Autors: Andris Muižnieks

Ievads

            Datori – tūkstošgades sasniegums vai problēma. Vēlos pēc iespējas plašāk izpētīt un izanalizēt šo cilvēces sasniegumu, kurš pēdējās simtgades garumā “gājis” cauri vislielākajiem pārbaudījumiem un jauninājumiem un uzlabojumiem.

Kāpēc tas tā ir noticis, ka šis cilvēka veidojums tik pēkšņi un strauji sācis pilnveidoties. Varbūt cilvēki sāka apzināties savu saprātu un tās spējas, kas viņiem piemīt. Sākot ar visvienkāršāko skaitļošanās sistēmu un primitīvām kodēšanas un atkodēšanas ierīcēm līdz pat mobilajiem (pārnēsājamiem), internetam, krāsu monitoriem, krāsu lāzerprinteriem , saliekamajām tastatūrām datormūziku un miksēšanas iespējām. Ikdienas biroja dzīve bez datora vienkārši nav iedomājama, skolēnu referāti, banku uzskaites sistēmas utt., lūk cik lielu “lomu “ dators ir ieņēmis mūsu dzīvē. Taču cik tālu tas turpināsies, vai tas ir labi, vai slikti? Kādas problēmas un galvassāpes nāk līdzi šim tehnikas un zinātnes laikmeta sasniegumam?

1.Tehnoloģiju hronika: 1990. gads.

·AR 10 miljoniem ASV dolāru reklāmas kampaņu Microsoft korporācija izlaiž Windows 3.0 operētājsistēmu, kas ļauj lietotājiem vienlaikus darbināt lietotājprogrammas datorus ar Intel 386. Procesoriem. Šai operētājsistēmai ir arī uzlabota saskarne, un tā pirmo reizi dod iespēju personālajiem datoriem atbalstīt lielas grafiskas lietojumprogrammas.

·IBM prezentē RS/600 darbstaciju sēriju uz RISC procesora bāzes.

·Darbu sāk pirmā komerciālā dial – up Interneta pieejas piedāvātāja The Word.

·Toshiba korporācijas pārstāvji prezentē klēpjdatoru SPARC LT uz RISC procesora bāzes.

·AT&T korporācija piedāvā tikai sešus miljardus ASV dolāru par NCR korporāciju.

·Izlaista PCMCIA karšu specifikācijas versija. 1.0, kas rada standartu klēpjdatoriem paredzētām kredītkaršu ierīcēm.

·Lotus Development korporācija atver bērnudārzu savas korporācijas darbinieku bērniem.

·Sākas Cisco Systems akciju publiska pārdošana – 18 ASV dolāri par akciju.

·Elektrības un inženieru institūts (IEEE(ASV)) apstiprina 10 Base - T – Internet  specifikāciju.

·Mičs Kapors un Stjuarts Brands nodibina elektronisko tiesības aizsardzības organizāciju Electic Frontier Foundation.

·Arpanet beidz pastāvēt.

·Pīters Diečs, Alans Emteidžs un Bils hīlans Makgils universitātē Montreālā izlaiž Interneta meklēšanas programmu Archie.

·Motorolla Inc. izlaiž tirgū savu 68040. Mikroprocesoru.

·Citi vēsturiski notikumu tajā laikā:

                        Nobela miera prēmiju saņem – Mihails Gorbačovs.

                        Nobela miera prēmiju saņem – Oktavio Pazs no Meksikas.

                        Labākā filma – “Dejas ar vilkiem”.[1]

2. Nozīmīgākās 20. un 21. gadsimta tehnoloģijas

            Par pašu būtiskāko izgudrojumu no ietekmes un seku viedokļa ir jāuzskata dators un tā plašā izmantošana. Datori un ar to saistītās tehnoloģijas ir noteicošais faktors, kura ietekmē cilvēce no industrializācijas laikmeta pāriet nākamajā, informācijas, laikmetā. Informācija jau tagad ir kļuvusi par galveno ražošanai līdzekli, produktu un resursu reizē; par indivīdu, organizāciju, kā arī par nāciju attīstības noteicošo faktoru ir uzskatāma tieši tās rīcībā esošie informācijas resursi un spēja tos apstrādāt.

            Kā otru šī gadsimta atklājumu būru jāmin atomfizikas un ar to saistīto nozaru sasniegumi. Šo izgudrojumu rezultātā cilvēks spēja pārvaldīt tādus enerģijas apjomus, kas pilnīgi pietiekami cilvēces pašiznīcināšanai. Šie draudi acīmredzot stimulēja jaunu starpvalstu attiecību iedibināšanos, kā rezultātā militārs spēks vairs nav galvenais valsts varenības noteicošais faktors. Tas liecina par noteiktu civilizācijas attīstības briedumu un liek cerēt, ka civilizācija neies bojā savas egoistiskās tuvredzības dēļ.

            Kā trešo es nosauktu kosmosa izpētes sasniegumus. Lai arī tieši ekonomiski politisku seku šiem atklājumiem nebija, taču tīri filozofiskā aspektā tie pavēra jaunu dimensiju cilvēces eksistences jēgai.

            Pašreiz mēs stāvam jaunas datoru attīstības pakāpes, jeb revolūcijas priekšā, ko nosacīti varētu dēvēt par sensoru revolūciju. Ja praktiskā izpratnē tas nozīme jaunu ievadizvades ierīču radīšanu un lietošanu (piemēram balss un citu bioloģisku informācijas nesēju atpazīšanu, dažādas ierīces datora saslēgšanai ar sadzīves un rūpnieciskajām iekārtām utt.), tad šis revolūcijas filozofiskā nozīme ir tāda, ka dators atgriežas reālajā analogajā pasaulē. Mūsu dzīvē ienāks dažādi datorizēti sadzīves un rūpnieciska lietojuma priekšmeti, sākot ar intelektuālu ledusskapi un gludekli un beidzot ar personisko veselības monitoru un datorizētu veikala prečzini pārdevēju.

            Vēl būtu jāpiemin, ka mēs strauju tuvojamies pašreizējās uz silīciju kristāliem balstītās tehnoloģijas tīri fizikālajiem ierobežojumiem, tāpēc jau tuvāko desmitgažu laikā ir gaidāmas kardinālas izmaiņas paša datu apstrādes principā. Viens no iespējamajiem principiem varētu būt bioloģisko sistēmas uzbūves principu piemērošana datu apstrādē. Otrs scenārijs varētu būt saistīts ar atgriešanos pie analogā datu apstrādes modeļa. 

            Datori tādi, kādus mēs tos pazīstam šobrīd, pēc 25 būs tikai nenozīmīga daļa no kopējā datorizēto ierīču un to lietojumu tirgus. Galvenie datorindustrijas noteicošie faktori būs visu komponentu unifikācija un specializācija. Tirgū dominēs firmas, kas ražos ļoti daudz pietiekami lētu dažādu specializētu datorizētu ierīču. Īstenībā datori kā cilvēces attīstības augstākais sasniegums būs zaudējuši savu aktualitāti, un cilvēce gatavosies savam nākamajam tehnoloģiski sociālajam lēcienam. Vai tas būs saistīts ar biotehnoloģijām, lai realizētu cilvēces sapni par cilvēka dzīves paildzināšanu, vai antigravitācijas efekta atklāšanu, lai piepildītu sapni par ceļošanu uz citām galaktikām, to pašreiz ir grūti paredzēt. Taču tehnoloģijas process ir neizbēgams un dators ar uguni, šaujampulveri un tvaika mašīnu ieņems sev pienākošos vietu civilizācijas vēstures muzejā.

            Kā jau tagad mēs redzam, tīkls pārņems un savienos visus – gan datorus, gan telefonus, gan sadzīves tehniku u.tml. Cilvēkam kļūs arvien grūtāk orientēties mežonīgajā informācijas plūsmā, kas gāzīsies pār viņu. Tāpēc arvien būtiskākas būs tās tehnoloģijas, kas ļaus ieviest kaut kādu kārtību un pārskatāmību šajā informācijas haosā.[III]

                                                                                                  

Viens no pirmajiem amerikāņu kosmosa “kuģiem”.

- Bijusī krievu orbitālā stacija “Mir”.

3. Internets

INTERNET ir salikums no vārdiem Internacional un Network, kuri tulkojumā nozīmē – internacionālais tīkls.

Iesākumā Internets bija tikai starptautiska datoru tīkls, kas tika izveidots informācijas apmaiņai, militāriem un zinātniskiem nolūkiem. Tā pirmsākumi meklējami 1969. gadā ASV, kad tika izveidots ASV departamenta aizsardzības tīkls, ar mērķi izveidot pret atomuzbrukumiem drošu zinātniskās un slepenās informācijas apmaiņas sistēmu. Līdz ar aukstā kara beigām šis tīkls tika pārveidots un kļuva pieejams plašākai sabiedrībai. Līdz ar to tika mainīta Interneta nozīme un būtība.

            Internetu veido datori, kas savā starpā savienoti ar ātrdarbīgiem sakaru kanāliem. Lai pieslēgtos šim tīklam ir nepieciešams pieslēgties kādam no šī tīkla datoriem un serveriem. Šo iespēju nodrošina Interneta servisa firmas. Ja ir izveidots aktīvais pieslēgums (online), ar datora starpniecību ir iespējams sazināties ar jebkuru citu Internetam pievienotu datoru neatkarīgi no tā, vai tas atrodas kaimiņu mājā, vai Āfrikā, vai aiz Polārā loka pie čukčām.

            Tagad Internets vairs nav ar datoriem saistīta parādība, jo tā jau vairāk attiecās uz cilvēkiem, uz sazināšanās iespējām, kas nebūt nav nenozīmīgi. Kļūt par Interneta lietotāju  nozīmē iegūt 60 miljonus domubiedru, kuri atrodas nepārtraukti tīklā. Tīklā var atrast atbildes uz visneiedomajākajiem jautājumiem, sūtīt vēstules, dokumentus, apsveikumus, jokus un bildes uz dažādām pasaules malām, iepirkties citā kontinentā sēžot savā kabinetā, noklausīties jaunāko mūziku, videoklipus, apmeklēt mākslas galerijas, lasīt grāmatas, satikt cilvēkus un vienkārši papļāpāt vai vienkārši sērfot Interneta jūrā.

            Internetu var lieliski izmantot kā palīglīdzekli savos biznesa darījumos ar e – maila palīdzību.

Viena no vislieliskākajām Interneta īpašībām ir tā, ka tas spēj samazināt attālumus un likvidēt politiskās robežas. Miljoniem kilometru attālums ar Interneta starpniecību tiek veikts tikai pāris sekunžu laikā. Ar Interneta palīdzību ir iespējams ietaupīt naudu, laiku,. Liekus pūliņus un galvassāpes.[IV]

4. Datorpirātisms – nākamās tūkstošgades mantojums.

Likuma kalpiem un drošības struktūrām nākas vien atzīt, ka pašlaik zagtas vai “viltotas” preces Internetā lieto vai izplata visdažādāko sabiedrības daļu pārstāvji – sākot ar parastiem datoru faniem un beidzot ar krievu mafiju un Āzijas triādēm. Salīdzinot ar ne tik senajiem laikiem, kad kontrabandisti riskēja ar savām dzīvībām, nelegāli transportējot savas preces pa zemi, ūdeni un gaisu, mūsdienu zagļi, kas zog datorprogrammas, mūziku, vai cita veida digitalizēto intelektuālo īpašumu, viegli pārvar valstu robežas, pat neatraujot savas izcilās pēcpuses no mīkstajiem krēsliem.

Internets jau pierādījis, ka spēj dot savas priekšrocības globālajai tirdzniecības sistēmai, teču ar tā “blakusefektu” nākas cīnīties tā sauktajai Interneta policijai, kas pagaidām ir gandrīz bezspēcīga kaujās ar viltīgajiem un daudz labāk ekipētajiem pirātiem, kuri mierīgi turpina transportēt vērtīgās digitālās preces pāri neapsargātajām valstu robežām. Sen pagājuši tie gadi, kad aukstā kara spiegi mainījās ar čemodāniņiem, noteiktās vietās atstāja aploksnes vai zobu plombēs slēpa mikrofilmiņas. Zagi dokumenti, teroristu manifesti vai pornogrāfiski materiāli mūsdienās tiek izplatīti nospiežot podziņu, pirātiem sēžot mīkstos klubkrēslos.

Amerikas Savienoto Valstu kompānijas gada laikā pirātisma dēļ zaudē 200 miljardus ASV dolāru. ASV amatpersonas apgalvo, ka zagtas tiek ne tikai datorprogrammas, kompaktdiski vai video, bet pat speciāli modelēti apģērbi, apavi vai rokassomiņas. Tomēr augstas amatpersonas izsaka prognozes, ka nākamajā tūkstošgadē Interneta policija gūs uzvaru, jo tā jau tagad esot tuvu atrisinājumam, kā pārņemt kontroli pār Internetu. Diemžēl par to nākas šaubīties.

4.1.Neviens nezina pirātisma īstos apmērus.

            Pasaules datorprogrammu industrija 1998. gadā vien pirātisma dēļ zaudējusi 11 miljardus ASV dolāru un apmēram 38 procenti no pasaulē lietotās biznesa programmatūras tiek instalēta nelegāli. Piemēram, no Vjetnamā 1998. gadā instalētās biznesa programmatūras 97 procenti ir iegūti nelegāli. 90 procentu līmenī ir tādas valstis kā Ķīna, Omāna, Krievija, Indonēzija un Bulgārija. Pētījumi rāda, ka apmēram 60 procenti Internetā izsolītās programmatūras, ir nelegāla, pat tādos Interneta gigantos kā eBay, ZDNet vai Excite.[2]

Savukārt ASV likumsargi nereti pauž viedokli, ka patiesībā neviens īsti nezina, cik daudz intelektuālā īpašuma nelegāli ceļo pa Internetu, taču neslēpj, ka šie skaitļi tikai palielinās. Nedomāju, ka kāds no mums spēs prognozēt, cik liels izaugs Internets, tāpēc tam līdzi nākošo noziegumu skaits nav nosakāms. Jūs redzat kā zagtā programmatūra ceļo starp ASV un Brazīliju, taču īstie pirāti atrodas Amsterdamā. Bet kā gan jebkura no šīm valstīm spēj uzsākt tiesu darbus?

Kaut gan šeit ir gan neapšaubāmi pierādījumi, liecinieki un skaidri konstatējams likuma pārkāpums, šie cilvēki iekārtojas tādā valstī, kur likumi dod viņiem priekšrocības. Viņi novieto savu serveri valstī, kur viņiem draud vismazākās briesmas. 

Piemēram, ja policija gatavojas slēgt rūpnīcu Korejā, kur tiek izgatavotas, piemēram viltotas Gucci rokassomiņas, operators, protams izmantojot Internetu, vienkārši pārsūta visus rūpnīcas digitālos parametrus uz slepenu rūpnīcu Ķīnā.

“Balto apkaklīšu” noziedzība ir kļuvusi tik vienkārša, ka noziedznieki to bieži izmanto, lai sponsorētu citus savus pasākumus. ”Āzijas triādes izmanto pirātisko preču tirdzniecību, lai finansētu citus daudz vardarbīgākus noziegumus,” raksta “Reuters”. Bijušās sociālistiskā bloka valstis amerikāņi uzskata par vienu no galvenajiem Interneta noziedzības centriem. Datorpirāti izmanto haotisko politisko situāciju un likumsargu nespēju, lai realizētu ienesīgas pirātiskas operācijas.

4.2. Jāvēršas pie sirdsapziņas?

Intelektuālā īpašuma pārvaldītājiem, sākot ar programmatūras kompānijām, piemēram, Microsoft, un beidzot ar tādiem mūzikas gigantiem kā Sony kopīgi jāizveido pretzagšanas ierīces, kas pēc tam jāpievieno savām digitālajām precēm. Mēģinājumi padarīt sarežģītāku produktu ielādēšanu no starptautiskā datoru tīkla nesaskan ar daudzu kompāniju plāniem pārdot un pārveidot Internetā savu produkciju, piemēram mūziku, kuru varētu ielādēt no speciālām Interneta lapām uz rakstošajām kompaktdisku sistēmām. Pamatjautājums tomēr ir vienkāršs – kā lai pārliecina cilvēkus neielādēt nelegālo produkciju no Interneta.

Tiek prognozēts, ka tehnoloģijai attīstoties, kriminālo struktūru iespējas kļūs vēl plašākas. Muitu vadītāji uzsver, ka valstu likumdošanas sistēmas tālu atpaliek no plaukstošās Interneta noziedzības sektora. Zvērinātajiem tas ir praktiski neiespējami iztēloties šādus kibernētiskus noziegumus, sodi ir smieklīgi niecīgi un risks nokļūt cietumā tikpat mazs, salīdzinot ar bruņotu laupīšanu reālajā vidē. Likumu attīstība no Interneta attīstības ļoti tālu atpaliek.

Līdz šim datorpirāti pavisam ātri raduši iespējas apiet  jebkuras tehnoloģiskās iekārtas. Cilvēki, kas ir gatavi sava labuma pēc pārkāpt likumus, netrūka un netrūks nekad. To apzinoties, drošības struktūru pārstāvji nereti kļūst pat smieklīgi, apgalvojot, visefektīgākais veids, kā apkarot pirātismu ir noteikti pasākumi cilvēku domāšanas pārveidošanai, lai tie vienkārši nepirktu pirātiskās produkcijas un cienītu autortiesības, taču tas laikam nekad nenotiks.

5. Datorvīrusi – datoru lielākais bieds

Datoru kļūst arvien vairāk, līdz ar to pieaug arī programmu skaits. Gandrīz visi ir dzirdējuši par datorvīrusiem, daudzi lietotāji ir ar tiem saskārušies un zina, cik tas ir nepatīkami. Tā kā lielākā daļa cilvēku strādā ar personālajiem datoriem, arī vairums vīrusu ir sarakstīti tieši tiem. Droši vien tikai daži ir domājuši par to, kas notiktu, ja kāds, pat ne ļaundabīgs, vīruss sāktu aktīvi darboties kādā lielā sistēmā, kādā lielā tīklā.

ASV ir datorpasaules pamats, valsts, kas var jau sākt uzskatīt sevi par informatizētu sabiedrību. Taču par visu šajā pasaulē ir jāmaksā, un visvairāk maksā tas, kurš iet pa priekšu. ASV ir spiesta risināt vairākas problēmas, turklāt ne tikai zinātniskas un tehniskas, bet arī sociālas:

·ar datortehniku saistītā noziedzība;

·datoru vīrusi;

·hakeru subkultūras;

·atkarība no aparatūras un programmu pareizas darbības.

Ja sabiedrība ir vadošā kādā jomā, tai jāspēj ātri tikt galā ar problēmām, kurām nav risinājuma piemēru. Tie, kas seko līderim mācās no viņa pieredzes, cenšas nepieļaut viņa kļūdas, lieto labākas metodes. Visi, kas iet vienu ceļu, agri vai vēlu sastopas ar vienām un tām pašām grūtībām, tāpēc būtu nopietni jāapsver, vai ir vērts vēlreiz izgudrot velosipēdu.

Lai cik skumji tas nebūru, pēdējos gados idejas par informatizētu sabiebrību aizēnojusi vīrusa problēma. Šo parādību bez pārspīlējuma var nosaukt par informātikas laikmeta mēri. Daži eksperti uzskata, ka sistēmām kļūstot sarežģītākām, tās kļūst neaizsargātākas un atvērto sistēmu ēra var beigties ar to krahu. Tāpēc datorvīrusi ir nopietns jautājums, kas šobrīd būtiski ietekmē datortehnikas attīstību. Pēdējā laikā vīrusi kļuvuši pazīstami visdažādākajos sabiedrības slāņos. Speciālisti cītīgi pēta šo problēmu. Programmu izstrādātāji lauza galvas, kā radīt labākus aizsardzības līdzekļus. Programmētāji un sistēmu administratori šķendējoties ķer vīrusus savās sistēmās. Lielo vairumu lietotāju pārņem šausmas jau tikai izdzirdot par kādu vīrusu. Citi cilvēki ar neizpratni vai ar interesi datoravīzēs un žurnālos lasa mazus paziņojumus par kārtējo vīrusu, kurš nez no kurienes uzbrucis datoram.

Ar datorvīrusa fenomenu sabiedrība saskārusies jau sen. Pirmais oficiālais ziņojums par šādu parādību bijis 1978. gadā, kaut arī to nevar uzskatīt par problēmas rašanās gadu. Uzskata, ka vārdu vīruss datorprogrammu sakarā pirmo reizi lietojis Freds Koens 1984. gadā datorsistēmu darbībai veltītajā konferencē. Savu nosaukumu vīrusi ieguvuši pēc līdzības ar dabā sastopamajiem. Tie spēj patstāvīgi vairoties, tiem piemīt liels izplatīšanās ātrums, tie inficē tikai noteiktas sistēmas, spēj iekļūt vēl neskartās sistēmās utt. Pēdējā laikā rodas arvien jaunas, jau pazīstamu vīrusu modifikācijas, kā arī jauni vīrusi, kas parādās visās pasaules malās. Taču, ja bioloģisko vīrusu rašanās un īpašības saistītas ar varenajiem dabas spēkiem, tad datorvīrusu gadījumā vainojami cilvēku bezatbildība un murgainas idejas.[I]

Pagaidām datorvīrusu epidēmijas atgadījušās reti. Lielākais vīrusu uzbrukums, kas jebkad ir skāris nacionālās datorsistēmas, notika 1988. gada 2. novembrī. Pilnīgi precīzi vētraino notikumu gaitu šodien nav iespējams restaurēt. Laikā, kad tie risinājās, galvenais uzdevums bija ātrāk lokalizēt un izdzēst vīrusu no datoru sistēmām, nevis veikt precīzu notikumu gaitas pierakstu. Šis apstāklis vēlāk ļoti traucēja izmeklēšanas darbu. Turklāt vīruss ātri bloķēja tīklus, kuros nonāca, tādejādi pārtraucot sakarus starp lietotājiem. Kopumā tika inficētas aptuveni 6 000 datorsistēmu. Kā ziņoja Nacionālā datoru noziedzības informācijas centra direktors, vīrusa darbības seku novēršana Losamosas laboratorijai izmaksāja 250 000 dolārus. Pagāja piecas dienas, kamēr vīruss pilnībā tika pieveikts. Jau ceturtajā novembrī tika arī atrasts vainīgais “dzīru vaininieks” – 23 gadus vecais Kornela universitātes pēdējā kursa students Roberts Tapans Moriss. Šis Morisa vīruss bija “tīkla tārps”. Līdz pat šai dienai nav zināms patiesais motīvs, kādēļ Moriss radīja savu vīrusu. Ir daudzas versijas, viena no tām ir tāda, ka Moriss gribējis, apejot drošības sistēmas, to tīklā  pēc kāda laika publiski paziņot. Nav grūti iedomāties, kāds troksnis saceltos.[II]

Lielākā daļa no datorvīrusu epidēmijām ir bijušas ar vietēju raksturu. Visbiežāk vīrusa izplatīšanās notiek ar disketēm. Taču plašumā vēršoties datortīklam un globālajam tīklam Internet, paplašinās arī infekcijas pārnēsātāju loks un ar bīstamiem vīrusiem var aplipt milzum daudz datoru. Lai šo situāciju laikus reaģētu IBM zinātnieki izstrādājuši jaunu stratēģiju, kuras pamatā ir masveidīga vakcinēšana un ārstēšana. Izmantojot datoru imūnsistēmas, ir atklāti vairāk nekā 2.5 tūkstoši vīrusu, kuri spēj parazitēt IBM datoros.

Kopā ar datorvīrusu ķērājprogrammām attīstās arī vīrusi, tie kļūst arvien viltīgāki, grūtāk pamanāmi un notverami. Katram lietotājam ir jāatceras, ka tikai pēc jauna vīrusa parādīšanās tiek uztaisīta programma, kas ir spējīga cīnīties ar šo vīrusu. Tāpēc, kamēr šī programma parādās apritē, šis vīruss datoriem ir bīstams.

Latvijā pastāv vēl viens datorvīrusu izplatīšanās veids – pirātiskie CD-ROM diski. Bieži vien kopā ar pirātiskām programmām šajos diskos ir arī datorvīrusi.

5.1 Kas ir vīruss?

            Nopietna sabiedrības uzmanība šim jautājumam tika pievērsta pavisam nesen, tik nesen, ka Amerikas Standartu institūts nav paguvis stingri definēt problēmu.

Viens no vienkāršākajiem datorvīrusu formulējumiem varētu būt šāds:

Datorvīruss ir programma, kas datorsistēmā veic darbības, kuras lietotājam nav vajadzīgas un par kurām viņš nenojauš.

Nonākot datorā, vīruss nokopē savu ķermeni vairākos eksemplāros, pēc tam vai arī vienā laikā ar kopēšanu veic izmaiņas sistēmā. Labākajā gadījumā sekas nav katastrofālas, sliktākajā gadījumā  - sistēma kļūst darboties nespējīga, zūd dati un notiek citas nevēlamas lietas.

Pasaulē ir daudz pētījumu, kuru autori centušie klasificēt un aprakstīt vīrusus. Bieži vien dotā informācija ir nepilnīga, taču, ar to iepazīstoties, lietotāja zināšanas par vīrusiem ir pietiekamas, lai vīrusu parādīšanos un darbību nesaistītu ar kādu mistisku spēku ietekmi.

Datorvīrusi ir tikai un vienīgi cilvēka prāta darbības rezultāts. Tos var un vajag pētī, lai veiksmīgi cīnītos ar tiem.

5.2. Vīrusu klasifikācija.

Tāpat kā nav konkrētas vīrusu definīcijas nav arī klasifikācijas. Vīrusus var klasificēt pēc dažādām pazīmēm.

· bīstamības pakāpes

· inficēšanās veida

· garuma

· izvietošanās sistēmā utt.

Lielākais vairums vīrusu parazitē konkrētos failos, pievienojot savu ķermeni programmai vai kādam citam noteiktam failam, kas noteikti ir inficējamā sistēmā. Zinot īpašības, kas ir raksturīgas katrai noteiktai vīrusu grupai, ir krietni vieglāk tos atklāt un neitralizēt. Bīstamāki ir vīrusi, kas parazitē sistēmās programmās un failos, tomēr cīņa ar tiem ir vieglāka, jo zināma viņu atrašanās vieta.

Ir programmu grupa, kuras pilnīgi atbilst iepriekš dotajai definīcijai. Tiem ir lielāka autonomija un speciālisti mēdz tos saukt par “tārpiem”. Vienkārši vīrusi aktivizējas, ja sistēmā notiek kaut kāda darbība, piemēram, ja tiek palaista kāda programma, notiek kaut kāds pārtraukums, turpretī “tārpi” paši organizē savu kopiju aktivizēšanos. Visbīstamākie ir tīkla vīrusi, tie darbojas daudz plašākā vidē - datortīklos, to darbība pilnībā bloķē tīklu darbību.

Boot sektora vīrusi salīdzinoši ir visizplatītākie, lai tādu iegūtu, jums atliek tikai iegādāties inficētu disketi, ielādēt sistēmu ar inficētu boot sektoru. Par laimi boot sektora vīrusi ir ļoti viegli atrodami un neitralizējami.

Failu vīrusi galvenokārt ietekmē .EXE un .COM izpildāmos failus. Labi uzrakstīti failu vīrusi vairojas un pilda savu uzdevumu, netraucējot sistēmas darbībai un tādejādi neatklājot sevi. Daži visbīstamākie vīrusi vienkārši vairojas līdz kaut kādam datumam. Failu vīrusus ir samērā viegli atrast, tomēr bojājumi, kurus tie var nodarīt, ir pārāk lieli, tāpēc nepieciešams iznīcināt pašu inficēto failu un instalēt lietojumprogrammu vēlreiz.

Šīs nebeidzamās cīņas rezultātā starp vīrusu rakstītājiem un antivīrusu izstrādātājiem visu tipu vīrusi kļūst aizvien gudrāki un veiksmīgāk izvairās no vajāšanas. Pēdējais jaunums ir polimorfie vīrusi, kas nepārtraukti paši sevi maina un tādējādi cenšas apmānīt skanējošo programmu, kura meklē noteikta vīrusa koda virkni, sauktu par parakstu.

Līdz 1995. gadam droši bija iespējams apgalvot, ka vienīgais fails, kurā var mitināties vīruss ir .EXE vai .COM fails. Tomēr šī situācija mainījās, tiklīdz pasaules mērogā sāka parādīties pirmais Microsoft Word  dokumenta makrovīruss Concept. Lai arī tas neveic nekādus īpašus bojājumus, tomēr tam ir uzradušies sekotāji, kuri spēj pat iznīcināt failus un noformatizēt cieto disku. Pirms četriem gadiem parādījās pirmais Excel makrovīruss Laroux, tomēr tas vēl ir ļoti reti sastopams, taču datorprogrammu ražotāji padomā arī nedaudz par savu ražoto programmu aizsardzību un klientu labklājību ievietojot Word un Excel aizsargsistēmas pret makrovīrusiem.

5.3. Biežāk sastopamo datorvīrusu apraksts.

Vīrusi ir sarakstīti ļoti daudz. Datorvīrusu sugu kopskaits pārsniedz 2.7 tūkstošus. Ik dienu rodas vidēji 2 līdz 3 datorvīrusu sugas.

Biežāk sastopamie vīrusi ir:

AntiCMOS – boot sektora vīruss, kas izplatās tad, kad jūsu sistēmu palaiž no inficētas disketes. Tā darbība izpaužas šādi: tiklīdz sistēma tiek palaista 256. Reizi, tas CMOS atmiņā ieraksta citus disketes nolasītājiekārtas parametrus un atslēdz cieto disku, tomēr šos parametrus var atgūt ļoti vienkārši – jāpalaiž tikai CMOS uzstādīšanas programma.

AntiEXE – daudz viltīgāks boot sektora vīrus, kas izplatās tikai tad, kad jūs piekļūstat inficētajai disketei. Zinātnieki apgalvo, ka šis vīruss inficē tikai vienu .EXE failu, toties šis fails pēc vīrusa izdzēšanas no datora nav funkcionēt spējīgs. Tāpēc parasti šis fails ir jāpārraksta vai programma jāpārinstalē.

Concept – pirmais Word makrovīruss. Tā kā tas var izplatīties ar dokumentu un e-pasta palīdzību, šis vīruss ir ļoti izplatīts. Tas neko nebojā, jo jaunā versijā uz monitora parādās uzraksts “Have a nice day!”, tomēr tam uzrodas daudz draudīgāki radinieki. Piemēram, Wazzu jūsu dokumentā var pārkārtot vārdus un dažās vietās iespraust Wazzu. Format C ir ļoti bīstams Trojan grupas vīrusiem, kas noformatē jūsu cieto disku, tiklīdz jūs atverat inficēto failu.

One Half – vairākdaļu polimorfs, zaglīgs vīruss, kas patstāvīgi zagšus šifrē cieto disku. To nevar ievērot, jo tad, kad tiek pieprasīts kāds no kodētajiem failiem, vīruss pats to atšifrē. Tad, kad puse no cietā diska ir šifrēta vīruss paziņo “This is one half” un turpmāk kodētos failus neatšifrē, kā arī  inficētā diska nav vairs iespējams palaist sistēmu. Antivīrusu programmas var iznīcināt šo vīrusu, bet nespēj atšifrēt kodēto informāciju.

Ripper – bīstams boot sektora vīruss, kas pakāpeniski bojā informāciju uz cietā diska. Tā kā tas notiek  lēnām, jūs šos bojājumus varat neievērot līdz brīdim, kad tie jau kļuvuši nopietni.

5.4.Plašāk pielietotās antivīrusu programmas.

Antivīrusu programmas ir programmas, kas meklē un iznīcina jūsu datorā datorvīrusu. Antivīrusu programmu paketēm  tipiski ir tikai pāris veidu, kā meklēt vīrusus. Visas antivīrusu programmas inficēto failu meklēšanā izmanto datu bāzi ar vīrusu aprakstiem. Tādejādi, lai spētu efektīvi atrast un pārtvert vīrusus, šai datu bāzei ir jāsatur informācija par visiem cirkulējošiem vīrusiem. Lielākā daļa no jaunajām antivīrusu programmām, ļauj šo datu bāzi paplašināt izmantojot tīklu, disketes ar datu bāzēm nepieciešamiem jauniem datiem.

Antivīrusu programmas ir ļoti daudz un dažādas, ir tādas, kuras:

· meklē un iznīcina tikai vienu konkrētu vīrusu (piem., AntiTime). Šīs programmas strādā ļoti ātri, bet tās ir nepraktiskas, jo spēj atrast un iznīcināt tikai vienu konkrētu vīrusu;

· meklē konkrētu sugu vīrusus. Tās jau ir mazliet labākas, taču tās nevar atrast visus vīrusus, kas var būt jūsu datorā;

· kuras meklē visus pazīstamos vīrusus. Tās ir pilnīgākās un efektīvākās antivīrusu programmas. Tādas pārsvarā ir visas jaunās programmas.

Agrāk populārākā antivīrusu programma bija AIDSTEST, kā arī DRWEB. Tās tika uzskatītas par labākām antivīrusu programmām un ik pēc kāda laika iznāca jaunas labākas un papildinātākas versijas. Jaunākās versijas šīm programmām daudzi lieto vēl tagad, taču tas ir muļķīgi, jo jaunākajiem datorvīrusiem šīs garīgi novecojušās programmas nav nekāds šķērslis jūsu datorā pieejamajām programmām un failiem. DRWEB ver atrast ļoti daudz vīrusus, taču paliek arī daži nepamanīti kā, piemēram, CONCEPT; kā arī daudzi kompresēto failu vīrusi.

Par labāko un jaunāko antivīrusu programmu tiek uzskatīta Dr. Solomon’s Anti – Vīruss Toolkit. Neskatoties uz samērā augsto cenu, šī antivīrusu programma, pateicoties efektivitātes augstajiem rādītājiem, ir ieteikta kā labākā. Programmai ir ļoti ērts interfeiss, kur katra funkcionālā iespēja ir pārskatāmi novietota jums tieši pie rokas, tā ietver enciklopēdiju par visiem zināmajiem vīrusiem un to darbību.

5.5. Kā jūs varat izsargāties no vīrusiem

Es domāju, ka lielākā daļa no šiem padomiem ir jau zināmi, ja nē, tad jums noteikti vajag pārbaudīt savu datoru, vai tur nav kāds datorvīruss.

Kā var izsargāties no vīrusiem:

· Pārbaudiet visas disketes, kuras jūs lietojat kopīgi ar citiem datorlietotājiem, jo boot sektora failu vīrusi visvairāk izplatās tieši ar tādām disketēm, kuras tiek nodotas no rokas rokā.

· Ja jūs ilgāku laiku nekādu informāciju neierakstiet disketēs, tad ieteicams tām uzstādīt write protect daži no vīrusiem tikai pa retam pārbauda vai datorā nav atstāta kāda diskete, tādejādi cerot iegūt nākamo upuri.

· Pirms jūs palaižat, instalējat, vai atarhivējat programmu, drošības pēc pārbaudiet šos failus.

· Pārbaudiet vai disketes, kas bijušas citu lietotāju rokās un arī tās, kurām nav nav zināmi to satura avoti.

· Pirms neesat rūpīgi ar antivīrusu programmām pārbaudījuši tikko Internetā iegūto izpildāmo programmu, nekādā gadījumā to nepalaidiet.

· Pārliecinieties vai jūsu antivīrusu programmā ir informācija par jaunākajiem vīrusiem un to aprakstiem.

· Lai būtu pilnīgi droši pēc iespējas biežāk pārbaudiet un skanējiet visus datora cietos diskus.

Ja jūs izpildīsiet šos padomus vai arī jūs zinājāt to un tā arī rīkojaties, tad datorvīrusiem būs ļoti grūti iekļūt jūsu datorā. Bet nekad nekļūstiet pārāk pārliecināts par to, ka jums nedraud briesmas no datorvīrusu puses, jo daži vīrusi spēj nodarīt tādus bojājumus, kurus nespēs izlabot neviena antivīrusu programma.

Izrādās, ka datorvīrusi un to sugas ir ļoti daudz un nemitīgi rodas no jauna. Šīs nebeidzamās cīņas rezultātā starp vīrusu rakstītājiem un antivīrusu programmu izstrādātājiem, visu tipu vīrusi kļūst aizvien gudrāki un veiksmīgāk izvairās no vajāšanas, un pa vidu šiem abiem konkurentiem ir patērētājs, kuram ir jācieš gan garīgi, ja vīrusi iekļūst viņa datorā, gan finansiāli, atjaunojot sabojātos diskus, pārinstalējot programmas un iegādājoties jaunas un jaunas antivīrusu iekārtas. Dievs vien zina kādi datorvīrusi vēl tiks sarakstīti un kādi būs to nodarītie zaudējumi. Nedrīkst aizmirst, ka Internets mūsdienās aug ļoti lielā ātrumā un kas notiks, ja tikai kāda daļa no tīkla tiks bloķēta datorvīrusa dēļ, kuru būs izveidojis kāda ļoti liels datormīlis sava prieka pēc un kurš varētu nest miljardiem dolāru lielus zaudējumus daudzām valstīm arī Latvijai.[e]

6. Grāmata ar vieglu datora piegaršu

Mūsu vecmāmiņu bērnībā ikdienas mūzika mājās (radio), kur nu vēl dzīvās bildes (televizors) šķita neredzēti un nedzirdēti brīnumi. Tagad, ja vien jūsu mājās ir dators ar pieslēgumu internetam, tev var būt pašam sava grāmatnīca, turklāt savā mājā, istabā, datorā. Diemžēl tā nav starptautiskā Interneta grāmatnīca, kur grāmatas ir galvenokārt angļu valodā un pērkot grāmatas šajā Interneta grāmatnīcā (“WWW.AMAZON.COM”), kura atrodas ASV, grāmatas sūtīšanas izdevumi nereti pārsniedz pašas grāmatas izmaksas. Taču, nē! Šī grāmatnīca atrodas Latvijā un konkrētāk Rīgā.[d]

Kopš pagājušā gada 23. Decembra ir atklāta pirmā internet grāmatnīca Latvijā. Tā piedāvā ievērojamu izdevumu klāstu – 160 grāmatas, pagaidām pircējiem jāapmierinās ar Jāņa Rozes apgāda izdevumiem. Taču pēc neilga laika izvēle paplašināsies. Ap 2000. gada vidu plānots pircējiem piedāvāt ap 10 000 gan Latvijā, gan ārvalstīs ražotu grāmatu. Ar Interneta un Jāņa Rozes grāmatnīcas starpniecību var iegādāties pavārgrāmatu, dzejoļu krājumus, enciklopēdiju vai detektīvromānu ne vien sev, bet arī iepriecināt ar kādu jauku dāvanu savu radinieku vai draugu. Gan Latvijā, gan arī citās valstīs, precīzi norādot adresi, grāmatu nogādās tieši adresātam. Izvēlētā grāmata tiek izsūtīta vienas dienas laikā un tajā cenā tiek iekļauti arī pasta izdevumi.[3]

Viss ir jauki, bet kā norēķināties?

Ar kredītkarti, ar kredītkarti, kā jau tas mūsu laikos pieņemts! Dators pajautās tavas kredītkartes numuru un PIN kodu, un, ja vien būsi maksātspējīgs, tu varēsi tikt pie kārotās lasāmvielas.

Šī neatejot no rakstāmgalda grāmatnīca atrodas Internetā:

 WWW.JANIS- ROZE.LV [c]

7. Kāds ir Latvijas tīkla lietotājs

Pagājušā gada novembrī tika apkopti pētījuma “Apgūsim Internetu Latvijā” rezultāti. Tā dalībnieki septembrī un oktobrī izpildīja anketas Web veidā www.education.lv/internet. Projekta autors pastāstīja, ka projekta mērķis esot bijis iegūt plašāku informāciju par Interneta lietotāju Latvijā un tā paradumiem.

Kopumā tika izpildītas 1 400 anketas. Katrā anketā bija jāatbild uz 17 jautājumiem. Autors uzskata, ka projekta rezultāti raksturo 25 līdz 30 tūkstošus no 150 tūkstošiem Latvijas Interneta lietotāju. Pils savākto anketu izvērsums meklējams lapā www.education.lv/internet/results.htm. [4] [b]

7.1. Tīklā visvairāk jaunu cilvēku.

            47.7 procenti aptaujāto bija vecuma grupā “20-30” un 23,3 procenti – 15 līdz 20 gadu veci. Vecāki par 40 gadiem bija tikai 8,5 procenti tīkla lietotāji. Tomēr var pieļaut iespēju, ka jauniešiem (skolēniem un studentiem) ir vairāk laika un intereses tīkla pārlūkošanai un attiecīgi – līdzdalībai dažādās aptaujās.

Lielākā daļa aptaujāto bija arī zināmā mērā iesācēji darbā ar Internetu. Pavisam 44 procenti lietotāju izmanto Internetu ne ilgāk par vienu gadu. Pieredzējušu tīkla lietotāju, ar piecu un vairāk gadu stāžu ir tikai pieci procenti no kopskaita. Lielākā daļa izmanto Internetu tikai divus līdz piecus gadus, kas liecina par sabiedrības iespēju piekļūt Internetam, dzīves uzlabošanās apstākļiem un lielāku ieinteresētību par šo komunikāciju tīklu Latvijā.[4]

7.2. Svarīga ir vietējā informācija

Lielu uzmanību sērfotāji pievērš vietējai informācijai. Pirmajā vietā kā Internetā izmantojamā valoda, protams ir angļu (59,5 procenti). Tomēr arī latviešu valodai ir liela piekrišana – 30 procentu sērfotāji to uzskata par galveno. Tas nozīmē, ka vietējam tīkla saturam ir liels informācija potenciāls, kam gan Latvijā ar nelieliem izņēmumiem tiek pievērsts ļoti maz uzmanības. Lielā angļu valodas daļa skaidrojama  galvenokārt ar plašo informācijas apjomu šajā valodā. Parādoties adaptētai informācijai latviski, pastāv iespējamība, ka daudzi potenciālie lietotāji pievērsīs tai uzmanību.

Iepriekš minēto apstiprina meklētās informācijas tips. Galvenokārt tiek meklēta ar izglītību saistītā informācija (28.7 procenti), tomēr daudz neatpaliek pieprasījums pēc izklaidējošās un hobiju informācijas (25.7 procenti). Trešajā vietā ir komercinformācijas meklējumu, kas ir samērā daudz uz elektroniskās komercijas vispārējās attīstības fona Latvija. Diemžēl nezināmu iemeslu dēļ šīs informācijas pieprasījums ir ļoti neliels (uz citu pasaules valstu fona) un mūsu republikā maz attīstījies.

7.3. Tīklā esam bieži

Katru dienu tīklam pieslēdzas ne mazāk kā 46.5 procenti aptaujāto, atsevišķi nav izdalāma informācijas meklēšana un elektroniskā pasta lietošana. Kopumā vismaz reizi nedēļa savu datoru iedarbina un noklikšķina uz Interneta palaišanas ikonas ir vairāk nekā 95 procenti lietotāju, kas ir ļoti labs rādītājs.

Tas, ka visbiežāk ar tīkla pārlūkošanu nodarbojas dienas laikā, liek secināt, ka tas notiek pārsvarā darbavietās. Vakaros tīklā darbojas pat mazāk (14.9 procenti) respondentu nekā rīta pusē (18.2 procenti). Naktīs šo vispasaules tīklu Latvijā lieto tikai 5,1 procents aptaujāto – acīmredzot tie ir taupīgi interneta lietotāji, kas pieslēgušies no savām dzīves vietām.

Lielākā daļa aptaujāto tīklā pavada līdz vienai stundai vienā reizē – 51.7 procenti respondentu.

Sieviešu diskrimināciju gribētājs var saskatīt arī faktā, ka tikai aptuveni 40 procenti no Interneta lietotājiem ir sievietes, bet pārējie vīrieši. Attīstītās valstīs šis rādītājs pamazām sāk izlīdzināties. Iespējams, ka šāds rādītājs radies ne pārāk plašās anketu pieejamības dēļ.

7.4. Tipisks sērfotājs

            Nobeigumā mēģinot izveidot tipisku Latvijas tīkla lietotāja portretu (izsecinot pēc šīs aptaujas datiem), jāsecina, ka tas ir vīrietis vecumā starp 20 – 30 gadiem (protams var būt arī sieviete), kurš mācās vai arī papildina zināšanas ar Interneta palīdzību, parasti pieslēdza tīklam katru dienu un pavada tur ne ilgāk par stundu. Viņam ir vismaz divu gadu pieredze ar Internetu un angļu valodas zināšanas, vai nu jau augstākā izglītība vai jau strādājošs pēdējo kursu students. Diemžēl pietrūkst datu par nodarbošanos, dzīvesvietu un ienākumiem, lai portrets būtu pilnīgāks. 

Jāpiebilst, ka aptaujas reklāma bija vairāk nekā pieticīga un iegūtos rezultātus tāpēc būtu grūti uzskatīt par objektīviem. Ne visi jautājumi bija sastādīti tā, lai uz tiem varētu dot nepārprotami viennozīmīgas atbildes, trūka dažu svarīgu jautājumi, piemēram par nodarbošanos un ienākumiem. Šī projekta vadītājs informēja, ka projektu nāciens īstenot ar ierobežotiem līdzekļiem, un atzina, ka citādi jautājumu skaits tiktu palielināts.

Cerams, ka nākamie tīkla lietotāju pētījumi gūs lielāku atsaucību gan no dalībnieku, gan no atbalstītāju puses. Tas nodrošinātu objektīvākus un nozīmīgākus rezultātus, tomēr ir nozīmīgi, ka Latvijā beidzot ir veikts pētījums, kas sniedz ieskatu par vietējo tīkla lietotāju.

8. Atkarība no Interneta – tikpat bīstama kā alkoholisms

Speciālisti aizvien biežāk spriež par tādu parādību kā internetomānija jeb pārlieku liela atkarība no starptautiskā datoru tīkla. Interneta tīklā iepinas aizvien vairāk cilvēku un bez speciālistu palīdzības nespēj vairs tikt laukā jeb precīzāk runājot, vairs netiek prom no sava datora ne dienu, ne nakti.

8.1. Kāds upuris.

            Volfgangam Grīnevaldam tas sākās darbā. Būdams pārdevējs mūzikas veikalā, viņš aizvien vairāk sava laika sāka pavadīt Internetā, meklējot dažādus mūzikas instrumentus. Taču drīz vien viņš šo nodarbi sāka turpināt mājās. Grīnvalds katru dienu atgriezās mājās, pēc astoņu stundu garās darba dienas un pieslēdzās Internetam. Beigu beigās šis ieradums aizvien vairāk pieņēmās spēkā un drīz Volfgangs konstatēja, ka viņš tīklā katru vakaru pavada ne mazāk kā deviņas stundas – viesojoties pļāpu lapās vai vienkārši sērfojot globālajā tīklā. Beigās kļuva tik slikti, ka viņš ar to jau nodarbojās katru dienu un nakti. Viņa telefona rēķins kļuva astronomisks, bet viņš nevarēja pārtraukt. Ja kādu dienu viņš nebija sērfojis Internetā, viņš kļuva vai traks.

47 gadus veco Grīnevaldu bija piemeklējis tas, ko mūsdienās dēvē par atkarību no Interneta jeb internetomāniju. Reiz viņš pieslēdzās kādai pļāpu lapai un tikai tad sākās visas nepatikšanas. Izmantojot pseidonīmu vācietim nekad nav bijušas problēmas uzsākt sarunu ar cilvēkiem, iesaistīties diskusijās par personiskiem jautājumiem. Reizēm viņš sazvanījās vai pat satikās ar tiem cilvēkiem, ar kuriem bija iepazinies “čatā”. Tādēļ viņam nācās pavadīt nakti pēc nakts pie datora. Tas vai viņa bērni laikā aizies uz skolu, viņam bija pilnīgi nenozīmīgi, taču tikko pamodies viņš skriešus devās pie datora pārbaudīt savu elektronisko pastkastīti. Viņš pilnībā bija zaudējis kontroli pār sevi.

8.2. Apdraudēti gandrīz 10 procenti Interneta lietotāju

            Diemžēl Grīnevalda gadījums nebūt nav unikāls. Amerikāņu psiholoģe Kimberlija Janga, ka piecus līdz desmit Interneta lietotājiem var uzskatīt par internetomāniem. Savā grāmatā “Tīklā notvertie” Pitsburgas universitātes profesore un internetomānu centra dibinātāja apgalvo, ka internetomānija procentu izteksmē ir tikpat nopietna problēma kā alkoholisms vai slimīga aizraušanās ar azartspēlēm.

Viens no pēdējiem Amerikas savienotajās valstīs veiktajiem pētījumiem rāda, ka aptuveni 25 procenti respondentu pirmajos sešos Interneta lietošanas mēnešos kļuvuši no šī datortīkla atkarīgi.

“Atkarībai no Interneta izšķir trīs posmus.

Pirmajā fāzē iesācējs iepazīst starptautisko datoru tīklu. Bieži – pēc tam, kad kā dāvanu saņēmis datoru. Ātri vien šis cilvēks atrod Internetā ziņu vai pļāpu lapas, kuru tematika atbilst paša interesēm, kur attīstās sērfera jaunā identitāte.

Otrajā fāzē šis cilvēks sāk līdzdzīvot  kādā Interneta sabiedrībā, un tā pamazām kļūst par ļoti aktuālu nodarbi. Šim cilvēkam ir diezgan grūti katru dienu netuvoties savam datoram, lai iesērfotu Internetā, taču tas nav neiespējami.

Trešajā fāzē bīstami pieaug jaunā iternetomāna pasaules tīklā pavadītai laiks. Viņš jūtas laimīgs un atpūties tikai Internetā un, lai apmierinātu šo vajadzību, viņam tīklā jāpavada aizvien vairāk un vairāk laika.[5]

8.3. Izstrādā precīzu Internetomāna diagnozi.

Jauns pētījums par atkarību no Interneta izstrādāts arī Berlīnes Universitātē, kuras pedagoģiskās psiholoģijas nodaļas darbinieki vēlas izstrādāt precīzus rādītājus, kas liecinātu par atkarību no Interneta. Pētījuma vadītājs uzskata, ka iepriekšējie pētījumi pa atkarību no interneta nebūt nav pareizi vai precīzi, jo aptaujas tika veiktas pašā Internetā, un kurš Interneta lietotājs sevi nosauks par slimīgi saistītu ar šo tīklu. Tas būtu tas pats, kas veidot pētījumus par alkoholismu bārā. Pats par sevi saprotams, ka no alkohola atkarīgo procents šeit būs daudz augstāks nekā citur.

Pētījuma veidotāji vēlas atlasīt 14 tūkstošus pētījuma dalībnieku no dažādiem sabiedrības slāņiem. Līdz šim tāda veida projektos piedalījās ap 9 tūkstoši dalībnieki.

            Ironiski, ka lielākajā daļā mūsdienās veiktajos pētījumos kaut kādā mērā tiek iesaistīta Internets. Šis projekts arī nav izņēmums, taču visa saistība ar Internetu, būs e – pasta izmatošana, anketu nosūtīšanai.

Psiholoģe Kimberlija Janga uzsver, ka ļoti svarīgs ir tīklā pavadītais laika limits, pēc kura var apgalvot, ka cilvēks ir atkarīgs no Interneta. Vidējais laiks, ko cilvēks pavada Internetā ir 38 stundas nedēļā. Parasti tieši šis laiks tiek ņemts vērā, kad tiek runāts par internetomāniju. Ir pavisam viegli pavadīt daudz laika Internetā, laiks ļoti ātri rit un zūd laika izjūta, taču daudz grūtāk ir iemācīties kontrolēt sevi un šīs vēlmes.

9. Vai Latvijas iedzīvotājus satrauca 2000. gada datorproblēma.

9.1. Problēma pasaulē.

            2000. gada datorproblēma, ap šo jautājumu visā pasaulē tika sacelta nenormāla ažiotāža. Pasaulē tika runāts sākot ap vienkāršu datoru atteikšanos strādāt, neatpazīstot jauno gada skaitli, līdz pat kompjuterizētās elektrosistēmas, siltumpārvaldes  u.c. komunālo pakalpojumu iziešanu no ierindas. Protams nekas tamlīdzīgs nenotika, varbūt kādam datormīlim mājās dators “uzkārās”, bet pārsvarā šī problēma bija liels pārspīlējums, bet varbūt kādas kompānijas ļoti labs reklāmas triks, ar kura palīdzību piesaistīt uzmanību savai produkcijai, kuru neskartu 2000. gada datorproblēma.

           

9.2. Tā neskāra Latviju.

            Lai vai kā Latviju šī problēma gandrīz pilnībā neskāra, jo mēs jau laikus parūpējamies par šo to un Latvija nav tā pasaulē kompjūterizētākā valsts, kurā ja apstātos datori visa pārējā dzīve arī. Iedzīvotāji par to tika labi informēti un sagatavoti pēkšņajam atgadījumam, taču nākamajā rītā pēc liktenīgās nakts daudzi ar vieglu smīnu sejā atcerējās par “visapkārt izsludināto trauksmi”

Aptaujājot tūkstoti Latvijas iedzīvotāju varēja konstatēt, ka gandrīz pusei (47.6 procentiem) šī problēma  vienaldzīga, t.i. viņi pilnībā vai drīzāk vispār nepiekrīt šādam apgalvojumam, ka būs tāda 2000. gada datorproblēma. Diemžēl veseli 21.5 procenti par šo gaidāmo nelaimi vispār nebija informēti.

No apjautātajiem, kuriem ir augstākā izglītība, tika saņemts apmēram vienāds skaits apstiprinošu un noliedzošu atbilžu (44 – 45 procenti). Toties pamata izglītības īpašnieku vidū vērojams diezgan liels optimisms, ka problēmas nemaz nebūs – 65 procenti. Arī tiem cilvēkiem, kuriem jau mūžs iegājis otrajā piecdesmitgadē, viņus drīzāk šī problēma nesatrauc, šajā grupā nebija informēti, vai atbildi nesniedza – 23 procenti. Turpretim 18 – 24 gadus veco jauniešu vidū ir visvairāk to, kuri piekrīt, ka 2000. gads nav nekāds joks – 53.7 procenti un tikai 5.5 procenti nevarēja atbildēt. [6]

           

10. Bez skolotāju ziņas, jeb īsi padomi skolēniem “špikošanā”

Mācību gads likumsakarīgi un neizbēgami tuvojas beigām un arī tālu nav eksāmenu laiki gan vienpadsmitajiem, gan divpadsmitajiem. Tiem skolotājiem, kas vēl nezina kā špiko mūsu laikos es mēģināšu atklāt dažas diezgan reālas iespējas, kā nemācoties, bet ar nelielu piepūli, rakstīt ieskaites un kārtot eksāmenus.

· Špikeru printēšana ar 4.5 lieluma fontu ir tikpat sena kā printeris ar sakarīgu izšķirtspēju. Tas ir pārāk sens princips lai to apjūsmotu un pie tā ilgi kavētos.

· Centrāltirgus piparbodītēs var atrast zelta vērtas mantas. To starpā ir tāds divstāvīgs pulkstenis – augšā pāris pogu un ekrāniņš. Tomēr  tad, kad atloka augšdaļu, parādās apslēpts kalkulators, kuru eksāmenā izmantot nedrīkst.

· Rokaspulksteņu piezīmjgrāmatiņas, miniatūras PDA vai kredītkartes lieluma kalkulatori ar ieraksta iespējām var izmantot, ierakstot tādas lietas, kas galvā nekādi neturas, piemēram, cos 30 vai sin 45 vērtības. To visu var slēpt piedurknēs (tā jau arī visbiežāk dara). Noderēs arī Compaq Aero 2110, ja vien jūs to varat atļauties.

· Ja kāda maciņš ir draudīgi patukšojies, realizējot iepriekšējos padomus, noderēs arī vecie krievu Eļektroņika MK sērijas kalkulatori, kas šodien būtu ievietojami kategorijā scientific calculators. Tikai viena problēma – jāizurbjas cauri lietošanas pamācībai krievu valodā. Bet pēc tam var rēķināt ko grib – trigonometriju, radiānus, exp, log, u.c.

· Noderēs atskaņotājs ar sīkām, grūti pamanāmām austiņām, it sevišķi svešvalodu eksāmenos.

· Ja mājās ir vecs adatu Epson, nevajag atdot to par piecīti kādam maniakālam hlamu fanam. Vajag tikai izraut lenti un printēt špikerus, adatas izsitīs caurumus, bet bez krāsas. Vai nav jauki skatīties uz baltu lapu un špikot.

· Ja nu pavisam nav ko darīt var pamēģināt uzrakstīt kādu programmeli ķīmijas uzdevumu risināšanai. Ja šādu programmu uzveidos tad tas ķīmiju spēs risināt vismaz maģistratūras līmenī.

· Dažiem ļautiņiem bieži nav ko darīt un viņi veido mājas lapas ar referātiem esejām, domrakstiem un recenzijās. Un attapīgie skolēni var sūtīt savus referātus, ja vien dators ir pieslēgts internetam. Tas var ietaupīt daudz pūļu, galvassāpju un negulētu nakšu. Šajā lapā ir iespējams pat nopirkt vai apmainīt īpaši labus un sūri grūti godīgi veiktus darbus. Tiek piedāvāti arī eksāmenu jautājumi un pat kursa darbi par visneiedomajākajām tēmām.[7]

Svarīgu pārbaudījumu laikā tomēr šos ieteikumus es neiesaku izmantot, jo vajag atcerēties, ka fizikas un matemātikas skolotāji ir daudz gudrāki. Viņiem ir bijuši  neskaitāmi špikošanas fanāti, kuri jau šīs metodes ir paspējuši izmantot un arī iekrist.