Par DVD

DVD (Digital Versatititle Disk, bet no sākuma arī Digital Video Disk) t.i. daudzkanālu ciparu disks pārdošanā sāka parādīties 1997. gada beigās – 1998. gada sākumā. Šis jaunais datu glabāšanas un pārnēsāšanas formāts tika radīts, lai palielinātu pārnēsājamo atmiņas daudzumu, kas sāka nepietikt un nomainītu dažādus datu nesējus visdažādākajās nozarēs: video industrijā, informāciju tehnoloģiju sfērā, skaņu ierakstu un spēļu industrijā. DVD spēj uzglabāt datus no 4,7 līdz pat 17 GB, kas ir vairāk kā nepieciešams pilnmetrāžas filmai. Iespējams, ka DVD drīzumā izspiedīs CD-ROM un pat arī VHS – videokasetes. DVD ietilpstošais datu daudzums spēj apmierināt jebkura datorspēļu vai enciklopēdiju ražotāju, kuriem parasti bija nepieciešami pāris CD-ROM, kas savukārt to lietošanu padarīja neērtu.

Video filmas apskatei DVD formātā ir nepieciešams MPEG-2 dekoders. Uz video kompaktdiska DVD ir arī speciāls (saspiests) skaņu celiņš ar iespējamiem vairākiem ierakstu kanāliem, kā arī parastais standarta stereo celiņš. DVD izmanto Dolby Digital (agrāk pazīstamo kā Dolby Sourraund AC-5.1) standartu, lai atskaņotu audio datus. Atšķirībā no Dolby Pro Logic, Dolby Digital ir 5 neatkarīgi skaņu kanāli (kreisais, centrālais, labais, kreisais aizmugurējais un labais aizmugurējais) un atsevišķs kanāls priekš sabbufera. Dolby Digital ar caurlaides spēju 384 kB/s ir jau  atzīts daudzās skaņu ierakstu firmās un tiks atzīts kā standarta formāts. Skaņa, kas ir ierakstīta ar Dolby Digital, rada milzīgu telpas efektu un dziļu skanējuma diapazonu. Skanējuma frekfence DVD ir ļoti plašā diapazonā, kas dod ražotājam lielas iespējas no 16 bitu skaņas ar diskretizācijas frekfenci 48 kHz līdz no 24 bitu skaņai ar diskretizācijas frekfenci 95 kHz un sistēmai Dolby Pro Logic. Šai sistēmai ir arī traucējoši faktori: pirmkārt, lai to klausītos ir nepieciešami 5 skaļruņi un sabbuferis (kas maksās vismaz 500$), otrkārt, vecās filmas, kas ir ierakstītas parastā stereo skaņā ar diskretizācijas frekfenci 22 kHz, nekādi nevar pārvest uz jauno formātu, treškārt, tulkojums (piemēram, labi ieskaņota Dolbi Digital filma, kas pārtulkota monotomā balsī, kura piedevām nāk no viena skaļruņa).

DVD tāpat kā CD datus glabā spirālveida padziļinājumā, kas pārklāj visu diska virsmu. Tāpat kā CD gadījumā, nolasot datus, tiek izmantots safokusēts lāzera stars, kurš atstarojās no padziļinājumiem uz griezošā diska un nokļūst uz gaismas jūtīgo elementu. Respektīvi, strādā pēc dubultās sistēmas – ir signāls, nav signāla. Tādā veidā tiek nolasīta informācija. Izmēra ziņā DVD un CD ir apmēram vienādi, tikai DVD ir nedaudz tievāks. Ražo divu izmēru DVD: 12 cm (4,7 collas) un 8 cm (3,1 colla), bet vislielāko popularitāti visdrīzāk iekaros 12 cm DVD disks. DVD diskiem atšķirībā no CD ir mazāks padziļinājuma diametrs, un uz celiņa tie ir novietoti ar mazāku soli, kā rezultātā celiņu uz diska ir vairāk. Šī tehnoloģija palika iespējama sakarā ar to, ka samazināja lāzera stara vilni, kā rezultātā tika izmantots šaurāks lāzera stariņš. CD-ROM lāzera stariņa viļņa garums ir 780 nanometri, bet DVD tehnoloģijā izmantojamā lāzera stariņa viļņa garums ir 650 vai 635 nanometri, kas ļauj pārklāt divreiz vairāk padziļinājumus uz katra celiņa un divreiz vairāk celiņu. Bez tam uz DVD diska datu glabāšanai atvēlētā virsma ir nedaudz lielāka par CD virsmu, un kas vēl svarīgāk, DVD ir jauns sektoru formāts un daudz drošāks kļūdu labojuma kods. Visi šie jaunievedumi ļāva palielināt DVD apjomu par 7 reizēm lielāku kā CD. Bet šis vēl nav gala lielums, jo ir iespēja ražot divu pušu un divu slāņu DVD. Tā kā DVD biezums sastāda 0,6 mm (kas ir puse no CD biezuma), tad divu pušu DVD ir iespējams iegūt savienojot divus diskus ar otrajām pusēm kopā. Tiesa gan šādu DVD disku pašlaik nāktos griezt otrādāk ar rokām, bet tas jau vairs ir tikai laika jautājums. Divu slāņu DVD tehnoloģija ir nedaudz sarežģītāka: dati tiek ierakstīti divos slāņos – apakšējā un pus caurspīdīgā augšējā slānī. Strādājot ar vienu frekfenci, lāzers nolasa datus no pus caurspīdīgās augšējā slāņa, bet strādājot ar otru frekfenci lāzers nolasa datus no apakšējā slāņa. Visu šo tehnoloģiju kombinācijas radījā visdažādāko veidu DVD. Tos iedala: vienas puses (SS – Single Sided) un divu pušu DVD (DS), viena slāņa (SL – Single Layer) un divu slāņu (DL). Jāatzīmē vēl, ka divu slāņu DVD ietilpība nav divreiz lielāka par viena slāņa DVD, bet nedaudz mazāka, lai minimizētu lāzera stara traucējumus, tam plūstot caur virsējo slāni.

DVD ir samērā mazs griešanās ātrums, salīdzinot pat ar 3 ātrumu CD-ROM iekārtām. Tā kā uz DVD diska dati ir izvietoti ļoti šauri, salīdzinot ar CD, tad DVD griešanās ātrums atbilst 9 CD-ROM griešanās ātrumam, kas ciparos atbilst 1,3 MB/s. Iekārtas, kuras strādā ar šādu ātrumu sauc par divu ātrumu iekārtām. Otrās paaudzes DVD būs ar dubultotu griešanās ātrumu. Tas gan neiespaidos filmas kvalitāti, jo 1,3 MB ir pilnīgi pietiekami, bet programmu ielādēšanos no DVD palielinās.

DVD var iedalīt divās daļās: DVD-R un DVD-RAM. DVD-R ir analogs CD-R, kur lāzera stars izdedzina padziļinājumu uz diska speciāli uzklātā slānī. DVD-RAM informāciju uz diska var rakstīt daudzreiz. Šī tehnoloģija balstās uz fāzu maiņas: lāzera stars izkausē speciālu atstarojošu, magnētu saturošu slāni, kurš ir uzklāts uz diska, bet pēc tam magnētiskās galviņas ietekmē šajā slānī formējas padziļinājumi. Virsmas slānim atdziestot, tas saglabā savu formu un datus, ko ir ieguvis magnētiskās galviņas iedarbes rezultātā. Pārrakstot datus, šī operācija atkārtojas. Šādi DVD diskus var pārrakstīt miljoniem reižu.

DVD-ROM DVD-820B

Šo modeli firma LG ir ražojusi Korejā. Šis modelis spēj nolasīt visus CD paveidus, tai skaitā CD-R, ko nevarēja izdarīt pirmās paaudzes DVD. Deklarētais datu pārnešanas ātrums ir 2700 bīti/s, kas atbilst divu ātrumu DVD. Lasot CD, pēc ražotāja datiem, tas lasa ar ātrumu 24. Testu rezultātā gan pierādījās, ka CD lasīšanas ātrums varētu būt tikai 8 un diska griešanās ātrums apmēram 3700 apgriezienu/minūtē. Šī iekārta ir krietni lētāka par citu firmu piedāvātajām iekārtām. Tāpēc to ir izdevīgi iegādāties.

Literatūras saraksts.

I.           A. Žarovs “IBM 99 dzelži vai viss par mūsdienīgu datoru” 1999 MikroArt  352 lpp.

II.         Žurnāla “Computer Press” publikācijas.