DVD (Digital Versatititle Disk, bet no sākuma
arī Digital Video Disk) t.i. daudzkanālu ciparu disks pārdošanā sāka parādīties
1997. gada beigās – 1998. gada sākumā. Šis jaunais datu glabāšanas un
pārnēsāšanas formāts tika radīts, lai palielinātu pārnēsājamo atmiņas daudzumu,
kas sāka nepietikt un nomainītu dažādus datu nesējus visdažādākajās nozarēs:
video industrijā, informāciju tehnoloģiju sfērā, skaņu ierakstu un spēļu
industrijā. DVD spēj uzglabāt datus no 4,7 līdz pat 17 GB, kas ir vairāk kā
nepieciešams pilnmetrāžas filmai. Iespējams, ka DVD drīzumā izspiedīs CD-ROM un
pat arī VHS – videokasetes. DVD ietilpstošais datu daudzums spēj apmierināt
jebkura datorspēļu vai enciklopēdiju ražotāju, kuriem parasti bija nepieciešami
pāris CD-ROM, kas savukārt to lietošanu padarīja neērtu.
Video filmas apskatei DVD formātā ir
nepieciešams MPEG-2 dekoders. Uz video kompaktdiska DVD ir arī speciāls
(saspiests) skaņu celiņš ar iespējamiem vairākiem ierakstu kanāliem, kā arī
parastais standarta stereo celiņš. DVD izmanto Dolby Digital (agrāk pazīstamo
kā Dolby Sourraund AC-5.1) standartu, lai atskaņotu audio datus. Atšķirībā no
Dolby Pro Logic, Dolby Digital ir 5 neatkarīgi skaņu kanāli (kreisais,
centrālais, labais, kreisais aizmugurējais un labais aizmugurējais) un atsevišķs
kanāls priekš sabbufera. Dolby Digital ar caurlaides spēju 384 kB/s ir jau atzīts daudzās skaņu ierakstu firmās un tiks
atzīts kā standarta formāts. Skaņa, kas ir ierakstīta ar Dolby Digital, rada
milzīgu telpas efektu un dziļu skanējuma diapazonu. Skanējuma frekfence DVD ir
ļoti plašā diapazonā, kas dod ražotājam lielas iespējas no 16 bitu skaņas ar
diskretizācijas frekfenci 48 kHz līdz no 24 bitu skaņai ar diskretizācijas
frekfenci 95 kHz un sistēmai Dolby Pro Logic. Šai sistēmai ir arī traucējoši
faktori: pirmkārt, lai to klausītos ir nepieciešami 5 skaļruņi un sabbuferis
(kas maksās vismaz 500$), otrkārt, vecās filmas, kas ir ierakstītas parastā
stereo skaņā ar diskretizācijas frekfenci 22 kHz, nekādi nevar pārvest uz jauno
formātu, treškārt, tulkojums (piemēram, labi ieskaņota Dolbi Digital filma, kas
pārtulkota monotomā balsī, kura piedevām nāk no viena skaļruņa).
DVD tāpat kā CD datus glabā spirālveida
padziļinājumā, kas pārklāj visu diska virsmu. Tāpat kā CD gadījumā, nolasot
datus, tiek izmantots safokusēts lāzera stars, kurš atstarojās no
padziļinājumiem uz griezošā diska un nokļūst uz gaismas jūtīgo elementu.
Respektīvi, strādā pēc dubultās sistēmas – ir signāls, nav signāla. Tādā veidā
tiek nolasīta informācija. Izmēra ziņā DVD un CD ir apmēram vienādi, tikai DVD
ir nedaudz tievāks. Ražo divu izmēru DVD: 12 cm (4,7 collas) un 8 cm (3,1
colla), bet vislielāko popularitāti visdrīzāk iekaros 12 cm DVD disks. DVD
diskiem atšķirībā no CD ir mazāks padziļinājuma diametrs, un uz celiņa tie ir
novietoti ar mazāku soli, kā rezultātā celiņu uz diska ir vairāk. Šī
tehnoloģija palika iespējama sakarā ar to, ka samazināja lāzera stara vilni, kā
rezultātā tika izmantots šaurāks lāzera stariņš. CD-ROM lāzera stariņa viļņa
garums ir 780 nanometri, bet DVD tehnoloģijā izmantojamā lāzera stariņa viļņa
garums ir 650 vai 635 nanometri, kas ļauj pārklāt divreiz vairāk padziļinājumus
uz katra celiņa un divreiz vairāk celiņu. Bez tam uz DVD diska datu glabāšanai
atvēlētā virsma ir nedaudz lielāka par CD virsmu, un kas vēl svarīgāk, DVD ir
jauns sektoru formāts un daudz drošāks kļūdu labojuma kods. Visi šie
jaunievedumi ļāva palielināt DVD apjomu par 7 reizēm lielāku kā CD. Bet šis vēl
nav gala lielums, jo ir iespēja ražot divu pušu un divu slāņu DVD. Tā kā DVD
biezums sastāda 0,6 mm (kas ir puse no CD biezuma), tad divu pušu DVD ir
iespējams iegūt savienojot divus diskus ar otrajām pusēm kopā. Tiesa gan šādu
DVD disku pašlaik nāktos griezt otrādāk ar rokām, bet tas jau vairs ir tikai
laika jautājums. Divu slāņu DVD tehnoloģija ir nedaudz sarežģītāka: dati tiek
ierakstīti divos slāņos – apakšējā un pus caurspīdīgā augšējā slānī. Strādājot
ar vienu frekfenci, lāzers nolasa datus no pus caurspīdīgās augšējā slāņa, bet
strādājot ar otru frekfenci lāzers nolasa datus no apakšējā slāņa. Visu šo
tehnoloģiju kombinācijas radījā visdažādāko veidu DVD. Tos iedala: vienas puses
(SS – Single Sided) un divu pušu DVD (DS), viena slāņa (SL – Single Layer) un
divu slāņu (DL). Jāatzīmē vēl, ka divu slāņu DVD ietilpība nav divreiz lielāka
par viena slāņa DVD, bet nedaudz mazāka, lai minimizētu lāzera stara
traucējumus, tam plūstot caur virsējo slāni.
DVD ir samērā mazs griešanās ātrums,
salīdzinot pat ar 3 ātrumu CD-ROM iekārtām. Tā kā uz DVD diska dati ir
izvietoti ļoti šauri, salīdzinot ar CD, tad DVD griešanās ātrums atbilst 9
CD-ROM griešanās ātrumam, kas ciparos atbilst 1,3 MB/s. Iekārtas, kuras strādā
ar šādu ātrumu sauc par divu ātrumu iekārtām. Otrās paaudzes DVD būs ar
dubultotu griešanās ātrumu. Tas gan neiespaidos filmas kvalitāti, jo 1,3 MB ir
pilnīgi pietiekami, bet programmu ielādēšanos no DVD palielinās.
DVD var iedalīt divās daļās: DVD-R un DVD-RAM.
DVD-R ir analogs CD-R, kur lāzera stars izdedzina padziļinājumu uz diska
speciāli uzklātā slānī. DVD-RAM informāciju uz diska var rakstīt daudzreiz. Šī
tehnoloģija balstās uz fāzu maiņas: lāzera stars izkausē speciālu atstarojošu,
magnētu saturošu slāni, kurš ir uzklāts uz diska, bet pēc tam magnētiskās
galviņas ietekmē šajā slānī formējas padziļinājumi. Virsmas slānim atdziestot,
tas saglabā savu formu un datus, ko ir ieguvis magnētiskās galviņas iedarbes
rezultātā. Pārrakstot datus, šī operācija atkārtojas. Šādi DVD diskus var
pārrakstīt miljoniem reižu.
DVD-ROM DVD-820B
Šo modeli firma LG ir ražojusi Korejā. Šis
modelis spēj nolasīt visus CD paveidus, tai skaitā CD-R, ko nevarēja izdarīt
pirmās paaudzes DVD. Deklarētais datu pārnešanas ātrums ir 2700 bīti/s, kas
atbilst divu ātrumu DVD. Lasot CD, pēc ražotāja datiem, tas lasa ar ātrumu 24.
Testu rezultātā gan pierādījās, ka CD lasīšanas ātrums varētu būt tikai 8 un
diska griešanās ātrums apmēram 3700 apgriezienu/minūtē. Šī iekārta ir krietni
lētāka par citu firmu piedāvātajām iekārtām. Tāpēc to ir izdevīgi iegādāties.
Literatūras
saraksts.
I.
A. Žarovs “IBM 99 dzelži vai viss
par mūsdienīgu datoru” 1999 MikroArt 352
lpp.
II.
Žurnāla “Computer Press”
publikācijas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru