Kas ir dzīvojamās telpas īres līguma
priekšmets, nosaka likums ģPar dzīvojamo telpu īriģ, konkrēti, 3. pants.
Šis likums nosaka un regulē arī visus pārējos punktus, kurus aplūkošu pirmajā
jautājumā.
Dzīvojamās
telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai
dzīvojamā māja. Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas
daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī
palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u.c.).
Par
istabas daļas vai caurstaigājamas istabas lietošanu var noslēgt dzīvojamās
telpas īres līgumu, ja dzīvokli aizņem pats īpašnieks (fiziskā persona).
Dzīvojamās
telpas īres līguma būtiska sastāvdaļa ir dzīvojamā telpa. Termins ģdzīvojamā
telpaģ apzīmē visu to, kas izīrēts apdzīvošanai kopā ar palīgtelpām un ierīcēm,
proti, istaba, vairākas istabas, dzīvoklis, virtuve, gaitenis, palīgtelpas,
saimniecības telpas, māja. Dzīvojamās telpas, šī termina visplašākajā nozīmē,
nepieciešama sastāvdaļa ir dzīvojamā istaba. Ja nav izīrēta kaut viena
dzīvojamā istaba, bet vienīgi tikai palīgtelpa (virtuve, koridors) vai
saimniecības telpa vai ēka, tad tas nav dzīvojamās telpas īres līgums. Šīs
attiecības likums ģPar dzīvojamo telpu īriģ neregulē.
Ja
izīrēts ne viss dzīvoklis, bet dzīvokļa daļa (viena vai vairākas istabas), tad
tai jābūt izolētai telpai, t.i., jābūt atsevišķai izejai un koplietošanas
telpām (palīgtelpām). Nevar būt īres līguma priekšmets viena no savā starpā
saistītām istabām (caurstaigājamā vai aizcaurstaigājamā istaba).
Dzīvokļa
īpašnieks (mājas vai mājas daļas īpašnieks, privatizēta dzīvokļa īpašnieks
daudzdzīvokļu mājā) sava paša dzīvoklī var izīrēt arī istabas daļu (gultas
vietu) vai caurstaigājamu istabu, vienu no savā starpā saistītām istabām, t.i.,
neizolētu istabu.
Dzīvojamās
telpas īres līguma subjekti (4. pants). Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai
juridiskā persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai
valdītājs.
Par
īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas
Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā
kārtībā.
Dzīvojamās
telpas īres vai apakšīres līgumu rīcībnespējīgas personas vārdā slēdz tās
aizgādnis, bet ierobeѕoti rīcībnespējīga persona to slēdz ar aizgādņa
piekrišanu.
Nedrīkst
slēgt īres vai apakšīres līgumu ar personu, kura nav saņēmusi uzturēšanās
atļauju Latvijas Republikā. Ja personai ir termiņuzturēšanās atļauja, īres
līgumu var slēgt uz atļaujā norādīto laiku (termiņu) bez tiesībām uz īres
līguma atjaunošanu. Šis norādījums attiecināms arī uz īrnieka »imenes locekļiem.
Nevar ievietoties un nevar kļūt par īrnieka »imenes locekli persona, kurai nav
izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.
Ja
īrnieka ģmenes loceklis ir nepilngadīga persona un dzīvojamā telpā nav citas
pilngadīgas personas, īres līgums slēdzams ar nepilngadīgās personas aizbildni
nepilngadīgā vārdā.
Nav
spēkā īres līgums, ko slēdzis valdītājs, kas valdījumu ieguvis prettiesiski.
Dzīvojamās
telpas īres līguma slēgšanas nosacījumi
(5. pants) Dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un
īrnieks. Valstij un pašvaldībām piederošās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu
uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs.
Dzīvojamās
telpas īres līgums jānoslēdz mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas. Fizisko
un juridisko personu īpašumā esošajās mājās dzīvojamās telpas pēc īpašnieka
ieskata izīrē jebkurai personai, kas atbilst šā likuma 4. pantā otrajā daļā
minētajiem nosacījumiem.
Ja
īpašnieks (fiziskā persona) slēdz īres līgumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu
dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā, kuru aizņem viņš pats, līgumam piemērojami šā
likuma VII nodaļas noteikumi.
Īres
līguma noslēgšanas nepieciešams nosacījums valsts dzīvokļu fondā ir atbilstošas
valsts institūcijas (piemēram, attiecīgas ministrijas) lēmums, ar kuru apstiprināts
dzīvokļu fonda pārvaldītāja (izīrētāja) priekšlikums piešķirt brīvās dzīvojamās
telpas īres tiesības norādītai personai.
Pašvaldību
dzīvokļu fondā lēmumu par īres tiesību piešķiršanu pieņem attiecīgā pašvaldības
institūcija. Līgumu par dzīvojamo telpu īri abos gadījumos slēdz dzīvojamās
mājas pārvaldītājs (izīrētājs) ar fizisko personu, kurai kā īrniekam piešķirtas
īres tiesības.
Pretendentu
reģistrēšanu, lai saņemtu valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma
risināšanā, organizē attiecīga pašvaldības institūcija likumā “Par valsts un
pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzētā kārtībā.
Reģistrācijas grupas (šī likuma 6. pants) un īres tiesību piedāvājumu secību
(šī likuma 11. pants) nosaka pašvaldības, ievērojot likuma noteikumus par
sociāli mazaizsargāto un maznodrošināto priekšrocības tiesībām.
Likuma
“Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”
13. pantā paredzēti gadījumi un kārtība, kad attiecīgas personas tiek
nodrošinātas ar dzīvokli ārspus kārtas, vai kā likumā teikts: neatliekami. Ja
fiziska persona - mājas vai dzīvokļa īpašnieks slēdz īres līgumu par dzīvojamās
telpas izīrēšanu tajā pašā dzīvoklī, kur dzīvo pats īpašnieks, līgums gan ir
īres līgums, bet dzīvokļu tiesiskās attiecības starp izīrētāju un īrnieku
reglamentē pēc noteikumiem, kādi paredzēti apakšīres līgumam.
Dzīvojamās
telpas īres līguma termiņi (6. pants)
Dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku
vai arī nenorādot termiņu.
Ja
dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, īrniekam pēc līguma
termiņa izbeigšanās ir tiesības atjaunot līgumu. Izīrētājam ir tiesības atteikt
īres līguma atjaunošanu, ja:
1. īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres
līgumā;
2.
īres līgumā ir ietverta saistība atbrīvot dzīvojamo telpu pēc šā termiņa
izbeigšanās;
3.
dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai
lietošanai;
4.
dzīvojamā telpā jāveic kapitālremonts.
Izīrētāja
atteikumu atjaunot dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var apstrīdēt tikai
tiesā.
Norāde
likumā, ka īrniekiem ir tiesības pēc līguma termiņa izbeigšanās to atjaunot,
nozīmē, ka termiņa norādei līgumā ir ierobeѕota nozīme. Īres līgumu izbeidzot
šī panta 1., 3. un 4. apakšpunktā
norādītos gadījumos, ja starp izīrētāju un īrnieku rodas strīds par līguma
izbeigšanu, izīrētājam jāpierāda tiesā apstākļi, kas dod pamatu atteikt īres
līguma atjaunošanu.
Īrnieka
iepriekšēja brīdināšana nav nepieciešama visos šī panta 3. daļā norādītos
gadījumos.
Likuma
6. panta 3. daļas 1. apakšpunkts, salīdzinot ar līdzīgiem noteikumiem likuma
29. panta 1. un 2. apakšpunktā, dod plašākas iespējas izīrētājam atteikties no
līguma atjaunošanas. Pamats atteikumam atjaunot īres līguma termiņu var būt
jebkura no īres līguma izrietoša pienākuma nepildīšana. Izīrētāja atteikumu
atjaunot īres līguma termiņu var apstrīdēt tiesā, tāpat kā izīrētāja prasība
par izlikšanu no dzīvokļa var notikt tikai tiesas kārtībā. Nav būtiskas
nozīmes, kurš no līgumslēdzējām pusēm pirmais sniedz prasību tiesas kārtībā.
Īrnieka
ģimenes locekļi, viņu tiesības un pienākumi (9.pants) Par īrnieka »imenes
locekļiem šā likuma izpratnē atzīstamas viņa īrētajā dzīvojamā telpā šā likuma
10. pantā noteiktajā kārtībā iemitinātie laulātie vai radinieki, kas pastāvīgi
dzīvo kopā ar īrnieku un kam ar viņu ir kopīga saimniecība.
Kopā
ar īrnieku dzīvojošiem viņa ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un
pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir
solidāra mantiskā atbildība par īres līguma saistībām.
Ja
personas vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā
dzīvojamā telpā, tām saglabājas tādi paši pienākumi un tiesības kā īrniekam un
viņa ģimenes locekļiem.
Bez
norādītajām personām šī likuma 9. panta 1.daļā par īrnieka ģimenes locekļiem
atzīstami arī īrnieka (viņa »imenes locekļa) adoptētie un adoptētāji.
Aizbildnība un aizgādnība nav pamats, lai aizbildņus vai aizgādņus atzītu par
sava aizbilstamā vai aizgādnībā esošā ģimenes locekļiem, vai arī aizbildnībā
vai aizgādnībā esošos par »imenes locekļiem saviem aizbildņiem vai aizgādņiem.
Pēc aizbildnības vai aizgādības izbeigšanās aizbildnībā vai aizgādībā bijušajām
personām dzīvokļa jautājums risināms “Par valsts un pašvaldību palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13. panta 3. punkta kārtībā. Svainības
attiecības nedod pamatu atzinumam, ka šādas personas varētu kļūt par īrnieka
»imenes locekļiem. Nav nozīmes radniecības tuvuma pakāpei, kas dod pamatu
radiniekus atzīt par īrnieka ģimenes locekļiem. Nepieciešams vienīgi, lai būtu
ievēroti jaunu ģimenes locekļu iemitināšanas noteikumi un kārtība. Radniecības
attiecības nodibina ar dzimšanas faktu reģistrāciju likumā paredzētā kārtībā.
Kopdzīve
bez laulības slēgšanas nedod pamatu atzīt šādu personu par īrnieka ģimenes
locekli. Īrnieka un viņa ģimenes locekļu tiesības un pienākumi, tai pašā laikā
arī viņu solidārā atbildība, praktiski padara maznozīmīgu īrnieka ģimenes
dalījumu īrnieka kategorijā un ģimenes locekļu kategorijā. Izīrētājam ir dota
iespēja pēc savas izvēles piedzīt īres parādu no īrnieka vai jebkura viņa
»imenes locekļa, un tādā pašā kārtībā prasīt arī citu saistību izpildi. ģimenes
attiecību pārtraukšana (kopdzīves, kopīgas saimniecības pārtraukšana) nav par
pamatu bijušā ģimenes locekļa izlikšanai no dzīvokļa šī iemesla dēļ. Izlikšana
iespējama uz vispārējiem pamatiem šī likuma 29.pantā paredzēto pamatojumu dēļ.
Īrnieka
tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas (10.pants) Īrniekam likumos un citos
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības iemitināt viņa īrētajā
dzīvojamā telpā, ja tam piekrīt visi tajā dzīvojošie pilngadīgie ģimenes
locekļi, savu laulāto, vecākus adoptētājus), darba nespējīgos vai nepilngadīgos
brāļus, māsas un darba nespējīgos pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes.
Nepilngadīgo
bērnu (arī adoptēto) iemitināšanai viņu vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo
tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav vajadzīga.
Citu
personu iemitināšanai īrētajā dzīvojamā telpā likumos un citos normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā nepieciešama visu tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu,
kā arī izīrētāja piekrišana. Personas, kas īrnieka dzīvojamā telpā
iemitinājušās kā aizbildņi vai aizgādņi, bet nav īrnieka ģimenes locekļi,
pastāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst.
Jaunu
ģimenes locekļu iemitināšana ir īrnieka tiesība, kas noteikta likumā, bet
iemitināto jauno ģimenes locekļu pierakstīšanu dzīvojamā telpā regulē LR
Ministru padomes 1993.gada 13.aprīļa lēmums Nr. 186, ar kuru apstiprināti
iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumi Latvijas Republikā.
Šajos
noteikumos paredzēta vienota pierakstīšanas (re»istrēšanas) kārtība visos
īpašuma fondos.
Jaunu
ģimenes locekļu iemitināšana nav saistīta ar dzīvojamās vai kopējās dzīvokļa
platības apmēriem, jo likums “Par dzīvojamo telpu īri” neparedz dzīvojamās vai
kopīgās (derīgās) platības normas vienam cilvēkam. Nepilngadīgo bērnu (arī
adoptēto) iemitināšana pie vecākiem atkarīga tikai no vecāku gribas un tam nav
izņēmumu. Šis noteikums attiecināms uz visiem dzīvokļu fondiem.
Likumā
nav prasīta citu ģimenes locekļu rakstveida piekrišana. Tā var būt izteikta arī
mutvārdos, vai arī klusējot - ar darbībām, kas dod pamatu atzinumam, ka
piekrišana iemitināšanai tiek dota. Turpretī, lai personu pierakstītu īrētajā
dzīvojamā telpā, nepieciešama rakstveida piekrišana no visiem pilngadīgajiem
ģimenes locekļiem (pierakstīšanas noteikumu 10.3. punkts). Strīda gadījumā
tiesai būs jāvadās no Civillikuma 1488. panta noteikumiem.
Personas,
kas nevar būt ģimenes locekļi (nav radniecība), var iemitināt kā apakšīrniekus
pēc apakšīres līguma noteikumiem vai arī kā pagaidu iemītniekus bez attiecīga
līguma noslēgšanas, bet ar izīrētāja atļauju. Personas, kas ierodas uz laiku,
pastāvīgas tiesības uz dzīvojamo telpu neiegūst arī tad, ja tās kā radinieki
varētu kļūt ģimenes locekļi.
Atteikumu
iemitināt dzivojamā telpā ģimenes locekli (atteikumu pierakstīt) valsts un
pašvaldību fondā var pārsūdzēt tiesā, bet citu juridisko personu un fizisko
personu (izīrētāju) atteikums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Darbu
izpildīja:
Agnese Circene
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru