Ventspils
Augstskolas
Pārvaldības
nodaļas
3.kursa
studenta
Raimonda
Aronieša
referāts
2001.gads
Saturs
Saturs.................................................................................................................................................................................. 2
Ievads................................................................................................................................................................................. 2
Vispārējs apraksts (1.daļa)............................................................................................................................................. 3
Emisija (2.daļa)................................................................................................................................................................. 3
Transferi (3.daļa).............................................................................................................................................................. 4
Reģistrācija(4.daļa).......................................................................................................................................................... 6
Secinājumi......................................................................................................................................................................... 7
Izmantotā literatūra......................................................................................................................................................... 7
Ievads
UCC (Uniform Commercial Code) ir viens no
svarīgākajiem tiesiskajiem aktiem, kas ierobežo ekonomisko darbību ASV.
UCC 8.sadaļa sākta rakstīt pagājušā gadsimta
četrdesmitajos – piecdesmitajos gados.
Tās mērķis bija definēt plašāku vērtspapīru spektru nekā noteica toreiz spēkā
esošā likumdošana (Uniform Negotiable Instruments Law un Uniform Stock Transfer
Act). Tajā laikā fiziska vērtspapīru eksistence bija pamatnoteikums vērtspapīru
īpašuma piederības sistēmā, bet to fiziska nogādāšana bija nepieciešama rīcība
jebkuras transakcijas norisē. Vārda vērtspapīru gadījumā vērtspapīri bija
jāpārreģistrē uz pircēja vārda pilnvarotā institūcijā dodot pašam pircējam
pienākumu reģistrēt iegūtos vērtspapīrus.
Pirmās 8.sadaļas versijas tika pabeigtas 1952,
1953 un 1958.gadā, bet tās netika plaši ieviestas dzīvē. Tikai 1962.gada
versija iedibināja netiešu vērtspapīru piegādi izmantojot centrālā depozitārija
sistēmu. Šie noteikumi tomēr nebija adekvāti, lai tiktu galā ar
daudzskaitīgajām starpniekoperācijām.
Materializēto vērtspapīru transakcijas bija un
vēl joprojām paliek darbietilpīgs un komplicēts process. Pagājušā gadsimta
sešdesmito gadu beigās transakciju sistēma bija kļuvusi neiedomājami
pārslogota. Viens no risinājumu variantiem nāca no ASV Valsts kases Publisko
aizņēmumu departamenta, kas 1967.gadā izdeva noteikumus, kas veicināja turpmāko
vērtspapīru emisiju dematerializētā formā. 1978.gadā UCC 8.sadaļā tika
izdarītas izmaiņas, kas samazināja pārslogotību darbā ar materializētajiem
vērtspapīriem.
1978.gada versijā tomēr nebija ņemtas vērā
izveidojamās sistēmas realitātes. Transakciju apstiprināšanas ilgums varēja
ietekmēt transakcijas rezultātus – pa to laiku varēja izmainīties cena.
Pretstatā šai neparocīgajai sistēmai 1994.gada
8.sadaļas versija izveidoja tiesisko regulējumu, kas atspoguļo mūsdienu tirgus
praktisko attīstību. Šās versijas mērķi bija ļaut transakcijām notikt momentāni
un bez pārtraukumiem.
8.sadaļa sastāv no četrām daļām:
Vispārējs apraksts (1.daļa)
Pirmā daļa dod vispārēju aprakstu
8.sadaļas 1.daļā ir (8-102) tiek definēti šajā
sadaļā izmantotie pamatjēdzieni:
1.
Vārda vērtspapīrs
2.
Bezvārda vērtspapīrs
3.
Vērtspapīrs
4.
Pirmpircējs
5.
Depozītbanka
u.c.
šajā sadaļā izmantojamie jēdzieni.
Pantā 8 – 103 tiek noteiktas emitenta tiesības
ieķīlāt emitētos vērtspapīrus.
Pants 8 –104 definē vērtspapīru pārmērīgu
emisiju – vērtspapīru emisiju par summu, kas lielāka par limitu, ko emitentam
nebija tiesību pārsniegt. Tāpat atklājoties šādam gadījumam vērtspapīra
pircējam ir tiesības pieprasīt, lai vērtspapīru emitents savus emitētos
vērtspapīrus atpērk.
Pantā 8 – 105 tiek noteikts, ka vārda
vērtspapīri ir apgrozāmi dokumenti.
Tiek noteikts (8 – 106) štats, pēc kura
likumdošanas vadās, proti, ņem vērā štatu, kur tika organizēts emitents.
Tāpat vispārīgajā daļā (8 – 107) nosaka, kādi
dokumenti vērtspapīra pārdevējam ir jānodod tā pircējam pēc līguma noslēgšanas.
Ja pircējs nemaksā norunāto cenu, līgumā noteiktajā termiņā, tad noteikts, ka
pārdevējs var pieprasīt no viņa:
·
Vārda vērtspapīru vērtību, ko
saņēmis pircējs
·
Bezvārda vērtspapīru cenu, ko
saņēmis pircējs, vai persona, ko norādījis pircējs
·
Citu vērtspapīru vērtību, ja tos
saņemot no pircēja kā samaksu, to pārdošana ir apgrūtināta
Visbeidzot 8.sadaļas pirmā daļa (8 – 108)
nosaka ķīlas reģistrāciju un atbrīvošanos no ķīlas. Tā nosaka, ka jebkurā laikā
un vienu bezvārda vērtspapīru var būt tikai viens ķīlas apgrūtinājums.
Neskatoties uz to, persona, kurai pieder šis vērtspapīrs joprojām paliek tā
īpašnieks (nenotiek īpašumtiesību maiņa). Ķīlas turētāja tiesības beidzas ar to
brīdi, kad ķīla tiek dereģistrēta.
Emisija (2.daļa)
Otrajā daļā (8 – 201) tiek definēts emitents
un viņa saistības sakarā ar viņa emitētajiem vērtspapīriem.
1.
Viņš ir tas, kas ļauj izvietot
savu nosaukumu uz vērtspapīriem kā apliecinājumu tam, ka šie vērtspapīri
pārstāv vērtspapīra turētāja intereses uz emitenta mantu.
2.
Emitents rada līdzdalību vai citas
tiesības savā īpašumā vai uzņēmumā, vai arī uzņemas saistības.
3.
Viņš rada intereses ieguvējam savās
tiesībās vai īpašumā, pie kam tikai tādā vērtībā, kura atbilst vērtspapīra
cenai.
Emitenta vārdā tiek veikta vērtspapīru
reģistrācija depozitārijā.
Tāpat tiek noteikta emitenta atbildība un
iebilduma tiesības(8 – 202).
Pircējs, saskaņā ar pantu 8 – 203 tiek
uzskatīts informēts par defektiem un prasījumiem, gadījumā, ja viņš iegādājas
vērtspapīru, kam notecējis termiņš.
Vērtspapīru transfera ierobežojumi, ko
noteicis emitents nav spēkā, ja par tādiem vērtspapīra turētājs patiesībā nav
zinājis. Šis noteikums (8 – 204) ir spēkā pat tad, ja attiecīgie transfera
ierobežojumi ir tiesiski.
Spēkā neesošam parakstam nav spēka, bet tam ir
juridisks spēks attiecībā uz vērtspapīra ieguvēju, kas par vērtspapīru
samaksājis, saskaņā ar pantu 8 – 205.
Pants 8 – 206 regulē vērtspapīru aizpildīšanu.
Ja uz vērtspapīra jau ir uzraksti, bet tas nav līdz galam aizpildīts, jebkura
persona var pabeigt šo aizpildīšanu atbilstoši savai kompetencei. Pat ja šī
aizpildīšana būs nepareiza, tik un tā pēc šī vērtspapīra varēs būt prasījuma
tiesības.
Emitenta tiesības un pienākumi sakarā ar
vērtspapīru turētāju vērtspapīru atsavināšanu un iegūšanu tiek noteikti saskaņā
ar pantu 8 – 207.
Transfera reģistratora paraksts garantē
vērtspapīra ieguvējam par atlīdzību, pie noteikuma, ka viņš nav zinājis par
vērtspapīra defektu ka:
1.
Iegūstamais vērtspapīrs ir īsts
2.
Viņa (reģistratora) spēja
piedalīties dotajā darījumā atbilst viņa tiesībspējai un pilnvaru apjomam
3.
Viņam ir pamats domāt, ka
vērtspapīrs ir tās formas, un izlaista tās summas robežās, kādās tas ir atļauts
emitentam
Ja nav citas norunas, vērtspapīra reģistrators
nekādos citos gadījumos neuzņemas atbildību par to, ka vērtspapīrs ir īsts.
Transferi (3.daļa)
Pircēja tiesības
Pēc vērtspapīra transfera, vērtspapīra
ieguvējs saņem tādas pašas tiesības, kādas bija personai, kas šīs tiesības
nodeva, vai tādas, uz kuru nodošanu viņam bija pilnvaras, ja vien ieguvēja
tiesības nav ierobežotas(8 – 301).
Ierobežotu tiesību ieguvējs iegūst tiesības
tikai viņam nodotajā apjomā.
Labticīgs ieguvējs (8 – 302)
Labticīgs ieguvējs ir ieguvējs, kas iegūšanas
brīdī nav zinājis par konkurējošām saistībām. Tiek noteikts tiesiskais tituls,
ko iegūst labticīgs ieguvējs.
Pircējs, tai skaitā banka vai brokeris, tiek
uzskatīts par informētu par konkurējošām (pants 8 – 304) saistībām ja:
1.
Ja vērtspapīrs ir indosēts citiem
mērķiem nekā transferam
2.
Ja uz paša vērtspapīra ir
rakstīts, ka tā pieder nevis atsavinātājam, bet kādai trešajai personai
Tāpat pircējs skaitās informēts par informētu
par konkurējošām saistībām, ja viņš pērk vērtspapīru jau sen notecējušu
derīguma termiņu.
Persona, kas uzrāda emitentam vārda
vērtspapīru reģistrācijai garantē emitentam, ka ir tiesiski reģistrēt šo
vērtspapīru (8 – 306).
Ja vārda vērtspapīrs ir nodots pircējam bez
nepieciešamā indosamenta, viņš var kļūt par labticīgo ieguvēju tikai tajā
brīdī, kad tāds indosaments tiks veikts. Viņš var pieprasīt šāda indosamenta
veikšanu tiesas ceļā, saskaņā ar UCC 8.sadaļas pantu 8 – 307.
Pants 8 – 308 nosaka, ka indosaments tiek
uzskatīts par pabeigtu, kad attiecīgā persona izdara uzrakstu uz indosējamā vai
cita vērtspapīra un kad tālāki papildinājumi nav nepieciešami. Šis pants
pieļauj arī blanko indosamentu (uz uzrādītāja).
Vērtspapīra indosēšana netiek uzskatīta par
vērtspapīra transferu, līdz tam brīdim, kad dokuments uz kura ir izdarīts
indosamenta uzraksts nav nodots ieguvējam (8 – 309).
Pants 8 – 311 dod tiesības prettiesisku
darbību rezultātā indosēta vērtspapīra īpašniekam vai ķīlas turētājam paziņot
par šī indosamenta spēkā neesamību, saistībā pret emitentu vai pircēju.
Saskaņā ar pantu 8 – 312 jebkura persona, kas
garantē indosanta parakstu uz vārda vērtspapīra garantē, ka paraksta
izdarīšanas brīdī:
·
Paraksts bija īsts
·
Parakstījusī persona bija šis
indosants
·
Parakstījušā persona bija
tiesībspējīga veikt šādas darbības
Šī garantēšana nekādā citā mērā negarantē dotā
transfera tiesiskumu.
Pants 8 – 313 definē finansu starpnieku – tas
ir banka, brokeris, norēķinu korporācija vai cita persona (vai persona, kuru
norādījusi kāda no iepriekšminētajām), kas veicot savu parasto uzņēmējdarbību
ved vērtspapīru kontus saviem klientiem un pilda šos pienākumus. Finansu
starpniekam var būt tiesības ieķīlāt vērtspapīrus, kas atrodas uz klienta
konta.
Pants 8 – 314 nosaka, kurā brīdī ir jāveic
vērtspapīra transfers. Tas ir svarīgi lai palielinātu transakciju vispārējo
ātrumu.
Prasījuma tiesības pret vērtspapīra turētāju,
kas doto vērtspapīru ir ieguvis prettiesiski nosaka pants 8 – 315. Personai,
kuras intereses ir aizskartas ir tiesības:
·
Pieprasīt no aizskārēja īpašuma
prettiesiski iegūto vārda vērtspapīru
·
Iegūt savā īpašumā jaunu vārda
vērtspapīru, kas satur tādas pašas tiesības kā sākotnējais vērtspapīrs, vai arī
daļu no šīm tiesībām
·
Pieprasīt izdot instrukciju, kas
nodrošinātu viņam vai viņa norādītai personai tiesības iegūt bezvārda
vērtspapīru ar tādām tiesībām vai daļu no tām, kādas bija sākotnēji
·
Piedzīt zaudējumus
Ja nav citas vienošanās bezvārda vērtspapīra
atsavinātājam (8 – 316) ir pienākums dot visus datus, kas ieguvējam ir
nepieciešami, lai reģistrētu vērtspapīru transferu, ieķīlāšanu vai atbrīvošanos
no ķīlas.
Pants 8 – 317 nosaka, ka kreditoru prasījuma
tiesības pret vērtspapīra turētāju ir īstenojamas tikai caur tiesu.
Ja aģents ir saņēmis norādījumus no
augstākstāvošā un veicis transakciju, viņš nav atbildīgs par piesavināšanos,
kas tā rezultātā radusies un ir uzskatāms par labticību saskaņā ar pantu 8 –
318.
Pants 8 – 320 nosaka kādā kārtībā notiek
vērtspapīru trnasferi centralizētās uzskaites sistēmā.
Nodrošinātas intereses vērtspapīrā var tikt
izpildītas piespiedu kārtā un var tikt izpildītas tikai tad, ja tas ir nodots
nodrošinātajai pusei.
Reģistrācija(4.daļa)
8.sadaļas 4.nodaļa nosaka vērtspapīru
reģistrācijas kārtību un to, kuram no transfera dalībniekiem ir jāveic
reģistrācija.
Emitentam ir pienākums piereģistrēt
vērtspapīru transfera, ieķīlāšanas vai atsvabināšanās no ķīlas gadījumā:
1.
Indosamenta uzrakstu ir izdarījusi
attiecīgā persona
2.
Ir dota saprātīga garantija tam,
ka norādītie indosamenti ir autentiski un spēkā esoši
3.
Emitentam nav jānoskaidro konkurējošo
interešu eksistence
4.
Ir ievērotas visas normas saistībā
ar nodokļu piedzīšanu
5.
Transfers, ieķīlāšana vai
atsvabināšanās no ķīlas ir faktiski tiesiski, vai arī ir labticīgā ieguvēja
labā
Emitents var pieprasīt visu indosamenta
uzrakstu autentiskuma garantijas (8 – 402).
Pants 8 – 403 nosaka emitenta darbības sakarā
ar konkurējošām interesēm. Viņam pēc vērtspapīra uzrādīšanas reģistrācijai ir
jāpārbauda konkurējošo interešu esamība, ja
·
Par tādu interešu esamību ir
saņemts rakstisks ziņojums
·
Emitents ir uzskatāms par
informētu par šādu interešu esamību
Ja vien to nenosaka kāda nodokļu aplikšanas
norma, emitents nenes atbildību īpašnieka priekšā par zaudējumiem, kas radušies
transfera, ķīlas vai atsvabinājuma no ķīlas reģistrācijas rezultātā. Ja emitents
ir reģistrējis transferu, bet viņam nav bijušas tiesības to darīt, tad viņam
pēc pieprasījuma ir pienākums izdot analoģisku vērtspapīru īstajam īpašniekam
(8 – 405).
Ja vārda vērtspapīrs ir pazudis, iespējams
iznīcināts vai to prettiesiski ieguvusi cita persona, bet īpašnieks par to
nepaziņo emitentam saprātīgā laika posmā pēc iepazīšanās ar faktu tad īpašnieks
zaudē īpašuma tiesības.
Savukārt, ja īpašnieks laicīgi paziņo par šo
faktu, tad emitentam ir pienākums izsniegt jaunu vārda vērtspapīru (8 – 405).
Ja kāda persona darbojas galvotāja lomā par
aģentu, tad tā nes atbildību par to, ka aģents pienācīgi pildīs savus
pienākumus (8 – 406).
Vērtspapīru konvertējamību nosaka pants 8 –
407. Šinī pantā minētās darbības nedrīkst veikt emitents. Nododot vārda vērtspapīru
emitentam vērtspapīra īpašniekam jāsaņem no emitenta ekvivalentas vērtības
nevārda vērtspapīru.
Visbeidzot pants 8 – 408 nosaka paziņojumu
kārtību par bezvārda vērtspapīriem. 2 darba dienu laikā pēc reģistrācijas
emitentam jāpaziņo jaunajam reģistrētajam īpašniekam par šo faktu.
Secinājumi
Jau vairāk kā pus gadsimtu UCC 8.sadaļa ir ASV
likumdošanas sastāvā. Neskatoties uz to, tajā vēl ir daudz nepilnību. Proti, tā
ir ļoti grūti lasāma un nav pilnībā saprotama pat cilvēkiem, kam angļu valoda
ir dzimtā. Šās sadaļas autori ir saņēmuši daudzus ieteikumus un tie ir ņemti
vērā jaunākajā 8.sadaļas 1994.gada versijā Tai pat laikā šī sadaļa ir veiksmīgi
regulē fondu tirgu.
Izmantotā literatūra
·
http://www.law.cornell.edu/ucc/8/
·
Единообразный
торговый кодекс США, Maskava, 1996
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru