Saturs
Ievads…………………………………………………………………………..…3
1. Eiro ieviešanas pozitīvās ietekmes uz uzņēmējdarbību...…………..…5
1.1.
Valūtas konvertēšanas izmaksu samazināšanās ...…………..…5
1.2.
Kursu svārstību iekšējā tirgū izzušana ……....………………..…5
1.3. Procentu likmes samazināšanās un izlīdzināšanās ...……….....6
1.4.
Iekšējā konkurence...………………………………………………..7
1.5. Konkurence un to līdz šim kavējošie faktori ...…………...…….8
1.6. Valsts fiskālās politikas ietekme ……………………….………....9
1.7. Uzņēmumu īgumu kontinuitāte..………………………………….10
1.8. Eiro stabilizācija…………………………………………………..…10
1.9. Investīciju pieaugums..…………………………………………..…11
1.10. Valdības monetārās politikas ietekme ……………...……….....12
2. Negatīvā ietekme no eiro ieviešanas……………………………………...14
2.1. Izmaksas……………………………………………………………....14
2.2.
Banku darbība.……………………………………………………….14
2.3.
Automātisko preču izplatītāju maiņa.…………………………….15
2.4.
Elektroniskās datu apstrādes sistēmas pielāgošana.…………...16
3.Eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas uzņēmumiem……………………...18
Secinājumi un priekšlikumi…………………………………………………...21
Izmantotās literatūras sarakts………………………………………………....24
Ievads.
Ikviens jau noteikti būs dzirdējis
par eiro. Liela ažiotāža ap to tika sacelta īsi pirms tā ieviešanas bezskaidrās
naudas norēķinos, kas notika 1999. gada 1. janvārī un tad vēl jo lielākas
diskusijas, kuras tikai nesen kā sāka pieklust, kad eiro visai strauji zaudēja
vērtību attiecībā pret ASV dolāru. Saprotams kāpēc par to interesējas rietumu
prese – tas viņus tieši ietekmē, bet kā tad ir ar mums. It kā jau pirmajā
acumirklī gribas apgalvot, ka tas mūs nekādi neskar, bet kaut vai tikai tāds
apsvērums, ka viena no šīm valstīm ir Vācija, kas ir milzīga valsts un ar kuras
uzņēmējiem arī Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi veic dažu labu darījumu.
Nenoliedzami, ka ne tikai Vācija, bet arī visas pārējās Eiropas Savienības
valstis ir ekonomiski augsti attīstītas un tādēļ to attīstība un izaugsme pie
pastāvošās uzņēmējdarbības globalizācijas vairāk vai mazāk ietekmēs tādu mazu valstiņu
kā Latvija.
Šī darba mērķis ir noskaidrot kāda
ietekme eiro ieviešanai varētu būt uz uzņēmējdarbību vairāk tieši pašās rietumu
valstīs, lai pēc tam ikviens izdarot loģiskus secinājumus varētu nonākt pie tā
kāda ietekme eiro ieviešanai būs uz mūsu pašmāju uzņēmumiem.
Lai sasniegtu iepriekš izvirzīto
mērķi ir jāveic attiecīgi uzdevumi. Kā pirmais, ir sameklēt un iepazīties ar
pieejamo informāciju. Kad šis uzdevums būs veikts, tad kā nākamais ir iegūtās
informācijas cītīga analizēšana.
Protams, to ir visnotaļ grūti paveikt, jo
tieši šobrīd ir tas moments, kad šinī jautājumā viss veidojas un iegūst aizvien
tveramākus apveidus un ik brīdi papildus nāk jaunas atziņas un domas, bet
autoram ir jācenšas, balstoties uz profesionāļu izvirzītajām prognozēm un iepriekšējiem
pētījumiem un saviem spriedumiem kā arī uz to informāciju, kura ir tā rīcībā
par pašreiz reāli notiekošajiem procesiem, to apvienojot izdarīt savas
prognozes. Kā jau minēju tas ir grūts darbs, lai neteiktu pārdrošs, jo, izdarot
prognozes, ir bezjēdzīgi ilgi pētīt un iedziļināties pieejamajā informācijā, jo
pretējā gadījumā informācija, kas ir jūsu rīcībā ir novecojusi un var parādīt
tikai to vai tas, ko jūs šodien esiet izdomājis sakrīt ar vakar notikušo.
Cilvēkus vienmēr daudz vairāk ir interesējis jautājums, kas būs un nevis kas
ir, tieši tādēļ arī centīšos sniegt nelielu ieskatu par to interesentiem un arī
pats sev. Galvenokārt informāciju, kura tika izmatota darbā ir iegūta
internetā, jo tas ir visātrākais informācijas izplatīšanas veids, kāds man ir
pieejams. Vērā ņemams faktors ir arī tas, ka internetā pieejamā informācija ir
ļoti plaša un tādā veidā dod zināmas priekšrocības izdarot secinājumus.
i.tabulai
Sekojošā tabula parāda
Eiropas Savienības lielumu un nozīmību.
|
Atskaites gads: 1997
|
Eiro zeme
|
ES kopā
|
ASV
|
Japāna
|
|
Iedzīvotāji (miljonos)
|
290,4
|
374,1
|
267,9
|
126,0
|
|
Platība 1997 (in 1000 km2)
|
2 365,0
|
3 234,2
|
9 372,6
|
377,8
|
|
Nominālais IKP (miljardos ECU)
|
5 548,1
|
7 132,3
|
6 896,5
|
3 708,4
|
|
Bruto IKP (procentos no pasaules IKP)
|
19,4
|
24,6
|
19,6
|
7,7
|
|
Reālā IKP pieaugums (procentos)
|
2,5
|
2,7
|
3,8
|
1,0
|
|
Bezdarbnieku līmenis (% attiecībā pret darba
spējīgiem)
|
11,6
|
10,6
|
4,9
|
3,4
|
|
Īstermiņa procentu likme (procentos)
|
4,4
|
5,1
|
5,6
|
0,7
|
|
Ilgtermiņa procentu likme (procentos)
|
5,7
|
5,9
|
5,9
|
1,7
|
|
Finansēšanas saldo (procentos no IKP)
|
-2,5
|
-2,4
|
-0,3
|
-3,4
|
|
Bruto parāds (procentuāli no IKP)
|
75,2
|
72,1
|
63,1
|
99,7
|
Augstāk stāvoša tabula visnotaļ labi parāda to, cik liela
ietekme ir Eiropas Savienībai un Eiro zonai salīdzinājumā ar pasaules lielākajām ekonomiskajām vienībām.
Kā redzam tās rādītāji īpaši neatšķiras no ASV un Japāna raksturojošajiem
lielumiem.
1. Eiro ieviešanas pozitīvās ietekmes uz uzņēmējdarbību
1.1. Valūtas konvertēšanas izmaksu
samazināšanās
Vienotas valūtas ieviešana, kas
pašlaik norit monetārajā savienībā, bet ar mērķi ieviest to visā Eiropas
Savienībā, ir loģiski pamatots, mērķtiecīgs iekšējā tirgus papildinājums un
tādā veidā tiks stiprināta Eiropas ekonomika pasaules mērogā. Pašā Eiropas
Savienības iekšienē vairs nebūtu tādi maksājumi, kas saistīti ar valūtas maiņu,
transakciju un valūtas kursa izmaiņu rezultātā radušos izdevumu segšanu. Tas
gan, protams, neattiecas uz starptautisko tirdzniecību ārpus monetārās
savienības, kaut gan arī uz to daļēji varētu būt attiecināmi šie paši spriedumi.
Tādā veidā tiktu radīta lielāka noteiktība, kas atvieglotu ilglaicīgu
investīciju plānošanu, un būtu arī ievērojama izdevumu ekonomija. Tā piemēram, izbraucot cauri visai Eiropas
Savienībai un katrā tās dalībvalstī samainot valūtu, tā galu galā būs zaudējusi
33% no savas sākotnējās vērtības.
1.2. Kursu svārstību iekšējā tirgū
izzušana
Pie līdzšinējām valūtas kursu svārstībām, kādas Eiropas Savienības dalībvalstīs bija līdz šim, nebija iespējams nodrošināt pietiekošu stabilitāti, lai nodrošinātu pilnīgu Eiropas ekonomiskas izaugsmes potenciāla izmantošanu. Piegādātājiem regulāri nācās pārrēķināt preces cenas, bija jāseko līdzi kursu svārstībām, lai pēkšņi nerastos zaudējumi tikai tādēļ, ka valūtas kurss nav bijis tāds kā bija paredzēts. Un tad, kad piegādātājs nevēlējās piegādāt, pieprasītājs to gribēja iegādāties. Šī iemesla dēļ radās zaudējumi no ekonomiskās attīstības kavēšanās, kuri tādā veidā teritorijā ar vienotu valūtu vairs nebūs iespējami.
1.3. Procentu likmes samazināšanās un izlīdzināšanās
Savukārt, tā iespaidā, ka viendabīgais kapitāla tirgus būs tik liels,
tika paredzēts, ka caurmērā ekonomikas un monetārās savienības valstīs, proti,
eiro zonā aizņēmuma procentu likme kritīsies, lai arī atsevišķām dalībvalstīm
varētu būt novērojams neliels procentu likmes kāpums. Kāpums sekojot datiem,
kuri ir 1.1. tabulā “Procentu likmes attīstība monetārās savienības dalībvalstīs”, loģiski
spriežot, bija sagaidāms Francijā, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, kur starpība
ar Itāliju ir vairāk kā 1%, bet arī ar Spāniju, Portugāli starpība ir 0,9%, kas
arī ir pietiekoši liela, lai sekotu attiecīga reakcija, pēc principa, ka
neviens nav pats sev ienaidnieks un izvēlas no sev reāli pieejamām iespējām
labāko (Consumers
always choose the best bundle they can afford)[1].
Vadoties pēc šī principa, var secināt, ka klienti centīsies iegūt kapitālu tur,
kur tas būs lētāks, bet tā rezultātā atsevišķos reģionos būtu straujš
pieprasījuma pieaugums un celtos kapitāla cena, respektīvi, procentu likme. Bet
kā varam redzēt jau minētajā 1.1. tabulā, 1998. gada otrajā pusē un 1999.gada
pirmajā pusē procentu likmes “Eirozemes” valstīs atšķiras ļoti minimāli –
maksimālā starpība ir 0,3%. Šī vienlīdzība ir izveidojusies nevis iespējamā
kāpuma rezultātā, bet gan tādēļ, ka visas valstis ir samazinājušas procentu
likmes un vienlaicīgi tās arī izlīdzinājušas.
1.1.
tabula[2]
Procentu likmes attīstība
monetārās savienības
dalībvalstīs.
Tāda reakcija no dalībvalstu puses
bija sagaidāma, lai nepieļautu potenciālās banku peļņas aizplūšanu uz
kaimiņvalstīm, jo diez vai kāda valsts būtu pieļāvusi dabiski veidojošos
kāpumu. Tās censtos piesaistīt sev pēc iespējas lielāku klientu loku. Tādā
veidā augstāk skatāmajā tabulā varam pārliecināties par to, ka teorija nepārprotami
darbojas arī praksē, pie tam visai precīzi.
1.4. Iekšējā konkurence
Pārejai uz trešo ekonomiskās un monetārās savienības fāzi gan
tieši, gan netieši ir ļoti nozīmīga un daudzpusēja ietekme uz Eiropas reģioniem
un komūnām. Tas īpaši skar ekonomikas struktūras politiku, budžeta un finansu
politiku, darba tirgus un sociālo politiku. Ekonomiskā un monetārā savienība
noteiks arī iekšējā tirgus kā vienas vienības kopējus konkurences noteikumus un
radīs jaunus izaicinājumus sadarbībai starp reģioniem un komūnām no vienas
puses un uzņēmumiem, kuri līdz šim ir bijuši to teritorijā, no otras. Kā arī
ievērojama pielāgošanās dažādos jautājumos ir paredzama reģionus un komūnas
pārvaldošajiem valsts orgāniem.
1.5. Konkurence un to līdz šim kavējošie faktori
Vienotās valūtas savienība aptvers ļoti lielu reģionu un kā
sekas tās izveidei ir gaidāma konkurences pastiprināšanās. Protams, eiro
ieviešanu vairāk kā negatīvu parādību uztvers tie reģioni, kurus līdz šim
pasargāja valūtu svārstības, jo potenciālajiem konkurentiem šis tirgus valūtas
kursa svārstību iespaidā bija grūti prognozējams un tādēļ kļuva mazāk
pievilcīgs, kas ir uzskatāms par iemeslu tam, ka līdz šim potenciālie
konkurenti atturējās no uzņēmējdarbības uzsākšanas šajos reģionos. Neapstrīdams
ir arī fakts, ka līdz eiro ieviešanai pastāv tāds bremzējošs faktors kā
transfērās izmaksas, proti, izmaksas, kas rodas veicot maksājumus citās valstīs
konkrētās valsts valūtā. Šie abi faktori izzudīs līdz ar to brīdi, kad eiro
reāli parādīsies apgrozībā, kas būs pozitīvi no konkurētspējīgo uzņēmumu redzes
viedokļa, jo tiem būs daudz vieglāk paplašināt savu noieta tirgu. Tas nozīmē,
ka izdzīvos stiprākie un veidosies veselīga uzņēmējdarbības vide, jo uzņēmumi
strādās ar augstāku atdevi vai arī būs spiesti mainīt savu darbības sfēru.
Šeit nenoliedzami rodas jautājums, vai šajos reģionos, kur
uzņēmumi līdz šīm izmaiņām būs dzīvojuši tādos kā “siltumnīcas apstākļos”
neradīsies pēkšņs, negaidīts bezdarbs? Uz to atbildot jāsaka, ka reālajā praksē
nav iespējamas tik krasas pārmaiņas, viss notiek pakāpeniski. Jaunienācējiem
vispirms ir jāapzina tirgus, tad jāuzsāk tur uzņēmējdarbība un tikai tad, ja
jau esošie uzņēmumi neko nedarīs konkurētspējas uzlabošanai, tiem nāksies
meklēt jaunu nodarbošanos. Lai arī tā ir primitīva shēma, redzam, ka tas nav
iespējams vienas dienas laikā un tādēļ nav sagaidāms, ka atsevišķos reģionos
veidosies straujš bezdarba pieaugums. Toties kā šeit skaidri saskatāms, kopumā
ņemot, ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā uzlabosies.
1.6. Valsts fiskālās politikas ietekme
Tomēr daļai uzņēmumu varētu rasties
problēmas arī samērā īsā laika periodā pēc transfēro izmaksu izzušanas. Proti,
pierobežas reģionos, kur atšķirīgu apstākļu rezultātā, kas saistīti ar valsts
nodokļu un nodevu kā arī dažādu atvieglojumu un subsīdiju politiku (kā
piemēram, atšķirīgs akcīzes nodoklis), identiskām vai viegli aizvietojamām
precēm būs cenu atšķirības, patērētāji varētu doties iepirkties uz
kaimiņvalsti, jo praktiski nebūs nekādu šķēršļu, kas viņus varētu vēl aizkavēt
un atšķirības būs skaidri saskatāmas. Tas savukārt nozīmētu, ka atsevišķos
reģionos krasi samazinātos pieprasījums. Bet tas atkal neizbēgami novedīs pie
tā paša, proti, ka tirgus Eirozemē kļūs vienveidīgāks, viendabīgāks, jo
nevienas valsts valdība nav ieinteresēta, ka tās teritorijā esošie uzņēmumi nav
konkurētspējīgi, jo tādā veidā aizplūst līdzekļi, kuri varētu palikt valstī.
Tādēļ arī darīs visu, lai novērstu nevajadzīgos, pat nepieļaujamos šķēršļus. Kā
loģisks solis no attiecīgo valdību puses, tā pat kā jau aplūkotajā jautājumā
par procentu likmēm, būtu šo nodevu, nodokļu samazināšana tādā pašā līmenī kā
pārējām kaimiņvalstīm. Tikai tādā veidā valsts varētu nodrošināt “saviem”
uzņēmumiem, vienādu izejas pozīciju ar kaimiņvalstu uzņēmumiem. Tas savukārt
nodrošinātu lielākus ieņēmumus no nodokļiem, ne tā kā gadījumā, ja šiem
uzņēmumiem būtu ļoti mazs apgrozījums vai tie pilnībā bankrotētu.
1.7. Uzņēmumu līgumu kontinuitāte
Cilvēkus māc šaubas vai eiro ieviešana neradīs tādas
problēmas, kā piemēram, līgumu spēkā neesamība, jo līgumos nav minēts eiro, bet
gan kādas noteiktas valsts nacionālajā valūtā. Tādēļ uzņēmēji pārskata esošos
līgumus. Bet šinī sakarā pieņemti jauni likumi, kas atrunā dažādus jautājumus
šajā sakarā. Pilnīgi nekādām problēmām nevajadzētu būt pašā Eiropas Savienībā
un valstu starpā, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ir sarežģītāk,
ja sadarbības partneris ir no kādas valsts, kura nav Eiropas Savienības
sastāvā, jo tādā gadījumā attiecīgā persona kopš eiro ieviešanas bezskaidras
naudas norēķinos var atteikties akceptēt maksājumus, kuri veikti eiro.[3]
Bet pastāv arī tāds jēdziens kā līguma kontinuitāte jeb nepārtrauktība un tā
paredz, ka visi līgumā paredzētie punkti paliek spēkā, visas summas pēc Eiropas
Centrālās bankas noteiktā valūtas kursa pārrēķinot uz eiro. Protams, strīdus
gadījumā abām pusēm jāvienojas
1.8. Eiro stabilizācija
Tiek sagaidīts, ka Eiropas kopējā valūta internacionālajā
naudas apritē ieņems nozīmīgu vietu, līdzīgi kā tas ir ar pašlaik Eiropā
pastāvošajām naudas vienībām. Daudzos darījumos eiro pat varētu izkonkurēt ASV
dolāru, ko līdz šim bija izdevīgi izmantot kā visur atzītu, stabilu naudas
vienību, bet tagad būs eiro, kas būs ļoti ērts tādā ziņā, kā aptvers ļoti lielu
ekonomiski spēcīgu un aktīvu reģionu. Protams, šeit uzreiz skeptiski var bilst,
ka eiro ne tuvu nav tik stabils kā ASV dolārs. Tomēr tās ir īslaicīgas
problēmas, kuras novērojamas tieši pašā ieviešanas fāzē, kad vēl nav pilnīgi
skaidrs mehānisms kā viss darbojas, kad atklājas vēl nepārdomātās vietas, kādas
neapšaubāmi pastāv, un kaut arī teorētiski ir zināms kā dažādās situācijās
vajadzētu rīkoties, tomēr šie līdzekļi un metodes vēl ir svešas. Toties, kad
mehānisms sāks darboties atbrīvotāk, eiro kurss attiecībā pret citām valūtām un
to skaitā arī ASV dolāru noteikti nostabilizēsies. Arī laika faktors šeit spēlē
noteiktu lomu, jo kā jau tagad varam novērot eiro ir beidzis savu straujo
kritumu un palēnām svārstās ap vienu kaut kādu noteiktu vērtību. Tas nenozīmē,
ka eiro ir nostabilizējies, vēl varētu sekot virkne straujāku izmaiņu, kamēr
pilnībā būs pabeigta tā ieviešana.
1.9. Investīciju pieaugums
Tādēļ ka monetārās savienības dalībvalstīs būs novērojama
cenu stabilizācija un izzudīs daudzi līdz šim bijušie valūtas riski,[4]
Eiropas reģionos ir sagaidāma investīciju palielināšanās, kuras iezīmēs
izdevīgi ražošanas faktori[5].
Investīciju pieaugums varētu rasties arī pateicoties noteiktajām normām, kurām
jābūt izpildītām, lai varētu būt monetārās savienības dalībvalsts. Šīs normas
ir noteiktas no triju dalībvalstu ar labākajiem rādītājiem pa katru konkrēto
aprēķinot aritmētisko vidējo un pieskaitot noteiktu konstanti. Tā piemēram,
inflācijas norma uz 1998.gadu bija 2,7%, kas ir no Austrijas 1,1%, Francijas
1,2% un Īrijas 1,2% rādītājiem aprēķinot aritmētisko vidējo, kas aptuveni ir
1,2% un pieskaitot 1,5%. Līdzīgi ir iegūta procentu likmes norma 7,8%, u.c. Šīs
normas rada noteiktības un drošības sajūtu, jo situācija šinī reģionā kļūst
prognozējamāka, jo katra atsevišķa valsts darīs visu iespējamo, lai iekļautos
šajās normas. Arī tas, ka nelabvēlīgu apstākļu ietekmē, šie rādītāji un normas
varētu pasliktināties, bet vienmēr tās tiks aprēķinātas pēc labākajiem
rādītājiem un tādēļ ļaunums būs minimāls.
1.2. tabula
Dalībvalstu
galvenie ekonomiskie rādītāji.
|
|
Inflācija1)
|
Procentu
likme2)
|
Budžeta
deficīts3)
|
Valsts
parāds3)
|
|
Par laika posmu:
|
07/98
līdz 06/99
|
1998
|
1998
|
|
|
Beļģija
|
0,9
|
4,3
|
1,3
|
117,3
|
|
Vācija
|
0,4
|
4,1
|
2,0
|
61,1
|
|
Somija
|
1,0
|
4,4
|
+1,0
|
49,6
|
|
Francija
|
0,5
|
4,2
|
2,9
|
58,5
|
|
Īrija
|
2,3
|
4,3
|
+2,3
|
52,1
|
|
Itālija
|
1,7
|
4,4
|
-2,7
|
118,7
|
|
Luksenburga
|
0,6
|
4,3
|
+2,1
|
6,7
|
|
Nīderlande
|
1,8
|
4,2
|
0,9
|
67,7
|
|
Austrija
|
0,4
|
4,3
|
2,1
|
63,1
|
|
Portugāle
|
2,5
|
4,4
|
2,3
|
57,8
|
|
Spānija
|
1,8
|
4,4
|
1,8
|
65,6
|
|
Pieļaujamā norma
|
1,9
|
6,2
|
3,0
|
60,0
|
|
1) Mērīts attiecībā pret saskaņoto
patērētāju preču indeksu
2) Ilgtermiņa kapitāla likme. 3) Attiecībā pret iekšzemes kopproduktu; Ko regulē Māstrihtas līgumā noteiktie ierobežojumi; (pārpalikums: +) |
||||
Ieviešot eiro, kas Eiropas monetārās savienības dalībvalstu
atšķirīgās valūtas sakopos vienā, samazināsies arī valūtu risks. Kompānijām būs
drošāk darboties ar eiro, nebaidoties no neparedzētām, straujām tā kursa
svārstībām, nekā darboties ar vairākām nacionālajām valūtām, no kurām ikviena
var kļūt nestabila. Šeit, protams, ir priekšnosacījums, ka vispirms ir
jāsagaida eiro nostabilizēšanās.
1.10. Valdības monetārās politikas ietekme
Varam aplūkot arī valstu nozaru kā
lielu, kopēju elementu konkurētspēju. Līdz šim daļai nozaru atsevišķās valstīs
ir bijušas problēmas, runājot tieši par konkurētspēju. Viens no faktoriem, kas
to var spēcīgi ietekmēt ir tā dēvētais valorizācijas slogs. Proti, valsts ir
mākslīgi izveidojusi un turējusi samērā augstu valūtas kursu, kas savukārt
neapšaubāmi ir apgrūtinājis uzņēmumus, jo citām valstīm ar “lētu valūtu” bija
visnotaļ izdevīgi importēt uz šīm valstīm. Aplūkojot šo jautājumu no šāda
redzesviedokļa, ieguvēji no eiro ieviešanas ir atsevišķu valstu nozares ar
augsti attīstītām, kvalitatīvām tehnoloģijām, nozares, kur īpaša uzmanība tiek
pievērsta dažādām izmaksām uz vienu vienību, lai veidotu konkurētspējīgu cenu
politiku un tādā veidā paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju. Tās nozares, kuras
nav darbojušās pēc šādiem principiem vai nav tos ievērojuši tik strikti, līdz
šim ir aizsargājusi valorizācija. Savukārt, piemēram, Vācijas rūpniecība
caurmērā, pateicoties attīstītajām, kvalitatīvajām tehnoloģijām ir ar augstu
konkurētspēju, kas tai, neskatoties uz valorizācijas traucējošo efektu, arī
līdz šim ir ļāvis veiksmīgi konkurēt. Vācijas rūpniecība un tai attīstības ziņā
līdzīgās nozares pilnā mērā varēs izmantot savas priekšrocības tikai pēc eiro
ieviešanas, kad valorizācija zaudēs savu ietekmi, iegūstot lielākas tirgus
daļas, gūstot lielāku peļņu, tās varēs baudīt savu investīciju augļus. Kārtējo
reizi ir redzams, ka eiro ieviešanas rezultātā palielināsies konkurence, kas ir
uzskatāms par pozitīvu pavērsienu. Eksperti apgalvo, ka jau tagad atsevišķās
dalībvalstīs ir novērojama tehnoloģiju uzlabošana un lielāka vērība tiek
piegriezta izmaksām uz vienu vienību. Ja arī īsā laika posmā varētu rasties
darbaspēka pārstrukturizēšanās, tad ilgākā laika posmā, tā rezultātā gan
monetārās un ekonomiskās savienības, gan kopējās Eiropas savienības
ekonomiskais stāvoklis uzlabosies un palielināsies arī konkurētspēja attiecībā
pret pārējam pasaules valstīm.
2. Negatīvā ietekme no eiro ieviešanas
2.1. Izmaksas
Jaunās valūtas ieviešana radīs lielas
izmaksas bankām, uzņēmumiem kā arī valsts iestādēm. Kopējās ieviešanas izmaksas
ir grūti aplēšamas. Pēc Eiropas komisijas novērtējuma eiro skaidrās naudas
ieviešanas un nacionālo valūtu izņemšana no apgrozības izmaksas varētu būt
aptuveni 0,3% no kopējā Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta, un tas ir 20
līdz 25 miljardi ECU (13 līdz 16,5 miljardi Ls). Tomēr šīs izmaksas vēl
neietver banku un uzņēmumu naudas automātu nomainīšanas izmaksas. Sekojot
Eiropas banku savienības prognozēm izmaksas, kuras rodas Eiropas
kredītiestādēm, sastāda aptuveni 15 līdz 19 miljardus Vācijas markas (aptuveni
5 līdz 6,5 miljardi Ls). Piemēram, “Westdeutsche Landesbank AG” bankas pārejas uz eiro
izmaksas tiek prognozētas aptuveni 200 miljoni Vācijas marku (65 miljoni Ls)
apjomā.
2.2. Banku darbība
Neskatoties uz mūsdienu tehnoloģisko
attīstību, kas sniedz iespējas nosūtīt informāciju uz vistālāko zemeslodes
punktu dažu minūšu laikā, nenoliedzams ir fakts, ka bankas savas operācijas
veic samērā lēni[6].
Piemēram, kontinentālie pārskaitījumi var ieilgt pat nedēļu. Tieši šinī ziņā
varētu rasties problēma, kas varētu būt aktuālas tieši tagad – pārejas posmā uz
eiro. Bezskaidras naudas norēķinos pašlaik katrai no “Eiro zemes” dalībvalstīm
pastāv divas paralēlas valūtas – nacionālā valūta un eiro, kuras abas tiek
uzrādītas atskaitēs. Tas ir visai darbietilpīgi un varētu palēnināt banku
darbības procesu. Tas savukārt ir tieši saistīts ar uzņēmumiem, kuri gaida
pārskaitītās summas. Uzņēmumos palielinās debitoru parādi, kas rada lielāku
nenoteiktību. Atsevišķos gadījumos iegādājoties preces uzņēmumam var nebūt
pieejamas kredītiespējas, kas nozīmē, ka jānorēķinās uzreiz, tātad vajadzīga
nauda. Lai nebūtu jāpārtrauc uzņēmuma darbība, protams, var paņemt īstermiņa
kredītu, kas uzņēmumam rada papildus izmaksas. Var būt arī situācija, ka
norēķinoties noteikta termiņa ietvaros ir iespējams saņemt atlaides, bet nav
iepējams veikt maksājumu, jo nauda, ko uzņēmumam pārskaitījis klients, vēl “ir
ceļā”. Arī tās ir uzskatāmas par izmaksām, kuras ir radušās potenciālo iespēju
neizmantošanas dēļ.
2.3. Automātisko preču izplatītāju
maiņa
Nākamā problēma, kas varētu rasties
uzņēmumiem, kuri izplata preces ar pārdošanas automātu palīdzību (piemēram,
atspirdzinošo dzērienu automāti), ir šo iekārtu maiņa. Viens no faktoriem ir
jau minētās izmaksas, ko vēl varētu uzskatīt par sava veida investīciju. Tad
otrs faktors ir neatbildēts jautājums, kad tieši mainīt šo mehānismu. Pēc 2001.
gada 31. decembra, kad reāli apgrozībā parādīsies eiro, būs situācija, kad
paralēli katrā dalībvalstī apgrozībā būs divas valūtas. Protams, ka sākotnēji
patērētājiem vēl būs nacionālās valūtas rezerves, no kurām tie centīsies
atbrīvoties. Bet cik veikli noritēs eiro izplatīšana? Tas pat no tehniskā
viedokļa ir sarežģīts pasākums, jo sākotnēji nepieciešamo 13 miljardu banknošu
iespiešanu tīri tehniski iespējams pabeigt tikai 2001. gada septembrī, monētu
izgatavošana ir vēl darbietilpīgāka. Kad ieviest jauno preču izplatītāju, lai
optimāli apmierinātu patērētāju vajadzības un lai nerastos situācija, ka
nokavētas vai pārāk agras iekārtu maiņas rezultātā tiek zaudēti klienti, kuri
aiziet pie konkurenta un iespējams vairs arī neatgriežas.
Neskatoties uz to, ka ir izkalkulēts, kad būtu
vēlams ieviest ar eiro darbojošos automātu, var rasties problēma ar jauna
automāta ieviešanu, jo jau tagad uzņēmumi, kuri nodarbojas ar šo ierīču
izgatavošanu ir pārslogoti un atbildīgas personas kā mierinājumu min tieši to,
ka pastāvēs divas valūtas, kas nozīmē, ka ne visām preču izplatīšanas ierīcēm
jātiek nomainītām jau ar 2002. gada iestāšanos.
2.4. Elektroniskās datu apstrādes
sistēmas pielāgošana
Izplatīta parādība ir elektroniska
datu apstrādes sistēma uzņēmumā. Kā liecina līdz šim veiktās izpētes finansu
pakalpojumus sniedzošajos uzņēmumos un arī dažos ražošanas uzņēmumos 80%
gadījumu programmas ir jāpārveido, jāpielāgo eiro ieviešanai. Vidējos un mazos
uzņēmumos šis process vidēji aizņem divus gadus. Seši mēneši paiet analizējot
esošo sistēmu, nākamie divpadsmit mēneši nepieciešami sistēmas pārveidošanai un
vēl seši mēneši sistēmas darbības pārbaudei. Pie tam savlaicīgu dabu veikšanu
šinī jomā aizkavēja resursu trūkums, jo lielākā daļa visu datrorspeciālistu savu
uzmanību un darbību bija veltījuši 2000. gada datorproblēmai. Pie tam Eiropā
pašreiz ir 18 miljoni “viena cilvēka uzņēmumu”, proti, uzņēmumi, kuros visu
elektronisko datu apstrādes sistēmu uzrauga viens cilvēks. Šim cilvēkam
uzņēmumā bija pārslogots darbalaiks, lai novērstu 2000. gada datorproblēmu, un
tagad šim pašam cilvēkam jāmēģina tikt galā ar visas sistēmas pārveidošanu. Pie
tam viņam ir jānovērš arī tekošās problēmas, kuras darbības gaitā rodas
uzņēmumā. Lielākai daļai šo uzņēmumu ir arī ierobežoti līdzekļi, lai varētu
piesaistīt eksternus speciālistus. Laiks ir visai ierobežots, jo monetārās
savienības dalībvalstīs visas atskaites un aprēķini jau ar 2002. gada
iestāšanos notiks eiro kā arī tas, ka darbiniekiem būs ļoti maz laika, lai
iepazītos ar jaunajām programmām. Rezultātā varētu būt palēnināta jeb traucēta
uzņēmumu plānošana, kas varētu kavēt veiklu, bez traucējumu uzņēmumu darbību.
Taču tas ir tikai mazos un vidējos uzņēmumos, bet ko darīt lielajiem
uzņēmumiem, kuru sistēmas pārveidošanai ir nepieciešams ieguldīt daudz vairāk
laika? Šis jautājums paliek atklāts. Tikai viens ir skaidrs – jācenšas pēc
iespējas ātrāk sakārtot savu elektronisko datu apstrādes sistēmu, lai pēc
iespējas vairāk novērstu dažādu problēmu rašanos, kas varētu būt saistīta ar
sistēmas neatbilstību jaunajiem apstākļiem.
3.Eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas uzņēmumiem
Latvija nav izolēta no visas pārējās pasaules tādēļ sagaidāms, ka eiro
ieviešana ietekmēs arī Latviju. Nenoliedzami, ka pie pastāvošās globalizācijas
gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī uzņēmumiem ir dažādi sakari ar citām
valstīm un to starpā arī ar Eiropas monetārās savienības valstīm. Viena no
priekšrocībām, kas varētu parādīties skarā ar eiro ieviešanu ir vieglāka
pārvietošanās un darījumu veikšana eiro zonā gan uzņēmējiem, gan arī
privātpersonām, ko izraisa lielā valūtu daudzumu atkrišana. Īpaši aktīvām
personām, kuras regulāri uzturas šinī reģionā, noteikti būtu pat jēgpilni
izveidot savas eiro rezerves, lai ik reizi, kad tie turp dodas, nebūtu jāveic
valūtas maiņa un neciestu no tā zaudējumus.
Tomēr lielākā daļa uzņēmēju noteikti apgalvotu, ka tas ir salīdzinoši
visai nenozīmīgs faktors. Tie uzņēmumi, kuri sadarbojas ar eiro zonā esošajiem
uzņēmumiem, atzīs, ka daudz lielāku ietekmi uz viņu darbību atstāj tāds faktors
kā eiro kursa krišanās. Lai labāk izprastu šo jautājumu, aplūkosim virkni
dažādus jautājumus, kuri ar to ir tieši saistīti.
·
Līdz ar eiro ieviešanu bezskaidras
naudas norēķinos 1999.gada 1.janvārī visas vienpadsmit Eiropas monetārās
savienības dalībvalstu valūtas tika fiksētas nemainīgā attiecībā pret eiro. Tas
savukārt nozīmē, ka, krītoties eiro kursam, krīt arī visu šo valstu valūtas
kursi.
·
Krītot eiro kursam un līdz ar to
arī attiecīgajiem nacionālo valūtu kursiem, visi, kas atrodas ārpus eiro zonas,
centīsies atbrīvoties no rezervēm, kuras ir izveidotas šinīs valūtās un,
piemērām, Vācijas marka sastāda 15% līdz 20% no kopējām oficiālajām rezervēm.
Savukārt pēc tam, kad attiecīgās personas būs atbrīvojušās no “nevēlamajām”
valūtām, tām radīsies jautājums par šo līdzekļu ieguldīšanu citās valūtās un kā
pievilcīgākās dotajā momentā nenoliedzami varētu minēt ASV dolāru un Japānas
jēnu, kuras ir stabilas un līdz ar to arī pievilcīgas valūtas, tomēr ASV dolārs
ir galvas tiesu priekšā jēnai, jo ir vairāk atzīts. Kā rezultāts šīm pārmaiņām
ir lielāks pieprasījums pēc ASV dolāra un līdz ar to tā kursa celšanās.
·
Lielu daļu izejvielu Latvijas
uzņēmumi iepērk ārzemēs un dažādu iemeslu dēļ (piemēram, partnera neuzticība
salīdzinoši jaunai valūtai, vienkāršības dēļ, lai izvairītos no valūtu, ar
kurām rīkojas, daudzveidības, u.c.) bieži šīs iepirkšanas cenas ir noteiktas
tieši ASV dolāros. Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem, kuri savu produkciju
nerealizē ASV dolāros, bet gan citās valūtās? Tas nozīmē, ka dolāra kursa
paaugstināšanās rezultātā izejvielu iepirkšana kļūst dārgāka un līdz ar to arī
pieaug produkcijas pašizmaksa, kas samazina produkcijas kā preces
konkurētspēju.
·
Gadījumā, ja uzņēmums savu
produkciju realizē eiro zonā un ir noslēdzis līgumu, ka cena ir noteikta eiro
vai kādā no nacionālajām valūtām, tad iegūstam visai līdzīgu situāciju. Līdz ar
eiro kursa krišanu Latvijas uzņēmumiem samazinās ieņēmumi, jo pārrēķinot to
pašu daudzumu eiro latos, šī vērtība tagad ir ievērojami mazāka kā eiro
ieviešanas sākumā. Bet kas gan ir tad, ja izpildās gan šis gan iepriekšminētais
faktors?
·
Tirdzniecība ar Eiropas Savienības
valstīm sastāda aptuveni 54% no Latvijas ārējās tirdzniecības, bet tiesa gan
aptuveni trešā daļa no tā ir ar eiro zonā neietilpstošām valstīm:
Lielbritāniju, Dāniju un Zviedriju. Tomēr kaut arī ņemam vērā šo faktoru
tirdzniecība ar monetārās un ekonomikas savienību sastāda aptuveni 36% no visas
Latvijas ārējās tirdzniecības. Protams, ka ne jau visi darījumi tiek veikti eiro
vai šo valstu nacionālajās valūtās. Latvijā
kopējais ārējās tirdzniecības apjoms pārsniedz 80% no IKP. 47% no Latvijas
ārējās tirdzniecības darījumiem tiek veikti ASV dolāros un 33% - 11 "eiro
valūtās". Lielas svārstības ārvalstu valūtas tirgos, protams, negatīvi
ietekmētu starptautisko tirdzniecību, un pirmās cietējas būtu valstis ar
visatvērtāko tautsaimniecību. Šis apstāklis pelna nopietnu ievērību.
Secinājumi
un priekšlikumi
Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas rezultātā ir gaidāmas
dažādas izmaiņas un no iepriekš darbā aplūkotās informācijas varam izdarīt
sekojošus secinājumus:
1.
Tā rezultātā, ka attiecīgajā
reģionā tiks ieviesta vienota valūta, uzņēmumiem vairs nebūs dažādu kavēkļu,
kuri radās no tā, ka veicot darījumus
dažādās valstīs ar dažādiem partneriem, bija nepieciešams veikt virkni dažādu
valūtas operāciju. Šīm darbībām dabiski atkrītot uzņēmējiem kopumā samazināsies, bet, kas attiecas uz šo
reģionu, pilnīgi izzudīs izmaksas, kuras līdz šim bija praktiski neizbēgamas.
2.
Vienotas valūtas ieviešana padara
vienkāršāku cenu salīdzināšanu un kapitāla tirgū tas nozīmē, ka tiek atvieglota
un veicināta kapitāla plūsma. Kā sekas ir konkurences pieaugums un cenu
kritums, kas kapitāla tirgū nozīmē aizņēmuma procentu likmes samazināšanos, kas
uzņēmējiem nodrošinātu lētāka kapitāla ieguvi un līdz ar to samazinātos to
izmaksas, kas atvieglotu to darbību.
3.
Līdz ar to, ka šis reģions kļūs
pārskatāmāks, jo viss būs “mērīts” vienādās mērvienībās, proti, visas cenas būs
izteiktas eiro, tirgū palielināsies konkurence un tirgus palēnām kļūs
viendabīgāks, kā tas bija vērojams gadījumā ar kapitāla tirgu, kurs ir
elastīgāks un var ātrāk pielāgoties. Tā rezultātā, ka pastiprināsies konkurence
un tirgus būs pārskatāmāks, tirgū ir gaidāms investīciju pieplūdums, jo
potenciālajiem investoriem būs vieglāk
izanalizēt situāciju.
4.
No iepriekšējā punktā izdarītajiem
secinājumiem izriet, ka monetārās savienības zonā pastiprināsies konkurence.
Tas, savukārt, neizbēgami novedīs pie tā, ka vārgākie uzņēmumi būs spiesti vai
nu uzlabot savu konkurētspēju, vai arī tiem nāksies izbeigt savu uzņēmējdarbību
vai meklēt citu darbības jomu. Tas savukārt nozīmē, ka iekšējais tirgus
attiecībā pret ārpus eiro zonās esošajām valstīm kļūs konkurētspējīgāks, jo, kā
jau minēju, dabiskās atlases rezultātā vājākie atkritīs un izveidosies
“veselīga” uzņēmējdarbības vide.
5.
Būs novērojamas pārmaiņas
juridiskā skatījumā, jo nacionālo valūtu vietā nāk viena valūta - eiro. Šajā
sakarā ir ieteicams pievērst uzmanību līgumiem un pašu uzņēmēju drošībai ar
partneri noslēgt papildus vienošanos līgumu veidā, kur būtu atrunāta jaunā
situācija. Ieteicams arī iepazīties ar likumdošanu, kas atrunā šos jautājumus,
lai zinātu, ar kuriem partneriem potenciāli varētu būt problēmas un tās savlaicīgi
varētu novērst.
6.
Tā kā pārejas posmā katrā no
dalībvalstīm ir gan nacionālā valūta gan kopējā, tad bankām bieži vien ir
jāveic dubults darbs, lai varētu sniegt informāciju gan vienā, gan otrā vai arī
abās valūtās vienlaicīgi. Tādēļ ir sagaidāms, ka banku darbība kļūs lēnāka, kas
var būt liels kavēklis veiksmīgas uzņēmējdarbības veikšanai, jo uzņēmējiem var
būt visnotaļ grūti laicīgi izdarīt maksājumus, jo daļa līdzekļu savdabīga veidā
būs iesaldēti bankā.
7.
Eiro ieviešana ir saistīta ar
dažādiem tehniskas dabas jautājumiem. Ir jāpielāgo esošās tehnoloģijas jaunajai
valūtai. Tas, savukārt, prasa speciālistu iesaistīšanu, bet tā kā darba lauks,
kurā nepieciešami to pakalpojumi ir tik plašs, tad ir sagaidāms, ka viņi
nevarēs nodrošināt radušos pieprasījuma apmierināšanu un tādā veidā varētu būt
apgrūtināta attiecīgu uzņēmumu darbība, jo tie nevarētu pietiekoši veikli veikt
savas darbības plānošanu un tās pārbaudi, jo tas parasti ir veikts
automatizēti, kas kādu laiku varētu būt pat neiespējami.
8.
Sekojot tam, ka Latvijas uzņēmējus
vissmagāk skar tieši dažādu valūtu kursu atšķirības un to svārstības, jo
Latvija savā ziņā ir starp diviem lieliem blokiem ASV un ekonomiskās un
monetārās savienību, tad Latvijas uzņēmējiem var ieteikt slēgt uzmanīgus,
piesardzīgus līgumus, kas tādā veidā neitralizētu valūtas kursu svārstības. Visdrošāk būtu
noslēgt līgumus tā, lai visi līgumi, kuri saistīti ar vienu un to pašu preci,
būtu balstīti uz vienu valūtu, jo tas ir veids kā izbēgt no valūtas kursu
ietekmes novirzot šīs problēmas vai nu uz piegādātājiem vai noietu.
Izmantotās
literatūras sarakts
1. A. Jaunzems, Mikroekonomika, lekciju materiāli, Ventspils, 1999.g.
2.
Dr.
Armin Utenberg, The euro and the markets, Drēzdene, 1999.g.
3.
Eiro
informācijas centrs http://www.eic.de/
4.
Eiropas
centrālās bankas mājas lapa http://www.ecb.int
5.
Eiropas
Savienības mājas lapa http://europa.eu.int/euro/
6.
Günter Ogger, Das Kartell der Kassierer, Minhene,
1994.g.
7.
Prof. Dr. Harm Peter Westermann,
Zivilrechtliche Folgen der Einfürung des Euro, Tūbingas universitāte.
8.
Ralfs von Amelns, Der Euro als
komunale Herausforderung, VZM tipogrāfija, 1997.g.
9.
Vācijas
industriālās bankas mājas lapa http://www.ikb.de/ger/eurotext.htm
10.
Vācijas
komercbankas mājas lapa http://www.commerzbank.de/
11.
Vācijas
nacionālās bankas mājas lapa http://www.bundesbank.de/
12.
Vācijas preses un informācijas
dienests, Europa 2000, 1998.g.
13.
Vācijas
Republikas ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas mājas lapa http://www.bmwi.de/
[1] A. Jaunzems, Mikroekonomika,
lekciju materiāli, 7.lpp., Ventspils, 1999.g.
2.1 Ralfs von Amelns, “Der Euro als komunale
Herausforderung”, 59.lpp., VZM tipogrāfija, 1997.g.
2.2 Vācijas preses un informācijas dienests, “Europa 2000”, 75.lpp.,
1998.g.
[3] Zivilrechtliche Folgen der Einfürung des Euro
[4] Šeit domāts risks, kas rodas veicot investīcijas ārzemju valūtā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru