Naudas reforma Latvijā

            Rīgā 1998. gada 16. Jūlijā Latvijas Bankas padome pieņēma lēmumu par 500 latu naudas zīmju laišanu apgrozībā sākot ar 20. jūliju, nosakot, ka tās obligāti jāpieņem kā maksāšanas līdzeklis. Ar šo lēmumu pilnīgi pabeigta Latvijas naudas reforma, ko sekmīgi ievadīja Latvijas rubļa laišana apgrozībā 1992. gadā un pakāpeniska latu banknošu un monētu atgriešanās apritē kopš 1993. gada marta. Jāatzīmē, ka šī reforma tika veikta pārdomāti, precīzi un sekmīgi. 500 lati tiek laisti apgrozībā brīdī, kad inflācija mūsu valstī ir zemākā Baltijā un viena no zemākajām Centrāleiropā, kad lata kurss bijis stabils jau vairāk nekā četrus gadus un kad Latvijas Bankas īstenotā stabilitātes politika sākusi dot reālus augļus tautsaimniecībā un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumā. Lats ir arī droša un reizē skaista nauda - "Baltijas datu nama" veiktās socioloģiskās aptaujas rāda, ka mūsu naudas izskatu par labu atzīst 95% valsts iedzīvotāju.

Latvijas lata naudas zīmes - 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu - tika nodrukātas 1992. gadā, bet 1993. gada 5. maijā 5 latu banknote ievadīja lata atgriešanos Latvijas Republikas naudas apritē. Pakāpeniski apgrozībā nonāca arī naudas zīmes ar lielāku nominālvērtību, sākot ar 1994. gada 2. maiju - arī 50 un 100 latu banknotes. Naudas zīmju mākslinieciskajā koncepcijā noteikta vieta ir katrai latu banknotei. Uz tām simboliski atainots latviešu tautas ceļš laiku lokos, kas noslēdzas ar latviskās identitātes un valstiskās neatkarības simbolu - latvju jaunavas profilu - 500 latu naudas zīmes aversā.

Kad jauno naudas zīmi laida apgrozībā?

500 latu naudas zīmes apgrozībā nonāca, sākot ar šī gada 20. jūliju. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību. Bankas izvēlas naudas zīmes ar tādu nominālvērtību, kādu vēlas to klienti - noguldītāji, firmas un valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

Kur drukātas 500 latu naudas zīmes?

500 latu banknotes iespiestas turpat, kur pārējās Latvijas papīra naudas zīmes, - Giesecke & Devrient GmbH (Vācija). Naudas reformas laikā spiestuves izvēlē tika ieguldīts liels darbs, un  nauda ir gan kvalitatīva, gan droša.

Vai 500 latu banknotei ir kāda jauna pretviltošanas pazīme?

Visām līdz šim apgrozībā laistajām papīra naudas zīmēm ir vienādas drošības pazīmes. 1996. gada laidiena piecu latu banknotē ir uzlabots svarīgākais pretviltošanas elements - caurvijošā metalizētā josla. 500 latu naudas zīmē ir viena papildu drošības pazīme - izmantota speciālā krāsa, kas atkarībā no apskates leņķa rada krāsu maiņas optisko efektu.

Vai latu naudas zīmju viltošana ir plaši izplatīta?

Līdz šim ir konstatēts pavisam nedaudz latu banknošu viltojumu, turklāt tie ir zemas kvalitātes un viegli atšķirami no īstas naudas. Pagājušā gada martā apritēja pieci gadi, kopš apgrozībā ir lati. No šajā laikā atklātajiem viltojumiem tikai 1% ir papīra naudas zīmes. 1997. gadā no apgrozības izņemta viltota nauda aptuveni 12 tūkst. latu apjomā. Latvijas nauda tiešām ir labi aizsargāta, un to ir grūti viltot.

Kā var iepazīties ar latu naudas zīmju drošības pazīmēm?

Latvijas Banka pēc dažādas nominālvērtības naudas zīmju laišanas apgrozībā informē sabiedrību par naudas zīmju drošību ar televīzijas, radio, preses, Internet tīkla starpniecību. Savulaik visās Latvijas pasta nodaļās tika nogādāti bukleti ar Latvijas naudas un tās drošības pazīmju attēliem. Turklāt gadījumos, kad ticis atklāts kāds jauns viltotāju paņēmiens, esam aicinājuši cilvēkus pārbaudīt savu naudu, vēršot uzmanību uz konkrētajām viltojumu pazīmēm. Galvenais, ko vēlamies panākt, ir tas, lai cilvēki būtu uzmanīgi un sevis pašu labā labi pazītu savas valsts naudu.

Ko darīt, ja saņemat viltotu papīra naudas zīmi vai monētu?

Lai cik labi aizsargāta un droša ir kādas valsts nauda, noziedznieki to mēģina viltot, un viltojumi var nonākt iedzīvotāju rokās. Ja cilvēks atklājis savā makā nokļuvušu viltotu naudas zīmi, tā līdz ar informāciju par viltojuma iegūšanas apstākļiem (ja tie ir konstatējami) nododama policijai. Jāuzsver, ka Latvijas Banka tāpat kā centrālās bankas citās valstīs viltotu naudu pret īstu nemaina - citādi tā atbalstītu viltotājus.

Bezdarba līmenis Latvijā.

                Bezdarba līmenis Latvijā palielinājies līdz 8,2% BNS, 10.11.98. Latvijā būtiski palielinājies bezdarba līmenis oktobrī. 1.novembrī Latvijā kā bezdarbnieki ir reģistrēti 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. 1.oktobrī bezdarba līmenis bija 7,6%. Nodarbinātības valsts dienesta bezdarba uzskaites, analīzes un prognozēšanas daļas vadītāja Ilga Upeniece sacīja, ka bezdarbnieku skaita palielināšanos var saistīt ar krīzi Krievijā un uzņēmumu produkcijas noieta tirgu samazināšanos. Ekonomiskā aktivitāte piebremzējas 9.novembrī. Lai gan ekonomiskās aktivitātes indekss Latvijā šā gada septembrī (1998), salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri(1997), ir pieaudzis par 7,5%, tas tomēr bijis divreiz mazāks nekā augustā (16%), liecina Finansu ministrijas aprēķini. Finansu ministrija regulāri rēķina EAI, izmantojot vairākus makroekonomiskos indikatorus  rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss, patēriņa cenu indekss, ražotāju cenu indekss, vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā, skaidrā nauda apgrozībā, Latvijas Bankas neto ārējie aktīvi, vidējās īstermiņa kredītu likmes, bezdarba līmenis, preču eksports un preču imports.

Ekonomiskās aktivitātes jūnijā.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 1998. Gada I ceturksnī, salīdzinot ar 1997. gada attiecīgo periodu, pieauga par 7,6%. Pieauguma pamatā bija rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma pieaugums par 13,6%, tirdzniecības apgrozījuma pieaugums par 16% un pieaugums transporta un sakaru jomā par 9,1%. Pagājušā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ekonomiskā aktivitāte pieauga par 17,6%, bet salīdzinot ar š.g. maiju tā pieauga attiecīgi par 1,4%. Jūnijs bija salīdzinoši veiksmīgs mēnesis, tāpēc ka jo bija ievērojams vidējās algas, budžeta ieņēmumunaudas masas apgrozībā, un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Tikai rūpniecības produkcijas izlaide un skaidrās naudas apgrozībā pieaugums. 1998. gada jūnijā vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, pieauga par 7,7% un bija 150,48 lati. Algas uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu jūnijā pieauga par 7,3% (un bija 179,06 lati), bet budžeta iestādēs  par 8,2% (bija 127,57 lati). Tāds algu pieaugums jūnijā ir izskaidrojams ar prēmiju un bija 179,06 lati, bet budžeta iestādēs  par 8,2% (attiecīgi 127,57 lati). Darba samaksas pieaugums jūnijā galvenokārt ir izmaksu par pirmo pusgadskaidrojams ar prēmiju izmaksu. Lielā Darba samaksas pieauguma rezultātā pagājušā gada jūnijā strādājošo pirktspēja sabiedriskajā sektorā sabiedriskajā sektorā strādājošo pirktspēja, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, pieauga par 6,4%. Uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu tā palielinājās par 7,5%, bet budžeta iestādēs  par 6,8%. Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis pagājušā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, nedaudz pieauga (par 0,2 procentpunktiem) salīdzinājumā ar maiju pieauga par 0,2 procentpunktiem un bija 7,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Reģistrēto bezdarbnieku skaits jūnija beigās bija 87,6 tūkst. cilvēku. T, kas ir par 1,6 tūkst. cilvēku vairāk nekā maijā beigās un par 7,7 tūkst. cilvēku mazāk nekā 1997. gada jūnijā. Patēriņa cenu indekss (PCI) pagājušā gada jūnijā salīdzinot ar maiju pieaudzis par0,7%. Salīdzinot ar 1997. gada jūniju PCI ir pieaudzinājumā ar maiju ir pieaudzis par 0,7%, bet salīdzinājumā ar 1997. gada jūniju  par 5,9%. Uzkrātā inflācija pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos bija 3,2%.ir 3,2%. Cenas precēm attiecībā pret pagājušā gada maiju palielinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem  attiecīgi par 1,9%. Cenu līmeņa pieaugumu galvenokārt noteica atsevišķu dārzeņu (kāpostu, burkānu, sīpolu) cenu sezonālais kāpums, jo patērētājiem tika realizēta šī gada raža. Savukārt sakarā ar piedāvājuma palielināšanos par 1,0% samazinājās piena un piena produktu cenas. PCI pieaugumu noteica preču cenu palielinājums par 0,4% kā arī pakalpojumu cenu pieaugums par 1,9%. Cenu līmeņa izmaiņas galvenokārt Radīja atsevišķu uztura produktu cenu sezonālais kāpums (piemēram, Kāpostiem, burkāniem, piena produktiem). Izglītības cenas pieauga par 0,9%, sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas palielinājās Jūnijā būtiski pieauga cenas sabiedriskajā transportā  pilsētas autobusos par 16,7%, bet dzelzceļa biļešu cenas pieauga par 28,7%. Kopumā cenas transporta nozarē pieauga par 5,1%. Patēriņa cenu indekss, % pret iepriekšējo periodu Pagājušā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās nenozīmīgi  par 0,3%, bet krietni samazinājās tirdzniecības bilances deficīts  par 14,8%. Šādas izmaiņas bija tirdzniecības struktūras izmaiņu dēļ. Preču eksports maijā Preču eksports ?.g. maijā attiecībā pret aprīli pieauga par 5,3% un bija 51,9 milj. latu, bet preču imports samazinājās par 3,3% un maijā bija 160,4 milj. latu. Tā rezultātā ārējās tirdzniecības apgrozījums attiecībā pret aprīli nenozīmīgi samazinājās  par 0,3%, tomēr importa apjomu samazinājums noteica, ka ārējās Tirdzniecības bilances deficīts samazinājās diezgan ievērojami  par 14,8%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, ārējās tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 27,1%, bet tirdzniecības bilances deficītam pieaugot ir pieaudzis par 42,5%. Šīm izmaiņām piemīt sezonāls raksturs, jo iepriekšēja gada maijā tika novērotas līdzīgas tendences. Pagājušā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, preču eksporta īpatsvars uz ES valstīm Pieauga par 5,3 procentpunktiem (un bija 52,6% no kopējā īpatsvara), bet uz NVS valstīm  tikai par 0,5 procentpunktiem. Savukārt preču importa īpatsvars no ES valstīm samazinājās par 1,5 procentpunktiem (pagājušā gada maijā bija 56,4%), bet no NVS valstīm  par 21,4 procentpunktiem. Ārējās tirdzniecības bilance, milj. Ls Valsts budžeta ieņēmumi 1998. gada jūnijā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir palielinājušies, jo būtiski ir pieaugušas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa iemaksas. Akcīzes nodokļa maksājumu pieaugums ir viegli saprotams un tas bija sagaidāms, jo šogad stājās spēkā augstākas nodokļa likmes degvielai, kā arī tika paplašināta akcīzes nodokļa apliekamā bāze. Ar 1998. gada 1. janvāri stājās spēkā likums  Par akcīzes nodokli naftas produktiem , kas nosaka, ka ar akcīzes nodokli apliek arī degvieleļļu, naftas gāzes un pārējos ogļūdeņražus, izņemot dabasgāzi. Palielinājušies ir arī budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi jūnijā bija 61,9 milj. latu, un salīdzinājumā ar maiju tie ir palielinājušies par 11,2%. Ieņēmumu palielinājumu jūnijā veicināja pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums. Šī nodokļa ieņēmumi jūnijā ir pieauguši par 3,9 milj. latu jeb 16,3% salīdzinājumā ar maiju. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka tiek atmaksāti pievienotās vērtības nodokļa parādi par iepriekšējiem periodiem. 1998. gada jūnijā valsts budžeta iestādes nav apguvušas 5,6% no pamatbudžetā paredzētajiem līdzekļiem. Valsts pamatbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem, kas salīdzinājumā ar maiju ir pieauguši par 7,9 milj. Latu jeb 17,5%. No uzturēšanas izdevumiem visvairāk līdzekļu izlietots darba algām, maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Jūnijā par 7,0 milj. ir pieauguši arī subsīdiju un dotāciju apjomi no valsts pamatbudžeta, turklāt visvairāk ir pieaugušas dotācijas pašvaldību budžetiem. Lai gan salīdzinājumā ar maiju uzturēšanas izdevumi ir pieauguši, jūnijā to finansēšanas plāns ir izpildīts par 94,6%. Izdevumi investīcijām no valsts pamatbudžeta 1998. Gada jūnijā bija mazāki nekā plānots (91,6% no finansēšanas plāna) un to īpatsvars pamatbudžeta izdevumos bija 6,5%. Kopumā šī gada pirmajā pusgadā valsts investīciju finansēšanas plāns ir izpildīts tikai par 80,8%, kas saistīts ar to, ka šogad arī janvārī un aprīlī investīciju finansēšanas plāns netika izpildīts, lai gan jāatzīmē, ka minētajos mēnešos reālās izpildes un finansēšanas plāna atšķirības bija ievērojami lielākas nekā jūnijā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi jūnijā bija 53,6 milj. latu jeb 99,7% no šim mēnesim prognozētā ieņēmumu apjoma, bet izdevumi  55,2 milj. latu jeb 100,5% no prognozētā izdevumu apjoma, kas gandrīz atbilst jūnijam prognozētajiem ieņēmumu un izdevumu apjomiem. 1998. gada jūnijā izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 1,6 milj. latu. Valsts speciālā budžeta izdevumos tāpat kā iepriekšējā mēnesī vislielākais īpatsvars ir dotācijām iedzīvotājiem  63,9% no visiem izdevumiem. Pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi jūnijā bija 37,7 milj. latu. Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 6,3 milj. latu jeb 20,0%. Palielinājušies ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi  par 0,8 milj. latu jeb 6,5%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums jūnijā bija novērojams arī iepriekšējos gados, tātad tas ir saistīts ar sezonālām šī nodokļa svārstībām. Jāatzīmē, ka jūnijā ir samazinājušies gan īpašuma nodokļa, gan nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (attiecīgi par 0,3 milj. latu jeb 15,4% un par 1,4 milj. latu jeb 55,6%). Īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājums jūnijā bija novērojams arī iepriekšējos gados. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu var skaidrot ar šim nodoklim noteikto maksāšanas kārtību. 1998. gada jūnijā no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem ir pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 14,7 milj. latu apmērā. Pašvaldību pamatbudžetu izdevumi jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājušies par 9,1 milj. latu jeb par 30,3%. Šādu pieaugumu var izskaidrot ar to, ka jūnijā ir palielinājušies izdevumi atalgojumiem, īpaši palielinājušies izdevumi izglītības darbinieku atalgojumiem, kā arī izdevumi kapitālieguldījumiem, tajā skaitā investīcijām. Rezultātā pašvaldību pamatbudžeta izdevumi jūnijā pārsniedza ieņēmumus par 1,5 milj. latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi jūnijā, salīdzinājumā ar maiju, palielinājušies par 3,9 milj. latu jeb 16,3%. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu palielinājums saistīts ar mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, kā arī ar šī nodokļa parādu par iepriekšējiem periodiem daļēju Atmaksāšanu. Akcīzes nodokļa ieņēmumi jūnijā ir palielinājušies par 0,9 milj. latu jeb 6,8%. Akcīzes nodokļa par naftas produktiem iemaksas jūnijā Salīdzinājumā ar maiju palielinājušās par 0,4 milj. latu jeb 4,3%. Jūnijā Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 0,5 milj. latu jeb 38,7% Palielinājušās akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem. Nedaudz palielinājušies arī akcīzes nodokļa maksājumi par alkoholu un spirtu  0,1 milj. latu jeb 3,3%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi jūnijā ir palielinājušies par 0,8 milj. latu jeb 4,6%, ko var izskaidrot ar sezonālu darba algas fonda pieaugumu. Savukārt jūnijā ir samazinājušies uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi  par 2,6 milj. latu jeb 19,2%. To var izskaidrot ar šim nodoklim noteikto maksāšanas kārtību. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums jūnijā bija novērojams arī iepriekšējos gados. Jūnijā, salīdzinājumā ar maiju, par 3,8 milj. latu jeb 2,6% samazinājies parāds valsts pamatbudžetam (t.sk. termiņa pagarinājumi samazinājušies par 1,0 milj. latu jeb 8,6%, un apturēto nodokļu maksājumu summa samazinājusies par 2,2 milj. latu jeb 5,2%). 1998. gada sešos mēnešos parādu summa valsts pamatbudžetam palielinājusies par 2,5 milj. latu jeb 1,7%. Jūnijā par 2,1 milj. latu ir samazinājies kopējais pievienotās vērtības nodokļa parāds, uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds samazinājies par 1,9 milj. latu, bet savukārt akcīzes nodokļa parāds palielinājies par 0,2 milj. latu. Pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākuma nodokļu parādu samazinājumu jūnijā salīdzinājumā ar maiju var izskaidrot ar to, ka uzņēmumiem maijā bija jāveic nodokļu norēķini par iepriekšējā gada darbības faktiskajiem rādītājiem, kas savukārt izsauca parādu pieaugumu maijā un attiecīgi to samazinājumu jūnijā. Parādu samazinājumu jūnijā salīdzinājumā ar maiju var izskaidrot ar to, ka uzņēmumi pakāpeniski dzēš savus parādus valstij, bet nodokļu administrēšanas uzlabošana daļēji novērš jaunu parādu veidošanos. 1998. gada aprīļa, jūnija beigās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūrā notika šādas pārmaiņas: 1 mēneša parādzīmju īpatsvars pieauga par 1,2% punktiem un aprīlī bija 1,4% no kopēja vērtspapīru apjoma; 3 mēnešu parādzīmes arī nedaudz pieauga (par 1,2% punktiem) un bija 3,5%; 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars aprīlī samazinājās par 0,9% punktiem, salīdzinot ar pagājušā gada martu, un bija 14,4% no kopēja īpatsvara; viena gada parādzīmju īpatsvars nedaudz pieauga un bija 56,0% no kopēja apjoma, bet 2 gadu obligāciju īpatsvars  attiecīgi 24,7 procenti. Aprīļa beigās diskontēto valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms pieauga, par 13,85 milj. Latu, un bija 103,3 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju apjoms neizmainījās (un bija 33,9 milj. latu). 1998. gada jūnijā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūra bija šāda: 1 mēneša parādzīmju īpatsvars bija 1,3% no kopējā vērtspapīru apjoma (tas ir par 0,1 procentpunktiem mazāk kā maijā); 3 mēnešu  5,2% (tas ir par 2 procentpunktiem vairāk kā iepriekšējā mēnesī); 6 mēnešu  12,6% (par 1,1 procentpunktiem mazāk); viena gada  48,6% no kopējā apjoma (par 2,5 procentpunktiem vairāk), bet 2 gadu obligāciju īpatsvars  attiecīgi 32,3% (par 2,5 procentpunktiem mazāk). Jūnija beigās diskontēto valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms pieauga par 12,5 milj. latu un bija 107,1 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju apjoms palika nemainīgs (51,0 milj. latu).

Ekonomiskās aktivitātes jūlijā

1998. gada I ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 7,6%. Tik augsts pieauguma temps gada sākumā ir pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas, jo parasti gada sākumam ir raksturīgs sezonāls ekonomiskās aktivitātes kritums. Ekonomiskā aktivitāte turpina stabili pieaugt. Pagājušā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā  gada attiecīgo periodu, ekonomiskās aktivitātes indekss pieauga par 12,6%. Ekonomiskās aktivitātes pieaugumu pret iepriekšēja gada attiecīgo periodu sekmēja svarīgāko makroekonomisko rādītāju pieaugums: rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss pieauga par 15%, darba samaksa  par 9%, budžeta ieņēmumi  par 19,1%, bet skaidrā nauda apgrozībā  par 21,5%. samazinājās (par 1,5%) jau trešo mēnesi pēc kārtas. 1998. gada jūlijā vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājās par 1,5% un bija 148,24 lati. Algas uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu jūlijā samazinājās par 1,3% (un bija 179,06 lati), bet budžeta iestādēs  par 8,2% (bija 127,57 lati). Tāds algu pieaugums jūnijā ir izskaidrojams ar prēmiju un bija 176,74 lati, bet budžeta iestādēs  par 1,3% (attiecīgi 126,77 lati). Darba samaksas kritumam jūlijā bija sezonāls raksturs. Algas sabiedriskajā sektorā pagājušā gada jūlijā, salīdzinot ar 1997. gada attiecīgo periodu, pieauga par 9%, tajā skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu tās pieauga par 8,4%, bet budžeta iestādēs  par 19,4%. Sakarā ar vidējās darba algas sezonālo kritumu, Lielā strādājošo pirktspēja sabiedriskajā sektorā pagājušā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, nedaudz samazinājās (par 0,7%), uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu tā samazinājās par 2,4%, bet budžeta iestādēs  par 0,4%. Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis pagājušā gada jūlijā, salīdzinot ar maiju, nedaudz pieauga (par 0,2 procentpunktiem) salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1 procentpunktiem un bija 7,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Reģistrēto bezdarbnieku skaits jūlija beigās bija 89,5 tūkst. cilvēku. T, kas ir par 1,9 tūkst. cilvēku vairāk nekā jūnija beigās, bet par 4,4 tūkst. cilvēku mazāk nekā 1997. gada jūlijā. Patēriņa cenu indekss (PCI) pagājušā gada jūlijā salīdzinot ar maiju pieaudzis par 0,7%. Salīdzinot ar 1997. gada jūniju PCI ir pieaudzis ar jūniju, ir samazinājies par 0,8%, bet salīdzinājumā ar 1997. gada jūliju  par 4,6%. Uzkrātā inflācija pagājušā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 3,2%.ir 2,4%. Cenas precēm pret pagājušā gada jūniju samazinājās par 2,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,2%. Cenu līmeņa izmaiņas ievērojami ietekmēja sezonāls uztura produktu cenu kritums par 2,3%. Dārzeņu cenas šajā periodā samazinājās par 26,4%, t.sk. svaigo kāpostu cenas samazinājās 2,3 reizes, kartupeļu cenas  2 reizes, gurķu cenas  par 27,8%, tomātu cenas  par 16,3%, bet sīpolu cenas  par 10,7%. Atsevišķiem produktiem bija cenu pieaugums: zivju cenas paaugstinājās par 2,1%, ābolu cenas  par 20,5%. Par 0,7% pieauga alkoholisko dzērienu un tabakas cenas. Pagājušā gada jūlijā pieauga mājas iekārtošanas un uzturēšanas cenas, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi par 1,0%. Pagājušā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās nenozīmīgi  par 0,3%, bet krietni samazinājās tirdzniecības bilances deficīts  par 14,8%. Šādas izmaiņas bija tirdzniecības struktūras izmaiņu dēļ. Preču eksports maijā preču imports 1998. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pieauga par 2,3% un bija 164,0 milj. latu, bet preču eksports samazinājās par 4,2% un bija 94,6 milj. latu. Tādejādi, preču apgrozījums pagājušā gada jūnijā būtiski neizmainījās (samazinājās par 0,2%), bet ārējās tirdzniecības bilances deficīts pieauga par 12,5%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju. Salīdzinot datus ar iepriekšēja gada jūniju, var secināt, ka preču imports joprojām turpina pieaugt straujāk nekā preču eksports (pieaugumi attiecīgi par 21,6% un 25,1%). Ārējas tirdzniecības bilances deficīts pagājušā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu, ir pieaudzis par 34,0%, bet preču apgrozījums  par 22,9%. Pagājušā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, preču eksporta īpatsvars uz ES valstīm pieauga par 2,1 procentpunktu un bija 54,7% no kopējā īpatsvara, jeb 51,7 milj. latu, bet preču imports pieauga par 1,6 procentpunktiem, pieaugot ES īpatsvaram kopējā preču importa apjomā līdz 58% (jūnija beigās tas bija 95,2 milj. latu). Preču eksporta īpatsvars uz NVS valstīm samazinājās par 0,7 procentpunktiem, bet importa īpatsvars samazinājās par 0,5 procentpunktiem. Valsts budžeta ieņēmumi 1998. gada jūlijā, salīdzinājumā ar 1997. Gada atbilstošo periodu, ir palielinājušies, jo būtiski ir pieaugušas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa iemaksas. Akcīzes nodokļa maksājumu ievērojamais palielinājums šajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija sagaidāms, jo šogad stājās spēkā augstākas nodokļa likmes degvielai, kā arī tika paplašināta akcīzes nodokļa apliekamā bāze. Ar 1998. gada 1. janvāri stājās spēkā likums  Par akcīzes nodokli naftas produktiem , kas nosaka, ka ar akcīzes nodokli apliek arī degvieleļļu, naftas gāzes un pārējos ogļūdeņražus, izņemot dabasgāzi. Palielinājušies arī budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi jūlijā bija 56,0 milj. latu, un salīdzinājumā ar jūniju tie samazinājušies par 5,9 milj. latu jeb 9,5%. Ieņēmumu samazinājumu jūlijā salīdzinājumā ar jūniju galvenokārt veicināja uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums. Šī nodokļa ieņēmumi jūlijā ir samazinājušies par 5,2 milj. latu vai 47,2% salīdzinājumā ar jūniju. Tas lielā mērā saistīts ar šī nodokļa maksāšanas kārtību un ar to, ka vairāki uzņēmumi jau jūnijā daļēji samaksāja nodokli par jūliju. 1998. gada jūlijā valsts budžeta iestādes nav apguvušas 12,4% no pamatbudžetā paredzētajiem līdzekļiem. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī jūlijā valsts pamatbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem, kas salīdzinājumā ar jūniju ir samazinājušies par 8,1 milj. latu jeb 15,3 procentiem. No kārtējiem izdevumiem visvairāk līdzekļu izlietots darba algām, maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Jūlijā par 9,5 milj. ir samazinājušies subsīdiju un dotāciju apjomi no valsts pamatbudžeta, jo par 9,8 milj. latu samazinājušās dotācijas pašvaldību budžetiem. Jāatzīmē arī, ka apskatāmajā periodā pieauguši ir subsīdiju apjomi. Jūlijā uzturēšanas izdevumu finansēšanas plāns ir izpildīts par 90,3%. Izdevumi investīcijām no valsts pamatbudžeta 1998. gada jūlijā bija stipri mazāki nekā plānots (67,6% no finansēšanas plāna) un to īpatsvars pamatbudžeta kopējos izdevumos bija 7,0 procenti. Kopumā pagājušā gada I pusgadā valsts investīciju finansēšanas plāns ir izpildīts tikai par 78,1%, kas saistīts ar to, ka šogad vairāku mēnešu investīciju finansēšanas plāni netika izpildīti un tas norāda uz problēmām investīciju projektu izstrādes, novērtēšanas un realizācijas procesā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi jūlijā bija 59,1 milj. Latu jeb 112,1% no šim mēnesim prognozētā ieņēmumu apjoma, bet izdevumi  55,1 milj. Latu jeb 96,4% no prognozētā izdevumu apjoma. 1998. gada jūlijā ieņēmumi pārsniedza izdevumus par 4,0 milj. latu. Valsts speciālā budžeta izdevumos tāpat kā iepriekšējā mēnesī vislielākais īpatsvars ir dotācijām iedzīvotājiem  73,4% no visiem izdevumiem. Pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi jūlijā bija 28,4 milj. latu. Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 9,3 milj. latu jeb 24,6 %. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ir palielinājušies par 0,04 milj. latu jeb 0,3%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums jūlijā bija novērojams arī iepriekšējos gados, tātad tas ir saistīts ar sezonālām šī nodokļa svārstībām, proti, ar darba algas fonda pieaugumu uz atvaļinājumu naudu rēķina. Jāatzīmē, ka jūlijā ir samazinājušies gan īpašuma nodokļa, gan nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (attiecīgi par 0,05 milj. Latu jeb 2,6% un par 0,2 milj. latu jeb 13,8%). Īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājums jūlijā ir saistīts ar to, ka daudzi maksātāji ir samaksājuši visa gada nodokli jau iepriekšējos mēnešos. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu var skaidrot ar šim nodoklim noteikto maksāšanas kārtību. 1998. gada jūlijā no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem ir pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 5,1 milj. latu apmērā, kas ir par 9,6 milj. latu mazāk kā jūnijā. Pašvaldību pamatbudžetu izdevumi, tāpat kā ieņēmumi, jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājušies par 10,3 milj. latu jeb par 26,0%. Šādu samazinājumu var izskaidrot ar to, ka jūlijā ir samazinājušies izdevumi atalgojumiem (par 9,3 milj. Latu jeb 52,6%), īpaši samazinājušies izdevumi izglītības darbinieku atalgojumiem (par 11,4 milj. Latu jeb 52,2%), kas saistīts ar izmaksāto atvaļinājuma naudu apjoma samazinājumu jūlijā salīdzinājumā ar jūniju. Jūlijā samazinājušies izdevumi investīcijām. Rezultātā pašvaldību pamatbudžeta izdevumi jūlijā pārsniedza ieņēmumus par 0,7 milj. latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju, samazinājušies par 1,2 milj. latu jeb 4,4%. Šī nodokļa ieņēmumu samazinājums saistīts ar mazumtirdzniecības apgrozījuma samazinājumu jūlijā salīdzinājumā ar jūniju. Šī nodokļa ieņēmumu samazinājumu ietekmēja arī iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kas saistīts gan ar reālās algas samazinājumu sabiedriskajā sektorā, gan ar sezonāliem faktoriem, tādiem kā atvaļinājuma naudu apjoma samazināšanās uz atvaļinājumu sezonas beigām. Akcīzes nodokļa ieņēmumi jūlijā ir palielinājušies par 1,3 milj. latu jeb 8,8%. Akcīzes nodokļa par naftas produktiem iemaksas jūlijā salīdzinājumā ar jūniju palielinājušās par 1,4 milj. Latu jeb 15,4%. Jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 0,02 milj. latu jeb 1,2% palielinājušās akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem. Nedaudz samazinājušies akcīzes nodokļa maksājumi par alkoholu un spirtu 0,9 milj. latu jeb 2,6%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi jūlijā ir palielinājušies par 0,1 milj. latu jeb 0,6%, ko var izskaidrot ar sezonālu darba algas fonda pieaugumu. Savukārt jūnijā ir samazinājušies uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi  par 5,2 milj. latu jeb 47,2%. To var izskaidrot ar to, ka jūnijā tika veikti daļēji šī nodokļa maksājumi par jūliju, kā arī jūlijā tika veiktas ievērojamas šī nodokļa atmaksas. Jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju, par 0,4 milj. Latu jeb 0,3% palielinājies parāds valsts pamatbudžetam (t.sk. termiņa pagarinājumi samazinājušies par 0,2 milj. latu jeb 1,6%, un apturēto nodokļu maksājumu summa samazinājusies par 0,5 milj. latu jeb 1,2%). 1998. gada septiņos mēnešos parādu summa valsts pamatbudžetam palielinājusies par 2,9 milj. latu jeb 2,0%. Jūlijā par 0,7 milj. latu ir palielinājies kopējais pievienotās vērtības nodokļa parāds, uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds samazinājies par 0,6 milj. latu, bet savukārt akcīzes nodokļa parāds palielinājies par 0,2 milj. latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļu parādu samazinājumu jūlijā salīdzinājumā ar jūniju var izskaidrot ar to, ka uzņēmumiem maijā bija jāveic nodokļu norēķini par iepriekšējā gada darbības faktiskajiem rādītājiem, kas savukārt izsauca parādu pieaugumu maijā un attiecīgi to samazinājumu jūnijā un arī jūlijā. To var skaidrot ar to, ka uzņēmumiem maijā nebija līdzekļu visu maksājumu veikšanai, kas izsauca parādu pieaugumu, bet jūnijā un jūlijā uzņēmumiem parādījās līdzekļi parādu segšanai. 1998. gada aprīļa, jūlija beigās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūrā notika šādas pārmaiņas: 1 mēneša parādzīmju īpatsvars pieauga par 1,2% punktiem un aprīlī bija 1,4% no kopēja vērtspapīru apjoma; 3 mēnešu parādzīmes arī nedaudz pieauga (par 1,2% punktiem) un bija 3,5%; 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars aprīlī samazinājās par 0,9% punktiem, salīdzinot ar pagājušā gada martu, un bija 14,4% no kopēja īpatsvara; viena gada parādzīmju īpatsvars nedaudz pieauga un bija 56,0% no kopēja apjoma, bet 2 gadu obligāciju īpatsvars  attiecīgi 24,7 procenti. Aprīļa beigās diskontēto valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms pieauga, par 13,85 milj. latu, un bija 103,3 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju apjoms neizmainījās (un bija 33,9 milj. latu). 1998. gada jūnijā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūra bija šāda: 1 mēneša parādzīmju īpatsvars bija 1,2% no kopējā vērtspapīru apjoma; 3 mēnešu  5,6%; 6 mēnešu  14,6%; viena gada  46,8% no kopējā apjoma, bet 2 gadu obligāciju īpatsvars  attiecīgi 31,8%. Jūlija beigās diskontēto valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms pieauga par 2,3 milj. latu un bija 109,4 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju apjoms palika nemainīgs (51,0 milj. latu).

Ekonomiskās aktivitātes augustā.

                Ekonomiskās aktivitātes indekss pagājušā gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 15,4%. Ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Pret iepriekšēja gada attiecīgo periodu sekmēja svarīgāko makroekonomisko rādītāju pieaugums: rūpniecības produkcijas apjoms naudas izteiksmē pieauga par 13%, darba samaksa sabiedriskajā sektorā  par 8,5%, budžeta ieņēmumi  par 29,6%, bet skaidrā nauda apgrozībā  par 18,8%. samazinājās (par 1,5%) jau trešo mēnesi pēc kārtas. 1998. gada augustā vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, samazinājās par 3,2% un bija 143,43 lati. Tas, galvenokārt, ir izskaidrojams ar to, ka jūlijā ievērojams darbinieku skaits iet atvaļinājumā. Attiecīgi tajā mēnesī tiek izmaksātas prēmijas un atvaļinājuma nauda, kas savukārt ietekmē algas kritumu augustā, salīdzinot ar jūliju. Algas uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu augustā attiecībā pret jūliju samazinājās par 6,6% (un bija 179,06 lati), bet budžeta iestādēs  par 8,2% (bija 127,57 lati). Tāds algu pieaugums jūnijā ir izskaidrojams ar prēmiju un bija 165,05 lati. Visievērojamākā algas samazināšanās bija apstrādājošā rūpniecībā, finansu starpniecības nozarē (izņemot apdrošināšanu) un būvniecībā. Budžeta iestādēs darba samaksa par attiecīgo periodu pieauga par 0,4% un bija 126,43 lati. Algas sabiedriskajā sektorā pagājušā gada augustā, salīdzinot ar 1997. gada attiecīgo periodu, pieauga par 8,5%, tajā skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu tās pieauga par 5,0%, bet budžeta iestādēs  par 20,7%. Sabiedriskajā sektorā pagājušā gada augustā salīdzinot ar jūliju bija ievērojams lielā strādājošo pirktspējas kritums, ko noteica darba samaksas samazinājums. Tā rezultātā sabiedriskajā sektorā strādājošo pirktspēja augustā attiecībā pret iepriekšējo mēnesi samazinājās par 2,4%, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pirktspēja samazinājās par 6,7%. Savukārt budžeta iestādēs strādājošo pirktspēja pieauga par 0,8%. Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis pagājušā gada augustā, salīdzinot ar maiju, nedaudz pieauga (par 0,2 procentpunktiem) salīdzinājumā ar jūliju pieauga par 0,1 procentpunktiem un bija 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Reģistrēto bezdarbnieku skaits augusta beigās bija 90,3 tūkst. cilvēku.  Pagājušā gada augustā attiecībā pret iepriekšējo mēnesi bija vērojama deflācija: patēriņa cenu indekss (PCI) samazinājās par 0,5%. PCI 1998.gada augustā salīdzinājumā ar 1997. gada augustu pieauga par 3,7%. Uzkrātā inflācija pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos bija 3,2%.ir 1,9%.

Augustā patēriņa cenu deflācija bija vērojama arī pārējās Baltijas valstīs. Igaunijā inflācija augustā salīdzinājumā ar jūliju, samazinājās par 0,1%, bet Lietuvā  par 0,6%.Cenas precēm augustā attiecībā pret š.g. jūliju samazinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,3%. Jau otro mēnesi pēc kārtas cenu līmeņa samazinājumu pārsvarā ietekmēja sezonāls uztura produktu cenu kritums par 1,5%. Pastāvot augstam piedāvājuma līmenim, turpināja samazināties dārzeņu cenas. Atsevišķiem produktiem bija vērojams sezonāls cenu pieaugums: zivju cenas paaugstinājās par 1,9%, cukura cenas  par 2,1%, medus cenas  par 2,7%. Alkoholiskiem dzērieniem un tabakai cenas pieauga par 0,7%.

Patēriņa cenu indekss, % pret iepriekšējo periodu

Ārējās tirdzniecības apgrozījums pagājušā gada jūlijā attiecībā pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 4,1% bet ārējās tirdzniecības bilances deficīts pieauga par 4,5%. Ārējas tirdzniecības preču apgrozījums pagājušā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu, ir pieaudzis par 27,5%. Pagājušā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās nenozīmīgi  par 0,3%, bet krietni samazinājās tirdzniecības bilances deficīts  par 14,8%. Šādas izmaiņas bija tirdzniecības struktūras izmaiņu dēļ. Preču imports 1998. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pieauga par 4,1% un bija 170,8 milj. latu, bet preču eksports pieauga par 3,9% un bija 98,3 milj. latu. Preču imports pagājušā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 33,1%, bet preču eksports  par 18,7%. Pagājušā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, preču eksporta īpatsvars uz ES valstīm samazinājās par 2,4 procentpunktiem un bija 52,3% no kopējā īpatsvara jeb 51,4 milj. latu. Preču imports no ES valstīm samazinājās par 1,9 procentpunktiem, t.i., ES īpatsvars kopējā preču importa apjomā bija 56,1% jeb 95,9 milj. latu. Preču eksporta īpatsvars uz NVS valstīm samazinājās par 1,0 procentpunktiem, bet importa īpatsvars pieauga par 0,6 procentpunktiem. Finansu Ministrija uzskata, ka šādas svārstības rodas sezonālo faktoru ietekmē. Makroekonomiskā līmenī nav manāms Krieviju eksporta kritums sankciju rezultātā.

Ārējās tirdzniecības bilance, milj. Ls

Valsts budžeta ieņēmumi 1998. gada augustā, salīdzinot ar 1997. Gada atbilstošo periodu, ir palielinājušies, jo būtiski ir pieaugušas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa iemaksas. Akcīzes nodokļa maksājumu ievērojamais palielinājums pagājušajā gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bija gaidāms, jo šogad stājās spēkā augstākas nodokļa likmes degvielai, kā arī tika paplašināta akcīzes nodokļa apliekamā bāze. No 1998. gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī degvieleļļu, naftas gāzes un pārējos ogļūdeņražus, izņemot dabasgāzi. Ir palielinājušies arī budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi augustā bija 59,5 milj. latu, un, salīdzinājumā ar jūliju, tie ir palielinājušies par 3,5 milj. latu jeb 6,3%. Ieņēmumu palielinājumu augustā, salīdzinājumā ar jūliju, galvenokārt veicināja uzņēmumu ienākuma nodokļa palielinājums. Šī nodokļa ieņēmumi augustā ir palielinājušies par 2,3 milj. latu jeb 39,1%, salīdzinājumā ar jūliju. Tas lielā mērā saistīts ar šī nodokļa maksāšanas kārtību. 1998. gada augustā valsts budžeta iestādes nav apguvušas 10,6% no pamatbudžetā paredzētajiem līdzekļiem. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī augustā valsts pamatbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem, kas salīdzinājumā ar jūliju ir palielinājušies par 2,3 milj. latu jeb 5,2%. No kārtējiem izdevumiem visvairāk līdzekļu izlietots darba algām un maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Augustā par 6,2 milj. ir palielinājušās subsīdijas un dotācijas no valsts pamatbudžeta, jo augustā tika veiktas dotācijas speciālajam budžetam 13,6 milj. latu apmērā. Jāatzīmē, ka augustā ir pieaugušas dotācijas pašvaldību budžetiem. Savukārt iestādes un organizācijas ir ieskaitījušas pamatbudžetā 5,2 milj. latu. Augustā uzturēšanas izdevumu finansēšanas plāns ir izpildīts par 88,5%. Izdevumi investīcijām no valsts pamatbudžeta 1998. gada augustā bija nedaudz lielāki par plānotajiem (100,2% no finansēšanas plāna) un to īpatsvars pamatbudžeta kopējos izdevumos bija 10,6%. Kopumā šī gada astoņos mēnešos valsts investīciju finansēšanas plāns ir izpildīts tikai par 82,1%, kas saistīts ar to, ka šogad vairāku mēnešu investīciju finansēšanas plāni netika izpildīti un tas norāda uz problēmām investīciju projektu izstrādes, novērtēšanas un realizācijas procesā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi augustā bija 60,5 milj. latu jeb 121,2% no šim mēnesim prognozētā ieņēmumu apjoma, bet izdevumi  62,2 milj. latu jeb 96,8% no prognozētā izdevumu apjoma. 1998. gada augustā izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 1,7 milj. latu. Valsts speciālā budžeta izdevumos, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, vislielākais īpatsvars ir dotācijām iedzīvotājiem 59,5% no visiem izdevumiem. Pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi augustā bija 32,9 milj. latu. Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 4,4 milj. latu jeb 15,6%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi augustā salīdzinājumā ar jūliju bija samazinājušies par 0,13 milj. latu jeb 1%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neliels samazinājums augustā bija novērojams arī iepriekšējos gados, tātad tas ir saistīts ar sezonālām šī nodokļa svārstībām, proti, uz atvaļinājumu naudu samazinājuma rēķina sakarā ar vasaras sezonas beigām. Jāatzīmē, ka augustā ir ievērojami palielinājušies nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi  par 2,45 milj. latu jeb 151,0%. Nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu var skaidrot ar šim nodoklim noteikto maksāšanas kārtību. Augustā salīdzinājumā ar jūliju ir nedaudz samazinājušies īpašuma nodokļa ieņēmumi (par 0,1 milj. latu jeb 0,4%). Šis samazinājums augustā ir saistīts ar to, ka daudzi maksātāji ir samaksājuši visa gada nodokli jau iepriekšējos mēnešos. 1998. gada augustā no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem ir pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 8,2 milj. latu apmērā, kas ir par 3,0 milj. latu vairāk kā jūlijā. Pašvaldību pamatbudžetu izdevumi augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājušies par 1,9 milj. latu jeb par 6,5%. Šādu samazinājumu var izskaidrot ar to, ka augustā ir samazinājušies izdevumi atalgojumiem (par 2,4 milj. latu jeb 28,2%). Savukārt augustā ir palielinājušies izdevumi investīcijām  par 0,6 milj. latu jeb 23,6%. Rezultātā pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi augustā pārsniedza izdevumus par 6,4 milj. latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieauguši par 0,7 milj. latu jeb 2,5%. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums saistīts ar importa apjomu pieaugumu augustā salīdzinājumā ar jūliju. Akcīzes nodokļa ieņēmumi augustā ir samazinājušies par 1,2 milj. latu jeb 7,6%. Akcīzes nodokļa par naftas produktiem iemaksas augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājušās par 0,7 milj. latu jeb 7,5%. Augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 0,2 milj. latu jeb 14,4% samazinājušies akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem. Nedaudz samazinājušies akcīzes nodokļa maksājumi par alkoholu un spirtu 0,1 milj. latu jeb 4,4%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi augustā ir samazinājušies par 0,6 milj. latu jeb 3,3%, ko var izskaidrot ar vidējās darba algas samazinājumu augustā, salīdzinot ar jūliju, kā arī ar izmaksājamo atvaļinājuma naudu samazinājumu sakarā ar atvaļinājumu sezonas beigām. Savukārt augustā ir palielinājušies uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi  par 2,3 milj. latu jeb 39,1%. To var izskaidrot ar to, ka jūlijā tika veiktas šī nodokļa pārmaksāto summu atmaksas, kas izraisīja uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu ievērojamu samazinājumu jūlijā, un tāpēc augustā šī nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieauguši. Augustā, salīdzinājumā ar jūliju, par 0,2 milj. latu jeb 0,1% palielinājies parāds valsts pamatbudžetam (t.sk. termiņa pagarinājumi samazinājušies par 2,5 milj. latu jeb 22,7%, un apturēto nodokļu maksājumu summa palielinājusies par 0,1 milj. latu jeb 0,3%). 1998. gada astoņos mēnešos parādu summa valsts pamatbudžetam palielinājusies par 3,0 milj. latu jeb 2,1%. Augustā par 1,1 milj. latu ir palielinājies kopējais pievienotās vērtības nodokļa parāds, uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds samazinājies par 1,4 milj. latu, bet savukārt akcīzes nodokļa parāds palielinājies par 0,5 milj. latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļu parādu samazinājumu augustā salīdzinājumā ar jūliju var izskaidrot ar to, ka ievērojami samazinājās šī nodokļa parādi, kuriem bija noteikti termiņa pagarinājumi  augustā, salīdzinājumā ar jūliju, parādu ar termiņa pagarinājumu summa samazinājās par 2,4 milj. latu jeb 63,9%. To var izskaidrot ar to, ka augustā uzņēmumiem ir parādījušies brīvi līdzekļi, kurus tie izmantoja agrāko periodu parādu nomaksāšanai.

1998. gada augusta beigās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūrā notika šādas pārmaiņas: 1 mēneša parādzīmju īpatsvars pieauga par 1,2% punktiem un aprīlī bija 1,4% no kopēja vērtspapīru apjoma; 3 mēnešu parādzīmes arī nedaudz pieauga (par 1,2% punktiem) un bija 3,5%; 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars aprīlī samazinājās par 0,9% punktiem, salīdzinot ar pagājušā gada martu, un bija 14,4% no kopēja īpatsvara; viena gada parādzīmju īpatsvars nedaudz pieauga un bija 56,0% no kopēja apjoma, bet 2 gadu obligāciju īpatsvars  attiecīgi 24,7 procenti. Aprīļa beigās diskontēto valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms pieauga, par 13,85 milj. latu, un bija 103,3 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju apjoms neizmainījās (un bija 33,9 milj. latu).

1998. gada jūnijā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūra bija šāda: 1 mēneša parādzīmju īpatsvars bija 0,8% no kopējā vērtspapīru apjoma, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk kā iepriekšējā mēnesī; 3 mēnešu  palika 5,6% līmenī; 6 mēnešu  16,0% (pieauga par 0,4 procentpunktiem); viena gada  45,2% no kopējā apjoma (samazinājās par 1,6 procentpunktiem), bet 2 gadu obligāciju īpatsvars  attiecīgi 32,4% (pieauga par 0,6 procentpunktiem). Augusta beigās diskontēto valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms samazinājās par 0,6% un bija 106,5 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju apjoms palika nemainīgs (51,0 milj. latu).

Ekonomiskās aktivitātes septembrī

                1998. gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pieauga par 6,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet II ceturkšņa IKP pieauguma temps bija 5,4%. Pagājušā gada I pusgadā IKP pieauguma pamatā bija apstrādes rūpniecības pieaugums par 10,9% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu, un citu sadzīves priekšmetu remonta nozares attīstība (pieaugums par 22,7%), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozares attīstība (18,7%) un zvejniecības nozares attīstība (18,3%). Neskatoties uz rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma kritumu, ekonomiskās aktivitātes indekss pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 7,5%, ko noteica tādu makroekonomisko rādītāju pieaugums kā skaidrā nauda apgrozībā (par 13,1%), budžeta ieņēmumi (par 5,2%) un darba samaksa sabiedriskajā sektorā (par 8,6%). Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, nedaudz pieauga  par 0,6%  un bija 144,34 lati. Vidējā bruto darba samaksa budžeta iestādēs bija 127 lati (pieauga par 0,5%) un uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu  166,57 lati (par 0,9% vairāk). Pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar. augustu, nedaudz pieaugusi sabiedriskajā sektorā strādājošo pirktspēja  par 0,8%, tai skaitā budžeta iestādēs strādājošo pirktspēja pieauga par 0,5%, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošajiem  par 1,4%. Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, un bija 7,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Reģistrēto bezdarbnieku skaits septembrī bija 92,9 tūkst. cilvēku, kas ir par 2,6 tūkst. vairāk nekā pagājušā gada augustā un par 4,3 tūkst. vairāk nekā iepriekšēja gada attiecīgajā periodā. Viens no galvenajiem iemesliem šādam bezdarba pieaugumam ir uzņēmumu ražošanas sašaurināšana Krievijas krīzes iespaidā un darbinieku atlaišana. Patēriņa cenu indekss (PCI) pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kopumā palika nemainīgs. Cenas precēm pārskata periodā nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,2%. Uzkrātā inflācija kopā gada sākuma bija 2,0%, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, patēriņa cenas ir pieaugušas par 3,5%. 1998. gada septembrī, kā arī iepriekšējos mēnešos, PCI galvenokārt noteica uztura produktu cenu kritums par 0,4%. Bez tam transporta cenas samazinājās par 0,3%. Sezonāls cenu pieaugums bija apģērbiem un apaviem, kā arī izglītībai  par 1,7%, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas cenas pieauga par 0,4%. Patēriņa cenu indekss, % pret iepriekšējo periodu Krievijas krīzes iespaidā pagājušā gada augustā ārējās tirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 12,7% un bija 235 milj. latu. Nedaudz uzlabojās ārējās tirdzniecības bilance  deficīts samazinājās par 0,7 milj. latu un bija 71,8 milj. latu. Strauji samazinājās gan preču eksporta, gan importa apjomi. Eksporta apjoms samazinājās par 17,0%. Tā pamatā bija eksporta uz NVS straujais kritums par 26,0%. Par 5,3% samazinājās arī eksports uz ES valstīm. Importa apjoms pagājušā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 10,2%. Šajā laikā īpaši strauji samazinājās importa no ES valstīm apjoms  par 13,8%, bet imports no NVS samazinājās par 7,5%. Viens no iemesliem tik straujam importa apjoma kritumam ir tas, ka sakarā ar Krievijas krīzi ES valstis samazina reeksportu caur Latviju.

Ārējās tirdzniecības bilance, milj. Ls

Valsts budžeta ieņēmumi 1998. gada septembrī, salīdzinot ar 1997. Gada attiecīgo periodu, ir palielinājušies par 18,7%, jo būtiski ir pieaugušas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa iemaksas. Akcīzes nodokļa maksājumu palielinājums pagājušā gadā par 47%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bija gaidāms, jo pagājušo stājās spēkā augstākas nodokļa likmes degvielai un tika paplašināta akcīzes nodokļa apliekamā bāze. No 1998. gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī degvieleļļu, naftas gāzes un pārējos ogļūdeņražus, izņemot dabasgāzi. Būtiski ir pieauguši arī budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Salīdzinājumā ar pagājušā gada iepriekšējiem mēnešiem, septembrī samazinājās uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi. Tas lielā mērā ir saistīts ar šī nodokļa maksāšanas kārtību. Krievijas krīzes ietekme pagaidām vāji atspoguļojās valsts budžeta ieņēmumos, bet tomēr radīja ievērojamus sarežģījumus uzņēmumiem, kuriem ir augsts produkcijas eksporta īpatsvars uz Krieviju. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi septembrī bija 62,0 milj. latu, un salīdzinājumā ar augustu tie ir palielinājušies par 2,5 milj. latu jeb 4,2%. Ieņēmumu palielinājumu septembrī, salīdzinājumā ar augustu, veicināja nenodokļu ieņēmumu palielinājums. Šajā laikā tie ir pieauguši par 14,5%, jo palielinājās privatizācijas iemaksas no valsts speciālā budžeta. Nodokļu ieņēmumu nelielo pieaugumu ietekmēja pievienotās vērtības un muitas nodokļu ieņēmumu palielināšanās. 1998. gada septembrī valsts budžeta iestādes nav apguvušas 5,0% no pamatbudžetā paredzētajiem līdzekļiem. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī septembrī valsts pamatbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem, kas salīdzinājumā ar augustu ir palielinājušies par 1,2 milj. latu jeb 2,5%. No kārtējiem izdevumiem visvairāk līdzekļu izlietots darba algām un maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Jāatzīmē, ka septembrī par 2,4 milj. latu jeb par 73,5% ir pieaugušas mērķdotācijas pašvaldību budžetiem. Septembrī uzturēšanas izdevumu finansēšanas plāns ir izpildīts par 91,6%. Izdevumi investīcijām no valsts pamatbudžeta 1998. gada septembrī bija lielāki par plānotajiem (124,5% no finansēšanas plāna) un to īpatsvars pamatbudžeta kopējos izdevumos bija 9,9%. Valsts investīciju finansēšanas plāns šī gada deviņiem mēnešiem ir izpildīts tikai par 87,5%, kas saistīts ar to, ka pagājušogad vairāku mēnešu investīciju finansēšanas plāni netika izpildīti, un tas norāda uz problēmām investīciju projektu izstrādes, novērtēšanas un realizācijas procesā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi septembrī bija 60,2 milj. latu jeb 105,5% no šim mēnesim prognozētā ieņēmumu apjoma, bet izdevumi  67,1 milj. Latu jeb 102,5% no prognozētā izdevumu apjoma. 1998. gada septembrī izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 6,9 milj. latu. Valsts speciālā budžeta izdevumos, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, vislielākais īpatsvars ir dotācijām iedzīvotājiem  56,5% no visiem izdevumiem.

Pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi septembrī bija 28,8 milj. latu. Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 4,1 milj. latu jeb 12,5%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi septembrī salīdzinājumā ar augustu bija palielinājušies par 0,2 milj. latu jeb 1,1%. Jāatzīmē, ka septembrī ir samazinājušies arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi  par 2,3 milj. latu jeb 67,2%. Nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu var skaidrot ar šim nodoklim noteikto maksāšanas kārtību. Septembrī turpinājās samazināties īpašuma nodokļa ieņēmumi (salīdzinājumā ar augustu tie ir samazinājušies par 0,52 milj. jeb 29,3%). Šī tendence ir saistīta ar to, ka daudzi maksātāji ir samaksājuši visa gada nodokli jau iepriekšējos mēnešos. 1998. gada septembrī no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem ir pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 6,5 milj. latu apmērā, kas ir par 1,7 milj. latu mazāk, nekā augustā. Pašvaldību pamatbudžetu izdevumi septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieauguši par 6,4 milj. latu jeb par 23,6%. Šādu pieaugumu var izskaidrot ar to, ka augustā ir palielinājušies gandrīz visi pašvaldību izdevumu veidi. Izdevumi atalgojumiem pieauga par 3,1 milj. latu jeb 52,1%, izdevumi kapitālieguldījumiem  par 2,8 milj. jeb 51,9%. Rezultātā pašvaldību pamatbudžeta izdevumi septembrī pārsniedza ieņēmumus par 5,0 milj. latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi septembrī, salīdzinājumā ar augustu, pieauguši par 1,1 milj. latu jeb 4,1%. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums saistīts ar uzņēmumu apgrozījuma palielināšanos septembrī, salīdzinājumā ar augustu. Akcīzes nodokļa ieņēmumi septembrī ir samazinājušies par 0,4 milj. latu jeb 2,6%. Akcīzes nodokļa par naftas produktiem iemaksas septembrī salīdzinājumā ar augustu nedaudz palielinājušas  par 0,13 milj. latu jeb 1,3%. Septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 0,11 milj. latu jeb 7,2% samazinājušies akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem. Ievērojami samazinājušies akcīzes nodokļa maksājumi par alkoholu un spirtu  par 0,5 milj. latu jeb 14,5%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi septembrī ir palielinājušies par 0,7 milj. latu jeb 3,8%, ko var izskaidrot ar vidējās darba algas nelielo palielinājumu septembrī, salīdzinot ar augustu. Septembrī uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi ir arī samazinājušies par 0,9 milj. latu jeb 11%. Tas ir izskaidrojams ar šī nodokļa maksāšanas kārtību. Septembrī, salīdzinājumā ar augustu, par 1,6 milj. latu jeb 1,1% samazinājās parāds valsts pamatbudžetam (t.sk. termiņa pagarinājumi samazinājušies par 2,9 milj. latu jeb 34,5%, un apturēto nodokļu maksājumu summa palielinājusies par 2,5 milj. latu jeb 6,3%). 1998. gada deviņos mēnešos parādu summa valsts pamatbudžetam palielinājusies par 1,4 milj. latu jeb 1%. Septembrī par 1,9 milj. latu ir samazinājies kopējais pievienotās vērtības nodokļa parāds. Savukārt, uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds palielinājies par 0,4 milj. latu un akcīzes nodokļa parāds palielinājies par 0,2 milj. latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļu parādu palielinājumu salīdzinājumā ar augustu var izskaidrot ar atsevišķu uzņēmumu finansiālajām grūtībām.

Ekonomiskās aktivitātes oktobrī

                Krievijas krīze ir ietekmējusi gandrīz visu galveno makroekonomisko rādītāju attīstību. Krīzes iespaidā ekonomiskās aktivitātes pieauguma tempi turpina samazināties, taču joprojām ir pozitīvi. 1998. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, ekonomiskās aktivitātes indekss (EAI) pieauga par 5,3%. Šādu pieaugumu nodrošināja darba samaksas paaugstināšanās par 5,5%, skaidras naudas apgrozībā  par 5,0% un budžeta ieņēmumu  par 9,9%. Pagājušā gada oktobrī rūpniecības produkcijas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājās par 4,3% (gandrīz visas nozares samazinājušas apjomus), bet, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, pieauga par 10,1%, ko noteica pieaugums sakarā ar apkures sezonas sākšanos, tādējādi pieaugot elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozares apjomiem. 1998. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bruto vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 1,4%, un bija 142,37 latu. Alga budžeta iestādēs bija 125,26 latu (samazinājās par 1,4% jeb 1,74 latu), bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu  164,29 latu (samazinājās par 1,4% jeb 2,28 latu). Darba samaksas samazināšanās ietekmēja strādājošo pirktspēju. Sabiedriskajā sektorā strādājošo pirktspēja pārskata periodā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazinājās par 1,6%, budžeta iestādēs tā samazinājās par 1,3%, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pirktspējas kritums bija nedaudz zemāks ( -0,8%). Sakarā ar ražošanas sašaurināšanos eksporta nozarēs turpina pieaugt bezdarba līmenis. Mēneša laikā bezdarbnieku skaits pieauga par 7,2 tūkst. cilvēku un oktobra beigās Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbnieki tika reģistrēti 100,1 tūkst. cilvēku. Bezdarba līmenis pagājušā gada oktobrī bija 8,2% no ekonomiski aktīva iedzīvotāju kopskaita. Patēriņa cenu indekss (PCI) 1998. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 0,2%. Cenas precēm šajā periodā pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem palika iepriekšējā mēneša līmenī. Uzkrātā inflācija kopš šī gada sākuma ir 2,1%, bet cenas oktobrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 2,9%. Pagājušā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, PCI izmaiņas noteica cenu pieaugumi apģērbam un apaviem par 0,8%, mājas iekārtošanai un uzturēšanai par 0,5%, kā arī dzīvokļa īres, ūdens, elektrības un apkures cenu kāpums par 0,4%. Uzsākot jauno apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi pieauga par 1,6%. Kopējo cenu pieaugumu līdzsvaroja transporta tarifu kritums par 1,5%.

Patēriņa cenu indekss, % pret iepriekšējo periodu

Krievijas krīze negatīvi ietekmē Latvijas ārējo tirdzniecību. Ārējas tirdzniecības apgrozījums 1998. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu samazinājies par 1,4%, bet salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi  - par 0,5%. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1%, bet ar 1997. gada septembri  tas pieauga par 35,2%. Turpina samazināties gan eksporta, gan importa pieauguma tempi, tomēr joprojām eksporta pieaugumu tempu samazinājums ir daudz straujāks  salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, eksports samazinājās par 5,8%, bet imports pieauga par 9,9%, tādejādi palielinot ārējās tirdzniecības deficītu vēl vairāk. Vērojama ārējās tirdzniecības pakāpeniska pārorientācija no NVS uz stabilākiem (pārsvarā ES valstu) tirgiem. Pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, strauji samazinājās eksporta apjomi uz NVS valstīm. Šajā periodā uz NVS valstīm tika eksportētas par 8,1 milj. latu, t.i. par 43%, vai par 6,1 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt, uz ES valstīm eksports pieauga par 4,5%, un bija 50,9 milj. latu. Pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, imports no NVS valstīm samazinājās par 3,1% (bija 21,6 milj. latu), bet no ES valstīm tas pieauga par 2,8% un septembrī bija 85,0 milj. latu.

Ārējās tirdzniecības bilance, milj. Ls

Valsts budžeta ieņēmumi 1998. gada 10 mēnešos, salīdzinot ar 1997. Gada attiecīgo periodu, ir palielinājušies par 16,8%, jo būtiski ir pieaugušas akcīzes un uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas. Akcīzes nodokļa maksājumu palielinājums šajā gadā bija 44,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Šis pieaugums bija gaidāms, jo šogad stājās spēkā augstākas nodokļa likmes degvielai un tika paplašināta akcīzes nodokļa apliekamā bāze. No 1998. gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī degvieleļļu, naftas gāzes un pārējos ogļūdeņražus, izņemot dabasgāzi. Budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājušies par 24,2%. Salīdzinājumā ar septembri, oktobrī samazinājās uzņēmumu ienākuma, pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Nodokļu ieņēmumus nedaudz ietekmēja arī ekonomiskā krīze Krievijā. Oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, nedaudz pieaugušas akcīzes nodokļa iemaksas, sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī pārējie valsts budžeta ieņēmumi. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi oktobrī bija 54,7 milj. latu, un, salīdzinājumā ar septembri, tie ir samazinājušies par 7,3 milj. latu jeb 11,8%. Ieņēmumu samazinājumu oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, ietekmēja nodokļu un nenodokļu ieņēmumu samazinājums. Salīdzinājumā ar septembri valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies par 3,8 milj. latu jeb 8,1%, jo oktobrī uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija mazāki kā pagājušajā mēnesī. Šo ieņēmumu samazinājums saistīts ar uzņēmumu apgrozījuma samazināšanos oktobrī, salīdzinājumā ar septembri. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazināšanos iespaidoja arī iepriekšējos mēnešos veiktās nodokļa pārmaksas. Nenodokļu ieņēmumu samazinājums oktobrī salīdzinājumā ar septembri ir izskaidrojams ar to, ka pagājušajā mēnesī tika veiktas lielas privatizācijas fonda iemaksas no valsts speciālā budžeta. 1998. gada oktobrī valsts budžeta iestādes nav apguvušas 8,8% no pamatbudžetā paredzētajiem līdzekļiem. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī oktobrī valsts pamatbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem, kas salīdzinājumā ar septembri ir palielinājušies par 2,8 milj. latu jeb 5,8%. No kārtējiem izdevumiem visvairāk līdzekļu izlietots darba algām un maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Oktobrī uzturēšanas izdevumu finansēšanas plāns, tāpat kā septembrī, tika izpildīts par 91,6%. Izdevumi investīcijām no valsts pamatbudžeta 1998. gada oktobrī bija mazāki par plānotajiem (81,0% no finansēšanas plāna) un to īpatsvars pamatbudžeta kopējos izdevumos bija 5,6%. Valsts investīciju finansēšanas plāns šī gada laika posmam no janvāra līdz oktobrim ir izpildīts tikai par 86,8%, kas norāda uz problēmām investīciju projektu realizācijā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi oktobrī bija 57,1 milj. latu jeb 105,9% no šim mēnesim prognozētā ieņēmumu apjoma, bet izdevumi  58,1 milj. latu jeb 98,6% no prognozētā izdevumu apjoma. 1998. gada oktobrī izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 1,0 milj. latu. Valsts speciālā budžeta izdevumos, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, vislielākais īpatsvars ir dotācijām iedzīvotājiem  65,3% no visiem izdevumiem. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem šis īpatsvars būtiski palielinājies. Valsts pamatbudžeta mērķdotācijas un pārskaitījumu finansu izlīdzināšanas fondam Pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi oktobrī bija 30,5 milj. latu. Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 1,7 milj. latu jeb 5,9%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi oktobrī salīdzinājumā ar septembri samazinājās par 1,5 milj. latu jeb 10,6%. Īpašuma nodokļa ieņēmumi oktobrī palielinājās par 0,9 milj. latu jeb 75,3%. 1998. gada oktobrī no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem ir pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 8,0 milj. latu apmērā, kas ir par 1,5 milj. latu jeb 23,1% vairāk, nekā septembrī. Pašvaldību pamatbudžetu izdevumi oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieauguši par 2,8 milj. latu jeb 7,6%. Šādu pieaugumu var izskaidrot ar to, ka oktobrī būtiski palielinājušies uzturēšanas izdevumi  pieaugums ir 8,0 milj. latu jeb 31,1%, jo pieauguši izdevumi saistībā ar apkures sezonas uzsākšanu. Izdevumi atalgojumiem pieauga par 1,2 milj. latu jeb 13,2%. Izdevumi kapitālieguldījumiem oktobrī samazinājās par 1,8 milj. jeb 22,4%. Rezultātā pašvaldību pamatbudžeta izdevumi oktobrī pārsniedza ieņēmumus par 9,5 milj. latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, samazinājās par 2,8 milj. latu jeb 9,9%. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazinājumu iespaidoja vairāku uzņēmumu apgrozījuma samazināšanās, ko ietekmēja Krievijas ekonomiskā krīze un pirktspējas samazināšanās sabiedriskajā sektorā. Akcīzes nodokļa ieņēmumi oktobrī ir palielinājušies par 0,7 milj. latu jeb 4,9%. Akcīzes nodokļa par naftas produktiem iemaksas oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, nedaudz samazinājušas  par 0,2 milj. latu jeb 2,1%. Ievērojami palielinājušies akcīzes nodokļa maksājumi par alkoholu un spirtu  pieaugums bija 1,1 milj. latu jeb 38,8%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi oktobrī ir samazinājušies par 2,2 milj. latu jeb 11,3%, ko var izskaidrot ar nodarbinātības samazinājumu oktobrī, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Oktobrī uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi ir samazinājušies  par 1,7 milj. latu jeb 23,6%. Uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi oktobrī samazinājās, jo vairāki uzņēmumi kārtējos avansa maksājumus seguši no pārmaksām, kas izveidojušās iepriekšējā periodā vai pārrēķina rezultātā par 1997.gadu. Sakarā ar Krievijas ekonomisko krīzi daži uzņēmumi ir saņēmuši atļauju samazināt avansa maksājumus šī gada 4. ceturksnī, kas arī negatīvi ietekmēja šī nodokļa ieņēmumu apjomu. Oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, par 1,8 milj. latu jeb 1,2% palielinājās parāds valsts pamatbudžetam (t.sk. termiņa pagarinājumi samazinājušies par 0,1 milj. latu jeb 1,7%, un apturēto nodokļu maksājumu summa palielinājusies par 1,1 milj. latu jeb 2,6%). 1998. gada laika posmā no janvāra līdz oktobrim parādu summa valsts pamatbudžetam palielinājusies par 3,2 milj. latu jeb 2,2%. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, par 0,8 milj. latu jeb 1,0% ir palielinājies kopējais pievienotās vērtības nodokļa parāds. Uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds palielinājies par 0,5 milj. latu jeb 1,2% un akcīzes nodokļa parāds palielinājies par 0,4 milj. latu jeb 1,6%. Uzņēmumu ienākuma nodokļa parādu palielinājumu salīdzinājumā ar septembri var izskaidrot ar atsevišķu uzņēmumu finansiālajām grūtībām.

Ekonomiskās aktivitātes novembrī 

                Pagājušā gada novembrī ir vērojamas pozitīvas tendences tautsaimniecības attīstībā. 1998. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, Ekonomiskās aktivitātes indekss (EAI) pieauga par 11,1%. Šādu pieaugumu nodrošināja mazumtirdzniecības apgrozījuma palielinājums par 29,4%, nodarbināto vidējās darba algas kāpums par 9,6%, budžeta ieņēmumu pieaugums par 11,2% un skaidras naudas apgrozībā  - par 3,4%. 1998. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, bruto vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 5,4%, un bija 150,04 latu. Budžeta iestādēs algas pieauga par 8,9% un bija 136,36 latu, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu  attiecīgi par 2,0% un bija 167,63 latu. Lielākais algas pieaugums bija finansu starpniecības nozarē. Darba algas pieaugumu sabiedriskajā sektorā ietekmēja neregulāro izmaksu pieaugums (prēmijas) šajā periodā. Sakarā ar bruto darba algas pieaugumu pagājušā gada novembrī, pirktspēja sabiedriskajā sektorā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, palielinājās par 4,5%, budžeta iestādēs tā pieauga par 7,7%, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu  par 3,1%. Joprojām turpina pieaugt bezdarba līmenis. 1998. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 0,6 procentpunktiem un bija 8,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Reģistrēto bezdarbnieku skaits novembrī bija 107,0 tūkst. cilvēku, kas ir par 6,9 tūkst. Vairāk nekā pagājušā gada oktobrī, bet par 22,0 tūkst. cilvēku vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Patēriņa cenu indekss (PCI) 1998. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir pieaudzis par 0,4%. Cenas precēm pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem  par 0,7%. Uzkrātā inflācija kopš šī gada sākuma ir 2,6%, bet cenas oktobrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 2,8%. 1998. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, PCI kāpumu noteica izglītības pakalpojumu cenu pieaugums par 1,0%, uztura produktu, apģērba un apavu, kā arī dzīvokļa īres, ūdens, elektrības un apkures cenu pieaugums par 0,6%. Šo cenu pieaugumu daļēji kompensēja transportu cenu kritums par 0,3%. Ārējas tirdzniecības apgrozījums 1998. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu pieauga par 7,3%, bet salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi tas samazinājās par 2,0%. Preču eksporta apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 4,5%, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 0,8%. Preču importa pieauguma tempi ir daudz straujāki  attiecīgi 8,8% un 8,5%  , tāpēc ārējās tirdzniecības bilances deficīts, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 13,6%, bet salīdzinājumā ar 1997. gada oktobri tas pieauga par 21,7%. Pagājušā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, sāka atjaunoties tirdzniecības attiecības ar NVS valstīm. Eksports uz NVS valstīm pieauga par 27,2% jeb 2,2 milj. latu, un bija 10,3 milj. latu. Oktobrī bija neliels eksporta pieaugums uz ES valstīm (par 5,1%), kas pārskata mēnesī bija 53,5 milj. latu. Pagājušā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, imports no NVS valstīm pieauga par 17,6%, jeb 3,8 milj. latu un tā apjoms bija 25,4 milj. latu, bet no ES valstīm tas pieauga par 7,1% jeb 6,0 milj. latu un bija 91,0 milj. latu.

Ārējās tirdzniecības bilance, milj. Ls

Valsts budžeta ieņēmumi 1998. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 1997. Gada attiecīgo periodu, ir palielinājušies par 15,9%. Šo pieaugumu galvenokārt veicināja būtiskais akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pagājušajā gadā palielinājušies par 40,7%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Šis pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka šogad stājās spēkā augstākas nodokļa likmes degvielai un tika paplašināta akcīzes nodokļa apliekamā bāze. Budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājušies par 15,2%. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās uzņēmumu ienākuma, pievienotās vērtības, akcīzes nodokļa ieņēmumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šajā mēnesī palielinājās. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi novembrī bija 51,0 milj. latu, un, salīdzinājumā ar oktobri, tie ir samazinājušies par 3,7 milj. latu jeb 6,8%. Ieņēmumu samazinājumu šajā mēnesī ietekmēja nodokļu ieņēmumu un budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem samazinājums. Salīdzinājumā ar oktobri valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies par 3,5 milj. latu jeb 8,2%. Nenodokļu ieņēmumi novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša iemaksām, nedaudz pieauguši, jo šajā mēnesī tika izdarītas Valsts privatizācijas fonda iemaksas 3,0 milj. latu apjomā. Valsts pamatbudžeta izdevumi 1998. gada novembrī par 6,2 milj. latu pārsniedza ieņēmumus un bija 57,1 milj. latu. Novembrī valsts budžeta iestādes apguvušas 99,1% no pamatbudžetā paredzētajiem līdzekļiem. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī novembrī valsts pamatbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars bija uzturēšanas izdevumiem, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gandrīz neizmainījās  uzturēšanas izdevumi pieauga tikai par 0,2 milj. latu. No kārtējiem izdevumiem visvairāk līdzekļu tika izlietots darba algām un maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Novembrī uzturēšanas izdevumu finansēšanas plāns izpildīts par 96,6%. Izdevumi investīcijām no valsts pamatbudžeta 1998. gada novembrī pārsniedza finansēšanas plānu šim mēnesim par 21,4%, kaut gan kopumā finansēšanas plāns pagājušā gada laika posmam no janvāra līdz novembrim tika izpildīts tikai par 89,2%. Investīciju īpatsvars pamatbudžeta kopējos izdevumos novembrī ir 6,2%. Subsīdijas un dotācijas šajā mēnesī pieaugušas par 0,9 milj. latu jeb 4,5%, jo palielinājās dotācijas iedzīvotājiem un subsīdijas lauksaimniecībai. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi novembrī bija 55,3 milj. latu, t.i. par1,8 milj. latu jeb 3,2% mazāk kā iepriekšējā mēnesī. Valsts speciālā budžeta izdevumi novembrī bija 62,6 milj. latu. Novembrī valsts speciālā budžeta izdevumi palielinājās par 4,5 milj. latu jeb 7,7%, salīdzinot ar oktobra izdevumu apjomu. Rezultātā 1998. gada novembrī izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 7,4 milj. latu. Valsts speciālā budžeta izdevumos, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, vislielākais īpatsvars ir dotācijām iedzīvotājiem 62,7% no visiem izdevumiem. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi novembrī bija 30,7 milj. latu. Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,2 milj. latu jeb 0,8%. Novembrī palielinājās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi  salīdzinājumā ar oktobri tie pieauguši par 0,5 milj. latu jeb 4,2%. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar oktobri pieauguši par 1,0 milj. Īpašuma nodokļa ieņēmumi novembrī samazinājās par 1,1 milj. latu. 1998. gada novembrī no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem ir pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 7,7 milj. latu apmērā, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 4,8% mazāk, nekā oktobrī. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājušies par 6,2 milj. latu jeb 15,7%. Tik liels samazinājums izskaidrojams ar to, ka oktobrī no pašvaldību pamatbudžetiem tika izmaksātas subsīdijas un dotācijas divreiz lielākā apmērā, nekā vidēji mēnesī. Izdevumi kapitālieguldījumiem novembrī samazinājās par 2,0 milj. jeb 31,4%. Novembrī pašvaldību pamatbudžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 2,9 milj. latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 1,2 milj. latu jeb 4,8%, jo samazinājās uz robežas iekasētais nodokļa apjoms. Akcīzes nodokļa ieņēmumi novembrī ir samazinājušies par 1,9 milj. latu jeb 12,4%. Šo samazinājumu salīdzinājumā ar oktobri iespaidoja dažu lielu uzņēmumu akcīzes nodokļa parādu iemaksas, kas tika veiktas pagājušajā mēnesī un kas būtiski palielināja akcīzes nodokļa ieņēmumus oktobrī. Salīdzinājumā ar oktobri samazinājušās akcīzes nodokļa iemaksas par naftas produktiem, alkoholu un spirtu  attiecīgi par 14,2% un 17,6%. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem novembrī palielinājušies par 11,3%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi novembrī pieauguši par 0,9 milj. latu jeb 5,4%, ko var izskaidrot ar vidējās darba algas palielinājumu. Tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasētās summas novembrī samazinājās. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājums bija neliels  0,1 milj. latu. Šī nodokļa ieņēmumu samazināšanos ietekmē lielie nodokļu maksātāji, kas IV ceturksnī sedz kārtējos avansa maksājumus no iepriekšējā periodā vai pārrēķina rezultātā izveidotajām nodokļa pārmaksām. Novembrī, salīdzinājumā ar oktobri, par 0,4 milj. latu jeb 0,3% palielinājās parāds valsts pamatbudžetam (t.sk. apturēto nodokļu maksājumu summa palielinājusies par 1,7 milj. latu jeb 4,0%, bet termiņa pagarinājumi savukārt samazinājušies par 0,6 milj. latu jeb 11,4%). 1998. gada laika posmā no janvāra līdz novembrim parādu summa valsts pamatbudžetam palielinājusies par 3,6 milj. latu jeb 2,5%. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, nedaudz ir palielinājies kopējais pievienotās vērtības nodokļa parāds  par 0,2 milj. latu jeb 0,3%. Akcīzes nodokļa parāds palielinājies par 0,5 milj. latu jeb 2,0%. Uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds gandrīz neizmainījās  kopējā parāda summa samazinājās par 0,1 milj. latu. Tas liecina par to, ka vairāki uzņēmumi ir pārvārējuši finansiālās grūtības, ko rādīja gan iekšējie, gan ārējie faktori, un to ekonomiskais stāvoklis stabilizējās. Valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa un vidējā termiņa vērtspapīri un obligācijas (perioda beigās)

Ekonomiskās aktivitātes decembrī

1998. gadā III ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,9%, bet III ceturkšņos tas pieauga par 4,9%. Izauguma tempu samazināšanās 1998. gada III ceturksnī saistīta ar krīzi Krievijā. Tā rezultātā sašaurinājās ražošana un ievērojami samazinājās eksporta apjomi uz Krieviju. 1998. gada deviņos mēnešos visvairāk attīstījās vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, motociklu un citu sadzīves priekšmetu remonta nozare (22,7%), mežsaimniecība (27,7%), būvniecība (10,2%) un pakalpojumu nozare (5,4%). 1998. gada III ceturkšņos lauksaimniecības un medniecības nozare samazinājās par 5,2%, transporta un sakaru nozare  par 1,3%. 1998. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ekonomiskās aktivitātes indekss (EAI) pieauga par 5,6%. Šādu pieaugumu nodrošināja sezonāls mazumtirdzniecības apgrozījuma palielinājums par 13,5%, nodarbināto vidējās darba algas kāpums par 11,2%, budžeta ieņēmumu pieaugums par 13,0% un skaidras naudas apgrozībā pieaugums par 2,3%. 1998. gada decembrī vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieauga par 18,2%, un bija 177,29 lati. Tajā pat laikā budžeta iestādēs algas pieauga par 19,5% un bija 162,91 lats, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu  par 16,9% un bija 195,94 lati. Tādam pieaugumam ir sezonāls raksturs sakarā ar prēmiju izmaksām gada beigās. Ražošanas sašaurināšanas rezultātā turpina pieaugt bezdarba līmenis. 1998. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 0,4 procentpunktiem jeb 4,4 tūkst. iedzīvotāju, un bija 9,2% jeb 111,4 tūkst. cilvēku no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Reģistrēto bezdarbnieku skaits decembrī bija par 31,2% jeb 26,5 tūkst. cilvēku vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Patēriņa cenu indekss (PCI) 1998. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir pieaudzis par 0,2%. Cenas precēm pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem  par 0,1%. 1998. gada inflācija bija 4,6%. Inflācija 12 mēnešos bija 2,8%. 1998. gada 12 mēnešos PCI pieaugumu ietekmēja cenu kāpums sakaru nozarē par 15,1%, apģērbu un apavu nozarē  par 8,5%, izglītības jomā  par 6,4%. Transports kļuva dārgāks par 5,3%, bet uztura produkti 1998. gadā kļuva dārgāki tikai par 0,3%.

Patēriņa cenu indekss, % pret iepriekšējo periodu

Ārējās tirdzniecības apgrozījums 1998. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazinājās par 3,3%, bet salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi  pieauga par 2,3%. Preču eksporta apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,9%, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu  par 2,5%. Preču imports attiecīgi samazinājās par 5,9%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un pieauga par 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Tāpēc ārējās tirdzniecības bilances deficīts, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 13,7%, bet salīdzinājumā ar 1997. gada novembri  pieauga par 1,6%. 1998. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, eksports uz NVS valstīm samazinājās par 1,9%, un bija 10,1 milj. latu. Novembrī bija neliels eksporta pieaugums uz ES valstīm (par 0,4%), kas pārskata mēnesī bija 53,7 milj. latu. 1998. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, imports no NVS valstīm pieauga par 2,0%, un tā apjoms bija 25,9 milj. latu, bet no ES valstīm tas samazinājās par 3,4% un bija 87,9 milj. latu.

Ārējās tirdzniecības bilance, milj. Ls

Valsts budžeta izdevumu racionalizācijas un stingras fiskālās politikas realizācijas rezultātā kopbudžeta fiskālā bilance 1998. gadā bija pozitīva  fiskālais pārpalikums 5,5 milj. latu. Valsts budžeta ieņēmumi 1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, ir palielinājušies par 14,2%. Šo pieaugumu iespaidoja visu nodokļu ieņēmumu pieaugums, it īpaši uzņēmumu ienākuma nodokļa, akcīzes nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu palielinājums, jo šiem nodokļiem ir liels īpatsvars budžeta nodokļu ieņēmumos. Akcīzes nodokļa ieņēmumi šajā gadā palielinājušies par 41,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis pieaugums bija sagaidāms, jo 1998. gadā stājās spēkā augstākas nodokļa likmes degvielai un tika paplašināta akcīzes nodokļa apliekamā bāze. Jāatzīmē, ka 1998. gadā samazinājās tikai muitas nodokļa ieņēmumi, kas ir saistīts ar tirdzniecības liberalizāciju. Budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājušies par 22,1%. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi decembrī bija 57,7 milj. latu, un salīdzinājumā ar novembri tie ir palielinājušies par 6,7 milj. latu jeb 13,2%. Ieņēmumu pieaugumu šajā mēnesī ietekmēja nenodokļu ieņēmumu un budžeta iestāžu ieņēmumu par maksas pakalpojumiem palielinājums, attiecīgi 7,1 milj. latu un 1,7 milj. latu. Nenodokļu ieņēmumi decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ievērojami pieauguši, jo šajā mēnesī tika veiktas valsts privatizācijas fonda iemaksas 10,6 milj. latu apjomā. 1998. gada decembrī valsts pamatbudžeta izdevumi bija 83,5 milj. latu un tie par 25,8 milj. latu pārsniedza ieņēmumus. 1998. gadā valsts budžeta iestādes apguvušas 97,2% no pamatbudžetā plānotājiem līdzekļiem. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī decembrī valsts pamatbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars bija uzturēšanas izdevumiem, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 22,7 milj. latu. Tas ir saistīts ar subsīdiju un dotāciju palielinājumu decembrī. Subsīdijas un dotācijas šajā mēnesī pieaugušas par 14,2 milj. latu jeb 65,6%, jo decembrī pārskaitīja lielas subsīdijas lauksaimniecībai un dotācijas pašvaldību budžetiem (4,5 milj. latu pārskaitīja nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumu neizpildes kompensācijai). No kārtējiem izdevumiem visvairāk līdzekļu tika izlietots maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm un darba algām sakarā ar prēmiju izmaksāšanu gada beigās. Decembrī uzturēšanas izdevumu finansēšanas plāns bija pārpildīts par 57,8%. Izdevumi investīcijām no valsts pamatbudžeta 1998. gada decembrī pārsniedza finansēšanas plānu šim mēnesim par 56,4%. Investīciju īpatsvars pamatbudžeta kopējos izdevumos decembrī bija 6,9%. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi decembrī bija 72,1 milj. latu, kas ir par 16,8 milj. latu jeb 30,5% vairāk kā iepriekšējā mēnesī. Valsts speciālā budžeta izdevumi decembrī bija 79,9 milj. latu. Decembrī valsts speciālā budžeta izdevumi palielinājās par 17,3 milj. latu jeb 27,6%, salīdzinot ar novembra izdevumu apjomu. Rezultātā 1998. gada decembrī izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 7,8 milj. latu. Valsts speciālā budžeta izdevumos tradicionāli vislielākais īpatsvars ir dotācijām iedzīvotājiem  55,0% no visiem izdevumiem. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi decembrī bija 43,4 milj. latu. Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 12,6 milj. latu jeb 41,1%. Decembrī palielinājās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi  salīdzinājumā ar novembri tie pieauguši par 3,6 milj. latu jeb 27,8%. Īpašuma nodokļa ieņēmumi decembrī palielinājās par 2,4 milj. latu. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar novembri samazinājušies par 0,8 milj. latu, kas ir saistīts ar nodokļu maksāšanas kartību. 1998. gada decembrī no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem ir pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 13,3 milj. latu apmērā, kas ir par 5,6 milj. latu vairāk nekā novembrī. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi decembrī bija 42,4 milj. latu. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tie ir palielinājušies par 8,8 milj. latu jeb 26,2%, jo izdevumi atalgojumiem, subsīdijām un dotācijām decembrī bija lielāki kā novembrī. Izdevumi  kapitālieguldījumiem decembrī palielinājās par 3,6 milj. latu. Decembrī pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus par 0,9 milj. latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi decembrī salīdzinājumā ar novembri palielinājās par 0,8 milj. latu jeb 3,4%, jo palielinājās mazumtirdzniecības apgrozījums, kā arī uz robežas iekasētais nodokļa apjoms. Akcīzes nodokļa ieņēmumi šajā mēnesī ir palielinājušies par 4,0 milj. latu jeb 30%. Decembrī pieauga akcīzes nodokļa iemaksas par alkoholiskajiem dzērieniem, naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem  attiecīgi par 1,5 milj. latu, 2,1 milj. latu un 0,4 milj. latu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi decembrī pieauguši par 4,6 milj. latu jeb 25,3%, jo palielinājās vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā (decembrī darbiniekiem izmaksāja prēmijas). Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi decembrī palielinājās par 0,8 milj. latu jeb 14,2%. Šī nodokļa iemaksu pieaugums decembrī bija vērojams arī iepriekšējos gados, kas ir izskaidrojams ar to, ka uzņēmumi pārskata gada beigās cenšas samaksāt agrāk izveidojušos nodokļa parādus. Decembrī salīdzinājumā ar novembri par 0,4 milj. latu jeb 0,3% palielinājās parāds valsts pamatbudžetam (t.sk. apturēto nodokļu maksājumu summa palielinājusies par 2,6 milj. latu jeb 5,7%, termiņa pagarinājumi savukārt gandrīz neizmainījās). Salīdzinot ar novembri, kopējais pievienotās vērtības nodokļa parāds samazinājies par 0,2 milj. latu jeb 0,3%, akcīzes nodokļa parāds  par 0,2 milj. latu jeb 0,6%, uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds  par 0,3 milj. latu jeb 0,2%. 1998. gadā laikā no janvāra līdz decembrim parādu summa valsts pamatbudžetam palielinājusies par 4,0 milj. latu jeb 2,8%, kas liecina par dažu uzņēmumu grūtībām gatavās produkcijas realizācijā, bezcerīgajiem parādiem un citām problēmām.

Izmantotā literatūra un materiāli:

1.    Internets (Fondu biržas un Latvijas bankas WWW lapas, meklēšanas rezultāti LATNETa serverī),

2.    Laikraksts “Dienas bizness”,

3.    Laikraksts “Biznesa pasaule”.

4.    Laikraksts “DIENA”