Privatizācija Latvijā: Tās ietekme uz valsts ekonomiku

           

            Par pašu privatizācijas procesu Latvijā ir izskanējuši daudz un dažādi viedokļi tāpēc nav iespējams šo procesu aprakstīt dažos vārdos, jo tas ir diezgan sarežģīts, bet tomēr ļoti nepieciešams. Galvenokārt tāpēc, lai Latvijas ekonomiku spētu pārveidot un tuvināt Eiropas standartiem, kuriem valsts pievērš ļoti lielu nozīmi, jo tas ir viens no priekšnoteikumiem virzībā uz Eiropas Savienību. Valsts uzņēmumu privatizācija nebūt nenotiek tik gludi kā tai vajadzētu notikt. Tas it sevišķi ir pamanāms privatizācijas beigu posmā, kad tās beigas tiek kārtējo reizi atliktas, jo mūsu valsts valdošā elite nav spējusi vienoties par vairāku lielo uzņēmumu privatizāciju. Tomēr tā vien šķiet, ka privatizācijas process šogad varētu noslēgties, jo varētu notikt arī tādu uzņēmumu kā "Latvijas kuģniecība", "Lattelekom" un "Latvenergo" valsts daļu privatizācija. Kādu ietekmi privatizācija  ir atstājusi uz mūsu valsts ekonomiku?

            Pirmām kārtām jāsaka, ka privatizācijas procesā nav notikusi ievērojama valsts finanšu resursu palielināšanās, jo noteicošo maksas daļu par objektiem veido privatizācijas sertifikāti, kurus mēs nevaram uzskatīt par naudas līdzekļiem. Tam, ka valsts tik lielos apmēros, ir ļāvusi izmantot privatizācijas sertifikātus uzņēmumu privatizācijā kļūst saprotams, ja mēs pieņemam, ka valstij bija būtiski vispirms panākt privatizējamo objektu parādu nomaksu. To var novērot izvērtējot privatizējamo objektu parādu lielumu, palielinoties parādiem samazinās latu īpatsvars objekta vērtībā.

            (Vērtējums ņemts balstoties uz Centrālās Statistikas pārvaldes datiem (CSP))

                                              

	Latu īpatsvars	Parādu īpatsvars
1994.gads	75.5 %	21 %
1995.gads	42.1 %	39 %
1996.gads	28.2 %	98.4 %
1997.gads	38.3 %	204.2 %
1998.gads	54.8 %	77.5 %
1999.gada 1.puse	23.4 %	292.9 %

            Tomēr lai arī kā tas būtu privatizācijas laikā no 1994. - 1999.gadam valsts par privatizētajiem objektiem ir saņēmusi tikai 77 388 502 latus, bet ir likusi veikt parādu saistību nomaksu vairāk nekā 250 miljoniem latu, kā arī veikt investīcijas privatizētajos objektos 123,767 miljonu latu apmērā. Pēc tā var spriest, ka privatizējamo objektu parādi ir bijuši ļoti lieli un lielākā daļa investīciju nācās novirzīt tieši šo parādu nomaksai, kas ir negatīvi no uzņēmuma attīstības viedokļa, bet stāvoklis nav vienāds visās nozarēs. Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē parādu praktiski nebija, tāpēc arī gandrīz visi privatizācijas maksājumi tika veikti latos. Tomēr negatīvais šajā nozarē ir tas, ka neskatoties uz to, ka uzņēmumiem nebija parādu, nekādas investīcijas arī netika veiktas, kas nekādā veidā nepalīdz uzņēmumam attīstīties. Pietiekami lielas investīcijas tika ieguldītas apstrādes rūpniecības nozarē neskatoties pat uz šīs nozares uzņēmumu lielajiem parādiem, kas ir visnotaļ pozitīvs rādītājs. Pašas lielākās investīcijas privatizācijas procesā ir saņēmušas šādas nozares: transports un sakari; lauksaimniecība un mežniecība;  apstrādes rūpniecība, tās sastāda 78% no visām privatizācijas procesa laikā veiktajām investīcijām.

Tajā pašā laikā, ja mēs aplūkojam šo nozaru attīstību salīdzinot 1998 gadu un 1999 gadu, var secināt, ka šajās nozarēs nav notikusi īpaši liela attīstība un apgrozījuma palielināšanās, gluži otrādi tas ir pat samazinājies, kam par iemeslu var minēt jau daudzkārt pieminēto "Krievijas krīzi".

            Privatizācijas rezultātā privāto uzņēmumu īpatsvars 1999.gadā rūpniecībā bija 79,5%, bet mazumtirdzniecībā un privātās ēdināšanas sektorā ~ 95%.

            Otrs ekonomiskais rādītājs valstī ir darbību pārtraukušo uzņēmumu skaits. Šis īpatsvars Latvijas rūpnieciski aktīvākajos reģionos ir salīdzinoši līdzīgs, tāpēc nevar teikt, ka ģeogrāfiskajam stāvoklim šajā ziņā būtu liela un noteicoša loma. Tomēr šādu uzņēmumu, kas ir pārtraukuši savu darbību, tādā tūrisma pilsētā kā Jūrmalā ir salīdzinoši liels. Tas liecina par to, ka sabiedriskās ēdināšanas un tūrisma apkalpošanas pakalpojumu bizness ir salīdzinoši riskants.

Darbību izbeigušo uzņēmumu īpatsvars %

kopējā reģistrēto uzņēmumu apjomā.

Kopumā: 35,3%,       to skaitā:

Reģions	Darbību izbeigušo uzņēmumu īpatsvars %-tos	Reģionā reģistrēto uzņēmumu īpatsvars no valstī reģistrēto uzņēmumu kopskaita %-tos
Rīga	36.7	55
Daugavpils	31.8	3.19
Jelgava	33.8	2.3
Jūrmala	40.6	2.6
Liepāja	27.1	4
Rēzekne	26.8	1.2
Ventspils	22.3	1.9
Rīgas rajons	34.7	4.9
Cēsu rajons	29.4	2
Valmieras rajons	31	1.8
Ogres rajons	35	1.6
Tukuma rajons	32.1	1.5

            Tomēr ja aplūko darbību pārtraukušo uzņēmumu īpašuma formas varam secināt to, ka valstij un pašvaldībām piederošie uzņēmumi, kuri būtu beiguši pastāvēt ir salīdzinoši neliels. Tas nenozīmē, ka to saimnieciskā vadība būtu īpaši augstā līmenī, bet gan to, ka valsts, lai novērstu šo uzņēmumu darbinieku atlaišanu veic vairāku uzņēmumu parādu kapitalizāciju valstij. Galvenais iemesls, kāpēc valsts veic šādu parādu kapitalizāciju, ir nepieļaut bezdarba līmeņa paaugstināšanos valstī. Tas attiecībā pret privātajiem uzņēmumiem ir negodīgi, jo privāto uzņēmumu sektorā šāda parādu kapitalizācija netiek veikta. Tāpēc mēs nevaram runāt par pilnvērtīgi vienādu biznesu valsts un privāto uzņēmēju sektorā. No tā var secināt, ja zudīs šāds atbalsts valsts un pašvaldību uzņēmumiem darbību pārtraukušo uzņēmumu skaits var palielināties, kā sekas būtu bezdarba līmeņa pieaugums valstī.

            Jāpiemin arī fakts, ka valstī vēl ir daudz neizmantotu sertifikātu, bet neskatoties uz to, ka to izmantošanas termiņš beidzas šī gada beigās daudzi sertifikātu īpašnieki vēl nogaida, kad to cena pieaugs, vai arī vēl nav izlēmuši kur tos ieguldīt. Pašreizējās zemās sertifikātu cenas (1,70 - 1,75 Ls) nerosina iedzīvotājus tos pārdot. Tie iedzīvotāji, kas vēlas sertifikātus pirkt, vēl nogaida. Tas ir izskaidrojams ar finansu līdzekļu trūkumu, kas nepieciešami sertifikātu iegādei. Es pats arī vēl neesmu izlietojis visus savus privatizācijas sertifikātus, daļu esmu pārdevis, bet otru daļu ieguldīšu dzīvokļa privatizācijā.