Ventspils Augstskolas
pārvaldības nodaļas
1. kursa studenta
Daiņa Bērziņa
referāts uzņēmējdarbībā
ekonomiskā spiegošana
![]() |
Ventspils 1999. gada maijs
Mēs dzīvojam informācijas laikmetā,
visvērtīgākais resurss ir informācija. Tās ir galvenais iemesls kāpēc ir jāvāc
informācija no citiem un jāsargā savējā.
Daudzi izlūkošanas speciālisti atzīst,
ka spiegošanas paņēmieni, ko izmanto kara laikā, tagad tiek izmantoti biznesa
sektorā. Regulāri tiek iesūtīti aģenti ASV firmās, kompromitē vadošos
darbiniekus un citādi cenšas izspiegot kompāniju darbību. Atsaucoties uz ASIS
(American Society for Industrial Security) rūpnieciskā spiegošana kopš 1985.
Gada ir pieaugusi par 260%. Zaudējumus, ko nodarījusi rūpnieciskā spiegošana
ASV ekonomikai vērtē uz $50 miljardiem gadā. Prognoze – pieaugs līdz $260
miljardiem gadā.
Uzņēmumu drošības sistēmas netiek galā,
ja runa ir par ekonomisko spiegošanu. Tie ir piemēroti lai aizsargātu
kompānijas darbiniekus un īpašumu (fizisko), taču nespēj tikt galā ar
elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. Pārliecība, ka parastie līdzekļi spēs
nosargāt kompānijas tirgus noslēpumus un darbības, ir novecojusi. Faktiski šāda
pārliecība mūsdienās jau robežojas ar bezatbildību
Problēma ir tā, ka amerikāņu uzņēmumiem
ir naivi priekšstati par to kas notiek. Patiesībā daudzi ASV uzņēmumu vadītāji
šo parādību uzskata pat par labu – tā veicina konkurenci un tehnoloģijas
attīstību. “Mēs piekrītam, ka ir ideju migrācija uz ārvalstīm, taču tas tikai
uzkarsē mūsu R&D nodaļu. Mēs radīsim vēl vairāk jaunu ideju,” tā kāds
vadošās radio aparatūras ražotājfirmas vadītājs. Šāda nostāja ir nepieņemama
īpašniekiem, finansu institūcijām un apdrošināšanas kompānijām, kam jāuzņemas
(jānes) zaudējumi.
Pret ekonomisko spiegošanu nav tādu
vienkāršu risinājumu. Protams, ir veidi kā cīnīties ar šo parādību un tie ir
balstīti uz augstākās vadības iesaistīšanu. Tikai dažiem kompāniju vadītājiem
ir militāra izglītība, nevienam nav pārāk cieši kontakti ar izlūkošanas
dienestiem. Patiesībā, ir vērojama tendence turēt valdību no uzņēmuma pēc
iespējas tālāk, kas daudzos gadījumos arī ir pareizākais. Tagad ir absolūti
nepieciešams saprast izlūkošanas funkcijas un tās nozīmi modernas ekonomikas
karā – tas ir izdzīvošanas jautājums. Cīņai ar
ekonomisko spiegošanu būs vajadzīgi vadītāji, kas zināšanām par izlūkošanu un
pretizlūkošanu. Tad viņiem ir jāievieš uzņēmumā izlūkošanas un
pretizlūkošanas sistēmas. Atšķirībā no parastajām uzņēmuma drošības sistēmām
izlūkošanas sistēmu galvenais uzsvars ir likts uz informāciju – vākšanu,
analīzi, informācijas izmantošanu un cīņa pret informācijas zagšanu no uzņēmuma
un citām spiegošanas formām. ASV apmēram 5% uzņēmumu ir biznesa izlūkošanas
sistēmas, turpretī Japānā tādas ir 100% uzņēmumu.
Ekonomiskā spiegošana ir frontes līnija
ekonomiskajā pasaules karā. Uzņēmumi no atklātām, vecām demokrātijas sistēmām
ir slikti sagatavoti šim karam. Veca biznesa paruna saka: “pārsteigumi izbeidz
karjeru”. Tāpēc uzņēmumu vadītājiem ir jāaizpilda
baltie plankumi savās zināšanas par ekonomisko spiegošanu.
Spiegošanas metodes
Tradicionālās spiegošanas metodes
- sākotnēji izmantotas, lai vāktu
informāciju valsts aizsardzībai, tagad tiek izmantotas, lai vāktu ekonomisku un
informāciju par patentiem.
Tradicionālā aģentu vervēšana. Laba
metode informācijas vākšanai, ja uzņēmumā ir uzticams cilvēks, kam var palūgt
sagādāt informāciju. Šim cilvēkam nav obligāti jābūt augsta līmeņa vadītājam,
par aģentu var izmantot visus. Ļoti noderīgi var būt tehniskie darbinieki,
sekretāres, cilvēki, kas strādā pie datoriem, kā arī sagādes nodaļas
darbinieki.
Brīvprātīgie. Firmas darbinieki paši zog
informāciju un pārdod to konkurentiem. Iemesli var būt visdažādākie: naudas
problēmas, narkotikas, alkohols, vai vienkārši mantrausība.
Ielaušanās. Dažreiz, lai iegūtu
informāciju, var vienkārši ielauzties uzņēmumu birojos, lai to nozagtu. Nereti
tiek ziņots par nozagtiem datoriem un diskiem, lai gan turpat ir bijušas daudz
vieglāk iegūstamas vērtības. Tas liek domāt, ka patiesais ielaušanās mērķis ir
bijusi informācija, nevis materiālās vērtības
Novērošana. Dažās valstīs viesnīcās tiek
novēroti apmeklētāji, pārmeklēta viņu bagāža. Ja atrod kādu interesējošu
dokumentu, to nokopē vai vienkārši nozog.
Specializēts tehniskas darbības.
Ielaušanās datortīklos, telefonsarunu noklausīšanās, šifru
uzlaušana. Šī darbības izraisa vislielākos informācijas zaudējumus ASV uzņēmumiem.
Citas
ekonomiskās informācijas vākšanas metodes.
Studentu izmantošana. Var nosūtīt
mācīties studentu uz kādu citu valsti, un ievākt informāciju caur viņu. Var
piespiest, lai viņš jau studiju laikā nosūta informāciju, vai arī to izdarīt
pēc studiju beigšanas. Dažreiz tiem par izdodas kļūt par profesoru asistentiem,
kas darbojas viņus interesējošā jomā, tad tiem ir brīva pieeja profesora
pētījumiem. Viņi pagūst jaunāko tehnoloģiju, lai varētu to izmantot pēc studiju
beigšanas.
Savu tautiešu izmantošana. Ļoti efektīvi
dažkārt var izmantot savas etniskās grupas pārstāvjus, kas strādā ārvalstu
uzņēmumos.
Tūristu izmantošana. Tūristi ceļojot arī
var ievākt informāciju, piemērām, fotografējot, izprašņājot cilvēkus.
Informācijas vākšana starptautiskās
konferencēs un izstādēs. Tur var iegūt daudz informācijas. Dažkārt kāds
uzņēmums vai iestāde apmaksā zinātniekam ceļu uz šo izstādi vai konferenci, lai
tas iegūst vajadzīgo informāciju.
Legālie informācijas avoti. Komerciālās
datu bāzes, ekonomiskie un zinātniskie žurnāli, pieejamās valsts datu bāzes,
korporāciju publikācijas (atskaites),
ziņojumu dēļi (datortīklā). Šādi var iegūt informāciju par: personālu,
jauniem un plānotiem produktiem, jaunāko tehnoloģiju, konkurentu vājumu vai
spēku.
Slepena atklātas informācijas vākšana.
Piemēram, izmanto datu bāzes ar svešu vārdu. Tas tiek darīts, lai nepamanītu,
ka arī viņi interesējās par šo problēmu.
Privāto organizāciju, vienoto uzņēmumu,
kopuzņēmumu izmatošana. Dažas valstis izmanto organizācijas (sadraudzības
biedrības, starptautiskās apmaiņas organizācijas) un uzņēmumus (importa,
eksporta kompānijas) kā aizsegu izlūkdienestiem.
Kooperatīvā apvienošanās un sadarbība.
Apvienojoties ar kādu uzņēmumu var iegūt informāciju tādā veidā samazinot
izmaksas.
Konkurējošās firmas vadošo darbinieku
pārvilināšana. Pārvilina ļoti zinošu darbinieku, lai iegūtu informāciju, ko
varētu izmantot pret konkurentiem.
Līgumi par tehnoloģiju. Uzņēmums izrāda
interesi par kādu tehnoloģiju, vēlas to pirkt. Bet lai noslēgtu darījumu,
uzņēmums vēlas uzzināt ko vairāk par šo tehnoloģiju, bieži vien pieprasītā
informācija ir stipri vien lielāka nekā būtu nepieciešams, lai noslēgtu līgumu.
Kad ir iegūta informācija uzņēmums var arī pārdomāt un nenopirkt šo
tehnoloģiju.
Informācijas brokeri. Meklē pa visu
pasauli informāciju, ko nevar iegūt legāli vai ar viltu, to nopērk. Apstrādā
informāciju un nosūta to klientam.
Konsultanti. Daži uzņēmumi dažkārt algo
konsultantus ar labiem kontaktiem, lai tie “aizliktu labu vārdu” par uzņēmumu
kādam valdības ierēdnim vai arī, lai iegūtu kādu informāciju. Bieži šie
konsultanti ir izbijušie augsta ranga ierēdņi.
Kā
aizsargāt informāciju?
Šifrēšana
Ieliekot vēstuli aploksnē un iemetot to
pastkastītē, tiek garantēta tās neaizskaramība. Cilvēki katru dienu sūta pastu
neuztraucoties, ka to izlasīs pasta darbinieki, Jūsu boss vai konkurenti.
Cita lieta ir elektroniskais pasts. Tam
protams tiek garantēta neaizskaramība un slepenība, taču tas ceļo pa datoru
tīklu caur daudziem datoriem no sūtītāja līdz saņēmējam. Kāds ar nelielām
tehniskām, par to kā darīt, var viegli izlasīt, nokopēt vai vispār izdzēst Jūsu
vēstuli. Tikpat viegli var izmainīt Jūsu vēstules tekstu.
Nav tehnisku iespēju liegt cilvēkiem,
caur kuru datoriem ceļo vēstule, iespēju tai piekļūt. Viņi var pārbaudīt visas
vēstules, kas iet cauri viņu datoriem. Programma var meklēt atslēgas vārdus,
e-pasta adreses, dažu cilvēku vārdus. Interesējošās vēstules var automātiski
nokopēt un apskatīt vēlāk. Nedz nosūtītājs, nedz saņēmējs par to neko
neuzzinās.
Līdzīgi strādā hakeri - izveido programmu – “ošņātāju”, kas nosūta
viņam visas vēstules kas satur viņam vajadzīgo informāciju – kredītkaršu
numurus, cilvēku vārdus un vārdus, piemēram, “šifrs”.
Daudziem cilvēkiem par to nav
jāuztraucas, jo ir jābūt iemeslam, lai kāds censtos pārbaudīt jūsu pastu.
Pavisam savādāk ir ar uzņēmumiem. Šeit ir daudz ieinteresētās personas.
Viens veids kā pasargāt informāciju no
nevēlamām acīm ir šifrēšana. Informāciju var šifrēt izmantojot dažādas
matemātiskas darbības un slepeno kodu, ko sauc par atslēgu. Ir divas atslēgas:
Privātā – kodēšanai, zināma nosūtītājam
Publiskā – atkodēšanai, zināma
saņēmējiem
Atslēga tiek periodiski mainīta, lai
gadījuma, ja kādam izdotos atkodēt kādu atslēgu, informācijas noplūde nebūtu
liela.
Šifrēšanu ir ļoti izdevīgi izmantot
darījumos ar banku (operācijas ar kredītkarti), kā arī apmainoties ar slepenu
informāciju starp uzņēmuma nodaļām. Šifru izmantošana ir arī ļoti iecienīta
kriminālajā pasaulē (piem. apmainīties ar informāciju, ko policijai nevajadzētu
redzēt, vai, teiksim, pornogrāfisku vai citu materiālu izplatīšana šifrētā
veidā), tāpēc dažās valstīs šifru izmantošana ir aizliegta ar likumu.
Kopš ir parādījusies tā sauktā stiprā
šifrēšana, ko ir praktiski neiespējami atšifrēt, šī problēma ir kļuvusi vēl
aktuālāka. ASV ir ierosināts, ka visiem kas izmanto šifru, atslēgas kopija būtu
jānodod valdības rīcībā, kas to ļoti rūpīgi uzglabātu un drīkstētu izmantot
vienīgi ar tiesas lēmumu. Šis priekšlikums ir izraisījis nopietnus uzņēmēju
iebildumus. Ja nu kāds piekļūst šifru glabātuvēm?
Daži iemesli kāpēc vajadzētu izmantot
šifrus:
Pirms 25 gadiem datorus izmantoja tikai
dažas iestādes, datus pārraidīja pa speciālām līnijām, tagad informācija tiek
sūtīta pa līnijām, kam piekļūt ir ļoti vienkārši. Tas palielina risku, ka
informāciju iegūs kāda nevēlama persona.
Lai nosūtītu konfidenciālu informāciju,
faksu izmantošana arī nav sevišķi ērta – tie bieži tiek nosūtīti citam numuram,
kāds var iet garām faksa aparātam, kad tas pienāk. Vairākus punktus priekšā
tomēr ir e-pasts.
1977. gadā tika izveidots jauna
šifrēšanas metode RSA publiskā atslēgu sistēma, kas atrisina problēmu, kā
atslēgu nosūtīt informācijas saņēmējam.
Šifri
aizvien plašāk tiek izmantoti uzņēmējdarbībā. 1995. gadā, lai nosūtītu
konfidenciālu informāciju, 17% ASV uzņēmumu izmantoja šifrus. Prognozē, ka to
skaits līdz 2000. gadam pieaugs līdz 60%.
Šifrēšana ir izdevīga – tā izmaksā daudz
lētāk nekā zaudētā informācija.
Izmantotā literatūra
Annual
Report to Congress on Foreign Economic Collection and Industrial Espionage July 1995
“Economic Espionage and Corporate
Responsibility” Sam Perry
Stave Ross “Encryption” DS 495 April 21,
1998
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru