Speciālās aizņēmuma tiesības – SDR









referāts

“Speciālās aizņēmuma tiesības – SDR”










Ievads......................................................................................................................................... 3
1.     Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) veidošanās........................................................... 4
2. SDR lietošanas iespējas....................................................................................................... 6
3. Lata piesaiste SDR valūtu grozam..................................................................................... 9
Secinājumi............................................................................................................................... 10
Izmantotās literatūras un avotu saraksts............................................................................. 11


Ievads

           

Tā kā Latvija ir valsts ar mazu, atvērtu tautsaimniecību, ir liela nozīme ārējai tirdzniecībai un ārvalstu ieguldījumiem. Lai nodrošinātu nacionālās valūtas stabilitāti, cenu stabilitāti valstī, Latvijas Banka piesaistīja latu SDR valūtu grozam.

            Darba mērķis ir pamatojoties uz izpētīto literatūru, noskaidrot, kas ir speciālās aizņēmuma tiesības SDR un kā tās tiek lietotas.

            Darba pamatā ir izmantota Starptautiskā valūtas fonda, Latvijas Bankas informācija, kā arī Latvijas Bankas prezidenta runas.

            Galvenokārt tiks izmantoti šādi saīsinājumi:
·        SVF – Starptautiskais valūtas fonds;
·        SDR – speciālās aizņēmuma tiesības;
·        starptautiski pieņemtie valūtu kodi.

1.     Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) veidošanās.


1969. gadā Bretonvudsas valūtas sistēmas norietā Starptautiskais valūtas fonds (SVF) izveidoja starptautisko kredītnaudu jeb tā saucamo “papīra zeltu” – speciālās aizņēmuma tiesības SDR (special drawing right) kā starptautisko rezerves vērtību, piešķirot to SVF dalībvalstīm kopš 1970. gada. Nepieciešamība pēc SDR radās tādēļ, ka 60-jos gados, attīstoties pasaules ekonomikai, valstis sāka izjust esošo vadošo rezervju – zelta un ASV  dolāra – nepietiekamību. Šajā ziņā jaunizveidotās SDR vienības ir labāka kā zelts, kura daudzums un laišana apgrozībā ir ierobežots. SDR pēc zelta standarta sākotnēji tika pielīdzināta 1 ASV dolāram.  SDR  veidošanai valstīm bija jādod zināma summa no savām rezervēm. SDR tika sadalīts starp centrālajām bankām, kas to varēja izmantot, lai kārtotu savas saistības, dzēstu maksājuma bilances deficītu. SDR vienreiz laista apgrozībā tur arī palika un varēja apgrozīties tikai starp centrālajām bankām SVF ietvaros. Tolaik SDR bija lielāka drošība nekā nacionālajām banknotēm un citām kredīta zīmēm, lai gan raksturs tām bija vienāds.

SDR pastāvēja tikai bezskaudras naudas formā kā ieraksti SVF attiecīgo valstu speciālajos kontos. 1981. gada beigās tika emitēti 21,4 miljardi SDR vienību[1], no kuriem 19,2 miljardi vienību tika glabātas. SDR kursu noteica, liekot par pamatu attīstītāko rietumvalstu “valūtas grozu” ar šādiem svariem:
Ÿ  USD – 42%
Ÿ  DEM – 19%
Ÿ  JPY – 13%
Ÿ  GBP – 13%
Ÿ  FRF – 13%

Fonds ik pēc pieciem gadiem pārskata SDR valūtas groza īpatsvarus šajā grozā. Valūtu īpatsvari tiek noteikti, pamatojoties uz šo valstu valūtu nozīmi starptautiskajos finansu darījumos. SDR valūtu īpatsvara izmaiņas valūtas grozā attēlotas 1. 1. tabulā

1.1. tabula[2]

SDR valūtu īpatsvara izmaiņas valūtas grozā, 1981. – 2000. gads

valūta, % 
1981-1985
1986-1990
1991-1995
1996-2000
USD
42
42
40
39
DEM
19
19
21
21
JPY
13
15
17
18
FRF
13
12
11
11
GBP
13
12
11
11


Sākot ar 1999. gada 1.janvāri, kad stājas spēkā Eiropas savienības vienotās valūtas sistēmas izveidošanas organizatoriskais posms, un Eiropas savienības monetārās sistēmas dalībnieces savā starpā bezskaidras naudas norēķinos norēķinās tikai ar EURO,  Vācijas marka un Francijas franks tiek aizstāts ar EURO attiecībā viens pret vienu, SDR valūtas grozā arī ienāk EURO. Jaunā SDR valūtas groza struktūra ir apskatāma 1.2. tabulā

1.2. tabula[3]

SDR valūtas groza struktūra, 1999. gads


01.01.1999
31.12.1998
kurss*
%
kurss*
%
EURO (DEM)
0,228

32
0,446
21
EURO (FRF)
0,1239
0,813
11
JPY
27,2000
18
27,200
18
GBP
0,1050
11
0,105
11
USD
0,5821
39
0,582
39


Rezultātā var secināt, ka SDR valūtu groza struktūrā būs tikai četras, nevis piecas valūtas, pie tam triju valstu valūtu īpatsvars nemainās, līdz ar to var secināt, ka SDR valūtu grozs būs jūtīgās nekā līdz šim pret EURO maiņas kursa svārstībām, salīdzinot ar līdz 1999. gada 1. janvāri, kad Vācijas markas un Francijas franka valūtas maiņas kursa svārstībām.

            Atbilstoši  SVF vienošanās līgumam XV panta 1. daļai, SVF SDR automātiski piešķir katrai dalībvalstij, kuras ir Speciālo aizņēmuma tiesību departamentā (SDR Department). Saskaņā ar XVIII pantu SDR piešķiršana notiek proporcionāli dalībvalstu kvotām SVFā, lai apmierinātu vajadzības, kad tās rodas, kā papildinājumu esošajām rezerves vērtībām.

2. SDR lietošanas iespējas


SDR tiek lietots kā SVF un citu starptautisko organizāciju norēķinu vienība, gan izsniedzot SVF aizdevumus, gan norēķinos starp SVF dalībvalstīm un SVF, gan denominējot SDR privātos finanšu instrumentus, gan arī, līdzīgi kā Latvija, piesaistot tam savu valūtas kursu.

1        Nokārtot savstarpējās finansiālās saistības.[4] 
Dalībvalstis  savā starpā var brīvi norēķināts ar SDR. SDR var izmantot, lai atmaksātu parādu, lai samaksātu procentus, lai norēķinātos par piegādātām precēm vai pakalpojumiem. Kā arī tās pašas dienas laikā atlīdzinātu aizņēmuma saistības starp dalībvalstīm atbilstoši dalībvalstu saistību kvotām. Norēķinos par savstarpējām finansu saistībām var tikt iekļauta palīdzības sniegšana – dāvinājums.

2        Aizdot SDR . [5]
Var būt gadījumi, kad dalībvalsts vēlas labāk aizņemties SDR nekā tieši pirkt, tas nozīmē, piemēram,  ir nepietiekams SDR daudzums, lai norēķinātos par saistībām, un dalībvalsts var gaidīt, lai SDR saņemtu kādā nākotnes datumā.

Citiem dalībniekiem (nav SDR departamenta dalībvalsts) SVF ir noteicis divu kategoriju SDR aizdošanas veidus:
ü  1. kategorijas aizdevumi, kas ir veikti SDR vienībās un kurus arī ir jāatmaksā SDR vienības;
ü  2. kategorijas aizdevumi, kuri ir saistīti ar valūtu, jo vai nu aizdevums ir izsniegts kādā valūtā vai arī kāda valūta tiks izmantota, lai aizdevumu atmaksātu.
Otrās kategorijas aizdevumiem SVF lūdz, lai valūtas maiņas kurss pret SDR  tiktu rēķināts atbilstošajā vērtībā (equal value), tas ir atbilstu valūtas maiņas kursam tajā dienā, kad  tiek veikt maksājums. Dalībvalstīm ir iespēja savā starpā brīvi vienoties par procentu likmi un atmaksas termiņu, bet tām ir jāinformē SVF.

3        SDR var izmantot kā nodrošinājumu finansiālo saistību izpildei.[6]
SDR kā nodrošinājumu finansiālo saistību izpildei var būt divos veidos – vai nu kā ķīla (pledge), vai arī kā vienošanās par SDR nodošanu – atdošanu (transfer – retransfer agreement).  Abiem veidiem ir nozīmīga operāciju atšķirība.

ü  SDR ķīla. Dalībvalstīm un citiem SDR īpašniekiem ir noteikts, ka SDR var izmantot kā papildus nodrošinājumu finansiālo saistību izpildei.  Šajā gadījumā SDR ir  ķīlas devēja SDR īpašuma daļa, kas var tikt izmantota dažādiem nolūkiem, ieskaitot saistību apmaksu SDR departamentā vai Galvenajā rezerves kontā (GRA -  General Resources Account).
ü  Vienošanās par SDR nodošanu – atdošanu. Šajā gadījumā vienošanās par SDR nodošanu – atdošanu būtu labākais finansu saistību nodrošināšanas līdzeklis, ja tajā iekļautu elementus, kas starp dalībniecēm radījuši nedrošību par līgumu. Aizņēmējs pārskaitītu SDR aizdevējam kā kredīta nodrošinājumu ar noteikumu, ka SDR tiks atdoti aizņēmējam, kad kredīts būs atmaksāts.

Salīdzinot ar SDR ķīlu viens no nodošanas – atdošanas vienošanās trūkumiem ir kredīta procentu zaudējumi. Tomēr ir iespējams piemērot nodošanas – atdošanas tehniku tā, lai padarītu tās izmantošanas efektu salīdzināmu ar ķīlas izmantošanas efektu. Tā, kamēr visas īpašumtiesības ir nodotas ķīlas devējam, noteikumi ļauj abām pusēm vienoties, ka ķīlas devējs atdos saņemtos procentus par SDR ķīlu, kad tas saņems procentus no SVF. 

4         Mainīt  (swap) SDR pret citas valsts valūtu. [7]
SDR maiņa ir piemērots līdzeklis kā kredīts starp centrālajām bankām var tikt pagarināts, neizdarot valsts likumdošanas prasībām neatbilstošus aizdevumu. Kad ir notikusi vienošanās par SDR maiņu, divas centrālās bankas izveido maiņas bilanci, par pamatu ņemot attiecīgo valūtu norēķinu maiņas kursu un vienošanos saglabāt doto maiņu kursu līdz kādam nākotnes datumam, kas parasti ir līdz trīs mēnešiem uz priekšu. Atļauja lietot SDR maiņas operācijās ir ar nolūku vairot SDR izmantošanu kā rezerves vērtību. SDR vienības maiņas kursa tendence ir stabilāka kā daudzām citu valstu nacionālo valūtām.

Maiņa var notikt sekojošos veidos:

ü  Ja valsts vēlas mainīt SDR, bet tai ir maksājumu bilances problēmas, tad SVF nosaka to valsti, kurai ir jāpieņem SDR apmaiņā pret citu valūtu. SVF var nozīmēt valsti mainīt SDR tad, ja šīs valsts maksājumu bilances stāvoklis ir pietiekoši labs, taču valstij ir tiesības nepieņemt SDR apmaiņai, ja tās SDR krājumi pārsniedz tai piešķirto SDR summu vairāk kā 3 reizes.

ü  Viena valsts nodod SDR otrai valstij apmaiņā pret citu valūtu, vienojoties, ka pirmā valsts noteiktā datumā pēc noteikta valūtas kursa atpirks no otrās valsts šos SDR atpakaļ;

ü  Valstis noslēdz līgumu par SDR maiņu nākotnes datumā pēc līguma slēgšanas brīdī noteiktā kursa.

SVF neregulē procentu likmi starp maiņas operācijā iesaistītajām valstīm. Attiecībā uz maiņas procentu likmi, to nosaka dalībvalstis pašas, savstarpēji vienojoties.

Maiņas operācijas parasti ir īstermiņa, bet parasti maiņas līgumā ir paredzēts, ka daži aizņēmumi var  tikt pagarināti un palikt nenokārtoti 12 mēnešu vai ilgāk.



5        SDR var ziedot un dāvināt. [8]

SDR pēc vienošanās var tikt brīvi dāvināts vai saņemts. Tāpat kā ar visiem  citiem SDR darījumiem vai operācijām, SDR pārvietošanai, ziedojot vai  dāvinot kādai dalībvalstij, nav nekādas ietekmes uz dalībvalsts neto kopējo piešķiršanu.

3. Lata piesaiste SDR valūtu grozam



Kopš 1993. gada Latvija īsteno stabilizācijas programmu, kas balstās uz fiksētu valūtas kursu. 1994.[9] gada februārī Latvijas Banka piesaistīja nacionālo valūtu – latu – SDR valūtas grozam pēc kursa 1 XDR[10] = 0,7997 LVL.

 Latvijas Bankas prezidents E. Repše lata piesaistīšanu SDR valūtas grozam argumentē ar sekojošiem apsvērumiem[11]:

Ÿ  valūtas kursa stabilitāte novērš valūtas risku, samazina nenoteiktību un sekmē starptautiskās tirdzniecības attīstību, tā veicinot efektīvāku līdzekļu sadali. Nacionālās valūtas stabilitāti var uzskatīt par vienu no instrumentiem, ko attīstītas valstis izmanto tautsaimniecības pārstrukturizēšanai;

Ÿ  piesaistot valūtas kursu tādas valstu grupas valūtas kursam, kur ir zema inflācija, var panākt, ka politikas veidotāji ir spiesti atturēties no ekspansionistiskas politikas, un līdz ar to ir vieglāk izvairīties no nepamatotiem lēmumiem, kas galu galā varētu novest pie ārvalstu valūtas rezervju zaudējumiem un tādējādi veicināt valsts nestabilitāti;


Ÿ  fiksētas valūtas kurss gan iekšzemes sabiedrībai, gan ārvalstu ieguldītājiem dod skaidru signālu par Latvijas Bankas nākotnes nolūkiem un politiku. Veiksmīga fiksētā valūtas kursa politikas īstenošana ievērojami palielina sabiedrības uzticību centrālajai bankai un samazina inflāciju, tādējādi veicinot ieguldījumu ieplūšanu un tautsaimniecības tālāku attīstību.

            Piesaistot latu SDR valūtas grozam, Latvijas Banka ir padarījusi latu stabilāku attiecībā pret atsevišķām valūtām, nekā tas būtu bijis iespējams, piesaistot latu tikai vienai valūtai.

            Mārstrihtas līgumā un protokolā par konverģences kritērijiem noteiktās valūtas stabilitātes prasību patreizējā interpretācijas paredz jauno dalībvalstu obligātu piedalīšanos Eiropas monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā pirms pārejas uz EIRO. Šī prasība Latvijai neradīs nekādas problēmas, jo lats ir piesasitīts SDR valūtas grozam, un tā kursa svārstības pret ECU (un tagadējo EURO) pēdējo sešu gadu laikā nav pārsniedzis 10 % katrā virzienā[12].  Būtībā Latvija jau tagad ievēro parsības valūtas svārstību robežas. Latvijas Banka ir cieši apņēmusies arī nākotnē nodrošināt valūtas stabilitāti.


Secinājumi


ü  SDR tika izveidots 1969. gadā kā papildinājums esošajām, nepietiekošajām, vadošajām rezervēm.

ü  SDR valūtas grozā ir noteiktas piecas valūtas, taču sākot ar 1999. gada 1. janvāri Vācijas marka un  Francijas franks tiek nomainīts ar Eiropas savienības maksāšanas vienību – EURO.

ü  Vienreiz izlaižot SDR apgrozībā tās tur arī paliek.

ü  SVF pārskata SDR valūtu groza valūtu īpatsvaru grozā ik pēc pieciem gadiem.

ü  Dalībvalstis SDR var izmantot piecos veidos, tas ir, lai aizdotu SDR viena otrai, lai mainīti, lai nodrošinātu finansiālos darījumus un lai dāvinātu.

ü  Latvija ir SVF dalībniece kopš 1992. gada 19. maija.

ü  Latvijas lats ir piesaistīts  SDR valūtu grozam kopš 1994. gada februāra.

ü   Piesaistot latu SDR valūtas grozam, Latvijas Banka ir padarījusi latu stabilāku attiecībā pret atsevišķām valūtām, nekā tas būtu bijis iespējams, piesaistot latu tikai vienai valūtai.


Izmantotās literatūras un avotu saraksts


1        Informācijas Latvijas Bankas mājas lapā Internetā, adrese: http://www.banka.lv
1.1.            Bezskaidrā nauda un centrālās bankas monetārā politika, 4.lpp;
1.2.            Latvijas Bankas monetārā politika, 3.lpp;
1.3.            Latvijas Bankas noteikto SDR valūtu groza valūtu kurs pārskats

2        Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes runas:
2.1.             “Monetārās politikas un valūtas kursa stratēģija”, ECB seminārā par iestāšanās procesu 1999. gada 11.novembrī, Helsinkos (Somijā);
2.2.            “Eiropas Monetārās savienības izveide un Latvijas Banku turpmākā politika”, 12.gadskārtējā Eiropas finanšu kongresā, 1998. gada 26. nevembrī, Vīnē (Austrijā);
2.3.            “Monetārā politika fiksētā valūtas kursa apstākļos”, konferencē “Centrālo banku mainīgā loma Eiropā”, 1997. gada 3. oktobris, Viļņa (Lietuva);
2.4.            “Nacionālās valūtas stabilitāte kā ekonomikas attīstības priekšnosacījums”, konferencē “Bankas un finanses Baltijā”, 1998. gada 21. oktobrī, Rīga;

3        Naudas, kredīta un nodokļu politika, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu un kredīta katedras zinātniskie raksti, Rīgā: Datorzinību centrs, 1998. – 224.lpp

4        Starptautiskā valūtas fonda mājas lapa Internetā,  adrese: http://www.imf.org;
4.1.            Starptautiskā valūtas fonda mājas lapa Internetā, raksts: Incorporation The EURO into the SDR Valuation and Interest rate Basket, 3.lpp;
4.2.            Starptautiskā valūtas fonda mājas lapa Internetā, raksts: General Description of the SDR, 4.lpp;
4.3.            Starptautiskā valūtas fonda mājas lapa Internetā, raksts: Transaction and Operation in SDRs Between Participants and Other Holders, 9.lpp;



[1] 4.1, 2.lpp
[2] turpat, 2.lpp
[3] 4.1., 1.lpp
* valūtas daudzums vienā SDR
*
[4] 4.3., 3.lpp
[5] turpat, 3.lpp
[6] turpat, 3.lpp
[7] 4.3., 4.lpp
[8] 4.3., 7.lpp
[9] 2.1.
[10] saskaņā ar Starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217 “Valūtu un rezerves kodi”  SDR = XDR
[11] 2.4
[12] 2.1

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru