referāts
“Speciālās aizņēmuma tiesības – SDR”
Ievads......................................................................................................................................... 3
1. Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR)
veidošanās........................................................... 4
2. SDR
lietošanas iespējas....................................................................................................... 6
3. Lata
piesaiste SDR valūtu grozam..................................................................................... 9
Secinājumi............................................................................................................................... 10
Izmantotās
literatūras un avotu saraksts............................................................................. 11
Ievads
Tā kā Latvija ir valsts ar mazu, atvērtu
tautsaimniecību, ir liela nozīme ārējai tirdzniecībai un ārvalstu
ieguldījumiem. Lai nodrošinātu nacionālās valūtas stabilitāti, cenu stabilitāti
valstī, Latvijas Banka piesaistīja latu SDR valūtu grozam.
Darba
mērķis ir pamatojoties uz izpētīto literatūru, noskaidrot, kas ir speciālās
aizņēmuma tiesības SDR un kā tās tiek lietotas.
Darba
pamatā ir izmantota Starptautiskā valūtas fonda, Latvijas Bankas informācija,
kā arī Latvijas Bankas prezidenta runas.
Galvenokārt
tiks izmantoti šādi saīsinājumi:
·
SVF – Starptautiskais valūtas
fonds;
·
SDR – speciālās aizņēmuma
tiesības;
·
starptautiski pieņemtie valūtu
kodi.
1. Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) veidošanās.
1969. gadā Bretonvudsas valūtas sistēmas
norietā Starptautiskais valūtas fonds (SVF) izveidoja starptautisko kredītnaudu
jeb tā saucamo “papīra zeltu” – speciālās aizņēmuma tiesības SDR (special
drawing right) kā starptautisko rezerves vērtību, piešķirot to SVF
dalībvalstīm kopš 1970. gada. Nepieciešamība pēc SDR radās tādēļ, ka 60-jos
gados, attīstoties pasaules ekonomikai, valstis sāka izjust esošo vadošo
rezervju – zelta un ASV dolāra –
nepietiekamību. Šajā ziņā jaunizveidotās SDR vienības ir labāka kā zelts, kura
daudzums un laišana apgrozībā ir ierobežots. SDR pēc zelta standarta sākotnēji
tika pielīdzināta 1 ASV dolāram.
SDR veidošanai valstīm bija jādod
zināma summa no savām rezervēm. SDR tika sadalīts starp centrālajām bankām, kas
to varēja izmantot, lai kārtotu savas saistības, dzēstu maksājuma bilances
deficītu. SDR vienreiz laista apgrozībā tur arī palika un varēja apgrozīties
tikai starp centrālajām bankām SVF ietvaros. Tolaik SDR bija lielāka drošība
nekā nacionālajām banknotēm un citām kredīta zīmēm, lai gan raksturs tām bija
vienāds.
SDR pastāvēja tikai bezskaudras naudas formā
kā ieraksti SVF attiecīgo valstu speciālajos kontos. 1981. gada beigās tika
emitēti 21,4 miljardi SDR vienību[1], no kuriem 19,2 miljardi
vienību tika glabātas. SDR kursu noteica, liekot par pamatu attīstītāko
rietumvalstu “valūtas grozu” ar šādiem svariem:
USD – 42%
DEM – 19%
JPY – 13%
GBP – 13%
FRF – 13%
Fonds ik pēc pieciem gadiem pārskata SDR
valūtas groza īpatsvarus šajā grozā. Valūtu īpatsvari tiek noteikti,
pamatojoties uz šo valstu valūtu nozīmi starptautiskajos finansu darījumos. SDR
valūtu īpatsvara izmaiņas valūtas grozā attēlotas 1. 1. tabulā
1.1.
tabula[2]
SDR
valūtu īpatsvara izmaiņas valūtas grozā, 1981. – 2000. gads
valūta, %
|
1981-1985
|
1986-1990
|
1991-1995
|
1996-2000
|
USD
|
42
|
42
|
40
|
39
|
DEM
|
19
|
19
|
21
|
21
|
JPY
|
13
|
15
|
17
|
18
|
FRF
|
13
|
12
|
11
|
11
|
GBP
|
13
|
12
|
11
|
11
|
Sākot ar 1999. gada 1.janvāri, kad
stājas spēkā Eiropas savienības vienotās valūtas sistēmas izveidošanas
organizatoriskais posms, un Eiropas savienības monetārās sistēmas dalībnieces
savā starpā bezskaidras naudas norēķinos norēķinās tikai ar EURO, Vācijas marka un Francijas franks tiek
aizstāts ar EURO attiecībā viens pret vienu, SDR valūtas grozā arī ienāk EURO.
Jaunā SDR valūtas groza struktūra ir apskatāma 1.2. tabulā
1.2. tabula[3]
SDR
valūtas groza struktūra, 1999. gads
|
01.01.1999
|
31.12.1998
|
||
kurss*
|
%
|
kurss*
|
%
|
|
EURO (DEM)
|
0,228
|
32
|
0,446
|
21
|
EURO (FRF)
|
0,1239
|
0,813
|
11
|
|
JPY
|
27,2000
|
18
|
27,200
|
18
|
GBP
|
0,1050
|
11
|
0,105
|
11
|
USD
|
0,5821
|
39
|
0,582
|
39
|
Rezultātā var secināt, ka SDR valūtu groza struktūrā būs tikai četras,
nevis piecas valūtas, pie tam triju valstu valūtu īpatsvars nemainās, līdz ar
to var secināt, ka SDR valūtu grozs būs jūtīgās nekā līdz šim pret EURO maiņas
kursa svārstībām, salīdzinot ar līdz 1999. gada 1. janvāri, kad Vācijas markas
un Francijas franka valūtas maiņas kursa svārstībām.
Atbilstoši SVF vienošanās līgumam XV panta 1. daļai, SVF
SDR automātiski piešķir katrai dalībvalstij, kuras ir Speciālo aizņēmuma
tiesību departamentā (SDR Department). Saskaņā ar XVIII pantu SDR
piešķiršana notiek proporcionāli dalībvalstu kvotām SVFā, lai apmierinātu
vajadzības, kad tās rodas, kā papildinājumu esošajām rezerves vērtībām.
2. SDR lietošanas iespējas
SDR tiek lietots kā SVF un citu
starptautisko organizāciju norēķinu vienība, gan izsniedzot SVF aizdevumus, gan
norēķinos starp SVF dalībvalstīm un SVF, gan denominējot SDR privātos finanšu
instrumentus, gan arī, līdzīgi kā Latvija, piesaistot tam savu valūtas kursu.
Dalībvalstis savā starpā var
brīvi norēķināts ar SDR. SDR var izmantot, lai atmaksātu parādu, lai samaksātu
procentus, lai norēķinātos par piegādātām precēm vai pakalpojumiem. Kā arī tās
pašas dienas laikā atlīdzinātu aizņēmuma saistības starp dalībvalstīm
atbilstoši dalībvalstu saistību kvotām. Norēķinos par savstarpējām finansu
saistībām var tikt iekļauta palīdzības sniegšana – dāvinājums.
Var būt gadījumi, kad dalībvalsts vēlas labāk aizņemties SDR nekā tieši
pirkt, tas nozīmē, piemēram, ir
nepietiekams SDR daudzums, lai norēķinātos par saistībām, un dalībvalsts var
gaidīt, lai SDR saņemtu kādā nākotnes datumā.
Citiem dalībniekiem (nav SDR departamenta dalībvalsts) SVF ir noteicis
divu kategoriju SDR aizdošanas veidus:
ü 1. kategorijas aizdevumi, kas ir veikti SDR vienībās un kurus arī ir
jāatmaksā SDR vienības;
ü 2. kategorijas aizdevumi, kuri ir saistīti ar valūtu, jo vai nu
aizdevums ir izsniegts kādā valūtā vai arī kāda valūta tiks izmantota, lai
aizdevumu atmaksātu.
Otrās kategorijas aizdevumiem SVF lūdz, lai valūtas maiņas kurss pret
SDR tiktu rēķināts atbilstošajā vērtībā
(equal value), tas ir atbilstu valūtas maiņas kursam tajā dienā,
kad tiek veikt maksājums. Dalībvalstīm
ir iespēja savā starpā brīvi vienoties par procentu likmi un atmaksas termiņu,
bet tām ir jāinformē SVF.
SDR kā nodrošinājumu finansiālo saistību
izpildei var būt divos veidos – vai nu kā ķīla (pledge), vai arī kā
vienošanās par SDR nodošanu – atdošanu (transfer – retransfer agreement). Abiem veidiem ir nozīmīga operāciju
atšķirība.
ü SDR ķīla. Dalībvalstīm un citiem SDR
īpašniekiem ir noteikts, ka SDR var izmantot kā papildus nodrošinājumu
finansiālo saistību izpildei. Šajā
gadījumā SDR ir ķīlas devēja SDR īpašuma
daļa, kas var tikt izmantota dažādiem nolūkiem, ieskaitot saistību apmaksu SDR
departamentā vai Galvenajā rezerves kontā (GRA - General Resources Account).
ü Vienošanās par SDR nodošanu – atdošanu. Šajā
gadījumā vienošanās par SDR nodošanu – atdošanu būtu labākais finansu saistību
nodrošināšanas līdzeklis, ja tajā iekļautu elementus, kas starp dalībniecēm
radījuši nedrošību par līgumu. Aizņēmējs pārskaitītu SDR aizdevējam kā kredīta
nodrošinājumu ar noteikumu, ka SDR tiks atdoti aizņēmējam, kad kredīts būs
atmaksāts.
Salīdzinot ar SDR ķīlu viens no nodošanas – atdošanas vienošanās
trūkumiem ir kredīta procentu zaudējumi. Tomēr ir iespējams piemērot nodošanas
– atdošanas tehniku tā, lai padarītu tās izmantošanas efektu salīdzināmu ar
ķīlas izmantošanas efektu. Tā, kamēr visas īpašumtiesības ir nodotas ķīlas
devējam, noteikumi ļauj abām pusēm vienoties, ka ķīlas devējs atdos saņemtos
procentus par SDR ķīlu, kad tas saņems procentus no SVF.
4
Mainīt
(swap) SDR pret citas valsts valūtu. [7]
SDR maiņa ir piemērots līdzeklis kā kredīts starp centrālajām bankām
var tikt pagarināts, neizdarot valsts likumdošanas prasībām neatbilstošus
aizdevumu. Kad ir notikusi vienošanās par SDR maiņu, divas centrālās bankas
izveido maiņas bilanci, par pamatu ņemot attiecīgo valūtu norēķinu maiņas kursu
un vienošanos saglabāt doto maiņu kursu līdz kādam nākotnes datumam, kas
parasti ir līdz trīs mēnešiem uz priekšu. Atļauja lietot SDR maiņas operācijās
ir ar nolūku vairot SDR izmantošanu kā rezerves vērtību. SDR vienības maiņas
kursa tendence ir stabilāka kā daudzām citu valstu nacionālo valūtām.
Maiņa var notikt sekojošos veidos:
ü Ja valsts vēlas mainīt SDR, bet tai ir maksājumu bilances problēmas,
tad SVF nosaka to valsti, kurai ir jāpieņem SDR apmaiņā pret citu valūtu. SVF
var nozīmēt valsti mainīt SDR tad, ja šīs valsts maksājumu bilances stāvoklis
ir pietiekoši labs, taču valstij ir tiesības nepieņemt SDR apmaiņai, ja tās SDR
krājumi pārsniedz tai piešķirto SDR summu vairāk kā 3 reizes.
ü Viena valsts nodod SDR otrai valstij apmaiņā pret citu valūtu,
vienojoties, ka pirmā valsts noteiktā datumā pēc noteikta valūtas kursa atpirks
no otrās valsts šos SDR atpakaļ;
ü Valstis noslēdz līgumu par SDR maiņu nākotnes datumā pēc līguma
slēgšanas brīdī noteiktā kursa.
SVF neregulē procentu likmi starp maiņas operācijā iesaistītajām
valstīm. Attiecībā uz maiņas procentu likmi, to nosaka dalībvalstis pašas,
savstarpēji vienojoties.
Maiņas operācijas parasti ir īstermiņa, bet parasti maiņas līgumā ir
paredzēts, ka daži aizņēmumi var tikt
pagarināti un palikt nenokārtoti 12 mēnešu vai ilgāk.
SDR pēc vienošanās
var tikt brīvi dāvināts vai saņemts. Tāpat kā ar visiem citiem SDR darījumiem vai operācijām, SDR
pārvietošanai, ziedojot vai dāvinot
kādai dalībvalstij, nav nekādas ietekmes uz dalībvalsts neto kopējo
piešķiršanu.
3. Lata piesaiste SDR valūtu grozam
Kopš 1993. gada Latvija īsteno stabilizācijas
programmu, kas balstās uz fiksētu valūtas kursu. 1994.[9] gada februārī Latvijas
Banka piesaistīja nacionālo valūtu – latu – SDR valūtas grozam pēc kursa 1 XDR[10] = 0,7997 LVL.
Latvijas Bankas prezidents E.
Repše lata piesaistīšanu SDR valūtas grozam argumentē ar sekojošiem apsvērumiem[11]:
valūtas kursa stabilitāte novērš valūtas risku, samazina nenoteiktību
un sekmē starptautiskās tirdzniecības attīstību, tā veicinot efektīvāku
līdzekļu sadali. Nacionālās valūtas stabilitāti var uzskatīt par vienu no
instrumentiem, ko attīstītas valstis izmanto tautsaimniecības pārstrukturizēšanai;
piesaistot valūtas kursu tādas valstu grupas valūtas kursam, kur ir
zema inflācija, var panākt, ka politikas veidotāji ir spiesti atturēties no
ekspansionistiskas politikas, un līdz ar to ir vieglāk izvairīties no
nepamatotiem lēmumiem, kas galu galā varētu novest pie ārvalstu valūtas
rezervju zaudējumiem un tādējādi veicināt valsts nestabilitāti;
fiksētas valūtas kurss gan iekšzemes sabiedrībai, gan ārvalstu
ieguldītājiem dod skaidru signālu par Latvijas Bankas nākotnes nolūkiem un politiku.
Veiksmīga fiksētā valūtas kursa politikas īstenošana ievērojami palielina
sabiedrības uzticību centrālajai bankai un samazina inflāciju, tādējādi
veicinot ieguldījumu ieplūšanu un tautsaimniecības tālāku attīstību.
Piesaistot latu SDR
valūtas grozam, Latvijas Banka ir padarījusi latu stabilāku attiecībā pret
atsevišķām valūtām, nekā tas būtu bijis iespējams, piesaistot latu tikai vienai
valūtai.
Mārstrihtas līgumā un
protokolā par konverģences kritērijiem noteiktās valūtas stabilitātes prasību
patreizējā interpretācijas paredz jauno dalībvalstu obligātu piedalīšanos
Eiropas monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā pirms pārejas uz EIRO. Šī
prasība Latvijai neradīs nekādas problēmas, jo lats ir piesasitīts SDR valūtas
grozam, un tā kursa svārstības pret ECU (un tagadējo EURO) pēdējo sešu gadu
laikā nav pārsniedzis 10 % katrā virzienā[12]. Būtībā Latvija jau tagad ievēro parsības
valūtas svārstību robežas. Latvijas Banka ir cieši apņēmusies arī nākotnē
nodrošināt valūtas stabilitāti.
Secinājumi
ü SDR tika izveidots 1969. gadā kā papildinājums esošajām,
nepietiekošajām, vadošajām rezervēm.
ü
SDR valūtas grozā ir noteiktas
piecas valūtas, taču sākot ar 1999. gada 1. janvāri Vācijas marka un Francijas franks tiek nomainīts ar Eiropas
savienības maksāšanas vienību – EURO.
ü
Vienreiz izlaižot SDR apgrozībā
tās tur arī paliek.
ü
SVF pārskata SDR valūtu groza
valūtu īpatsvaru grozā ik pēc pieciem gadiem.
ü
Dalībvalstis SDR var izmantot
piecos veidos, tas ir, lai aizdotu SDR viena otrai, lai mainīti, lai
nodrošinātu finansiālos darījumus un lai dāvinātu.
ü
Latvija ir SVF dalībniece kopš
1992. gada 19. maija.
ü Latvijas lats ir piesaistīts SDR
valūtu grozam kopš 1994. gada februāra.
ü Piesaistot latu SDR valūtas
grozam, Latvijas Banka ir padarījusi latu stabilāku attiecībā pret atsevišķām
valūtām, nekā tas būtu bijis iespējams, piesaistot latu tikai vienai valūtai.
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
1
Informācijas Latvijas Bankas mājas
lapā Internetā, adrese: http://www.banka.lv
1.1.
Bezskaidrā nauda un centrālās
bankas monetārā politika, 4.lpp;
1.2.
Latvijas Bankas monetārā politika,
3.lpp;
1.3.
Latvijas Bankas noteikto SDR
valūtu groza valūtu kurs pārskats
2
Latvijas Bankas prezidenta Eināra
Repšes runas:
2.1.
“Monetārās politikas un valūtas kursa
stratēģija”, ECB seminārā par iestāšanās procesu 1999. gada 11.novembrī,
Helsinkos (Somijā);
2.2.
“Eiropas Monetārās savienības
izveide un Latvijas Banku turpmākā politika”, 12.gadskārtējā Eiropas finanšu
kongresā, 1998. gada 26. nevembrī, Vīnē (Austrijā);
2.3.
“Monetārā politika fiksētā valūtas
kursa apstākļos”, konferencē “Centrālo banku mainīgā loma Eiropā”, 1997. gada
3. oktobris, Viļņa (Lietuva);
2.4.
“Nacionālās valūtas stabilitāte kā
ekonomikas attīstības priekšnosacījums”, konferencē “Bankas un finanses
Baltijā”, 1998. gada 21. oktobrī, Rīga;
3
Naudas, kredīta un nodokļu
politika, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu un
kredīta katedras zinātniskie raksti, Rīgā: Datorzinību centrs, 1998. – 224.lpp
4
Starptautiskā valūtas fonda mājas
lapa Internetā, adrese: http://www.imf.org;
4.1.
Starptautiskā valūtas fonda mājas
lapa Internetā, raksts: Incorporation The EURO into the SDR Valuation and
Interest rate Basket, 3.lpp;
4.2.
Starptautiskā valūtas fonda mājas
lapa Internetā, raksts: General Description of the SDR, 4.lpp;
4.3.
Starptautiskā valūtas fonda mājas
lapa Internetā, raksts: Transaction and Operation in SDRs Between
Participants and Other Holders, 9.lpp;
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru