Autors: Nezināms
Lai aprēķinātu caur cilvēka ķermenī plūstošās
strāvas lielumu, var izmantot Oma likumu:
Rc – cilvēka organisma
pretestība ( );
(V)

ja vadu izolācijas pretestība atbilst normām (Riz > 0,5megaomi), tad pieskaršanās bīstamība ir maza. Šādā veidā varam analizēt arī pieskaršanās bīstamību, cilvēkam ieslēdzoties vienfāzes maiņstrāvas elektriskajā tīklā ar izolētu neitrāli.
Elektriskajos tīklos ar spriegumu
380/220 V zemēšanas ietaises pretestības pamatforma Rz < 4 omiem,
tāpēc to šajā aprēķinā var neņemt vērā. Caur cilvēku plūstošās strāvas lielums
pieaugs, samazinoties grīdas un apavu pretestībai, un bīstamākos apstākļos
cilvēka ķermenis nonāks zem pilna sprieguma. Tādā gadījumā caur ķermeni
plūstošās strāvas lielums
,ja elektroiekārtas spriegums ir
660/380 V;
,ja elektroiekārtas spriegums ir
220/127 V;
Elektrodrošība - organizatorisku un tehnisku
pasākumu un līdzekļu sistēma, kas nodrošina cilvēka aizsardzību no elektriskās
strāvas, elektriskā loka, elektromagnētiskā lauka un statiskās elektrības
kaitīgas un bīstamas iedarbības.
Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organismu.
Elektriskā strāva
uz cilvēka organismu var iedarboties bioloģiski, termiski, elektroķīmiski vai
mehāniski.
Bioloģiskas
iedarbības rezultāta caur organismu plūstoša strāva izraisa elpošanas,
sirdsdarbības vai nervu sistēmas traucējumus, ka arī muskuļu krampjus. Vēl tā
izpaužas kā organisma dzīvo audu kairinājums, reflektorisks nervu sistēmas
uzbudinājums un iekšējo bioelektrisko procesu traucējums. Tā rezultātā var
rasties elektriskais trieciens un elektriskais šoks, bet var arī izraisīt
dzīvajās šūniņās un audos neatgriezeniskus procesus, kuru rezultātā tie var
atmirt.
Elektriskajam
šokam ir divas fāzes: uzbudinājuma fāze un bremzēšanas fāze Uzbudinājuma fāze
iestājas tūlīt pēc strāvas iedarbības, cietušais paliek pie samaņas, saglabājas
elpošana un asinsrite, viņš pat cenšas turpināt darbu, runāt, bet pēc tam
iestājas bremzēšanas fāze, strauji pazeminās asins spiediens, paātrinās pulss,
palēninās elpošana, parādās nomācoša sajūta, pilnīga atslēgšanās no apkārtējas
vides, iestājas klīniskā un, pēc tam (ja netiek savlaicīgi sniegta medicīniskā
palīdzība) bioloģiskā nāve.
Elektriskais
strāvas termiskā iedarbība noved pie bīstamām audu saskarsmēm un rada cilvēka
ķermeņa audu un orgānu apdegumus un rezultātā audu, kaulu pārogļošanos.
Termiskās iedarbības rezultātā var rasties asinsvadu, sirds, nervu un citu
orgānu sakaršanu un bojājumu, kas saistīti ar nopietniem funkcionāliem
traucējumiem.
Termiskā iedarbība
var radīt tādas traumas, kā:
Elektriskais
(strāvas) apdegums - rodas pie ādas un iekšējo audu pārkaršanas no elektriskās
strāvas iedarbības;
Tehniskais (loka)
apdegums - parādās kā ādas un iekšējo audu pārkaršana jaudīgas siltuma plūsmas
(no elektriskā loka) iedarbības.
Elektriskā zīme – būtībā nozīmē specifisku
ādas bojājumu kontakta vietā ar elektrodu;
Ādas metalizācija
- rodas ādas virsējai kārtai saskaroties ar sīkām metāla daļiņām.
Elektriskās strāvas elektroķīmisko
iedarbību apzīmē ar asins un citu organismā esošo šķidrumu elektrolīzi, viņu
ķīmiskā sastāva izmaiņu un, tātad, viņu fizioloģisko funkciju traucējumu. Acu
ārējo apvalku kairinājums (elektrooptomija) arī ir ķīmiskas iedarbības
rezultāts, kā ietekmē mainās organisma šūnu ķīmiskais sastāvs, ja uz tām
iedarbojas ar spēcīgu ultravioleto staru plūsmu, kas rodas no elektriskā loka.
Elektriskās strāvas mehāniskā iedarbība izpaužas kā muskuļu sairšana, dzīslu
sarāvums, locītavu izmežģījums un citu organisma audu bojājumi strauju
neapzinātu krampjveida muskuļu saraušanās rezultātā.
Elektriskā strāva cilvēka
organismā var radīt trejādu veida bojājumus:
Elektriskie triecieni;
Elektriskās lokālās traumas;
Elektriskais šoks.
Elektrotraumatisms un elektriskās traumas
Ar elektrotraumatismu saprot elektrotraumas,
kas rodas un atkārtojas dažām iedzīvotāju grupām analogos darba, dzīves u.c.
apstākļos un situācijās.
Elektrotrauma ir audu un orgānu anatomisko
attiecību un funkciju traucējumi, ko izraisa elektriskās strāvas vai elektriskā
loka iedarbība. Elektrotraumu izraisa elektroiekārtu vai elektrotīklu normālas
darbības traucējumi vai arī cilvēka nepareiza rīcība. Elektriskās traumas
iedala:
elektriskie triecieni;
lokālās elektriskās traumas;
vienlaicīgi elektriskie triecieni un lokālās
elektriskās traumas.
Nelaimes gadījumu statistika rāda, ka praksē
visbiežāk elektriskās strāvas iedarbības izsauc vienlaicīgu elektrisko
triecienu un lokālās elektriskās traumas.
Elektrisko triecienu novēro, ja uz cilvēka
organismu iedarbojas nelielas strāvas, tas ir, maiņstrāva, lielāka par 15 mA,
ar mazu spriegumu (parasti zem 1000 V). Un šī ir visraksturīgākā elektrotrauma,
kas izsauc cietušā nāvi no elektriskās strāvas iedarbības.
Elektriskais trieciens ir elektriskās strāvas
kompleksa iedarbība uz cilvēka organismu.
Ja 5…6 minūšu laikā galvas smadzenēm nepievada
svaigas asinis, tad skābekļa trūkuma dēļ sākas neatgriezeniski procesi, to
atsevišķas šūniņas atmirst.
Atkarībā no sekām elektriskos triecienus nosacīti
var iedalīt 5 grupās:
1.pakāpe – krampjaina, vāji jūtama muskuļu
saraušanās;
2.pakāpe – krampjaina muskuļu saraušanās, ko
pavada spēcīgas, ar lielām pūlēm pārciešamas sāpes, bez samaņas zaudēšanas,
iespējamas mehāniskas traumas; (ādas pārrāvumi, muskuļu saraušana, locītavu
mežģījumi, kaulu lūzumi);
3.pakāpe – krampjaina muskuļu saraušanās ar
samaņas zaudēšanu, taču saglabājas elpošana un sirdsdarbība;
4.pakāpe – samaņas zaudēšana un sirdsdarbības vai
elpošanas traucējumi;
5.pakāpe – klīniskā nāve: cilvēkam nav dzīvības
pazīmju (viņš neelpo, nestrādā sirds, ādas bojājumi viņam neizraisa nekādu
reakciju, acu zīlītes ļoti paplašinātas un nereaģē uz gaismu). Dažādu orgānu
funkcijas pārtraucas. Pirmās sāk atmirt ļoti jūtīgās pret skābekļa badu galvas
smadzeņu garozas šūniņas. Klīniskās nāves laiku nosaka no tā brīža, kad
izbeidzas sirdsdarbība un elpošana, līdz tam laikam, kad sāk atmirt galvas
smadzeņu šūniņas un tas ir 4…8 minūtes. Ja savlaicīgi sniedz cietušajam pirmo
medicīnisko palīdzību (mākslīgo elpināšanu un sirds netiešo masāžu), tad var
aizkavēt nāves iestāšanos un saglabāt dzīvību.
Lokālās elektriskās traumas: apdegumi, elektriskā
zīme, ādas elektrometalizācija, acu traumas, kā arī mehāniskie cilvēka
organisma bojājumi.
Apdegumi var rasties:
no elektriskās strāvas tiešās iedarbības;
bez tieša kontakta ar elektroiekārtām.
No elektriskās strāvas tiešas iedarbības apdegumi
ir iespējami, ja caur organismu īslaicīgi plūst stipra strāva (lielāka par 1 A)
un tās rezultātā audi stipri sasilst. Ja tiek sasniegta 60 grādi pēc celsija
temperatūra, tad sākas olbaltuma sarecēšana un rodas apdegumi. Šādi apdegumi
iespiežas dziļi ķermeņa audos.
Bez tieša kontakta rodas tad, kad cilvēks atrodas
elektriskā loka tuvumā. Augstsprieguma gadījumā elektriskais loks rasties pat
tad, kad cilvēks tuvojas elektroiekārtām. Bet zemsprieguma gadījumā tas rodas
tikai starp diviem strāvu vadošiem priekšmetiem. Tādējādi apdegums tiek gūts no
elektriskā loka lielās temperatūrās (pat līdz 4000 grādiem pēc celsija).
Izšķir četras elektriskā apdeguma pakāpes:
1.pakāpe – sārta āda;
2.pakāpe – apdeguma tulznas;
3.pakāpe – ādas pārogļošanās;
4.pakāpe – audu, muskuļu, kaulu pārogļošanās.
Elektriskā zīme rodas, ja kādai ķermeņa daļai ir
tiešs un labs kontakts ar strāvu vadošām daļām. Āda kļūst dzeltena un ar cietu
vidusdaļu. Sāpju sajūtas nav, taču ar laiku šī skartā vieta amputējas. Tas var būt
ļoti bīstami, ja ir skarti audu dziļākie slāņi.
Tādas zīmes rodas ļoti reti.
Ādas elektrometalizācija rodas tad, ja elektriskās
strāvas iedarbības rezultātā metāla tvaiki vai sīkas metāla daļiņas iespiežas
ādas virsējos slāņos. Tas var rasties elektriskā loka gadījumā, kad metāls
iztvaiko. Vai arī elektrolīzes procesa, ķermeņa kontakta vietā ar strāvu
vadošām daļām. Bīstamība ir atkarīga no tā, cik lielu laukumu ir skārusi
metalizāciju.
Acu traumas rodas spilgtas gaismas, piemēram
elektriskā loka redzamās gaismas vai ultravioleto starojumu iedarbības
rezultātā. Ultravioletā gaisma var radīt stipru acu audu iekaisumu vai pat
aklumu.
Mehāniskie cilvēka organisma bojājumi – sasitumi,
kaulu lūzumi un citi, kas rodas cilvēkam krītot no augstuma, ir izdalīti
atsevišķā elektrotraumu grupā. Elektriskā loka vai strāvas iedarbības rezultātā
arī notiek strauja, neapzināta, krampjaina muskuļu saraušanās, tāpēc var
rasties ādas bojājumi, trūkt asinsvadi, izmežģīties locītavas, lūzt kauli u.t.t.
Ārējā vide
Elektriskās strāvas iedarbības bīstamību uz
cilvēka organismu pastiprina ārējās vides faktori: gaisa temperatūra darba zona
virs 30 grādiem pēc celsija, relatīvais gaisa mitrums virs 75%, ķīmiski aktīvu
vielu tvaiki, tehnoloģiskie putekļi, kas vada elektrisko strāvu, strāvu vadošas
grīdas, pazemināts atmosfēras spiediens u.c.
Cilvēka organisma iekšējie individuālie faktori
Cilvēka organisma iekšējie faktori – cilvēka
fizioloģiskais un psiholoģiskais stāvoklis, kā rāda nelaimes gadījumu statistiskie
dati, nosaka strāvas iedarbības bīstamību.
Fiziski nespēcīgi cilvēki, kā arī tie, kas slimo
ar sirds asinsriņķošanas, nervu sistēmas, plaušu un ādas slimībām, ir daudz
jūtīgāki pret elektriskās strāvas iedarbību. Pret to pastiprināti jūtīgi arī ir
noguruši, satraukti, alkoholu vai medicīniskos preperātus lietojoši cilvēki.
Elektriskās ķēdes parametri
Elektriskās strāvas iedarbības bīstamību uz
organismu nosaka tās elektriskās ķēdes parametri, kuru cilvēks caur sevi
noslēdzis: strāvas stiprums, spriegums, pretestības lielums, strāvas veids un
frekvence.

kur Ic – strāvas lielums,
kas plūst caur cilvēku (A);
Up – pieskares spriegums
(V);

Elektriskās strāvas iedarbības sekas
atkarīgas no cilvēka ķermeņa elektriskās pretestības. Šī pretestība labvēlīgos
apstākļos, piemēram, sausās telpas, no vienas plaukstas līdz otrai sasniedz (50
– 200) 1000 omi, turpretim rašanos apstākļos, kad rokas sasvīdušas un netīras,
cilvēka pretestība samazinās līdz 1000 omiem, šo pretestību pieņem
elektrobīstamības aprēķinos. Lielā karstumā, telpās ar strāvu vadošiem
putekļiem vai tvaikiem cilvēka pretestība ir vēl mazāka, pat līdz 200…400,
piemēram, tīrot katlus vai kurtuves.
Cilvēka kopējā pretestība sastāv no
trim virknē saslēgtām pretestībām un iekšējo audu un orgānu pretestības. Ārējā
pretestība sastāv no aktīvās (Ra) un kapacitatīvās komponentes (Ca).
Iekšējo orgānu un audu pretestību (Rie) uzskata par aktīvu, tās
lielums atkarīgs no iekšējo audu īpatnējās pretestības, kā arī ķermeņa daļas
garuma un šķērsgriezuma laukuma.
Cilvēka ķermeņa kopējā pretestība ir
atkarīga no saslēgtās ķēdes parametriem: cilvēka ķermenim pieliktā sprieguma,
strāvas veida un frekvences, saskares laukuma lieluma, pieskaršanās vietas,
saskares ilguma. Cilvēka ķermeņa pretestības izmaiņas atkarībā no pieskares
sprieguma apskatītas tabulā:
Pieskares spriegums (V)
|
6
|
18
|
75
|
80
|
100
|
175
|
Cilvēka ķermeņa pretestība (omi)
|
6000
|
3000
|
1150
|
1065
|
1000
|
700
|
Strāva, kas izplūst caur cilvēku
(mA)
|
1
|
6
|
65
|
75
|
100
|
250
|
Kopējā pretestība stipri atkarīga no
ādas ārējās kārtiņas – epidermas īpatnējās pretestības un slāņu biezuma.
Pretestība samazināsies, ja epiderma
būs ievainota, netīra, mitra vai sviedraina.
Kopējo pretestību var samazināt ādas
slāņa pretestības kapacitatīvā komponente. Kapacitatīvā komponente izveidojas,
ārējam elektrodam pieskaroties ādai, kas it kā rada kondensatoru. Šī
“kondensatora” vienas klājums ārējais elektrods, otrs – audi, kas atrodas zem
ārējiem ādas ragvielas slāņiem, kam piemīt dielektriskās īpašības. Elektriskās
strāvas impulsa iedarbības rezultātā notiek pārejas procesi, aks izsauc
elektriskā lauka sprieguma gradientu un iekšēji molekulāro cilvēka ādas virsējā
slāņa caursišanu.
Elektriskās strāvas lielums, kas plūst
caur cilvēka ķermeni, galvenokārt nosaka bīstamības pakāpi. Līdzstrāvas
bioloģiskā iedarbība uz cilvēka organismu ir daudz mazāka nekā maiņstrāvas, ja
spriegums nepārsniedz 500V. Elektriskās strāvas iedarbības bīstamības raksturošanai
atkarībā no strāvas lieluma un iedarbības ilguma noteikti trīs primārie
elektrodrošības kritēriji – sajūtamības strāva, satverošā strāva, nāvējošā
strāva.
Sajūtamības strāva – mazākā sajūtamā strāva pie
ilgstošas iedarbības, kas pārsniedz 30 s. sajūtamības strāva 50 Hz frekvences
maiņstrāvai 0,5…1,5 mA, līdzstrāvai 5…7 mA. Sajūtamības maiņstrāva izraisa
vieglu roku muskuļu trīcēšanu, bet līdzstrāva izsauc kontakta vietā niezēšanu
un nelielu silšanu. Sajūtamības strāva nevar izraisīt cilvēka organismā bojājumus,
taču tās ilgstoša iedarbība var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību. Praktiski
par cilvēka organismam absolūti drošu uzskata daudz mazāku strāvu. 50 Hz
maiņstrāvai tā ir 50A, bet līdzstrāvai tā ir 100A, ja pieliktais spriegums ir
10…15V.
Satverošā strāva – mazākais strāvas stiprums,
kas rada muskuļu satverošus krampjus un sāpes pie iedarbības ilguma 1…30 s.
Satverošās strāvas apakšējā robežvērtība ir tāds caurplūstošās strāvas lielums,
kas kavē cilvēku patstāvīgi atrauties no strāvu vadoša elementa. 50 Hz
frekvences maiņstrāvai satverošās strāvas apakšējā robeža ir 10…15 mA,
līdzstrāvai – 50…70 mA. Līdzstrāva nerada spēcīgus muskuļu krampjus, tā izsauc
stipras muskuļu sāpes, jūtama silšana un apgrūtināta elpošana.
Nāvējošā strāva – mazākais strāvas stiprums,
kas izsauc sirds fibrilāciju un elpošanas paralīzi pie iedarbības ilguma 0,5…1
s. Maiņstrāvai ar 50 Hz frekvenci nāvējošās strāvas zemākā robeža ir 100 mA,
bet līdzstrāvai tā ir 300 mA.
Ilgstoši iedarbojoties ir bīstama 10
mA maiņstrāva, un šo strāvas stiprumu sauc par bīstamības robežu.
Pieskares spriegums nosaka arī caur
cilvēka organismu caurplūstošās strāvas lielumu un bīstamības pakāpi. Ar
spriegumu līdz 500 V bīstamāka ir 50 Hz frekvences maiņstrāva. 500 V
maiņstrāvas un līdzstrāvas iedarbības bīstamība uz cilvēka organismu ir
vienāda. Virs 500 V sprieguma robežas bīstamāku iedarbību izraisa līdzstrāva.
Strāvas frekvence. Noskaidrots, ka
maiņstrāva ar frekvenci 50..60 Hz ir daudz bīstamāka nekā līdzstrāva.
Maiņstrāvas bīstamība vairākas reizes samazinās, palielinot frekvenci 200…400
Hz robežās. Maiņstrāvas frekvencei, sasniedzot 500 Hz vērtību, praktiski
bīstamība zūd. Te parādās augstfrekvences maiņstrāvas jauna īpašība – strāva
plūst tikai pa vadītāja virsmu. Tas ir tā saucamais virsmas efekts jeb
skinefekts. Šo īpašību izmanto medicīnā fizioloģiskai iedarbībai uz cilvēka
organismu.
Strāvas iedarbības ilgums
Ilgstoša strāvas iedarbība strauji
samazina cilvēka organisma pretestību. Cilvēka organisma pretestība samazinās
par 25%, ja maiņstrāvas (virs 6 mA) iedarbība ir lielāka par 30 s, bet, ja
iedarbība sasniedz 90 s, tad pretestība samazinās par 70%.
Pēdējos gados elektrodrošības jomā par
elektriskās strāvas iedarbības mehānismu uz cilvēka organismu plašus pētījumus
ir veikuši vadošie zinātniskās pētniecības un mācību institūti. Šo pētījumu
rezultātā radušies elektrodrošības kritēriji un radās iespēja noteikt cilvēka
ķermenim pieļaujamo pieskares spriegumu un maksimālo caur cilvēka ķermenim
pieļaujamo pieskares spriegumu un maksimālo caur cilvēka ķermeni plūstošo
strāvu atkarībā no tās iedarbības ilguma. Cilvēka ķermenim pieļaujamo pieskares
spriegumu un strāvas stiprumu maksimālās vērtības dažādiem strāvas veidiem,
rūpniecisko elektroiekārtu avārijas gadījumiem sakopotas tabulā.
Strāvas veids
|
Normētie lielumi
U(V)
I(mA)
|
Strāvas
iedarbības ilgums sekundēs
|
||||||
0,01-0,08
|
0,1
|
0,2
|
0,5
|
0,7
|
1,0
|
1,0
|
||
Maiņstrāva 50 Hz
|
U
I
|
650
|
500
|
250
|
100
|
70
|
50
|
36
6
|
Maiņstrāva 400 Hz
|
U
I
|
650
|
500
|
500
|
200
|
140
|
100
|
36
8
|
Līdzstrāva
|
U
I
|
650
|
500
|
400
|
250
|
230
|
200
|
40
15
|
Iztaisnota divpusperiodu
|
Uampl
Iampl
|
650
|
500
|
400
|
230
|
210
|
180
|
-
|
Iztaisnota vienpusperioda
|
Uampl
Iampl
|
650
|
500
|
400
|
200
|
180
|
150
|
-
|
Tabula sastādīta gadījumiem, kad
elektriskā strāva plūst caur cilvēka ķermeni virzienā roka – roka vai roka –
kāja. Sadzīves elektroiekārtās cilvēka ķermenim pieļaujamo pieskares spriegumu
un strāvu minimālās vērtības ir mazākas, kā atbilstošajiem pieskaršanās laikiem
rūpnieciskajās elektroiekārtās.
Cilvēka aizsardzību no pieskares
spriegumiem un strāvām nodrošina elektroiekārtu konstrukcija, aizsardzības
tehniskie veidi un līdzekļi, organizatoriskie un tehniskie pasākumi.
Strāvas plūšanas ceļi caur cilvēku
Elektriskās strāvas iedarbības bīstamību
nosaka strāvas plūšanas ceļš caur cilvēka organismu. Sevišķi liela bīstamība (var
iestāties pat nāve) ir tad, ja strāva skar sirdi, plaušas, galvas un mugurkaula
smadzenes. Atkarībā no pieskares vietām ir daudz iespējamo strāvas plūšanu ceļu
cilvēka ķermenī. Visbīstamākie ir strāvas plūšanas ceļi: roka- galva- roka,
roka – kāja. Elektrotraumatisma analīžu praksē apskata 15 strāvas ceļus cilvēka
ķermenī.
Strāvai plūstot caur cilvēka ķermeni,
atkarībā no strāvas ceļa daļa strāvas skar sirdi.
Strāvas
ceļš
|
Caur
sirdi plūstošās strāvas stiprums, A (% no kopējā)
|
Kāja – kāja
|
0,4
|
Roka – roka
|
3,3
|
Kreisā roka – kājas
|
3,7
|
Labā roka – kājas
|
6,7
|
Pēc profesora V.Manuilova datiem,
liela nozīme ir pieskaršanās vietai. Bīstamākās vietas sakrīt ar Austrumu un
Ķīnas medicīnā izmantotajiem punktiem (nervu mezgli). Šajos punktos pieliktais
spriegums 0,5…10 V var izsaukt nelaimes gadījumu.
Šie punkti ir ar nelielu laukumu 2…3
cm2 un atrodami rokas plaukstas ārējā pusē, uz sejas, ceļgala
rajonā, pie kājas lielā pirksta u.c. Šo punktu iedarbība ir stipri lokāla, ja,
piemēram, pārvietojam elektrodu 1,5…2 mm tālāk no šī punkta, tad jau stipri
izmainās ķēdes elektriskie parametri. Šajos punktos ādas laukumiņam ir
paaugstināta elektroiedarbība (stipri samazinās ādas pārejas pretestība). Bez
tam šie punkti atšķiras viens no otra ne tikai ar elektriskajiem parametriem,
bet arī ar izsaukto sāpju sajūtu.
Ir konstatēts – gadījumā, ja kaut
viens elektrods atrodas šajā punktā ar paaugstinātu vadāmību un pielikto
spriegumu paaugstina līdz 4…8 V (individuāli, atkarīgs no cilvēka), parasti
jūtami pastiprinās sāpju sajūta galvas rajonā un dažreiz galvas sāpes izsauc
“gaismas efektu” acīs. Šajā gadījumā strāva ir robežās 20…70 A.
Pieskares spriegums, pieskaršanās veidi un soļa spriegums
Par pieskares spriegumu sauc to divu punktu
potenciālu starpību elektriskajā ķēdē, kuriem vienlaicīgi pieskāries cilvēks.
Pieskares spriegums ir pielikts cilvēka ķermenim, un to var noteikt kā
spriegumu “cilvēka ķermeņa pretestībā”.

Pieskaršanās veidi elektriskajā tīklā
atkarīgi no tā, kādam elektriskā tīkla strāvu vadošām daļām cilvēks pieskaras.
Izšķir vienfāzes (vienpolīgu) un
divfāzu (divpolīgu) pieskaršanos un pieskaršanos sazemētām, metāliskām daļiņām,
kas atrodas zem sprieguma.
Vienfāzes (vienpolīga) pieskaršanās
Pieskaroties vienam fāzes vadam,
elektriskā ķēde noslēdzas caur cilvēka ķermeni. Caur šo noslēgto ķēdi sāk plūst
elektriskā strāva uz zemi un tālāk atkarībā no elektriskā tīkla veida – caur
izolācijas pretestību vai iezemēto neitrāli.
Divfāzu (divpolīga) pieskaršanās
Cilvēks vienlaikus pieskaras
līdzsprieguma vai maiņsprieguma vienfāzes avota diviem poliem vai trīsfāzu
elektriskajā tīklā diviem fāzes vadiem.
Pieskaršanās bīstamība elektroiekārtu metāliskajām daļiņām
Izolācijas vai cita bojājuma gadījumā
elektroiekārtu metāliskās daļas – elektromotoru, darbgaldu u.c. iekārtu
korpusi, elektrificēto darba rīku, mēraparātu metāliskās daļas, cilvēkam
nezinot, var nonākt zem sprieguma. Pieskaroties šādām elektroiekārtas
metāliskajām daļām, radīsies noslēgta ķēde avārijas strāvas noplūdei uz zemi
caur cilvēka ķermeni. Tāds gadījums ir ļoti bīstams, jo rodas līdzīgi apstākļi
kā gadījumā, kad cilvēks pieskaras vienam fāzes vadam, - vienfāzes (vienpolīga)
pieskaršanās.
Nelaimes gadījumu novēršanai
elektroiekārtu metāliskās daļas, kas nekalpo darba strāvas vadīšanai, savieno
ar zemēšanas ietaisi. Ja cilvēks pieskaras zemētai elektroiekārtai, tad
avārijas strāva, kas plūst caur cilvēka ķermeni, nepārsniedz pieļaujamās normatīvās
vērtības.
Soļa spriegums
Ja bojātā elektroiekārta atrodas uz strāvu
vadošas grīdas vai savienota ar zemes virsmu, tad avārijas strāva noplūst uz
zemi, apkārt zemētajam izveidojas zona, kas atrodas zem sprieguma. Divu punktu
potenciālu starpību, kas atrodas uz zemes virsmas soļa attālumā viens no otra
strāvas noplūdes zonā, sauc par soļa spriegumu. Pēc lieluma soļa spriegums
mainās atkarībā no attāluma līdz zemētājam. Soļa spriegums būs vislielākais, ja
cilvēks ar vienu kāju stāvēs uz zemētāja, bet otra kāja atradīsies soļa
attālumā no tā, soļa spriegums samazināsies, cilvēkam attālinoties no zemētāja.
Soļa sprieguma bīstamība
elektroiekārtās ar spriegumu līdz 1000 V iespējama 5 m rādiusā ap zemētāju, bet
pie sprieguma virs 1000 V rādiusā 8…20 m. Paaugstināta bīstamība radīsies
augstsprieguma elektroiekārtās, kur soļa spriegums var sasniegt vairākus simtus
voltu. Caur cilvēka organismu plūstošā strāva var izsaukt kāju muskuļu
krampjus, un, ja cilvēks krīt, tad elektriskajā ķēdē ieslēdzas viss ķermenis.
No soļa sprieguma zonas jāiziet, liekot mazus solīšus, lai potenciālu starpību
samazinātu.
Pieskaršanās bīstamība dažādos elektriskajos tīklos
Pieskaršanos bīstamību nosaka ne tikai
pieskaršanās veids, bet arī elektriskā tīkla slēguma shēma. Analizējot
bīstamību, jāņem vērā elektroiekārtu un elektrisko tīklu dažādu faktoru
ietekme. Tā kā divfāzu (divpolīga) pieskaršanās gadījumā elektriskās strāvas
iedarbības bīstamība atkarīga no tīkla sprieguma un cilvēka pretestības, tad
šajā analīzē to neapskatīsim.
Līdzstrāvas elektriskais tīkls
Pieskaroties vienam elektriskā tīkla
vadam, caur cilvēka ķermeni uz zemi plūdīs strāva. Šajā gadījumā cilvēka
ķermeņa pretestība ir pieslēgta paralēli pirmā vada izolācijas pretestībai Riz*1
un saslēgta virknē ar otrā vada izolācijas pretestību Riz*2.
Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas
lielumu var aprēķināt šādi:

Ja vadu izolācijas pretestība
attiecībā pret zemi abiem vadiem ir vienāda, tad

, un iegūsim aprēķina formulu:

ja vadu izolācijas pretestība atbilst normām (Riz > 0,5megaomi), tad pieskaršanās bīstamība ir maza. Šādā veidā varam analizēt arī pieskaršanās bīstamību, cilvēkam ieslēdzoties vienfāzes maiņstrāvas elektriskajā tīklā ar izolētu neitrāli.
Trīsfāzu elektriskais tīkls ar cieši zemētu neitrāli
Cilvēkam pieskaroties fāzes vadam
trīsfāzu elektriskajā tīklā ar cieši zemētu neitrāli, iespējams ļoti bīstams
nelaimes gadījums. Šajā gadījumā strāva, kas plūst caur cilvēka ķermeni,
atkarīga no fāzes sprieguma (Uf), kā arī no cilvēka ķermeņa (Rc),
apavu (Ra), grīdas vai cita pamata (Rp) kopējās
pretestības (Rck) un elektroiekārtas zemēšanas ietaises pretestības
(Rz). Pēc Oma likuma:

, kur Rck =Rc +
Ra + Rp

Trīsfāzu elektriskais tīkls ar izolētu neitrāli
Pieskaroties vienam fāzes vadam trīsfāzu
elektriskajā tīklā ar izolētu neitrāli, cau cilvēka ķermeni plūstošās strāvas
lielums būs atkarīgs no elektriskā tīkla parametriem. Apskatīsim gadījumu, kurā
fāzu spriegumi ir vienādi un simetriski; fāzu vadu izolācijas pretestības pret
zemi ir vienādas; fāzu vadu kapacitāte attiecībā pret zemi ir ļoti maza, un
tādēļ to neņem vērā. Garām elektropārvades līnijām jāņem vērā arī vadu kapacitatīvā
pretestība.
Caur cilvēka ķermeni plūdīs strāva:

No izteiksmes redzam, ka, lai
samazinātu cilvēkam caurplūstošo strāvu, vajadzīga liela vadu izolācijas
pretestība attiecībā pret zemi.
Salīdzinot visus minētos cilvēka
pieskaršanās gadījumus dažādos elektriskajos tīklos, pēc bīstamības
samazināšanās tos var sakārtot šādā secībā:
1)cilvēka ieslēgšanās divās fāzēs –
divpolīga pieskaršanās;
2)cilvēka ieslēgšanās vienā fāzē
trīsfāzu elektriskajā tīklā ar cieši zemētu neitrāli;
3)cilvēka ieslēgšanās vienā fāzē
trīsfāzu elektriskajā tīklā ar cieši zemētu neitrāli, ar augstu fāzu vadu
izolācijas pretestību un mazu kapacitāti pret zemi. Ja notiks kādas fāzes
izolācijas pretestības samazināšanās, tad šajā gadījumā cilvēkam cauri
plūstošās strāvas lielums var pārsniegt to n – strāvas vērtību, kāda ir,
cilvēkam ieslēdzoties trīsfāzu elektriskajā tīklā ar cieši zemētu neitrāli;
4)cilvēka ieslēgšanās līdzstrāvas
elektriskajā tīklā.
Telpu iedalījums pēc elektrodrošības pakāpes.
Darba telpa un vide var krasi ietekmēt elektriskās
strāvas iedarbības bīstamības pakāpi. No apkārtējas vides ir atkarīgs
elektroiekārtu izolācijas stāvoklis un strādājošā cilvēka ķermeņa pretestība.
Pēc
elektrobīstamības pakāpes telpas iedala trijās kategorijās:
Telpas bez paaugstinātas elektrobīstamības.
Tās ir sausas telpas ar relatīvo gaisa mitrumu līdz 60%, gaisa vides
temperatūru līdz 30 С, bez strāvu vadošajiem putekļiem , kurās nav strāvu
vadošu grīdu Cilvēkam šajās telpās nav iespējams vienlaikus pieskarties pie
elektrisko ierīču metāliskajiem apvalkiem un ar zemi savienotām ēku metāla
konstrukcijām.
Telpas ar paaugstinātu
bīstamību. Tās raksturo viens no faktoriem, kas nosaka paaugstinātu
elektrobīstamību:
mitrums – gaisa
relatīvais mitrums ilgstoši pārsniedz 75%
augsta temperatūra
- apkārtējā gaisa temperatūra ilgstoši pārsniedz +30 С;
strāvu vadoši putekļi
- izdalās putekļi, kas var nosēsties uz vadiem un iekļūt elektroiekārtu aparātu
iekšpusē;
strāvu vadošas grīdas
– metāla, zemes, dzelzsbetona, ķieģeļu, flīžu u.t.t.
iespēja vienlaikus pieskarties
elektroiekārtas metāla korpusam un ar zemi savienotām ēku metāla konstrukcijām
vai tehnoloģiskai iekārtai.
Sevišķi bīstamas telpas. Tās raksturo viens no faktoriem, kas nosaka ļoti
augstu elektrobīstamību:
ļoti liels mitrums – gaisa relatīvais mitrums tuvu
100%, griesti, sienas, grīda un priekšmeti pārklāti ar mitrumu;
ķīmiski aktīva vide -
pastāvīgi vai ilgstoši gaisā ir tvaiki, vai arī veidojas nosēdumi, kas ārdoši
iedarbojas uz elektroiekārtas izolāciju;
vienlaicīgi pastāv divi vai vairāki
paaugstinātas elektrobīstamības nosacījumi.
Darbs ar
elektroiekārtām ārpus telpām arī nosaka ļoti augstu elektrobīstamību.
Iespējamie varianti cilvēka nokļūšanai elektriskās
strāvas iedarbībā
Cilvēks nokļūst
elektriskās strāvas iedarbībā nejauši pieskaroties pie strāvu vadošām
elektroiekārtu daļām vai arī pietuvojoties tām pārāk tuvu, elektroiekārtas
avārijas režīma rašanās gadījumā; arī, ja elektroiekārtas parametri neatbilst
noteiktajām normām, kā arī pārkāpjot elektroiekārtu ekspluatācijas un drošības
tehnikas noteikumus.
Ir zināmi
statistikas dati par iemesliem, kādēļ cilvēki nokļūst zem sprieguma:
Traumu iemesli
|
% no kopējā
elektrotraumu skaita
|
Pieskaršanās
pie atklātām strāvu vadošām daļām, kas atrodas zem sprieguma
|
56
|
Pieskaršanās
pie iekārtas elektro vadošām daļām, kas atrodas zem sprieguma, izolācijas
bojājumu dēļ
|
23
|
Pieskaršanās
pie strāvu vadošām daļām, kas pārklātas ar izolāciju, kas zaudējusi savas
izolējošās īpašības; strāvu vadošu daļu aizskaršana ar priekšmetiem, kam piemīt
zema elektriskā pretestība
|
18
|
Saskarsme
ar grīdām, sienām, konstrukcijas elementiem, grunti, gadījumā, kad tie
izrādījušies zem sprieguma avārijas gadījumā
|
2
|
Traumējums
ar elektrisko loku
|
1
|
Izskatot
elektriskās ķēdes caur cilvēka ķermeni rašanās priekšnoteikumus, izšķir tiešo
cilvēka kontaktu ar strāvu vadošām daļām un netiešo. Tiešais kontakts rodas
elektroierīču ekspluatācijas un drošības noteikumu pārkāpumu gadījumos, bet
netiešais - izolācijas caursišanas uz iekārtu korpusiem gadījumā.
Ir noteikts jēdzienu “īssavienojums uz
korpusu” un “īssavienojums uz zemi” skaidrojums:
• īssavienojums uz korpusu - nejauša
elektrisks strāvu vadošās daļas un elektroiekārtas metālisko strāvu nevadošo
daļu saskarsme.
• īssavienojums uz zemi - nejauša elektriska
saskarsme starp strāvu vadošu daļu un zemi vai strāvu nevadošām konstrukcijām
vai priekšmetiem, kas nav izolēti no zemes.
Tādā veidā, gadījumam, kad cilvēks
aizskar iekārtas, kurās noticis īssavienojums uz korpusu, jātiek izskatītam kā
tādam, kurā notiek pieskaršanās vienai fāzei.
Novērtējot elektrodrošības noteikumus
kādā konkrētā elektroiekārtā ir nepieciešama elektriskās ķēdes caur cilvēku
rašanās analīzi, caur cilvēku ejošās strāvas noteikšana aprēķinu ceļā, tā
salīdzināšana ar pieļaujamām normām un slēdziena pieņemšana par nepieciešamību
veikt pasākumus elektrodrošības nodrošināšanai.
Iespējamie varianti cilvēka nokļūšanai
zem sprieguma maiņstrāvas un līdzstrāvas ķēdes parādīti 1.tabulā, kurā pieņemti
šādi apzīmējumi: Ut – tīkla spriegums ar pastāvīgu strāvu vai
vienfāzes tīkla spriegums ar mainīgu strāvu; Uf – fāzes spriegums; UI
– lineārais spriegums; Up – pieskaršanās spriegums; Us –
soļa spriegums; Ih – strāva caur cilvēku; Iz –
īssavienojums uz zemi; Rh – cilvēka ķermeņa pretestība; R0
– zemēšanas iekārtu pretestība; Riz – izolācijas pretestība
attiecībā pret zemi; Rpār – pārejas pretestība īssavienojuma uz zemi
vietā.
Pēdējiem diviem piemēriem –
pieskaršanās zemētai iekārtai, kas atrodas zem sprieguma, un cilvēka nokļūšana
zem soļu sprieguma – nepieciešami paskaidrojumi. Šajos gadījumos cilvēks
atrodas strāvas izplūšanas zonā, t.i., zonā ap zemētāju, katram tās punktam ir
notiekts elektriskais potenciāls, kuram paredzēta caurplūdes iespēja caur
īssavienojuma uz zemi strāvas zemētāju. Par pieskaršanās spriegumu pieņemts
dēvēt spreigumu starp diviem strāvas ķēdes punktiem, kuriem vienlaicīgi
pieskaras cilvēks.
Aizsardzības tehniskie pasākumi pret elektriskās strāvas iedarbību
Drošu darba apstākļu radīšanai
nepieciešamos aizsardzības tehniskos pasākumus nosaka elektroiekārtu
ierīkošanas, ekspluatācijas noteikumi, normatīvie dokumenti, elektroiekārtās
izmanto šādus aizsardzības tehniskos pasākumus:
mazu spriegumu;
elektrisko tīklu aizsargatdalīšanu;
strāvu vadošo elementu
neaizsniedzamības nodrošināšanu;
strāvu vadošu daļiņu izolāciju;
aizsargzemējumu;
aizsardzības atslēgšanas ierīces;
aizsardzības līdzekļus.
Mazu spriegumu lietošana
Mazu spriegumu lietošana drošu darba
apstākļu radīšanai ir efektīvs aizsardzības pasākums. Ražošanā lieto spriegumus
12, 24, 36 un 42 V. Lielāka elektrodrošība sasniedzama pie 6…10 V sprieguma,
tad caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas stiprums nepārsniegs 1…1,5 mA. Vēl
mazāku spriegumu praktiski lieto dažādās sadzīves ierīcēs un ražošanā
(piemēram, kalnraču lampās 2,5 V).
Ražošanā 12…42 V spriegumu izmanto pārnēsājamām elektroierīcēm, rokas
elektroinstrumentiem, pārnēsājamām rokas lampām u.c., strādājot telpās ar
paaugstinātu un sevišķu bīstamību.
Telpās ar paaugstinātu bīstamību, kas
cilvēkam pieskaroties 42 V sprieguma avotam, caur cilvēka ķermeni izplūdīs 21
mA liela strāva, bet sevišķi bīstamās telpās 42 mA vai pie 12 V sprieguma 12
mA. Tātad, lai garantētu drošus darba apstākļus, jālieto vēl citi papildu
aizsarglīdzekļi.
Mazu spriegumu iegūšanai kā elektroenerģijas
avotu lieto akumulatorus, baterijas, taisngriežu iekārtas un transformatorus.
Autotransformatoru izmantošana nav pieļaujama, jo mazā sprieguma puse ir
elektriski saistīta ar augstāko tīkla spriegumu.
Elektrisko tīklu aizsargatdalīšana
Elektriskajos tīklos ar lielu vadu
garumu ir ievērojamas kapacitātes attiecībā pret zemi, cilvēkam nejauši
pieskaroties elektriskā tīkla izolētam fāzes vadam, noplūdes strāva caur
cilvēka ķermeni plūdīs caur izolācijas kapacitatīvo pretestību, kas šajā
gadījumā ir daudz mazāka par aktīvo. Cilvēks praktiski nonāk zem pilna fāzes
sprieguma, un tāda ieslēgšanās elektriskajā tīklā apdraud dzīvību. Lai
samazinātu vadu kapacitāti pret zemi, šādu elektrisko tīklu sadala vairākos
tīklos ar nelielu vadu garumu.
Elektriskā tīkla sadalīšanu realizē ar
atdalošo transformatoru palīdzību. Atsevišķus tālākus patērētājus elektriskajam
tīklam pieslēdz ar atdalošo transformatoru.
Strāvu vadošo elementu
neaizsniedzamības nodrošināšanai izmanto dažāda veida nožogojumus, elektriskās
un mehāniskās bloķēšanas ierīces, novieto vadus neaizsniedzamā augstumā.
Elektroiekārtās izmanto blīvus un
sietveida nožogojumus. Blīvos nožogojumus izgatavo apvalku vai vāku veidā.
Nožogojumus iedala pastāvīgajos un pagaidu. Pagaidu nožogojumi var būt: aizsargplāksnes,
izolējoši uzliktņi, uzmavas un nožogojumi – kameras, aizsargplāksnes izgatavo
no izolācijas materiāla ar augstumu 1,7 m. Eju nožogošanai izmanto, režģveida
aizsargplāksnes.
Elektriskās bloķēšanas ierīces uzstāda
nožogojumu durvīs, vākos un noņemamos apvalkos, lai ar speciālu elektrisko
kontaktu palīdzību iekārtu vai aparātu atvienotu no elektriskās strāvas avota.
Pēc durvju aizvēršanas vai vāku uzlikšanas iekārta atkal jāieslēdz.
Mehāniskās bloķēšanas ierīces plaši
izmanto elektriskajos aparātos, automātikas aparatūrā, skaitļojamās mašīnās,
radioiekārtās. Bloķēšanas ierīcē izmanto spraudkontaktus – atverot vāku vai
izņemot atsevišķu aparāta bloku, spraudkontakta savienojums atvienojas un
automātiski atslēdzas no sprieguma avota.
Dažādās sadales ierīcēs un
apakšstacijās ierīko bloķēšanas ierīces, lai novērstu apkalpojošā personāla
kļūdainu rīcību.
Lai novērstu pieskaršanos
elektropārvades āra līniju vadiem, tos uzkar noteiktā augstumā virs zemes.
Elektropārvades gaisa vadu līnijās ar spriegumu līdz 110 kV, attālums no vadiem
līdz zemei pie vislielākās pārlaiduma nokares jebkurā posmā nedrīkst būt mazāks
par 6 m. Mašīnu un mehānismu kustība, kravas pārvadāšana zem jebkuras sprieguma
līnijas ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja pārvietojamo mašīnu, mehānismu,
kravas transporta gabarīta augstums no ceļa vai zemes virsmas nav lielāka par 5
m, pārvietojoties pa šosejām, vai 3,5 m – pārvietojoties pa ceļiem bez cieta
seguma un ārpus ceļiem.
Strāvu vadošu daļu izolācija
Izolācija ir viens no galvenajiem līdzekļiem
cilvēku pasargāšanai no elektriskās strāvas iedarbības. Izolācijas materiālu
pretestība strāvas noplūdei ir liela. Tomēr šo pretestību samazina daudzi
faktori – mitrums, temperatūra, ķīmiski agresīvi tvaiki, strāvu vadoši putekļi,
tiešie saules stari u.c.
Elektroiekārtās ar spriegumu līdz 1000
V izolācija nodrošina drošus darba apstākļus, ja pretestība starp diviem
izolētiem fāzes vadiem vai starp katru fāzes vadu un nullvadu nav mazāka par
0,5 megaomiem.
Izolācijas pretestība jāpārbauda pirms
elektroiekārtu nodošanas ekspluatācijā un turpmāk periodiski telpās bez
paaugstinātas bīstamības 1 reizi ik pēc 3 gadiem, bet pārējās telpās ne retāk
kā 1 reizi mēnesī. Izolācijas pārbaudes veic ar speciālu mērierīci –
megaommetru ar paaugstinātu spriegumu. Var izmantot megaommetru M 4100/1 līdz
5, kuru izgatavo piecos variantos ar spriegumu 100, 250, 1000 un 2500 V, spēka
un apgaismošanas elektroinstalācijas izolāciju 1000 V sprieguma megaommetru.
Lai nodrošinātu darba izolācijas
aizsardzību no bojājumiem, elektroiekārtās vēl izveido papildu izolācijas
slāni, tā iegūstot dubultu izolāciju. To iegūst, elektroaparātu metāla korpusu
pārklājot ar izolējošu materiāla kārtu vai arī izgatavojot korpusu no izolējoša
materiāla. Plastmasām ir nepietiekoša mehāniskā izturība u.c. trūkumi, tādēļ
dubulto izolāciju izmanto nelielas jaudas elektroaparātiem –
elektroinstrumentiem, pārnēsājamām rokas lampām un daļai sadzīves
elektroaparātu. Noteikumos atļauts izmantot 220 V sprieguma elektroinstrumentus
bez iezemēšanas, ja tiem ir dubultā izolācija.
Aizsargzemējums
Elektriskajās iesaistēs ir daudz
metālisku daļiņu, kurās metāla masu izmanto nevis strāvas vadīšanai, bet
mehāniskai stiprībai, piemēram, motoru un darba mašīnu korpusi, dažādas
statnes, vadības aparātu rokturi, transformatoru apvalki, serdes u.t.t. Parasti
šīs metāla daļas izolētas no strāvu vadošām daļām, bet avāriju apstākļos
(izolācijas kārtas caursišana, uz metāla daļām uzkritis pārtrūcis vads bez
izolācijas u.tml.) šīs daļas iegūst potenciālu, kas atšķiras no zemes
potenciāla.
Lai pasargātu cilvēkus no elektriskās
strāvas iedarbības, samazinātu nelaimes gadījumus strāvu vadošu daļu izolācijas
bojājumu dēļ un lai automātiski atslēgtu avarējušo iecirkni, iekārto to
aizsargzemējumu.
Aizsargzemējuma uzdevums – samazināt
elektroiekārtu metāla konstrukcijām
pielikto potenciālu līdz tādiem lielumiem, pie kuriem pieskares un soļa
spriegumi nepārsniedz pieļaujamo.
Aizsargzemējumu izveido, pievienojot
elektroiekārtu metāla daļām vadus, kas savienoti ar zemē ieraktiem metāla priekšmetiem
(dzelzs stieņi, caurules, leņķdzelži u.c.) – zemētājiem.
Elektroiekārtām ar izolētu neitrālu
aizsargizolējumam izmanto speciālu zemētāju (kontūru).
Elektroiekārtām ar cieši zemētu
neitrāli aizsargzemējumu drīkst pieslēgt tikai nullvadam.
Ja jāpanāk aizsargzemējuma darbības
paaugstināta drošība, pie aizsargzemējuma iekārtas veido atkārtotu zemētāju
(zemējuma kontūru, kuru pieslēdz elektropārvades līnijas nullvadam). Nullvadu
zemē pie visiem strāvas avotiem (ģeneratoriem) un atkārtoti – ne retāk kā
kilometra (gaisa vadu līnija) un atzarojuma galos.
Elektroietaises jāzemē:
1)ja maiņstrāvas nominālais spriegums
380 V un augstāks, bet līdzstrāvas – 440 V un augstāk – visos gadījumos;
2)ja maiņstrāvas nominālais spriegums
42 V līdz 380 V, bet līdzstrāvas 110 V līdz 440 V, telpās ar paaugstinātu
bīstamību, sevišķi bīstamās telpās un brīvgaisa elektroietaisēs;
3)pie jebkura maiņstrāvas un
līdzstrāvas sprieguma – sprādziennedrošās telpās.
Zemēšanai pirmkārt jāizmanto dabiskie
zemētāji – ēku metāla konstrukcijas – dzelzsbetona pamati.
Elektroiekārtās ar spriegumu no 110 V
līdz 750 kV zemēšanas iekārtas pretestības pamatnorma – 0,5.
Elektroiekārtās virs 1000 V ar izolētu
neitrāli zemēšanai iekārtas normu nosaka ar formulu:

, kur I – zemslēguma aprēķina strāva
(A).
Ja zemējuma iekārtu vienlaicīgi
izmanto arī līdz 1000 V sprieguma elektroiekārtās, tad nosaka:

Elektroiekārtās ar spriegumu līdz 1000 V
tīklos ar cieši zemētu neitrāli zemēšanas iekārtām noliktas trīs pamatformas:

,ja elektroiekārtas spriegums ir
380/220 V;


Zemēšanas iekārtas pretestības normu
atkarībā no zemes īpatnējās pretestības var palielināt 100 reizes (zemes
īpatnējā elektriskā pretestība).
Lai noteiktu zemēšanas iekārtas
tehnisko stāvokli un radītu drošus darba apstākļus, periodiski jāveic zemēšanas
iekārtu atklāto daļu apskates, zemēšanas iekārtas pretestības mērījumi (cehu
elektroiekārtās reizi gadā), cilpas “fāze – nulle” pilnās pretestības mērīšana
(reizi piecos gados visattālākajiem un vislielākajiem patērētājiem), zemēšanas
iekārtu izlases veida apskate, tos atrokot.
Aizsargatslēgšana
Aizsargatslēgšana ir ātrdarbīga
aizsardzība, kura nodrošina automātisko atslēgšanos, rodoties
elektrobīstamībai. Aizsargatslēgšana salīdzinājumā ar parasto zemēšanu daudz
drošāks aizsardzības līdzeklis.
Viens no vienkāršākām
aizsargatslēgšanas ierīcēm ir drošinātāji. Tie sastāv no korpusa un tā iekšpusē
ievietota kūstoša ieliktņa (parasta cinka), kas kalibrēts noteiktai strāvai.
Pareizi kalibrēti drošinātāju kūstošie ieliktņi nodrošina elektroietaišu
aizsardzību pret slodzēm un īsslēgumiem, kā arī aizsargā cilvēku pret strāvas
iedarbību. Drošinātāju kūstošā ieliktņa aizsargatslēgšanas darbības laiks no
vienfāzes īsslēguma rašanās sākuma nedrīkst pārsniegt 0,2 s.
Apgaismošanas tīklu un citu aktīvās
slodzes patērētāju aizsardzībai ieliktņa nominālajai strāvai jābūt vienādai ar
patērētāja nominālo strāvu.
Elektromotora (induktīvā slodze)
aizsardzības drošinātāja kūstošā ieliktņa strāvai (Iiel) jābūt 2,5
reizes lielākai par palaišanas strāvu (Ip) mehānismiem ar viegliem
palaišanas apstākļiem:
Ja mehānismu elektromotoriem ir smagi
palaišanas apstākļi (ilgs iedarbināšanas laiks, bieža palaišana u.tml.),
kūstošā ieliktņa nominālo strāvu nosaka pēc formulas:

Bez drošinātājiem aizsargatslēgšanai
izmanto arī sarežģītākas ierīces un shēmas. Aizsargatslēgšanas ierīces sastāv
no atslēgšanas aparāta un automātiskā atvienotāja. Atslēgšanas aparāts reaģē uz
ieejas lielumu un dod signālu atvienošanai. Automātiskais atvienotājs ir ierīce
elektrisko ķēžu atvienošanai attiecīgā signāla pienākšanas gadījumā. Par
atvienotājiem izmanto kontaktorus, magnētiskos palaidējus u.c. aparātus.
Sarežģītākas aizsargatslēgšanas ierīces reaģē uz korpusa potenciālu, īsslēguma
strāvas stiprumu, fāzes spriegumu attiecībā pret zemi u.c. ieejas lielumiem.
Šīs grupas aizsargatslēgšanas ierīcēm
piemīt augsta jūtība un mazs atvienošanas laiks (tatv =0,1…0,2 s),
selektivitāte (nodrošina bojāto iekārtu atvienošanu) un augsta drošības pakāpe.
Aizsargatslēgšanas ierīces ir efektīvs aizsardzības līdzeklis, ja grūti
realizējams aizsargzemējums vai nullējums, ja pastāv cilvēka pieskaršanās liela
varbūtība strāvu vadošām daļām, kas normāli neatrodas zem sprieguma.
Aizsargatslēgšanas ierīces var lietot kā aizsarglīdzekļus rokas
elektroinstrumentiem.
Aizsargatslēgšanas ierīce domāta
bīstamības novēršanai cilvēka pieskaršanās gadījumā zemētam elektroiekārtas
korpusam, ja noticis fāzes īsslēgums. Avārijas gadījumā ķēdē korpuss –
sprieguma relejs (SR) – zemētājs (Rs) plūdīs īsslēguma strāva un,
elektroiekārtas korpusa pieskares spriegumam sasniedzot maksimāli ilgstoši
pieļaujamo vērtību, automātiskais atvienotājs (magnētiskais palaidējs) ātri
atslēgs bojāto iekārtu no barošanas tīkla.
Šādām aizsargatslēgšanas ierīcēm, kas
reaģē uz korpusa potenciālu, ir vienkārša konstrukcija, augsta drošuma pakāpe
un precīza iedarbošanās, bet ierīces trūkumiem jāpieskaita individuālais
zemētājs un tas, ka tā pārstāj darboties, ja rodas lūzums zemētāja savienojošā
vadā ar elektroiekārtu.
Aizsardzības līdzekļi
Par aizsardzības līdzekļiem sauc ierīces un
aparātus, pārnesamas un pārvadājamas ierīces un iekārtas, kā arī iekārtu,
ierīču un aparātu atsevišķas daļas, kas kalpo elektroietaisēs strādājošā
personāla aizsardzībai no elektriskās strāvas traumām, elektriskā loka un tā
degšanas produktu iedarbības.
Aizsardzības līdzekļus iedala trijās
grupās:
1)izolējošie aizsardzības līdzekļi –
dielektriskie gumijas cimdi, botes, galošas, paklāji, izolējošie paliktņi,
instrumenti ar izolētiem rokturiem, izolējošie stieņi, izolējošās kāpnes,
platformas u.c.;
2)aizsardzības līdzekļi, kas aizkavē
nejaušu pietuvošanos zem sprieguma esošai elektroiekārtai, - pagaidu
nožogojumi, aizsardzības plakāti, drošības zīmes, sprieguma uzrādītāji,
mērinstrumenti, signālspuldzes, pārnēsājamie zemētāji u.c.;
3)aizsardzības līdzekļi, kas pasargā no
elektriskā loka un tā degšanas produktu iedarbības un mehāniskiem bojājumiem, -
aizsargbrilles, brezenta cimdi, drošības troses, gāzmaskas u.c.
Aizsardzības līdzekļus pēc lietošanas veida
iedala divās grupās:
1)kolektīvie aizsardzības līdzekļi,
2)individuālie aizsardzības līdzekļi.
Aizliegts izmantot aizsardzības līdzekļus,
kuru pārbaudes termiņš ir notecējis.
Elektroaizsardzības līdzekļus –
dielektriskos gumijas cimdus, kas domāti elektroietaisēs līdz 1000 V kā
aizsardzības līdzekli, bet elektroietaisēs virs 1000 V kā papildus aizsardzības
līdzekļi, pārbauda ekspluatācijas laikā 1 reizi 6 mēnešos ar 6 kV spriegumu 1
minūti ilgi.
1 reizi gadā (ik pēc 12 mēnešiem)
jāpārbauda sprieguma uzrādītāji līdz 1000 V, atslēdznieka – montētāja
instrumenti (ar izolētiem rokturiem) un dielektriskās gumijas galošas.
1 reizi divos gados (ik pēc 24 mēnešiem)
jāpārbauda izolējošās knaibles līdz 1000 V, strāvu mērītājas knaibles līdz 1000
V, izolējošie uzliktņi.
1 reizi trijos gados (ik pēc 36 mēnešiem)
jāpārbauda dielektriskās gumijas botes, kas domātas visu spriegumu
elektroietaisēs.
Dielektrisko gumijas paklāju dielektrisko
izturību ekspluatācijas laikā nepārbauda, bet 1 reizi 6 mēnešos veic apskati.
Šādas apskates izdara izolējošiem paliktņiem 1 reizi 3 gados (ik pēc 36
mēnešiem).
Elektroietaisēs līdz 1000 V nav atļauts
lietot kontrolspuldzi kā sprieguma uzrādītāju, sakarā ar iespējamu
sprādzienbīstamību, pieslēdzot to starp fāzes vadiem. Šādā gadījumā apkalpojošo
personālu var traumēt sprādziena rezultātā lidojošie kvēlspuldzes stikla
gabali, iespējama arī elektriskā loka izveidošanās.
Elektroietaisēs līdz 1000 V var pielietot
divu veidu sprieguma uzrādītājus:
-
divpolīgos, kas darbojas,
caurplūstot aktīvai strāvai (maiņstrāvai vai līdzstrāvai);
-
vienpolīgs, kas uzrāda
kapacitatīvo strāvu un domāti maiņstrāvas elektroietaisēm.
Vienpolīgos sprieguma uzrādītājus noteikumi
rekomendē lietot fāzes vada noteikšanai, pieslēdzot skaitītāju, kvēlspuldzes,
slēdžus, drošinātājus, komutācijas shēmas u.c.
Aizsardzības līdzekļi jāglabā noslēgtās
telpās vai speciālos skapjos. No gumijas izgatavotos aizsardzības līdzekļus
jāglabā telpās pie temperatūras 0…25 grādi pēc C.
Uz pārbaudītajiem aizsardzības līdzekļiem,
izņemot instrumentus ar izolētiem rokturiem, un sprieguma uzrādītājiem līdz
1000 V, jāuzspiež noteiktas formas zīmogs.
Zīmogam jābūt labi saredzamam un uzspiestam
ar izturīgu, nenomazgājamu krāsu.
Elektroaizsardzības līdzekļi jāizmanto
elektroietaisēs, kuru spriegums nav augstāks par aizsardzības līdzekļa
aprēķināto spriegumu. Galvenie aizsardzības līdzekļi ir domāti lietošanai
slēgtās elektroietaisēs, bet brīvgaisa sadales iekārtās un uz elektropārvades
gaisa vadu līnijām tikai sausā laikā.
Apskatīsim elektroaizsardzības līdzekļus
darbam elektroiekārtās virs 1000 V.
Pie galvenajiem elektroaizsardzības
līdzekļiem pieskaita izolējošos stieņus, izolējošas iekārtas un ierīces darbam
gaisvadu līnijās ar elektromontiera tiešu pieskaršanos strāvu vadošām daļām
(izolējošās kāpnes, platformas u.c.).
Pie papildu elektroaizsardzības
līdzekļiem pieskaita dielektriskos cimdus, dielektriskās botes, dielektriskos
paklājus, dielektriskos vākus, pārnēsājamos zemējumus, nožogojošās ierīces,
plakātus un drošības zīmes.
Personāls, kas saņēmis aizsardzības
līdzekļus individuālai lietošanai, atbild par to pareizu ekspluatāciju un savlaicīgu
nodošanu pārbaudei.
Drošības
tehnikas plakāti un drošības zīmes
Drošības tehnikas plakātus un drošības
zīmes nepieciešams lietot, lai aizliegtu operēt ar komutācijas aparātiem, kuru
kļūdainas ieslēgšanās gadījumā var padot spriegumu uz darba vietu, lai
brīdinātu netuvoties daļām, kas atrodas zem sprieguma, lai norādītu personālam
darba vietu un atgādinātu par veiktajiem pasākumiem. Plakātus un zīmes iedala
četrās grupās:
Brīdinošie:
pastāvīgie – “Augstspriegums,
apdraud dzīvību!”
“Zem
sprieguma, apdraud dzīvību!”
“Nekāp,
nositīs!”
pārnēsājamie – “Stāt,
augstspriegums!”
“Nekāp,
nositīs!”
Stāt, apdraud
dzīvību!”
Aizliedzošie:
pārnēsājamie – “Neieslēgt,
strādā cilvēki!”
“Neatvērt,
strādā cilvēki!”
“Neieslēgt,
strādā uz līnijas!”
Atļaujošie:
pārnēsājamie - “Strādāt šeit!”
“Iekāpt šeit!”
Atgādinošie:
pārnēsājamie – “Iezemēts!”
Pārnēsājamie brīdinošie plakāti jāizgatavo
no izolējoša, strāvu vāji vadoša materiāla (plastmasas, finiera u.c.).
Pārnēsājamie
zemējumi un drošības jostas
Pārnēsājamie zemējumi ir aizsardzības
līdzeklis, ko lieto, lai aizsargātu cilvēkus, ja atslēgtajā iecirknī kļūdaini
tiek pievadīts spriegums vai parādās inducēts spriegums.
Pārnesamie zemētāji sastāv no vadiem
iekārtas visu triju fāžu strāvu vadošu daļu sazemēšanai un saslēgšanai īsi savā starpā. Atļauts lietot
katrai fāzei atsevišķu pārnesamo zemējumu. Pārnesamam zemējumam jābūt
izgatavotam no daudzdzīslu lokaniem vara vadiem un to šķērsgriezumam jāatbilst
tehniskās noturības prasībām īsslēguma gadījumā, vadu šķērsgriezums nedrīkst
būt:
mazāks par 25 mm2
elektroietaisēm virs 1000 V;
mazāks par 16 mm2
elektroietaisēm līdz 1000 V;
Drošības jostas un virves lieto, lai
pasargātu strādājošo pret krišanu no augstuma, ja strādā 1,3 m un augstāk (ja
darbu veic augstāk par 5 m virs grunts vai darba klāja virsmas, tad tos sauc
par augstkāpēju darbiem strādājošiem jāiziet īpaša medicīniska palīdzība
pārbaudei 1 reizi gadā un jābūt pielaidei veikt speciālus darbus). Drošības
jostu un virvju mehāniskā izturība jāpārbauda, pieņemot ekspluatācija, ar 300
kg statisku slodzi 5 minūtes un ekspluatācijas laikā 1 reizi gadā ar 225 kg
statisku slodzi 5 minūtes.
nav nekaa noderiga, suuds pedejais ;DDDD
AtbildētDzēst