DARBA DROŠĪBA MANĀ DARBA VIETĀ (2000)

Autors: Nezināms

Ievads

          Darbinieki ir uzņēmuma svarīgākais kapitāls un ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, ka viņa ideja nevar tikt realizēta bez kvalificētiem darbiniekiem.

Uzņēmējam un darbiniekam ir savas personīgās intereses, un šīs intereses ne vienmēr sakrīt. Algu līmenis un darba apstākļi visbiežāk ir centrālie jautājumi. Tāpēc valsts uzņemas darba devēju un darba ņēmēju attiecību regulēšanu. 

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darba devējiem un darbiniekiem neatkarīgi no to statusa, īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata. Tas nozīmē, ka “Darba likumu kodekss” un citi darba likumi attiecas ne tikai uz valsts vai pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri strādā uz darba līguma pamata sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībās, pie individuālā darba devēja utt. Latvijas Republikā ir noteikta darbinieku līdztiesība.

Nodarbinātības jomā pastāv plašs rakstītu likumu, noteikumu, ministriju rīkojumu un citu juridiski saistošu regulējošu normu klāsts. LR DLK nosaka darba līgumu slēgšanu, darba laiku, darba samaksu, darba aizsardzību un citus jautājumus. LR DLK apstiprina Saeima, kā arī izdara grozījumus un papildinājumus.

1.Darba aizsardzības jēdziens

1.1. Darba aizsardzība

Likumdošanas aktu un tiem atbilstošu sociālo, ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciskiprofilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu, stabilu darbu, novērš nelaimes gadījumus un arodsaslimšanu, kā arī saglabā strādājošo darbaspējas visā darba procesā.

1.2.Darba aizsardzības normatīvie akti

Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un normas, instrukcijas un citi dokumenti.

1.3.Darba vieta

Vieta, kurā darbiniekam ir nepieciešams atrasties vai kurp viņam jādodas sakarā ar darba pienākumu pildīšanu un kura tieši vai netieši atrodas darba devēja kontrolē.

1.4.Darba vide

 Darba vieta ar tās fiziskajiem un higiēniskajiem apstākļiem, kuros darbinieki atrodas, pildot darba pienākumus.

Darba vide ir jāprojektē un jāorganizē tā, lai darba apstākļi tajā atbilstu valsts apstiprinātajām darba aizsardzības un darba higiēnas normatīvu prasībām. Tai ir jāatbilst arī valsts ugunsdrošības noteikumiem.

 Iekārtas un materiāli, kas savas temperatūras vai citu faktoru dēļ apdraud darbiniekus, jānorobežo un jāmarķē ar atbilstošajām brīdinājuma zīmēm.Tīrībā un kārtībā ir jāuztur ejas, ceļi un darba vietas. Smēķēšana darba vidē ir pieļaujama tikai speciālās, ar norādījumu zīmēm apzīmētās smēķēšanas vietās vai telpās un uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā kārtībā. Ja darba vidē ir paaugstināts risks, tad tā ir jānorobežo un jāapgādā ar nepieciešamajiem glābšanas un aizsardzības līdzekļiem.

1.5.Darba devēja pinvarotā persona

Amatpersona, kurai ar darba devēja pavēli (lēmumu vai rīkojumu) ir noteikta atbildība par uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai uzņēmējsabiedrības pārvaldi.

  

   Darbinieku vai viņu arodu organizāciju uzticības persona – darbinieku vai viņu arodu organizāciju ievēlēta persona, kura uzņēmumā pārstāv darbinieku intereses darba aizsardzībā. Valsts politika darba aizsardzībā pamatojas uz sekojošiem punktiem:

ü    Darba devēju organizāciju, valsts institūciju, darbinieku vai viņu arodu organizāciju savas projektēšanas, ražošanas un iepirkšanas stimulēšanu;

ü    Darba aizsardzības jautājumu koordinēšanu ar citām valsts ekonomiskās un sociālās politikas sastāvdaļām;

ü    Darba aizsardzības zinātnisko pētījumu rezultātiem;

ü    Valsts līdzdalību darba aizsardzības pasākumu finansēšanā;

ü    No darba devējiem un augstākām institūcijām neatkarīgu valsts darba aizsardzības kontroles un uzraudzības sistēmu;

ü    Apmācību darba aizsardzības jautājumos visu līmeņu mācību iestādēs;

ü    Darbinieku sociālo aizsardzību arodslimības un nelaimes gadījumos;

ü    Starptautiskās darba organizācijas konvenciju principiem;

ü    Starpvalstu sadarbību darba aizsardzības jomā.

2. Darba līgums

   Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata. (Latvijas Darba likuma kodeksa (LDLK) 5.pants).

2.1.Darba līgums

           Tā ir rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju, saskaņā ar kuru:

ü    Darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem;

ü    Darba devējs apņemas nodrošināt darba samaksu un darba apstākļus, kas ierakstīti darba likumdošanas aktos, darba koplīgumā, pusēm vienojoties.

2.2.Darba koplīgums

Vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta darbinieku aroda organizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji (ja reģistrētas arodorganizācijas nav) slēdz ar darba devēju par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.

2.3.Darbinieks

   Fiziska persona, kas uz darba līguma pamata strādā pie darba devēja.

LR LDK 1.pants paredz, ka darbinieku līdztiesību nodrošina neatkarīgi no rases, ādas krāsa, dzimuma, vecuma, reliģiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa.

Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi fiksēti likumdošanas kodeksa 2.pantā: darbiniekam noslēdzot līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu saskaņā ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem, veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī tiesības apvienoties arodu organizācijās.

Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus un iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu.

2.4.Darba devējs

   Fiziska vai juridiska persona, kas uz darba līguma pamata nodarbinās vismaz vienu personu. Galvenās darba devēja tiesības ir ietvertas “Likumā par par uzņēmējdarbību”.

2.5.Darba līguma stadijas

1. Darba līguma sagatavošana,

2. Noslēgšana,

3. Darbība,

4. Grozīšana,

5. Izbeigšana.

Darba līguma nolēgšana – darba devējs ir tiesīgs slēgt darba līgumu ar:

ü         LR pilsoņiem;

ü         Latvijas patstāvīgajiem iedzīvotājiem;

ü         Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, ja viņiem ir uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības strādāt.

  Nav atļauts pieņemt patstāvīgā darbā personas, kuras ir jaunākas par 15 gadiem. Skolu audzēkņus vecumā no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā laikā. Uzsākt darbu var tikai ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu.

Darba attiecības starp darba devēju un darbinieku pamatojas uz individuālu darba līgumu, kuru noslēdz rakstveidā divos eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas pie darba devēja, bet otrs – pie darbinieka. Šis noteikums attiecināms uz tiem, kas stājās darbā ar 1992.gada 1.aprīli. Tie, kuri jau bija darba attiecībās, turpina darbu uz agrāk noslēgtā līguma pamata.

Ja darba devējs un darbinieks tikai vienojas par konkrētu darbu veikšanu, nenoslēdzot rakstisku darba līgumu, tad darba attiecības juridiski nerodas (līdz ar to, darbiniekam nav tiesību uz darba nespējas lapas apmaksu, apmaksātu atvaļinājumu un citām garantijām).

DLK 14.pants regulē arī tā saucamo amatu savienošanu, nosakot, ka darbinieks var slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumu vai arī darba koplīgumu, ja to neaizliedz darba devējs.

Līguma slēdzēja puses uzņemas noteiktas saistības. Līgumu slēgšanu un tajos ietverto saistību izpildi regulē Latvijas Republikas civillikums, īpaši tā saistību tiesību daļa, kā arī citi likumi un normatīvie akti, kas paredz un nosaka arī attiecību noformēšanas kārtību un veidu noteiktiem darījumiem, nozarēm utt.

2.6. Līguma rekvizīti

·                    Līguma nosaukums;

·                    Līguma noslēgšanas vieta;

·                    Līguma noslēgšanas datums;

·                    Līgumslēdzējas puses (līgumā dod to juridiskos nosaukumus, norādot, kā katra tiks dēvēta turpmāk līguma tekstā);

·                    Līguma teksts jāraksta sevišķi uzmanīgi, tajā jāietver:

·                    Precīzi formulējumi, kādās attiecībās stājas līgumslēdzējas puses, kādas saistības un kādus pienākumus katra no tām uzņemas (amata nos.),

·                    Saistību izpildes termiņu var norādīt pa posmiem, pievienojot grafikus u.tml.,

·                    Savstarpējo saistību izpildes novērtēšanas, pieņemšanas un nodošanas noteikumi,

·                    Norēķinu veidi, termiņi, kārtība (samaksa par darbu),

·                    Pārbaudes laiks (ja nav, tad uzskatāms, ka piņemts darbā bez pārbaudes laika),

·                    Līgumslēdzēju pušu atbildība un iespējamās sankcijas par saistību vai pienākumu neizpildi,

·                    Iespējamās ar amatu saistītās problēmas,

·                    Strīda izskatīšanas kārtība,

·                    Līguma noteikumu izskatīšanas kārtība,

·                    Līguma noteikumu grozīšanas kārtība,

·                    Līguma laušanas vai pagarināšanas noteikumi,

·                    Citi papildu noteikumi,

·                    Līguma eksemplāru skaits, to glabāšanas vietas,

·                    Līgumslēdzēju pušu adreses un banku rekvizīti,

·                    Norāde par līguma pielikumiem,

·                    Līgumslēdzēju pušu paraksti,

·                    Zīmogu nospiedumi.

Saskaņā ar DLK 16.pantu darba līgumu var noslēgt:

ü   uz nenoteiktu laiku,

ü   uz noteiktu laiku,

ü   uz noteikta darba izpildīšanas laiku.

Darba līguma termiņu nosaka, pusēm vienojoties darba līguma noslēgšanas laikā.

Pārbaudes laiks:

ü   pārbaudes laiks jāparedz darba līgumā,

ü   tas nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem,

ü   pārbaudi nenosaka personām, kas jaunākas par 18     gadiem,

ü   pārbaudes laiku nosaka tikai stājoties darbā.

        Noslēdzot darba līgumu, darba devējs var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieka darba prasme atbilst viņam uzticētajam darbam. Šīs pārbaudes noteikšana jānorāda darba līgumā.  Ja darba līgumā noteiktais pārbaudes termiņš izbeidzas, bet darbinieks turpina strādāt, atzīstams, ka viņš pārbaudi ir izturējis un turpmāk darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas pieļaujama tikai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem. Bet gadījumos, kad darbinieka prasme neatbilst darba devēja prasībām (pārbaudes rezultāts ir negatīvs), darba devējs darbinieku atlaiž no darba, neizmaksājot atlaišanas pabalstu. Šādu rīcību darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā. 

2.7.Darba samaksa

Kā jau minēju, darbiniekam noslēdzot līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts noteikto iztikas minimumu.

1. Minimālā darba alga izmaksājama un garantējama darbiniekam pamata darba vietā un ar nosacījumu, ja strādā pilnu darba laiku, kura ilgums noteikts DLK. Darbiniekam, kas strādā nepilnu darba laiku, par darbu samaksā proporcionāli nostrādātājam laikam vai atbilstoši izstrādei.

2. Samaksa par papildu darbu

Darbiniekiem, kuri pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, izpilda papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesoša darbinieka pienākumus), samaksā arī par papildu darbu.

3. Samaksa par virsstundu darbu

Par virsstundām samaksā ne mazāk kā divkāršā darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā.

Konkrēto virsstundu darba samaksu nosaka darba koplīgumā vai darba līguma pusēm vienojoties.

4. Latvijas Republikas Darba Likumu kodeksā ir noteikta paaugstināta darba samaksa arī :

·                    par darbu vai dežūrām svētku dienās;

·                    par nakts darbu.

5. Darba devējam ir tiesības noteikt atšķirīgu darba samaksu, ja darbinieka vainas dēļ :

·                    nav izpildītas izstrādes normas (samaksā atbilstoši paveiktajam darbam);

·                    izgatavota brāķa produkcija (par pilnīgu brāķi nemaksā);

·                    radusies dīkstāve (nemaksā).

6. Darba algas izmaksas termiņi

6.1. DLK paredzēts, ka darba alga izmaksājama ne retāk kā katru pusmēnesi.

6.2. Par darbu, kas ildzis mazāk nekā divas nedēļas, darba algu izmaksā tūlīt pēc darba pabeigšanas.

Darbinieki ir tiesīgi iepazīties ar to, kā tiek aprēķināta darba alga.

7. Aprēķina termiņi atlaižot no darba

Ja darbinieku atlaiž, visas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā.

8. Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar DLK saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no izpeļņas par diviem pēdējiem kalendāra mēnešiem.

2.8.Atvaļinājums

   Visiem darbiniekiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus, saglabājot darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu. Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir ne mazāks par četrām kalendārajām nedēļām, neieskaitot svētku dienas. Atvaļinājumu par pirmo darba gadu darbiniekam piešķir, kad tas sešus mēnešus nepārtraukti nostrādājis attiecīgajā uzņēmumā, organizācijā vai iestādē. Atvaļinājumu par otru un turpmākajiem darba gadiem var piešķirt jebkurā kalendārā gada laikā atbilstoši atvaļinājumu piešķiršanas secībai.

 Atvaļinājuma grafiku darba devējs sastāda katram kalendārajam gadam ne vēlāk kā līdz 15.janvārim un iepazīstina ar to visus darbiniekus. Nosakot atvaļinājumu piešķiršanas secību, jāņem vērā darbinieka vēlmes un darba devēja intereses nodrošināt normālu darba ritmu. Pamatojoties uz darbinieka lūgumu, darba devējs ir tiesīgs sadalīt atvaļinājumu daļās.

2.9.Papildatvaļinājums

          Papildatvaļinājuma ilgums un piešķiršanas kārtību nosaka vai nu koplīgumā, vai darba devējam un darbiniekam vienojoties. Ģimenes apstākļu vai citu darbiniekam svar;igu iemeslu dēļ darba devējs var piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas.

2.10.Darba līguma grozīšana

          Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai darbinieks izpildītu darba līgumā neparedzētu darbu.

Pārcelšana citā darbā tajā pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā pieļaujama tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu, izņemot pagaidu pārcelšanu citā darbā sakarā ar ražošanas nepieciešamību vai dīkstāvi. Sakarā ar izmaiņām ražošanas un darba organizācijā pieļaujami būtiski darba līguma nosacījumu grozījumi. Darbinieks par šiem grozījumiem jāinformē ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izmaiņu izdarīšanas.

Būtiskas izmaiņas darba līgumā

          Būtiskās izmaiņas darba līgumā ir:

ü    darba samakas sistēmas un apmēra maiņa;

ü    atvieglojumu un darba režīma grozīšana;

ü    nepilna darba laika noteikšana vai atcelšana;

ü    profesiju apvienošanas noteikšana vai atcelšana;

ü    kategorijas vai amata nosaukuma izmainīšana.

 Ja darbinieks nepiekrīt turpināt darbu jaunajos apstākļos, tad darba līgumu izbeidz saskaņā ar Latvijas Darba līgumu kodeksa 30..panta 6.punktu “Darbinieka atteikšanās turpināt darbu sakarā ar būtiska darba līguma nosacījumu grozīšanu”.

Darba līguma laušana pēc darbinieka iniciatīvas

          Darbinieks ir tiesīgs lauzt darba līgumu pēc personīgā uzteikuma, vienu kalendāra mēnesi pirms darba attiecību izbeigšanas rakstiski uzsakot darba devējam. Darbinieks un darba devējs, savstarpēji vienojoties, var lauzt darba līgumu arī pirms minētā termiņa.

3. Arodbiedrības

1. Sava vieta un loma darba attiecību regulēšanā un darbinieku interešu aizsardzībā un aizstāvībā Darba likumu kodeksā paliek arodbiedrībām. Arodbiedrības ir neatkarīgas no darba devēja, ar vēlēto institūciju starpniecību tās pārstāv savus biedrus attiecībās ar darba devēju un aizstāv viņu darba, profesionālās un sociālās tiesības un intereses.

2. Arodbiedrības savu biedru vārdā slēdz ar darba devēju koplīgumu. To noslēdz rakstveidā vai nu uz noteiktu laiku, ko nosaka, pusēm vienojoties, vai konkrēta darba veikšanai un ietver nosacījumus par darbu, darba samaksu un sociālo aizsardzību. Tajā ietvertās saistības attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem, ja darba koplīgumā nav paredzēts citādi.

Darba devējam ar darba koplīgumu ir jāiepazīstina visi darbinieki, kas ar to ir darba attiecībās uz darba līguma pamata.

Darba koplīgumu saturu, noslēgšanas un izpildes nodrošināšanas, kā arī darba strīdu izskatīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums “Par darba koplīgumiem”.

4. Darba Likumdošanas ievērošanas uzraudzība un kontrole

Kontroli un uzraudzību pār darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu realizē:

·                    speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un augstākām institūcijām;

·                    darbinieku arodu organizācijas, veicot sabiedrisko kontroli.

Pašvaldību un to izpildes un rīcību orgāni kontrolē likumdošanas ievērošanu likumdošanā paredzētajā kārtībā.

5. Darba devēju un amatpersonu atbildība par darba likumdošanas pārkāpumiem

Darba devēji, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonas, kas vainīgas darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanā, darba koplīgumos un darba aizsardzības nolīgumos paredzēto saistību neizpildē vai darbinieku arodu organizāciju darbības kavēšanā, ir atbildīgi Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

6. Darba drošības instruktāža

Darba drošības instrukcija – normatīvs akts, kas nosaka darba drošības prasības uzņēmuma darbiniekiem veicot darbu, pildot amata vai civildienesta pienākumus.

Darba drošības instruktāža – darba drošības instrukciju izskaidrošana, informēšana par darba drošības jautājumiem.

Instruktāžu mērķis ir sniegt darbiniekiem nepieciešamās zināšanas par darba drošības instrukciju prasībām, darba metodēm un paņēmieniem, lai garantētu drošu darba veikšanu, veselībai bīstamo vai kaitīgo darba vides faktoru ietekmes novēršanu un darbinieku darba spēju saglabāšanu darba procesā.

Instruktāžām darba drošībā, atbilstoši šajā kārtībā noteiktajam, ir pakļauti visi darbinieki neatkarīgi no viņu izglītības, profesijas, amata un darba stāža.

     Par darbinieku instruktāžu veikšanu atbild uzņēmuma vadītājs.

Ir trīs darba drošības instruktāžas veidi:

1.     ievadinstruktāža;

2.     instruktāža darba vietā.

 Ievadinstruktāžu veic uzņēmuma darba aizsardzības speciālists vai ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu nozīmēta persona. Instruktāžu darba vietā veic tiešais darba vadītājs.

 Instruktāžas ir jāveic ar darbiniekiem individuāli vai ar darbinieku grupu, ja viņi nodarbināti viena veida darbus vai pienākumus.

Pēc instruktāžas veikšanas ir jāpārbauda izklāstītā materiāla apguve. Instruktāžas ir veicamas darba laikā, atvēlot pietiekamu laiku pilnīgam un kvalitatīvam materiālu izklāstam, praktisku metožu un paņēmienu apguvei un zināšanu pārbaudēm. Lai instruktāžas varētu veikt ir jānodrošina atbilstoši uzskates līdzekļi (plakāti, eksponāti, maketi, modeļi, diapozitīvi, videofilmas u.c.).

  Par instruktāžu veikšanu ir jāizdara ieraksts attiecīgajā darba drošības instruktāžu reģistrācijas žurnālā, apliecinot to ar parakstiem. Šie žurnāli ir jāuzglabā 45 gadus un jānodod arhīvā likumā noteiktajā kārtībā.

 Par visu darba drošības instrukciju izstrādi atbild uzņēmuma vadītājs. Darba drošības instrukcijas izstrādā konkrēto darbu vai darba veidu veikšanai. Uzņēmuma vadītājs apstiprina izstrādājamo instrukciju sarakstu, saskaņojot to ar valsts darba inspekciju, kāarī apstiprina izstrādātās instrukcijas. Instrukcijām jābūt noformētām atbilstoši MK 1996.gada 23.aprīļa noteikumu nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām.Šīs instrukcijas jāizstrādā, ņemot vērā darba vides riska faktorus un pamatojoties uz:

1.     darba drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

2.     drošības prasībām, kas noteiktas ražotāja deklarācijā un iekārtu ekspluatācijas dokumentācijā. 

6.1. Ievadinstruktāža

Ievadinstruktāža ir darbinieka iepazīstināšana ar uzņēmuma darba organizācijas un darba drošības pamatjautājumiem. Ievadinstruktāža jānodrošina darbiniekiem, kas uzsāk:

1.     darbu ar civildienestu;

2.     mācību praksi uzņēmumā.

Atbilstoši uzņēmuma specifikai ievadinstruktāžā jāietver šādi pamatjautājumi:

ü       vispārējie uzņēmuma, uzņēmējsabiedrību raksturojošie dati, kuri ietver galvenās darba aizsardzības pamatnostādnes, drošības tehnikas noteikumus un citus;

ü       normatīvo aktu pamatprasības un to realizācija uzņēmumā;

ü       uzņēmuma darba aizsardzība un iekšējā organizācijas kontrole;

ü       darbinieku un darba devēju sadarbība darba aizsardzībā;

ü       uzticības personas un to komiteja;

ü       uzņēmuma darba aizsardzības padome;

ü       darba un atpūtas laiks;

ü       darba līgums un koplīgums;

ü       sieviešu un darbinieku, kas jaunāki par 18 gadiem, darba aizsardzība;

ü       garantijas un kompensācijas darbiniekiem;

ü       atbildība par darba drošības noteikumu neievērošanu;

ü       Valsts inspekcijas uzraudzība un kontrole;

ü       uzņēmumā esošie veselībai kaitīgie un bīstamie darba vides riska faktori; kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un drošības zīmes;

ü       vispārējās darba higiēnas prasības;

ü       ugunsdrošības prasības;

ü       personāla rīcība ugunsgrēku, sprādzienu, avāriju un citos ārkārtējos gadījumos;

ü       pirmās palīdzības sniegšana; darbinieku rīcība, ja ir notices nelaimes gadījums darbā;

ü       uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumu pamatprasības;

ü       objektu, dienestu izvietojums uzņēmumā, pārvietošanās shēma uzņēmuma teritorijā;

7. Ergonomika

7.1.Drošības prasības

Ikdienas darbu uzsākot, nepieciešamības gadījumā jāsaņem  uzdevums un norādījumi no tiešā darba vadītāja. Jāizvēdina telpas un jāieslēdz ventilācija, ja tāda ir.

Sagatavojot darba vietu, jāpārbauda vai normāli ir apgaismota darba zona, nepieciešamo palīgierīču esamība un stāvoklis.

Jānovāc visi nevajadzīgie un ugunsbīstamie materiāli, jānoregulē darba vietā vietējais apgaismojums, kuru nodrošina gaismas ķermenis (lampa), kas jānovieto uz speciāla paliktņa. Lampai jābūt ar iespēju regulēt gaismas plūsmu dažādos virzienos un atšķirīgā spožumā, tai jābūt aizsargtīkliņam, lai pasargātu no atstarošanas. Lampa jānovieto tā, lai izslēgtu tiešās gaismas iekļūšanu acīs.

Galdam un krēslam jābūt piemērotam ērtai sēdēšanai. Darba galda un krēsla augstums jāizvēlas atbilstoši cilvēka augumam. Darba krēslam jābūt ar sēdvirsmas un atzveltnes regulēšanu, pagriešanu un pacelšanu, ar elkoņu atbalstiem.

Strādājot jāievēro ražošanas telpās izvietoto drošības zīmju prasības. Jāievēro elektrodrošības prasības, atrodoties ražošanas telpās. Pieskaršanās elektroietaisēm, elektrosadales skapjiem, apgaismojuma aparatūras atkailinātiem elektriskajiem vadiem vai citām strāvu vadošajām daļām, aizsargapvalku un nožogojumu noņemšana no iekārtu strāvu vadošajām daļām var radīt elektrotraumas.

7.2.Rīcība bīstamās situācijās

Šādās situācijās jāpārtrauc darba un jādara zināms tiešajam darbu vadītājam par bīstamajām situācijām, ja notices nelaimes gadījums vai ja pats darbinieks nejūtas vesels. Mehānisko traumu gadījumā jāpārtrauc darbs un jāsniedz nepieciešamā pirmnā palīdzība cietušajam vai pašpalīdzība notikuma vietā. Jāsagābā darba vieta tādā stāvoklī, kādā notika nelaimes gadījums, un par notikušo jāziņo darba devējam vai tiešajam darbu vadītājam.

 Bojājumu gadījumā (dzirksteļošana, dūmu vai liesmas parādīšanās, deguma smaka, pastiprināta vibrācija, nenormāla dūkšana vai troksnis) nekavējoties jāizslēdz iekārtas, jāpaziņo tiešajam darbu vadītājam un jāizsauc tehniskais personāls, jābrīdina citi darbinieki par radušos situāciju un nepieciešamības gadījumā, jāpiedalās aizdegšanās avota likvidēšanā. Atklājot ugunsgrēka izcelšanos vai uzzinot par to, nekavējoties jāzvana ugunsdzēsības dienestam un jāveic visi iespējamie pasākumi, lai likvidētu ugunsgrēku un evakuētu cilvēkus. Aizdegšanās gadījumā elektroaparatūru drīkst dzēst tikai ar elektrisko strāvu nevadošiem ugunsdzēšanas līdzekļiem, rīkojoties atbilstoši to lietošanas pamācībai un zīmejuma uz aparāta.

Nobeigums

Aplūkojot un iepazīstoties ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem darba tiesību jautājumos, nākas secināt, ka ir pienācis laiks un ir izveidojusies nepieciešamība pēc jauna Darba likumu kodeksa , kas ietvertu jaunās realitātes un faktiskos notikumus darba devēju un darba ņēmēju attiecībās.Pašreizējais Darba likumu kodekss, manuprāt, neaizsargā visas iespējamās situācijas un attiecības.

Tāpat esmu guvis personīgu izpratni par darba likumdošanas funkcionēšanu, darba tiesību saturu un avotiem, kas noteikti palīdzēs man turpmāk risināt un aizstāvēt savas darba tiesības.

Literatūras saraksts

1.                 Izmantotās literatūras saraksts

2.     Latvijas Republikas “Darba Likumu kodekss”, Rīga, 1998

3.     “Latvijas Darba Likumu kodeksa komentāri”, Rīga, 1999

4.     Latvijas Republikas Normatīvie dokumenti

5.     Gundega Saule “Darba līgums”, Rīga, 1999