Ievads............................................................................................................................. 2

Pieprasījuma elastība...................................................................................................... 3

Cenas elastība............................................................................................................. 3

Cenas elastības cēloņi:........................................................................................... 4

Krusteniskā pieprasījuma elastība.............................................................................. 5

Ienākumu elastība...................................................................................................... 5

Īstermiņa un ilgtermiņa pieprasījums.......................................................................... 6

Piedāvājuma elastība...................................................................................................... 7

Īstermiņa un ilgtermiņa piedāvājums......................................................................... 8

Secinājumi...................................................................................................................... 9

Izmantotā literatūra:..................................................................................................... 10

Ievads.

Pieprasījuma un piedāvājuma analīze ir svarīgs instrumentspēks, kas dod iespēju izprast daudzus ekonomiskos procesus. Sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekmē tirgus cenu, tāpat kā valdības lēmumi, nodokļi un subsīdijas muitas tarifi un kvotas ietekmē ražotāju un patērētāju u.tml.

Pētot pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, uzzināsim tirgus mehānisma darbību, uzzināsim kā un kādā veidā šis mehānisms nosaka ražošanas apjomus un cenas.

Pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē dažādi lielumi. Iedarbības pakāpi var noteikt aptuveni pēc pieprasījuma vai piedāvājuma līknes kāpuma. Jo lēzenāka ir līkne, jo preces pieprasījuma (piedāvājuma) pārmaiņas, apskatāmajam ietekmējošam lielumam mainoties, ir lielākas. Tomēr šāds iedarbības noteikšanas veids nav precīzs, tāpēc ka līkne dažādos tās posmos var būt ar atšķirīgu kāpumu. Uzdevumu sarežģī arī tās, ka dažādas preces uz ietekmējošo lielumu pārmaiņām reaģē dažādi, arī preces mērvienību dimensijas nav vienādas. Tāpēc ir nepieciešams ietekmējošo lielumu iedarbības mērs, kas der visām precēm un ļauj tās savstarpēji salīdzināt. Šāds mērs ir elastība. Ar to tiek raksturota nevis absolūtu, bet relatīvu lielumu pārmaiņu attiecība.

Elastība ir bezdimensiju lielums, un visbiežāk tiek aprēķināta procentos. Viena no elastības raksturīgākām iezīmēm ir tā, ka vairākumā gadījumu to var noteikt ne visai apskatāmā lieluma līknei kopumā, bet gan kādam tās konkrētam punktam. Elastības kvantatīvais mērs ir elastības koeficients e_y, kuru nosaka šādi:

Pētāma lieluma pārmaiņas par z %

e_y=

Ietekmējoša lieluma relatīvas pārmaiņas par 1 %

Tātad elastība ir lielums, kas rāda par cik procentiem mainās pētāmais lielums, ja ietekmējošais lielums mainās par vienu procentu.

Elastība var būt gan pozitīva, gan negatīva. Elastībai ir pozitīva nozīme, ja līknei ir pozitīvs kāpums, un negatīva, ja līknes kāpums ir negatīvs.

a e_pc e_pc e_pc

Līkne: a – ar negatīvu kāpumu; b – ar pozitīvu kāpumu.

Pieprasījuma elastība.

No pieprasījuma elastības ir atkarīgs, vai kopējie ienākumi pieaugs vai samazināsies. Tā rāda, par cik procentiem mainās pieprasījums, ja to ietekmējošais lielums mainās par vienu procentu. Galvenie lielumi, kas ietekmē pieprasījumu, ir šādi:

v pieprasītās preces cena;

v citas preces cena

v patērētāju ienākumi.

Šo ietekmējošo lielumu iedarbība raksturo attiecīgi cenas jeb tiešā elastība, netiešā jeb krusteniskā elastība un ienākumu elastība.

Cenas elastība

Pieprasījuma elastība attēlo pieprasīta preču daudzuma izmaiņu atbilstīgi to cenu izmaiņām:

ja mazas cenu izmaiņas izraisa relatīvi lielas pieprasītā preču daudzuma izmaiņas, var teikt, ka pieprasījums ir elastīgs;

ja mazas cenu izmaiņas izraisa relatīvi mazas pieprasītā preču daudzuma izmaiņas, var teikt, ka pieprasījums ir neelastīgs.

Cenas elastību var aprēķināt, lietojot šādu formulu:

pieprasījuma % izmaiņas

e_pc=

pieprasītas preces cenas izmaiņas par 1%

Preces elastību ar cenas elastības palīdzību var vērtēt šādi:

ja /e_pc/ > 1, pieprasījums ir elastīgs. Pieprasījuma pieaugums (samazinājums) procentos apsteidz cenas samazinājumu (pieaugumu) procentos.

ja /e_pc/ < 1, pieprasījums ir neelastīgs. Cenas samazinājums (palielinājums) procentos apsteidz pieprasījuma pieaugumu (samazinājumu) procentos.

ja /e_pc/ = 1, pieprasījums ir neitrāls, jo cenas samazinājums (pieaugums) par vienu izraisīs arī pieprasījuma palielināšanos (samazināšanos) par vienu procentu.

y y

x x

Pieprasījuma līknes: a- elastīgs piepr., b- neelastīgs piepr.

Preces n P Preces n

cena cena

e_pc= 0 /e_pc/ =

Preces n Preces n

pieprasījums pieprasījums

att. a - ilustrē situāciju, kad cenas izmaiņas neietekmē pieprasīto preču daudzumu. Viens un tas pats preču daudzums tiek pieprasīts neatkarīgi no cenas. Var teikt, ka pieprasījums ir pilnīgi neelastīgs.

att. b – parāda citu ekstrēmu gadījumu. Cilvēki ir gatavi pirkt visu, ko viņi var atļauties, ja pastāv cena OP. Viņi pirktu neierobežoti daudz, ja vien tas būtu iespējams. Var teikt, ka pieprasījums ir pilnīgi elastīgs.

Cenas elastība pieprasījuma normālas reakcijas gadījumā ir negatīva.

Cenas elastības cēloņi:

Y Aizvietotājpreču pieejamība. Ja precei ir vairāki tai līdzīgi aizvietotāji kuriem vienādas cenas, tad pieprasījums pēc šīs preces būs elastīgs. Ja cena kaut nedaudz paaugstināsies, daudzi patērētāji dos priekšroku aizvietotājprecēm, kuras tagad ir relatīvi lētākas, un mazs cenas pazeminājums piesaistīs daudzus patērētājus, kuri agrāk bija pirkuši aizvietotājpreces.

Pieprasījums ir neelastīgs, ja precei nav tai līdzīgu aizvietotāju. Kad cena šādai precei mainās, patērētājs nevar iegādāties citas līdzīgas preces. Cenas izmaiņas relatīvi maz ietekmēs pieprasīto preču daudzumu. Piemēram, kopējais degvielas pieprasījums būs neelastīgs. Šim produktam nav līdzīgu aizvietotāju.

Y Kaitīgo ieradumu preces. Cilvēki var kļūt atkarīgi no dažiem produktiem; tabaka un alkohols ir acīmredzami piemēri. Šajā gadījumā pieprasījums ir neelastīgs. Alkoholiķiem un smēķē tājiem nav aizstājēju šīm precēm.

Y Luksusa preces un pirmās nepieciešamības preces. Pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm ir neelastīgs, tāpēc ka mēs nevaram iztikt bez tām. Pieprasījumu pēc luksus precēm sauc par elastīgu, tāpēc ka daudzums, ko cilvēki pērk, būs atkarīgs no to cenām. Protams, ka pieprasījums pēc tādām pirmās nepieciešamības precēm kā ūdens, pārtika, apģērbs un mājoklis ir neelastīgs. Ja cenas tām palielinās, cilvēki turpinās tās pirkt, pat ja tas nozīmēs atteikšanos no citām iekārotām precēm.

Krusteniskā pieprasījuma elastība

Kad preces aizstāj vai papildina viena otru, var runāt par krustenisko jeb netiešo

pieprasījuma elastību. Tā rāda, par cik procentiem mainās aizstājošas vai papildinošas preces n pieprasījums, ja otras preces i cena mainās par vienu procentu.

Ir svarīgi, vai krusteniskā pieprasījuma elastība ir pozitīva vai negatīva, jo tas rāda, kādas lietojamības attiecības ir abu preču starpā. Ja preces viena otru papildina, pieprasījuma līknei ir negatīvs kāpums un papildinošu preču krusteniskā elastība e_pn ir negatīva. Savstarpēji aizstājošu preču gadījumā pieprasījuma līkne ir ar pozitīvu kāpumu un aizstājēj preču krusteniskā elastība e_pn ir pozitīva. Piem. ja hokeja nūju cena pieaug par 20% un pieprasījums pēc ripām tā rezultātā samazinās par 5%, tad

-5

e_pn = = -0,25

Hokeja nūja un ripa ir preces, kas viena otru papildina, tāpēc krusteniskā elastība ir negatīva. Ja sviesta cena palielinās par 10% un pieprasījums pēc margarīna pieaug par 15%, tad

e_pn = =1,5

Sviests un margarīns ir preces, kas viena otru var aizstāt, tāpēc krusteniskā elastība ir pozitīva. Ja preces pēc lietojuma ir pilnīgi neatkarīgas viena no otras, pieprasījuma elastība ir vienāda ar 0.

C_iC_iC_i

viena otru viena otru e=0

papild. preces aizst. preces pēc pieliet.

nesaist. preces

e<0 e>0

Q_nQ_nQ_n

Ienākumu elastība

Ja kopējie izdevumi (nedēļā vai mēnesī) par kādu preci vai pakalpojumu sastāda mazu daļu no mājsaimniecības ienākumiem, tad pieprasījums pēc attiecīgās preces vai pakalpojuma būs neelastīgs. Piemēram, sērkociņu kastītes cenas paaugstināšanās par 1 santīmu tiks uzskatīta par mazu cenas palielinājumu. Kaut arī tas procentuāli varētu būt diezgan liels cenas paaugstinājums, tas ļoti maz ietekmētu pieprasīto preču daudzumu. Tādējādi pieprasījums pēc sērkociņiem ir neelastīgs. To pašu var teikt arī par tādām precēm kā vārāmā sāls, kurpju šņores un matu ruļļi.

L L L

mazvērtīga normāla piesatinājuma

e<0 e>0 e=0

Q_n Q_n Q_n

Ja ienākumu elastība ir pozitīva un lielāka par 1 tādā gadījumā tā ir augstvērtīga, jeb luksus prece.

Īstermiņa un ilgtermiņa pieprasījums

Vienmēr vieglāk izdarīt korekcijas, ja tām dots ilgāks laiks. Ekonomisti atšķir ilgtermiņu, laika periodu, kurā var izdarīt visas korekcijas, un īstermiņu, kurā vismaz dažas korekcijas nevar izdarīt. Tā rezultātā, patēriņš var nebūt tik elastīgs (mazāk jūtīgs pret cenu izmaiņām) īstermiņā, nekā ilgtermiņā, kad patērētājiem dots laiks, lai piemērotos.

Benzīna Benzīna īstermiņa

cena pieprasījuma līkne

Benzīna ilgtermiņa

pieprasījuma līkne

Benzīna daudzums

Pieprasījuma elastība laika gaitā.

Piedāvājuma elastība

Šis termins apzīmē sakarību, kāda pastāv starp piedāvāto preču daudzumu un to cenu izmaiņām. Piedāvājuma elastību daudzējādā ziņā var analizēt līdzīgi kā pieprasījuma elastību, tikai ievērojot, ka šajā gadījumā piedāvātais preču daudzums palielinās līdz ar cenu. Tas ir lielums, kas parāda par cik procentiem izmainās piedāvājums, ja piedāvātas preces cena izmainās par 1 procentu.

Tā kā piedāvājuma līkne inormālas reakcijas gadījumā ir pozitīvs kāpums, tad tās elastība e_s ir pozitīva.

Piedāvājuma līknes dažādiem punktiem elastība ir atšķirīga, izņemot trīs gadījumus, kad tā ir konstanta visos piedāvājuma taisnes punktos.

Preces n Preces n Preces n

cena S cena cena

e_s=0

e_s=1 S e_s=

0 0

a Preces n b Preces n c Preces n

piedāvājums piedāvājums piedāvājums

a -Piedāvājuma taisne ir paralēla ordinātu asij, e_s =0 – pilnīgi neelastīgs piedāvājums.

b -Piedāvājuma taisne iet caur koordinātu sistēmas sākumpunktu, tad jebkurā taisnes punktā, neatkarīgi no tās stāvuma piedāvājums būs neitrāls.

c –Piedāvājuma taisne ir paralēla abscisu asij, e_s = - pilnīgi elastīgs piedāvājums

Ja dota piedāvājuma taisne, tad elastība ir atšķirīga katrā taisnes punktā šādos gadījumos:

krusto ordinātu asi tās pozitīvajā zarā – elastīgs piedāvājums;

krusto ordinātu asi tās negatīvajā zarā – neelastīgs piedāvājums.

Preces n S₁

cena

S₂

A A

Preces n

piedāvājums

Piedāvājuma elastību, ņemot vērā, ka tā nosaka dotās preces cenas pārmaiņu ietekmi uz šīs preces piedāvājumu, tāpat kā pieprasījuma cenas elastību, sauc arī par tiešo elastību. Jo augstāka ir dotās preces cena, jo zemāka ir piedāvājuma elastība.

Īstermiņa un ilgtermiņa piedāvājums

Firmas var reaģēt uz cenu pieaugumu ilgākā laikā citādi, nekā tās to dara īsā laikā, nozīmē, ka ilgtermiņa piedāvājuma elastība ir lielāka nekā īstermiņa elastība. Uzņēmums nepieciešamības gadījumā var uzsākt papildu ražotņu būvniecību un tādejādi lielos apjomos arī palielināt preces ražošanu. Piedāvājums ir elastīgs tad, kad firmas var viegli un ātri mainīt piedāvāto preču daudzumu atbilstīgi cenu izmaiņām. Piedāvājums ir neelastīgs, ja piedāvāto preču daudzumu, izmainoties cenai, nevar viegli un ātri mainīt.

Kviešu cena Kviešu īstermiņa

piedāvājuma līkne

Kviešu ilgtermiņa

piedāvājuma līkne

Kviešu daudzums

Piedāvājuma elastība laika gaitā.

Secinājumi

Tirgus sfērā elastībai ir ļoti liela nozīme, jo preču pirkšana un pārdošana vienmēr ir saistītas ar to preču cenu un apjomu. Un lai zinātu kā mainīsies pārdodamas preces apjoms, ja tiks mainīta tās preces, ir nepieciešami zināt šīs preces pieprasījuma elastību. Tā var parādīt cik varētu zaudēt, vai otrādi, nopelnīt ražotājs vai pārdevējs, paaugstinot vai samazinot kādas preces cenu.

Zinot preces pieprasījuma elastību pārdevējs var viegli noteikt kādas preces cilvēkam ir visnepieciešamākās, kurām no tām nav aizstājēju, vai kuras ir relatīvi lētas. Tieši šīm precēm viņš var dot priekšroku, garantējot sev stabilu peļņu pat ja cenas uz tām precēm paaugstināsies vairākkārt.

Ja pieprasījuma elastība ir 2, tad 1% pieaugums cenā rāda 2% samazinājumu pieprasītajā daudzumā (elastīgam precēm). Ja pieprasījuma elastība ir 0,5, tad 1% pieaugums cenā rāda tikai 0,5% samazinājumu pieprasītajā daudzumā. No visa tā var secināt, ka:

jo mazāks ir elastības koeficients, jo mazāk samazinās pieprasījuma daudzums procentos uz cenas palielināšanos par 1%.

Pieprasījuma – piedāvājuma elastības likumsakarības ir jāzina ne tikai biznesa aprindām, bet arī valsts institūcijam, kas atbildīgas par valsts nodokļu politiku. Tādējādi elastības likumsakarību pielietojums ir visai plašs. Faktiski neviens preču tirgus jautājums nav risināms, apejot elastības problemātiku.

Izmantotā literatūra:

1. Ievads mikroekonomikas teorijā, V. Nešpors

2. Tirgus cenas, G.Libermanis

3. Mikroekonomika, U.Gods

4. Lietišķā ekonomika, Autoru kol.

Bezmaksas referāti skolai

Elestība tirgū