Pieprasījuma pētīšana

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un Vadības fakultāte

Tautsaimniecības institūts

Referāts

Mikroekonomikā

   

   

Dienas nodaļa

                                                            Ekonomikas virziens

                                                                        1E5 kursa studente

                                                                        Linda Arone

                                                                        Ekon 980067         

Zinātniskais vadītājs ____________________ lekt.Zolberga

                                                                                               

Rīga 1998

Saturs

   Ievads………………………………………………………….3

1.Pieprasījums jēdziens un grafiskais attēlojums ……………….4          

2.Ienākuma efekts………………………………………………..6

3.Aizstāšanas efekts……………………………………………...7   

4.Ārpuscenas faktori un pieprasījuma izmaiņas…………………7

3.Pieprasījuma iezīmes Latvijā………………………………….

   Secinājumi un priekšlikumi…………………………………...

   Izmantotā literatūra……………………………………………11

Ievads

Pieprasījuma analīze ir svarīgs instruments, kas dod iespēju izprast daudzus ekonomiskos procesus: kā sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekmē tirgus cenas, kā valdības lēmumi, nodokļi un subsīdijas, muitas tarifi un kvotas ietekmē ražotāju un patērētāju u.tml..

 

         Pētot pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, izzinām tirgus mehānisma darbību. Izzinām to, kā un kādā veidā šis mehānisms nosaka (regulē) ražošanas apjomus un cenas.

          Darba mērķis ir izpētīt dažādas pieprasījuma likumsakarības gan tās kuras eksistē visumā, gan tās kuras ir vienas no aktuālākajām problēmām Latvijā.

Pieprasījuma jēdziens un grafiskais attēlojums

        Visus ekonomiskos subjektus atkarībā no to funkcijām var iedalīt divās grupās- pircēji un pārdevēji. Pircēji ir patērētāji, kas pērk preces un pakalpojumus, kā arī firmas, kas pērk darbaspēku, kapitālu, izejvielas u. tml., lai ražotu precas un pakalpojumus. Pārdevēji ir firmas, kas pārdod šīs preces un pakalpojumus, darbinieki, kas pārdod savu darbaspēku, ražošanas resursu (faktoru) īpašnieki, kas pārdod vai izīrē tos. Protams, ka firmu un cilvēku vairākums ir vienlaikus gan pircējs, gan pārdevēji, tomēr analīzes vienkāršības dēļ no šī fakta abstrahēsimies.

Pircēju un pārdevēju mijiedarbība veido tirgu.

          Nav vienotas pieprasījuma definīcijas, tās ir daudz un dažādas. Divas no tām ieskatam šajā referātā:

          Pieprasījuma definīcija pasniedzēja Georga Libermaņa skatījumā. Pieprasījums ir pircēju - patērētāju un firmu – ekonomiskā rīcība, kas vērsta uz preču iegādi atbilstoši viņu vēlmei (izvēlei) un maksātspējai noteiktā laika periodā.

          Pieprasījuma definīcija pasniedzēja Viktora Nešpora skatījumā

Pieprasījums ir noteikta veida preču daudzums, ko patērētāji vēlas un ir spējīgi nopirkt par noteiktu cenu, noteiktā laika posmā.

          Tātad pieprasījums ir cenas funkcija.

                                      Q  =f(Pn),

          Q  -ntā veida preču pieprasījums,

          Pn –ntā veida preces cena.

          Pieprasījumu nedrīkst identificēt ar vajadzību. Piemēram, ja jums rodas vajadzība pēc automašīnas, tas nenozīmē, ka līdz ar to rodas arī pieprasījums. Šī vajadzība pārvērtīsies par pieprasījumu tikai tad, ja būs nepieciešamā naudas summa ir. Tātad pieprasījums un vajadzības saistīti, bet ne identiski jēdzieni.   

Pieprasījums ļoti ir atkarīgs no tā vai ir pilnīgi konkurences apstākļi.

Pilnīgu konkurenci raksturo šādas iezīmes:

                   1.Liels pārdevēju un pircēju skaits.

                   2.Katram pircējam un pārdevējam ir pilnīga informācija par cenām un preču kvalitāti.

                   3.Pārdodamie produkti ir viendabīgi, t.i., nav iespējams atšķirt vienas firmas produktu no citu  firmu produkta.

                   4.Nav barjeru ieejai tirgū vai tā atstāšanai.

                   5.Neviena firma nevar būtiski ietekmēt vai kontrolēt tirgus cenu.

          Reālajā dzīvē pilnīga konkurence pilnā apjomā realizējas visai reti, kaut arī daudzās nozarēs konkurence vismaz tuvojas šim modelim. Bieži vien kāda no pilnīgu konkurenci raksturojošām iezīmēm nerealizējas. Visbiežāk katram pircējam nav pilnīga informācija par cenām un preču kvalitāti. Tādēļ pircēju pieprasījums pēc kādas preces daudzreiz ir impulsīva rīcība.

          Pieprasījumu nedrīkst identificēt ar vajadzību. Piemēram, ja jums rodas vajadzība pēc automašīnas, tas nenozīmē, ka līdz ar to rodas arī pieprasījums. Šī vajadzība pārvērtīsies par pieprasījumu tikai tad, ja būs nepieciešamā naudas summa. Tātad pieprasījums un vajadzības ir saistīti, bet ne identiski jēdzieni.

          Pieprasījumu var attēlot tabulas un grafika veidā. Kaut gan visbiežāk pieprasījumu attēlo grafika veidā, kur uz horizontālās ass pieraksta pieprasījuma apjomu, bet uz vertikālās ass – cenu.

          Konkrētas preces (A) tirgus pieprasījuma apjoma atkarību no cenu līmeņa. 1. tabulā ir sarindoti skaitļi, kas grafiski ir fiksēti 2.shēmā.

Preces A tirgus pieprasījuma lieluma atkarība no cenas

Vienas vienības cena (lati)	Pieprasījuma apjoms mēnesī
50	30 000
40	50 000
30	70 000
25	90 000
10	140 000

          Tabulas dati ir nosacīti. No grafika varam redzēt, ka cenas pieaugums no 25 līdz 30 latiem, t.i., par 5 latiem, samazina pieprasījuma mazākā apjomā, t.i., par 20 000 vienībām. Otrā gadījumā cenas pieaugums par 10 latiem samazina preces pieprasījumu par 20 000 vienībām.

          Pieprasījuma līkne raksturo pircēju ekonomisko rīcību atkarībā no cenu līmeņa. Šajā grafikā cēlonis (motivācija) ir cena, sekas – pieprasītais preces daudzums. Pastāv arī apgriezta sakarība: cēlonis (motivācija) ir pieprasītais preces daudzums, bet sekas – cenu līmenis. Gan vienā, gan otrā gadījumā cēloni ar sekām savieno saimniekotāju subjektu ekonomiskā rīcība.

          No grafika varam secināt, ka augsta cena nosaka mazu pieprasījumu, bet cenai pazeminoties, pieprasījums aug; līkne tiecas pa labi uz leju. Bieži ir secināts, ka augsta cena ierobežo pieprasījumu, bet zema cena rosina preču pirkšanu. Te saskaramies ar divām problēmām, t.i.,  pircēju sociāli ekonomiskās izdzīvošanas nosacījumiem un viņu vajadzību apmēriem.

          Par nožēlu līkne raksturo šādu patiesību: dārgās mantas spēj nopirkt tikai bagātnieki, bet zemākās cenas paplašina pieprasītāju loku. Jāpadomā, kāpēc second hand veikalos ir nesalīdzināmi vairāk pircēju nekā, piemēram, Big Box veikalā. Šeit loģiski saistās cenu līmenis, pieprasījuma lielums, izdzīvošanas nosacījumi, maksātspēja, vajadzības.

          No otras puses zināmā situācijā zema cena sekmē izšķērdību, piemēram, ja nav uzstādīts skaitītājs, tad raksturīgs dzeramā ūdens izlietošana automašīnu mazgāšanai.

Galvenie lielumi, kas ietekmē pieprasījumu Škapara skatījumā, ir šādi:

1.     pieprasītās preces cena;

2.     citas preces cena;

3.     patērētāju ienākumi.

Šo ietekmējošo lielumu iedarbību raksturo attiecīgi cenas jeb tiešā elastība, netiešā jeb krusteniskā elastība, ien el…….

Ienākumu efekts

Katra cilvēka ienākumus parasti ir noteikts, ierobežots lielums. Centieni pilnīgāk apmierināt savas vajadzības liek pircējam rūpīgi apsvērt, ko un cik pirkt, kādu preču iegādei dot priekšroku. Ja cena sarūk, šīs preces pieprasījuma lielums samazinās. Tomēr tas tā nenotiek vienmēr Ja vajadzība ir neatliekama, dotā prece tiek pirkta par šo augstāko cenu iepriekšējā daudzumā, bet citu preču iegādi, kas pircēja vajadzību skalā ieņem zemāku vietu, viņš spiests samazināt.

Aizstāšanas efekts

Vienotībā ar ienākumu efektu pastāv aizstāšanas efekts. Vienu un to pašu vajadzību bieži spēj apmierināt atšķirīgi labumi. Nozīmīga ir šādu preču cenu attiecība. Padomāsim par pircēju ekonomisko rīcību, ja vienlaikus pieaug cenas gan Staburadzes saldumiem, gan citu firmu konditorijas izstrādājumiem, bet citu firmu ražotie saldumiem šis sadārdzinājums ir lielāks. Va sagaidīt, ka zināma daļa pircēju atteiksies no sev pierastās produkcijas un palielinās kopējo pieprasījumu pēc Staburadzes izstrādājumiem. Šī būtiskā, nepieciešamā cēloņsakarība starp cenu līmeni un pieprasījuma lielumu, kas pastāvīgiatkārtojas, ekonomikas teorijā tiek raksturota kā pieprasījuma likums. Katrs p-ts uz pieprasījuma līknes liecina par pamatotu un konkrētu samēru starp cenu un pieprasījuma lielumu, ko nosaka pircēju ekonomiskās rīcības motīvi.

Ārpuscenas faktori un pieprasījuma izmaiņas

          Analizējot ieprasījuma lieluma izmaiņas atkarībā no cenu līmeņa, jau norādījām, ka aprakstītā cēloņsakarība darbojas vienīgi tad, ja pastāv vienādi nosacījumi. Lai pilnīgāk saprastu pieprasījuma likuma darbību, jāievēro, ka gan patēriņa priekšmetu, gan arī ražošanas resursu tirgū pircējs nevar abstrahēties no pārējiem nosacījumiem. Viņu rīcību bez cenām konkrēti motivē un ievirza arī dažādi ārpuscenas faktori.

          Pirmkārt, minām patērētāju gaume, modes izmaiņas, pat dietalogu ieteikumi un reklāmas psiholoģiskā iedarbība. Šie momenti neatkarīgi no cenu līmeņa reāli palielina vai samazina noteiktas preces pieprasījumu.

Otrkārt, lēcienveidīgi var pieaugt un pēc tam stabilizēties vai sarukt pieprasījums pēc jaunām precēm, kas rosina un attīsta jaunas vajadzības. Tāds piemērs ir pieprasījuma rašanās un tālākās izmaiņas personālo kompjūteru tirgū. Noteikta cēloņsakarība pastāv arī starp preču kvalitāti, izmantošanas iespēju daudzveidīgumu un pieprasījuma apjomu.

Treškārt, pircēju ienākumu lielums, to pieaugums vai samazinājums var  ievērojami ietekmēt pieprasījumu pēc dārgām vai lētām precēm, šo preču cenām paliekot nemainīgām.

Ceturkārt, klimatiskie apstākļi (karsta vasara, silta ziema, netipiski lietains rudens utt.) likumsakarīgi palielina vai samazina noteikti sezonas preču pieprasījumu.

Piektkārt, ārpuscenas faktors, kas būtiski ietekmē pieprasījumu, ir pircēju kopējais skaits. To nosaka demogrāfiskā situācija valstī, reģionā, iedzīvotāju skaita izmaiņas, iedzīvotāju vecuma struktūra. Liela emigrācija vai imigrācija tāpat ietekmē pieprasījumu. To mūsdienās reāli izjūt tādas valstis kā Vācija, Izraēla. Būtiska loma ir arī ārzemju tūrisma apmēriem.

Sestkārt, vērā ņemams ir atkarības efekts. Benzīna cenu pieaugums samazina ne tikai pieprasījumu pēc automašīnām, bet arī to eksplutācijas intensitāti. Līdz ar to ir nepieciešams mazāk riepu, rezerves daļu, remonta pakalpojumu, samazināsies garāžu celtniecība. Tas ietekmēs arī to cilvēku skaitu, kuri vēlas mācīties šoferu kursos. Savukārt augs pieprasījums pēc velosipēdiem, pēc citiem krietni lētākiem transporta pakalpojumiem. Benzīna cenu pieaugums ir specifisks detonators, kas izraisa jo plašu ķēdes reakciju pieprasījumu jomā.

Septītkārt, ekonomisks ārpuscenas faktors, kas aktīvi motivē pircēju rīcību, ir preču pārdošana uz kredīta un tā nosacījumi. Patēriņa priekšmetu un dažu pakalpojumu tirgū pieprasījumu rosina iespēja pirkumu samaksāt ar kredītkaršu starpniecību.

Astotkārt, orientācija uz cenām un ienākumiem nākotnē. Arī Latvijā ir bijis laiks, kad bija aktuāls pieprasījums sakarā ar inflācijas gaidām. Prognozējot tālāko cenu pieaugumu, iedzīvotāji 1992./93. gada ziemā intensīvi pirka cukuru, lai tādējādi vasarā ievārījumu un kompotu sagatavošanas periodā nebūtu spiestas maksāt par cukuru ievērojami dārgāk. Loģisks ir arī rīcības pretējs variants: ja ir gaidāma cenu pazemināšanās, šodien jāaturas no pirkuma.

Devītkārt, politiski vai sociāli sprādzieni, kari, dabas katastrofas izsauc gan konkrētu preču pieprasījuma pieaugumu, gan arī samazināšanās.

Desmitkārt, valsts administratīvo pasākumu – ražošanas resursu iegādes limitu noteikšana, patēriņu priekšmetu normēšana (kartīšu vai talonu sistēmas ieviešana) – veikšana ar neekonomiskiem līdzekļiem pēc idejas ierobežo pieprasījumu. Taloni, kartītes arī mudina veidot krājumus.

          Pieprasījuma izmaiņas rezultātā nepieciešams veidot jaunas līknes. Ja pieprasījums aug, jaunā līkne pārvietosies pa labi no sākotnējās līknes, ja pieprasījums samazināsies, jaunā līkne atradīsies pa kreisi no sākuma varianta. Āpuscenas faktoru iedarbību uz pircēju rīcību var izsekot 2.shēmā.

          Visi faktori, kas ietekmē pieprasījuma lielumu un izmaiņas kādas valsts tirgū, ir saistīti ne tikai ar šīs valsts pircēju rīcības motivāciju. Starptautiskā darba dalīšana un tirdzniecība, kopīgie tirgi, kad tiek nojaukti muitu un citi ekonomiskie šķēršļi, visai ievērojami sekmē citu valstu firmu pieprasījumu. Tirgū pieprasījums nesaraujami ir saistīts ar piedāvājumu.

2.shēma

Pieprasījuma aktualitātes Latvijā

          Aktuālākie raksti par pieprasījuma problēmām Latvijā no dažādiem žurnāla ``KAPITĀLS`` numuriem.

          Interesantākais no raksta ``Kas nosaka izvēli``

          Piemēram, iegādājoties kurpes vai kreklu, pircēji tās vērtē no dažādiem viedokļiem: pēc izjūtas, gadalaika, izmantošanas nolūka, materiāla, cenas. Tādējādi var secināt, ka dažādiem cilvēkiem dažādos apstākļos ir dažādiem priekšstati par kvalitāti un dažādas prasības.(…)

          Akcijas sabiedrības ``Ave Lat Grupa`` direktors mārketinga jautājumos uzskati.

          Cena, kvalitāte, tradīcijas, pasniegšana—šie visi faktori, kuri nosaka Latvijas preču konkurētspēju Latvijas preču konkurētspēju vietējā tirgū. Lai gan pašreizējā ekonomiskajā situācijā cena ir īpaši būtisks, jo pircējs ne vienmēr var atļauties nopirkt to, ko gribētu un kas atbilstu viņa priekšrakstiem kvalitatīvu produktu. Latvijā jūtīgums pret cenu izmaiņām ir ievērojams, un pircējs spiests izvēlēties kompromisu.

          Lai arī kā mēs, pārtikas ražotāji, gribētu, lai pircēji izvēlētos Latvijā  ražotās produkta grupas, viņu apsvērumus nosaka ekonomiskie un citi faktori. Turklāt importa preces mūsu tirgū tiek viegli – barjeras tām nav augstas. Piemēram, ``Laimas`` šokolādes tāfelītēm pēdējā laikā ļoti nopietnu konkurenci radījuši Lietuvas ražotāji. Tas ir kaimiņu valsts eksporta politikas veicināšanas auglis – atrasts veids, kā subsidēt uzņēmumus, kuri strādā eksportam.

Izmantotā literatūra

1.Georgs Libermanis. Tirgus, cenas, konkurence.—Rīga.: SIA ``Kamene`` LU Starpnozaru konsultāciju centrs ``Ekonomists``, 1998

2.Viktors Nešpors. Ievads mikroekonomikas teorijā.—Rīgā.: Rīgas Tehniskā universitāte, 1996

3.Georgs Libermanis.

4.Roberts Škapars. Mikroekonomikas teorijas pamati. – Rīga.: Latvijas Universitāte, 1998.

5.LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības                                                  attīstību.— Rīga. 1998.gada jūnijs.

©Referātu kolekcija