Saturs
Ievads
1.
Ekonomisko darbību ietekmējošie faktori
2.
Piedāvājums un to ietekmējošie faktori uzņēmējdarbībā:
1.1
ražošanas
resursi,
1.2
tehniskais
progress,
1.3
klimatiskie
apstākļi,
1.4
konkurence.
2.
SIA “RDB“ darbības raksturojums:
2.1
mežsaimniecība,
2.2
kokapstrāde.
3.
Mežs – valsts īpašums un bagātība.
4.
Meža vērtība un izstrādes apjomi.
5.
Saražotās piedāvājuma produkcijas analīze un to ietekmējošie faktori:
5.1
mežsaimniecība
5.2
kokapstrāde .
Secinājumi,
priekšlikumi.
Izmantotās
literatūras un avotu saraksts.
1.
Ekonomisko darbību ietekmējošie faktori .
Ekonomiskā
darbība ir komplicēta, saistīta, un šo procesu cēloņi un sekas prasa vērtēšanu,
jo tikai tad seko rīcība ar izdevīgāko variantu. Gan mikroekonomikas,
makroekonomikas galvenā problēma ir ražošanas resursu ierobežotība. No šīs
atziņas tiek veidoti visdažādākie loģiskie secinājumi. Tāpēc ražošanas resursu
alternatīvas izvēle ir viena no centrālajām makroekonomikas problēmām.
Alternatīvu izvēle veido makroekonomikas virzienu, tā nav nejauša.
Izvēle vienmēr ir
motivēta. Jebkura normāla rīcība ir motivēta. Vienmēr eksistē pamudinoši
faktori, kas liek attiecīgi rīkoties. Šie faktori ir loģiski analizējami.
Ekonomikas centrālā problēma ir saimniekotāju subjektu jebkuru darbinieku
motivācijas cēloņsakarību izdibināšana, t.i. izpētīt, kādi nosacījumi, cēloņi
nosaka kādus rezultātus, sekas. Bez motīvu izzināšanas nevar izprast un vadīt
saimnieciskos procesus, prognozēt konkrētas ekonomiskās uzvedības, rīcības
tuvākās un tālākās sekas. Makroekonomikā motivācija izpaužas caur lielo skaitļu
likumu. Tautsaimnieciskais rezultāts ir cilvēku vairākuma uzvedības auglis. Te
darbojas nevis autonoms indivīds, bet lielas sociālās grupas, kuras vieno un
saliedē kopīgi motīvi, vienādas intereses. Atsevišķu cilvēku individuāli
centieni grupas sastāvā ir jau atmesti, palicis tikai kopīgais. Vispārinājuma augstākā
virsotne ir “homo economikus“. Tas ir tirgus ekonomikas vispārināts subjekts.
Arī “homo economikus“ pēc sociālā stāvokļa nav viendabīgs, tāpēc arī
makroekonomika pēta un ievēro sociālo grupu motivāciju.
Ir
tādi motivācijas elementi, kas makroekonomikā izpaužas atkārtoti. Vispirms
jāmin tā motivācija, kas saistās ar ekonomisko parādību skaitlisko lielumu.
Inflāciju kā makroekonomisku parādību izprast bez motivācijas, kas balstās uz
kvantitatīvām attiecībām, nav iespējams. Bezdarbs gūst jaunu kvalitāti,
pastāvot noteiktam skaitliskam lielumam. Darba ņēmēju atlaišana, no darba
devēju puses, ir rūpīgi pārdomāta, motivēta rīcība. Makroekonomikā motivācija
dalās arī ideoloģiskajā un gnozeoloģiskajā motivācijā.
Ideoloģiskā
nostāja motivē ekonomiskās sistēmas tipa izvēli.
Gnozeoloģija ir
izziņas teorija. Gnezeoloģiskā motivācija ir saistīta ar dažām tirgus
saimniecības teorijām, kas katra saistās ar noteiktu motivācijas mehānismu.
Atkarībā no tā, kāds konkrēti ir šis mehānisms, tiek motivēta noteikta ekonomiska
rīcība, kas savukārt nosaka vienas vai otras sekas, tīkamāku vai mazāk
pieņemamu rezultātu.
Arī
pieprasījuma un piedāvājuma teorijai (keinsisma un monetārisma atvases) ir savs
motivācijas mehānisms, kas nozīmē ekonomisko uzvedību ievirzīt noteiktā gultnē.
Gnozeoloģiskai motivācijai jābūt Latvijai piemērotai. Kādu motivācijas sistēmu
pamatos izvēlēsies, tādi būs arī daudzi motivācijas apakšsistēmas elementi.
Ekonomikas
teorija
Tā kā ekonomikas teorija ir zinātne, kas pētī
ekonomiskās attiecības sabiedrībā, tā saskaras arī ar citām zinātnēm, kuru
pētījumu objekts ir sabiedrība; vēsture, socioloģija, politoloģija u.c.
Vēsturiskās, reliģiskās un citas sabiedrības attīstības īpatnības arī ir ļoti
būtiskas risinot tās vai citas ekonomikas problēmas (īpaši makroekonomikas
līmenī), kā arī izstrādājot ekonomisko politiku.
Līdz ar to
sabiedrības ekonomiskajā dzīvē varam izdalīt mikrolīmeni, ko veido atsevišķu
saimniecisko indivīdu darbība, un makrolīmeni, ko rada lielu ekonomikas sektoru
darbība vai arī nacionālā ekonomika kopumā. Tātad ekonomikas zinātne dalās
divās daļās – mikroekonomikā un makroekonomikā.
Mikroekonomika
– aplūko individuālas lēmumu pieņemšanas vienības - firmas, uzņēmējus,
mājsaimniekus un veido analītisku sistēmu, kas balstās uz postulātiem, kā šajās
vienībās domā – maksimizēta peļņa, maksimāla līdzekļu un iespēju izmantošana.
Izmantojot šāda tipa spriedumus, veidojas teorijas un secinājumi, kā strādā
tirgus, kā tiek izmantoti resursi u.c. Nodarbojās ar tādām problēmām, kā:
-
ierobežotība;
-
izvēles
situācija;
-
izvēles
cena;
-
ražošana;
-
patēriņš.
[3;6;7]
Īpaši
akcentē cenu pētīšanu un to saistību ar pārējiem ekonomiskajiem elementiem.
Makroekonomika
– pēta un apraksta ekonomikas cēloņsakarības tautas saimniecības līmenī. Ietver
sevī dažādus ekonomiskās attīstības aspektus, tā parāda nacionālo ekonomiku
kopumā, nacionālā kopprodukta ražošanas problēmas. Aplūko kopējo cenu līmeni,
nevis atsevišķas individuālas preču cenas. Analizē vispārējās nodarbinātības
problēmas, nevis darba vajadzību kādā atsevišķā nozarē. Jāievēro , ka
makroekonomika nodarbojas ar naudas daudzumu ekonomikā, kam mikroekonomikā nav
īpašas vērtības. Tomēr viennozīmīgi jāsaka, ka mikroekonomika veido
makroekonomikas pamatu, jeb bāzi. Savukārt makroekonomika izskaidro ekonomisko
situāciju, kāda tā ir un nosaka kāda tā varētu būt nākotnē.
Savukārt
makroekonomika risina divas jautājumu grupas:
1.
jāapraksta
un jāizskaidro ekonomiskie procesi, kas notiek sabidrībā;
2.
jāpamato
ekonomikas subjektu uzvedība.
Pirmo
jautājumu loku risina pozitīvā ekonomika, bet otro – normatīvā.
Pozitīva
makroekonomika nodarbojas ar ekonomisko faktu, procesu un parādību aprakstu un
analīzi. Vissarežģītākais uzdevums ir analīze, makroekonomisko procesu
cēloņsakarību noskaidrošana. Meklējumi, lai spētu atbildēt uz jautājumu
“Kāpēc?“. Analīzes metodes ir daudz un dažādas.
Normatīvā
makroekonomika ietver sevī ekonomisko parādību morālo un vērtību izvērtējumus.
Kas reāli ir pozitīvā ekonomika? Tās apraksts nav platoniska ziņkārība, ir
vēlēšanās dzīvot labāk, skaistāk. Normatīvā makroekonomika atbild uz
jautājumiem “kā jābūt?“, “ko varam un vēlamies sasniegt?“, “kā to panākt?“.
Normatīvo makroekonomiku interesē augšupejas faktori, labklājības nosacījumi,
trūkumu iznīdēšanas ieroči. Tie nav nesasniedzami sapņi, ja tas balstās uz
teorijas atziņam.
2.
Piedāvājums un to ietekmējošie faktori uzņēmējdarbībā
Piedāvājums
– pārdošanai piegādāto preču un pakalpojumu kopums par noteiktu cenu, noteiktā
laikā.
Piedāvājuma
grafiks ir šāds:
Kustība
pa piedāvājuma līkni nosaka tiešas proporcionalitātes attiecības starp cenu un
piedāvājuma apjomu. Jo augstāka cena, jo lielāks piedāvājuma apjoms un otrādi,
jo zemāka cena, jo mazāks piedāvājuma apjoms. Piedāvājuma līknei ir pozitīva
nosliece.
Arī
piedāvājumu ietekmē ārpuscenu faktori, kas pārbīda piedāvājuma līkni. Ja līkne
pārvietojas pa labi uz leju, tad piedāvājums palielinās. Ja pārvietojas uz
augšu pa kreisi, tad piedāvājums samazinās. Tādejādi arī pie piedāvājuma notiek
pārdevēja virzība pa līkni, cenām mainoties, un līknes pārbīde, mainot pašu
piedāvājumu un tā struktūru.
Piedāvājums
nenozīmē eksistējošas preces krājumus, tas attiecas tikai uz to daudzumu, kuru
pārdevējs gatavojas piedāvāt tirgošanai. Daudzums, kādu firma ir gatava
piedāvāt, būs atkarīgs no preces cenas par kādu pircēji ir gatavi to
iegādāties. Par augstākām cenām būs lielāks piedāvājums nekā par zemākām cenām.
Piedāvājumu ietekmējošie faktori uzņēmējdarbībā
2.1
Ražošanas resursi.
Ir elementāra patiesība, ja nav resursu, tad ražošana
kļūst ļoti problemātiska. Protams resursus var piegādāt no jebkuras vietas, bet
pastāv jautājums, cik tas maksās? Jo vieglāk pieejami resursi, jo lētāk tie
maksās, jo lielākas iespējas paveras ražotājam. Konkrētā darbā apskatāmās
firmas ražošanas resursi ir kokmateriāli. Ar katru gadu aktuālāka kļūst
problēma, ka mežu krājumi izsīkst. Firma kas nodarbojas ar kokrūpniecību,
izejmateriālus var iegādāties Krievijā, kur tie ir ievērojami lētāki. Taču tas
nav problēmas risinājums. Iegādājoties izejmateriālus Krievijā nevar būt drošs
par firmas attīstību nākotnē. Ir jāiegulda līdzekļi vietējo mežu
apsaimniekošanā un atjaunošanā. Šādā veidā mēs panāksim, ka ražošanai
vajadzīgie izejmateriāli būs pieejami ne tikai dotajā laika periodā, bet arī
nākotnē. Ieguldot līdzekļus mežu atjaunošanā paveras iespēja nākotnē iegūt
izejmateriālus par iespējami zemākām izmaksām. Izejmateriālu cenu pazeminājums
samazinās ražošanas izmaksas un nobīdīs piedāvājuma līkni pa labi.
2.2
Tehniskais progress .
Modernas
tehnoloģijas ir lielisks stimuls ražošanas attīstībai. Tās paaugstina
produktivitāti. Tas nozīmē, ka produkcijas vienība tiek saražota ar mazāku
resursu patēriņu. Tā rezultātā samazinās izmaksas un tiek pavērta iespēja
palielināt ražošanas apjomus. Kokrūpniecības jomā darbojoties jaunas
tehnoloģijas ļauj pēc iespējas produktīvi izmantot ražošanai nepieciešamos
izejmateriālus. Izmantojot modernu tehniku un ieviešot produktīvas metodes ļauj
palielināt piedāvātās produkcijas klāstu, un samazināt ražošanas izmaksas.
Piemēram;
kokmateriālu ražošanā izmantojot bijušajā PSRS ražoto gateri R-63 apaļkoka
izzāģēšanas koeficients ir 0.3–0.4. Tas ir nepietiekošs, lai kokmateriālu tirgū
varētu radīt konkurētspējīgu piedāvājumu. Turpretim izmantojot modernus
datorizētus lentzāģus, šo izzāģes koeficientu var paaugstināt līdz pat 0.65.
Tas ļauj arī paplašināt piedāvājuma klāstu, jo ar modernu zāģēšanas līniju var
pārstrādāt arī koksnes atgriezumus. Produktivitātes paaugstināšanas rezultātā
notiks piedāvājuma līknes nobīde pa labi.
2.3
Klimatiskie apstākļi .
Klimatiskie
apstākļu maiņa atstāj nozīmīgas sekas uz ražošanas izmaksām firmai, kuras
darbības sfēra ir kokrūpniecība. No kokrūpniecības viedokļa ir divi laika
periodi – vasaras un ziemas periodā, kuri savukārt sadalās – sausa un slapja
laika periodos. Vislabvēlīgākais ir sauss ziemas periods. Šajā laikā
produkcijas ražošana prasa mazākas papildus izmaksas. Tas ir, šajā laikā
koksnes ieguve, izstrāde, transportēšana prasa ievērojami mazāk līdzekļu, nekā
slapjā vasaras periodā. Piemēram; šajā laika periodā, lai iegūtu kokmateriālus
no cirsmas nav jāizbūvē papildus ceļi. Ziemas periodā kokmateriāli nav ķīmiski
jāapstrādā pret zilējumu un kukaiņu bojājumiem. Labvēlīgu laika apstākļu
rezultātā notiks kokmateriālu piedāvājuma līknes nobīde pa labi, bet
nelabvēlīgu – pa kreisi.
2.4
Nodokļi un subsīdijas.
Tirgū
nodotām precēm izmaksas var tikt izmainītas, uzliekot tām nodokļus vai arī
piešķirot ražotājiem subsīdijas. Valdība var ietekmēt tirgus cenas ar nodokļu
un subsīdiju palīdzību. Nodokļa, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa,
uzlikšana precei vai pakalpojumam izraisa tādas pašas sekas kā ražošanas
izmaksu palielinājums: tas nobīda piedāvājuma līkni pa kreisi. Kokmateriālu
tirgū galvenie nodokļi, kas iespaido piedāvājuma klāstu ir – degvielas akcīzes
nodoklis, muitas nodokļi.
Subsīdijas
ir valdības maksājumi piegādātājiem. Tās var būt kā noteikta maksājuma summa,
bet biežāk tas ir maksājums par produkcijas vienību. Subsīdijām ir tieši tāds
pats rezultāts kā ražošanas izmaksu samazinājumam: tās nobīda piedāvājuma līkni
pa labi. Mežrūpniecībā strādājošās nozares valdība ar subsīdijām nelutina.
Valdībā apspriešanā atrodas likums par meža atjaunošanas darbu subsidēšanu.
2.5
Konkurence.
Konkurences
apstākļos firma tirgos nevar noteikt jebkuru cenu, kuru tā vēlētos par savu
piedāvāto preci. Firmai ir jāņem vērā citu firmu, kuras ražo un pārdod ļoti
līdzīgas preces, noteiktās cenas. Ja konkurence ir nežēlīga, cenas var tikt
pazeminātas līdz līmenim, kas ir ļoti tuvs firmas ražošanas izmaksām.
Konkurence var mudināt firmu pazemināt savas preces kvalitāti, tādejādi
samazinot ražošanas izmaksas un panākot cenu pazemināšanu.
Mežrūpniecības
nozarē konkurence ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Lai varētu tirgū piedāvāt
konkurētspējīgu preci, ļoti liela vērība jāvelta tam, kā varētu ražošanas
izmaksas samazināt līdz minimumam. Šajā nozarē piedāvāt atšķirīgu no
konkurentiem preci ir ļoti grūti, jo pieprasījums nāk no ārvalstu firmām, kuras
arī nosaka pieprasījuma sortimentu. Tāpēc šinī nozarē strādājot firmas
piedāvājums jāveido vadoties pēc ārvalstu firmu pieprasījuma, un konkurējošo
firmu piedāvājuma.
3. Meža nozares attīstība Latvijā
Latvijas Republikas ekonomiskās, sociālās un
ekoloģiskās politikas viens no pamatprincipiem ir valsts ģeogrāfiskā stāvokļa
priekšrocību maksimāla izmantošana, veicinot to nozaru attīstību, kurām
pieejamas vietējās izejvielas. Meža nozare ir viena no nedaudzajām Latvijā,
kurā uz atjaunojamo izejvielu bāzes ir iespējams panākt saimniecisko rosību un
uzplaukumu, nodrošinot valsts ekonomiskās vides stabilitāti .
Latvijas cilvēkus ar mežu vienmēr saistījušas
kultūras, vēsturiskas, arī ekonomiskas saites, kuras veidojušās gadsimtu laikā,
savstarpēji bagātinot vienam otru. Apsaimniekojot mežus saprātīgi un racionāli,
ir iespējams garantēt meža maksimālo ieguldījumu valsts sociālajā un
ekonomiskajā attīstībā un vides kvalitātes nodrošināšanā.
Latvija pieskaitāma pie tām valstīm, kuru
tautsaimniecības ekonomikā izcilu vietu ieņem meža bagātību izmantošana.
Latvijā nav zelta, dzelsrūdas, naftas, akmeņogļu u.c. izrakteņu, bet mums ir
meži – šī lielā tagadnes un vēl lielāka nākotnes bagātība.
Mežš
ir Latvijas nacionālā bagātība - zaļais zelts. Mežkopība, kā saimnieciska
darbība savu loģisku jēgu iegūst tikai tad, ja izaudzētais mežš tiek izstrādāts
pārstrādāts, produkcija pārdota un krietna daļa no iegūtās summas nonāk atpakaļ
mežkopībai. Tikai tā var realizēties 1804. gadā Hartinga formulētā
klasiskās mežsaimniecības pamatnostādne - nepārtraukta un paplašināta meža
atražošana, t.i. meža raža jāievāc katru gadu, un nākamajā gadā ievāktajai
ražai jābūt lielākai, nekā iepriekšējā gadā. [16]
Meži
aizņem 44.6% no Latvijas kopplatības (salīdzinājumam: lauksaimniecībā
izmantojamās zemes - 38%).
Pēc
stāvokļa uz 2000. gada 1. janvāri meži pieder: [17]
Mežu
īpašnieku sadalījums.
|
1935.g.
tūkst. ha
|
2000.g.tūkst.
ha
|
+,-
tūkst. Ha
|
1.fiziskām
personām
|
306.4
|
1137.8
|
+831.4
|
2.valsts
mežsaimniecībām
|
1390.3
|
1668.9
|
+278.6
|
3.pārējiem
lietotājiem
|
50.5
|
117.4
|
+66.9
|
kopā
|
1747.2
|
2924.1
|
+1176.9
|
Salīdzinot
ar 1935. gada statistikas datiem, meža platības palielinājušas uz
lauksaimniecības zemju rēķina, tām izaugot.
Pēdejos
60 gados koksnes krāja uz katru ar mežu apklāto hektāru ir gandrīz
dubultojusies, turklāt meža platība palielinājusies. Tas ir lielisks
ekonomiskais priekšnoteikums nacionālās mmežsaimniecības izaugsmei.
Mežu
vērtība un izstrādes apjomi.
Kokmateriālu
patēriņš un līdz ar to izstrādes apjoms pasaulē nepārtraukti palielinās. Tas
izskaidrojams gan ar cilvēku skaita pieaugumu, gan ar viņu labklājības līmeņa
celšanos.
Ja
1940. gadā pasaulē izstrādāja un patērēja ap 1.2 miljrd. m3 koksnes, tad
1980. gadā šis apjoms sasniedza 2.8 mljrd. m3, bet 1995. gadā –
ap 3.8 mljrd. m3, tajā skaitā 2.2 mljrd. m3 lietkoku sortimenta, un
tiek prognozēts, ka 2000. gadā tas būs 4.3 mljrd. m3. Pēdējos 15
gados izstrādes apjoma ikgadējais pieaugums bija 2.5%. [18]
Lai
Latvijas meži ilgstoši ne tikai saglabātos pašreizējā stāvoklī, bet kļūtu vēl
bagātāki, mežu lietas ir jāuztic mežkopim, kurš saprot, kādu ļaunumu mežā
nodarīs vējš, uguns un kaitēkļi, ja kļūdīsies apsaimniekošanas veida izvēlē.
Privātmežu
īpašnieki vai mūsu nacionālās bagātības nomnieki,pieprasīdami sev neierobežotas
ciršanas tiesības, negrib atcerēties, ka tieši meža dienesta līdzšinējie
ierobežojumi nodrošinājuši to, ka viņi ir saņēmuši īpašumā vai nomā nevis
kārkliem vai usnēm aizaugušu celmaini, bet mežu.
Lai
mežu iestādītu, atjaunotu un izkoptu, pēc VMD aprēķiniem, uz 1 ha
jāiegulda 200 – 250 Ls. Tāda nauda īpašniekam jāiegulda uz 80 –
100 gadiem.
Latvijā
pagājušajā mežsaimnieciskajā gadā nocirsti 8.32 mljrd. m3 koksnes. Valsts
mežos mežizstrādes tāme netika pārsniegta, savukārt pārējos mežos izsnieguma
apjoms ir krietni pārsniedzis tāmi.
Nākošajās
tabulās un grafikos ir uzskatāmi parādīts kā ir mainījies izsniegtais apjoms
meža izstrādei, t.i. samērā nemainīgs tas ir ilgtermiņa izstrādātājiem valsts
mežos, bet īpašnieku mežos ir vērojama strauja to izciršana.
Mežsaimniecība
un kokapstrāde ir nozīmīgas Latvijas makroekonomikas sastāvdaļas. Statistika ir
vienīgais uzskaites veids, kas ļauj sekot makroekonomiskajiem procesiem valstī,
tomēr dažādu iemeslu dēļ pagaidām vēl nesniedz pilnīgu priekšstatu par reālajām
norisēm Latvijā.
Pēc
statistikas datiem, meža nozare dod 25 – 30% no kopējā valsts eksporta,
kas kopā ar iekšējo patēriņu dod 15 – 20% no iekšzemes kopprodukta.
Meža nozarei ir potenciālas iespējas dot 25 – 30% no iekšzemes
kopprodukta.
Meža
nozare var nodarbināt 15% no visas valsts darbaspēka, bet to apkalpojošās
sfēras, kā arī nozares, kas izmanto meža gala produkciju, arī nodarbināti 15%
darbaspēka.
Saskaņā
ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 1999. gada pirmajā pusgadā,
salīdzinot ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, iekšzemes kopprodukta (IKP)
apjoms samazinājies par 2.0%, tai skaitā otrajā ceturksnī – par 1.8%, kas
liecina, ka Latvijas tautsaimniecība joprojām izjūt Krievijas krīzes sekas un
Latvijas ekonomikas pārstrukturizācija notiek visai lēni. IKP krituma pamatā ir
apstrādes rūpniecības apjomu samazināšanās, savukārt koka un koksnes
izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanas apjomi palielinājušies par 2%.
Latvijas
ekonomiku pašlaik galvenokārt balsta izejvielu eksports, kas sastāda līdz 40%
no valsts kopējās ārējās eksporta bilances.
Nosakot
meža nozares vietu Latvijas makroekonomiskajā modelī, interesi izraisa meža
resursu novērtējums latos. Meža ekoloģisko vērtību nosaka kokmateriālu, meža
zemes, ogu, sēņu, medību saimniecības vērtības un vidi regulējošas funkcijas.
Pieauguša meža 1 ha ekoloģiskā vērtība svārstās no 5 līdz 25 tūkstošiem latu.
Latvijas mežu kopējā vērtība ir ap 35 mljrd. Ls., no kuriem koksnes
vērtība – ap 7 mljrd. Ls.
Meža
ekoloģiskā vērtība ir tieši proporcionāla izaudzētās koksnes daudzumam. Tāpēc
mežīpašnieka uzdevums ir paaugstināt sava meža ražību, bet tā izpilde
jānodrošina un jāstimulē valdībai.
Valsts
uzdevumi meža politikas īstenošanai.
Lai
sasniegtu nacionālajā līmenī meža politikas mērķus, valstij ir jāattīsta sava
darbība šādos galvenajos virzienos:
·
valsts
lomas un pienākumu noteikšana meža nozarē;
·
juridiskās
bāzes nostiprināšanā;
·
valsts
meža dienestu atbalstīšana;
·
mežīpašuma
jautājumu regulēšana;
meža
kvalitatīvās apsaimniekošanas veicināšana: valsts mežu apsaimniekošana un
privātās mežsaimniecības atbalstīšana.
·
mežsaimniecības
finansēšanas sistēmas izstrādāšana;
·
koksnes
apstrādes un pārstrādes veicināšana, apstākļu radīšana koksnes
·
kompleksai
izmantošanai,lai samazinātu neapstrādātās koksnes eksportu;
·
ekoloģisko
ierobežojumu noteikšana, mežu “zaļās sertifikācijas”
·
veicināšana;
·
meža kā
lauku sastāvdaļas sociālās nozīmes paaugstināšana;
·
dziļākas
pārstrādes līmeņa koksnes izstrādājumu eksporta veicināšana;
·
mežzinātnes
un mežizglītības attīstīšana;
·
valsts
meža politikas dažādu problēmu apspriešana plašā sabiedrībā.
VMD reorganizācija.
Patreiz tiek mēģināts reformēt vienu no ienesīgākajām
nozarēm valstī. Reformas programmā tiek paredzēts nodalīt meža uzraudzības un
kontroles funkcijas no meža apsaimniekošanas funkcijām. Projektam nav nopietna
ekonomiska pamatojuma, nav pārdomāta tā realizācijas taktika.
Reforma
paredz Valsts meža apsaimniekošanai izveidot VAS “Latvijas valsts meži” ar
vairākām filiālēm. Šīs akciju sabiedrības dibināšanai valsts jau ir iedalījusi
1 miljonu latu. Nākošgad paredzēts 4 miljonus latu. Turpmākajos gados tā
pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 21.75 miljoniem latu, novirzot katru
gadu 4.35 miljonus latu tīro peļņu, tātad veicot kompānijas pašfinansēšanu ar
peļņu no valsts meža. Projekts paredz arī nodot valsts valdījumā esošo meža fonda
zemi, kuras reģistrācijā paredzēts iztērēt 7 miljoni latu. Pārņemot līdzšinējo
VMD meža resursu pārdošanas funkciju, projektē 2000. gadā jaunizveidotais
uzņēmums nodrošināt sev ieņēmumus 19.5 miljonu latu apmērā, no tā saimnieciskās
darbības uzturēšanai izlietot 12.06 miljonus latu, bet savukārt mežsaimniecībai
novirzīt tikai 1.99 miljonus latu, kas ir ap 10% no kopējām izmaksām.
4. SIA ”RDB” darbības raksturojums
SIA ”RDB”
darbības veids – mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi:
citu pārtikas produktu ražošana: vairumtirdzniecības aģentu darbība:
nelauksaimniecisko starpproduktu, atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecība: pārejā
vairumtirdzniecība: pārējais sauszemes transports: u.c. statūtos paredzētā
darbība.
SIA ”RDB“
galvenais darbības veids ir mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to
saistītie pakalpojumi.
Mežsaimniecība.
Lai
veiktu saimniecisko darbību šajā jomā galvenais uzdevums ir darbs, kas saistīts
ar mežu, cirsmu sagādi. Meži galvenokārt tiek pirkti no privātā sektora. Mežu
privātīpašniekiem nereti rodas problēmas ar savu privātā īpašumā esošo mežu
izstrādāšanu, apsaimniekošanu, realizāciju. Tāpēc viņi izšķiras par mežu
pārdošanu.
Firma
pēc dokumentu noformēšanas sāk darboties šo mežu apsaimniekošanas jomā.
Atbilstoši pēc taksācijas projekta tiek veikta rūpnieciska izstrāde. Tiek
izstrādātas galvenās, kopšanas un sanitārās cirtes. Beidzot meža izstrādi
atbilstoši taksācijas projektam tiek veikta izstrādāto cirsmu apmežošana.
Cirsmu augsnes sagatavošanā, un stādīšanā tiek izmantotas jaunākās Zviedrijā
izstrādātās metodes.
Atsevišķi
cirsmas tiek pirktas VAS “Latvijas meži“ rīkotajās izsolēs.
Kokmateriālu
sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi.
Šinī
jomā firma piedāvā kokmateriālu zāģēšanas, apstrādes pakalpojumus. Firmai
pieder kokmateriālu zāģētava. Zāģētavas darbības veids – tiek iepirkti egles,
priedes zāģbaļķi, kuri tiek pārstrādāti zāģmeteriālos, un realizēti vietējā
tirgū.
Papildus
šiem darbības veidiem tiek piedāvāti transporta pakalpojumi kokmateriālu
pārvadāšanai.
5. Saražotās piedāvājuma produkcijas analīze un to ietekmējošie faktori
Firmas
“U.V.RDB” piedāvājuma analīze 2000. gada 1. pusgads.
Mežsaimniecība.
Šā
gada pirmajā pusgadā firma izstrādāja izsolē nopirktas galvenās cirtes ar kopējo
krāju 8 900 kubikmetri. Krājas sastāvs cirsmās – egle 2 386, priede
2 327, bērzs 2 790, apse 583, melnalksnis 55 kubikmetri.
Lai
izveidotu sagatavotu apaļkoksnes piedāvājumu koksni uzpērkošajām firmām ir
jāizvērtē tirgus situācija konkrētajā laika posmā. Ziemas periodā starp koksni
piedāvājošam firmām veidojas liela konkurence. Ziemas periods skaitās
vislabvēlīgākais laiks priekš koksnes sagatavošanas, gan no klimatiskajiem
apstākļiem, gan no kvalitātes viedokļa. Šajā periodā mēdz veidoties saražotās apaļkoksnes
pārprodukcija, kā rezultātā ievērojami samazinās koksnes cenas. Šādā situācijā
svarīgi ir slēgt koksnes piegādāšanas līgumus, un strādāt ar patstāvīgiem
sadarbības partneriem. Firmas patstāvīgs sadarbības partneris ir
SIA “ARKA”.
Turpretī
pavasara periodā klimatisko laika apstākļu iespaidā cirsmu izstrādē rodas
zināma veida problēmas. Sakarā ar siltāka laika iestāšanos kļūst apgrūtināta
sagatavotās koksnes treilēšana līdz piebraucamajiem ceļiem. Pavasara periodā uz
laiku tiek slēgti koplietošanas ceļi.Visu šo faktoru iespaidā pavasara periodā
saimnieciskā darbība mežsaimniecības jomā kļūst apgrūtināta. Šajā laika periodā
problēmas rada arī koksnes zilēšana un kukaiņu nodarītie bojājumi, tāpēc
lielākā daļa koksni uzpērkošo firmu ievērojami samazina apaļkoku uzpirkšanas
cenas. Šī iemesla dēļ firma šajā laika periodā veic ar meža apsaimniekošanu
saistītos darbus. Šajā periodā apaļkoksnes piedāvājums tiek veidots tikai pēc
speciāliem pasūtījumiem.
Par pamatu konkrēto
cirsmu koksnes sortimenta piedāvājuma veidošanā tiek ņemti pašizmaksas
aprēķini, un SIA “ARKA” apaļkoksnes iepirkuma cenas.
Pašizmaksas
aprēķināšana .
Izsolē
nopirkto cirsmu cena ir ******* Ls.
Cirsmas
zāģēšanas un treilēšanas izcenojums ziemas periodā ir 6 Ls kubikmetrā.
Tātad 8 900*6 = 53 400 Ls
Vidējie
apaļkoksnes transportēšanas izcenojumi līdz uzpirkšanas vietai ir 2 Ls
kubikmetrā. Tātad 8 900*2 = 17 800 Ls
Jāņem
vērā arī neparedzētie izdevumi, kas ziemas periodā var būt saistīti ar ceļu
attīrīšanu no sniega un ceļu kaisīšanu. Vēl papildus izdevumi var rasties
pavasara periodā, kad aktuāla ir koksnes zilēšana, un kukaiņu radītie bojājumi.
Tātad lai izstrādātu šo cirsmu, kopējie izdevumi
sastāda – 72 200 Ls. Šai summai pieskaitot klāt izsolēs samaksātās
summas mēs varam aprēķināt apaļkoksnes 1 kubikmetra pašizmaksu. Konkrētajā
gadījumā tas sastāda 14.23 Ls
SIA “ARKA“ iepirkuma cenas no 10.01.2000
Kokmateriālu nosaukums |
Garums m |
Diametrs cm |
Cena Ls |
Bērza finierkluči
|
2.75
|
20-70
|
16.00
|
Bērza finierkluči
|
3.30
|
20-50
|
16.00
|
Bērza finierkluči
|
4.90
|
20-50
|
17.00
|
Bērza finierkluči
|
5.50
|
20-70
|
17.00
|
Egles sīkbaļķi
|
3.10
|
No 12-16
|
9.00
|
Egles sīkbaļķi
|
4.10
|
No 12-16
|
11.00
|
Egles sīkbaļķi
|
4.10
|
No 17-23
|
17.00
|
Egles sīkbaļķi
|
4.60
|
No 17-23
|
18.00
|
Egles sīkbaļķi
|
4.90
|
No 17-23
|
19.00
|
Egles sīkbaļķi
|
5.20
|
No 12-16
|
11.00
|
Egles sīkbaļķi
|
5.20
|
No 17 un vairāk
|
19.00
|
Egles sīkbaļķi
|
6.10
|
No 17-23
|
20.00
|
Egles baļķi
|
4.90
|
No 24 un vairāk
|
22.00
|
Egles baļķi
|
6.10
|
No 24 un vairāk
|
24.00
|
Priedes sīkbaļķi
|
3.10
|
No 12-16
|
11.00
|
Priedes sīkbaļķi
|
4.90
|
No 17-23
|
16.00
|
Priedes sīkbaļķi
|
6.10
|
No 17-23
|
16.00
|
Priedes baļķi
|
4.90
|
No 24 un vairāk
|
18.00
|
Priedes baļķi
|
6.10
|
No 24 un vairāk
|
20.00
|
Bērza papīrmalka
|
3.00
|
No 7-45
|
7.50
|
Skujkoku papīrmalka
|
3.00
|
No 7-45
|
7.50
|
Apses papīrmalka
|
3.00
|
No 7-45
|
3.00
|
Apses papīrmalka
|
6.00
|
No 7-45
|
3.00
|
Apses sērkociņklučus
|
2.75
|
No 20-50
|
10.00
|
Apses sērkociņklučus
|
3.10
|
No 20-50
|
10.00
|
Apses sērkociņklučus
|
4.10
|
No 20-50
|
10.00
|
Par
pamatu ņemot apaļkoku pašizmaksas cenu, un SIA “ARKA“ apaļkoksnes iepirkuma
cenas, var sagatavot konkrētu piedāvājuma sortimentu. Šinī gadījumā piedāvātais
sortiments izskatās šāds:
6.2
Kokapsrāde
SIA “RDB“ kokapstrādes gatavās produkcijas
piedāvājums ziemas un pavasara periodā veidojas šādi:
Par
pamatu tiek ņemta SIA “ARKA“ pieprasījuma specifikācija.
Zāģmateriālu
specifikācija .
Zāģmērs
|
Apmaksa
|
Cena
|
Suga
|
Janvāris
|
Marts
|
Maijs
|
29*70*1.24
|
26*67*1.24
|
56
|
Egle
|
80
|
50
|
30
|
14*73*1.00
|
12*70*1.00
|
50
|
Egle
|
70
|
20
|
20
|
17*75*0.95
|
15*72*0.95
|
52
|
Egle
|
30
|
20
|
20
|
39*72*1.14
|
36*69*1.14
|
55
|
Egle
|
80
|
50
|
-----
|
75*85*2.40
|
72*82*2.40
|
50
|
Egle
|
120
|
30
|
40
|
16*90*1.00
|
14*88*1.00
|
56
|
Egle
|
60
|
60
|
35
|
73*73*1.50
|
68*68*1.50
|
49
|
Priede
|
100
|
90
|
50
|
93*93*2.70
|
88*88*2.70
|
49
|
Priede
|
100
|
90
|
50
|
37*57*1.80
|
34*54*1.80
|
50
|
Priede
|
80
|
70
|
40
|
75*97*1.74
|
72*94*1.74
|
49
|
Priede
|
60
|
60
|
30
|
47*97*1.65
|
44*92*1.65
|
53
|
Priede
|
120
|
100
|
-----
|
90*90*2.40
|
88*88*2.40
|
58
|
Egle
|
140
|
100
|
60
|
70*70*2.40
|
68*68*2.40
|
59
|
Egle
|
130
|
100
|
60
|
18*90*1.20
|
16*88*1.20
|
58
|
Egle
|
130
|
100
|
80
|
47*50*4.80
|
45*48*4.80
|
60
|
Egle
|
200
|
100
|
80
|
73*73*2.40
|
75*75*2.40
|
59
|
Egle
|
150
|
120
|
50
|
95*95*2.40
|
93*95*2.40
|
58
|
Egle
|
200
|
140
|
100
|
45*98*4.80
|
43*95*4.80
|
60
|
Egle
|
200
|
120
|
100
|
90*90*2.40
|
86*86*2.40
|
53
|
Priede
|
160
|
140
|
80
|
70*70*2.40
|
67*67*2.40
|
53
|
Priede
|
180
|
100
|
80
|
18*90*1.20
|
15*87*1.20
|
52
|
Priede
|
100
|
120
|
60
|
45*73*4.80
|
42*70*4.80
|
54
|
Priede
|
180
|
90
|
50
|
45*98*4.81
|
42*98*4.80
|
51
|
Priede
|
180
|
100
|
70
|
Ražošanas
resursu trūkums šajā laika periodā nav jūtams. Apaļkoku iepirkuma cenas kuras
SIA “RDB” piedāvā saviem piegādātājiem;
Egle
4.8, 5.5, 6.1 – no 18-25 lati kubikmetrā
Priede
4.9, 5.2, 6.1 - no 16-21 lati kubikmetrā.
Vidējais
koksnes izzāģēšanas koeficients šajā laika periodā svārstās no 42% līdz52%.
Tātad vidēji, lai saražotu 1 kubikmetru gatavās produkcijas ir jāsazāģē
2.2 m3 apaļkoksnes. Šādā veidā var aprēķināt 1 m3 gatavās produkcijas
pašizmaksas cenu. 2.22*20=44.4 Ls Klāt pieskaitot ražošanas izdevumus, kas
uz 1 m3 gatavās produkcijas sastāda 7 Ls. Saskaitot šīs summas kopā
iegūst pašizmaksas cenu, kas ir 51.4 Ls. Ņemot vērā pašizmaksas cenu var
sākt veidot konkrētā piedāvājuma sortimentu. Sortiments tiek veidots ar
datorprogrammas palīdzību. Ziemas un pavasara periodā tirgū tiek piedāvāti šādi
izmēri;
1.
90*90*2.40
2.
70*70*2.40
3.
18*90*1.20
4.
47*50*4.80
5.
45*73*4.80
6.
29*70*1.24
7.
45*98*4.80
8.
14*73*1.00
Šajā
laika posmā ir vairākas īpatnības, kuras ir jāņem vērā.
Ziemas
periodā ir liels apaļkoksnes piedāvājums, tāpēc iepirkuma cenas parasti
pazeminās. Šo procesu nosaka gatavās produkcijas lielais piedāvājums, līdz ar
to pazeminās pieprasījums. Līdz ar to pazeminās gatavās produkcijas iepirkuma
cenas. Šajā laika periodā, lai strādātu efektīvi ir jāpalielina ražošanas
apjomi. Tas ir – jācenšas veidot pēc iespējas lielāku apgrozījumu, lai
kompensētu šo cenu starpību .
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru