Floras un Faunas Starptautiski tiesiskā aizsardzība.

 

Referāts Starptautiskajās tiesībās

Floras un Faunas Starptautiski tiesiskā aizsardzība.

Ventspils Augstskolas

Pārvaldības nodaļas

III.kursa studente

Ance Roze

 

Ventspils 2001

Saturs

Ievads........................................................................................................................................ 3

Pieņemtās konvencijas darbības sfēru regulēšanai.................................................................... 4

Nobeigums................................................................................................................................ 7

Izmantotie avoti........................................................................................................................ 8

Ievads

Cilvēce ir daļa no dabas un tās dzīve ir savstarpēji atkarīga no dabas norisēm, kā arī no tās neskartās funkcionēšanas sistēmas, kas nodrošina apkārtējos ar enerģiju un baro tos. Visas planētas vides draudi vērsti tieši uz šīm pamata funkcijām, kas nodrošina visas planētas iedzīvotājiem pašas nepieciešamākās lietas. Tā kā cilvēce daudz slikta darījusi apkārtējās vides piesārņošanai un graušanai, tad arī tagad nākas domāt par to, kā glābt radušos situāciju un, ja iespējam, kaut ko vēl vērts uz labo pusi.

Kopš 196.gada pasaulē notiek dažādas starptautiskas konferences šajos jautājumos, kā arī ir tikuši pieņemti virkne likumu, kas regulē darbības vides  jomā.

Šo konferenču mērķis bija sasniegt to, lai pasaules valstis savas darbības vides aizsargāšanā un tās stāvokļa uzlabošanā neveiktu vienas pašas atsevišķi, bet panāktu valstu apvienošanos ar kopēju mērķi pasargāt vidi no cilvēces kaitnieciskās darbības starptautiskā mērogā, jo galu galā daba mums apkārt it tikai viena, tā nebeidzas beidzoties valsts teritorijai, bet gan mijiedarbojas it visur. Tāpēc jebkurš kaitējums jebkurā vietā, var izraisīt  virkni reakciju, kas tālāk “pa ķēdīti”  tiek nodotas tālāk, tādējādi veicot pāridarījumu visai mūsu pasaules ekosistēmai, tai skaitā arī  pasaules  florai un faunai.

Kaitējums tagadējām un nākamajām paaudzēm no dzīvās dabas izpostīšanas var tikt novērtēts kvantitatīvi, bet tam ir liela nozīme dzīves kvalitātes nodrošināšanai – barības zaudējumi, medicīna, neskarta dzīves sistēma, kā arī pats dabas skaistums. Globālās konvencijas šajā jomā vērstas uz dažādu dzīvnieku  sugu saglabāšanu un pārzināšanu, augu aizsardzību un bioloģisko dažādību, ūdens dzīvesvietu saglabāšanu un dabas mantojuma saglabāšanu. Lielāko kaitējumu florai un faunai nesuši to darbību augļi, kuru mērķi ir attīstīt un pilnveidot sabiedrību, lai sasniegtu vēl augstāku dzīves līmeni kā  jebkad. Veicot dažādus pētījumus un  mēģinot atklāt ko jaunu, apzināti vai nepazināti apdraudētas  dažādas augu un dzīvnieku sugas, no kurām citas ir jau uz izmiršanas robežas. Parastas aktivitātes, kas liekas pašsaprotamas un nekaitīgas, kā, piemēram tirdzniecība, izglītības sasniegumi, var būt viens no pēdējiem pilieniem apdraudēto sugu kausā, tāpēc arī pieņemtas astoņas starptautiskas konvencijas, kuras regulē šo darbību iespējamo kaitējumu.

Pieņemtās konvencijas darbības sfēru regulēšanai.

Lai gan šīs starptautiskās parakstītās konvencijas pieņemtas attiecībā uz kādu konkrētu klasi, sugu vai ar citādu nozīmi, tās ierobežo dažāda veida darbības, kas kaitē dzīvajai dabai.  Dažnedažādu darbību rezultātā, kas vērstas pasaules dzīves līmeņa celšanai, daba cietusi ievērojami, dažreiz pat  pārāk, lai nepaliktu vienaldzīgi. Mēģināšu izdalīt tās sfēras un nozares, ko regulē un ierobežo pieņemtās konvencijas.

Tirdzniecība, nodrošina lielākās sabiedrības vēlmes tiešā vai netiešā nozīmē, arī nodarījusi kaitējumu florai un faunai, arī starptautiskā nozīmē. Starptautiskās organizācijas vides jomā daudz par to spriedušas un lielā daļā starptautisko konvenciju, kas pieņemtas floras un faunas aizsardzībai, skar tieši tirdzniecības jomu. Tas izskaidrojams ar to, ka tirdzniecības nodrošināšanai, kā arī tās veikšanai tiek izmantoti no floras un faunas “piesavināti” materiāli, kā arī  ar pats tirdzniecības process bieži vien kaitē videi. Ir  pieņemta speciāla konvencija tirdzniecības ierobežošanai, bet ir arī konvencijas, kas vērstas uz konkrētu sugu aizsardzību, bet tur pieminēta arī tirdzniecība. 1973.gada pieņemtajā (1975.gadā stājusies spēkā) konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas floras un faunas sugām (Convention on international trade in endareged species of wild fauna and flora (cities) – UNEP) noteikts ar kurām apdraudētajā sugām nedrīkst tirgoties. Arī konvencijas par vaļu medībām (INTERNATIONAL CONVENTION FOR REGULATION OF WHALINHG –IWC), kas pieņemta1946.gadā, bet stājusies spēkā 1948.gadā, pamatmērķis ir ierobežot veļu medības tirdzniecības nolūkos. Tāpat noteikti ierobežojumi putnu aizsardzībai, ūdenskrātuvju mītņu saglabāšanai, savvaļas augu neiznicināšanai. Interesanti, ka konvencijā  par Savvaļas floras un faunas aizsardzībai, kuras mērķis ir nodrošināt floras un faunas palikšanu tās dabiskajā stāvoklī, noteikts, ka tiek ierobežota un kontrolēta tirdzniecība  ar mednieku  trofejām. Tajā pašā konvencijā noteiktas kontroles tiesības savvaļas dabas trofeju izstrādāšanai. Vispār šajā konvencijā pievērsts ekonomikas izmantošanai pasaulē.

Pats interesantākais šķiet tas, ka savvaļas daba jāaizsargā no pašas dabas. Kā piemēram  Konvencijas par augu starptautisko aizsardzību mērķis ir uzturēt un palielināt kooperāciju kontrolējot augu parazītus un augu slimības, kā arī pasargāt no to izplatības nacionālajās robežās. Kā arī pieņemta konvencija savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu pasargāšanai. Tajā pieņemts, ka valsts, kura realizē likumdošanu jebkurā diapazonā uz konkrēto migrējošo sugu vai valsts kuras karogs ir saistošs ārpus  nacionālajām likumdošanas robežām pieņem šo migrējošo sugu, kā arī pievērš īpašu uzmanību tām migrējošajām sugām, kas ir sevišķi apdraudētas vai nu individuāli vai arī kolektīvi, ja nepieciešama pastiprināta uzmanība vai rūpes.

Arī valsts demogrāfiskai politikai ir ievērojama nozīme floras un faunas ietekmēšanai, tāpēc pat pieņemtas konvencijas, kuras aicina valstis plānot demogrāfisko politiku, lai ar tālejošiem mērķiem pasargātu floru un faunu un ļautu tai attīstīties savās dabiskajās norisēs. Kā zināms demogrāfisko politiku plānot ir ļoti, taču starptautisko konferenču ietvaros vides aizsardzības jautājumos ir izteikti ierosinājumi demogrāfiskās politikas plānošanai un nākotnes politikas veidošanai.

Tā kā arī valsts kultūra zināmā mērā ir saistīta ar nacionālo floru un faunu (dažādas tradīcijas un ieradumi ļoti daudzām valstīm radušies pateicoties dabai, tajā augošajiem augiem un dzīvojošiem dzīvniekiem, tad arī kultūras izpausmes katrā valstī un starptautiskajā kultūras attiecībās arī ietekmē floru un faunu. Kā arī jāņem vērā, ka dzīves līmenis valstī lielā mērā nosaka kultūras līmeni valstī, kā arī tās iespējas un uzskatīšanu kaut ko darīt floras un faunas aizsardzībai, tad attīstītākās valstis aicinātas ielikt lielāku artavu vides sakārtošanai atbilstoši to iespējām , kā arī palīdzēt valstīm ar lielākām problēmām gan materiāli, gan teorētiski vides problēmu izprašanai un to svarīguma noteikšanai. Tādā veidā starptautiski visas valstis kopīgiem spēkiem panāks gan floras un faunas aizsardzību, gan tā stāvokļa uzlabošanu.

Izglītībai un zinātnei arī ir sava loma floras un faunas dzīvē. Cilvēces labsajūtas gandarīšanai lielā mērā tiek izmantota flora un fauna (medicīnas nodrošināšanai, kosmētikas līdzekļu izstrādei u.c.), kuru dēļ tā cieš, tāpēc šajās pieņemtajās starptautiskajās konvencijās arī pieminēti visādi darbību ierobežojoši noteikumi, kas neļauj tik plašā mērā tik brīvi rīkoties. Galvenokārt te pieminami tādi paši ierobežojumi, kā citās sfērās, kā piemēram  uz reto sugu aizsargāšanu. Bet ievērojama atšķirība ir tā, ka attiecībā uz zinātni tiek pieļauti vairāki izņēmumi, zinātnes  progresa attīstībai un augstāka sasniegumu iegūšanai. Šie izņēmumi tiek pieļauti, lai uzlabotu stāvokli dažādās sfērās, kā arī, lai, iespējams, atklātu vēl ko nebijušu, bet tajā pašā laikā arī nodrošina to, ka ar šiem iespējamajiem atklājumiem tiks daudz kas iegūts floras un faunas aizsardzības jomā, kā arī panākts daudz kas nekaitīgāks, neitrālāks. Pamatdoma ir tāda, ka daži izņēmumi nevar nodarīt tik lielu kaitējumu, ka cietīs visa flora un fauna.

Arī izglītības labā ir pieņemti izņēmumi, kas ļauj izglītot galvenokārt bērnus un arī visu sabiedrību. Bet galvenā nozīme šajās konvencijās pievērsta jautājumam par izglītošanu (piemēram Starptautiskajā konvencijā par putnu aizsardzību) savvaļas floras un faunas jautājumos gan bērnus, gan visu sabiedrību kopumā, jo nepietiek tikai ar to, ka valsts un valstu savienības darbojas vides sakārtošanas jomā, bet jāsāk jau ar izglītošanu . Jo ātrāk iemācīs sabiedrības locekļiem, ka  savvaļas flora un fauna ir jāaizsargā, kā arī kā to darīt, jo vieglāk būs kopīgiem spēkiem to saglabāt. Tāds ir arī daļu konvenciju mērķis, vērst valsts politiku uz sabiedrības izglītošanu, tādējādi nodrošinot vieglāku darbu nākotnē, kā arī mazāku līdzekļu un spēku  izlietošanu savvaļas floras un faunas aprūpēšanai.

Nobeigums

Šīs astoņas starptautiskās konvencijas būtībā apkopo visus nepieciešamākos pasākumus savvaļas floras un faunas aizsardzībai, kā arī veic ierobežojošos noteikumus. Šie ierobežojumi un paredzamās aktivitātes, radušies tikai valstu nepadomātu un nesaimniecisku darbību rezultātā attiecībā pret floru un faunu. Tā kā šīs konvencijas ir kā seku glābšanas veids, lai ātrāk varētu uzlabot radušos situāciju.

Patīkami, ka konvencijās nav tikai noradīts, kā rīkoties radušajā situācijā, bet gan ar padomāts par to, kas jāveic, lai turpmāk tādas lietas vairs nenotiktu, vai arī ne tik lielā apjomā, ar palīdzīgu roku sniegšanu zinātnes attīstībai, izglītošanas politikas pilnveidošanai, kā arī ar tādu pasākumu īstenošanas palīdzību, kā attīstīto un ne tik attīstīto valstu kopēju darbību starptautiskajā floras un faunas aizsardzībā.

Pamatdoma šīm konvencijām ir radīt  spēcīgu, vienot starptautisku valstu apvienību, kas kopīgiem spēkiem cīnītos savvaļas floras un faunas aizsardzībai un tās stāvokļa uzlabošanai.

Izmantotie avoti

1.      CONVENTION FOR THE PRESERVATION OF FAUNA AND FLORA IN THEIR NATURAL STATE –UN

2.      INTERNATIONAL CONVENTION FOR THE REGULATION OF WHALING –IWC

3.      INTERNATIONAL CONVENTION FOR THE PROTECTION OF BIRDS – FR

4.      INTERNATIONAL PLANT PROTECTION CONVENTION – FAO

5.      CONVENTION ON WETLANDS OH  INTERNATIONAL IMPORTANCE ESPECIALLY AS WATERFOWL HABITAT – UNESCO

6.      CONVENTION OF INTERNATIONAL TRADE IN ENDAGERED SPECIES OF WILD FAUNA AND FLORA (CITIES) –UNEP

7.      CONVENTION ON THE CONSERVATION OF MIGRATORY SPECIES OF WILD ANIMALS (CMS) – UNEP

8.      CONVENTION ON BIOLOGICAL DIVERSITY – UN