Tiesu sistēmas

Līdzīgi kā Latvijā arī Francijā ir 3 pakāpju tiesu sistēma – 1. instances (Mazā un Lielā procesa tribunāli, Asīzu tiesas), apelācijas un kasācijas tiesas, kā arī atsevišķas speciālās tiesas (darbojas gan kā I instances, gan arī apelācijas kārtībā). Tiesu varas un politiskās sistēmas loma Francijā nav tāda kā citās valstīs, piemēram Anglijā vai ASV, tradicionāli to var izskaidrot ar Lielās Franču revolūcijas laika dokumentos manāmo atturību attiecībā uz tiesām un to praksi, uzsvaru vairāk liekot uz likumdošanas vispārīgumu.

Tiesu iekārtu Francijā regulē sadaļa Konstitūcijā “Par tiesu varu”, kas sevī aptver tikai 3 pantus. 1978.gadā pieņemtais “Kodekss par tiesu” sastāv no 9 daļām un tiek uzskatīts par galveno, kas regulē tiesu tiesības valstī.

Tiesneši ir neatceļami, kas savā ziņā darbojas kā tiesas neatkarības garants. Tiesnesim ar likumu ir aizliegts darboties jebkurā citā profesijā vai arī kādā sfērā, par kuru persona var saņemt samaksu, tāpat tiesnesis nedrīkst darboties kā deputāts.

Vispārīgās tiesas

Mazā procesa tribunāls- katrā no Francijas apgabaliem darbojas vismaz viens šāds tribunāls. Lietas izskata viens tiesnesis. Tiesneši tiek iecelti uz 3 gadiem no Lielā procesa tribunāla sastāva. Mazā procesa tribunāls kā  1. un vienīgajā instancē  izskata lietas, kuru prasījums nav lielāks kā 13 tūkstoši franku. Kā 1. instances tiesa tas izskata civillietas, kuru prasījuma summa nav lielāka kā 20 tūkstoši franku. Pirmajā gadījumā ir iespēja iesniegt prasījumu tikai kasācijas tiesā, bet otrajā- iespējama apelācija. Liela daļa lietu mazā procesa tribunālā ir saistītas aizbildniecības strīdiem, īpašuma valdījumu u.t.l.

Mazā procesa tribunālam kā policijas tribunālam piekrīt arī krimināllietas, kuru sastāvā ir krimināli sodāma rīcība, pārkāpums, kā rezultātā var piespriest 2 mēnešu cietumsodu vai sodu 6 tūkstoši franku apmērā. Policijas tribunāla lietas izskata viens tiesnesis no mazā procesa tribunāla.

Latvijā līdzīgi darbojas rajonu un pilsētu tiesas, jo izskata līdzīga rakstura lietas un ir 1. instances tiesas.

Lielā procesa tribunāls- lielākajos Francijas departamentos tādi ir vairāki, bet pamatā katrā apgabalā pa vienam. Izskata praktiski visas lietas, izņemot tās specifiskās, kas ir citu tiesu kompetencē. Piekrīt visas civiltiesiska rakstura lietas, kas saistītas ar laulības slēgšanu/šķiršanu, kā arī risina problēmas saistībā ar adopciju, mantojumu u.t.l. Lielā procesa tribunāla kompetencē ir arī jautājumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, privātīpašuma neaizskaramību, strīdi patentu un preču zīmju  jautājumos, izskata arī strīdus starp kreditoru un maksātnespējīgu personu (bankrots), kā arī lietas, kuru prasījums ir lielāks par 13 tūkstošiem frankiem.

Krimināllietas izskata Lielā procesa tribunāla Labošanas tribunāla ietvaros (tādi pat mēdz būt vairāki vienā departamentā). Procesa vietu, atkarībā no izdarītā nozieguma vietas, apsūdzētā dzīvesvietas vai viņa aizturēšanas vietas, nosaka Valsts padome.

Principā visas lietas izskata koleģiāli, galvenais nosacījums- tiesnešu skaitam ir jābūt nepāra. Taču atsevišķos gadījumos, ja puses piekrīt, civillietas izskata viens tiesnesis.  Liela nozīme ir Lielā procesa tribunāla priekšsēdētājam, kura kompetencē ir visu tiesnešu uzraudzība.

Latvijā līdzīgi darbojas apgabaltiesa, kuras kompetencē ir smagākas satura lietas kā pilsētu vai rajonu tiesām, lietas arī tiek izskatītas koleģiāli- 3 tiesneši. Vienīgā atšķirība tā, ka apgabaltiesa Latvijā darbojas arī kā 2. instances tiesa rajonu un pilsētu tiesu lietām, bet Lielā procesa tribunāls ir tikai 1. instances tiesa.

Asīzu tiesa- izskata nelielu skaitu lietu, bet tomēr šai tiesai ir vislielākā ietekme uz sabiedrību, jo tā veido viedokli par tiesu darbību valstī. Tiesas prestižu nosaka tas, ka tiesas kompetencē ir īpaši smagu krimināllietu izskatīšana, kā arī fakts, ka tās sastāva ir arī tautas pārstāvji, kas sastāda žūriju, līdzīgi kā piesēdētāji. Daudzos gadījumu tiesa var piespriest īpašuma konfiskāciju vai dažādus tiesību ierobežojumus. Asīzu tiesā izskata lietas, kurās par izdarīto pārkāpumu var piespriest cietumsodu virs 5 gadiem. Pārsvarā tās ir lietas par personas neaizskaramību (slepkavības, izvarošanas).

Asīzu tiesas sastāva ietilpst 3 profesionāli tiesneši- priekšsēdētājs un 2 asesori, kas var būs vai nu apelācijas tiesas vai Lielā procesa tribunāla pārstāvji, kā arī 9 no tautas pārstāvēti  piesēdētāji, kas sastāda žūriju. Par piesēdētāju var kļūt jebkurš 23 gadu vecumu sasniedzis pilsonis, kas dzīvo attiecīgajā departamentā un pārzina franču valodu, viņam jābūt spējīgam atbildēt par savu rīcību, proti- psihiski veselam. Par piesēdētāju nevar kļūt persona ar iepriekšēju sodāmību, valdības pārstāvji, deputāti. Piesēdētāju izvēles procesam ir 3 stadijas un tas ir samērā sarežģīts. Tiesnešu un piesēdētāju lēmums tiek paziņots, to nemotivējot, kā arī to nevar apžēlot.

Interesanti, ka Asīzu tiesa netiek sasaukta regulāri. Parasti notiek viens Asīzu tiesas process trijos mēnešos. Šiem procesiem tiek pievērsta īpaši liela masu mediju uzmanība.

Apelācijas tiesas- pēc tradīcijas atrodas tajās departamenta pilsētās, kur agrāk ir bijuši parlamenti, tāpēc tās nav sastopamas apgabalu lielākajās pilsētās. Apelācijas tiesa sastāv no galvenā priekšsēdētāja, priekšsēdētāju palātas un apelācijas tiesas locekļiem. Palātu skaitu un apelācijas tiesu sastāvu nosaka Valsts padome. Apelācijas tiesas tiesnešu skaits var būt atšķirīgs, Parīzē- ap 120 un mazāk. Tiesneši var piedalīties dažādu palātu darbībā. Parastā apelācijas tiesas procesā piedalās 3 tiesneši, īpašā gadījumā, kad izskata spriedumus, ko kasācijas tiesa ir atcēlusi, piedalās 5 tiesneši. Apelācijas tiesa ir 2. instances tiesa attiecībā uz visiem tribunāliem attiecīgajā departamentā. Apelācijas tiesa izskata lietas pēc būtības, kā arī nepieciešamības gadījumā izvirza jaunu spriedumu.

Civillietās iesniedzot 1. instances spriedumu apelācijai, tas tiek apturēts līdz brīdim, kad tiek paziņots apelācijas tiesas lēmums, teorētiski ne ilgāk kā uz 1 mēnesi, bet praksē tas ir no pusotra līdz trim gadiem.

Krimināllietās līdzīgi notiek kā  civillietās, tikai tādos gadījumos spriedumus izskata attiecīgās palātas, kas tiek izveidotas, atbilstoši lietas raksturam.

Latvijā darbojas Augstākā tiesa kā apelācijas instance tikai apgabaltiesas lietām, bet atšķirībā no Francijas, Augstākā tiesa var būt arī 1. instances tiesa.

Kasācijas tiesa- valsts augstākā tiesa, viena visā Francijā. Darbojas kā posms starp likumu un tā pielietošanas procesu. Lai gan to sauc par kasācijas tiesu, tā nedarbojas kā instance, kuras galvenais uzdevums būtu pārbaudīt zemāko tiesu spriedumus, bet tās mērķis ir nodrošināt likumu ievērošanu zemākajās tiesās. Kasācijas tiesa izskata tikai tiesību jautājumus, izpēta nevis pašu lietu, bet gan tiesību normas pielietošanas pareizību.

Kasācijas tiesas sastāvā ir galvenais priekšsēdētājs un 6 priekšsēdētāju palātas, 5 no tām nodarbojas ar civillietām un viena  ar krimināllietām. Ja izskatāmās lietas saturs ir vairāku palātu kompetencē, tad lietu nodod izskatīšanai jauktajā palātā.  

Latvijā kā kasācijas tiesa darbojas Augstākās tiesas Senāts (augstākā tiesu vara), kur lietu skata 3 senatori, nenotiek pats process, jo tiek skatīti tikai iesniegtie dokumenti.

Konfliktu tribunāls- blakus kasācijas tiesai un Valsts padomei (administratīvās likumdošanas augstākais posms) Francijas tiesu sistēmā darbojas arī konfliktu tribunāls. Šis orgāns pastāv saistībā ar divu paralēlu jurisdikciju pastāvēšanu: vispārīgo un administratīvo. Konfliktu tribunāla kompetencē ietilpst divu dažādu iespējamo strīdus situāciju izskatīšana- kompetences konflikta un lēmuma konflikta. Pirmajā gadījumā spriež par to, kurai tiesai piekrīt lieta- vispārējai vai administratīvajai. Otrajā- izskata situācijas, ja katra no jurisdikcijām savā stilā ir izskatījusi lietu un to lēmumi ir pretrunīgi.

Konfliktu tribunāls sastāv no 8 tiesnešiem un 2 vietniekiem. Trīs cilvēkus izvēlas kasācijas tiesa no savu padomnieku vidus un trīs no Valsts padomes. Tradicionāli Konfliktu tribunāla priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrs.

Francijas valsts struktūrā pastāv arī orgāns, ko dēvē par Justīcijas Augsto tiesu. Tai ir veltīta viena no Konstitūcijas sadaļām. Būtībā tā nav tieslietu, bet gan parlamentārs orgāns, kas darbojas gadījumos, kad pie atbildības jāsauc valsts augstākā ranga amatpersonas- prezidentu, ministrus. Piektās republikas laikā Justīcijas Augstā tiesa nav ne reizi darbojusies.

Specializētā jurisdikcija

Līdzās parastajām tiesām Francijā darbojas arī daudz specializēto tiesu, vienas, kuru kompetencē ir civillietas, citas, kuras izskata krimināllietas. Viena no speciālo tiesu īpatnībām krimināllietu jomā ir tā, ka lietas izskatīšanas procesā var piedalīties arī Lielā procesa tribunāla tiesneši. Civillietu tiesas ir autonomākas organizācijā un procesos. Šādās pilsoniskās tiesās  lietas izšķir ne tikai  profesionālie tiesneši, bet arī attiecīgās sociālās vai profesionālās sfēras darbinieki, kurā ir radies strīds. Speciālās tiesas ietilpst Francijas tiesu sistēmā, to patstāvība ir visai ierobežota.

Tirdzniecības tribunāli- sastāv no komersantu ievēlējamiem tiesnešiem- speciālistiem tirdzniecības jautājumos, kuriem jābūt 30 gadu vecumu sasniegušiem un ar minimums 5 gadu pieredzi komercdarbībā. Tirdzniecības tribunālu kompetencē ir 3 veidu strīdi: strīdi, radušies no pienākumiem un darījumiem starp uzņēmējiem, baņķieriem; strīdi starp līgumsabiedrības biedriem; strīdi, kas radušies starp personām, slēdzot tirdzniecības līgumus. Tirdzniecisks darījums likumā saprotams visai šaurā nozīmē.

Tirdzniecības tribunāls darbojās kā 1. un vienīgās institūcijas tiesa, ja prasījuma summa nepārsniedz 13 tūkstošus franku.

Pridomu padomes- vairāk darbojas kā darba un sociālajā sfēra radušos strīdu risinātājas. Īpaši pievēršas darba līgumos un saistības radušos nesaskaņu izšķiršanā. Katra Pridomu padome sastāv no 5 sekcijām, kurās tiek sadalīti padomes locekļi atkarībā no viņu specializācijas. Šajās padomēs nedarbojās profesionāli tiesneši, padomnieki tiek ievēlēt. Lai kļūtu par padomnieku, personai jābūt 25 gadu vecai, jāzina franču valoda, jābūt “Kopējā tirgus” dalībniekam.

Pridomu padomes lēmumu var pārsūdzēt apelācijai, ja prasījuma summa pārsniedz 15 tūkstošus franku.

Sociālās nodrošināšanas komisijas- katru no tām vada attiecīgā departamenta Lielā procesa tribunāla priekšsēdētājs vai arī viņa nozīmēts tiesnesis. Komisijas sastāva ietilpst 2 asesori- viens, kas pārstāv uzņēmējus, otrs, kas darbojas darbinieku interesēs. Atsevišķos gadījumos asesoru skaits pieaug līdz 4. Atšķirībā no Tirdzniecības tribunāliem vai Pridomu padomēm, asesoru komisiju nozīmē Lielā procesa tribunāla priekšsēdētājs uz 5 gadiem.

Sociālās nodrošināšanas komisijas lēmumu var iesniegt apelācijas tiesas sociālajā palātā.

Zemes rentes tribunāli- to sastāvā ir 4 asesori, 2, kas pārstāv nomnieka intereses un 2, kas aizstāv iznomātāja intereses. Tos ievēl uz 5 gadiem. Lai kļūtu izvēlētam par asesoru, jābūt 26 gadus vecam Francijas pilsonim un minimums 5 gadus ir jābūt darba pieredzei kā lauksaimniecības zemju rentniekam. Tribunāls darbojas kā 1. un vienīgā instance lietās, kuru prasījuma summa nepārsniedz 13 tūkstošus franku, ja prasība ir par lielāka par 13 tūkstošiem franku, tad var vērsties apelācijas tiesas sociālajā palātā.

Nepilngadīgo tribunāli- sevī ietver 3 elementus: nepilngadīgo lietu tiesnesi, nepilngadīgo lietu tribunālu un asīzu tiesu nepilngadīgo jautājumos. Nepilngadīgo lietu tiesnesis saskaņā ar likumu izlemj, vai viņš pats var izskatīt lietu vienpersonisku, slēgtā sēdē vai lieta ir jānosūta nepilngadīgo tribunālam. Par izvērtēšanas kritēriju ir nevis likumpārkāpuma smagums, bet gan iespējamais sods par pārkāpumu. Lietās nepilngadīgo tiesnesis ir reizē arī izmeklētājs.

Katrā departamentā darbojas arī vismaz viens nepilngadīgo tribunāls, kas sastāv no 3 cilvēkiem- priekšsēdētāja (parasti tas ir nepilngadīgo lietu tiesnesis) un 2 asesoriem,  kas var būt 30 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi, kas izrādījuši ieinteresētību un kompetenci bērnu audzināšanas jautājumos. Viņus ieceļ Tieslietu ministrs uz 4 gadiem. Visi spriedumi attiecībā uz nepilngadīgo lietām tiek izpildīti nekavējoties, neskatoties uz apžēlošanas procedūru.

Asīzu tiesa izskata lietas, kurās pārkāpēji ir 16-18 gadus veci. Tiesas sastāvā ir 3 profesionāli tiesneši un žūrija, kas sastāv no 9 piesēdētājiem. Par tiesas priekšsēdētāju ir apelācijas tiesas padomnieks, bet pārējie 2 tiesneši ir izvēlēti no attiecīgā apgabala apelācijas tiesas tiesnešu vidus. Asīzu tiesas kompetencē ir lietas, kurās noziegumu ir izdarījuši pilngadīgi, bet viņu sabiedrotie ir bijuši nepilngadīgie.

Izmantotā literatūra:

1.     ”Ārvalstu tiesu sistēma”, Latvijas Policijas akadēmija, Rīga, 1998.,   30-31.lpp.

2.     ”Судебные системы западных государств”, Академия наук СССР, ”Наука”, Москва, 1991.,стр. 160-193.

3.     Решетников Ф.М. ”Правовые системы стран мира”, Юридическая литература, Москва, 1993.,стр. 212-219.

Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes

Krimināltiesisko zinātņu katedra

Referāts Tiesību aizsardzības iestādēs

Tiesu sistēma Francijas republikā

Pilna laika klātienes nodaļas

        1.semestra studente

                                                 Rīga 2000