svētdiena, 2012. gada 18. marts

Pašizmaksas kalkulācija


 

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa









Kursa darbs

Uzņēmējdarbības ekonomikā


Pašizmaksas kalkulācija


 

 

 

 

 

 

 

Darbu izstrādāja: 3. kursa , 3. grupas studente

Inese Lasmane



 


Darbu pieņēma: R. Alsiņa





 








1999.gads
Rīga




Anotācija

Darbs ir izstrādāts priekšmetā ”Uzņēmējdarbības ekonomika” un tā tēma ir pašizmaksas kalkulācijas metodes.
Šajā darbā tiek apskatīts, kas ir pašizmaksa, tās aprēķina metodes un doti konkrēti piemēri pašizmaksas aprēķiniem.
Pašizmaksas aprēķiniem mūsdienu uzņēmējdarbībā ir liela nozīme. Pašizmaksa ir galvenais lielums, kas tiek izmantots cenas noteikšanā. Plānojot ražošanu, uzņēmumam ir svarīgi, par kādu cenu viņš var pārdot savu produkciju, vai tā ir konkurētspējīga tirgū.
Kursa darbs ir izstrādāts latviešu valodā uz 30 lappusēm, satur 11 tabulas un 2 zīmējumus. Darbā izmantoti 5 literatūras avoti.
Kursa darbs ir teorētiski praktisks.





Saturs


Ievads                                                                                        4
1.     Analītiskā daļa                                                                               5
1.1.        Pašizmaksas jēdziens                                              6
1.2.        Pilnās pašizmaksas kalkulācijas metodes                 8
1.2.1.  Pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācijas           9
metode
1.2.2.    Nosacītās vienības kalkulācijas metode      11
1.2.3.    Vispārējo izmaksu pieskaitīšanas               12
  kalkulācijas metode
1.3.  Seguma summas metode jeb mainīgo izmaksu                    19
kalkulācijas metode
1.4                   Pilnās pašizmaksas un seguma summas metožu                     22
kalkulāciju salīdzinājums
2.  Aprēķina daļa                                                                       23
2.1  Uzņēmuma dati                                                                    24
2.2  Pašizmaksas aprēķini ar pilnās pašizmaksas              25
metodi
2.3  Pašizmaksas aprēķins pēc seguma summas                26
metodes
2.4  Pasūtījuma izdevīguma noteikšana                                       27

Nobeigums                                                                                29

Izmantotā literatūras saraksts                                                   30





Ievads


Katras uzņēmējdarbības pamatā ir mērķis nopelnīt. Lai to veiksmīgi izdarītu, ir jāmāk saplānot visus paredzamos ienākumus un izdevumus, kā arī noteikt par kādu cenu uzņēmums ir gatavs pārdot savu saražoto produkciju un vai tā ir konkurētspējīga tirgū.
Lai noteiktu cenu, ir jāzina vienas produkcijas vienības pašizmaksa.
Pašizmaksu var izkalkulēt ar dažādām metodēm un tās atšķiras ar to, kādas izmaksas ieskaita konkrētajā gadījumā.
Pašizmaksas galvenie kalkulācijas uzdevumi ir:
1.     sniegt datus uzņēmējdarbības cenu politikā, t.i.
·        palīdz noteikt izdevīgāko cenu ar maksimāli iespējamo peļņu konkurences apstākļos,
·        palīdz noteikt zemāko pieļaujamo cenu robežu,
·        dod iespēju aprēķināt piedāvājuma cenu konkrētos apstākļos,
·        dod datus par izvēli, vai atsevišķus izstrādājumus ražot vai iepirkt;
2.     sniegt datus pašražotās produkcijas krājumu novērtēšanai gada pārskata bilancē;
3.     sniegt datus ražošanas un noieta plānošanai;
4.     aprēķināt rādītājus izmaksu kontrolei;
Šajā darbā ir parādītas kalkulācijas metodes, veikti aprēķini ar šīm metodēm un parādītas šo metožu atšķirības, kā arī priekšrocības un mīnusi katrai šajai metodei.
















Analītiskā daļa




 

1.1. Pašizmaksas jēdziens


Produkcijas pašizmaksa ir visu izmaksu kopsumma noteikta produkcijas veida ražošanai noteiktā laika periodā.
Produkcijas ražošanas pašizmaksa ir svarīgākais uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs.
Pašizmaksas samazināšana, nekaitējot produkcijas kvalitātei , ir svarīgs nosacījums produkcijas konkurētspējas nodrošināšanā tirgū. Bez tam tas ir avots papildus peļņas iegūšanai. Produkcijas tirgus cena kopumā atbilst produkcijas ražošanas vidējām izmaksām, un novirzes uz vienu vai otru pusi rodas tirgus pieprasījuma vai piedāvājuma ietekmē. Ja uzņēmuma ražošanas izmaksas pārsniedz vidējās nozares izmaksas, tad šis pārsvars netiks kompensēts uz pircēja rēķina. Tas var samazināt uzņēmuma ienākumu. Bet , ja uzņēmums būs spējīgs samazināt ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar citiem radniecīgu produkciju ražojošiem uzņēmumiem, tad tas varēs iegūt papildus ienākumus, vai pazeminot cenu, sekmēt produkcijas noietu. [5., 76. lpp]
Lai sekmīgi organizētu uzņēmējdarbību, ir jāveic darba procesa plānošanu un kontroli, jāizvērtē preču krājumi. Tā veikšanai ir jāzina, kādas ir vienas produkcijas vienības izmaksas. Produkcijas pašizmaksa ir viens no izejas punktiem, lai noteiktu preces cenu.
Produkcijas pašizmaksā ir ietvertas uzņēmējdarbības izmaksas, kas saistītas ar produkcijas ražošanu un tās realizāciju .Pašizmaksas aprēķini neaprobežojas tikai ar pilnās ražošanas pašizmaksas noteikšanu, kas parāda periodā notikušās izmaksas, bet pašizmaksa kalpo arī par pamatu
·        produkcijas cenu veidošanai;
·        peļņas vai atdeves aprēķināšanai;
·        rentabilitātes aprēķināšanai.
Pašizmaksas aprēķinos izmaksu lielāko daļu sastāda tās saucamās pamatizmaksas, šajā gadījumā tiešās izmaksas.
1.     zīmējums

Pamatizmaksas

Tiešās izmaksas










 


Materiāla                                                Darba                             Citas tiešās
izmaksas                                       izmaksas                        izmaksas

[3.,140.lpp.]

Ja firma ražo viena veida produkciju, tad produkta pašizmaksas kalkulācija ir viegli sastādama, bet, ja uzņēmums ražo dažāda veida produkciju, tad izmaksas ir jāsadala pa izmaksu grupām konkrētajam produkta veidam, atsevišķi tiešās un atsevišķi netiešās izmaksas. Ražojot viena veida produkciju, visas izmaksas ir attiecināmas uz šo produktu.
Atkarībā no tā,  ko un kā ražo uzņēmumā, kā arī tas, kā paredzēts izmantot aprēķina rezultātus, tiek sastādītas šāda veida kalkulācijas:
1.     pilnas pašizmaksas kalkulācijas metode;
2.     seguma summas metode jeb mainīgo izmaksu kalkulācijas metode.




1.2. Pilnas pašizmaksas kalkulācijas metode


Pilnas pašizmaksas kalkulācijā produkcijas pašizmaksā tiek ierēķinātas visas ražošanas izmaksas.
Pamatprincipu šādai pašizmaksas kalkulācijai var atspoguļot sekojoši:
Tiešās materiālu izmaksas                 (VC)
+ Tiešās darba algas izmaksas          (VC)
+ Netiešās ražošanas izmaksas                   (VC)
=Ražošanas pašizmaksa
+ Administrācijas izmaksas              (VC + FC)
+ Pārdošanas izmaksas                     (VC + FC)
= Pilnā pašizmaksa
+ Peļņa
+ PVN
= Pārdošanas cena

Tiešās materiāla izmaksas – tās ir tās izmaksas, kas saistītas ar materiāla izlietojuma un darba spēka finansēšanu.
Netiešās jeb vispārējās ražošanas izmaksas – tās ir visas tās izmaksas, kuras nevar pieskaitīt pie tiešā materiālu izlietojuma un darba spēka. Piemēri pie tāda veida izmaksām var būt:
·        materiālu uzglabāšanas izmaksas;
·        netiešo materiālu izmaksas ( palīgmateriāli, iesaiņojums u.c.);
·        netiešās darba alga izmaksas, ieskaitot sociālās izmaksas (algas ceha un ražošanas vadītājiem);
·        ražošanas nodaļu telpu izmaksas;
·        mašīnu un inventāra amortizācija;
·        ražošanas mašīnu remonts un inventāra kapitāla tekošie procenti;
·        elektrības patēriņa izmaksas.[4., 2.lpp.]
Ražošanas uzņēmumā parasti ir daudzas un dažādas nodaļas, kurās ir stipri atšķirīgas izmaksu struktūras. Tāpēc, lai iegūtu vienveidīgākas izmaksu grupas, netiešās izmaksas tiek sadalītas pa dažādām nodaļām. Tā, piemēram, visas izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumā iepirkto un ražošanā izmantoto izejmateriālu un pusfabrikātu uzglabāšanu, tiek reģistrētas kā materiālu uzglabāšanas izmaksas. Netiešo izmaksu lielums tiek noteikts vadoties pēc dažādiem uzņēmuma darbības mērķiem. Kā mērķi var būt:
·        tiešo materiālu patēriņš (materiālu uzglabāšanas izmaksu noteikšanai);
·        darba stundu skaits/ tiešā darba alga;
·        mašīnstundu skaits (piem. remonta un aprūpes izmaksas);
·        pārdotās produkcijas apjoms (piem. piemaksa pie algas par pārdoto preci).
Pārdošanas izmaksas – lielāko daļu no visām pārdošanas  un tirdzniecības izmaksām aizņem mārketinga izmaksas: kā piemēram, reklāma, Produkcijas izplatīšanas izmaksas, pārdošanas un administrācijas izmaksas, ieskaitot arī realizācijas aģentu izmaksas (alga, ceļa izdevumus un uzturēšanās izmaksas). Lielākā daļa pārdošanas un tirdzniecības izmaksas ir patstāvīgas izmaksas, bet var arī pastāvēt arī neliela daļa mainīgo izmaksu. Kā piemēru var minēt piemaksu pie pārdotās preces. Algas uzņēmuma pārdevējiem bieži vien sastāv no divām daļām: no patstāvīgās (pamatalga) un mainīgās daļas (komisijas nauda).
Administrācijas izmaksas – tās sevī iekļauj visas pārējās uzņēmuma netiešās, kas nav pārdošanas izmaksas. Viens no lielākajiem kontiem grāmatvedības pārskatā ir alga uzņēmuma darbiniekiem, kas strādā ekonomikas un administrācijas nodaļās vai citās administratīvās vienībās, un vadībai. Kā administratīvās izmaksas var būt vēl biroju uzturēšanas izmaksas, ieskaitot administratīvo telpu un noliktavu ēku kapitāla tekošos procentus un amortizāciju, komunikācijas izmaksas, honorārus  u.c.
Pielietojot pilnu pašizmaksas metodi, uzņēmums parasti izmanto vienu no šiem sekojošiem kalkulācijas veidiem:
·        pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācija;
·        nosacītās vienības pašizmaksas kalkulācija;
·        vispārējās izmaksu pieskaitīšanas kalkulācija.
Tāpat uzņēmumi var izmantot šo veidu tā saucamos hibrīdus, t.i. apvienojot šos veidus. Kalkulācijas veidu izvēlas, ņemot vērā , kurš sniedz vislabāk nepieciešamo informāciju par izmaksu attiecībām konkrētajā darbībā vai uzņēmumā.


1.2.1. Pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācija


Pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācijā tiek iekļautas visas izmaksas, kas aktuālajā laika periodā tiešā veidā saistās ar ražoto produkcijas daudzumu, t.i. pēc saražotā vienību skaita , vai arī vadoties pēc fakturēto stundu skaita (pakalpojuma uzņēmumos). Visu izmaksu summa tiek dalīta ar saražoto produkcijas daudzumu, kā rezultātā tiek atrastas  vienas vienības vidējās izmaksas:

Vienas produkcijas vienības   =                  Kopējās izmaksas
                   izmaksa                          Kopējais produkcijas daudzums
[3.,4.lpp.]

Pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācija tiek izmantota uzņēmumos, kuros tiek ražota vienveidīga produkcija – piemēram, tikai viens produkcijas veids vai, ja uzņēmumā ir vienveidīgs produkcijas ražošanas process. Tādi uzņēmumi ir pārstrādes uzņēmumi ( kausēšanas ražotnes, spēkstacijas, naftas un gāzes ražotnes). Tie ir arī uzņēmumi, kuri ražo samērā līdzīgu produkciju vienveidīgā ražošanas procesā, vai arī, kas ražo to pašu produkciju ik pēc kāda noteikta laika perioda. Pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulāciju izmanto arī liela daļa pakalpojumu uzņēmumu.
Piemērs.
1997. gadā  tekstiluzņēmums saražoja 750000 metrus uzvalkaudumu. Kopējās gada izmaksas ir Ls 1 500 000 , kas sastāv no sekojošām izmaksām:

Tiešā materiāla izmaksas                                     Ls         400 000
Tiešās darba algas izmaksas                       Ls         550 000
Netiešās ražošanas izmaksas                      Ls         200 000
Ražošanas pašizmaksa                               Ls      1 150 000            
Pārdošanas un administrācijas izmaksas    Ls         350 000
Pilnā  pašizmaksa                                       Ls      1  500 000


Vienas produkcijas vienības vidējā  =                1 500 000     = 2 Ls/m
          pašizmaksa                                       750 000

Pilno ražošanas pašizmaksas kalkulāciju var izstrādāt arī niansētāk, t.i. detalizētāk, piemēram, dažas no uzņēmuma ražošanas izmaksām tiek sadalītas pa dažādām ražošanas nodaļām. Jo detalizētāk tiek pasniegta izmaksu informācija, jo vērtīgāka uzņēmumam ir veiktā kalkulācija. Tā varētu būt informācija par uzņēmuma mainīgajām un fiksētajām izmaksām.
Ražošanas izmaksas par katru metru auduma ir:

          Ražošanas pašizmaksa            =       1 150 000   =  1.53 Ls/m
Kopējais produkcijas daudzums                           750 000

Pārdošanas un administrācijas izmaksas parasti ir pieņemts izteikt kā procentu likmi jeb sadales koeficientu attiecībā pret kopējām ražošanas izmaksām. Šajā piemērā pārdošanas un administrācijas izmaksu sadales koeficients ir:

Pārdošanas un administrācijas izmaksas    =       350 000 *100  =  23%
Ražošanas pašizmaksa                                         1 500 000

Ja šis tekstiluzņēmums pārdod savu produkciju par 3.5 Ls/m, tad peļņa ir 1.5 Ls par katru metru un kopējā gada peļņa pirms nodokļu nomaksāšanas ir 1125000 Ls.


1.2.2. Nosacītās vienības kalkulācijas metode


Tā tiek saukta arī par diferencēto procesa pašizmaksu kalkulāciju. Šo kalkulāciju var pielietot uzņēmumi, kas ražo vairākus produktus, izmantojot tos pašus ražošanas faktorus un ražošanas procesus, bet, kur produkcijas ražošanas faktoru salikums ir atšķirīgs. Ieviešot nosacītās vienības skaitli, dažādo produkciju daudzumi tiek aprēķināti tā, lai dažādos ražojumus varētu izteikt salīdzināmos skaitļos – nosacītās vienībās. Šajā gadījumā nosacītais vienības skaitlis ir 1. Nosacīto vienību summa izsaka visas produkcijas kopējo skaitli, un, dalot kopējās izmaksas ir nosacīto vienību skaitu, mēs iegūstam vidējās izmaksas uz karu nosacīto vienību. Šo skaitli tālāk, reizinot ar kādas noteiktas produkcijas nosacītas vienības skaitli, mēs iegūstam šīs produkcijas vienības izmaksas.[3.,5.lpp.]
Piemērs.
1998. gadā tekstiluzņēmumā tika saražoti 300 000 metri uzvalkauduma un 550000 metri mēbeļauduma. Lai saražotu šīs preces tiek pielietoti tie paši izejmateriāli un ražošanas procesi tiek pielāgoti ar minimālām izmaiņām.
Pēc uzņēmuma aprēķiniem mēbeļauduma  ražošanai ir vajadzīgi 45% no tām pašām izejvielām, kas tiek iekļautas uzvalkauduma izgatavošanai, 50% no tiešā darba spēka un 70% no netiešajām ražošanas izmaksām.
Kopējās izmaksas gadā bija:

Tiešās materiāla izmaksas                                Ls      550 000
Tiešās darba algas izmaksas                                      Ls      600 000
Netiešās ražošanas izmaksas                                     Ls      200 000


 
Ražošanas  pašizmaksa                                    Ls    1         350 000
Pārdošanas un administrācijas izmaksas                   Ls      300 000
Pilnā pašizmaksa                                              Ls    1 650 000

Mums ir doti šādi dažādas produkcijas ražošanas faktoru nosacītās vienības skaitļi:
1. tabula
Izmaksu
veidi
Nosacītās vienības skaitlis
Perioda izmaksas
Uzvalkaudums
Mēbeļaudums
Tiešo materiālu izmaksas
1
0.45
550 000 Ls
Tiešās darba samaksa
1
0.5
600 000 Ls
Netiešās ražošanas izm.
1
0.7
1 350 000 Ls





2. tabula
Aprēķinu tabula
Izmaksu veidi
Nosacītās vienības sk.*prod. apjoms (abiem auduma veidiem)
Nosacīto vienību summa (Ls)
Likme par katru nosacīto vienību (Ls)
Tiešo materiālu izmaksas
1*300 000+0.45*550 000 =
547 500
550 000 = 1.01
547 500
Tiešās darba samaksa 
1*300 000 + 0.5*550 000 =
575 000
600 000 = 1.04
575 000
Netiešās ražošanas izmaksas
1*300 000 + 0.7* 550 000 =
385 000
200 000 = 0.52
385 000

Pārdošanas un administrācijas izmaksu procentu likme attiecībā pret ražošanas izmaksām:

300 000*100%  » 22%
1350 000

Pārstrādes izmaksas par katru produkcijas vienību mēs varam atrast, sareizinot izmaksas par katru nosacīto vienības likmi:
3. tabula
Rādītāji
Uzvalkaudums
Mēbeļaudums
Tiešās materiālu izmaksas
1*1.01=
1.01 Ls
0.45*1.01 =
0.46 Ls
Tiešā darba samaksa
1*1.04 =
1.04 Ls
0.5*1.04 =
0.52 Ls
Netiešās ražošanas izmaksas
1*0.52 =
0.52 Ls
0.7*0.52 =
0.36 Ls
Ražošanas pašizmaksa

2.57 Ls

1.34 Ls
Pārdošanas un administrācijas izmaksas
2.57*0.22
=
0.57 Ls
1.34*0.22 =
0.30 Ls
Pilnā pašizmaksa

3.14 Ls

1.64 Ls


1.2.3. Vispārējo izmaksu pieskaitīšanas kalkulācijas metode


Lielos uzņēmumos, koncernos ir vienota organizācijas un izmaksu struktūra, kurā katra no nodaļām, ražojot dažādo produkciju vai izpildot pasūtījumus, palīdz celt uzņēmuma kopējo vērtību. Materiālu noliktavas nes plānošanas, iepirkšanas un materiālu uzglabāšanas izmaksas, ražošanas nodaļās rodas vesela virkne pārstrādes (ražošanas) izmaksas, attīstības nodaļās izmaksas saistās ar produkcijas uzlabošanu un jaunas produkcijas izveidi, ekonomikas un grāmatvedības nodaļās ir administrācijas izmaksas un tirdzniecības nodaļā rodas mārketinga izmaksas.
Tāpēc, veicot kalkulācijas, vajadzētu sadalīt šīs netiešās izmaksas tā, lai tās varētu norādīt uz kuriem no atsevišķiem ražojumiem vai pasūtījumiem šīs izmaksas attiecas, tādā veidā atspoguļojot reālo netiešo izmaksu patēriņa daļu uz katru no ražojumiem.
Nodaļas vai struktūrvienības, kur rodas izmaksas, tiek sauktas par izmaksu rašanās vietām. Izvietojot netiešās izmaksas pa nodaļām, mēs iegūstam vienveidīgākas izmaksu grupas. Galējais mērķis pie izmaksu aprēķiniem parasti ir izmaksu objekti jeb tie saucamie izmaksu nesēji. Tie ir tie, kas uzņēmumam dod pārdošanas ieņēmumus un līdz ar to tiem vajadzētu arī nest attiecīgās izmaksas.
Vispārējo izmaksu pieskaitīšanas kalkulācija ir tāds aprēķina veids, kas savā kalkulācijas principā ņem vērā atšķirības starp ražošanas un izmaksu struktūrām, un dala starp tiešajām un netiešajām izmaksām.

Izmaksu izvietošanas sadale.

Tiešās izmaksas var piesaistīt pie atsevišķām produkcijas vienībām bez īpašām reģistrēšanās problēmām. Savukārt, netiešās izmaksas (darba vadītāja atalgojums, smēreļļa, apkure, elektrība, amortizācija, administrācijas izmaksas u.t.t.), tās tiek sadalītas pa izmaksu rašanās vietām vadoties pēc izmaksu sadales pamatojuma ,izmantojot vispārējo izmaksu pieskaitījuma likmi. Tās sauc par pieskaitāmām vispārējām izmaksām. Netiešās izmaksas ir jāsadala tā, lai uz katru no atsevišķiem produktiem vai pasūtījumiem var attiecināt to izmaksu daļu, kas atspoguļo to reālo netiešo izmaksu patēriņu. Vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmju (sadales koeficientu) aprēķināšanas metode ir sekojoša:
·        netiešās izmaksas tiek izvietotas pa nodaļām, kurās tās ir radušās;
·        vadoties no nodaļas izmaksu sadales pamatojuma, tiek aprēķināta netiešo izmaksu summa katrā nodaļā, kas ir izteikta vai nu procentos vai arī kā pieskaitāma naudas summa.

Patērētās netiešās izmaksas nodaļā            =  nodaļas sadales koeficients
Izmaksu sadales pamatojums

Izmaksu sadales pamatojums.

Nodaļu uzkrāto izmaksu sadales pamatojumu var izstrādāt liekot pamatā dažādus darbības mērķus. Noteicošais darbības mērķa izvēlē ir tas, kas vislabāk var aprakstīt vai nomērīt resursu patēriņu nodaļās attiecībā pret izmaksu objektu. Izmaksu sadales pamatojumam vajadzētu būt viegli mērāmam, lai produkcijas kalkulācija būtu pēc iespējas precīzāka, Tam vajadzētu būt arī proporcionālam ar izvēlēto darbības mērķi. Mums ir jāatrod tas faktors, kas vada izmaksas konkrētajā nodaļā. Tādi faktori var būt:
Netiešās materiālu izmaksas                      
·        tiešo materiālu patēriņš;
·        kilogramu vai vienību skaits, kas tiek piegādāts un uzglabāts noliktavās;
·        cik reizes periodā ražošanas nodaļām tiek piegādāti materiāli no noliktavas
Netiešās ražošanas izmaksas              
·        cik reizes mašīnas sistēma tiek pārslēgta, lai ražotu produkciju citā kvalitātē vai arī, lai lietotu citas produkcijas ražošanai;
·        izlietotais mašīnstundu skaits ražošanas nodaļā;
·        izlietotais darba stundu skaits ražošanas nodaļā;
·        tiešā darba spēka izmaksas;
·        ražošanas izmaksas;

Netiešās pārdošanas un
administrācijas izmaksas                    
·        iepirkšanas nodaļā izdarīto pasūtījuma skaits;
·        izskatīto rēķinu skaits;
·        gatavo ražojumu nosūtījuma skaits.
[3.,15.lppp.]

Sagādes nodaļa jeb noliktava (materiālu piegāde un uzglabāšana).

Materiālu nodaļā netiešās izmaksas parasti tiek iekalkulētas kā procentu likme no tiešo materiālu patēriņa. Materiālu uzglabāšanas izmaksas parasti ir tās pašas, vai tiek uzglabāti lēti vai dārgi materiāli, tāpēc materiālu vērtība ne vienmēr var kalpot par netiešo izmaksas sadales pamatojumu. Uzņēmums protams ir ieinteresēts atrast to izmaksu sadales pamatojumu, kas varētu netiešo materiālu izmaksas visprecīzāk sadalīt.

Pieskaitāmā procentu likme =  netiešo izmaksu patēriņš nodaļā =
                                               izmaksu sadales pamatojums

materiālu uzglabāšanas izmaksas * 100% 
tiešais materiālu izlietojums

Ražošanas nodaļas

Ražošanas nodaļu netiešās izmaksas parasti tiek aprēķinātas kā izmaksu pieskaitījums, vadoties pēc aktuālās nodaļā patērētās tiešās darba samaksas, darba stundām vai mašīnstundām.
Ja nodaļas aktivitāte balstās uz fiziski padarīto darbu, netiešās izmaksas tiks sadalītas liekot pamatā tiešo darba algu vai darbā pavadītās stundas. Savukārt, automatizētās nodaļās, kā izmaksu sadales pamatojumu, būtu pareizāk lietot patērētās mašīnstundas.

Pārdošanas un administrācijas nodaļas

Pārdošanas un administrācijas izmaksas parasti tiek aprēķinātas kā pieskaitāma procentu likme no ražošanas izmaksām.

Vispārējo izmaksu pieskaitīšanas kalkulācijas modelis.
Šajā modelī ir parādīta pašizmaksas aprēķins uzņēmumā, kurā ir divas ražošanas nodaļas; automatizētā/mehāniskā ražošanas nodaļa un montēšanas nodaļa:
Tiešās materiālu izmaksas
+  Netiešās materiālu uzglabāšanas un piegādes izmaksas, kuras aprēķinātas kā
procentu likme no tiešo materiālu izmaksām.
 = Kopējās materiālu izmaksas

Tiešā darba alga automatizētajā ražošanas nodaļā
+  Netiešās ražošanas izmaksas automatizētajā ražošanas nodaļā, kuras aprēķina
kā pieskaitāmo procenta likmi
Ražošanas pilnās izmaksas

Kopējās materiālu izmaksas ir pamatmateriālu izmaksu un netiešo materiālu uzglabāšanas, piegādes un iepirkšanas izmaksu summa. Tās ir visas tās materiālu izmaksas, kas tiek uzkrātas līdz tam brīdim, kad materiāli tiek nogādāti līdz ražošanas nodaļai.
Pilna pašizmaksas kalkulācija, liekot pamatā vispārējo izmaksu pieskaitīšanas kalkulāciju, līdz ar to ir:
Kopējās materiāla izmaksas
+  Ražošanas netiešās izmaksas
=  Ražošanas pilnās izmaksas
+  Pārdošanas un administrācijas izmaksas, kur pieskaitāmā procentu likme tiek parasti aprēķināta procentos kā pārdošanas un administrācijas izmaksas attiecībā pret ražošanas izmaksām
=  Pilnā ražošanas pašizmaksa
+  Uzcenojums
= Cena bez PVN

Piemērs.
Uzņēmumam bez aušanas ceha ir arī šūšanas cehs un tā galvenais produkcijas pircējs ir lielveikalu tīkls. Šūšanas cehā pārsvarā darbi tiek veikti, izmantojot  fizisku darba spēku. Uzņēmumam papildus vēl ir materiālu uzglabāšanas un piegādes nodaļa, kurā tiek kontrolēti un uzglabāti ienākošie pamatmateriāli. Ceturtā nodaļa ir ražošanas un pārdošanas nodaļa.
Par šo uzņēmumu ir sekojoša izmaksu informācija:

Tiešās materiālu izmaksas                                             1 205 000 Ls
Tiešā darba  alga                                                               980 000
Tiešo izmaksu summa                                                  2 185 000

Vadošā personāla un administrācijas algas                                300 000
Netiešās ražošanas materiālu izmaksas                            200 000
Enerģijas patēriņa izmaksas                                               65 000  
Remonta un uzturēšanās izmaksas                                     80 000
Biroju uzturēšanas izmaksas                                            110 000
Pārdošanas izmaksas                                                        130 000
Īres maksas                                                                       230 000
Amortizācijas izmaksas                                                    350 000
Netiešo izmaksu summa                                                         1 465 000



Uzņēmums izmanto savos aprēķinos vispārējo izmaksu pieskaitīšanas kalkulāciju pēc pilnas pašizmaksas metodes un vēlas veikt reālo pašizmaksas kalkulāciju.
Vispirms ir jāsadala tiešās izmaksas starp uzņēmuma divām ražošanas nodaļām. Pēc tam jāsadala netiešās izmaksas starp uzņēmuma četrām nodaļām.
No grāmatvedības datiem ir zināms, ka:

Tiešā darba samaksa     Ls      370 000      Patērētais mašīnstundu  95 200 st.
aušanas cehā                                                        skaits
Tiešā darba samaksa     Ls      610 000      Patērētais darba stundu 68 500 st.
šūšanas cehā                                                                  skaits
Tiešā darba algas izm.             980 000
          summa


4.     tabula
Netiešo  izmaksu sadalījums pa nodaļām (Ls)

Izmaksu veids
Sagādes nodaļa
Aušanas nodaļa
Šūšanas nodaļa
Pārdošanas un adm. nod.
Izmaksu summa
Netiešā darba samaksa
25 000
85 000
130000
60 000
300 000
Netiešās raž. Mat. Izmaksas
10 000
73 000
55 000
62 000
200 000
Enerģijas patēriņa izmaksas
5 000
30 000
25 000
5 000
65 000
Remonts un uzturēšana
4  000
43 000
31 000
2 000
80 000
Biroju uzturēšana
2 000
4 000
7 000
97 000
110 000
Pārdošanas izmaksas



130 00
130 000
Īres maksas
45 000
65 000
84 000
36 000
230 000
Amortizācija
20 000
167 000
106 000
57 000
350 000
Netiešo izmaksu summa
111 000
467 000
438 000
449 000
1465000



Lai sastādītu pašizmaksas aprēķinu, ir jāaprēķina pieskaitāmās netiešo izmaksu likmes. Uzņēmuma nodaļās ir izveidoti sekojoši izmaksu sadales pamatojumi:[3.,19.-20.lpp]
Sagādes nodaļa:                   Materiālu pieskaitāmās netiešās izmaksas tiek aprēķinātas kā procentu likme attiecībās pret patērēto tiešo materiālu summu.
Aušanas nodaļa:                 Netiešās izmaksas tiek aprēķinātas kā pieskaitāma naudas likme attiecībā pret patērēto mašīnstundu skaitu.
Šūšanas nodaļa:                  Netiešās izmaksas tiek aprēķinātas kā pieskaitāma naudas vērtības likme attiecībā pret patērēto darba stundu skaitu.
Pārdošanas un                    Netiešās izmaksas tiek aprēķinātas kā procentu
admin. nodaļa                        likme attiecībā pret ražošanas izmaksām.
Tālāk mēs šīs izmaksas sagrupējam pēc iepriekšējās metodes:

Tiešās materiālu izmaksas                Ls        2 185 000
+  Netiešās materiālu izmaksas                    111 000
Kopējās materiāla izmaksas                       2 296 000
+  Tiešā darba alga aušanas nodaļā                      370 000
+  Netiešās izmaksas aušanas nodaļā         467 000
Aušanas nodaļas izmaksas                            837 000
Tiešā darba alga šūšanas nodaļā                 610 000
+  Netiešās izmaksas šūšanas nodaļā          438 000
Šūšanas nodaļas izmaksas                         1 048 000 
Pilnā ražošanas pašizmaksa                      4 181 000


Uzņēmumu pieskaitāmās izmaksu likmes tad ir sekojošas:

Sagādes nodaļa:                  111 000  * 100%   =  9,2 %
                                            1 205 000

Aušanas nodaļa:                  467 000  = 4.91Ls/mašīnst.
                                               95 200

Šūšanas nodaļa:                  438 000 = 6.39 Ls/ darba st.
                                            68 500

Pārdošanas/                         449 000  * 100%  » 10.7%
adm. nodaļa                        4 181 000

Viens no uzņēmuma specializācijas veidiem ir mašīnsēdekļu pārvalku šūšana. Pēc atskaitēm ir redzams, ka viena pārvalka komplekta šūšanai nepieciešamā materiāla izmaksas ir 6.16 Ls. Pēc reģistrētā darba stunda saraksta, aušanas nodaļā tiešais laika patēriņš uz viena komplekta auduma saražošanu ir 0.7 stundas un šūšanas nodaļā – 1.5 stundas. Darba samaksa – 0.8 Ls /st.
Vadoties pēc šīs informācijas varam aprēķināt viena komplekta pašizmaksu.

Tiešās materiālu izmaksas                                Ls      6.16
+ 9.2% pieskaitāmās materiālu izmaksas                  Ls      0.57
= Kopējās materiālu izmaksas                          Ls      6.73
Tiešā darba samaksa aušanas nodaļā               Ls      0.56
+  Netiešās izmaksas aušanas nodaļā               Ls      3.43
Tiešā darba samaksa šūšanas nodaļā               Ls      1.20
+  Netiešās izmaksas šūšanas nodaļā               Ls      9.59
=  Kopējās ražošanas izmaksas                        Ls    14.78
Pilnā ražošanas pašizmaksa                                       Ls    21.51
+  Pārdošanas un admin. izmaksas                            Ls      1.58
Pilna pašizmaksa uz vienu vienību                 Ls    23.09

Ņemot vērā vienas produkcijas vienības pašizmaksu, mēs varam orientējoši noteikt cenu. Mums jāņem vērā, ka uzņēmums grib nopelnīt un uzliks uzcenojumu, kā arī cenā ir jāierēķina PVN. Tāpat nosakot cenu, ir jāņem vērā tirgus cena.


1.3. Seguma summas metode jeb mainīgo izmaksu kalkulācijas metode


Pilnās pašizmaksas metodē  rēķinās ar visām produkcijas vai pasūtījuma izmaksām, neskatoties vai tās ir mainīgās vai fiksētās izmaksas.
Seguma summa metodē rēķinās tikai ar mainīgajām izmaksām. Patstāvīgās izmaksas netiek sadalītas pa atsevišķiem produkcijas veidiem vai pasūtījumiem, bet tiek uzskatītas par perioda izmaksām.
Tāpēc pielietojot šo kalkulācijas metodi, nav jāsaskaras ar brīžiem sarežģīto kopējo izmaksu sadalīšanu pa nodaļām un pa atsevišķajiem produkcijas veidiem.
[3.,21.lpp.]
2. zīmējums
Tiešās izmaksas

Izmaksu
objekts
Netiešās mainīgās
izmaksas
Netiešās patstāvīgās izmaksas

Perioda izmaksas
(no ražošanas neatkarīgās,
patstāvīgās izmaksas)

Vispārējo seguma summas kalkulāciju var atspoguļot sekojoši:

Tiešās materiālu izmaksas                                    (VC)
+  Tiešā darba alga                                                        (VC)
+  Netiešās ražošanas izmaksas                                     (VC)
=  Ražošanas minimālās izmaksas                       (VC)
+  Mainīgās pārdošanas izmaksas                        (VC)
+  Mainīgās administrācijas izmaksas                            (VC)
=  Kopējās minimālās izmaksas                                     (VC)
+  Seguma summa
=  Pārdošanas cena

Seguma summa ir centrālais jēdziens seguma summas kalkulācijā. Seguma summa ir starpība starp pārdošanas cenu un kopējām minimālajām izmaksām, un tai ir jāsedz uzņēmuma patstāvīgās izmaksas un peļņa.
Lai labāk izprastu seguma summas jēdzienu, apgriežam iepriekš rakstīto otrādi:
Pārdošanas cena
-  Mainīgās izmaksas
= Seguma summa
-  Patstāvīgās izmaksas
= Peļņa
Seguma summas kalkulācijā vispirms tiek iekalkulētas produkcijas ražošanas vai pasūtījuma mainīgās izmaksas, t.i. produkcijas vai pasūtījuma minimālās izmaksas. Pēc tam, lai iegūtu pārdošanas cenu, tiek pieskaitīta seguma summa.
Lielākā daļa rentabilitātes aprēķinu ir saistīti ar seguma summas metodi. Tas ir tāpēc, ka lielākajai daļai uzņēmumu savas produkcijas cenas ir jānosaka, vadoties pēc esošajām tirgus cenām, kas bieži tiek noteiktas no vadošajiem aktuālās produkcijas ražojošiem uzņēmumiem. Ja pircējs nevēlas maksāt uzņēmumā noteikto produkcijas cenu pēc darba pašizmaksas kalkulācijas noteikto, uzņēmumam vajag izvērtēt produkcijas vai pasūtījuma rentabilitāti ar seguma summas palīdzību.
Uzņēmumam ir jāatrod tā izmaksu robeža, kur seguma summa sedz visas patstāvīgās; patstāvīgās izmaksas uzņēmumā pastāv jebkurā gadījumā, vai uzņēmums ir saņēmis pasūtījumu vai ne. Minimālās izmaksas reprezentē viszemāko cenu, kādu uzņēmums var akceptēt. Cena, kas pārsniedz šo izmaksu līmeni, sāk segt patstāvīgās izmaksas un pēc tam sāk dot peļņu.
Arī seguma summas kalkulācijā var izmantot pieskaitāmo izmaksu kalkulācijas principu, bet veiktie aprēķini dos informāciju tikai par pieskaitāmajām izmaksām, kas sedz mainīgās izmaksas.
Tātad uzņēmumā ražotās produkcijas vai pasūtījuma seguma summa, kurai aktuālajā laika periodā ir jāsedz uzņēmuma patstāvīgās izmaksas un peļņa. Pamatprincips ir parādīts 5.tabulā.
5.     tabula
Seguma summas aprēķina metode.

Izmaksu objekti:
Produkcija vai pasūtījumi
Summa
Ieņēmumi no realizācijas:
·        tiešais materiālu patēriņš
·        tiešā alga
·        netiešās mainīgās izmaksas
l1 + l2 + l3 +…..+ ln  =
}VK1 +  VK2  +…+ VK =

l

VK
Seguma summa
SS1 + SS2 + SS3+…. + SSn =
SS

Patstāvīgās izmaksas      =
Peļņa vai zaudējumi       =
FK
R
[3.,23.lpp.]
 Seguma summas metodi izmanto praktiski visi tirdzniecības uzņēmumi.

1.3.1. Pašizmaksas kalkulācija pēc seguma summas metodes


Seguma summas kalkulācijas metode tiek plaši izmantota ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Tā kā pakalpojumu uzņēmumos lielākā daļa izmaksu ir patstāvīgās izmaksas, pašizmaksas kalkulācija pēc seguma summas metodes šādos uzņēmumos tiek izmantota mazāk. Pašizmaksas kalkulācija pēc seguma summas metodes mēs varam atspoguļot sekojošā piemērā par ražošanas uzņēmumu. Dati par šo uzņēmumu ir šādi:

Tiešā darba samaksa     Ls      370 000      Patērētais mašīnstundu  95 200 st.
aušanas cehā                                                        skaits
Tiešā darba samaksa     Ls      610 000      Patērētais darba stundu 68 500 st.
šūšanas cehā                                                                  skaits
Tiešā darba algas izm.             980 000
          summa
Vadoties no grāmatvedības datiem, netiešās izmaksas tiek sadalītas pa četrām nodaļām un  savukārt netiešās izmaksas ir jāizdala starp mainīgajām un patstāvīgajām izmaksām.
6.     tabula
Izmaksu sadalījums pa nodaļām.

Izmaksu veids
Sagādes nodaļa
Aušanas nodaļa
Šūšanas nodaļa
Pārdošanas un adm. nod.
Izmaksu summa
Netiešo izmaksu summa
111 000
467 000
438 000
449 000
1465000
Mainīgās izmaksas
32 500
126 000
162 000
45 000
365 500
Patstāvīgās izmaksas
78 500
341 000
276 000
404 000
1099500

Šīs izmaksas tālāk grupē, kā parādīts seguma summas kalkulācijas paraugā:
Tiešo materiālu izmaksas                                 `                  Ls  2 185 000
Tiešā darba samaksa aušanas nodaļā                                           370 000
Tiešā darba samaksa šūšanas nodaļā                                           610 000
Netiešās mainīgās ražošanas izmaksas:
Netiešās mainīgās izmaksas materiālu patēriņa izmaksas                   32 500
Netiešās mainīgās izmaksas aušanas nodaļā                             126 000
Netiešās mainīgās izmaksas šūšanas nodaļa                             162 000
Ražošanas minimālās izmaksas                                                 3 485 500
+  Seguma summa                                                                     1 115 000
Uzņēmuma ieņēmumi                                                                          4 600 500
Ja pēc šīs metodes rēķina, ir jāpievērš uzmanību, lai seguma summa būtu lielāka par patstāvīgajām izmaksām.

 

1.4. Pilnās pašizmaksas un seguma summas metožu kalkulāciju salīdzinājums

7.     tabula
Salīdzinājuma tabula

Pilnās pašizmaksas kalkulācijas metode
Seguma summas kalkulācijas metodes
Uzņēmumi, kuri lieto pilnās pašizmaksas kalkulācijas metodi, uzskata, ka kalkulācijā jāietver visas izmaksas, jo, piemēram izmaksas, kas saistītas ar ražošanas iekārtām ir tik pat svarīgas kā mainīgās izmaksas, jo bez šīm izmaksām nebūtu iespējams ražot produkciju, tāpēc šai produkcijai ir jāsedz arī noteikto patstāvīgo izmaksu daļu.
Seguma summas kalkulācijas piekritēji apgalvo, ka perioda patstāvīgās izmaksas ir saistītas ar uzņēmuma kapacitāti un ne ar konkrētās produkcijas vienas vienības izmaksām aktuālajā periodā. Ir uzskats, ka visas patstāvīgās izmaksas ( piem. kapitāla ēku un uzņēmuma izmaksas, apdrošināšana alga vadības personālam utml.) reprezentē izmaksas, kas saistās ar uzņēmuma gatavību ražošanai, un tās pastāv vienalga vai uzņēmums ražo aktuālo produkciju šinī periodā vai vēlāk, tāpēc kalkulācijā tiek ierēķinātas tikai mainīgās izmaksas.

Uzņēmumos parasti ir raksturīgi, ka produkcijas pārdošanas cenas reti kad var noteikt tikai ar pilnās pašizmaksas kalkulāciju vienu pašu. Visnozīmīgākā loma pārdošanas cenas nosacīšanā bieži  ir tirgus un konkurences attiecībā, un, vadoties pēc tā, ir jāveic seguma summas kalkulācija. Tomēr uzņēmumam ir svarīgi, ja tam ir zināšanas arī par pilnās pašizmaksas kalkulāciju. Šī metode ir bieži nepieciešama, lai uzņēmums gūtu vairāk informācijas par uzņēmuma iekšējo situāciju, kā arī, šādas kalkulācijas var labāk izskaidrot ar ražošanu saistīto nevēlamo izmaksu apriti. Pilnas pašizmaksas kalkulācija var arī palīdzēt darbā ar uzņēmuma rentabilitātes uzlabošanu. Krītošās produkcijas cenas parasti piespiež uzņēmumam atrast jaunus un racionālākus aktuālās produkcijas ražošanas veidus.
Tomēr svarīgi ir apzināties, ka uzņēmums nevar pastāvēt ilgi, ja tā seguma summa nesedz fiksētās izmaksas, un vēl daudz par virsu.
Ja uzņēmums, nosakot cenas, vadās tikai pēc pieskaitāmās papildus vienības principa, nezinot, cik nepieciešams, lai segtu kopējo seguma summu, kas segtu izmaksas pilnībā, sekas var būt uzņēmuma slēgšana.













Aprēķinu daļa


2.1. Uzņēmuma dati

Lai novērtētu abas metodes, es izvēlējos datus par a/s Elatron. Uzņēmums  darbojas jau otro gadu un ir specializējies elektronisko sastāvdaļu izstrādāšanā un ražošanā, kas tiek izmantotas temperatūras regulēšanai dzīvojamās telpās. Pašreiz tirgū darbojas vēl divas konkurentu firmas, kas izgatavo līdzīgu produktu.  Uzņēmuma izmaksu dati ir šādi:[5.,8.nodaļa]
Ražošana / pārdošana                                                    18 000 vienības
Tiešās materiālu izmaksas                                             Ls     280 000      
Tiešās darba algas izmaksas ražošanā                                     Ls  1 050 000
Tiešās darba algas izmaksas montāžā                                     Ls     625 000
Netiešās mainīgās ražošanas izmaksas                
Materiālu izmaksas                                                          Ls       25 000
Ražošanas izmaksas                                                        Ls       55 000
Montāžas izmaksas                                                          Ls       24 000
Realizācijas izmaksas                                             Ls       82 300
Administrācijas izmaksas                                                Ls       41 000
Netiešās patstāvīgās izmaksas
Materiālu izmaksas                                                          Ls       15 000
Ražošanas izmaksas                                                        Ls       20 000
Montāžas izmaksas                                                          Ls       16 000
Realizācijas izmaksas                                             Ls     128 700
Administrācijas izmaksas                                                Ls       85 000
Izmantojot šos datus, ir jāaprēķina pašizmaksu pēc pilnās pašizmaksas un seguma summas metodes, kā arī uzņēmums vēlas zināt vai šāds piedāvājums tam ir izdevīgs:
Viens no lielākajiem elektropreču tirgotājiem vēlas izdarīt pasūtījumu par 1800 preču vienībām, t.i. 216 000 Ls. Šis pasūtījums neietekmē esošo ražošanas apjomu. Izmaksas par šīm 1800 vienībām ir:
Tiešās materiālu izmaksas                        Ls  28 000
Stundas darba algas izmaksas ražošanā   Ls         22
Stundas darba algas izmaksas montāžā    Ls         16
Paredzamais ražošanas stundu skaits                 Ls    2 500
Paredzamais montāžas stundu skaits                 Ls    1 500
Darba samaksā ir ietvertas arī sociālās izmaksas.



2.2.  Pašizmaksas aprēķins pēc pilnās pašizmaksas metodes

8.tabula

Pašizmaksas kalkulācija pēc pilnās ražošanas pašizmaksas metodes.

Rādītāji
Summa (Ls)
Aprēķini
Tiešās materiālu izmaksas
Tiešās darba algas izmaksas +(soc.izm.)
Kopā pamatizmaksas
Ražošanas netiešās izmaksas
Realizācijas izmaksas
Administrācijas izmaksas
15.56
93.05
108.61
8.60
11.7
7.00
280 000/18 000
1 675 000/18 000

155 000/18 000
211 000/18 000
126 000/18 000
Pilnā pašizmaksa
Peļņa (10%)
Cena bez PVN
Cena ar PVN
135.91
13.59
149.50
176.41

135.91*0.1

149.5+26.91


Kā redzam cenai, lai segtu visas izmaksas un uzņēmums varētu nopelnīt ir jābūt 176.41 Ls. Kopējā gada peļņa no produkcijas pārdošanas pie 10% uzcenojuma ir: 13.59*18 000= 244 620 Ls.
 Nosakot cenu jāņem vērā arī nozares stāvoklis., konkurējošās firmas. Var gadīties, ka uzņēmumam ir īslaicīgas finansiālas grūtības un tas nevēlas slēgt ražošanu, bet lai turpinātu ražošanu, ir jāzina, kādas ir minimālās izmaksas. Tās var noteikt izmantojot seguma summas jeb mainīgo izmaksu aprēķina metodi.



2.3. Pašizmaksas aprēķins pēc seguma summas metodes

9.tabula
Pašizmaksas kalkulācija pēc seguma summas metodes.

Rādītāji
Summa (Ls)
Aprēķini
Tiešās materiāla izmaksas
Tiešās darba izmaksas ražošanas nod.
Tiešās darba izmaksas montāžas nod.
15.56
58.33
34.72
280 000/18 000
1 050 000/18 000
625 000/18 000
Kopā tiešās izmaksas
108.61

Netiešās mainīgās ražošanas izmaksas:
Netiešās mainīgās materiāla izmaksas
Netiešās mainīgās izmaksas raž. nod.
Netiešās mainīgās izmaksas mon. nod.

1.39
3.06
1.33

25 000/18 000
55 000/18 000
24 000/18 000
Ražošanas minimālās izmaksas
Netiešās mainīgās realizācijas izmaksas
Netiešās mainīgās admin. Izmaksas
144.39
4.57
2.28

82 300/18 000
41 100/18 000
Kopā minimālās izmaksas
+ Seguma summa
Pārdošanas cena (+PVN)
121.24
55.17
176.41


Šajā aprēķinā mēs seguma summu aprēķinājām, ņemot vērā, kādā ir pārdošanas cena pēc pilnās pašizmaksas aprēķina metodes.
Seguma summa = Cena – Minimālās izmaksas uz vienu vienību
Seguma summa = 176.41 – 121.24 = 55.17(Ls)
Šajā gadījumā seguma summā ietilpst gan patstāvīgās izmaksas, gan peļņa, bet ņemot vērā tirgus situāciju, var būt , ka cenai ir jābūt zemākai un seguma summa vairs nenosegs pilnīgi patstāvīgās izmaksas.
Pieņemsim, ka tirgus cena ir 133,84 Ls, tad seguma summa ir:
133.84 – 121.24 = 12.60 Ls
Netiešās patstāvīgās izmaksas uz vienu vienību ir:
(15 000+20 000+16 000+128 000+85 000)/18 000 = 14.6Ls
Tātad mēs redzam, ka seguma summa nespēj nosegt visas patstāvīgās izmaksas, kā arī tajā nav ietverta peļņa.

2.4. Pasūtījuma izdevīguma noteikšana
10. tabula
Izmaksu sadalījums pa izmaksu objektiem.

Rādītāji
Materiāla nodaļa
Ražošanas nodaļa
Montāžas nodaļa
Realizācijas
nodaļa
Administrā-cija
Mainīgās ražošanas izmaksas
25 000
55 000
24 000
82 300
41 100
Patstāvīgās ražošanas izmaksas
15 000
20 000
16 000
128 700
85 000
Kopā
40 000
75 000
40 000
111 000
126 700

Tiešās materiāla izmaksas                                             Ls      280 000
Darba algas ražošanas nodaļā                                              1 050 000
Darba algas montāžas nodaļa                                                  625 000     
Kopējās mainīgās ražošanas izmaksas                               1 955 000
Netiešās mainīgās ražošanas izmaksas:                                  
Netiešās mainīgās materiālu patēriņa izmaksas                       25 000
Netiešās mainīgās izmaksas ražošanas nodaļā                        55 000
Netiešās mainīgās izmaksas montēšanas nodaļā                     24 000
Kopējās ražošanas minimālās izmaksas                             2 059 000
Netiešās mainīgās realizācijas izmaksas:                                 82 300
Netiešās mainīgās administrācijas izmaksas                                     41 100
Kopējās minimālās izmaksas                                              2 182 000
Seguma summa                                                                      993 380
Uzņēmuma ieņēmumi                                                          3 175 380

Lai varētu noteikt, kādas ir netiešās mainīgās izmaksas uz 1800 vienībām, ir jānosaka pieskaitījuma likmes.

Pieskaitījuma likme =  25 000 * 100%  =  8.93%
materiālu izmaksām     280 000

Pieskaitījuma likme  =  55 000 * 100%  =  5.24%
ražošanas nodaļai           1 050 000

Pieskaitījuma likme =  24 000 * 100%  =  3.84%
montāžas nodaļai        625 000

Pieskaitījuma likme =  82 300 * 100%  =  4.00%
realizācijas nodaļai     205 900




Pieskaitījuma likme       =  41 100 * 100%  =  2.00%
administrācijas nodaļai      205 900

11. tabula

Pašizmaksas aprēķins pēc seguma metodes 1800 produkcijas vienībām.


Rādītāji
Summa (Ls)
Aprēķini
Tiešās materiāla izmaksas
Tiešās darba izmaksas ražošanas nod.
Tiešās darba izmaksas montāžas nod.
28 000
55 000
24 000

22*2500
16*1500
Kopā tiešās izmaksas
107 000
28000+5500+24000
Netiešās mainīgās ražošanas izmaksas:
Netiešās mainīgās materiāla izmaksas
Netiešās mainīgās izmaksas raž. nod.
Netiešās mainīgās izmaksas mon. nod.

2500.4
2882.0
921.6

28 000*0.0893
55 000*0.0524
24 000*0.0384
Ražošanas minimālās izmaksas
Netiešās mainīgās realizācijas izmaksas
Netiešās mainīgās admin. Izmaksas
113304
4532.16
2266.08
107000+3710
113 304*0.04
113 304*0.02
Kopā minimālās izmaksas
Seguma summa
Uzņēmuma ieņēmumi
120102
95 898
216 000
113304+4532+2266
216 000 – 120 102

Pēc dotā vairumtirgotājs par šīm 1800 preču vienībām ir ar mieru maksāt 216000 Ls, t.i. 216 000/1800 = 120 Ls/ gabalā.
Pēc aprēķinātā redzam , ka vienas vienības minimālās izmaksas ir:
120102/1800 = 66.72 Ls/gabalā
Jau iepriekš ir aprēķināts, ka patstāvīgās netiešās izmaksas ir: 14.6Ls/uz gb.
Varam aprēķināt, ka peļņai un PVN apmaksāšanai cenā ir paredzēti:
120 – 66.72 – 14.6 = 38.68Ls,
no kuriem 120*0.18 = 21.6 Ls ir PVN, tātad tīrā peļņa uz vienu vienību ir:
38.68 – 21.6 = 17.08 Ls
Tas nozīmē, ka šo piedāvājumu uzņēmumam ir lietderīgi pieņemt.

Nobeigums

 


Veicot aprēķinus ar abām metodēm, mēs redzam, ka katrai no metodei ir savas priekšrocības un tās tiek lietotas konkrētos gadījumos.

Pilnās pašizmaksas kalkulācijas metode ir orientēta uz produkcijas ražošanas sistēmu, bet pakalpojuma sniegšanas sfērai nesniedz orientāciju tirgus komercijā. Šī metode ir vērsta uz pagātni, jo pagājušo periodu izmaksa un peļņa nesniedz informāciju ilgtermiņa stratēģiskai plānošanai.

Ar šo metodi aprēķināto informāciju izmanto šādiem mērķiem:

·  izmaksu un peļņas noteikšanai, lai pieņemtu lēmumu par plānošanu un peļņas kontroli;

·    lai novērstu gatavo un nepabeigto ražojumu krājumus perioda beigās;

·    lai noteiktu cenas.

Kalkulācija tiek izmantota peļņas pārskatiem un finansu grāmatvedībā.

Mainīgās izmaksas jeb seguma summas kalkulācijas metodē rēķinās tikai ar mainīgām izmaksām, tādēļ jāpiegriež vērība, lai seguma summa segtu arī patstāvīgās izmaksas.

Ar seguma summu galvenokārt tiek saistīti rentabilitātes aprēķini. Tas tādēļ, ka lielai daļai uzņēmumu ir jārēķinās ar tirgus cenu, nosakot savas produkcijas cenu. Tādējādi ar seguma summas metodi tiek aprēķināta tā cena, kas segtu mainīgās minimālās izmaksas un ja šī cena pārsniedz šo izmaksu līmeni, tā sāk segt patstāvīgās izmaksas.


 

Izmantotās literatūras saraksts



1.       Alsiņa R.   Lekciju konspekts uzņēmējdarbības ekonomikā. R:  RTU, 1999.- 46 lpp.
2.       Jakubāne J.   Ražošanas un pakalpojumu organizēšana. - R:  RTU,
1999. – 148.lpp.
3.  Hoff K.G.  Lekciju konspekts uzņēmējdarbības ekonomikā.- R:  RTU, 1999. - 28. lpp.
4.  Hoff K.G.   Business Economics. – R: RTU, 1999 – 9 lpp.
5.  Rurāne M.   Ražošana. – R: Turības mācību centrs. 1998. – 125. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru