PAMATLĪDZEKĻI




Biznesa augstskola Turība
grāmatvedības katedra

 










Patstāvīgais studiju darbs

finansu grāmatvedībā
PAMATLĪDZEKĻI”



Pasniedzēja:

Inta Vilciņa

UVII1 kursa studente:

Silvija Romeiko










Rīga 1999.



SATURS


1.  Grāmatvedība un tās uzdevumi....................................... 3. lpp.
2.  Pamatlīdzekļu īss raksturojums....................................... 4. lpp.
3.  Pamatlīdzekļu iegrāmatošana........................................... 4. lpp.
4.      Pamatlīdzekļu nolietojums:
4.1.        Bilances vajadzībām:
4.1.1.  Lineārā metode............................................. 5. lpp.
4.1.2.  Aritmētiski degresīvā metode..................... 5. lpp.
4.1.3.  Ģeometriski degresīvā metode................... 6. lpp.
4.2.        Nodokļu vajadzībām............................................... 6. lpp.
5.      Kapitālās  izmaksas, jeb kapitālremonti.......................... 7. lpp.
6.      Pamatlīdzekļu uzskaites kartes........................................ 7. lpp.
7.      Pamatlīdzekļu pārvērtēšana............................................. 8. lpp.
8.      Pamatlīdzekļu izslēgšana, jeb pārdošana........................ 9. lpp.
9.      Pamatlīdzekļa izveidošana un nepabeigto
celtniecības objektu izdevumi......................................... 10.lpp.
10. Secinājumi........................................................................ 12.lpp.
11. Pielikums:
       1.pielikums...................................................................... 14.lpp.
12. Izmantotās literatūras saraksts........................................ 15.lpp.       
















Grāmatvedība un tās uzdevumi

Grāmatvedība ir katra uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa. Tā parāda visu, kas ir noticis, notiek un varētu  pat teikt, ka arī notiksies ar uzņēmumu tā darbības laikā. Katra uzņēmuma pienākums ir veikt grāmatvedības uzskaiti un sniegt par to informāciju valsts nodokļu dienestam, valsts statistikas pārvaldei, dažos gadījumos arī bankas iestādēm un, ja ir – augstākstāvošai organizācijai. Bet, pirmkārt, šī uzskaite ir vajadzīga pašam uzņēmumam.
Grāmatveža darbs ir ļoti atbildīgs un prasa īpašu rūpību un precizitāti, jo lielā mērā no viņa aprēķiniem, ir atkarīga uzņēmuma darbība.
Likums paredz, ka uzņēmums atkarībā no konkrētiem apstākļiem patstāvīgi izvēlas grāmatvedības uzskaites formas, bet ņemot vērās vispārējos metodiskos principus, kuri pieņemami normatīvajos aktos. Galvenie no šiem aktiem ir LR likumi “Par grāmatvedību” un “Par uzņēmumu gada pārskatiem”
Pašlaik grāmatveža darba atvieglošanai ir izveidotas un ir iegādājamas gan speciālas datorprogrammas, kas ievērojami atvieglo darbu un ietaupa laiku, kā arī dažādas veidlapas. Standarta veidlapas pastāv tikai, sniedzot informāciju valsts institūcijām. Uzņēmējam precīzi jāievēro nepieciešamās informācijas sniegšana par katru uzskaites objektu.
Pamatu pamats grāmatvedībā ir dokuments. Dokumentā jābūt šādiem rekvizītiem:
-         uzņēmuma nosaukums, adrese, reģistrācijas kods (vai personas kods);
-         dokumenta nosaukums un datums;
-         darījuma apraksts un pamatojums;
-         darījuma mērītāji (daudzums, summa…)
-         atbildīgo personu paraksti.
Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem, Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta. Ja iekraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, ir jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam un apstiprinātam ar parakstu. Tāpēc, kā jau minēju, grāmatvedim ir jābūt ne vien zinošam, bet arī rūpīgam un uzmanīgam. Tātad, strādājot ar pareizi noformētiem dokumentiem, grāmatvedis atspoguļo informāciju uzskaites reģistros.






Pamatlīdzekļi

 

Pie pamatlīdzekļu grupas pieder 4 konti:
1210                  Zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi un citi nekustāmā īpašuma objekti;
1220                  Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas;
1230                  Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs;
1240              Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu
                izmaksas;

Pamatlīdzekļi ir materiāli – lietiski ilgtermiņa ieguldījumi, kam lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kas paredzēti, lai tos izmantotu produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai un izīrēšanai, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas un remonta vajadzībām. Tiem nav paredzēti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību.

Pamatlīdzekļu iegrāmatošana

Visi pamatlīdzekļi, kuri atrodas uzņēmuma valdījumā, tiek uzskaitīti, un tas tiek veikts aktīva kontos.
Lai iegrāmatotu pamatlīdzekli, ir jābūt iegādes dokumentam un noteicošais ir, ka iegādātā manta saimnieciskajā darbībā piedalīsies ilgāk par 1 gadu.
Pamatlīdzeklis tiek iegrāmatots uzskaites kartītēs, vai ziņas par to tiek ievadītas datorā.
Pamatlīdzekli iegrāmatojot, ļoti svarīgi ir apzināties, vai samaksātos 18% no pamatlīdzekļa vērtības drīkst atdalīt un uzskatīt par priekšnodokli. Ja drīkst, tad pamatlīdzeklis tiek iegrāmatots šādi:

Piemērs: Apavu rūpnīca nopērk rāvējslēdzēju ražošanas iekārtu par 100 Ls + PVN, samaksājot par pirkumu no bankas konta.

                       D                                           K     

               1220 – 100,00                      2620 – 118,00
               5721 -    18,00
Pamatlīdzekļa vērtība ir 100,00 Ls, no kuras rēķinās nolietojumu, bet 18,00 Ls ir PVN priekšnodoklis.

Ja nav tiesības atdalīt kā priekšnodokli, tad grāmatojums ir šāds:
                       D                                          K
               1220 – 118,00                      2620 – 118,00
Šajā gadījumā pamatlīdzekļa vērtība ir 118,00 Ls, no kuras rēķina nolietojumu.
Pamatlīdzekļu nolietojums

 

Viss, ko izmanto, lieto cilvēks ar laiku nolietojas. Tāpat ir arī ar visām iekārtām, darba galdiem, darbarīkiem utt. – pamatlīdzekļiem, un tiem aprēķina 2 veidu nolietojumu:
1.     nolietojums – BILANCES VAJADZĪBĀM – (īstais, faktiskais),
2.     nolietojums – NODOKĻU VAJADZĪBĀM – (nodokļu deklarācija).
Aprēķinot šo nolietojumu bilances vajadzībām, nolietojuma normu katram pamatlīdzeklim drīkst noteikt uzņēmuma vadītājs, kādu vien viņš vēlas. Lai to noteiktu, ir jāraksta rakstisks rīkojums.
Bilances nolietojumu var aprēķināt pēc 3 dažādām metodēm:

Piemērs:  98.gada februārī mašīnbūves rūpnīca iegādājās durvju ražošanas darba galds par 1200,00 Ls + PVN 18%, par kuru tika samaksāts no skaidrā naudā no kases. Nolietojuma norma ir 4 gadi vai 25%.
                       D                                           K
               1220 – 1200,00                    2610 – 1416,00
               5721 –   216,00
Grāmato nolietojumu un noraksta to izdevumos:
                       D                                           K
               7420 –                                  1290 –
               8610 –                                  7420 –
Arī šeit katra pamatlīdzekļa aprēķinātais nolietojums nav jānoraksta atsevišķi uz peļņas vai zaudējumu kontu, bet tas darāms kopā ar visiem pārējiem 7.grupas kontiem perioda beigās.
Tā jārēķina nolietojums visu derīgās kalpošanas laiku, kamēr neatnāks brīdis (kurš iepriekš būs noteikts) izslēgt pamatlīdzekli, jo amortizē, kamēr to nenoraksta (ne ilgāk). Pēdējais grāmatojums, norakstot pamatlīdzekli, izskatās šādi:
                       D                                           K
               1290 –                                  1 . 2 . –
1.          Lineārā metode. Visos izmaksu periodos vienāda summa nonāk izdevumos.
98.gads          1200,00 * 25 % : 12 = 300,00 (gadā) : 12 * 10 = 25,00 Ls
                       (mēnesī) * 10 = 250,00 Ls
99.gads                                                1200,00 * 25 %  = 300,00 (gadā)
00.gads          1200,00 * 25 %  = 300,00 (gadā)
01.gads          1200,00 * 25 %  = 300,00 (gadā).
02.gads          1200,00 * 25 % : 12 * 2 = 50,00 Ls

2.          Aritmētiski degresīvā metode. Skaita kopā derīgās lietošanas gadus.
               1 + 2 + 3 + 4 = 10
98.gads          1200,00 * 4 (gadi) : 10 (kop.gadi): 12 (mēneši gadā)* 10 =
                       400,00 Ls
99.gads          1200,00 * 3 : 10 = 360,00 Ls
00.gads          1200,00 * 2 : 10 = 240,00 Ls
01.gads          1200,00 * 1 : 10 = 120,00 Ls
02.gads          80,00 Ls

3.          Ģeometriski degresīvā metode. (2 kāršā likme) % x 2.
98.gads          1200,00 * 50% = 600,00 : 12 * 10 = 500,00 Ls
99.gads          1200,00 – 500,00 = 700,00 * 50 % = 350,00 Ls
00.gads          700,00 – 350,00 = 350,00 * 50 % = 175,00 Ls
01.gads          350,00 – 175,00 = 175,00 * 50% = 87,50 Ls
02.gads          87,50 Ls

Nolietojums nodokļu  vajadzībām:

Visiem pamatlīdzekļiem nerēķina. Šo nolietojumu rēķina tikai tiem pamatlīdzekļiem, kuri piedalās saimnieciskajā darbībā (Luksus lietām – NĒ). Šeit visus pamatlīdzekļus iedala 4 kategorijās:
1.        5 % gadā. Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi.
2.     10 % gadā. Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskais aprīkojums, jūras un upju flotes transporta līdzekļi, ostu tehnoloģiskās iekārtas.
3.     25 % gadā. Skaitļošanas iekārtas, informācijas sistēmas un datori.
4.     20 % gadā. Visi pārējie pamatlīdzekļi. Nolietojumu aprēķina visai kategorijai kopumā, pielietojot 2 kāršo likmi pret attiecīgās kategorijas atlikušo vērtību nodokļu vajadzībām, kāda ir uz gada sākumu.
Tikai jāņem vērā:
“+”  jāpieskaita:  1) iegādātu vai izgatavotu pamatlīdzekļu izmaksas,
                           2) kapitālremontu izmaksas.
“–“  jāatņem:       1) pārdota pamatlīdzekļa atlikusī vērtība,
                          2) atlīdzība, kas saņemta par piespiedu kārtā zaudētiem
                                 pamatlīdzekļiem
Drīkst parādīties tikai tie pamatlīdzekļi, kuri piedalās “ražošanā” (neņem dalību saimnieciskajā darbībā). Tas nozīmē, ka finansu grāmatvedībā nolietojums tiek rēķinātas visiem pamatlīdzekļiem, jo tie visi pakāpeniski nolietojas, neatkarīgi no lietošanas mērķa. Šādā veidā aprēķinātais nolietojums tiek iekļauts izdevumos un tātad nosaka peļņu vai zaudējumus pirms nodokļiem.

Piemērs: Uz 1998.gada sākumu 4.kategorijas pamatlīdzekļa atlikusī vērtība nodokļu vajadzībām ir 1000,00 Ls. 98.gada izmaiņas:
1)     “+” iegādāts pamatlīdzeklis par 500,00 Ls
2)     “–“ pārd. pamatlīdzekļa atlikusī vērtība 300,00 Ls.
Tātad vērtība, pret kuru piestādīs dubulto likmi veidosies šādi:
               1000,00 + 500,00 – 300,00 = 200,00 Ls
               200,00 * 40 % = 80,00 Ls

Kapitālās izmaksas, jeb kapitālremonti

kapitālajām izmaksām jāsaprot tādas, kas palielina kalpošanas laiku vai uzlabo pamatlīdzekļa tehnoloģiskos parametrus. Ja pamatlīdzeklis tiek kapitāli atremontēts, tad iztērēto summu piegrāmato klāt pie pamatlīdzekļa vērtības. Līdz kapitālremontu pabeigšanai, nolietojums tiek rēķināts no sākotnējās uzskaites vērtības. Tā kā pēc remonta pabeigšanas uzskaites vērtība palielinās, tad atlikušos mēnešus nolietojumu aprēķina no jauniegūtās vērtības.
Kapitālremontu izmaksas tiek uzskaitītas kontā 1240, ja tās bija ilgstošas, vai kontā 2140, ja tās iesāktas iepriekšējā gadā, bet pabeigtas šogad, vai arī septītajos kontos, kā tekošas izmaksas.

Piemērs: 97.gada martā  mēbeļu rūpnīca iegādājās dēļu zāģēšanas darba galdu par 800,00 Ls + PVN, samaksājot skaidrā naudā no kases. 97.gada nolietojums – lineārā metode – 25%. 97.gada jūnijā, jaudas palielināšanai tā tika kapitāli remontēta par 300,00 Ls.
                       D                                           K
               1220 – 800,00                      2610 – 944,00
               5721 – 144,00

800,00 * 25% : 12 * 8 = 133,33 Ls
800,00 + 300,00 = 1100,00 Ls (uzskaites vērtība ar 01.07)
800,00 * 25% : 12 * 6 = 100,00 Ls (nolietojums līdz kapitālremontam) 1100,00 * 25% : 12 * 6 = 137,50 Ls (nolietojums pēc kapitālremonta)

Pamatlīdzekļu uzskaites kartes

Reģistri ir dažādu formu veidlapas, kas speciāli pielāgotas ekonomiska rakstura vienveidīgas informācijas atspoguļošanai un tās sistemātiskai uzskaitei. Tie ir grāmatas (kases grāmata, galvenā grāmata, pamatlīdzekļu uzskaites grāmata), kartītes (vēlāk sīkāk) un vaļējās lapas.
Viens no reģistra veidiem – kartītes. Tās izraksta grāmatvedis par katru pamatlīdzekli, vai gatavās produkcijas veidu, vai materiālu, vai personas kartīti (personīgais konts) ar aprēķināto algu un ieturējumiem no tās. Kartītes glabā kartotēkā pēc atrašanās vietas, pēc nomenklatūras numuriem, alfabēta kārtībā, u.tml.



Piemērs: (Pamatlīdzekļa kartes aizpildīšana, skat. Pielikumu Nr.1.) SIA “Ādams & partneri” 1997.gada 31.decembrī iegādājās koku zāģējamo darba galdu par 5000 Ls + PVN no bankas konta, kuru uzstādīja koku zāģētavā. Derīgās lietošanas gadi – 5, jeb 60 mēneši, lineārā metode.

                       D                                           K
               1220 – 5000,00                    2620 – 5900,00
               5721 -    900,00

Nolietojums:
98.gads:  5000,00 * 20% = 1000,00 Ls (gadā)
99.gads:  -“- 1000,00 Ls
00.gads:  -“- 1000,00 Ls
01.gads:  -“- 1000,00 Ls
02.gads:  -“- 1000,00 Ls

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana nozīmē, ka uzskaites vērtība tiek palielināta vai samazināta. Pārvērtēšanu veic šādos gadījumos:
1.     LR MK pasludinātos noteikumos. (reti).
2.     Pie uzņēmuma privatizācijas.
3.     Ja pamatlīdzekļa tirgus vērtība ir augstāka par bilances vērtību, tai pieaicināts eksperts drīkst to pārvērtēt.
4.     Nepareizi noteikts pamatlīdzekļu amortizēšanas ilgums.
5.     Pamatlīdzeklis vienreiz ir amortizēts, bet piedalās saimnieciskajā darbībā un tāpēc tiek novērtēts pa jaunam un ņemts uzskaitē.
Nopirkta zeme arī ir pamatlīdzeklis, bet tai nedrīkst aprēķināt nolietojumu un nedrīkst pārvērtēt.

Ja uzņēmuma īpašumā esošo pamatlīdzekļa (grāmatu spiešanas tehnoloģisko iekārtu – 1220) vērtību pārvērtējot palielina:
                       D                                           K
               1220                                     3130 – 100,00
Ja vērtību samazina, tad:
               D                                                  K
               3130                                     1220 – 500,00
Ja konts 3130, ir debetā, summa bilancē jāparāda ar “-“ zīmi. Tas nozīmē, ka pašu kapitāls samazināsies.



Pamatlīdzekļu izslēgšana, jeb pārdošana

Ja pamatlīdzekļa turpmāka izmantošana uzņēmumā nav lietderīga vai nav iespējama, tas jāpārgrāmato no PL sastāva krājumos.
Pamatlīdzekļa pārdošanu grāmato caur ārkārtas kontiem 8310 un 8410. Pārdošanas brīdī ir jāaprēķina uzkrātais nolietojums (bilancei) un atlikusī vērtība. Drīkst pārdot par atlikušo vērtību dārgāk vai lētāk. Ja pamatlīdzekli iegrāmatojot PVN atdalīja kā priekšnodokli, tad cena, par kādu pārdod, tiek aplikta ar PVN.
Ja pamatlīdzekli pārdod lētāk par uzskaites vērtību:
1.     Saistītam uzņēmumam,
2.     Ar uzņēmumu saistītai fiziskai personai (ir ieguldīti līdzekļi pamatkapitālā, tad pārdošanas zaudējumi ir neattaisnoti izdevumi, un sastādot uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju, būs jāpalielina apliekamais ienākums.

Piemērs : Uzņēmumam piederošās atslēgu un slēdžu ražošanas darbagalda vērtība ir 900,00 Ls. Nolietojuma likme – 25%. Lineārā metode. Uz 98.gada 1.janvāri uzkrātais nolietojums – 350,00 Ls. Ražošanas darbagaldu pārdod 99.gada oktobrī par 200,00 Ls + PVN. Ieņēmumi bankā.

900,00 * 25% : 12 * 10 = 187,50 Ls
kopējais uzkrātais nolietojums – 537,50 Ls
atlikusī vērtība pārdošanas brīdī – 362,50 Ls
                       D                                           K
1290                                                                                              1220 – 537,50
8410                                                                                             1220 – 362,50
               2620 – 236,00                      8310 – 200,00
               5721 – 36,00
8610                                                                                             8410 – 362,50
8310                                                                                             8610 – 200,00


8610
D                         K


362,50
200,00
162,50


No šī piemēra ir redzams, ka uzņēmums pārdodot zaudējis 162,50 Ls

Piemērs : Uzņēmumam piederošās atslēgu un slēdžu ražošanas darbagalda vērtība ir 900,00 Ls. Nolietojuma likme – 25%. Lineārā metode. Uz 98.gada 1.janvāri uzkrātais nolietojums – 350,00 Ls. Ražošanas darbagaldu pārdod 99.gada oktobrī par 2000,00 Ls + PVN. Ieņēmumi bankā.

900,00 * 25% : 12 * 10 = 187,50 Ls
kopējais uzkrātais nolietojums – 537,50 Ls
atlikusī vērtība pārdošanas brīdī – 362,50 Ls
                       D                                           K
1290                                                                                              1220 – 537,50
8410                                                                                             1220 – 362,50
               2620 – 2360,00                    8310 – 2000,00
                                                            5721 – 360,00
8610                                     8410 – 362,50
                8310                                    8610 – 2000,00


8610
D                         K


362,50
2000,00

1637,50
No šī piemēra redzams, ka uzņēmums “vinnējis” 1637,50 Ls

Pamatlīdzekļa izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izdevumi

Ja pamatlīdzeklis vēl nav uzstādīts, uzbūvēts, samontēts un tml., tad šo pamatlīdzekļu saistīto izdevumi uzskaite notiek kontā 1240 debetā. Ja cels, montēs, utt.vairākus gadus, tad izmaksas uzkrās konta 2410 debetā.
Kad objektu pabeidz, tiek uzrakstīts nodošanas – pieņemšanas akts, un visa summa, kura sakrājusies konta 1240 D, tiek pārgrāmatota uz attiecīgo pamatlīdzekļa kontu.
Un tikai tad pakāpeniski iztērētā nauda nonāks izdevumos.

Piemērs: Firma, sakarā ar darbības palielināšanu, iegādājās jaunu ēku (nepabeigtu) par 5000,00 Ls, samaksājot no bankas konta, tika piegādāti materiāli celtniecībai par 1000,00 Ls, celtniecībā nodarbināto strādnieku darba algas 2500,00
                       D                                           K
               1240 –                                 2620 – 5000,00
               1240 -                                   5310 – 1000,00
               1240 -                                   7210 – 2500,00

Kad objekts pabeigts, tiek uzrakstīts pieņemšanas - nodošanas akts un visa summa, kura sakrājusies konta 1240 D, tiek pārgrāmatota uz attiecīgo pamatlīdzekļa kontu. Un tikai tad pakāpeniski iztērētā nauda nonāks izdevumos.
                       D                                           K
               1220 -                                  1240 –  8500,00


































Secinājumi


1.             Grāmatvedība ir katra uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa. Tā atspoguļo visu, kas ar uzņēmumu ir noticis, notiek un varētu teikt, ka arī - kas notiks (plānos).
2.             Grāmatvedības pamatu pamats ir dokuments – visa uzņēmuma darbība tiek reģistrēta, iegrāmatota.
3.             Pamatlīdzekļus savā darbībā izmanto uzņēmums, PL ir ikviena iekārta, ēka, inventārs, zeme, utt., un tie ir sadalīti 4 kontos.
4.             Pamatlīdzekļus var: pirkt, pārdot, tie tiek reģistrēti uzskaites kartītēs, tiem ir nolietojums gan bilances, gan nodokļu vajadzībām, tos var remontēt, pārvērtēt, utt.
5.             Rakstot šo darbu, nācās vēlreiz izlasīt to, kas nebija skaidrs vai bija aizmirsies no stundās mācītā. Vārdu sakot, zināšanas tika nostabilizētas. Papildus izlasīju arī par inventāra uzskaiti, zemes nodokli un īpašuma nodokli, jo tie arī pieder pie pamatlīdzekļiem.
6.             Interesanti bija rakstīt šo darbu, jo tādejādi varēju pārbaudīt savas zināšanas par iepriekš apgūto vielu – ko zinu vai ko nezinu.
7.             Ar grāmatvedības pamatiem mēs ikviens saskaramies katru dienu – saņemot naudu un izdodot to. Parasti cilvēki rēķina (arī domās) savus izdevumus un ienākumus, lai zinātu vai plānotu savas finansiālās iespējas.
8.             Es domāju, ka grāmatvedības stundas ir nepieciešamas katram topošajam uzņēmējam, viņam būtu jāzina kaut vai pamati, no kurienes nāk, un kur tiek iztērēta nauda, lai netiktu pārvērtētas uzņēmuma iespējas par augstu vai par zemu.
9.             Grāmatvedības stundās iegūtās zināšanas uzskatu par vērtīgu un nozīmīgu savas izglītības daļu. 2 iepriekšējos gadus Rīgas Komercskolā biju mācījusies grāmatvedības stundas, un tagad novērtēju šīs zināšanas, jo tagad nesagādā problēmas atkārtot iepriekš mācīto.
10.        Uzskatu ka grāmatvedības stundas nostiprina un attīsta cilvēkā tādas īpašības kā precizitāti un rūpību, jo visiem rēķiniem un grāmatojumiem jābūt ir pareiziem un precīziem.
11.        Neapšaubāmi, grāmatvedība arī kā mācību priekšmets, vispusīgi attīsta cilvēka zināšanas, ļauj iepazīties ar grāmatveža darbu un viņa veicamajiem uzdevumiem.
12.        Domāju, ka ļoti efektīvs mācīšanās veids ir dažādu grāmatvedības dokumentu (ieņēmumu, izdevumu orderi, kases grāmatas utt.) aizpildīšana.







































Pielikums
































 

1.pielikums

 


Pamatlīdzekļu uzskaites kartīte









































 







Izmantotās literatūras saraksts


1.     J. Benze. “Finansu grāmatvedība”, zin.redaktors doc D.Vanags. Rīga.
2.     M. Grebenko. “Grāmatvedības uzskaite” (mācību līdzeklis) Pirmā daļa (trešais izdevums). Rīga, 1998.

1 komentārs:

  1. Investīcijas pamatkapitāla no Cityfinances. www.cityfinances.lv

    AtbildētDzēst