NODOKĻU POLITIKA











LLU Ekonomikas fakultātes

Neklātienes 4.kursa studenta

Arņa Laškova kursa darbs
Lauksaimniecības ekonomikā
Matrikulas Nr.9638379
















Pasniedzējs: profesors V.Kozlinskis

20.09.1999.











 

 

NODOKĻU POLITIKA

































SATURA RĀDĪTĀJS




Ievads                                                                                      4.lpp.

1. Maksājamie nodokļi.                                                           6.lpp.

2. Nodokļu veidi.                                                                     7.lpp.

3.Aprēķināto un iemaksāto nodokļu struktūra
lauksaimniecībā 1996.gadā                                                   11.lpp.

4. Subsīdijas                                                                                     12.lpp.

5. Ieņēmumu un izdevumu analīze                                           12.lpp.

Secinājums                                                                              13.lpp.

Izmantotā literatūra                                                                 14.lpp.




















IEVADS.

          Valsts ekonomikas pamatā ir valdošā īpašuma forma, sociālekonomiskās attiecības, ekonomiskie resursi, kā arī ieņēmumi un izdevumi. Lauksaimniecība ir cieši saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Veicot zemes reformu LR apvidos tās rezultātā pirmajā kārtā tika izveidotas 73.9 tūkst. Zemnieku saimniecības un 124.9 tūkst. Piemājas saimniecību. Zemes reformas otro kārtu vadīja likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas tika pieņemts 1992.gada 9.jūlijā. Līdz 1996.gada 1.janvārim zemes komisijas Latvijā bija pieņēmušas 125301 lēmumu par zemes atjaunošanu. Tātad var secināt, ka laukos pamatā pastāv šādas uzņēmējdarbības formas : zemnieku saimniecības, paju sabiedrības, kooperatīvās saimniecības kā arī citas uzņēmējdarbības formas – SIA, IU. Par piemēru minēšu uzņēmējdarbības formas Jelgavas pilsētā un rajonā 1998.gadā.

Uzņēmējdarbības formas Jelgavas pilsētā un rajonā.

Tabula Nr.1
Uzņēmējdarbības veids

Skaits

Valsts uzņēmumi
36
Paju sabiedrības
23
Filiāles
56
Sabiedriskās organizācijas
32
Kooperatīvas sabiedrības
65
Akciju sabiedrības
30
Pašvaldības uzņēmumi
48
Pārējie maksātāji
174
SIA
1222
Individuālie uzņēmumi
911
Zemnieku saimniecības
869
Pavisam kopā:
3466







No kopējā uzņēmējdarbības formu īpatsvara

SIA aizņem                                       35%
IU                                                      23%
Zemnieku saimniecības                     25%
Kooperatīvās sabiedrības                           2%
Paju sabiedrības                                1%
Pārējie maksātāji                               5%
Pašvaldības uzņēmumi                      2%
Akciju sabiedrības                                      2%
Sabiedriskās organizācijas                1%
Valsts uzņēmumi                              2%



Diagramma Nr.1.

          Pēc 1.daigrammas redzam, ka pēc SIA un IU vislielāko īpatsvaru sastāda zemnieku saimniecības, kas liecina par to, ka lauksaimniecība ieņem svarīgu vietu LR tautsaimniecībā, kā arī ir saistīta ar nodokļiem, kā arī nodokļu sistēma ietekmē lauksaimniecību. Tas viss kopumā nosaka un veido valdības politiku. Kā viens no fiskālās politikas aspektiem ir valsts budžets, caur kuru tiek noteikti ienākumi un izdevumi lielākajai sabiedrības daļai. Un kā viens no ieņēmumu veidiem ir nodokļi.





Tātad valsts tautsaimniecības ekonomiskās un sociālās politikas īstenošanai, kā svarīgs aspekts ir valsts nodokļu politika.
          LR 5.saeima 1995.gada februārī pieņēma jaunu likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās 1990.gada pieņemtā līdzīga nosaukuma likuma vietā. tā galvenie mērķi -stimulēt uzkrājumu veidošanos Latvijas tautsaimniecībā un ieguldījumus uzņēmējdarbībā, samazināt nodokļu negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību , veicināt LR integrēšanos Eiropas Savienībā, novērst legālas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas un citi mērķi.
          Kā jau minēju, ekonomikā svarīgu vietu ieņem arī lauksaimniecība. Tā pirmkārt ir saistīta ar pārējām tautsaimniecības nozarēm – tā dod izejvielas, ražo pārtiku. Lauksaimniecību atšķirībā no citām tautsaimniecības nozarēm raksturo vairākas īpatnības:
1.     Ražošanas priekšmeti un ražošanas līdzekļi ir dzīvas būtnes – augsne, augi, dzīvnieki, izņemot - ēkas, būves, mašīnas.
2.     Zeme – tā ir darba līdzeklis, gan darba priekšmets.
3.     Apgrozāmo līdzekļu lēna aprite – ražošanai raksturīga sezonalitāte, darba un ražošanas procesa nesakritība (nepieciešams ieguldīt vairāk investīciju – nepieciešams vairāk kapitāla).
4.     Lauksaimniecībā saražotā produkcija pārvēršas jaunos ražošanas līdzekļos.
5.     Klimatisko un metereoloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu.
6.     Ekonomikas un dabas likumu saistība. Lauksaimniekam nepieciešamas zināšanas, lai orientētos ekonomikas un dabas likumos.
No šīm īpatnībām var secināt, ka lauksaimniecība ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un tā ieņem arī savu vietu ekonomikā.

1.MAKSĀJAMIE NODOKĻI.
LR noteikti šādi valsts nodokļi:
1.     Uzņēmuma ienākuma nodoklis.
2.     Iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
3.     Nekustamā īpašuma nodoklis.
4.     Pievienotās vērtības nodoklis.
5.     Akcīzes nodoklis.
6.     Dabas resursu nodoklis.
7.     Sociālās apdrošināšanas iemaksas.
8.     Muitas nodoklis.
Nodokļus tālāk apskatīšu no lauksaimniecības viedokļa.

2. NODOKĻU VEIDI.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis.

          Uzņēmuma ienākuma nodokļa likme ir 25 %.Uzņēmuma ienākuma nodokli maksā tie uzņēmumi un uzņēmējdarbības, kuru ieņēmumi taksācijas periodā , tas ir gada laikā sasniedz Ls 45000. Arī zemnieku saimniecībām, kuru gada ieņēmumi sasniedz Ls 45000 ir jāreģistrējas kā uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājam. Tām zemnieku saimniecībām, kuru ienākumi gadā nepārsniedz Ls 45000 ir tiesības izvēlēties kļūt par uzņēmuma nodokļa maksātājām vai iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātājām.
          Lauksaimniecības uzņēmumiem pastāv iespēja saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, tas ir samazināt aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli.
Uzņēmuma ienākuma nodoklī pastāv šādas nodokļa atlaides:
1.     Ls 10 uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Lai saņemtu šo nodokļa atlaidi jābūt pagasta apstiprinātai izziņai par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un zemes plānam.
2.     20 % atlaide kā mazam uzņēmumam.
No šīm divām atlaidēm var piemērot tikai vienu nodokļu atlaidi. Tātad lauksaimniecības uzņēmumam būtu jāizvēlas, kura no šīm nodokļu atlaidēm būtu piemērotāka.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

          Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir noteikta vienota 25 %. Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem var reģistrēties tās zemnieku saimniecības, kuru ieņēmumi gada laikā nepārsniedz Ls 45000 .
Būtiski ir divi nosacījumi.
Ja zemnieku saimniecībām ir tikai lauksaimnieciskā ražošana, tas ir, papildus netiek veikts vēl kāds darbības veids kā tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana vai mežizstrāde, tad par saimniecisko gadu piemērojas nodokļa atvieglojums Ls 3000. Tas ir par gūto gadu samazina apliekamo ienākumu par Ls 3000 . Tas varētu būt nozīmīgs nodokļu atvieglojums mazām zemnieku saimniecībām, kā arī tām zemnieku saimniecībām, kuras nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko ražošanu.
Tām zemnieku saimniecībām, kurām bez lauksaimniecības vēl ir papildus nodarbošanās, nevar piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu Ls 3000. Tā piemēram, uz 01.01.98.gadu. Jelgavas rajona Sesavas pagastā no 73 reģistrētajām zemnieku saimniecībām, 71 zemnieku saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, bet divas vēl bez lauksaimnieciskās ražošanas nodarbojas ar tirdzniecību. Tas nozīmē, ka šīm zemnieku saimniecībām jāved atsevišķi ieņēmumu – izdevumu uzskaite par atsevišķiem darbības veidiem, lai piemērotu nodokļu atvieglojumu. Tām zemnieku saimniecībām, kuras neved atsevišķu ieņēmumu – izdevumu uzskaiti nevar piemērot šādu nodokļu atvieglojumu.

Nekustamā īpašuma nodoklis.

          Līdz 1997.gada beigām spēkā ir likums “Par īpašuma nodokli”, kurā teikts, ka īpašums, kurš tiks izmantots lauksaimnieciskā ražošanā ar nodokli netiek aplikts. Ar 2001.gada 1.janvāri stājas spēkā likums ”Par nekustamā īpašuma nodokli”.
Pievienotās vērtības nodoklis.

          PVN likums pieņemts 1995.gada 01.05. Ar 1998.gada 01.01. ir stājušies spēkā grozījumi likumā par PVN.
          Pievienotās vērtības nodokļa likme ir 18 %.
          ar PVN apliekamie darījumi ir:
          1. Preču piegāde;
          2. Pakalpojumu sniegšana;
          3. Preču imports;
          4. Pašpatēriņš.
          Ar nodokli apliekamā persona ir fiziska vai juridiska persona un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji, kas veic minētos darījumus un ir reģistrēti ,kā PVN maksātāji vai tiem bija jāreģistrējas kā PVN maksātājiem. Tātad šis likums arī attiecas uz zemnieku saimniecībām:
          1. Zemnieku saimniecības, kurām ar nodokli apliekamo darījumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir Ls 30000, nepieciešams 30 dienu laikā reģistrēties par PVN maksātājām.
          2. Zemnieku saimniecībām, kurām iepriekšējo 12 mēnešu laikā apliekamo darījumu vērtība svārstās no Ls 10000 līdz Ls 30000 ir tiesības nereģistrēties par PVN maksātājām pie šādiem nosacījumiem:
·         ja ar nodokli apliekamo darījumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pašu ražotā produkcija un sastāda 90 % no lauksaimnieciskās ražošanas;
·        apliekamā darījumu vērtība nepārsniedz Ls 30000.
          PVN var apskatīt saimniecības, kuras nav reģistrējušās kā PVN maksātājas, nododot pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, ir tiesības saņemt pievienotās vērtības nodokļa kompensāciju 12 % apmērā. Tā piemēram, uz 01.01.98. no Jelgavas rajona Sesavas pagasta 73 zemnieku saimniecībām 13 ir reģistrējušās par PVN maksātājām.

Tabula Nr.2.
Nosaukums
Skaits
Zemnieku saimniecību skaits tsk.:
73
PVN maksātājas
13
Nav reģistrējušās par PVN maksātājām
60



Diagramma Nr.2

          No kopējā skaita PVN maksātāju īpatsvars ir 18%. Zemnieku saimniecības , kuras nav reģistrējušās par PVN maksātājām 82%. No pozitīvās puses ir tāds moments, ka zemnieku saimniecības, kuras reģistrējušās par PVN maksātājām ievedot pamatlīdzekļus pāri LR robežai tiek atbrīvotas no maksājumiem uz muitas, tas ir, saņem nodokļu atvieglojumu, ja ievestie pamatlīdzekļi nekonkurē ar LR ražotajiem pamatlīdzekļiem. Taču problēmas rada pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem noteiktais termiņš. Līdz likuma par PVN izmaiņām, kuras stājās spēkā, bija noteikts viens nomaksas termiņš, ne vēlāk kā 15 dienas pēc taksācijas perioda beigām. Tagad sakarā ar izmaiņām, kuras stājušās spēkā 01.01.98. zemnieku saimniecības uz iesniegumu pamata var mainīt PVN atskaišu iesniegšanas termiņu un nomaksas termiņu , tas ir , ne vēlāk kā 25 dienas pēc taksācijas perioda beigām. Tā kā lielākā daļa realizācijas parādās rudens mēnešos un lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi ne vienmēr norēķinās uzreiz par nodoto produkciju, zemnieku saimniecībām nav brīvu apgrozāmo līdzekļu, līdz ar to radot problēmas par norēķiniem ar budžetu.


Akcīzes nodoklis.

          Ar 13.05.97. stājās spēkā LR MK noteikumi, kuros noteikts, ka par lauksaimniecībā izmantojamo zemi tiek noteikta akcīzes nodokļa kompensācija Ls 0,08 par katru litru dīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas atmaksas norma uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir 120 litri. Ar 01.01.98. ir noteikta akcīzes nodokļa kompensācija Ls 0,10 par litru dīzeļdegvielas. Pēc attaisnojošu dokumentu iesniegšanas akcīzes nodokļa atmaksa notiek 2 nedēļu laikā.
          Ar 17.03.98. stājas spēkā jaunie noteikumi “Kārtība kādā lauksaimniecības produkcija ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem”, kuros 1.un 2.punktos ir norādīts, ka akcīzes nodoklis tiek atmaksāts par izlietoto dīzeļdegvielu .’ Tiesības iesniegt dokumentus dīzeļdegvielas atmaksai ir ne tikai juridiskām personām, bet arī fiziskām personām. 1997. gadā salīdzinot ar 1996.gadu pēc nepublicētiem datiem ir palielinājies to fizisko personu skaits, kuras bija iesniegušas dokumentus uz akcīzes nodokļa atmaksu.
Tā piemēram, salīdzinot Jelgavas rajona Sesavas pagasta 1997.gadu ar 1996.gadu:
1. 1996.gadā fizisko personu skaits, kuras iesniegušas dokumentus uz dīzeļdegvielas atmaksu - 2, bet 1997.gāda -14. Var secināt, ka 1997.gadā ir palielinājusies 7 reizes to fizisko personu skaits, kas ir iesniegušas dokumentus uz akcīzes nodokļa atmaksu salīdzinot ar 1996.gadu.

Sociālais nodoklis.

          1997.gadā pastāv vienotā sociālā nodokļa likme 37 %. Tas ir 9 % maksā darba ņēmējs, 28 % maksā darba devējs. 1997.gadā zemnieku saimniecības kas skaitās vēl kā pašnodarbinātas personas. Taču ar 1998.gada 1.janvāri stājas spēkā likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kur 2.punktā ir noteikts, ka zemnieku saimniecības skaitās  kā darba ņēmējas. Taču lielai daļai zemnieku saimniecību nav brīvo apgrozāmo līdzekļu, lai noteiktu sev minimālo darba algu un veiktu sociālās apdrošināšanas maksājumus. Ar 1998.gada 1.janvāri mainās arī sociālā nodokļa likme, tā ir 37,09 %.





3. APRĒĶINĀTO UN IEMAKSĀTO NODOĻU STRUKTŪRA LAUKSAIMNIECĪBĀ 1996.GADĀ.

Tabula Nr.3.
Nodokļu veids
%
Sociālais nodoklis
41,61
Ienākuma nodoklis
20,96
PVN
26,26
UIN
3,53
Īpašuma nodoklis
0,42
Dabas resursu nodoklis
0,10



Diagramma Nr.3

          Kā redzam, no aprēķinātajiem nodokļiem vislielākais īpatsvars ir sociālajam nodoklim. Tas izskaidrojams ar to, ka lielākā daļa zemnieku saimniecībās 1996.gadā skaitījās kā pašnodarbinātās personas, tas ir, maksāja sociālo nodokli par sevi un saviem ģimenes locekļiem, līdz ar to iegūstot tiesības uz valsts pensiju, slimības, maternitātes un citiem valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem.
          Kā nākošo aiz sociālā nodokļa var minēt PVN - 26,26 % , un tad iedzīvotāju ienākuma nodokli 20,96 %. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpatsvaru 20,96 % no kopējā aprēķinātā un iemaksātā nodokļu īpatsvara var izskaidrot ar to, ka lielākā daļa zemnieku saimniecību ir reģistrējušās kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas. Par piemēru var minēt Jelgavas rajona Sesavas pagastu - uz 01.01.98. gadu no 73 reģistrētām zemnieku saimniecībām, 70 ir reģistrējušās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājām un 3 reģistrējušās par UIN nodokļa maksātājām.
          No kopējā aprēķinātā un iemaksātā nodokļu īpatsvara nelielu daļu aizņem īpašuma nodoklis. Nelielais īpatsvars izskaidrojams ar to, ka īpašuma nodoklis no lauksaimniecībā izmantojamā īpašuma nav jāmaksā..
          Dabas resursu nodokļu īpatsvars ir pavisam mazs.

4. SUBSĪDIJAS.

          Liela nozīme ir lauksaimniecības uzņēmumu kreditēšanai, investīcijām un subsīdijām.
          Pēdējā laikā, lai piešķirtu kredītus Latvijai privātā sektora lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu attīstībai, iesaistās arī pārstrādes uzņēmumi (labības, piena un gaļās pārstrādes uzņēmumi, cukurfabrikas, kā piemēram, A/S “Jelgavas cukurfabrika”. Pēc statistikas datiem līdz 1997.gada sākumam komercbankas bija izsniegušas kredītus aptuveni 260 miljonu latu apmērā, no tiem 10% ir saņēmuši lauksaimnieki. Pēc Zemkopības Ministrijas gada pārskata ziņoju par 1998.gada LR no 40000 darbojošām zemnieku saimniecībām 3000 ir ņēmušas aizdevumus, no kopējā īpatsvara tas ir 8%, tas ir niecīgs skaitlis, to varētu izskaidrot ar to , ka zemnieki baidās ņemt kredītu, ņemot kredītu jāsastāda biznesa plāns, jāzina vai spēs to atmaksāt, kā arī , vai spēs atmaksāt kredīta procentus.
          Subsīdijas tiek piešķirtas iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas produkcijas ražošanai, ciltsdarbam, šķirnes sēklkopībai, kultūrvides aizsardzībai. tā piemēram, 1998.gadā subsīdijas tika piešķirtas 4,02 Ls miljonu apmērā.

5.IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU ANALĪZE VIDĒJĀS LAUKU IEDZĪVOTĀJU SAIMNIECĪBĀS.

          Pēc VSK datiem 1998.gadā kopumā no viena lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra gadā ieņēmumi sastādīja Ls 77,35. Lielākie ieņēmumi ir no piena ražošanas un pārstrādes (32,2 %), gaļas ražošanas un pārstrādes (24,1 %), graudkopības (18,3 %). Ieņēmumi palielinājušies salīdzinot ar 1997.gadu. Tie ir palielinājušies piena ražošanas (23 %), graudiem (46 %), saražoto zāģmateriālu realizācijas (8,1 reizi).
          Vienā lauku iedzīvotāju saimniecībā kopējie ieņēmumi naudā no realizētās produkcijas ir Ls 473,45 , bet izdevumi Ls 513,64. Redzam, ka ieņēmumi nesedz izdevumus. Tas ir izskaidrojams ar to, ka palielinās izdevumi ražošanas vajadzībām.
         
Līdzekļu patēriņš:
Smērvielām                                                          15,3 %
Mēslojuma un augsnes uzlabotājiem                    7,5 %
Elektroenerģijas apmaksai                                   6,9 %
Darbaspēka atalgošanai                                       7,9 %
Tehnikas iegādei                                                   5,7 %
          Jāatzīmē, ka salīdzinot 1997.gadu ar 1996.gadu ir mainījušās nepieciešamo resursu cenas dīzeļdegvielai, elektroenerģijai, mēslojumam. tas nozīmē, ka pieaug izdevumi. Šo faktoru ietekmē var samazināties vidējie ieņēmumi naudā no 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pēc Zemkopības Ministrijas sniegtajiem datiem:
          1997.gadā
          Ieņēmumi uz I ha LIZ ir 69,06 Ls
          Izdevumi uz 1 ha LIZ ir 67,28 Ls
          1998.gadā
          Ieņēmumi uz 1 ha LIZ 77,35 Ls
          Izdevumi uz 1 ha LIZ 83,92 Ls.
          Salīdzinot 1997.gadu ar 1998.gadu ieņēmumi pieauguši par 12%, izdevumi palielinājušies par 24%. No kā var secināt, ka izdevumi nesedz ieņēmumus.
SECINĀJUMI.

          Nodokļu politikai ir liela ietekme uz lauksaimniecību. Katru gadu tiek samazināti nodokļu atvieglojumi lauksaimniecībā. Ar nodokļu atvieglojumu samazināšanos mainās arī ekonomiskā situācija.
          Lai prasmīgi saimniekotu un attīstītu turpmāko attīstību ir nepieciešamas zināšanas, taču pēc Lauksaimniecības gada ziņojuma, laukos no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita tikai 9 % ir ar augstāko izglītību. Lai varētu vest zemnieku saimniecību ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, nomaksāt nodokļus, strādāt tā lai gūtu peļņu, nepieciešamas ir zināšanas. Kā tika uzsvērts Lauksaimniecības gada ziņojumā, ir jāpiesaista kredīti, investīcijas, lai veiktu lauku iedzīvotāju profesionālo izglītību. 61 % zemnieku nav ne lauksaimnieciskās, ne mežsaimnieciskās izglītības.
          Kā otru svarīgāko momentu varētu uzskaitīt zemnieku saimniecību reģistrēšanu par juridiskām personām. Mazās zemnieku saimniecības, kurām lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir no 1 ha līdz 50 ha, reģistrējoties kā juridiskās personas tās pakļaujas likumdošanai neatkarīgi no ha skaita, ka tām arī ir jāved ieņēmumu - izdevumu uzskaite un attiecīgi jāmaksā nodokļi.
          kā arī visur tiek uzsvērts, lai zemnieku saimniecībās varētu izdzīvot, tām ir jāapvienojas kooperatīvos.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA.


1. “Uzņēmējdarbība laukos” - Rīga 1996.gads K.Špoģis, A.Vedļa, L.Mihejeva, A.Asajeva, S.Ruskule, A.Dobele, U.Viekals.
2. Zemkopības Ministrijas gada ziņojums 1998.g.
3. Lauku avīzes Nr.66 -1997.22.08.
4.Likums”Par nodokļiem un nodevām” - spēkā no 01.04.95.g.











Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru