Ievads.
Grieķijas
tirdzniecība, vēsture un kultūra vienmēr
ir bijusi cieši saistīta ar Centrāleiropas valstīm. Tas ir tas pamats, uz kura bāzes tiek
veidotas pastāvīgas attiecības. Īpašu uzmanību Grieķija pievērš šo valstu
politiskajai stabilitātei un ekonomiskajai attīstībai.
Nenoliedzams ir fakts, ka demokrātija un ekonomiskā stabilitāte
Centrāleiropā būs spēcīga tikai tai gadījumā, ja tās pamatā būs reģionāla un
globāla mēroga drošas un mieru nesošas attiecības. Tāpēc Grieķija aktīvi
atbalsta sadarbības un drošības garantu veicinošas darbības Centrālājā un
Austrumeiropā. Lai pilnveidotu jau izveidoto politisko sadarbību, Grieķija,
kopā ar ES partneriem, caur dažādām attīstības programmām, nodrošina šīm
valstīm ievērojamu ekonomisku un tehnisku palīdzību. Ir jāpiemin, ka Grieķija
uztur lieliskas divpusējas vienošanās attiecības ar Centrāleiropas valstīm
tirdzniecības, zinātnes un kultūras notikumu un jauninājumu ietvaros, ko
papildina ievērojams oficiālo vizīšu skaits. Papildus jānorāda uz veselīgu ekonomisku
iejaukšanos, kas paredz tiešās investīcijas, ko Grieķu uzņēmumi veic šajās
valstīs.
Arī Latvijai ir pieci divpusējie līgumi ar Grieķiju: līgums par tādu
personu atpakaļuzņemšanu, kuras ir ieceļojušas nelegāli, līgums par savstarpējo
atteikšanos no vīzām, līgums par sadarbību kultūras un izglītības jomā, līgums
par sadarbību aizsardzības jomā un ekonomiskās, zinātnes un tehnoloģiskās
sadarbības līgums.
1999.
gada 17. martā preses brīfingā prezidenta pilī Grieķijas prezidents Konstantīns
Stefanopolis uzsvēra, ka Grieķija turpinās atbalstīt Latvijas centienus
integrēties Eiropas Savienībā. Savukārt, tā laika Latvijas prezidents, Guntis
Ulmanis norādīja, ka parakstītie līgumi ļaus intensificēt attiecības abu valstu
starpā. Īpaši līgums par savstarpējo atteikšanos no vīzām un līgums par
sadarbību kultūras un izglītības jomā ļaus aktivizēs kontaktus starp abu valstu
iedzīvotājiem. Bijušais Latvijas Valsts prezidents kā būtiskāko uzsvēra tālāko
attiecību attīstību perspektīvu dienvidu un ziemeļu dimensijas ietvaros.
Latvijas un Grieķijas attiecības ir apliecinājums tam, ka Ziemeļ’ un
Dienvideiropa ar vien vairāk veido savstarpējos sadarbības projektus (skatīt
pielikumu Nr 1.).
Grieķijas labvēlīgā attieksme izraisa Latvijas uzņēmēju veselīgu
interesi par tās tirgu.
Šā darba mērķis ir izzināt Grieķijas ekonomisko vidi (papildus izpētot
arī tiesiski politisko, demogrāfisko, kultūras u.t.t.), lai spētu noteikt tās
piemērotību sekmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai tajā. Turklāt Grieķija jau
1981. gadā kļuva par ES kandidātvalsti.
Grieķija.
- Nosaukums:
vispārpieņemtā
garā forma:
Helēņu Republika;
vispārpieņemtā
īsā forma:
Grieķija;
vietējā garā forma:
Elliniki Dhimokratia;
vietējā īsā
forma:
Ellas;
agrāk lietotā:
Grieķijas Karaliste.
ĢEOGRĀFIJA.
Atrašanās vieta:
Dienvideiropa, robežojas ar Egejas jūru, Jonijas jūru un Vidusjūru, atrodas
starp Albāniju un Turciju
Galvaspilsēta: Atēnas
Platība:
kopējā platība: 131,940 km2
sauszeme: 130,800 km2
kopējā platība: 131,940 km2
sauszeme: 130,800 km2
Valsts robežas:
kopējā 1,210 km;
ar Albāniju 282 km, Bulgāriju 494
km, Turciju 206 km un Maķedonijas republiku 228 km;
piekrastes līnija: 13,676 km
Dabas resursi:
boksīts, lignīts, magnijs,
petroleja, marmors, rūdas
Klimats:
mērens;
siltas, lietainas ziemas;
karstas, sausas vasaras
Teritorija:
jūra spēcīgi ietekmē Grieķijas fizikālo vidi. Neregulārā krasta līnija ir
viena no garākajām pasaulē. Lielākā daļa pilsētu un apdzīvotu vietu nav tālāk
par 100 km no ūdens. Grieķijai pieder vairāk nekā 2,000 salu, no kurām 170 ir
neapdzīvotas. Lielākā sala ir Krēta (Kriti)à vistālākais punkts
dienvidos, ar specifiskām iezīmēm vietējos iedzīvotājos.
Arī
kalni ir atstājuši ne mazāk nozīmīgu ietekmi. Tie sedz vairāk nekā ¾ zemes.
Izolācijas efekts, ko radījuši kalni, ir nosargājis vietējo iedzīvotāju
tradīcijas un zināmu neatkarību. Grieķijai ir vairāk nekā 20 smaiļu, kuras ir
augstākas par 2,000 metriem. Ievērojama ir Pindu (Pindos) kalnu rinda, kas
pussalas vaidū stiepjas no Ziemeļiem uz Dienvidiem un tās vidējais augstums ir
2,650 m. Augstākā virsotne šai rindā ir Olimpa (Olimbos) kalns, kurā mājojot
dievi. Tas ir 2,917m.
Upes
Gieķijā ir īsas un straujas, turklāt to nepastāvīgais sezonas ūdens līmenis
padara tās kuģošanai nederīgas. Trīs ievērojamākas upes ir Axios, Strimon,
Nestos.
Tradicionāli Grieķija ir iedalīta deviņos ģeogrāfiskos reģionos, kas
atšķiras topogrāfiski un reģionāli, bet ne politiski administratīvi. Seši
iekšzemes reģioni ir Thrace, Macedonia, Epirus (ziemeļos), Thessaly, centrālā
Grieķija un Peloponnesus. Un trīs salu reģioni: Jonijas jūras salas rietumu
piekrastē, Egejas jūras salas starp Grieķiju un Turciju un Krētas sala.
Apkārtējā vide:
spēcīgas zemestrīces;
gaisa piesārņotība, ūdens piesārņotība.
Atēnas ir kļuvušas plaši pazīstamas ar savu zemo gaisa kvalitāti. Smagā un
spēcīgā smoga dēļ, lielai daļai iedzīvotāju ir jāsniedz medicīniskās aprūpes un
elpināšanas pabalstus. Atēnu klimatiskie apstākļi vēl vairāk pastiprina šo
problēmu, jo piesārņotais gaiss paliek turpat tuvu zemei. Tas ir arī daļēji izskaidrojams
ar rekonstrukcijas aktivitātēm, ko pilsētā veica pēc Otrā pasaules kara, jo
netika ņemta vērā satiksmes un industrijas iespējamā izaugsme. Tas pats, tikai
mazliet vieglākā līmenī, norisinās arī Thessalonikā. Vairāk nekā puse visas
valsts divriteņu atrodas tieši šais rajonos.
Lielu piesārņojumu rada arī ķīmiskā, tekstila un nemetāl-minerālu
industrija, kas tika nodibināta Atēnās lielā 70-to gadu buma laikā. Turklāt
vēji iznēsā šos kaitīgos sulfāta dioksīdus no industriālajiem rajoniem uz apdzīvotajiem.
Līdzīgi arī ūdens piesārņotība ir kļuvusi par nopietnu kavēkli
industriālajā un attīstības politikā. Grieķija savā laikā ir nosusinājusi
daudzus ezerus, lai radītu hidroelektro enerģiju vai arī lai atbrīvotu zemi
lauksaimniecībai. Rezultātā ir izzudušas vairākas dzīvnieku sugas. Šis sausums
radīja arī ūdens kvalitātes un kvantitātes trūkumu pilsētās. Saronikos līcis
dienvidos no Atēnām, pie kura ir
izvietoti gandrīz puse no visas Grieķijas industriālajiem rajoniem, ir izmiris.
Tāpat arī kuģi piesārņo apkārtni, izpumpējot savu netīro ūdeni un naftas
produktu paliekas.
TIESISKI
POLITISKĀ VIDE.
Tips:
Prezidentāli parlamentāra valsts;
monarhija atcelta ar 1974.gada 8.
decembra referendumu
Administratīvais iedalījms:
52 prefektūras: Aitolia kai
Akarnania, Akhaia, Argolis, Arkadhia, Arta, Attiki, Dhodhekanisos, Dhrama,
Evritania, Evros, Evvoia, Florina, Fokis, Fthiotis, Grevena, Ilia, Imathia,
Ioannina, Iraklion, Kardhitsa, Kastoria, Kavala, Kefallinia, Kerkira,
Khalkidhiki, Khania, Khios, Kikladhes, Kilkis, Korinthia, Kozani, Lakonia,
Larisa, Lasithi, Lesvos, Levkas, Magnisia, Messinia, Pella, Pieria, Piraievs,
Preveza, Rethimni, Rodhopi, Samos, Serrai, Thesprotia, Thessaloniki, Trikala,
Voiotia, Xanthi, Zakinthos, autonomais reģions: Agion Oros (Mt. Athos)
Neatkarība:
1829. gads (no Osmāņu Impērijas)
Valsts svētki:
Neatkarības diena- 25. marts
(1821.) (kara par neatkarību proklamēšana)
Konstitūcija:
1975. gada 11. jūnijs
Tiesību sistēma:
balstīta uz Romiešu likumu
sistēmu;
juridiski iedalīta civilajos,
kriminālajos un administratīvajos likumos;
tiesneši tiek iecelti ar
prezidenta dekrētu, pēc juriskonsula ieteikuma
Balsstiesības:
18 gadu vecumā;
vispārējās un obligātās
Valdība:
tā ir spēkā kopš 1975. gadā parakstītās konstitūcijas un 1986. gadā
veiktajiem tās labojumiem. Iedalās izpildvarā, likumdošanas un tiesas varā.
Galvenā izpildvara ir Kabinetam, kuru ieceļ prezidents uz premjerministra
izvēles bāzes; kabinets atspoguļo Assamblejas politiku, kura to savukārt var
atlaist ar neuzticības balsojumu. Prezidents ir ierobežots, galvenokārt
ceremoniāls spēks.
prezidents- Konstantinos (Kostis) Stephanopoulos,
kopš 1995. gada 10. marta, ievēlēja parlaments (nākamās vēlēšanas 20000. gadā);
premjerministrs- Andreas Papandreou
Kā dalībvalsts:
Australia Group, BIS, BSEC, CCC, CE, CERN, EBRD, EC, ECE, EIB, FAO, G- 6,
GATT, IAEA, IBRD, ICAO, ICC, ICFTU, ICRM, IDA, IEA, IFAD, IFC, IFRCS, ILO, IMF,
IMO, INMARSAT, INTELSAT, INTERPOL, IOC, IOM, ISO, ITU, MINURSO, MTCR, NACC, NAM
(viesis), NATO, NEA, NSG, OAS (novērotājs), OECD, OSCE, PCA, UN, UNCTAD,
UNESCO, UNHCR, UNIDO, UNIKOM, UPU, WEU, WFTU, WHO, WIPO, WMO, WTO, ZC
Karogs:
deviņas vienādas horizontālas svītras, kur mijas zilās ar baltām tādām
pašām svītrām; augšējā kreisajā stūrī ir zils kvadrāts ar baltu krustu; krusts
simbolizē Grieķu Ortodoksa Baznīcu.
Demogrāfiskais stāvoklis.
Iedzīvotāji: 10,647,511
iedzīvotāju skaita pieauguma
rādītājs: 0,72%
·
Dzimstība:
10,56 dzimušie/1,000 iedzīvotājiem
·
Kopējais dzimstības rādītājs:
1,46 bērni /sieviete
·
Mirstība:
9,31 nāves/1,000 iedzīvotājiem
·
Bērnu mirstības rādītājs:
8,3 nāves/1,000 tikko dzimušiem
·
Dzīves ilgums:
vidējais: 77,92 gadi
vīrieši: 75,39 gadi
sievietes: 80,59 gadi
Vecuma struktūras:
0-14 gadi: 18%
sievietes 904,374; vīrieši 947,494
15-64 gadi: 67%
sievietes 3,601,029; vīrieši 3,565,931
65 gadi un vairāk: 15% sievietes 919,044 ; vīrieši 709,639
Migrācijas rādītājs:
5,99 migranti/1,000 pastāvīgiem
iedzīvotājiem
Emigrācija, gandrīz jau vai
tradicionāls rādītājs Grieķijas demogrāfiskajā rakstā, šobrīd ir vienmērīgs un
salīdzinoši zemā līmenī, taču politiskie nemieri visapkārt rada nopietnas
dilemmas imigrācijas jomā. Pašreizējā valdības politika ir vērsta uz to, lai
palīdzētu atgriezties tiem grieķiem, kas savulaik ir emigrējuši no valsts.
Etniskais iedalījums:
grieķi 98%, citi 2%;
lielākā minoritātes grupa ir
albāņi, armēņi, bulgāri, Maķedonijas slāvi, turki arī čigāni
Piezīme: Grieķijas Valdība paziņo, ka Grieķijā nepastāv etniskās
sadales
Reliģijas:
Grieķu Ortodokss 98%, Musulmaņu
1.3%, cita 0.7% (protestantu grupas, ebreji, katoļi)
1975. gada konstitūcija pasludina
Ortodoksa Baznīcu par Grieķijas pamatreliģiju
Valodas:
Grieķu (oficiālā), Angļu, Franču;
mūsdienu Grieķi runā grieķu
valodā, eksistējošie reģionālie dialekti komunikāciju neietekmē
Rakstpratība:
vecumā no 15 un vairāk pārsvarā
prot rakstīt un lasīt
kopējais rādītājs: 95%
vīrieši: 98%
sievietes: 93%
Deviņi
izglītības gadi ir par brīvu un skaitās obligāti. Nākamie trīs arī ir par
brīvu, bet vairs nav obligāti. Iedalās vidējās sagatavošanas mācību iestādēs un
tehniskās sagatavošanas programmās. Vairāk nekā 10% studē privātās mācību
iestādēs, tomēr valsts kontrolētā universitāšu sistēma ir augsti
konkurētspējīga.
Veselība:
1980-tajos gados
veselības aprūpe tika pārkārtota uz Nacionālo veselības dienestu, kam privātās
klīnikas pievienojās tikai pēc 1990-tā gada. Veselības apdrošināšanu ietekmē
valsts organizācijas caur dažādām aptverošām programmām.
Darba spēks:
4,077 miljoni
nodarbinātības sfērasà pakalpojumi 52%
lauksaimniecība 23%
industrija 25%
EKONOMISKĀ VIDE.
Nacionālais kopprodukts: $93.7 biljoni (0,4% pieaugums)
Nacionālais kopprodukts uz cilvēku: $8,870
Inflācijas likme: 10.9%.
Bezdarba rādītājs: 10.1%
Budžets:
valsts ienākumi: $28.3 biljoni
izdevumi: $37.6 biljoni, ieskaitot
kapitāla izdevumus $5.2 biljoni
Ārējais parāds: $26.9
biljoni
Rūpnieciskā ražošana:
pieaugums 3.2%;
sastāda 18% no nacionālā
kopprodukta;
nodarbināti 19% darbaspēka
Pamatprodukti: tekstilpreces, apģērbs un apavi, ķīmiskie produkti, metāls
(dzelzs, tērauds, alumīnijs), nafta, pārtikas apstrāde, dzērieni, tabaka.
Mazo uzņēmumu īpatsvars kavē
ekonomikas pētniecību un attīstību.
Lauksaimniecība:
sastāda 12% no NK
aramzeme
23%, kultūraugi 8%, pļavas un ganības 40%, meži un mežainie apgabali 20%, citi
9%.
3,7 miljoni hektāru tiek izmantoti labībai un ganībām.
Lopkopība sastāda 30% no lauksaimniecības. Zemes īpašnieku darbs ir
pielīdzināms Rietumeiropas standartiem.
Galvenās kultūras: kvieši, kukurūza, mieži, cukurbietes, olīves, tomāti,
kartupeļi.
Nodarbojas ar tabakas audzēšanu, vīniem.
Sava niša ir arī pienam, gaļas produktiem, lopbarībai.
Ir jāpiemin arī nelikumīga kaņepju (hašišs, marihuāna) audzēšana un opijs.
Galvenokārt ražošana mājas apstākļos; kalpo kā vārti uz Eiropu tiem
tirgotājiem, kas cenšas slepus ievest (kontrabanda) marihuānu un heroīnu no
Vidējiem Austrumiem un Dienvidrietumu Āzijas uz Rietumiem un izejķimikālijas uz
Austrumiem; pārvedumu punkts Dienvidrietumu Āzijas heroīna pārejai uz Balkānu
līniju.
Enerģija:
gandrīz visa elektroražotne pieder valdībai.
Galvenie
elektroenerģijas avoti irà akmeņogles
66%
šķidrais kurināmais 23%
termoelektro un hidroelektro 10%
Pakalpojumi:
tūrisms ir galvenais valūtas
avots. Tas aug gadu no gada ar lielu valdības subsīdiju.
Plaša banku un finansu institūciju
diversifikācija notika 1990-to gadu sākumā, piedāvājot kredītu un investīcijas,
tādējādi atbalstot valsts ekonomiku.
Arī kuģniecība ir nozīmīgs
ienākumu avots. Tas ir viens no svarīgākajiem eksporta sektoriem (starptautiskā
kuģniecība).
Kalnrūpniecība:
tas ir mazs ekonomikas procents,
bet balstīts uz nozīmīgu derīgo izrakteņu daudzumu. Svarīgākie ir: lignīts,
boksīts, magnijs, azbests, marmors, jēlnafta (Egejas jūrā), dzelzs rūdas.
Valūtas vienība:
1 drahma (Dr) = 100 lepta
Valūtas kurss:
drahma (Dr) pret US$1 - 238.20
IMPORTS & EKSPORTS.
Ārējā
tirdzniecība 1990-tajos ar pieaugošu interesi vērsās uz ES, zemo tirdzniecības
barjeru dēļ.
Eksports----> rūpniecības preces 53%
$ 9 biljoni lauksaimniecības 30%
degviela un rūdas 18%
Sadarbības partneri: Vācija 24%,
Itālija 14%, Francija 7%, Lielbritānija 6%, ASV 4%
Kā jau iepriekš tika minēts, kuģniecība ir viens no ievērojamākajiem
eksporta sektoriem. 2/3 ienākumu no kuģniecības sniedz kuģu īpašnieku naudas
pārvedumi.
Bez kuģniecības ir vēl divas nozares, kas sniedz ieguldījumu eksportā:
tūrisms 19% un emigrantu naudas pārvedumi 14%.
Imports-----> rūpniecības preces 40%
$19,2 biljoni “jēlvielas”
un degviela 25% pārtika 14%
iekārtas 21%
Sadarbības partneri: Vācija 16%, Itālija
14%, Francija 7%, Japāna 7%, Lielbritānija
6%
Ekstensīvas
investīcijas rūpniecībā Albānijā, Bulgārijā un Rumānijā.
TRANSPORTS UN TELEKOMUNIKĀCIJA.
Dzelzsceļi: kopējais 2,503 km
parastais 1,565 km, 1,435-m platumā (36 km
elektrizēts; 100 km dubultsliežu)
šaursliežu
887 km, 1,000-m platumā
22 km, 0,750-m
29 km, 0,600-m
Šāds satiksmes vaids tika pilnīgi ignorēts līdz 80-tajiem
gadiem, dodot priekšroku ceļa un gaisa satiksmei, līdz kamēr modernizācijas un
paplašināšanas programmas iespiedās šai nozarē. Nozīmīga līnija ir
Atēnas-Thessaloniki. 1992. gadā bija tikai 214 dīzeļlokomotīves. 90-to gadu
sākumā uzlaboja līniju Atēnas-Piraeus, kura tika elektrizēta.
Ceļi: kopējais 130,000 km
ar segumu 119,210 km (116 km ātrgaitas
automaģistrāle)
bez seguma 10,790 km
Automašīnas strauji guva piekrišanu 80-to gadu beigās.
Šobrīd lielākajās Grieķijas pilsētās sastrēgumi ir kļuvuši par nopietnu
problēmu. ES sniedz savu atbalstu, lai pilnveidotu Grieķijas ceļu tīklu.
Iekšzemes ūdensceļi:
80 km
Cauruļvadi: jēlnafta 26 km
naftas produkti
547 km
Līdz 1995. gadam nebija vēl neviena cauruļvada. ES
finansēja 520 km garo dabasgāzes cauruļvadu no Bulgārijas, lai apgādātu Atēnas,
Thessaloniki un veicinātu industriālo attīstību Grieķijas ziemeļu rajonos.
Tirdzniecības flote:
kopējais rādītājs 1,046 kuģi
kuģu veidià ‘bulk’ 469, kravas 105, ķīmisko vielu tankeri 22,
‘combination bulk’ 21, ‘combination ore/oil’ 31, konteineri 40, šķidrās gāzes tankeri
5, naftas tankeri 239, pasažieru 14, pasažieru-kravas 3, kravas/saldētavas 10,
‘roll-on/roll-off cargo’ 16, ‘short-sea passenger’ 67, specializētais tankeris
3, satiksmes transportkuģis.
Grieķu īpašumā ir arī 125 kuģi, kas reģistrēti kā Libērijai, 323 kā Panamai, 705 kā
Kiprai,
351 Maltai un 100 kā Bahamu salām piederoši.
Galvenās ostas ir: Heraklion
(Krēta), Igoumenitsa, Kavala, Patras, Piraeus (apkalpo Atēnas), Thessaloniki un
Volos. 116 mazākas ostas, kuras arī nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem un
kuģu pārkraušanu. Upes nav kuģojamas; 6 km garais Korintas kanāls savieno
Jonijas jūru ar Egejas jūru tā saīsinot 325 km garo apkārtceļu.
Lidostas: kopā 79
ar noklātu segumu virs 3,047 m: 5
ar noklātu segumu no 2,438 līdz
3,047 m: 15
ar noklātu segumu no 1,524 līdz
2,437 m: 16
ar noklātu segumu no 914 līdz
1,523 m: 17
ar noklātu segumu zem 914 m: 22
bez seguma no 1,524 līdz 2,438
m: 1
bez seguma no 914 līdz 1,523
m: 3
Valstij piederošā Olympia Airways monopolizē visu gaisa satiksmi, sūtot
reaktīvās lidmašīnas uz svarīgākajiem punktiem Eiropā, Vidusāzijā, atsevišķiem
galamērķiem tālajos austrumos, Āfrikā, ASV.
Telekomunikācija:
mūsdienu komunikācija attīstījās lēni. 1992. Gadā bija 5,3 miljoni
darbojošos telefonu. Valdības radiopārraižu monopols beidza pastāvēt 1987.
gadā, kas pavēra ceļu nozīmīgai dažādībai radio un televīzijas programmās.
KULTŪRVIDE.
Sieviete sabiedrībā:
Tradicionāli sievietes loma sabiedrībā ir tikusi noteikta atkarībā no viņas
sociālā stāvokļa. Vēsturiskais kopskats atspoguļo tādu viedokli, kā sieviete ir
kaut kas viegli ievainojams, mazvērtīgāks un seksuāli bīstams. Laulības un mātes stāvoklis pārveidoja sievieti no
kautrīgas jaunavas uz dominējošo spēku mājsaimniecībā un pār bērniem. Sievietes
galvenais uzdevums bija ģimenes goda sargāšana. Tam praktiski tika pievērsta
vislielākā uzmanība, sākot ar sīkumiem uzvedībā un beidzot ar īpašām iezīmēm
apģērbā. Aktīva sieviešu piedalīšanās Grieķu pretestības kustībā Otrā pasaules
kara laikā izraisīja fundamentālas izmaiņas to attiecībās ar grieķu sabiedrības
vīriešiem. Tās ieguva vēlēšanu tiesības 1950-to gadu sākumā. Izveidojās arī
jauna strādājošo sieviešu šķira , kas ātri ieņēma ekonomiskos un birokrātiskos
lauciņus. Izaugsme politiskajā jomā tik viegli neveicās. Izglītības
pieejamība palielināja to darba iespējas
1980-tajos. Studējošo sieviešu skaits pieauga milzīgā ātrumā. Arī valdībā
grieķu sievietes iekļuva daudz ātrāk nekā sievietes daudzās rietumu valstīs.
Ģimene:
ģimene ir svarīgākais sociālais elements visos Grieķijas sabiedrības
slāņos, neatkarīgi no tā, vai pilsētas, vai lauku rajoni. Ja laulības tiek
noslēgtas bez ģimenes klātbūtnes, tas tā tiek uzskatīta par ļoti neparastu un
nepiedienīgu uzvedību. Bērni dzīvo pie saviem vecākiem līdz kāzām,
nepakļaujoties rietumu vēsmām veidot neatkarīgu dzīvi. Ģimene spēlē lielu lomu
partnera izvēlē, lai gan tradicionālās kāzas pēc vienošanās nav vairs tik
aktuālas kā iepriekšējās paaudzēs. Potenciālais līgavainis un viņa ģimene vēl
joprojām izvērtē jaunās sievietes veselību, vecumu, reputāciju, lai gan
reputācijas jēdziens ir stipri mainījies jau kopš 60-tajiem gadiem.
Pamat-ģimenē ir jābūt vīram, sievai un neprecētiem bērniem. Var būt arī
vecvecāki. Dažos reģionos jaunais pāris drīkst dzīvot pie vecākiem, līdz iegūst
finansiālu neatkarību, bet pēc tradīcijas līgavainim būtu jāved līgava uz tēva
mājām.
Primārā laulības nozīme ir radīt bērnus, jo bez tiem pāris būtu nelaimīgs.
Nākamais mērķis ir saglabāt un palielināt ģimenes īpašumu, kas saņemts no iepriekšējām
paaudzēm.
Nav nemaz tik sen (1980-tie), kad 2/3 slepkavību bija pastrādājuši grieķu
vīrieši, lai aizstāvētu savas ģimenes godu sabiedrības acīs. Lai arī daudzi
specifiski elementi ir izzuduši no šīm uzvedības tradīcijām, tomēr modernā
grieķu sabiedrība tās būtību joprojām atceras.
Reliģija:
nozīmīgs aspekts grieķu kultūrā ir savienība starp “būt grieķim” un “būt
pareizticīgam”, kurš bāzējas uz senām tradīcijām. 1975. gada konstitūcija
pasludina Ortodoksa Baznīcu kā Grieķijas pamatreliģiju. Šis oficiālais statuss
piešķir baznīcai dažādas privilēģijas un pienākumus. Piemēram, Grieķijas
prezidentam ir jābūt baznīcas atzītam; prezidentam ir jāzvēr saskaņā ar
baznīcas rituāliem. Tāpat baznīcas svētki ir arī valsts svētki un brīvdienas.
Lai arī konstitūcija paredz ticības brīvību, tomēr izturēšanās pret
citticībniekiem ir jūtami “nelaipnāka”.
Baznīca paļaujas uz valsts finansiālu un juridisku atbalstu: valsts maksā
garīdzniecībai, subsidē baznīcas budžetu un pārvalda tās īpašumus. Reliģiskā
izglītība (Grieķu Ortodokss) skolās ir obligāta. Baznīcu uzrauga Izglītības
Ministrija un Reliģiskās Lietas. Baznīcai arī ir noteicoša balss politikā.
Secinājumi.
Valstī ir pārāk augsta inflācija, ir arī jāsakārto un jānostiprina valsts
finansu un banku sistēma. Banku sistēmā ir daudz problēmu - lielākā daļa no
komercbankām joprojām ir valsts īpašumā, tās ir neefektīvas un gūst mazu peļņu
vai vispār strādā ar zaudējumiem. Līdzīga situācija ir daudzos valsts īpašuma
rūpniecības uzņēmumos. Bieži nepieciešamas valsts dotācijas lai uzturētu šos
uzņēmumus un industrijas. Kā piemēru var minēt nacionālo aviokompāniju
"Olimpic Airways", kura ir uz bankrota robežas, ar milzīgiem
parādiem. Valdība šobrīd īsteno diezgan stingru privatizācijas politiku,
cenšoties pārdot valsts uzņēmumus un piesaistīt privāto kapitālu. Savu iespaidu
Grieķijas finansu tirgū ir atstājusi gan pasaules finansu krīze, gan Krievijas
finansu problēmas.
Šai valstij pagaidām ir primāri vispārēja aizraušanās ar visu ārzemju
piedāvājumiem. Grieķijas valdība īsteno samērā draudzīgu politiku pret ārvalstu
uzņēmējiem. Nav draudīgas nodokļu barjeras, kvotas, jo Grieķijā ārvalstu
uzņēmēju “svaigās asinis” tikai veicinātu ekonomisko augsmi. Tomēr, ir
novērojama nacionālā lepnuma atdzimšana, tādēl, kā vismazāk zaudējumus
paredzošo tirgū iziešanas stratēģiju, es iesaku netiešo eksportu- sadarbību ar
neatkarīgajiem starptautiskajiem starpniekiem mārketinga sfērā.
Grieķijā būtu jāpārslēdzas uz pilnīgi atšķirīgu cilvēku mentalitāti un
lietu kārtošanas principiem. Tur viss notiek lēnām, balstoties tikai uz
personīgajiem kontaktiem, pat vienkāršu jautājumu kārtošana aizņem ilgu laiku.
Ir lielas problēmas atrast kvalitatīvus amatniekus - elektriķus, santehniķus
u.c., kuriem varētu uzticēties un kuri varētu veikt darbu kvalitatīvi. Arī
Grieķijas klimats rada papildus problēmas - vasaras karstumā daudzas firmas
nestrādā, nepieciešami papildus izdevumi telpu dzesēšanai utt. Tomēr cilvēki ir
draudzīgi, viesmīlīgi, dzīvespriecīgi, daba ir vienreizēja, un būtībā uz katra soļa
īpašu sajūtu rada arī tūkstošgadīgā vēsture.
Pielikumi.
Materiāli no Latvijas Republikas Valsts prezidenta
kancelejas .
Nr 1.
1999. g. 17. marts.
Valsts prezidents Guntis
Ulmanis tikās ar Grieķijas prezidentu Konstantīnu Stefanopolis. Tikšanās laikā tika
pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības, kā arī Latvijas integrācijas
process Eiropas Savienībā un Grieķijas pieredze šinī jautājumā. Valsts
prezidents Grieķijas prezidentam Konstantīnam Stefanopolisam pasniedza
mākslinieces Ilzes Emses krūzi.
Pēc tikšanās abu valstu ārlietu un aizsardzības ministri parakstīja
piecus divpusējos līgumus: Līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ir
ieceļojušas nelegāli, Līgumu par savstarpējo atteikšanos no vīzām, Līgumu par
sadarbību kultūras un izglītības jomā, Līgumu par sadarbību aizsardzības jomā
un Ekonomiskās, zinātnes un tehnoloģiskās sadarbības līguma.
Preses brīfingā prezidenta pilī Grieķijas prezidents Konstantīns
Stefanopolis uzsvēra, ka Grieķija turpinās atbalstīt Latvijas centienus
integrēties Eiropas Savienībā. Savukārt Guntis Ulmanis norādīja, ka parakstītie
līgumi ļaus intensificēt attiecības abu valstu starpā. Īpaši līgums par
savstarpējo atteikšanos no vīzām un līgums par sadarbību kultūras un izglītības
jomā ļaus aktivizēs kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem. Latvijas Valsts
prezidents kā būtiskāko uzsvēra tālāko attiecību attīstību perspektīvu dienvidu
un ziemeļu dimensijas ietvaros. Latvijas un Grieķijas attiecības ir
apliecinājums tam, ka Ziemeļ’ un Dienvideiropa ar vien vairāk veido
savstarpējos sadarbības projektus, norādīja Guntis Ulmanis.
Vizītes turpinājumā Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Grieķijas
premjerministru Konstantinos Simitis. Preses brīfingā Grieķijas premjerministrs
norādīja, ka sarunas laikā izskatīta Grieķijas pozīcija attiecībā uz to, kas ES
kontekstā būtu jādara, lai nodrošinātu stabilitāti un labklājību ES un ES
kandidāt valstīs. Konstantinos Simitis apsveica Latviju ar panākto ES
integrācijas jautājumos. Runājot par abu valstu attiecībām Latvijas Valsts
prezidents uzsvēra, ka tās ir ļoti labas un ar katru gadu paplašinās arī
tirdznieciskie sakari. Pēc Valsts prezidenta domām būtu nepieciešams noslēgt
vēl virkni līgumu, kas ļautu aktivizēt ekonomisko sadarbību. Kā ļoti būtiskus
Valsts prezidents minēja kontaktus kultūras jomā. Papildus impulss šai
sadarbībai būs Grieķijas ārlietu ministra vizīte Latvijā, pēc kuras varētu
sekot aktīva kultūras darbinieku apmaiņa starp valstīm.
Nr 2.
1998. gada 16. marts.
Pie Valsts prezidenta G.Ulmaņa
atvadu vizītē ieradās Grieķijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas
Republikā Emanuels Kalpadakis.
Valsts prezidents augstu novērtēja vēstnieka nozīmīgo ieguldījumu Latvijas
un Grieķijas attiecību veidošanā un nostiprināšanā. Kā īpaši aktīvu Latvijas un
Grieķijas sadarbībā abas puses atzīmēja pagājušo gadu, kad notika vairākas
nozīmīgas abpusējās vizītes. G.Ulmanis atzīmēja abu valstu uzņēmēju aktīvo
sadarbību, kā arī to, ka tiek gatavota virkne divpusēju līgumu, kas kalpos kā
labs pamats tālāko attiecību veidošanai.
Vēstnieks izteica gandarījumu par iespēju strādāt Latvijā kā pirmajam
akreditētajam Grieķijas vēstniekam un atzinīgi novērtēja abu valstu veiksmīgo
sadarbību visdažādākajās jomās.
Latvijas Valsts prezidents augstu novērtēja Grieķijas atbalstu Latvijai
ceļā uz ES, atzīmējot, ka Grieķija bija viena no tām valstīm, kas iestājās par
vienotu starta līniju sarunu uzsākšanā.
G.Ulmanis pastāstīja vēstniekam par Baltijas reģiona attīstību ES un NATO
integrācijas virzienā un atzīmēja, ka Latvijas un Baltijas valstu viena no
prioritātēm ir vicināt drošību reģionā un Eiropā, kā arī veidot labas
kaimiņattiecības ar visām kaimiņvalstīm.
Izmantotie materiāli:
·
http://academics.smcvt.edu/geography/regindex.html - pasaules
reģionālā ģeogrāfija;
·
http://www.theodora.com/wfb/abc_world_fact_book.html - katras valsts
karte, ekonomika, ģeogrāfiskais stāvoklis,
klimats, dabas resursi, starptautiskie līgumi, iedzīvotāji, sociālā statistika,
politiskā sistēma; 1-mais
·
http://www.altavista.digital.com/cgi-bin/query?pg=q&what=web&kl=XX&q=global-threats
- globālās problēmas;
·
http://www.president.lv/NoFrames/default.html-
Valsts prezidenta kanceleja.
·
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru