LIELBRITĀNIJA

SATURA RĀDĪTĀJS

LIELBRITĀNIJAS RAKSTUROJUMS............................................ 2

TŪRISMA ATTĪSTĪBAS GALVENĀS PROBLĒMAS MŪSDIENĀS   3

FAKTORI, KAS IEROBEŽO TŪRISMA ATTĪSTĪBU..................... 4

PRIEKŠNOTEIKUMI UN APSTĀKĻI, 
KAS VEICINA TŪRISMA ATTĪSTĪBU............................................ 5

RESURSI, KAS TIEK VAI  VAR TIKT IZMANTOTI TŪRISMĀ.... 6

Nozīmīgākie, apmeklētākie   tūrisma objekti un centri        8

Apskates objekti Londonā:.............................................................. 8

Ne Londonā..................................................................................... 8

TŪRISMA NOZĪME VALSTS EKONOMIKĀ.................................. 9

VALSTS ĪPATSVARS STARPTAUTISKAJĀ  TŪRISMĀ........... 10

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS............................... 11

 

LIELBRITĀNIJAS RAKSTUROJUMS

Lielbritānija atrodas Eiropas ZR, Britu salās. Tās pilnais nosaukums ir Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ko apzīmē GB (arī UK). Valsts galvaspilsēta – Londona, kura arī ir viena no apmeklētākajām tūrisma vietām Lielbritānijā. Valsts sadalīta 4 administratīvās iedaļās – Anglija, Velsa, Skotija, Ziemeļīrija, un katrai no viņām ir savas priekšrocības un trūkumi tūrisma industrijā. Valsts oficiālā valoda ir angļu, kas tūristiem šo valsti padara vieglāk saprotamu. Lielākās pilsētas – Londona, Birmingema, Līdsa, Glāzgova, Liverpūle paralēli arī ir apmeklētākie tūrisma objekti. Apvienotā Karaliste ir augsti attīstīta industriāla valsts, taču tagad tai vairs nav tik liela ietekme pasaules politikā kā agrāk. Kopš 1945.gada tā ir ANO locekle, NATO locekle kopš 1949.gada, kas nodrošinājis samērā mierīgu politisko situāciju valstī, lai tā netraucētu tūrisma attīstībai.

Apvienotā Karaliste aizņem lielāko Britu salu daļu, kas atrodas netālu no Eiropas ZR krasta. Mazu salu vidū divas lielākās ir Lielbritānija un Īrija. Krasta līnijas garums ir 12 429 km, kas tiek izmantots arī tūrismā un ar to saistītās  jomās.

Angļu valoda ir izplatījusies pa visu pasauli, tā tiek arī piekopta visā Britu salu teritorijā daudzo izlokšņu veidā. Nozīmīgākākie zinātniskie centri ir Oksfordas universitāte (dibināta 12. gs. 2. pusē) un Kembridžas universitāte (1209), kas piesaista mācību nolūkā veiktu tūrismu. 

Lielbritānijas tūrismā savu daļu iegulda arī slavenības, kas cēlušās no šīs valsts - Šekspīrs, “The Beatles” un Misters Bīns.

Lielbritānijā tūrismam ir galvenā nozīme tajos reģionos, kur nav attīstīta industrija, piem., Skotijas ziemeļrietumu daļā, Rietumvelsā un Kornvolā.

Anglija ir Lielbritānijas galvenā vēsturiskā daļa. Tāpat tā ir viens no svarīgākajiem tūrisma rajoniem. Londonā ir vecākais Eiropā metro, omnibuss un taksoparks. Blīvais  dzelzceļu un ostu tīkls nodrošina ērtu satiksmi gan valsts robežās gan ārpus tās. Lielākās ostas ir Londona, Liverpūle, Mančestra, Halla, Sauthemptona. Satiksmi atvieglo arī gaisa taksometru attīstība.

Skotijas ieguldījums tūrismā gk. izriet no tās dabas resursiem.

Velsa aizņem Lielbritānijas salas Velsas pussalu, kā arī Englsi salu.

Ziemeļīrija atrodas Īrijas salas ZA daļā. Tā ir ekonomiski vismazāk attīstītā Lielbritānijas daļa, arī tūrisms tur nav tik attīstīts kā pārējās Lielbritānijas daļās.

Vadošās Lielbritānijas ceļojumu industrijas sektoru nozares organizācija pēdējā laikā ir Britu Ceļojumu aģentu asociācija, Britu viesmīlības asociācija un Tūroperatoru federācija.

TŪRISMA ATTĪSTĪBAS
GALVENĀS PROBLĒMAS MŪSDIENĀS

Mūsdienās Apvienotā Karaliste joprojām ir augsti attīstīta industriāla valsts, taču tagad tai vairs nav tik liela ietekme pasaules politikā kā agrāk. Tūrisms ir kļuvis par lielu tautsaimniecības nozari, ievērojamu sociālo pārmaiņu faktoru un lielu spēku labu darbu veikšanai, bet ja to nekontrolē, - par lielu ļaunumu.

Galvenās tūrisma attīstības problēmas mūsdienās risina ne vien pašlaik aktuālos jautājumus, bet galvenokārt orientējas uz iespējamu izaugsmi pēc iespējas drīzākā nākotnē. Tā atkarīga no visas pasaules saimniecības, jo tūrisms sevī iekļauj gandrīz visas jomas, kurās kaut kādā veidā iesaistīts cilvēks.

Tūrisms ir drīzāk pakalpojums, nevis taustāma lieta. Šī pakalpojuma daba rada zināmas grūtības tiem, kuru darbs ir pārdot tūrismu. Iespējams, pircējs to nevar pārbaudīt kā, piemēram, veļas mašīnu, radioaparatūru vai citu ilgtermiņa lietošanas preci. Bieži vien apgalvo, ka “brīvdienu ceļojumu pārdošana līdzinās sapņu pārdošanai”, un tas lielā mērā ir taisnība. Kad tūristi pērk paketes tipa ceļojumu uz ārzemēm, viņi pērk ko vairāk par vienkāršu pakalpojumu kopumu, tas nav tikai vieta lidmašīnā, viesnīcas istaba, trīs ēdienreizes dienā un iespēja gozēties saulainā pludmalē; viņi vienlaikus pagaidu lietošanā pērk arī citādu vidi, kas apvieno jaunas ģeogrāfiskas iezīmes. Tūrisma produkta sastāvdaļas aptver gan psiholoģiskos, gan fiziskos pārdzīvojumus.

Tūrisma pakalpojumu pārdevēja grūtākais uzdevums ir pārvērst šo sapni īstenībā. Lielākās grūtības sagādā tas, ka tūrisms nav viendabīgs produkts; tā standarti un kvalitāte mēdz atšķirties gan laikā, gan dažādos apstākļos, kas ir pretēji teiksim, televīzijai. Pērkot jebkuru pakalpojumu, vienmēr pastāv risks; tad, kad par produktu jāmaksā pirms tā faktiskās lietošanas, kā tas ir ar tūrismu, patērētāja risks ir palielināts.

Vēl viena tūrisma īpašība ir tā, ka to nevar piegādāt patērētājam, bet gluži otrādi – patērētājs jānogādā līdz produktam. Produkta piedāvājuma puse ir stingri noteikta - viesnīcas numuru skaitu nevar mainīt, lai apmierinātu atpūtnieku dažādo pieprasījumu sezonas laikā; nepārdotu viesnīcas numuru vai lidmašīnas biļeti nevar saglabāt vēlākai izpārdošanai, kā tas ir ar taustāmām precēm, bet tie ir neatgriezeniski zaudējumi. Tādējādi izskaidrojas šīs nozares cilvēku milzīgās pūles, kam jāpiepilda tukšās istabas ar pēdējā brīža atlaidēm vai citiem paņēmieniem. Ja tirgus pieprasa pārmaiņas, un tūrismā tas notiek nepārtraukti, tad piedāvājumam nepieciešams laiks, lai pielāgotos.

Pasaule atrodas strauju pārmaiņu posmā; tradicionālās tūrisma valstis pāriet no industriālā posma uz postindustriālo sabiedrību. Līdz ar to mainās arī dzīves stils un vērtības; ir pazīmes, ka vecā materiālo vērtību uzkrāšanas tendence sāk mazināties. Atpūtas plānotājiem jāmēģina darīt visu, lai tas novestu pie vēlmes uzkrāt lielu pieredzi un patīkamu ceļojumu atmiņu bagāžu.

Visos ceļojumu tirgus sektoros strauji pieaug aktīvās atpūtas un īpašu piedāvājumu pieprasījums, pasīva atpūtas pludmalē kļūst par tālu pagātni. Līdz ar to milzums daudz piekrastes atpūtas rajoni kļūs nevajadzīgi vai arī tiem jāpārorientējas uz kādu citu tūrisma sfēru. Tas prasa ne tikai līdzekļus, bet arī laiku, jaunu klientu piesaistīšanu, jaunu uzticības iegūšanu utt.

Strīdīgs ir jautājums, vai tradicionālās Lielbritānijas piejūras brīvdienu vietas var pastāvēt, ja gandrīz katrs brits vismaz vienreiz atvaļinājumu pavadījis ārzemēs. Zemes sasilšanas rezultātā dienvidu piekrastes brīvdienu vietās ūdens temperatūra var sasniegt tādu līmeni, ka atpūta pie jūras kļūs pievilcīgāka, taču jau tuvākajā nākotnē vajadzīgi lieli ieguldījumi, īpaši nodrošinot izklaides un izpriecu pasākumu norisi telpās, lai noturētos vietējā tirgū.

Dzīvesvietas izmaiņas ietekmē tradicionālās naktsmītnes izvēli. Ja vēlas lielāku brīvību un ir iespēja iegādāties lietošanai sagatavotu pārtiku, ja aizvien vairāk tūristu atsakās no maltītēm viesnīcā un īpašos gadījumos pasūta pusdienas restorānā, viesnīcu un viesu namu īpašniekiem jādomā, kā atgūt šo tirgu.

Ienākot datorizētajai ceļojumu pasūtīšanai, tūroperatoru un aģentu pakalpojumi kļūst arvien mazāk vajadzīgi. Tiem jāprot ievērojami paaugstināt pašreizējo klientu apkalpošanas līmeni, jābūt pietiekami labi sagatavotiem, lai nodrošinātu īsti profesionālu konsultāciju līmeni.

Tehniskā progresa tempi ir lēnāki kā pirms dažiem gadiem. Aviācijas eksperti uzskata, ka reaktīvo lidaparātu attīstībā ir sasniegts tāds līmenis, pēc kura ražošanu un efektivitāti neko daudz vairs nevar uzlabot, un ceļošanas reālās izmaksas vairs nesamazināsies, ja aviosatiksmes jomā neradīsies kāds radikāls jauninājums.

Daži futorologi uzskata, ka pavisam drīz nebūs vairs īpašas vajadzības ceļot tālu prom no mājām, jo ar hologrammu palīdzību mājās varēsim atveidot jebkuru izvēlētu ainavu, lai “izbaudītu“ ārzemju ceļojumus. Tas var attiekties arī uz tādiem aktīvās atpūtas veidiem kā braucieni ar kanoe vai plostu pa mutuļojošu kalnu upi, ziemas sporta veidi vai lidmašīnas pilotēšana.1997.gadā ziņoja, ka uzsākts darbs pie tādas iekārtas izveides, kas varēs reproducēt dažas no pasaules pazīstamākajām atpūtas un izklaides vietām ne vien uz datora ekrāna, bet arī uz stereoekrāna vai hologrammu veidā. Lietojot ierīci, kuru sauc par “galvu”, varot “viesoties Taimskvērā vai iekļūt piramīdās”,  neizejot no istabas.

FAKTORI, KAS IEROBEŽO TŪRISMA ATTĪSTĪBU

Tūrisma attīstību un tūristu pieplūdumu Lielbritānijā samazina ļoti mainīgie laika apstākļi. Lietus tūristu var pārsteigt pat sulainas dienas vidū. Raksturīgi ir bieži, stipri  vēji, miglas un liels apmākušos dienu skaits. Bieža migla. Vidējā janvāra temperatūra no 3,5^oC Anglijas austrumos līdz 7^o Kornvolas pussalā, vidējā jūlija temperatūra no 11–12^o Skotijas ziemeļos līdz 16–17^o Anglijas dienvidos.

Vismazākais tūristu skaits Lielbritānijā ir no novembra līdz februārim, jo laiks ir auksts un dienas īsas. Arī marts un oktobris Lielbritānijā nav tūristu sezona. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo aukstāks. Oktobris jau ir par vēlu, lai apmeklētu Skotiju, bet jūlijs un augusts ir laiks, kad svarīgākie tūrisma objekti ir pārapmeklēti, kas rada sastrēgumus, ilgas gaidīšanas u.c. nepatīkamas parādības atvaļinājuma vai brīvā laika pavadīšanai.

Tûrisma attîstîbu ierobežo arî visu resursu neizmantošana, valsts politikas nepietiekams atbalsts un citi faktori.

PRIEKŠNOTEIKUMI UN APSTĀKĻI,
KAS VEICINA TŪRISMA ATTĪSTĪBU

Tûrisma attîstîbu nosaka

·         Izmaiņas sabiedrībā no uz darbu orientētas par uz atpūtu orientētu sabiedrību

·         Samazināts darba dienas garums un vēlme izrauties no ikdienas rutīnas

·         Personīgo automobiļu skaita pieaugums un lielākas mobilitātes iespējas

·         Izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā – veco iedzīvotāju īpatsvara pieaugums

Tūrisms ir viena no lielākajām pasaules ekonomikas nozarēm, ko veicina pieaugošs nodarbināto ienākumu līmenis, brīvais laiks un mobilitāte. WTO prognozē, ka līdz 2007.gaadam uz tūrisma rēķina ES darba tirgus pieaugs par 10%, t.i. vēl par 2mlj. strādājošo. Paredzams, ka tūristu skaits 21.gs. palielināsies 5 – 10 reizes.

Sagaidāmas izmaiņas arī tūrisma veidos. Tradicionālās ilgtermiņa brīvdienas, kad tūrists atvaļinājumu pavada vienā vietā, pamazām zaudē popularitāti. Pieaug tādi ceļojuma veidi kā īsa atpūta, dienas ceļojumi, biznesa ceļojumu un speciālu interešu brīvdienas. Britu tūristi biežāk izmanto brīvdienas, lai dotos ceļojumos, viena ceļojuma laikā apmeklējot vairākas vietas uzreiz. Eiropas Padome uzskata, ka būtiskas izmaiņas tūristu uzvedībā ir saistītas ar apziņas par vidi pieaugumu un pieaugošām prasībām pēc kvalitātes, ceļojuma pieredzi un lielāku izvēlīgumu ceļojuma mērķa izvēlē.

Ekotūrisms. Eiropas līmenī var identificēt sekojošu nozīmīgu tendenci – pārāk liela tūristu pieplūduma rezultātā populārākie tūrisma objekti tiek degradēti, kas faktiski novedis pie “zaļā tūrisma” idejas veicināšanas.

Tiek paredzēts, ka Lielbritānijas tūristu arvien vairāk interesēs apmeklēt valstis, kuras iepriekš slēpis “dzelzs priekškars”. Tūrists meklē piedzīvojumus vai jaunas, neskartas ainavas. Visbiežāk viņš vēlas ceļot ar automašīnu vai treileri, lai redzētu pēc iespējas vairāk, ceļotu ar komfortu un iegūtu jaunu pieredzi. Citi vēlas redzēt eksotiskas lietas – dzīvnieku sugas, “tradicionālo dzīvesveidu”, arī neparastu virtuves mākslu. 

Ceļojumu rezervēšanas datorprogrammas ļauj individuālajam atpūtniekam izvēlēties atpūtas vietu, viesnīcu un avioreisu, nokomplektēt ceļojuma paketi un apmaksāt pasūtījumu tieši no bankas rēķina, nepieceļoties no krēsla. Datorizētās iepirkšanās metodes programmas jau pieejamas Internetā. Iespēja rezervēt ceļojumu no mājām var palielināt impulsīvi pasūtīto ceļojumu skaitu, “pēdējā brīdī” rezervēto ceļojumu skaitu.

Center Parcs brīvdienu centru veiksmīgā darbība Lielbritānijā liecina par vietējā tirgus pievēršanos kvalitatīviem izklaides pasākumiem, kas nav atkarīgi no laika apstākļiem. Britu patērētājs joprojām ir pieķēries tradīcijām un pagātnei gan atpūtas izvēlē, gan citos jautājumos. Tas nācis par labu vēsturiskajām piemiņas vietām, tvaika lokomotīvēm un citiem objektiem, kuros var izpausties saikne ar senatni.

Tūrisma attīstību Lielbritānijā veicina arī salīdzinoši drošais kriminogēnais stāvoklis valstī, laba satiksme un ceļu kvalitāte (valstī ir vairāk kā 150 pasažieru lidostu un regulāra satiksme ar ~100 pasaules valstīm.) 1994.gadā atklātais satiksmes tunelis zem Lamanša jūras šauruma, ir atvēris ceļu ātrai tūristu apmaiņai starp Lielbritāniju un Franciju.

 

RESURSI, KAS TIEK VAI
VAR TIKT IZMANTOTI TŪRISMĀ

Tūrisma resursi ir dabas, kultūrvēsturisko, māksliniecisko resursu koplekss, kas piemīt tūrisma centram un kuri ir pievilcīgi tūristu uztverē.

Dabas resursi (objekti)

 Lielbritānija ir blīvi apdzīvota industriāla valsts, bet blakus lielām pilsētām plešas omulīgas lauku ainavas: Skotijas viršiem apaugušās ielejas, Velsas kalni un ieplakas, Anglijas un Ziemeļīrijas pauguri un zaļojošās pļavas. Šīs skaistās dabas ainas pievilina tūristus, kuri grib sevi priecēt ne tikai ar kultūrvēsturisko mantojumu.
Lielbritāniju apskalo Atlantijas okeāns un Īrijas jūra, Ziemeļjūra, Lamanšs, Padekalē šaurums, līdz ar to lielas iespējas tūrismam sagādā ūdens resursi, tomēr mainīgie laika apstākļi liek domāt nevis par pludmaļu iekārtošanu, bet gan par tūrisma pasargāšanu no klimata ietekmes. Lielākās upes ir Temza, Sevērna, Trenta, Ūza. Lielākie ezeri – Neja ezers, Lomonda ezers, Lohness. Arī šie ūdens resursi tiek veiksmīgi izmantoti – gan ūdens sporta veidiem, gan atpūtai, gan makšķerēšanai. Vistālāk uz ziemeļiem atrodas Šetlendas un Orkneju salu arhipelāgi, kas ietilpst Skotijas apgabalā. Salas Lielbritānijā ir dažādas – tās vilina gan ar smilšainajiem liedagiem un maigu klimatu (Colnsay); klintīm, dažādiem jūras putniem (Farnes sala); neskartu, pat mežonīgu apvidu, dažiem cilvēkiem un tikai vienu ceļu (Juras sala) .

Skotijas ziemeļu apvidus ir klinšains un mežonīgs. Šeit atrodas valsts augstākās kalnu smailes un šauri gari ezeri. Atlantijas okeānā, Skotijas rietumos stiepjas Hebridu salu dubultā ķēde. Tālāk uz dienvidiem kalniene nolaižas pie platās Klaida upes. Augstāki pauguri un viršu klajumi atzīmē Skotijas un Anglijas robežu. Pāri visai Anglijas ziemeļu daļai stiepjas Penīnu kalnu grēda. Lielāko centrālās Anglijas daļu aizņem paugurains līdzenums, bet Ziemeļjūras piekraste ir plakana zemiene. Šī milzīgā dabas dažādība padara zemi interesantu un saistošu ne tikai uz vienu dienu, bet liek vēlēties valstī atgriezties vēl un vēl, lai to iepazītu un izbaudītu pilnībā. Ar Īrijas jūru no Anglijas nodalītajai Ziemeļīrijai ir dziļi izrobota krasta līnija. Tās teritorijā atrodas Britu salās lielākais ezers – Neja ezers. Velsa aizņem Velsas pussalu un Engelsi salu uz rietumiem no Anglijas. Te satopamas zaļas pļavas pamīšus ar skarbām klintīm, kuras šķeļ līkumotas upītes. Kontrasti dabā arī šo Lielbritānijas daļu padara pievilcīgu apmeklētājiem. Lielāko Velsas daļu aizņem Kembrijas kalnu masīvs ar daudziem sīkiem ezeriem un ūdenskritumiem. Anglijas dienvidrietumos Atlantijas okeāna viļņi sitas pret Kornvolas pussalas klintīm. Tos varētu izmantot serfošanai, ja vien interresentus nebiedētu lietus un aukstums.

 

Vēsturiskie un kultūrvēsturiskie resursi

Lielbritānijā ir daudz vēsturisku pilsētu ar senu apbūvi un arhitektūru, piem., Beverlija, Kembridža, Edinbuga, Hemslija, Liverpūle, Melroisa, Oksforda, Visbija, Vinčestere.

Saglabājušās daudz baznīcas un katedrāles, kas piesaista tūristus ar vēsturisko mantojumu, ko tās nes sevī. Pazīstamākās ir Kanterburijas, Elijas, Linkolna Velsas, Vinčesteres katedrāles, Karaļa kapela, Rietumminsteres abatija u.c.

Vēsturiskas celtnes: Blenheimas pils, Hovarda pilskalns, Karaliskais paviljos, Karaļnams u.c.

Lielbritānijā ir daudz muzeji un galerijas, kas tūristiem sniedz informāciju gan par pašu valsti, gan par tās cilvēkiem, gan ar valsti saistītām lietām. Lielākie un pazīstamākie ir:

Britu muzejs, Nacionālā mākslas galerija, Teita mākslas galerija, “York”pilskalna muzejs, Vaska figūru muzejs u.c.

Ievērojami apskates objekti ir arī dažādi dārzi (botāniskie dārzi, ainavu dārzi zoodārzi,)

Tradīcijas un notikumi

Lielbritānijā notiek neskaitāmi daudz notikumi, kas piesaista ne tikai vietējos iedzīvotājus un tūristus, bet arī ieceļotājus no ārvalstīm. Pat mazos ciematiņosnotiek iknedēļas tirgi, pasākumi, kur viss notiek uz senu tradīciju pamata.

Tiek glabātas un cienītas senās tradīcijas. Jautro deju izpildītāji viduslaiku kostīmos uzstājās tādos svētkos kā 1. maija svētki. Uz bardu festivālu Velsā katru gadu sabrauc dzejnieki un mūziķi no visas valsts. Trakulīga svinēšana ar skotu dančiem notiek Skotijā Jaungadu sagaidot.

Braigtonas Festivāls ir Anglijas lielākais mākslas festivāls, kurš katru gadu 3 nedēļas notiek maijā. Šogad notiks 33 festivāls, kurā būs vairāk kā 900 notikumi. Galvenā starptautiskā programma un “Umbrella" tiek organizētas ļoti lielai interešu dažādībai.

Šim līdzīgs ir arī Glāsgovas maija festivāls.

Pēdējā maija nedēļā notiek Čelsijas ziedu izstādes, kas pulcē kopā ziedu mīļotājus no visdažādākajiem reģioniem.

Jūnija vidū notiek karalienes dzimšanas dienas parāde Londonā. Visu tūrisma sezonu (no marta vidus līdz pat septembrim) notiek dažādas zirgu skriešanās sacensības.

Jūnija beigās notiek Glāstonburijas festivāls – milzīgs brīvdabas mūzikas un hipiju pasākums. Šajā pašā laikā Skotijā risinās karaliska nacionālās lauksaimniecības “parāde”. “London Pride” ir Eiropas lielākais seksuālo minoritāšu saiets. Jūlija beigās notiek lieliski jahtu izbruacieni un to demonstrējumi “Cowes Week” . Augusta beigās Londonā notiek grandiozs karnevāls. Septembra vidū pasaules ievērību gūst Starptautiska izstāde, kur tiek demonstrētas milzumdaudz lietas, kas saistītas ar gaisa satiksmi.

Lielbritānijai ir visas iespējas attīstīt un pilnveidot arvien pieaugošās prasības pret aktīvo tūrismu –

·        pastaigu, pārgājienu maršruti,

·        riteņbraukšana, kas jau ir diezgan attīstīta visos Lielbritānijas reģionos

·        slēpošana . Lai gan reti kurš brauc uz Lielbritāniju slēpot, tomēr Skotijā ir visas iespējas to darīt.

·        Golfa spēlēšana Skotijā ilgst jau gadsimtiem ilgi, šī vieta tiek saukta par golfa dzimteni, bet par tūrisma produktu to varētu padarīt ar starptautiskiem mačiem, saietiem, interesentu saiešanām, festivāliem.

Nozīmīgākie, apmeklētākie
 tūrisma objekti un centri

Apskates objekti Londonā:

Bigbens
Parlamenta ēka

Londonas Tauers

Sv. Paula katedrāle

Vestminsteres Abatija

 (slavenā arhitekta Sera Kr.Vorena labākais darbs. Dibinājis karalis Edvards Grāksūdzētājs.)
Ginesa rekordu muzejs

Vaska figūru muzejs

Vindzoru karaliskā pils. Šajā vietā Viljams Iekarotājs 11. gs vidū uzcēla koka cietoksni, vēlākajos gadsimtos to pārvērta par mūra cietoksni un tas daudzkārt tika būtiski pārbūvēts. Jau karalienes Viktorijas laikā pils telpas bija pieejamas publikas apskatei. Pilī atrodas milzīgas mākslas vērtības – Rubensa, Van Deika, Rembranta u.c. gleznas. 1992. gadā ugunsgrēks tai nodarīja lielus bojājumus.

Ne Londonā

Bekingemas pils

Stonhendža – stāvošo akmeņu komplekss, kura celšanas nolūks joprojām nav pilnīgi skaidrs. Celts iespējams 6 000 līdz 4 000 gadu atpakaļ. Atrodas Anglijā, Viltšīras grāfistē, netālu no Solsbērijas pilsētas.

Adriana valnis – tiek saukts arī par romiešu valni. Plešas 120 km garumā, ~4,5 m augsts, 2,5 līdz 3 m plats. Valni uzcēla romiešu kareivji mūsu ēras 2. gs. lai norobežotos no Skotijas teritorijā dzīvojošajām ciltīm, kuras neizdevās pakļaut. Valnis celts paralēli Tainas upei, tas šķērso Ziemeļangliju no rietumu līdz austrumu krastam, netālu no robežas ar Skotiju.

Tērauda tilts pāri Severnas upei – pirmais pasaulē tērauda tilts, celts 1779. gadā. Atrodas netālu no Birmingemas.

TŪRISMA NOZĪME VALSTS EKONOMIKĀ

Ekonomiskā potenciāla ziņā Lielbritānija ietilpst 5 spēcīgāko kapitālistisko valstu grupā – līdzās ASV, Francijai, Vācijai un Japānai. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir nodarbināti apkalpošanas sfērā – vadības, finansu, veselības aizsardzības, izglītības un tūrisma jomās.

1995. gada pētījumos Lielbritānija bija 4.vietā tūristus reģenerējošo valstu skaitā. To izdevumi – 24,7mljrd. $. Tūristus uzņemošo valstu skaitā Lielbritānija ieņem 5.vietu un tās ieņēmumi – 19,1 mljrd.$. Tomēr vienkārši aplūkojot ieņēmumus nevar gūt priekšstatu par tūrisma nozīmi valsts ekonomikā. Lielbritānija nav valsts, kurai būtu  visaugstākie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, tā pat neietilpst pirmo četrdesmit valstu skaitā. Visvairāk, ierodoties Lielbritānijā, iztērē tūristi no Islandes  - 92 mārciņas dienā (salīdzinoši tūrists no Austrumeiropas iztērē tikai 27 mārciņas dienā).

Valsts ekonomikā lielāka loma ir tūrisma finansiālajai vērtībai, nevis tūristu skaitam, ko valsts uzņem, tāpēc ir svarīgi izvērtēt, cik dažādu valstu tūristi iztērē vidēji dienā un cik ilgu laiku kādas valsts iedzīvotāji pavada, apmeklējot citas valstis.

1996.gadā Lielbritānija uzņēma ~26mlj.tūristu, kas ir lielākais iebraucēju skaits. Tomēr Lielbritānijas iedzīvotāju tēriņi ārzemēs joprojām pārsniedz Lielbritānijas ieņēmumus no ārzemju tūristiem, un pēdējo gadu laikā tūrisma jomā ir pastāvīgs budžeta deficīts. Tomēr Lielbritānija gūst nozīmīgu labumu no ienākošā un vietējā tūrisma; ~2.5mlj.cilvēku, jeb 1/10 daļa darbspējīgo iedzīvotāju strādā tūrisma vai ar to saistītā jomā, un tūrisms veido nedaudz vairāk kā 5% no visiem eksporta ienākumiem.

Lielbritānijas tūrisma nākotnes tendences izskatās labas. Britiem nostabilizējies paradums doties ikgadējos atvaļinājumos, un gandrīz ceturtdaļa iedzīvotāju ik gadu dodas brīvdienās uz četrām un vairāk dienām (10% brīvdienās dodas trīs un vairāk reizes). Pieaug ne tikai pašu ienākumi, bet, tā kā vidējās paaudzes cilvēki pārmanto īpašumus no iepriekšējās paaudzes, tad arī mantotā bagātība ietekmē brīvdienu tēriņus.

Lielbritānijā 2.5mlj.strādājošo ir nodarbināti tūrismā vai ar to saistītā jomā. Liels darbavietu skaits ir viesnīcās un ēdināšanas jomā. Tūrisms kā nodarbinātības veids ir ekonomiski izdevīgs, tomēr jācenšas šajā industrijā radīt vairāk pilnas darba dienas darbavietu.

VALSTS ĪPATSVARS STARPTAUTISKAJĀ  TŪRISMĀ

Salīdzinājumā ar citām Rietumu valstīm Lielbritānija ir piedzīvojusi gan ārējā, gan iekšējā tirgus pieaugumu. 50.gadu sākumā ārvalstīs briti pavadīja tikai 5.5 % no savām brīvdienām, bet jau līdz 1995.gadam šis skaitlis bija sasniedzis 44%. 1996.gadā Lielbritānijas iedzīvotāji veica 43.2mlj.ceļojumu uz ārzemēm, no kuriem 27.4mlj.bija atvaļinājumi. No tiem savukārt 14.2 mlj. bija kompleksie ceļojumi. Komplekso ceļojumu izmantošana ir samazinājusies, tūristi vairāk grib ceļot individuāli.

Lielbritānijas tūristi, kas apmeklē Franciju, skaita ziņā apsteidz tos, kas dodas uz Spāniju, bet proporcionāli komplekso ceļojumu skaits uz Spāniju ir ievērojami lielāks. Pateicoties ģeogrāfiskajam tuvumam un tūristu piesaistes objektu raksturam, Francija īpaši pievelk tos, kas ceļo paši ar savām automašīnām, un tādējādi šī valsts turpina uzņemt lielāko Lielbritānijas tūristu skaitu ārzemēs – gandrīz 10mlj. 1995.gadā salīdzinājumā ar 8.3 mlj. tūristu, kas devās uz Spāniju.

Arī tālie ceļojumi ir nozīmīgi, it īpaši uz ASV, kas 1995.gadā uzņēma 2.7 mlj. tūristu no Lielbritānijas.

Britu tendence doties brīvdienās, t.i., proporcionālā attiecība starp to skaitu, kas dodas brīvdienās, un kopējo iedzīvotāju skaitu, ir augsta. Aptuveni 60% britu dodas brīvdienās uz četrām un vairāk dienām, un šis skaitlis gadu laikā nav īpaši mainījies. Tomēr tas nav augsts, salīdzinot ar daudziem Eiropas partneriem.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1.    Dž.K. Holovejs “Tūrisma bizness”

2.    A.Bauls u.c. “Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija”

3.    J.Turlajs ”Pasaules ģeogrāfijas atlants”

4.    R.Everist “Britain”

INTERNETĀ:

CCTA Government Information Service http://www.open.gov.uk/

UK Travel Guide http://www.uktravel.com/index.html

The British Monarchy http://www.royal.gov.uk/

Britain in the USA http://www.britain-info.org/

http://www.britain-info.org/bis/tourism/tourism.stm